PIRMSSKOLAS SKOLOTĀJS - Daugavpils Universitāte

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE 

IZGLĪTĪBAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE 

Profesionālā 

bakalaura studiju programma 

PIRMSSKOLAS SKOLOTĀJS 

Pašnovērtējuma ziĦojums 

par 2007./2008. studiju gadu 

- programmas kods – 42141 

- programmas īstenošanas ilgums - 

• 4 studiju gadi (pilna laika studijas), 

• 5 studiju gadi (nepilna laika studijas) 

- programmas apjoms – 160 KP 

- prasības, uzsākot studijas - 

• centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā un pirmajā svešvalodā (pilna 

laika studijām); 

• vidējā izglītība (nepilna laika studijām) 

- iegūstamā kvalifikācija un grāds – pirmsskolas skolotājs 

- iegūstamais grāds - profesionālais bakalaurs izglītībā 

- programmas īstenošanas vieta - Daugavpils Universitāte 

- programmas īstenošanas veids – 

• pilna laika studijas, 

• nepilna laika studijas 

- programmas direktore –lektore Sandra ZariĦa, Mag. paed. 

2005./2006. - izmaiĦas 

2006./2007. - izmaiĦas 

2007./2008. – izmaiĦas 

2008./2009. – izmaiĦas 

2009./2010. – izmaiĦas 

2010./2011. – reakreditācijas ziĦojums 

1

SATURS 

1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS 3 

1.1. Studiju programmas mērėis un uzdevumi ......................................................................... 3 

1.2. Studiju procesa organizācija un vadība ............................................................................. 3 

1.3. Studiju procesa ilgums ...................................................................................................... 3 

1.4. Studiju programmas profesionālais un akadēmiskais statuss ............................................ 4 

1.5. Studiju programmas realizācija ......................................................................................... 4 

2. IMATRIKULĀCIJAS NOTEIKUMI 4 

3. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA 5 

3.1. Studiju programmas struktūras izmaiĦas laika posmā no 1999.gada – 2005.gadam ........ 5 

3.2. Studiju programmas struktūra ........................................................................................... 7 

4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS 7 

5. STUDIJU PROGRAMMĀ STUDĒJOŠIE 12 

5.1. Studējošie ........................................................................................................................ 12 

5.2. Absolventi – skaits, konkurētspējas novērtējums Latvijas darba tirgū ........................... 12 

5.3. Sadarbība ar darba devējiem ........................................................................................... 13 

6. STUDIJU PROGRAMMAS NODROŠINĀJUMS 13 

6.1. Akadēmiskais personāls .................................................................................................. 13 

6.2. Materiāli - tehniskā bāze ................................................................................................. 17 

6.3. Finansu resursi ................................................................................................................. 18 

6.4. Bibliotēka ........................................................................................................................ 19 

7. ZINĀŠANU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA 19 

8. AR STUDIJU PROGRAMMU SAISTĪTĀ ZINĀTNISKĀ UN METODISKĀ DARBĪBA 20 

8. 1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs, tā mijiedarbība ar studiju darbu ................ 20 

8.2. LZA piešėirtie pētījumu granti un starptautiskās zinātniskās aktivitātes ........................ 21 

8.3. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā ...................................................................... 21 

8.4. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs............................... 22 

9. PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR CITU AUGSTSKOLU LĪDZĪGĀM 

PROGRAMMĀM 22 

10. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA 23 

11.STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS 25 

PIELIKUMI 

1. pielikums. Studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” studiju plāns 2005./2006. st.g. un 2006./2007. st.g. 

1.1.pielikums. Studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” pilna laika studiju plāns 2007./2008. st.g. 

1.2. pielikums. Studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” nepilna laika studiju plāni 2007./2008.st.g. 

2. pielikums. IzmaiĦas studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” nodrošinājumā 2006./2007.st.g. 

3. pielikums. Studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” prakses nolikums un prakšu (Audzināšanas darba un 

profesionālās kvalifikācijas prakses un Kvalifikācijas prakses) uzdevumi. 

4. pielikums. Studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” īstenošanā 2007./2008.st.g. iesaistītie docētāji. 

5. pielikums. Akadēmiskā personāla atjaunošanas, mācību un attīstības kopsavilkums par 2000.-2005. studiju 

gadiem, 2005./2006. st.g., 2006./2007. st.g., 2007./2008. st.g. 

6. pielikums. Studējošo anketas par studiju kvalitāti 2007./2008.st.g. 

7. pielikums. Studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” pašnovērtējuma ziĦojumi par 2000.- 2005.gadu. 

8. pielikums. Studiju programmā “Pirmsskolas skolotājs” 2007./2008.st.g. aizstāvēto bakalaura darbu tēmas. 

9. pielikums. Studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” studiju kursu apraksti. 

2

1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS 

1.1. Studiju programmas mērėis un uzdevumi 

Profesionālās augstākās izglītības studiju programmas (turpmāk – studiju programma) „Pirmsskolas 

skolotājs“ ir paredzēta piektā līmeĦa profesionālās kvalifikācijas pirmsskolas skolotājs un profesionālā 

bakalaura grāda izglītībā iegūšanai. 

Pēcakreditācijas periodā, lai veicinātu katra studējošā vajadzības iepazīt pārmaiĦu būtību izglītībā un 

spēju izveidot šīm pārmaiĦām adekvātus pedagoăiskās darbības modeĜus, pakāpeniski izkristalizējušies 

un precizējušies programmas mērėi un uzdevumi. Tie noteikti, balstoties gan uz programmas 

izvēlētajām satura prioritātēm, gan pamatojoties uz skolotāja profesijas standartu, kas apstiprināts 2004. 

gada 27. februārī ar IZM rīkojumu Nr.116. Pēdējās izmaiĦas mērėu un uzdevumu formulējumā ieviestas 

2004./2005. st. gadā. 

Studiju programmas mērėis: 

Piedāvāt studējošajiem iespēju attīstīt pedagoăisko kompetenci izglītības ilgtspējīgai attīstībai 

pirmsskolā. 

Studiju programmas uzdevumi: 

- attīstīt pirmsskolas skolotājam nepieciešamās profesionālās kompetences sasaistīt pedagoăisko teoriju 

ar izglītības praksi, veicinot pirmsskolas vecuma bērnu attīstību kopumā; 

- attīstīt pētniecības prasmes izmantot “portfolio” metodi bērna attīstības kvalitatīvai pētīšanai un 

atbilstošas programmas izveidei; 

- veicināt spēju izvērtēt pārmaiĦu būtību izglītībā, izveidot tām adekvātus pedagoăiskās darbības 

modeĜus, sekmējot bērnu adaptāciju sociālajā un lietu vidē un izmantojot rotaĜu kā mācīšanās vides un 

darbības organizēšanas metodi; 

- attīstīt profesionālās prasmes plānot un izvērtēt savu un bērnu darbu, organizēt mācību darbu saskaĦā 

ar izvirzītajiem mērėiem un uzdevumiem. 

2005./2006. – izmaiĦu nav 

2006./2007. – izmaiĦu nav 

2007./2008. – izmaiĦu nav 

1.2. Studiju procesa organizācija un vadība 

Studiju process ir organizēts atbilstoši Daugavpils Universitātes Satversmei, Augstskolu likumam, 

Latvijas Republikas MK noteikumiem Nr.481 “Par otrā līmeĦa profesionālās augstākās izglītības valsts 

standartu” un citiem normatīvajiem dokumentiem, kuri ir spēkā Latvijas Republikā, kā arī saskaĦā ar 

DU Senātā pieĦemtiem studijas reglamentējošiem dokumentiem. Imatrikulācija notiek saskaĦā ar DU 

uzĦemšanas noteikumiem. Studiju programmas izpildi nodrošina DU Izglītības un vadības fakultāte, 

piedaloties mācībspēkiem arī no citām fakultātēm. Pedagoăiskā prakse notiek Latvijas pilsētu un rajonu 

pirmsskolas izglītības iestādēs. 

2005./2006. – izmaiĦu nav 

2006./2007. – izmaiĦu nav 

2007./2008. – izmaiĦu nav 

1.3. Studiju procesa ilgums 

Profesionālās studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” apjoms ir 160 kredītpunkti. Pilna laika 

studijās to paredzēts apgūt 4 akadēmiskajos gados un nepilna laika studijās - 5 akadēmiskajos gados. 

3

2005./2006. – izmaiĦu nav 

2006./2007. – izmaiĦu nav 

2007./2008. – izmaiĦu nav 

1.4. Studiju programmas profesionālais un akadēmiskais statuss 

Pēc studiju programmas apguves studējošie iegūst profesionālo bakalaura grādu izglītībā un iegūst 

5.līmeĦa profesionālo kvalifikāciju “Pirmsskolas skolotājs”. Iegūtā profesionālā kvalifikācija atbilst 

profesijas standarta „Skolotājs” (reă.nr. PS 0238) prasībām. 

2005./2006. – izmaiĦu nav 

2006./2007. – izmaiĦu nav 

2007./2008. – izmaiĦu nav 

1.5. Studiju programmas realizācija 

Studijas notiek pilna laika studiju veidā par valsts budžeta un fizisku vai juridisku personu iemaksātiem 

studiju maksas līdzekĜiem un nepilna studiju laika studiju veidā par fizisku vai juridisku personu 

iemaksātiem studiju maksas līdzekĜiem. Studiju norisi kontrolē DU Izglītības un vadības fakultāte, DU 

Studiju daĜa un tās izpildi organizē studiju programmas direktors. Lai sekmīgi realizētu studiju 

programmu, studiju procesā tiek izmantotas gan lekcijas, gan praktiskās nodarbības, gan patstāvīgais 

darbs (studiju plāns 1.pielikumā). 

Studiju programma var tikt realizēta arī DU filiālēs: Rēzeknē, Balvos, Madonā, Jelgavā, Limbažos, 

Dobelē un Rīgā. 

2005./2006. studiju gadā studiju programma “Pirmsskolas skolotājs” tiek realizēta Rēzeknes, Limbažu, 

Dobeles, Madonas, Jelgavas un Rīgas filiālēs. Filiāles ir izveidotas pēc studentu un izglītības iestāžu 

lūguma organizēt studiju procesu iespējami tuvu studentu dzīves vietām. Nodarbības tiek realizētas pēc 

nepilna laika studiju plāna (Studiju plāns 1.pielikumā) un notiek piektdienās un sestdienās. 

2006./2007. – programma tiek realizēta Rēzeknē, Madonā, Jelgavā, Limbažos, Dobelē un Rīgā 

2007./2008. – nepilna laika studiju programma tiek realizēta Rēzeknes, Jelgavas, Rīgas, Limbažu un 

Dobeles filiālēs, kā arī Daugavpilī. 

2. IMATRIKULĀCIJAS NOTEIKUMI 

Pilna laika un nepilna laika studijām programmā “Pirmsskolas skolotājs” uzĦem reflektantus ar vidējo 

izglītību. Studentu ieskaitīšana studiju programmā notiek konkursa kārtībā, pretendentiem iesniedzot 

uzĦemšanas komisijā vidējo izglītību apliecinošu dokumentu. SaskaĦā ar Daugavpils Universitātes 

senāta apstiprinātajām prasībām reflektantus: 1) pilna laika studijām imatrikulē: pēc centralizēto 

eksāmenu: latviešu valodā un literatūrā un pirmajā svešvalodā rezultātiem; 2) nepilna laika studijām: 

pēc atestātu konkursa (vidējā atzīme dzimtajā valodā) rezultātiem. 

Papildus informācija par studiju iespējām pieejama Daugavpils Universitātes Studiju daĜā, Daugavpils 

Universitātes mājas lapā (pilna laika studijām 

http://dau.lv/post/modules.php?op=modload&name=Sections&file=index&req=viewarticle&artid=195 

nepilna laika studijām 

http://dau.lv/post/modules.php?op=modload&name=Sections&file=index&req=viewarticle&artid=200) 

un DU IVF Mācību metodiku katedrā. 

2005./2006. – izmaiĦu nav 

4

2006./2007. – izmaiĦu nav 

2007./2008. – Papildus informācija par studiju iespējām pieejama Daugavpils Universitātes Studiju daĜā, 

Daugavpils Universitātes mājas lapā (skat. 

http://du.lv/lv/studijas/uznemsana/pamatstudijas/noteikumi) un IVF Mācību metodiku katedrā. 

Pilna un nepilna laika studijām imatrikulē: pēc centralizēto eksāmenu latviešu valodā un literatūrā un 

pirmajā svešvalodā rezultātiem. DU uzĦemšanas noteikumos pilna un nepilna laika pamatstudijām ir 

atrunāts, ka „personas, kuras vidējo izglītību ieguvušas līdz 2004. gadam, personas ar īpašām 

vajadzībām, kā arī personas, kuras vidējo izglītību ieguvušas ārvalstīs, piedalās konkursā pilna laika 

studijām ar gada atzīmi vidējās izglītības atestātā (pēc vārdiskā nosaukuma), izlaiduma eksāmenu atzīmi 

vidējās izglītības atestātā (pēc vārdiskā nosaukuma) atbilstoši uzĦemšanas prasībām studiju 

programmā”. 

3. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA 

3.1. Studiju programmas struktūras izmaiĦas laika posmā no 1999.gada – 

2005.gadam 

Studiju programmas attīstību ietekmējuši vairāki faktori. Ievērojot akreditācijas komisijas novērtēšanas 

ziĦojuma ieteikumus, pārmaiĦas augstākās izglītības likumdošanā, programmas prasību atbilstību 

mūsdienu augstākās izglītības tendencēm, līdzdalību vietējos un starptautiskos projektos un pieredzes 

apmaiĦās, veikta studiju programmas apjoma un satura pārstrukturēšana, kas īstenotas vairākos posmos: 

1. posms Akreditētās studiju programmas “pirmsskolas skolotājs” ar akadēmisko bakalauru darbības 

uzsākšana (1999. - 2000.): 

1) tika uzlabota un atjaunota materiāli tehniskā bāze. 2) turpināta studiju plānā paredzēto studiju kursu 

pilnveidošana un saskaĦošana programmas ietvaros. 

2. posms Studiju programmas “pirmsskolas skolotājs” akadēmiskās izglītības bakalaura daĜas 

pārveidošana par profesionālo izglītības bakalauru (2001. - 2002.) 

Tika mainīts pedagoăiskās prakses apjoms no esošajiem 16 KP uz 19 KP, paredzot pakāpenisku prakses 

apjoma palielināšanu turpmākajos gados. Lai veicinātu pētnieciskās darbības prasmju attīstību, līdz 12 

KP palielināts studiju un bakalaura darbu izstrādes KP skaits. Līdz 27 KP tika palielināts humanitāro un 

sociālo zinātĦu teorētisko kursu un sociālo, komunikatīvo un organizatorisko pamatiemaĦu attīstošo 

kursu apjoms. 

Programmas kvalitatīvai pilnveidošanai: 1) ieviesti jauni studiju kursi, piemēram, “Mācību metodes un 

mācīšanās stili”; 2) turpināta studiju plānā paredzēto studiju kursu pilnveidošana un saskaĦošana 

programmas ietvaros, piemēram, studiju kursa “Vizuālā māksla un tās mācību metodika” saturā 

integrēti gan teorētiskie, gan metodiskie jautājumi. 3) šajos gados programmas saturā tika iekĜauti bērnu 

individuālo mācīšanās stilu un bērncentrētu mācību jautājumi; 3) ieviesta patstāvīgā darba jeb projektu 

nedēĜa, kuras noslēgumā studenti prezentēja un izvērtēja izstrādātos projektus; 4) meklētas iespējas, kā 

programmas realizēšanā pielāgot mācību vidi atšėirīgiem mācīšanās stiliem. Šī tēma tika iekĜauta kā 

pētījumu tēma arī pedagoăiskajā praksē. 

3.posms Studiju laika un apjoma saskaĦošana ar studiju programmām izvirzītajām prasībām, 

atbilstoši MK 481. noteikumiem (2003. – 2004.) 

“Pirmsskolas skolotājs” programmā: 1) samazināts studiju kursu kontaktstundu skaits, palielināts 

patstāvīgo studiju laiks; 2) turpināta pedagoăiskās prakses KP skaita pakāpeniska palielināšana; 3) 

mainīta pedagoăiskās prakses struktūra un apstiprināts tai atbilstošs saturs; 4) veiktas izmaiĦas saskaĦā 

ar Mācību Padomes lēmumu protokols Nr.74 no 19.08.2003., samazinot humanitāro un sociālo zinātĦu 

teorētisko kursu un sociālo, komunikatīvo un organizatorisko pamatiemaĦu attīstošo kursu apjomu no 4 

KP uz 2 KP. 

Programmas kvalitatīvai pilnveidošanai: 1) studiju kursos pastiprināta ievirze uz teorijas un prakses 

vienotību un bērncentrētu pedagoăisko pieeju; 2) ieviesta vienota studiju programmas un kursu 

5

izvērtēšana (pašvērtējums, kursu izvērtējums, studiju programmas izvērtējums gada beigās) un ieviestas 

diferencētās ieskaites; 3) saskaĦota struktūra studentu pētniecisko prasmju attīstībai: 3 studiju darbi, 2. 

kursā pētījums pedagoăiskajā praksē, katram kursam noteiktas projektu nedēĜas tēmas; 4) akreditētas 

Daugavpils Universitātes filiāles (Rīgā, Jelgavā, Dobelē, Limbažos, Madonā, Balvos, Rēzeknē). Tā 

rezultātā varēja izvairīties no IVF infrastruktūru pārslogojuma sesiju laikā, kas lielā studentu skaita dēĜ 

veidojās kā organizatoriska problēma iepriekšējos gados. Tā radās iespēja piedāvāt izglītības iespējas 

tuvu pie studējošo dzīves vietas, kas ir skolotāju izglītību atbalstošs solis no universitātes puses 

sarežăītajā ekonomiskajā situācijā; 5) saskaĦotas un noformulētas vienotas studiju darbu un bakalaura 

darbu izstrādes prasības. 

4. posms Līdzšinējās studiju programmas izvērtēšana un efektīvākas struktūras un satura meklējumi, 

to sagatavošana ieviešanai no 2006. gada janvāra (2004. - 2005. un tālāk) 

Studiju programmā, Mācību metodiku katedrā un Izglītības un vadības fakultātē tika kritiski izvērtēts 

esošais studiju programmas saturs, tās struktūra un realizēšana nākamo sešu gadu laikā. Tika identificēts 

vērtīgākais, aktuālākais saturs un nolemts to saglabāt programmā arī uz nākamajiem sešiem gadiem. 

Ievērojot LR Ministra kabineta noteikumus Nr.481 par otrā līmeĦa profesionālās augstākās izglītības 

valsts standartu, tika sagatavoti un pieĦemti lēmumi (Mācību metodiku katedras sēdes protokols Nr.4 no 

30.08.2005 un IVF Domes protokols Nr.10 lēmums) par izmaiĦām programmas struktūrā, kas tiks 

iesniegti reakreditēšanai un piedāvāti ieviešanai ar 2006. gada janvāri. 

Tika pieĦemts lēmums iesniegt reakreditēšanai studiju programmu “Pirmsskolas skolotājs” ar šādām 

strukturālām un apjoma izmaiĦām: 1) Līdzšinējo studiju programmas apjomu 161 KP, samazināt uz 160 

KP. 2) Pabeigt pedagoăijas, psiholoăijas un priekšmetu mācību metodiku satura integrēšanu vienotā 

kvalifikācijas eksāmenā. 3) Samazināt nozares teorētisko pamatkursu un informācijas tehnoloăiju kursu 

KP no 51 KP uz 36 KP, ar to palielinot nozares profesionālās specializācijas kursu KP skaitu. 4) 

Izvērtējot studiju kursu lietderīgumu un apjomu studiju programmas specifikas kontekstā, pieskaĦojoties 

studiju programmas optimālajam apjomam (160 KP) un respektējot pasniedzēju, darba devēju un 

studējošo ieteikumus, izglītības attīstības tendences un reăionālās vajadzības: 

- mainīt studiju kursu nosaukumus, integrējot un pārskatot to satura prioritātes, piemēram, 

apvienot “Sociālās un personības psiholoăijas” un “Attīstības psiholoăijas” kursus, izveidojot 

vienotu “Sociālās un personības attīstības psiholoăijas” kursu, vai pārstrukturējot to saturu un 

nosakot jaunas satura prioritātes; 

- ieviest jaunus studiju kursus, piemēram, “Starpkultūru izglītība” 2 KP; 

- palielināt studiju kursu KP apjomu, piemēram, “Pilsoniskā izglītība” no 1KP uz 2KP. 

Programmas kvalitatīvai pilnveidošanai: 1) pedagoăiskās prakses KP skaita palielināšana, sasniedzot 

26KP un; 2) materiāli tehnisko un informatīvo resursu atjaunošana un attīstība; 3) turpināta studiju plānā 

paredzēto studiju kursu pilnveidošana un saskaĦošana programmas ietvaros, piemēram, ieviests jauns 

studiju kurss “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai”; 4) uzlabots un papildināts programmas materiālais 

nodrošinājums. 

2005./2006.studiju gadā, pamatojoties uz Mācību metodikas katedras priekšlikumu par izmaiĦām 

pedagoăiskās prakses uzdevumos 2. kursa strudentiem un to pielāgošana studiju programmas mērėiem 

un uzdevumiem IVF 06.02.2006. Domes sēdē (protokols Nr. 3) tika nolemts pedagoăisko praksi 

modernizēt un realizēt ar šādu kredītpunktu skaitu: Pedagoăija 1 KP (16 st.), Psiholoăija 

1 KP (16 st.), Pētnieciskās metodes pedagoăijā 1 KP (16 st.), Pētījuma datu datorapstrāde 1 KP (16 st.), 

Mācību metodes un mācīšanās stili 1 KP (16 st.), praktikums metodikā 3 KP (48 st.). 

IVF 5.06.2006. Domes sēdē (protokols Nr. 7) tika pieĦemts lēmums par izmaiĦu studiju kursa „Sociālās 

un personības attīstības psiholoăija” nosaukumu uz „Sociālās un personības psiholoăija” 

2006./2007. studiju gadā ar IVF Domes lēmumu (protokols Nr. 18) tika apstiprināts pilnveidots nepilna 

laika profesionālo studiju plāns studiju programmai „Pirmsskolas skolotājs”. Plānā tika izlīdzināts 

kredītpunktu skaits, paredzot 32 KP vienā studiju gadā. 

2007./2008. – Pabeigta pedagoăijas, psiholoăijas un priekšmetu mācību metodiku satura integrēšana 

vienotā kvalifikācijas eksāmenā, izstrādāti un IVF Domē apstiprināti kvalifikācijas eksāmena jautājumi. 

6

3.2. Studiju programmas struktūra 

Studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” apjoms ir 160 kredītpunkti. Atbilstoši MK noteikumiem 

studiju programmā 50% no kopējā apjoma ir kontaktnodarbības un pārējais ir studentu patstāvīgais 

darbs, izmantojot DU piedāvātās iespējas. Pilna laika studijās (4 gados) un nepilna laika studijās (5 

gados) studējošie apgūst piecu sadaĜu kursus: 1) nozares teorētiskos pamatkursus un informāciju 

tehnoloăiju kursus (39 KP), 2) profesionālās specializācijas kursus (76 KP), 3) humanitāro un sociālo 

zinātĦu teorētiskos kursus un kursus, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās 

pamatiemaĦas (12 KP), 4) prakses (27 KP) un 5) brīvās izvēles kursus (vismaz 6 KP). 

Studijas tiek īstenotas pēc: 1) pilna un nepilna laika studijas 3. un 4. kursa studentiem tiek īstenotas pēc 

akreditētā un pilnveidotā studiju plānā (1. pielikumā) un 2) pilna un nepilna laika studijas 1. un 2. kursa 

studentiem tiek īstenotas pēc reakreditācijai iesniegtā studiju plāna, kas sagatavots realizēšanai 

nākamajos sešos gados (1. pielikumā). 

2005./2006. – izmaiĦu nav 

2006./2007. – pilna un nepilna laika studijas 4. kursa studentiem tiek īstenotas pēc akreditētā un 

pilnveidotā studiju plānā (1. pielikumā) un 2) pilna un nepilna laika studijas 1., 2. un 3. kursa 

studentiem tiek īstenotas pēc reakreditācijai iesniegtā studiju plāna, kas sagatavots realizēšanai 

nākamajos sešos gados(1. pielikumā). 

