janvāris 2008 - Swedbank
janvāris 2008 - Swedbank
janvāris 2008 - Swedbank
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
3 Pasaules ekonomikas apskats<br />
Pasaules<br />
ekonomika<br />
1. Ekonomikas attīstība<br />
Pasaules ekonomikas konjunktūru šobrīd būtiski ir<br />
pasliktinājusi krīze augsta riska hipotekāro kredītu<br />
nozarē un sarežģītie apstākļi finanšu tirgos. Augsta<br />
riska hipotekāro kredītu krīzes sekas ietekmēs<br />
attīstīto valstu ekonomikas dinamiku, un neskaidrība<br />
krīzes radīto zaudējumu apmēru nopietni ietekmē<br />
aktivitāti finanšu tirgos, līdz ar to arī investīcijas un<br />
ekonomikas izaugsmi. Strauji kāpjošās<br />
energoresursu, izejvielu un pārtikas preču cenas<br />
nebūt neuzlabo patērētāju un ražotāju<br />
noskaņojumu. Tādējādi pieaug Rietumvalstu<br />
ekonomiku recesijas varbūtība: prognozes paredz<br />
ASV ekonomikas pieauguma palēnināšanos <strong>2008</strong>.<br />
gadā līdz ~2%, kas ietekmēs ES ekonomiku<br />
(sagaidāms ~1.9% pieaugums eirozonā, nedaudz<br />
vairāk ES-27 valstīs), bet domājams, ka<br />
jaunattīstības valstis labi pārcietīs bagāto valstu<br />
ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, jo augošais<br />
iekšzemes tirgus kompensēs bagātāko valstu<br />
dinamikas negatīvo ietekmi.<br />
Tāpat kā iepriekšējos izdevumos, mēs šajā apskatā<br />
aplūkojam pasaules energoresursu un izejvielu<br />
preču cenu jautājumu, kā arī procentu likmes un<br />
valūtu kursus. Pārskatā iekļauts īss apskats par<br />
gada laikā naftas tirgos notikušo un to<br />
perspektīvām. Mēs iztirzājam arī augsta riska<br />
hipotekāro kredītu tirgus krīzes ietekmi uz finanšu<br />
tirgiem, likviditātes grūtības tajos ir piespiedušas<br />
centrālās bankas iepludināt tirgos naudu un<br />
pārskatīt to politiku. Mēs esam pievienojuši īsu<br />
apakšnodaļu, kurā aplūkojam monetārās politikas<br />
dilemmu stagflācijas situācijā – lai gan stagflācija<br />
tiek uzskatīta par maz iespējamu, šis jautājums<br />
pēdējā laikā pievērsis plašsaziņas līdzekļu<br />
uzmanību, un mēs uzskatām, ka ir svarīgi sniegt<br />
mūsu lasītājiem īsu apskatu par šādu scenāriju un<br />
kā būtu iespējams to pārvarēt.<br />
Kā parasti, mēs aplūkojam ASV un eirozonas<br />
ekonomikas attīstību un prognozes. Mēs plašāk<br />
aplūkojam trīs svarīgāko valstu – Vācijas, Francijas<br />
un Itālijas ekonomikas un veltām nedaudz<br />
padziļinātāku uzmanību Somijai, jo šī valsts<br />
nozīmīgi ietekmē Austrumbaltijas reģiona<br />
ekonomikas attīstību, it īpaši ņemot vērā pieaugošo<br />
ekonomikas ciklu konverģenci Somijā un Igaunijā.<br />
Mēs esam pievērsuši lielāku uzmanību Ķīnas un<br />
Krievijas attīstības tirgiem. Ķīna iegūst aizvien<br />
svarīgāku lomu globālajā ekonomikā 1 , bet Krievija ir<br />
nozīmīgs visu triju Baltijas valstu ekonomiskais<br />
partneris, kuru sagaida zināmi jauni izaicinājumi pēc<br />
nesenajām parlamenta vēlēšanām un gaidāmajām<br />
prezidenta vēlēšanām (attiecīgi decembra sākumā<br />
un 2. martā).<br />
Procentu likmes un valūtu kursi<br />
02.Jan.08 3M 6M 12M<br />
FRS likme* 4.25% 4.00% 3.75% 3.75%<br />
USD (3M)** 4.70% 3.99% 3.52% 3.21%<br />
ECB* 4.00% 4.00% 4.00% 4.00%<br />
EUR (3M)** 4.68% 4.47% 4.32% 4.10%<br />
EUR/USD** 1.47 1.50 1.45 1.40<br />
* FRS un ECB refinansēšanas likmes saskaņā ar tirgus vidējo prognozi<br />
** USD un EUR valūtas kursi un naudas tirgus likmes saskaņā<br />
ar tirgus gaidām (uz nākotnes līgumu bāzes)<br />
2. Energoresursu un izejvielu<br />
preču cenas<br />
Pasaules ekonomikā tiek prognozēts inflācijas<br />
kāpums. Iepriekšējos gados piedāvājuma inflācijas<br />
galvenais stimuls bija energoresursu cenas, bet<br />
2007.gadā par svarīgu inflāciju izraisošu faktoru<br />
kļuva arī pārtikas preču cenas, un nav paredzams,<br />
ka tās drīzumā samazināsies. Sagaidāms, ka šīs<br />
divas galvenās izejvielu preču grupas paaugstinās<br />
patēriņa un ražotāju cenas, un, kā liecina pēdējo<br />
divu līdz trīs mēnešu notikumi, šī ietekme ir<br />
spēcīgāka, nekā agrāk tika pieņemts. Eirozonā<br />
patēriņa cenas ir pieaugušas no augusta, kad cenu<br />
kāpums gada griezumā bija 1.7%, līdz 3.1%<br />
novembrī, kad energoresursu cenu gada pieaugums<br />
palielinājās no -0.9% līdz 9.7% un pārtikas preču<br />
cenu gada pieaugums palielinājās no 2.5% līdz 4%.<br />
Tajā pašā laikā ASV patēriņa cenu gada inflācija ir<br />
paātrinājusies no 2% līdz 4.3% (tajā skaitā<br />
energoresursiem no -2.5% līdz 21.4% un pārtikas<br />
precēm no 4.3% uz 4.8%). Perspektīvas nav<br />
daudzsološas: paredzams, ka relatīvi spēcīga<br />
inflācija saglabāsies <strong>2008</strong>. gadā un, iespējams, arī<br />
2009. gadā.<br />
Naftas cenas 2007. gadā pastāvīgi pieauga, cenu<br />
kritums bija vērojams tikai augustā, kad globālo<br />
finanšu tirgu satricinājums palielināja bažas par<br />
attīstīto valstu ekonomikas nākotni. Tomēr cenu<br />
kritums bija īslaicīgs, un novembra pēdējā dekādē<br />
naftas cena sasniedza 96.65 ASV dolārus par<br />
1 Saskaņā ar SVF datiem 2007. gadā Ķīna radīja 15.8%<br />
no pasaules kopprodukta pirktspējas paritātes izteiksmē<br />
un ieņēma otro vietu aiz ASV; dolāru izteiksmē Ķīna<br />
radīja 6.1% no pasaules kopprodukta un ieņem 4. vietu<br />
aiz ASV (25.8%), Japānas (8.1%) un Vācijas (6.1%).
Change language