daugavpils universitātes studiju programmu pašnovērtējuma

Kursa nosaukums Astrofizikas speciālie jautājumi
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Astronomija
Zinātnes apakšnozare Astrofizika
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
Antonijs SALĪTIS, Dr. fiz., asoc. prof.
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Kursa anotācija:
Kursā paredzēts:
1) sniegt ziņas par Visuma ķermeņu izvietojuma un kustības likumsakarībām;
2) iepazīstināt ar debess ķermeņu fizikālajām īpašībām un ķīmisko sastāvu;
3) iepazīstināt ar Visuma objektu galvenajām pētīšanas metodēm un paņēmieniem;
4) padziļināt fizikas kursā iegūtās zināšanas, balstoties uz fizikālo īpašību daudzveidību Visuma ķermeņos.
Sasniedzamais rezultāts
Apgūstot šo kursu studējošie izprot vielas evolūcijas procesu Visumā. Spēj izskaidrot zvaigžņu iekšējo uzbūvi
saistībā ar to parametriem un enerģijas saglabāšanās likumu. Izprot ķīmisko elementu veidošanās procesu
zvaiģžņu iekšienē balstoties uz kodolsintēzes pamatlikumiem.
Kursa plāns:
1. Ievads
Astronomijas priekšmets, tā uzdevumi un pētāmie objekti. Astronomijas galvenās nozares. Astronomijas praktiskā
nozīme un attīstības īss vēsturisks apskats.
2. Sfēriskās un praktiskās astronomijas pamati
Zvaigžņotā debess, zvaigznāji, zvaigžņotās debess redzamā kustība. Debess sfēra, tās galvenās līnijas un punkti.
Debess koordinātu sistēmas un to loma, ievedot fizikālu atskaites sistēmu.
Teorēma par pasaules polu augstumu virs horizonta. Sakarības starp astronomiskajām un ģeogrāfiskajām
koordinātēm spīdekļu kulmināciju momentos. Nenorietoši un neuzlecoši spīdekļi. Saules redzamā kustība (ar
izskaidrojumu) un tās sekas.
Vispārīgas ziņas par laika mērīšanu. Zvaigžņu laiks, patiesais un vidējais Saules laiks. Joslu laika skaitīšanas
sistēma. Pāreja no zvaigžņu laika uz vidējo Saules laiku un otrādi. Kalendārs. Erks. Juliāna dienas. Jēdziens par
zemas dinamisko un atomlaiku.
Astronomiskais trijstūris un sakarības starp elementiem. Astronomiskā refrakcija. Spīdekļu lēkta un rieta momentu
aprēķināšana.
Orientēšanās un ģeogrāfisko koordinātu noteikšanas paņēmieni. Zemes formas un izmēru noteikšanas metodes.
3. Saules sistēmas uzbūve
Planētu redzamās kustības un to izskaidrojums. Planētu konfigurācijas. Sinodiskais un sideriskais planētu
apriņķošanas periods.
Attālumu noteikšana līdz Saules sistēmas ķermeņiem. Gaismas aberācija un zvaigžņu gada paralakse kā Zemes
kustības ap Sauli pierādījums.
Mēness kustība un Mēness fāzes. Sinodiskais, sideriskais un drokoniskais mēnesis.
Saules un Mēness aptumsumi, to iestāšanās nosacījumi.
4. Debess mehānikas un kosmonautikas pamati
Divu ķermeņu uzdevums. Keplera likumi. Debess ķermeņu masas noteikšanas metodes. Paisumi un bēgumi. Zemes
rotācijas ass precesijas un nutācijas kustība.
Kosmiskie ātrumi. Jēdziens par debess ķermeņu darbības sfēru. Zemes mākslīgie pavadoņi un to orbītu evolūcija.
Lidojumi uz Mēnesi un Saules sistēmas planētām pa orbītām ar minimālo enerģijas patēriņu. Starpzvaigžņu
lidojumu problēma.
5. Astrofizikālās pētījumu metodes
Pārskats par astrofizikālajām pētīšanas metodēm. Pogsona formula, zvaigžņu lielumu skala. Jēdziens par
kolorimetriju. Ārpusatmosfēras novērojumu metodes.
6. Planētu sistēmas fizika
Zeme kā debess ķermenis. Zemes iekšējā uzbūve. Fizikālie apstākļi uz Mēness virsmas. Mēness virsmas iežu