2007./2008. – 2007./2008.st.g. pilna un nepilna laika studenti strādā pēc studiju programmas, kuras 

apjoms ir 160 KP. Pilna laika studijās (4 gados) un nepilna laika studijās (5 gados) studējošie apgūst 

piecu sadaĜu kursus: 1) nozares teorētiskos pamatkursus un informāciju tehnoloăiju kursus (36 KP), 2) 

profesionālās specializācijas kursus (60 KP), 3) humanitāro un sociālo zinātĦu teorētiskos kursus un 

kursus, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaĦas (20 KP), 4) prakses (26 

KP) un 5) brīvās izvēles kursus ( 6 KP), 6) bakalaura darba izstrādi (12 KP) (skat. 1.1., 1.2. pielikumu) 

4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS 

Studiju kursa nosaukums KP 

skaits 

4.1.tabula 

studiju programmas “ Pirmsskolas skolotājs” studiju kursi 

Vērtējuma forma Docētājs 

Teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloăiju kursi (36 KP) 

Pedagoăijas vēsture 2 Eksāmens Dr.paed., prof. I. Salīte, 

Mag.paed., as. M.Kravale 

Dr. paed. doc. M. Kravale 

Dr.paed., doc.E.OĜehnoviča 

PhD, doc. Dz.Iliško 

Dr.paed., as.prof. I.Jurgena 

Audzināšanas teorija un metodika 2 Diferencētā 

ieskaite 

Sociālā pedagoăija 2 Diferencētā 

ieskaite 

Mācību organizācijas pamati 1 Diferencētā 

ieskaite 


PhD, doc. I.Belousa 

Mag.paed., lekt. V.Guseva 

Dr.paed., as.prof. A.Līdaka (F) 


Dr.hab.paed., prof. I.Maslo (F) 

Dr.paed., prof. E.KrastiĦa 

Dr.paed., prof. I. Žogla (F) 


Dr.paed., as.prof. B.Briede (F) 

Vispārīgā psiholoăija 2 Eksāmens Dr.psych., doc. V.Dombrovskis 

Dr.psych., doc.V. Makarevičs 

Dr.psych.,doc. S.Guseva 

7

Pedagoăiskā psiholoăija 2 Diferencētā 

ieskaite 

Sociālā un personības attīstības 

psiholoăija 

Speciālā pedagoăija 3 Diferencētā 

Zinātniski pētnieciskās metodes 

pedagoăijā 

Dr.psych., asoc.prof. A.Pipere 


Dr.psych., doc. I. Vadone (F) 

Dr.psych., as.prof. O.ĥikiforovs (F) 

2 Eksāmens Dr.psych., as.prof. I.Kokina 

Dr.psych., doc. V.Dombrovskis 

Dr.psych., doc. V.Makarevičs 

Dr.psych., as.prof. A.Pipere 

Dr.psych., as.prof. O.ĥikiforovs (F) 


ieskaite Dr.paed., doc. A. Vecgrāve (F) 

1 Diferencētā 

ieskaite 

Bērnu fizioloăija un veselības 


veicināšana 

ieskaite, eksāmens 

Informācijas tehnoloăijas 3 Diferencētā 

ieskaite 

Pirmsskolas un skolas pedagoăija 2 Diferencētā 

ieskaite 

Mācību metodes un mācīšanās stili 1 Diferencētā 

ieskaite 

Integrēto mācību metodika 2 Diferencētā 

ieskaite 

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 2 Diferencētā 

ieskaite 

Vides pedagoăija 2 Diferencētā 

ieskaite 

Mūzikas “ābece” 2 Diferencētā 

ieskaite 

Studiju darbs 1 Diferencētā 

ieskaite 

Profesionālās specializācijas kursi (60 KP) 

Projektu izstrāde un vadība 1 Diferencētā 

ieskaite 

RotaĜu un spēĜu organizēšana 2 Diferencētā 

ieskaite 

Tautas pedagoăija 2 Diferencētā 

ieskaite 

Pirmsskolas vecuma bērnu 


pediatrija un higiēna 

ieskaite 

Bilingvālās mācības 1 Diferencētā 

ieskaite 

Dr.psych., as.prof. I.Kokina 



Dr.paed., prof. A. Samusēviča (F) 

Dr.biol. doc. L.AntoĦeviča 

Mag. paed. lekt. E. Vanaăele 

Mag.paed., lekt. L. BrūniĦa 

Vieslektori (F) 




Mag.paed., lekt. V.KudiĦš 




Dr.paed. doc. I.Miėelsone (F) 


Mag.paed., lekt B. Jurisone (F) 

Dr.paed., prof. I. Salīte 

Mag.paed., lekt. R. Grabovska 

Dr.paed., as.prof. E. Volāne (F) 

Mag.paed., as. E. Drelinga 

Dr.paed., prof. Ilga Salīte, 

Dr.paed., prof. Ilga Salīte, 

Dr.Art., as.prof. Ē.Daugulis 

Mag. paed. lekt. J. Badjanova 

Mag.paed., lekt. J.Badjanova - Lomzina 

Zinātniskais vadītājs 

Mag.paed., lekt. R.Grabovska, 


Mag.paed., as. A.Marhilēviča (F) 

Mag. paed., lekt. L. Silova 

Mag.paed., as. S. Kraukle 

Mag.paed., as. Z.LūciĦa (F) 

as. R. Semjonova (F) 

Mag.paed., as. I. Janovska (F) 

Dr.paed., doc. E.OĜehnoviča 

Mag.biol., lekt. I.KuĦicka 

Mag. paed. as. S. ZariĦa 

Mag.paed., lekt. S.ZariĦa 


Mag.paed., as. J. Megre (F) 

8

Ăimenes pedagoăija 2 Diferencētā 

ieskaite 

5-6 gadīgo sagatavošana skolai 2 Diferencētā 

ieskaite 



Dr.paed., doc. M.Kravale 



Dr.paed., as.prof. Z.Anspoka (F) 

as. R.Semjonova (F) 

Dzimtās valodas mācību metodika: Eksāmens Dr.paed., doc. N.Trofimova 

Mag.philol., lekt. S.PolkovĦikova, 




Mag.philol. as. T.Plamadjala (F) 

Runas attīstības metodika 2 Diferencētā 

ieskaite 

Lasītprasmes attīstības metodika 2 Diferencētā 

ieskaite 

Rakstītprasmes attīstības metodika 2 Diferencētā 

ieskaite 

Retorika 2 Diferencētā 

ieskaite 

Folklora 1 Diferencētā 

ieskaite 

Bērnu literatūra 1 Diferencētā 

ieskaite 

Matemātisko priekšstatu veidošana 6 Diferencētā 


Lietišėās dabas zinības 2 Diferencētā 

ieskaite 

Novadpētniecība 2 Diferencētā 

ieskaite 

Bērnu iepazīstināšana ar dabu 3 Diferencētā 


Mācību prakse dabas 

mācībā 

Vizuālās mākslas mācību metodika 

un materiālmācība 


ieskaite 


ieskaite 

Dr.paed., doc. N.Trofimova 


Mag.paed., as.. S.ZariĦa 

Mag.paed., lekt.. S.ZariĦa 

Mag. paed., lekt. I. Vanaga 






Mag.paed., lekt. I.Vanaga 









Mag. paed. as. Balode 

Bak. teātra mākslā., lekt. I. Laizāne 

Mag. hyst. lekt. G. OzoliĦš 

Dr.hyst., doc. G.OzoliĦš; 

Mag.philol., as. Ž.Badins 

Dr.philol, doc. D.Markovs 

Mag.paed., lekt. R.Rinkeviča 


Mag.math., lekt. V.Beinaroviča 

Mag.math., lekt. A.Jurāne 

Dr.paed., doc. R.UkstiĦa (F) 

Dr.paed., doc. R.Andersone (F) 

Mag.paed., lekt. L.Jonāne 

Mag.paed., lekt. L.Priede (F) 

Mag. geogr., lekt. J.Soms, 

Mag. geogr., lekt. S.Rutkovska 

Dr.biol., doc. M. PupiĦš (F) 

Mag.paed., lekt. R.Grabovska 

Mag.paed., lekt. S.Joma (F) 


Mag.biol., lekt. K.Igaune (F) 

Mag.biol., as. O.Zugickis (F) 


Mag.biol., as. O.Zugickis 

Mag.paed., lekt. M.Čačka 

Mag.paed., as. B.Valpētere 

Mag.paed., lekt. L.Līdaka (F) 

Mag.paed., lekt. I.Volonte 

Mag.paed., lekt. I.Briška (F) 

9

Kompozīcija un tās mācību 

metodika 

Zīmēšana, grafiskie darbi un to 

mācību metodika 

Gleznošana un krāsu 

mācība un to mācību 

metodika 


ieskaite 


ieskaite 


ieskaite 

Veidošana un tās mācību 

metodika: 

Darbs ar diegiem 1 Diferencētā 

ieskaite 

Darbs ar papīru 1 Diferencētā 

ieskaite 

Darbs ar dabas materiāliem 1 Diferencētā 

ieskaite 

Darbs ar mālu 1 Diferencētā 

ieskaite 

Rokdarbi un to mācību metodika 2 Diferencētā 

ieskaite 

Sports un tā mācību metodika 6 Diferencētā 


Bērnu mūzikas literatūra un 

folklora 


ieskaite 

Dziedāšana 2 Diferencētā 

ieskaite 


ieskaite 


Mag. paed., as. I. Meldere 

Mag.paed., lek. I.Briška (F) 


Mag.paed., as. I.Meldere 



Mag.paed., as. B. Valpētere 




Dr.paed., as.prof. E.Volāne (F) 

Mag. paed., doc. M. Folkmane 





Mag.paed., doc.. M.Folkmane 

Mag.paed., lekt. Z.Barševska 

Mag.paed., as. M.Folkmane 

Mag. paed., as. I. Folkmanis 

Dr.paed., doc. E.OĜehnoviča 



Mag. pead., as. D. Vereba 

Mag.paed., lekt. L.Silova 

Mag.paed., lekt. I.Kazakeviča 

Mag.paed., lekt. N.GeriĦa 


Mag. paed.lekt. J. Badjanova 


Mag. paed.lekt. J. Badjanova 


Zinātniskais vadītājs 

Humanitāro un sociālo zinātĦu teorētiskie kursi un kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un 

organizatoriskās pamatiemaĦas (20 KP) 

Ētika 


ieskaite 

Filosofija 2 Diferencētā 

ieskaite 

Svešvaloda 4 Diferencētā 

ieskaite 

Latvijas kultūras vēsture/ 

Pasaules kultūras vēsture/ 

Reliăiju vēsture 

Ekonomika/ Civilzinības/ 

Socioloăija/ Politoloăija 


ieskaite 


ieskaite 

Starpkultūru izglītība 2 Diferencētā 

ieskaite 

Mag.paed., lekt. B.Felce 

Mag.paed., lekt. A.Felcis 


Dr., doc. L.Gorbaceviča 

Mag.hist, lekt. D.OĜehnovičs 



Mag.philol., as. I.OĜehnoviča 

Mag.paed., lekt. J.Sergejeva 

Mag.philol., as. D.Sergejeva 

Mag.philol., lekt. I. Kupšāne 

Mag.hyst., lekt.. G.OzoliĦš 


Dr.vēst., as.prof. I.Saleniece 

Mag.oec., lekt. I.KuĦicka 

Dr., as.prof. Ī.Vītola (F) 

Mag.oec., lekt. V.Stūrainis 

Mag.hist., lekt. A. Kupšāns 

Dr.hist., as.prof. A.Ivanovs 

PhD, doc.I.Belousa 


10

Dzimtās valodas teorētiskie pamati 5 Diferencētā 

ieskaite 


ieskaite 

Programmas brīvās izvēles kursi (vismaz 6 KP) 

Svētki pirmsskolas izglītības 


iestādē 

ieskaite 

Datordizaina pamati 2 Diferencētā 

ieskaite 

Floristika 1 Diferencētā 

ieskaite 

LeĜĜu tehnoloăija 1 Diferencētā 

ieskaite 

Uzvedības kultūras ābece 1 Diferencētā 

ieskaite 

RotaĜu un spēĜu psiholoăija 1 Diferencētā 

ieskaite 

Pilsoniskā izglītība 2 Diferencētā 

ieskaite 

Batikas pamati 1 Diferencētā 

ieskaite 

Logopēdija 1 Diferencētā 

ieskaite 

Ievads Portage mācībsistēmā 2 Diferencētā 

ieskaite 

Pirmsskolas izglītības iestādes 


organizēšana un vadīšana 

ieskaite 

Prakse (26 KP) 


Mag.paed., lekt. S.ZariĦa, 


Mag.philol., as. E. Isajeva 


Dr.philol., doc. G.Pitkeviča 

Mag.philol., lekt. I.Rudzīte (F) 

Mag.philol., as. I.Zugicka (F) 

Mag.philol., as. I.Teilāne 

Dr.philol., prof. M.GavriĜina (F) 




Mag.paed., as. A.Drancāne 



Mag.paed., as. Z.Vanaga 



Vieslektori 

Dr.psych, doc. S.Guseva 


Mag., as. I.Krekele (F) 


Mag.paed., lekt. J.Savvina 

Mag.paed., as. A.Baumane 


Mag.paed., as. V.Kalpakova 



as. D.Ābola (F) 

Mag.paed., as. D.Gaide (F) 

Pedagoăiskā prakse 8 Diferencētā 

ieskaite 

Prakses, praktikumu vadītāji 

Pedagoăiskā prakse 8 Diferencētā Prakses vadītājs, mācību priekšmetu 

ieskaite metodiėi 

Pedagoăiskā prakse 10 Diferencētā Prakses vadītājs, mācību priekšmetu 


Bakalaura darbs 12 Eksāmens Zinātniskais vadītājs 

Kopā: 160 KP 

Noslēguma pārbaudījumi: 

• kvalifikācijas eksāmens 

• bakalaura darba aizstāvēšana 

* (F) – pasniedzēji, kuri strādā tikai filiālēs. 

Pedagoăiskā prakse ir 26 KP. 2. kursā studējošie veic bērna novērošanu pirmsskolas izglītības iestādē 

un veic pētījumus izglītībā. 3. kursā lielāka uzmanība tiek pievērsta mācību procesa didaktiskajam 

aspektam, ievērojot mācību procesa individualizāciju un diferenciāciju. 4. kursa lielāka uzmanība tiek 

pievērsta audzināšanas darbam, darbam ar vecākiem un nodarbību plānošanai un vadīšanai (Pedagoăiskās 

prakses nolikums un uzdevumi 3. pielikumā). 

2005./2006. – izmaiĦu nav 

11

2006./2007. – ir notikušas izmaiĦas 1) docētāju amatos (Doc. G. OzoliĦš, doc. M. Folkmane, lekt. J. 

Savvina, doc. M. Kravale; 2) docētāju uzvārdos: J. Badjanova – Lomzina; 

3)studiju programmas nodrošinājumā (izmaiĦas iezīmētas 4.1. tabulā). IzmaiĦu studiju programmas 

nodrošinājumā kopējais apjoms ir 9%. 

