daugavpils universitātes studiju programmu pašnovērtējuma

Kursa nosaukums Nelineārā optika
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 4
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32
Zinātnes nozare Fizika
Zinātnes apakšnozare Optika
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)
prof. G. Liberts
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)
Kursa anotācija:
Kursā paredzēts iepazīstināt ar nelineārajiem optiskajiem efektiem – harmoniku ģenerāciju, parametrisko ģenerāciju,
daudzu viļņu mijiedarbību, dinamisko hologrāfiju, optisko orientāciju, optisko frekvenču sintezatora, otrās optiskās
harmonikas ģenerācijas efekta izmantošanu kvantu elektronikā un sakaru tehnikā.
Kursa plāns:
Vielas nelineārās polarizācijas fenomenoloģiskais TD apraksts. Vienkāršots NLO polarizācijas anharmoniskā oscilatora
modelis. Nelineārā elektrodinamika un Maksvela vienādojumi – galveno NLO efektu vienādojumi. Interferences
īpatnības NLO un fāžu sinhronisms.
Kvantu mehāniskais vielas nelinearitātes apraksts. Impulsa un enerģijas saglabāšanās likumi NLO. Einšteina-
Podoļska-Rozena avots un kvantu teleportācijas eksperimenti, kvantu datora NLO variants.
Kristāliskā režģa simetrijas saistība ar nelineārās uzņēmības tenzoru komponentēm. Daudzviļņu mijiedarbības optikā,
NLO signālu sintēzes telplaiciskie aspekti, dinamiskā hologrāfija un hologrāfiskā ieraksta vides. Optiskā molekulu
orientācija. Fotonu aizliegtās zonas materiāli.
Nelinearitātes izmantošana lāzeros un optisko sakaru ierīču elementos, NLO īpatnības superīso lāzerimpulsu
gadījumā. NLO spektroskopijas principi. Otrā, trešā, ceturtā utt.optiskās harmonikas un to pielietojumi. Materiālu NLO
lāzerdiagnostika; piemēri no pusvadītāju tehnikas, šķiedru optikas, biomedicīnas, aerodinamikas, elektroķīmijas un
termogrāfijas.
Optiskie bistabilitāte. Gaismas pašmijiedarbība vielā. Pašfokusēšanāš. Optisko solitonu rašanās nosacījumi.
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
ieskaite
Literatūra (01-mācību literatūra):
1. N. Bloembergen.Nonlinear optics, W.A. Benjamin, Inc N.Y., Amsterdam, 1965, p.424.
2. V.G. Dmitrijevs, L.V. Tarasovs. Pielietojamā nelineārā optika. Otrās harmonikas ģenerātori un parametriskie
gaismas ģenerātori. M, Radio un sakari, 1982, 352 lpp.
3. D.N. Kliško. Fotoni un nelineārā optika. M, Nauka. Galvenā fiz.-mat. Literatūras red., 1980, 256 lpp.
4. Y.R.Šens. Nelineārās optikas principi. M, Nauka, Galvenā fiz.-mat. Literatūras red., 1989, 560 lpp.
5. P.N. Butcher, D.Cotter. The eelements of Nonlinear Optics, Cambridge University Press, 1990, 344 lpp.
Literatūra (02-papildliteratūra):
1. A.Rogers. Essentials of Optoelectronics, Chapman & Hall, London, 468 lpp.
2. Advances in Lasers and Applications, Proc. Of the 52 Scottish Universities Summer School in Physics,
September, 1998, IoP Publishing, 346 lpp.
3. S.Kelihs, Molekulārā nelineārā optika. M, Nauka, Galvenā fiz.-mat. Lit.red., 671 lpp.
4. B.J. Zeldovičs, N.F.Pilipeckis, V.V.Škunovs. Viļņu frontes apgriešana. M., Nauka, Galvenā fiz.-mat literatūras red.,
1985, 240 lpp.
5. K.Švarcs. Optiskā ieraksta fizika dielektriķos un pusvadītājos. Rīga, Zinātne, 1986, 232 lpp.
Literatūra (03-ieteicamā periodika):
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:
Fizika, bakalaurs, B
Kursa nosaukums angļu valodā:
Nonlinear optics