2007./2008. – apstiprināti papildinājumi studiju kursu nodrošinājumā (2008. gada 28. augusta IVF 

Domes sēde (skat 2. pielikumu). Kopējais izmaiĦu apjoms ir 25%. 

5. STUDIJU PROGRAMMĀ STUDĒJOŠIE 

5.1. Studējošie 

Uz šo brīdi studiju programmā studē pilna laika studijās 94 studenti, nepilna laika studijās 308 studenti, 

filiālēs Rēzeknē 34, Limbažos 116, Dobelē 121, Rīgā 514, Jelgavā 142 studenti. Apkopota studējošo 

skaita dinamika pēdējos 6 gados (tabula 5.1.). 

5.1.tabula 

Studiju programmas “ Pirmsskolas skolotājs” studējošo skaita dinamika 

PILNA LAIKA STUDIJAS NEPILNA LAIKA STUDIJAS KOPĀ 

uzĦemti studiju gads UzĦemti Studiju gads studējošie 

1 2 3 4 1 2 3 4 

1999./ 2000. 28 - - 19 75 103 36 109 370 

2000./ 2001. 31 27 - - 157 69 91 35 410 

2001./2002. 28 28 24 - 274 226 65 92 737 

2002./2003. 32 30 24 23 487 301 227 65 1189 

2003./2004. 22 29 26 26 448 515 310 228 1604 

2004./2005 21 28 25 25 339 478 510 286 1712 

2005./2006. 15 25 25 25 41 326 452 524 1433 

2006./2007. 13 15 25 25 234 41 326 452 1131 

2007./2008. 26 20 18 16 54 110 43 303 590 

5.2. Absolventi – skaits, konkurētspējas novērtējums Latvijas darba tirgū 

Studiju programmas diploma pielikums atbilst LR MK Nr. 450 noteikumiem.. Tas sniedz objektīvu 

informāciju un nodrošina kvalifikāciju apliecinošu dokumentu akadēmisku un profesionālu atzīšanu. 

Diploma pielikumā ir iekĜautas ziĦas par diplomā minētās personas sekmīgi pabeigto studiju būtību, 

līmeni, kontekstu, saturu un statusu. Apkopota absolventu skaita dinamika pēdējo 6 gadu laikā (tabula 

5.2.). 

5.2.tabula 

Studiju programmas “ Pirmsskolas skolotājs” absolventu skaita dinamika 

PILNA LAIKA 

STUDIJAS 

NEPILNA LAIKA 

STUDIJAS KOPĀ 

1998./1999. - 76 76 

1999./ 2000. 17 106 123 

2000./ 2001. - 35 35 

2001./2002. - 86 86 

2002./2003. 20 61 81 

2003./2004. 21 223 244 

2004./2005 14 215 229 

2005./2006. 25 524 549 

12

2006./2007. 25 510 535 

2007./2008. 16 _- 16 

Pēc studiju programmas beigšanas absolventiem ir iespējas: 

• studēt atbilstošās maăistra studiju programmās; 

• studēt profesionālajās programmās, kuras paredzētas studijām uz atbilstošas augstākās 

profesionālās izglītības pamata; 

• piedāvāt apgūtās zināšanas, prasmes un iemaĦas pedagoăiskā procesa plānošanai, vadīšanai un 

izvērtēšanai, iekĜaujoties Latvijas un ES darba tirgū. 

2007./2008.st.g. ir izmaiĦas absolventu skaitā. Tā kā 2007./2008.st.g. nepilna laika studijās notika 

pāreja uz 5 studiju gadiem, tad absolventi ir tikai pilna laika studenti. 

5.3. Sadarbība ar darba devējiem 

Mainoties izglītības situācijai un uzlabojoties ekonomiskajam stāvoklim, šobrīd ir liels šīs profesijas 

darbinieku pieprasījums, kā arī visiem pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošajiem nepieciešama 

augstākā izglītība. Līdz ar to lielākā daĜa absolventu tomēr izvēlas strādāt savā specialitātē vai izvēlas ar 

izglītības sfēru vai darbu ar cilvēkiem saistītas profesijas. 

Ir izveidojusies laba sadarbība ar: Rēzeknes rajona Izglītības pārvaldi, pirmsskolas izglītības galveno 

speciālisti R.Semjonovu; Balvu rajona Izglītības pārvaldi, pirmsskolas tālākizglītības galveno 

speciālisti N.Apini; Madonas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādi „Saulīte”, vadītāja D.Ābola; 

Daugavpils Zeltkalna pamatskolas –pirmsskolas izglītības iestādi, direktore V.Kolpakova; Rīgas 

pirmsskolas izglītības iestādi „Kadiėītis” vadītāja D.Gaide; Līvānu novada pirmsskolas izglītības iestādi 

„Rūėīši”, izglītības metodiėi S.Kraukli (atsauksmes skat. 6.p ielikumā). 

2005./2006. – izmaiĦu nav. 

2006./2007. – izmaiĦu nav. 

2007./2008. – sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī Daugavpils Izglītības pārvaldes 

pirmsskolas darba organizatori Ingrīdu ZeĜenkovu tika organizēta tematiskā tikšanās „Vai strādāt 

pirmsskolā? Argumenti par un pret...”, kurā piedalījās IZM pārstāvji, Daugavpils Domes pārstāvji, 

Latgales reăiona pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji, Daugavpils Izglītības pārvaldes speciālisti, kā arī 

DU studiju programmas „Pirmsskolas skolotājs” pilna laika studenti (kopumā 96 dalībnieki). 

Studiju gada laikā laba sadarbība veidojās arī ar RuăeĜu pamatskolas direktori Elgu Drelingu (RuăeĜu 

pamatskolā ir pirmsskolas grupas), ka arī 24. pirmsskolas izglītības iestādes skolotāju Ausmu 

MašĦikovu. 

6.STUDIJU PROGRAMMAS NODROŠINĀJUMS 

6.1. Akadēmiskais personāls 

Profesionālo studiju programmu “Pirmsskolas skolotājs” nodrošina 110 mācībspēki (6.1. tabula) 

(Akadēmiskā personāla atjaunošanas, apmācības un attīstības plāns 5. pielikumā). 

6.1. tabula 

Studiju programmas realizēšanā iesaistītie mācībspēki 

Vārds, uzvārds 

Zinātniskais grāds, 

amats 

Pamatdarba vieta 

1. Anna Jurāne Mag.math., lektore DU IVF Mācību Metodiku katedra 

2. Sandra ZariĦa Mag.paed., lektore DU IVF Mācību Metodiku katedra 

Sandra ZariĦa Mag.paed., lektore DU IVF Mācību Metodiku katedra 

3.Irina Kazakeviča Mag.paed., lektore DU IVF Mācību metodiku katedra 

4.Natālija GeriĦa Mag.paed., lektore DU IVF Mācību Metodiku katedra 

13

5.Rudīte Grabovska Mag.paed., lektore DU IVF Mācību metodiku katedra 

Rudīte Grabovska Dr.paed., docente DU IVF Ilgtspējīgas attīstības institūts 

6.Larisa Silova Mag.paed., lektore DU IVF Mācību Metodiku katedra 

7.Elita Vanaăele Mag.paed., lektore DU IVF Mācību Metodiku katedra 

8.JeĜena Badjanova Mag.paed., lektore DU IVF Mācību Metodiku katedra 

JeĜena Badjanova - Lomzina Mag.paed., lektore DU IVF Mācību Metodiku katedra 

9.Elfrīda KrastiĦa Dr.paed., profesore DU IVF, Mācību metodiku katedra 

10.Ilga Salīte Dr.paed., profesore DU IVF, Mācību metodiku katedra 

Ilga Salīte Dr.paed., profesore DU IVF, Ilgtspējīgas attīstības institūts 

11.Irēna Kokina Dr.pshyc., as.profesore DU IVF, Pedagoăijas katedra 

12.Eridiāna OĜehnoviča Dr.paed., docente DU IVF, Pedagoăijas katedra 

Eridiāna OĜehnoviča Dr.paed., docente DU IVF Ilgtspējīgas attīstības institūts 

13.Inga Belousa PhD., docente DU IVF, Mācību metodiku katedra 

Inga Belousa PhD., docente DU IVF, Ilgtspējīgas attīstības institūts 

14.Valdis KudiĦš Mag.paed., lektors LLM 

15.Vija Guseva Mag.paed., lektore DU IVF, Pedagoăijas katedra 

16.Dzintra Iliško PhD., docente DU IVF, Pedagoăijas katedra 

Dzintra Iliško PhD., docente DU IVF Ilgtspējīgas attīstības institūts 

17.Svetlana Guseva Dr.pshyc., docente DU IVF, Pedagoăiskās psiholoăijas katedra 

18.Valērijs Makarevičs Dr.pshyc., docents DU IVF, Pedagoăiskās psiholoăijas katedra 

Valērijs Makarevičs Dr.pshyc., docents DU IVF Ilgtspējīgas attīstības institūts 

19.Valērijs Dombrovskis Dr.pshyc., docents DU IVF, Pedagoăiskās psiholoăijas katedra 

20.Anita Pipere Dr.psych., as.profesore DU IVF, Pedagoăiskās psiholoăijas katedra 

Anita Pipere Dr.psych., profesore DU IVF Ilgtspējīgas attīstības institūts 

21.Mārīte Kravale Mag.paed., docente DU IVF Pedagoăiskās psiholoăijas katedra 

Mārīte Kravale Mag.paed., docente DU IVF Ilgtspējīgas attīstības institūts 

22.Valentīna Beinaroviča Mag.math., lektore DU DMF prodekāne 

23.Līga AntoĦeviča Dr.biol., docente DU DMF, Anatomijas un fizioloăijas katedra 

24.Irēna KuĦicka Mag.biol., lektore DU DMF, Anatomijas un fizioloăijas katedra 

25.Lolita Jonāne Mag.paed., lektore DU DMF, Fizikas katedra 

26.Santa Rutkovska Mag. geogr., lektore DU DMF, Ėīmijas un ăeogrāfijas katedra 

27.Juris Soms Mag. geogr., lektors DU DMF, Ėīmijas un ăeogrāfijas katedra 

28.Ilze OĜehnoviča Mag.philol., asistente DU HF, AngĜu valodas katedra 

29.Genādijs Markovs Dr. philol, docents DU HF, Krievu literatūras katedra 

30.Žans Badins Mag.philol., asistents DU HF, Krievu literatūras katedra 

31.Gatis OzoliĦš Mag.hyst., docents DU HF, Latviešu literatūras un kultūras katedra 

Gatis OzoliĦš Dr .hyst., docents DU HF, Latviešu literatūras un kultūras katedra 

32.Rudīte Rinkeviča Mag.paed., lektore DU HF, Latviešu literatūras un kultūras katedra 

33.Ingūna Teilāne Mag.philol., asistente DU HF, Latviešu literatūras un kultūras katedra 

34.Ingrīda Kupšāne Mag.philol., lektore DU HF, Latviešu literatūras un kultūras katedra 

Ingrīda Kupšāne Dr.philol., lektore DU HF, Latviešu literatūras un kultūras katedra 

35.Ingrīda Vanaga Mag.paed., lektore DU HF, Latviešu valodas katedra 

36.Svetlana PolkovĦikova Mag.philol., lektore DU HF, Latviešu valodas katedra 

37.Irēna Saleniece Dr.vēst., as.profesore DU HF Vēstures katedra 

38.Andris Kupšāns Mag.hist., lektors DU HF, Vēstures katedra 

39.Aleksandrs Ivanovs Dr.hist., as.profesors DU HF, Vēstures katedra 

40.NataĜja Trofimova Dr.paed., docente DU HF, Slāvu valodniecības katedra 

41.GaĜina Pitkeviča Dr.philol., docente DU HF, Slāvu valodniecības katedra 

42.Inga Milēviča Mag. philol., asistente DU HF, Slāvu valodniecības katedra 

43.Janīna Sergejeva Mag.paed., lektore DU HF, Vācu filoloăijas katedra 

44.Diāna Sergejeva Mag.philol., asistente DU HF AngĜu valodas katedra 

45.Lidija Līdaka (F) Mag.paed., lektore DU Jelgavas mācību centrs 

46.Ēvalds Daugulis Dr.Art., as.profesors DU MMF Mākslu katedra 

47.Ilze Meldere Mag.paed., asistente DU MMF Mākslu katedra 

48.Baiba Valpētere Mag.paed., asistente DU MMF Mākslu katedra 

49.Mairita Folkmane Mag.paed., adocente DU MMF Mākslu katedra 

50.Ilze Volonte Mag.paed., lektore DU MMF Mākslu katedra 

51.Jolanta Savvina Mag.paed., lektore DU MMF Mākslu katedra 

52.Māris Čačka Mag.paed., lektore DU MMF Mākslu katedra 

53.Zeltīte Barševska Mag.paed., lektore DU MMF Mākslu katedra 

54.Zita Vanaga Mag.paed., asistente DU Studiju daĜa 

55.Ilona KuĦicka Mag.oec., lektore DU SZF, Ekonomikas katedra 

14

56.Lilija Gorbaceviča Dr.philol., docente DU SZF, Socioloăijas katedra 

57.Dimitrijs OĜehnovičs Mag.hist., lektors DU SZF, Socioloăijas katedra 

58.Ainars Felcis Mag.paed., lektors DU SZF, Socioloăijas katedra 

59.Baiba Felce Mag.paed., lektore DU SZF, Socioloăijas katedra 

60.Viesturs Stūrainis Mag.oec., lektors DU SZF, Socioloăijas katedra 

61.Sarmīte Joma (F) Mag.paed., asistente Jelgavas p.i.i. “RotaĜa” 

62.Aiva Drancāne Mag.paed., asistente Daugavpils Zeltkalna pamatskola - p.i.i. 

63.Iveta Janovska (F) Mag.paed., asistente Madonas p.i.i. “Saulīte” 

64.Līga Balode Mag.paed., asistente vieslektore 

65.Indra PodiĦa (F) Mag.paed., asistente Dobeles 1.vidusskola 

66.Ineta Rudzīte (F) Mag.philol., asistente Rīgas centra humanitārā vidusskola 

67.Velta Kalpakova Mag.paed., asistente Daugavpils Zeltkalna pamatskola 

68.Diāna BērtiĦa Mag.paed., asistente Daugavpils Zeltkalna pamatskola 

69.Alise Marhilēviča (F) Mag.paed., asistente Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs 

70.Inese Zugicka (F) Mag.philol., asistente Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs 

71.Zaiga LūciĦa (F) Mag.paed., asistente Izglītības Iniciatīvu centrs 

72.Ženija BērziĦa Mag.paed., asistente Izglītības Iniciatīvu centrs 

73.Baiba Jurisone (F) Mag.paed., asistente IZM Vispārējās izglītības departaments 

74.Inta Vadone (F) Dr.psych., docente IZM Profesionālās izglītības un tālākizglītības 

departaments 

75.Oskars Zugickis (F) Mag.biol., asistents Latgales reăiona attīstības aăentūra 

76.Inga Krekele Mag., asistente Daugavpils rajona partnerība 

77.Mihails PupiĦš (F) Dr.biol., docents Latgales Zoodārzs 

78.Sandra Kraukle Mag.paed., asistente Līvānu PII “Rūėīši” 

79.Anita Vecgrāve (F) Dr.paed., docente LLU/ RPIVA 

80.Ī.Vītola (F) Dr. oec., as.profesore LLU Ekonomikas fakultāte 

81.Baiba Briede (F) Dr.paed., as.profesore LLU Izglītības un Mājsaimniecības institūta direktore 

82.Rita UkstiĦa (F) Dr.paed., docente LPA pedagoăijas fakultāte 

83.Anita Līdaka (F) Dr.paed., as.profesore LPA Pedagoăijas katedra 

84.Alīda Samuseviča (F) Dr.paed., profesore LPA Pedagoăijas katedra 

85.Ilze Miėelsone (F) Dr.paed, docente LPA Pedagoăijas un psiholoăijas fakultāte 

86.Irīna Maslo (F) Dr.habil.paed., profesore LU Pedagoăijas un psiholoăijas fakultāte 

87.Irēna Žogla (F) Dr.habil.paed., profesore LU Pedagoăijas un psiholoăijas fakultāte 

88.Rudīte Andersone (F) Dr.paed., docente LU Pedagoăijas un psiholoăijas fakultāte 

89.Margarita GavriĜina (F) Dr.philol., as.profesore LU Pedagoăijas un psiholoăijas fakultāte 

90.Daiga Ābola (F) asistente Madonas pirmsskolas izglītības iestāde “Saulīte” 

91.Anna Baumane Mag.paed., asistente Ogres 1.vsk. un Ogres rajona galvenā logopēde 

92.Kristīne Igaune (F) Mag.biol., asistente Pārtikas un veterinārā dienesta sanitārā robežinspekcija 

93.Regīna Semjonova (F) asistente Rēzeknes rajona padome 

94.Tatjana Plamadjala (F) Mag.philol., asistente Rīgas 199. pirmsskolas izglītības iestāde 

95.Dina Gaide (F) Mag.paed., asistente Rīgas PII “Kadiėītis” 

96.OĜegs ĥikiforovs (F) Dr.psych., as.profesors RPIVA Izglītības psiholoăijas katedra 

97.Ilze Briška (F) Mag.paed., lektore RPIVA Pedagoăijas fakultāte 

98.Elita Volāne (F) Dr.paed., as.profesore RPIVA Vispārīgās pedagoăijas katedra 

99.Inese Jurgena Dr.paed., as.profesore RPIVA Vispārīgās pedagoăijas katedra 

100.Zenta Anspoka (F) Dr.paed., as.profesore RPIVA, 

101.Ligita Priede (F) Mag.paed., lektore RPIVA, Pedagoăijas fakultāte 

102.JevgēĦija Megre Mag.paed., asistente Daugavpils 3.vidusskola 

103.Lidija BrūniĦa Mag. paed. lektore DU DMF 

104.Elga Drelinga Mag. paed. asistente Daudavpils RuăeĜu pamatskola 

105.Inese Laizāne Bak. teātra mākslā Daugavpils teātris 

106.Ivo Folkmanis Bak. mākslā DU MMF Mākslu katedra 

107.Dace Vereba Mag. paed. Daugavpils 6. vidusskola 

108.Elvīra Isajeva Mag.philol., asistente DU HF, Slāvu valodniecības katedra 

109.Arturs Fedotovs Bak. hist. Daugavpils 16. vidusskola 


2007./2008. – profesionālo studiju programmu “Pirmsskolas skolotājs” nodrošina 73 mācībspēki, studiju 

programmas īstenošanā iesaistītos mācībspēkus skat. 4.pielikumā. 

Tajā skaitā 60mācībspēki no Daugavpils Universitātes katedrām (no tiem 2 profesori, 8 asociētie 

profesori, 13 docenti, 28 lektori un 12 asistenti) un 42 vieslektori no citām Latvijas augstskolām un ar 

15

izglītības sfēru saistītām institūcijām (no tiem 3 profesori, 8 asociētie profesori, 6 docenti, 2 lektori un 

23 asistenti). Apkopots studiju programmā strādājošā Daugavpils Universitātes akadēmiskā personāla 

procentuālais sadalījums pa amatiem (6.1.zīmējums). 

2005./2006. – izmaiĦu nav. 

31 

6 

2 4 

15 

profesori 3 % 

as. prof. 8 % 

docenti 22 % 

lektori 47 % 

asistenti 20 % 

6.1. zīm. DU akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem 

2006./2007. – studiju programmas izpildi nodrošina 59 mācībspēki no Daugavpils Universitātes 

katedrām. No tiem 3 profesori, 4 as. prof., 15 docenti, 31 lektors un 6 asistenti. 

2007./2008. – studiju programmas īstenošanu nodrošina 52 mācībspēki no Daugavpils Universitātes 

katedrām (no tiem 5 profesori, 3 asociētie profesori, 1 vadošais pētnieks, 11 docenti, 24 lektori un 8 

asistenti) un 21 vieslektori no citām Latvijas augstskolām un ar izglītības sfēru saistītām institūcijām (2 

profesori, 3 asociētie profesori, 2 lektori un 14 asistenti). Apkopots studiju programmā strādājošā 

Daugavpils Universitātes akadēmiskā personāla procentuālais sadalījums pa amatiem (6.1.zīmējums). 

24 

8 

5 

3 

12 

profesori 3 % 

as. prof. 8 % 

docenti 22 % 

lektori 47 % 

asistenti 20 % 

Filiālēs iesaistītais akadēmiskais personāls pārsvarā ir pamatdarbā DU strādājošie vai vieslektori 

(6.2.tabula). 

6.2. tabula 

Studiju programmas filiālēs realizēšanā iesaistītie mācībspēki 

Filiāle Pamatdarbā DU Blakusdarbā 

Prof. As.prof. Doc. Lekt. As. Prof. As.prof. Doc. Lekt. As. 

Madonas 2 - 3 11 3 - - - - 7 

Jelgavas 1 - 2 5 2 3 4 7 5 6 

Rēzeknes 2 - 3 14 5 - - - - 7 

Limbažu 2 - 3 13 6 - - - - 6 

Dobeles 2 - 3 14 6 1 - - - 7 

Rīgas 2 3 4 16 2 3 6 2 10 7 

16

16 

14 

12 

10 

8 

11 

14 

13 

14 

3 3 

2 

0 

5 

2 2 

0 1 

6 

4 

2 

0 

5 

3 

2 

0 

6 

3 

2 

0 

6 

3 

2 

0 

2 

Madona Rēzekne Dobele 

pamatdarbā filiālēs 

10 

9 

8 

7 7 7 7 

7 

6 6 

6 

5 

5 

4 

4 

3 

2 

3 

1 

1 

0 0000 

0000 0000 000 

Madona Rēzekne Dobele 

2005./2006. – izmaiĦu nav. 

2006./2007. – izmaiĦu nav. 

vieslektori filiālēs 

7 

16 

10 

4 32 

2 

6 

3 

asistenti 

lektori 

docenti 

as.profesori 

profesori 

asistenti 

lektori 

docenti 

as.profesori 

profesori 

2007./2008. – Filiālēs iesaistītais akadēmiskais personāls ir pamatdarbā DU strādājošie vai vieslektori 

(6.2.tabula). 

6.2. tabula 


Filiāle Pamatdarbā DU Blakusdarbā 

Prof. As.prof. Doc. Lekt. As. Prof. As.prof. Doc. Lekt. As. 

Jelgavas 2 - 5 8 1 - 1 - 2 4 

Rēzeknes 1 - 4 4 1 - - - 1 4 

Limbažu 2 - 3 13 6 - - - 1 2 

Dobeles 1 - 5 7 - - - - 1 3 

Rīgas 2 - 8 11 1 1 - - - 4 

6.2. Materiāli - tehniskā bāze 

Profesionālās studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” realizēšanai tiek izmantota DU materiāli 

tehniskā bāze. Studentu un mācībspēku rīcībā fakultātē ir 42 datori, iespēja izmantot lāzera un krāsu 

printerus, kopētājus, skanerus, kodoskopus, videoprojektorus, videoiekārtas, mikroskopus 

17

pētnieciskajiem darbiem, mūzikas instrumentu un sporta inventāra bāzi, mācību un metodiskā literatūra 

DU bibliotēkā un kabinetos. Studentiem nodarbības notiek arī citu fakultāšu labiekārtotos un tehniski 

nodrošinātos specializētajos kabinetos, piemēram, ăeogrāfija, māksla u.c. Notiek nepārtraukta 

programmas attīstība, tiek strādāts pie materiālās bāzes uzlabošanas, tehniskā nodrošinājuma. Studiju 

programma tiek realizēta 14 labiekārtotos un tehniski nodrošinātos kabinetos: dabas klase, pirmsskolas 

metodiku kabinets, pedagoăijas kabinets, psiholoăijas kabineti, vizuālās mākslas, mūzikas kabineti, 

mākslas darbnīca, izstāžu zāle, diskusiju telpa. Palielinoties patstāvīgā darba laikam, palielināts arī 

datorklašu skaits – šobrīd 2 datorklases (16 datori, Internet pieslēgums, printeri, skaneris). Tiek strādāts 

pie telpu materiālās bāzes uzlabošanas, tehniskā nodrošinājuma gan uz vietas gan filiālēs. Iekšējo 

universitātes pārmaiĦu rezultātā, dažās auditorijās vēl tiek plānots remonts. Prakse notiek mācību bāzē 

"Ilgas" un Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs, ar kurām ir noslēgti sadarbības līgumi par studējošo 

pedagoăisko praksi. 

Studiju programmas realizēšanai filiālēs tiek izmantota DU materiāli tehniskā bāze, kā arī filiāles ir 

nodrošinātas ar kodoskopiem, video projektoriem, tāfelēm, mikrofoniem. 

2005./2006. – izmaiĦu nav. 

2006./2007. – izmaiĦu nav. 

2007./2008. – 2007./2008. – Šajā studiju gadā studējošo rīcībā patstāvīgajam darbam un semināriem ir 

vairāk kā 20 datori IVF datorklasēs. Docētāju rīcībā ir vairāk kā 20 gan galda, gan klēpja datori, vairāk 

kā 10 videoprojektori, kas atrodas katrā Izglītības un vadības fakultātes struktūrvienībā. Ir pieejamas 2 

interaktīvās tāfeles. 

6.3. Finansu resursi 

Studijas tiek organizētas par valsts budžeta līdzekĜiem un līdzekĜiem, kurus iemaksā paši studējošie vai 

citas juridiskas un fiziskas personas. Studiju maksas apjomu un kārtību katram nākošajam studiju gadam 

iesaka IVF Dome un apstiprina Daugavpils universitātes Senāts. 2005./2006.st.g. maksa par pilna laika 

studijām ir Ls. 350 - 400 gadā un nepilna laika studijām – Ls. 300- 400 gadā. 

2005./2006. – izmaiĦu nav. 

2006./2007. – Studiju maksa šī gada pirmajam kursam pilna laika studijām par maksu 

2006./2007.studiju gadā ir 450 Ls, 2007./2008. studiju gadā – 440 Ls, 2008./2009. un 2009./2010. 

studiju gadā – 440 Ls. Studiju maksa šī gada pirmajam kursam nepilna laika studijām par maksu 

2006./2007.studiju gadā ir 350 Ls, 2007./2008. studiju gadā – 330 Ls, 2008./2009. un 2009./2010. 

studiju gadā – 330 Ls. 

2007./2008. – Studiju maksa šajā studiju gadā imatrikulētajiem pilna laika studijām par maksu 

2007./2008.studiju gadā ir 650 Ls, 2008./2009. studiju gadā – 750 Ls, 2009./2010. - 865 Ls un 

2010./2011. studiju gadā – 995 Ls. Studiju maksa šajā studiju gadā imatrikulētajiem nepilna laika 

studijām par maksu 2007./2008.studiju gadā ir 550 Ls, 2008./2009. studiju gadā – 635.00 Ls, 

2009./2010. studiju gadā – 735.00 Ls, 2010./2011. studiju gadā – 840.00 Ls un 2011./2012. studiju gadā 

– 965.00 Ls. Studiju maksu skat. 

http://du.lv/files/0000/0115/APSTIPRINATA_STUDIJU_MAKSA_2007.pdf). 

Visiem par maksu studējošajie 2007./2008.st.g. ir noteikta šāda studiju maksa: 

Pilna laika studijas 1.st.g. 2.st.g. 3.st.g. 4.st.g. 

2007./2008.st.g. 650 Ls 495 Ls 484 Ls 484 Ls 

Nepilna laika studijas DU 1.st.g. 2.st.g. 3.st.g. 4.st.g. 

2007./2008.st.g. 550 Ls 425 Ls 363 Ls 363 Ls 

Nepilna laika studijas Rīgas, Dobeles, Jelgavas, 

Limbažu, Rēzeknes filiālēs 

1.st.g. 2.st.g. 3.st.g. 4.st.g. 

2007./2008.st.g 470 Ls 400 Ls 

18

6.4. Bibliotēka 

Studentiem un mācībspēkiem ir iespēja izmantot 2 brīvpieejas lasītavas ar 135 lietotāju vietām (Parādes 

1, Vienības 13) un informācijas zāli ar 24 lietotāju vietām (Saules 1/3) un specializētās nodaĜas (Parādes 

1, Vienības 13, Saules 1/3). Bibliotēkai ir 4 mājas abonementi, 2 kopētāji, bibliotēkas krājums – 320993, 

to sastāda: grāmatas – 275654, tajā skaitā pedagoăijā – 10532, psiholoăijā – 5307, periodiskie izdevumi 

– 29610. DU bibliotēkas pilnveidošanā tiek izmantotas jaunas tehnoloăijas: uzstādīta datorizēta sistēma, 

interneta pieslēgums, Elektroniskais katalogs ALISE (Advanced Library Information Service, 

http://biblio.dau.lv/Alise/alise3i.asp), automatizēta lasītāju apkalpošanas sistēma, 7 pilnu elektronisko 

tekstu abonētās datu bāzes. 

Kopš 2002.gada ir uzsākts DU bibliotēkas kopprojekts ar Latgales centrālo bibliotēku „Daugavpils 

reăiona publisko bibliotēku un DU bibliotēkas integrēšana VVBIS”. No 2002.gada decembra lasītājiem 

ir iespēja izmantot 13 Latvijas lielāko bibliotēku fondus un pakalpojumus. 

7 pilnu elektronisko tekstu abonētās datu bāzes: Cambridge Journals Online, EBSCO Publishing, 

RUBRICON, WESTLAW International, LETONIKA, NAIS. 

Izmēăinājuma datu bāzes 2004. – 2005.g.: BioOne, CAB Direct, Cambridge Scientific Abstracts (CSA), 

EBSCO: Book Review Digest, Wilson Biography Illustrated, Emerald, Oxford Scholarship Online, 

Source OECD, Gale & KGSaur, Kluwer Online, Oxford Journals Online, OCLC, Blackwell Publishing. 

Filiālēs studējošajiem ir pieejama mācību un metodiskā literatūra, iespēja izmantot internetā pieejamo 

periodiku, vārdnīcas, specializētās datu bāze, kā arī strādāt vietējās un Daugavpils Universitātes 

bibliotēkās. Rīgas, Dobeles un Jelgavas filiālēs studējošie izmanto arī Rīgas bibliotēku piedāvājumu. 

2005./2006. – Kopējā informācija par 2006.gadu - saĦemtas 7015 jaunas grāmatas un abonēti 105 

žurnāli. 2006.gadā tiek izmēăinātas šādas datu bāzes: OCLC PICA, EAST VIEW, EBSCO – DynaMed, 

WILEY INTERSCIENCE JOURNALS, SAGE, SPRINGER LINK, SCIENCE CITATION Index (SCI) 

with Abstract, INTEGRUM TECHNO. 

2006./2007. – DU Bibliotēka ir Augstskolu un speciālo bibliotēku virtuālā kopkataloga veidošanas 

dalībniece, valsts sistēmas “Vienotā lasītāja karte” dalībniece, Pasaules Bankas (World Bank) reăionālā 

depozītbibliotēka. Ar starpbibliotēku abonementa palīdzību no citām bibliotēkām ir iespējams pasūtīt 

grāmatas, žurnālus, rakstu kopijas, kuru nav DU Bibliotēkā. 

2007./2008. – Bibliotēkas lietotājiem ir pieejami sekojoši pakalpojumi: Internets, bibliotēkas 

elektroniskais katalogs – gan lokālā versija, gan interneta versija, grāmatu pasūtīšana, rezervēšana un 

pagarināšana internetā, automatizēta lietotāju apkalpošana. 

Bibliotēkas kopējais krājums – 317499 vienības, tai skaitā: 286899 grāmatas un 30600 periodiskie 

izdevumi. 2007.gadā tiek abonētas 10 datu bāzes: LETONIKA, LursoftL, NAIS, Latvijas normatīvo 

aktu datu bāze, WWW.LIKUMI.LID.LV, Cambridge Journals Online(CJO), EBSCO Publishing, 

HeinOnline, Science Direct, SpringerLink, WESTLAW International. 

7. ZINĀŠANU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA 

Vērtējot profesionālās studiju programmas „pirmsskolas skolotājs“ apguvi, ievēro pamatprincipus, kuri 

ir norādīti “Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr.481. un IZM izstrādāto profesijas 

standartu, tiek ievēroti zināšanu un prasmju vērtēšanas atklātības, vērtējuma obligātuma pamatprincipi. 

Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir diferencētā ieskaite un eksāmens, kas tiek vērtēti 10 

ballu skalā. (pozitīvs rezultāts sākot ar 4 ballēm). Minimālais studiju kursa apjoms, lai organizētu 

eksāmenu, ir 2 kredītpunkti. Zināšanu pārbaudes formas ir kontroldarbi, testi, kolokviji, diskusijas, 

ieskaites, eksāmeni, noslēguma pārbaudījumi. Izmantoto studiju izvērtēšanas metožu izvēli nosaka 

studiju kursu mērėi un uzdevumi. 

Pārsvarā visos kursos ir regulāra atskaites sistēma – studentu patstāvīgie darbi, metodisko līdzekĜu, 

uzskates materiāla izstrāde. Tomēr ir arī kursi, kuros vērtēšana notiek kursa noslēgumā semestra beigās. 

Ir izstrādāti vienoti kritēriji pedagoăiskās prakses vērtēšanai, noslēguma pārbaudījumu vērtēšanai; 

19

studiju kursu, studijas programmas un savas aktivitātes un apgūto prasmju izvērtēšanai – pašvērtējums, 

tādējādi studējošie ir līdzatbildīgi par saviem mācību rezultātiem un apzinās savu profesionālo 

kompetenci. Lielākā problēma gan studentiem, gan pasniedzējiem ir diferencēts vērtējums un vērtēšanas 

kritēriju izstrāde. 

Valsts pārbaudījumos – integrētajā eksāmenā priekšmetu metodikās un bakalaura darbu aizstāvēšanā jau 

kopš 2002. gada no 5 komisijas locekĜiem – komisijas vadītājs un divi komisijas locekĜi ir darba devēji, 

kas pārstāv metodiskās apvienības, izglītības departamentus, rajonu un pilsētu pirmsskolas izglītības 

iestādes. 

2005./2006. – izmaiĦu nav. 

2006./2007. – izmaiĦu nav. 

2007./2008. – izmaiĦu nav. 

8. AR STUDIJU PROGRAMMU SAISTĪTĀ ZINĀTNISKĀ UN 

METODISKĀ DARBĪBA 

8. 1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs, tā mijiedarbība ar studiju darbu 

Lai nodrošinātu sava darba kritisku izvērtēšanu, katru gadu pasniedzēji sastāda individuālos plānus 

prognozējot studiju gadā plānoto zinātnisko un metodisko darbību. Gada beigās tiek nodotas un katedras 

sēdē apstiprinātas atskaites par zinātnisko un metodisko darbu. Šīs atskaites tiek izmantotas arī sastādot 

pašizvērtējuma ziĦojumus. Lai risinātu pastāvošās pētnieciskā un studiju darba mijiedarbības problēmas, 

var atzīmēt sekojošas aktivitātes: 

Starptautiski atzītu publikāciju izstrāde un līdzdalība starptautiskās konferencēs: 1) līdzdalība 

konferenču organizēšanā: kopš 2000. “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” (Daugavpils, Latvija) un kopš 

2003. starptautiskā “Journal for Teacher Education and Training” konference; 2) IVF maksas līdzekĜu 

izmantošana zinātnes attīstībai; 3) Latvijas ZinātĦu Akadēmijas granti, lai atbalstītu programmās 

strādājošo dalību un uzstāšanos; 4) publikācijas starptautiskos un atzītos rakstu krājumos, piemēram, 

žurnāla JTET izdošana (papildus informācija www.dau.lv/ise), 

Zinātniskās kvalifikācijas paaugstināšana - studijas doktorantūrā – 2004./2005. st.g. doktorantūrā 

studē 18 darbinieki, 10 gatavojas darbu aizstāvēšanai, aizstāvētas 2 disertācijas. Finansējuma problēmu 

risināšana - universitātes atbalsts, fakultātes maksas programmu līdzekĜi doktorantu – darbinieku studiju 

apmaksai. 

Svešvalodu zināšanu uzlabošana – iknedēĜas diskusijas, semināri un literatūras studijas pasniedzējiem; 

jaunas periodikas, zinātniskās literatūras iegāde; dalība starptautiskos semināros, projektos. Interneta 

izmantošana studiju procesā. 

Profesionālā izaugsme - atbalsts dalībai semināros, konferencēs, sadarbības projektos, regulāri notiek 

izglītojoši, informatīvi semināri darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai, piemēram, inovācijas 

izglītībā, projektu informācija, pieredzes izvērtēšanas semināri, zinātnisko rakstu sagatavošanas 

pamatprincipi u.c. 

Lietišėie pētījumi, piemēram, 2004. gadā sadarbība ar Izglītības Iniciatīvu centru pētījums par vecāku 

iekĜaušanu bērnu ar īpašām vajadzībām izglītošanā. 

Programmā iesaistītā akadēmiskā personāla pēdējo piecu gadu nozīmīgākās publikācijas un citas 

aktivitātes apkopotas akadēmiskā personāla atjaunošanas, apmācības un attīstības kopsavilkumā par 

2000.-2005. gadu (5.pielikumā). 

2005./2006. – akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu par 2005./2006.st.g. skatīt pielikumā Nr.2. 

2006./2007. – akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības institūta 

darbības pārskatā par 2006. gadu (5. pielikums) 

20

2007./2008. – akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt 5. pielikumā 

8.2. LZA piešėirtie pētījumu granti un starptautiskās zinātniskās aktivitātes 

Kopš 2001 gada noteikti Izglītības un vadības fakultātes un tajā esošo studiju programmu pētījumu 

virzieni, kas atklājas starptautiskos projektos, konferencēs un sadarbības tīklos: 

1. Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību; 

2. Holistiskā teorija pedagoăijā un tās izmantošana skolotāju izglītībā; 

3. Daudzkultūru un iekĜaujošā izglītība. 

Šo virzienu īstenošanai saĦemti arī LZA granti, piemēram, 2001/2002 projekts Nr. 347 “Skolotāju 

izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības stratēăiju Latvijā”, 2005. gadā projekts Nr. 05.1915 

“Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā”. 

Atbilstoši noteiktajiem pētījuma virzieniem: 

1) līdzdalība starptautiskās konferencēs, piemēram, starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. 

Mūzika.”; JTET u.c. 

2) līdzdalība starptautiskos sadarbības tīklos, piemēram, starptautisks sadarbības Environmental 

Management for Sustainable University; 

3) Līdzdalība demonstrējošo pētījumu projektā Klusā okeāna konsorcija sadarbības tīklā un 

gadskārtējās konferencēs Honkongā un Austrālijā. 

Kopš 2004. gada tiek piešėirti Daugavpils Universitātes iekšējie granti. Šajā izsludinātajā konkursā 

finansējumu papildus saĦēmuši vairāki studiju programmās strādājoši. Tādējādi īstenota pieredzes 

apmaiĦa vairākos starptautiskos projektos un turpināta sadarbības tīklu attīstība. Šī iespēja vēl nav pārak 

plaši izmantota un paver plašas pētniecības iespējas arī turpmāk Programmā iesaistītā akadēmiskā 

personāla pēdējo piecu gadu nozīmīgākās publikācijas un citas aktivitātes apkopotas akadēmiskā 

personāla atjaunošanas, apmācības un attīstības kopsavilkumā par 2000.-2005. gadu (5.pielikums). 

2005./2006. – izmaiĦu nav. 



8.3. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā 

Atbilstoši izvirzītajām pētnieciskajām tēmām, studentiem tiek piedāvātas projektu, studiju un bakalauru 

darbu tēmas. Pēdējā laikā populārākās pamattēmas: Integrētā pieeja, integrācijas daudzveidīgi diapazoni 

(konteksti, integrētās nedēĜas); sociālo prasmju attīstība pirmsskolā; bērna gatavība skolai; vecāku un 

pirmsskolas izglītības iestādes sadarbība, spēles, rotaĜspēles un rotaĜas pirmsskolas vecuma bērnu 

attīstībai. Lai sekmētu studentu pētniecisko darbību un prezentācijas prasmes, studiju darbu aizstāvēšana 

notiek piedaloties vairākiem studentiem un pasniedzējiem. Katram ir iespēja prezentēt savu veikto 

darbu, piedalīties diskusijās, http://lapas.dau.lv/dujza) un publicēt savus pētījumus zinātnisko rakstu 

krājumā CD formātā. Studiju programmas studenti piedalās gan konferences organizēšanā, gan kā 

klausītāji, gan zinātnisko krājumu sagatavošanā. Vairāk jāveicina studentu kā dalībnieku aktivitāte un 

sadarbība pētījumu jomā ar citām Latvijas augstākās izglītības iestādēm. 

Lai izpētītu citu valstu pieredzi un inovācijas pirmsskolas izglītībā. docētājiem un studentiem ir iespēja 

lekcijās un patstāvīgo darbu studijās izmantot Universitātes bibliotēkā un katedrās pieejamās 

publikācijas angĜu valodā un, izmantojot bibliotēkas piedāvājumu, lietot internetā specializētos žurnālus 

un jaunāko literatūru angĜu, vācu un krievu valodās. 

Viena no pētniecības prasmju attīstības iespējām ir līdzdalība dažādos starptautiskajos projektos un 

studējot citu augstskolu piedāvātajās programmās, piedaloties izsludinātajos stipendiju konkursos vai 

sadarbības projektos – Nordic Plus, Erasmus u.c. pēc tam ar iegūto pieredzi daloties nodarbībās un 

organizējot seminārus citiem interesentiem Programmā iesaistītā akadēmiskā personāla pēdējo piecu 

21

gadu nozīmīgākās publikācijas un citas aktivitātes apkopotas akadēmiskā personāla atjaunošanas, 

apmācības un attīstības kopsavilkumā par 2000.-2005. gadu (5.pielikums). 

2005./2006. – izmaiĦu nav. 

2006./2007. – studentu dalība studentu seminārā 5. starptautiskās konferences „Sustainable 

Development. Culture. Education” ietvaros (2007. gada 30. maijs – 2. jūnijs) 

2007./2008. – izmaiĦu nav. 

8.4. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs 

Studiju programmas mērėu un uzdevumu īstenošanas izvērtējuma nolūkos ir izveidojušies veiksmīgi 

kontakti vietējā, reăionālajā, nacionālajā, un starptautiskajā līmenī. Sadarbība ar docētājiem tiek īstenota 

sekojošās Latvijas augstskolās: Latvijas Universitāte, Liepājas Pedagoăijas akadēmija, Rīgas 

Pedagoăijas un Izglītības Vadības augstskola. Sadarbība izpaužas kopīgi organizējot un piedaloties 

konferencēs, pieredzes apmaiĦas semināros, uzaicinot docētājus kā vieslektorus studiju programmā. 

Nozīmīga ir arī sadarbība ar Izglītības un Zinātnes Ministriju, ar Izglītības iniciatīvu centru, ar vairāku 

pilsētu un rajonu izglītības pārvaldēm un atsevišėu pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem. 

Studiju programmai veiksmīga starptautiskā sadarbība pašlaik ir izveidojusies ar zinātniekiem no vairāk 

kā 60 ārvalstu universitātēm, tai skaitā: Berlīnes Brīvā universitāte (Vācija), Charles Darwin universitāte 

(Austrālija), Dienvidoregonas universitāte (ASV), Edge Hill koledža (Anglija), Edinburgas universitāte 

(Anglija), Fehtas universitāte (Vācija), Fordham universitāte (ASV), Helsinku universitāte (Somija), 

Hercena Pedagoăiskā universitāte (Krievija), Joensuu universitāte (Somija), Jorkas universitāte 

(Kanāda), Klaipēdas universitāte (Lietuva), Krakovas Pedagoăiskā akadēmija (Polija), Oslo universitātes 

koledža (Norvēăija), Rhodes universitāte (Dienvidāfrika), Stokholmas izglītības institūts (Zviedrija), 

ŠauĜu universitāte (Lietuva), Tallinas universitāte (Igaunija), Tamperes Tehnoloăiskā universitāte Pori 

(Somija), Tenesijas universitāte (ASV), Upsalas universitāte (Zviedrija), ViĜĦas universitāte (Lietuva), 

Vitauta Magnus universitāte (Lietuva), Vitebskas Valsts universitāte (Baltkrievija), ZiemeĜkolorado 

universitāte (ASV). Svarīgākās sadarbības formas ir pieredzes apmaiĦa, līdzdalība konferencēs, 

stažēšanās, kopīgu pētījumu plānošana un veikšana. 

Plaša sadarbība izveidojusies konkrētu projektu ietvaros: Nordik plus, Baltijas Universitāšu programma 

(www.bup.fi), “Soli pa solim”. Piedaloties UNESCO/ UNITWIN starptautiskajā projektā “Reorieting 

Teacher Edecation to Adress Sustainability”, ir izveidoti vairāki sadarbības tīkli, izveidots atzīts žurnāls 

ar starptautisku redkolēăiju, uzsākta starptautiskās konferences JTET rīkošana, kas katru gadu notiek 

kādā no partnervalstīm – pirmā 2003.gadā - Daugavpils universitāte Latvijā, 2004. gadā – Tallinas 

universitāte (Igaunijā), 2005.gadā – Fehtas universitāte (Vācija), 2006.gadā – Helsinku universitāte 

(Somijā) Programmā iesaistītā akadēmiskā personāla pēdējo piecu gadu nozīmīgākās publikācijas un 

citas aktivitātes apkopotas akadēmiskā personāla atjaunošanas, apmācības un attīstības kopsavilkumā 

par 2000.-2005. gadu (5.pielikums). 

2005./2006. – izmaiĦu nav. 

2006./2007. – izmaiĦu nav. 

2007./2008. – izmaiĦu nav. 

9. PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR CITU AUGSTSKOLU LĪDZĪGĀM 

PROGRAMMĀM 

Pirmsskolas skolotāja izglītību var iegūt koledžā, pedagoăiskajos institūtos, pedagoăiskajās augstskolās 

un universitātēs. Izvērtējot programmas darbību, izveidots salīdzinājums ar trim Eiropas valstu 

augstskolām(6.2.tabula). 

22

Augstskola Vitauta Magnus 

Universitāte, Lietuva 

Iegūstamā 

kvalifikācija, grāds 

Izvēlētā 

kvalifikācija, 

bakalaura grāds 

6.2. tabula 


Tallinas Pedagoăiskā 

Universitāte, Igaunija 

Izglītības bakalaurs 

pirmsskolas izglītībā 

Joensu Universitāte, 

Somija 

Izglītības bakalaurs, 

akad. izglītība 

Vācijas pedagoăiskajās 

augstskolās 

(Paedagogische 

Hochschule) 

pirmsskolas skolotāja 

(Vorschullehrer) 

diploms. 

KP skaits 160 KP 180 ECTS (120 KP) 120 KP 

Studiju ilgums 4. gadi 3 gadi 3 gadi 3 -4 gadi 

Kopīgās iezīmes: KP skaits, 

Izmantotās darba 

Akadēmisko, 

izmantotās darba formas, studiju 

teorētisko un praktisko 

formas, noslēguma programmas struktūra, 

studiju kursu 

darbs 

izpildes prasības 

integrācija; studiju 

kursi 

Darba rakstīšana 10 KP 6 ECTS (4 KP) 

Citas iezīmes 1.-2.st.gadā vispārīgā vispārīgā daĜa + 12 KP – valodu, 2-3 gadi teorētiskā un 

daĜa, 3.-4.st.gadā specializācija 50 ECTS, komunikatīvo prasmju praktiskā apmācība, 

specializācija, ko metodiskā daĜa 90 kursi, 

1 gadu prakse – 

izvēlas 2.st.gada ECTS 

35 KP kompetences referentu praktiskie 

beigās 

paaugstināšana; semināri un prakse 

specialitāti integrē kopā pirmsskolas izglītības 

ar pamatskolas 

skolotāju 

iestādē . 

Papildus informācija www.vdu.lt www.tpu.ee www.joensuu.fi/facultie www.erzieherinnenausb 

s.html 

ildung.de 

www.bildungsserver.de 

Visvairāk kopīgu iezīmju tika atrasts ar Lietuvas un Igaunijas augstskolām. 

2005./2006. – izmaiĦu nav. 

2006./2007. – izmaiĦu nav. 

2007./2008. – izmaiĦu nav. 

10. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA 

Studiju programmas kvalitātes kontrole un vadīšana notiek nepārtraukti visa gada garumā: uzĦemot 

studentus, pieĦemot darbā personālu, izvērtējot un pilnveidojot studiju programmas darbību, vērtējot 

darbinieku pētniecības un studiju darba rezultātus. Divas galvenās kvalitātes vērtēšanas formas ir: 

1) ārējā novērtēšana - licencēšana, akreditācija un neatkarīga eksperta vērtējums, ko sadarbībā ar 

augstskolu nodrošina LR Izglītības un zinātnes ministrija un Augstākās izglītības kvalitātes 

novērtēšanas centrs (AIKNC). 

2) pašnovērtēšana - iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma, ko pastāvīgi veic katedras un 

fakultātes, šo darbu koordinē un vada Senāta apstiprināts Studiju kvalitātes novērtēšanas centrs 

(SKNC) un Mācību padome. 

Iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbību nodrošina katra semestra sākumā notiekošās 

sapulcēs (studentiem, mācībspēkiem), iepazīstinot ar jaunumiem, izmaiĦām studiju programmā, 

noskaidrojot šī gada plānus utt. Visa gada garumā notiek sadarbība ar grupu vecākajiem, kas risina visas 

kursā radušās problēmas, jautājumus, uztur informācijas apmaiĦu ar studentiem un studiju programmas 

vadību. Lai nodrošinātu ieinteresēto pušu līdzdalību lēmumpieĦemšanā, ir izveidota stipendiju komisiju 

sēde, kā arī līdzdalība IVF domē. Studentiem ir iespējas darboties Studentu Padomē un tikt ievēlētiem 

Senātā. 

Nepilna laika un filiālēs studējošajiem, tā ka tie visu laiku nevar sazināties ar pasniedzējiem, ir iespēja 

risināt studiju procesā radušās problēmas tās rakstiskā veidā iesniedzot programmas vadībai. Ir ieviestas 

23

“Problēmu lapas”, kas palīdz nodrošināt nepārtrauktu informācijas apmaiĦu un individuālo jautājumu 

risināšanu. 

Studiju gada noslēgumā, lai novērtētu studiju kvalitāti, tiek izmantotas 2 izvērtēšanas formas: 

• studiju kursu izvērtējums - programmas studenti katra studiju kursu noslēgumā izvērtē savu 

darbību, aktivitāti, pasniedzēju veikumu – pašizvērtējums un studiju kursa izvērtējums. 

• Studiju procesa izvērtējums – studiju gada beigās izvērtē visu tā gada studiju procesu. Piedāvāta 

sociālo pētījumu institūta izstrādātā anketa. 

Regulāri notiekošajās katedras sēdēs, studiju programmas direktoram un fakultātes vadībai ir iespēja 

iepazīstināt docētājus ar visām izmaiĦām, jaunākajām tendencēm, izskatīt dažādas kvalifikācijas 

celšanas iespējas utt. vienlaicīgi tā tiek nodrošināta arī atgriezeniskā saite, apzinātas vajadzības, 

programmas darbības nepilnības. 

Lai nodrošinātu darbu filiālēs notiek arī individuālās tikšanās – studiju programmas direktors tiekas ar 

pasniedzējiem, plānojot slodzes, nodarbību laikus, risinot dažādas neskaidrības, problēmjautājumus. Lai 

parādītu programmas attīstību, programmas direktors katra studiju gada beigās sagatavo programmas 

pašizvērtējuma ziĦojumu, kas tiek apstiprināts Domē un ir pieejami DU mājas lapā SKNC 

((http://dau.lv/post/sknc.php) un Mācību metodiku katedrā. 

Lai noskaidrotu studentu viedokĜus par studiju programmas darbību, katru gadu veikta aptauja, kurā 

aptaujāti pilna un nepilna laika studijās studējošie. Apkopojot studentu atbildes var secināt, ka studējošo 

viedoklis par studiju procesa nodrošinājumu ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem, par 

datortehnikas un Internet izmantošanu studiju procesā, par izvēles iespēju piedāvājumu, par studiju 

procesa nodrošinājumu ar vieslektoriem, par sadarbību ar mācībspēkiem, par studiju programmas 

realizēšanu kopumā ir pozitīvs. Studentu atbildes iezīmē programmas attīstību, kas pakāpeniski progresē 

ar katru studiju gadu. 

Salīdzinot pa studiju gadiem, izvēlētā studiju programma kopumā, apmierina (10.1.zīm.) lielāko daĜu no 

aptaujātajiem studentiem. 

70 

60 

50 

40 

30 

20 

10 

0 

19 14 11,5 

63 67 

59 

17 19 

29,5 

1 0 0 

pilnībā apmierina daĜēji neapmierina 

10.1. zīm. studentu viedoklis par studiju programmas izvēli kopumā 

2004/2005 

2003/2004 

2002/2003 

2005./2006. – izvēlētā studiju programma pilnībā apmierina 18% aptaujāto studentu, apmierina 64% 

studentu, daĜēji apmierina 18% studentu. 

2006./2007. – izvēlētā studiju programma pilnībā apmierina 20% aptaujāto studentu, apmierina 63% 

studentu, daĜēji apmierina 17% studentu. 

2007./2008. – izvēlētā studiju programma pilnībā apmierina 29% aptaujāto studentu, pamatā apmierina 

58% studentu, daĜēji apmierina 13% studentu. 

Uzlabojusies situācija ar mācību un metodiskās literatūras pieejamību: pasniedzēji izstrādā un piedāvā 

savu metodisko materiālu, bibliotēka piedāvā informācijas ieguves iespējas internetā kā arī tiek iegādāta 

specializētā literatūra no pašieĦēmumiem. Pasniedzēji vairāk uzsvēruši iespēju izmantot bibliotēkas un 

lasītavas pakalpojumus, kur tiek abonēti daudzi specializētie žurnāli un metodiskie līdzekĜi. 

24

Atsevišėi tiek analizēti studējošo ieteikumi palielināt un samazināt apjomu konkrētiem studiju kursiem 

un to pasniegšanas līmeni. Šī informācija tiek izmantota kā svarīgs kritērijs, lai studiju programmā 

veiktu izmaiĦas un to uzlabotu. Apkopotie dati dod pamatu uzskatīt, ka šajā posmā studiju programma 

tika īstenota veiksmīgi, ka ir bijusi zināma attīstība, un iesāktais ceĜš, uzturot nepārtrauktu atgriezenisko 

saiti starp studējošajiem un docētājiem, ir jāturpina. 

Kopumā respondenti ir apmierināti ar studiju programmas realizēšanu (10.2.zīm.). 

100 

80 

60 

40 

20 

0 

83 

91 

78,7 

17 

9 

14,7 

0 0 

jā nē cits 

6,6 

2004/2005 

2003/2004 

2002/2003 

10.2. zīmējums Studentu viedoklis par studiju programmas īstenošanu kopumā 

2005./2006. – lai novērtētu studiju kvalitāti, studiju gada noslēgumā tiek apkopoti un analizēti katra 

studiju gada pilna laika studējošo studentu anketās izteiktie viedokĜi par programmas kvalitāti (skat. 6. 

pielikumu) 



pielikumu) 



pielikumu) 

11.STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS 

IlgtermiĦa attīstības plāns: 

Darbs ar mācībspēkiem: Katru gadu tiek sastādīts individuālais plāns, gada beigās nodotas zinātniskās 

atskaites, kuras apstiprina katedras sēdēs. Katedras sēdēs – studiju programmas docētāju un studiju 

programmas direktoru tikšanās, noskaidrojot visas izmaiĦas, jaunumus, iepazīstinot ar jaunākajām 

tendencēm utt. Individuālās tikšanās – studiju programmas direktors tiekas ar pasniedzējiem, plānojot 

slodzes, nodarbību laikus, risinot dažādas neskaidrības, problēmjautājumus. Domes sēdes. 

2. kursa pedagoăiskās prakses pārstrukturēšana: izvērtējot pedagoăiskās prakses norisi, konstatēts, ka 

nepietiekami efektīvi organizēta 2.kursa pedagoăiskā prakse. Turpmāk jāstrādā pie – pedagoăisko, 

pētniecisko un metodisko tēmu integrācija, kas palīdzēs mērėtiecīgāk realizēt studiju programmas 

prasības. 

Studiju programmas akreditācijas plāns: pašizvērtējuma ziĦojums – programmas direktors katra 

studiju gada beigās sagatavo programmas pašizvērtējuma ziĦojumu un līdz nākamā studiju gada 1. 

oktobrim iesniedz pašizvērtējuma ziĦojumu, kas tiek apstiprināts Domē, Senātā un ir pieejams DU 

mājas lapā SKNC ((http://dau.lv/post/sknc.php) un Mācību metodiku katedrā. 

Studiju procesa izvērtējums – katru gadu. Personāla zinātniskā un metodiskā darba izvērtējums – katru 

gadu. 

Studējošo un docētāju mobilitāte: tiek izvērtēta pieredze un iespējas plašākai studējošo un docētāju 

mobilitātei: 

1) studējošo piedalīšanās starptautiskos projektos un pētījumos, studiju iespējas ārzemēs, studentu 

apmaiĦa; 

25

2) programmas docētāju stažēšanās un vieslekciju iespējas līdzīgās ārvalstu profesionālajās studiju 

programmās; 

3) vieslektoru piesaiste no līdzīgām ārvalstu profesionālajām studiju programmām; 

4) jāturpina pilnveidot sadarbība ar pirmsskolas izglītības iestādēm un metodiskajām apvienībām. 

2005./2006. – 25 docētāji turpina studijas doktorantūrā 

2006./2007. – 23 docētāji turpina studijas doktorantūrā. 

2007./2008. – Studiju programmas „Pirmsskolas skolotājs” realizācijas problēmas un tās iespējamas 

attīstības stradēăijas (skat.11.1.tabulā) 

Tab. Nr. 11.1. 

Stiprās puses Vājās puses 

Iekšējie faktori Liels procents docētāju ir 

asistenti un lektori, 

nepietiekams ir docentu un 

profesoru skaits. 

Samērā zemas ir docētāju 

svešvalodas prasmes. 

Nepietiekams teorētiskās un 

metodiskās literatūras klāsts 

bibliotēkā. 

Samērā zemas ir studentu 

svešvalodas prasmes. 

Ārējie faktori 

Nav sadarbības (bilaterālo 

līgumu) ar ārvalstu augstskolu 

programmām, līdz ar to 

studenti un docētaji maz 

iesaistīti apmaiĦas 

programmās. 

Studenti maz tiek iesaistīti 

zinātniskos projektos. 

Zems imatrikulēto studentu 

zināšanu līmenis (matemātika, 

dzimtā valoda). 

Nav sadarbības ar vietējo 

izglītības pārvaldi. 

Iespējas 

LZP, IZM un Latvijas 

ZinātĦu akadēmijas 

finansiālais atbalsts (granti) 

projektu realizēšanai, 

dalībai konferencēs, 

akadēmiskā personāla 

attīstībai (apmaiĦas 

programmas). 

Budžeta vietu skaita 

palielināšanās studiju 

programmā. 

1. Iespējamas stratēăijas 

Iesaistīties projektos, kas sekmētu 

docētāju un studentu pētniecisko 

darbību, Ĝaujot praksē pārbaudīt 

teorētiskas atziĦas. 

Turpināt programmas pilnveidošanu 

atbilstoši BoloĦas deklarācijā 

noteiktajai Eiropas augstākās 

izglītības telpas nodrošināšanai. 


Veidot sadarbību ar ārvalstu 

augstskolām, nodrošinot 

iespēju docētājiem un 

studentiem apgūt ārzemju 

pieredzi, kā arī piedalīties 

kopīgu zinātniski 

pētniecisku projektu 

izstrādē un īstenošanā. 

Papildināt bibliotēkas 

krājumu ar jaunākiem 

Latvijas un ārzemju 

zinātniskiem un 

periodiskiem izdevumiem 

par pirmsskolas izglītības 

jautājumiem. 

26

Draudi 

Zems skolotāja profesijas 

prestižs sabiedrībā. 

Latvijā nav sakārtota 

pirmsskolas izglītības sistēma, 

īpaši novecojis ir saturs, nav 

projektu un vāja IZM iniciatīva 

šajā jomā. 

Mazam skaitam studentu ir 

iespēja saĦemt stipendijas – 

studenti ir spiesti strādāt, kas 

rada draudus kvalitatīvām 

studijām. 

Cenšoties iestāties budžeta vietā 

un meklējot studiju vietu tuvāk 

dzīvesvietai, studiju programmā 

imatrikulēti bieži vien tiek 

studenti, kuriem ir zema 

motivācija apgūt izvēlēto 

programmu. 

Iespējama studējošo skaita 

samazināšanās. 


Pilnveidot sadarbību ar 

pirmsskolas izglītības iestādēm 

kopīgo projektu realizēšanā un to 

rezultātu atspoguĜošana 

plašsaziĦas līdzekĜos. 

Iesaistīties aktivitātēs, kas 

vērstas uz pirmsskolas 

izglītības satura un metodikas 

pilnveidi atbilstoši izmaiĦām 

Latvijas vispārējā izglītībā. 


Sekmēt docētāju un studējošo 

svešvalodu prasmju 

paaugstināšanos. 

27

1. PIELIKUMS 

Profesionālās studiju programmas „Pirmsskolas skolotājs” 

Studiju plāns 2005./2006. st.g.un 2006./2007. st.g. 

Apstiprināts IVF Domes sēdē 

Profesionālo studiju programma ”Pirmsskolas skolotājs” ar profesionālo bakalaura grādu izglītībā 

8. 

sem. 

Kursa pārbaudes forma 1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss 

Nr 

Kursa Kursa 

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 

p.k. 

Kursa nosaukums 

kredīts kontakt- sem. sem. sem. sem. sem. sem. sem. 

Eksāmeni Ieskaites 

Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas 

39 

tehnoloăiju kursi 

1. Pedagoăijas vēsture 1 2 32 

2. Audzināšanas teorija un metodika 3 2 32 

3. Sociālā pedagoăija 5 2 32 

4. Mācību organizācijas pamati 6 1 16 

5. Vispārīgā psiholoăija 2 2 32 

6. Pedagoăiskā psiholoăija 4 2 32 

7. Sociālā un personības attīstības psiholoăija 6 2 32 

8. Speciālā pedagoăija 7 3 48 

9. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoăijā 7 1 16 

10. Bērnu fizioloăija un veselības veicināšana 2 1 4 64 

11. Informācijas tehnoloăijas 1, 2 3 48 

12. Studiju darbs 2,4,6 3 

13. Bakalaura darbs 7,8 12 

Nozares profesionālās specializācijas kursi 76 

14. Pirmsskolas un skolas pedagoăija 3 2 32 

15. Mācību metodes un mācīšanās stili 6 1 16 

16. Integrēto mācību metodika 5 2 32 

17. RotaĜu un spēĜu organizēšana 1 2 32 

18. Tautas pedagoăija 1 2 32 

19. Pirmsskolas vecuma bērnu pediatrija un higiēna 3 2 32 

20. Bilingvālās mācības 4 1 16 

21. Ăimenes pedagoăija 6 2 32 

22. 5-6 gadīgo sagatavošana skolai 7 2 32 

23. Starpkultūru izglītība 8 2 32 

Dzimtā valoda un tās mācību metodika 

28

24. Dzimtās valodas teorētiskie pamati 1,2,3,4 5 16 

Dzimtās valodas mācību metodika: 8 

25. Runas attīstības metodika 5 2 32 

26. Lasītprasmes attīstības metodika 6 2 32 

27. Rakstītprasmes attīstības metodika 7 2 16 

28. Retorika 7 2 32 

29. Folklora 2 1 16 

30. Bērnu literatūra 6 1 16 

31. Matemātisko priekšstatu veidošana 7 5, 6 6 96 

32. Vides pedagoăija 1 2 32 

33. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 2 2 32 

34. Lietišėās dabas zinības 3 2 32 

35. Novadpētniecība 4 2 32 

36. Bērnu iepazīstināšana ar dabu 6 5 3 48 

Vizuālā māksla un tās mācību metodika 

37. Vizuālās mākslas mācību metodika un materiālmācība 1 1 16 

38. Kompozīcija un tās mācību metodika 1 2 32 

39. Zīmēšana, grafiskie darbi un to mācību metodika 2 2 32 

40. Gleznošana un krāsu mācība un to mācību metodika 3 2 32 

Veidošana un tās mācību metodika: 

41. Darbs ar diegiem 4 1 16 

42. Darbs ar papīru 4 1 16 

43. Darbs ar dabas materiāliem 5 1 16 

44. Darbs ar mālu 6 1 16 

45. Rokdarbi un to mācību metodika 7 2 32 

46. Sports un tā mācību metodika 7 4,6 6 96 

Mūzika 

47. Mūzikas “ābece” 1 2 32 

48. Bērnu mūzikas literatūra un folklora 3 2 32 

49. Dziedāšana 2 2 32 

Prakse 27 

50. Mācību prakse dabas mācībā 6 1 

51. Pedagoăiskā prakse 4 8 



Humanitāro un sociālo zinātĦu teorētiskie kursi un kursi, 

12 

kas attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās 

pamatiemaĦas 

29

54. Ētika 6 2 48 

55. Filosofija 3 2 64 

56. Svešvaloda 3 4 128 

57. Latvijas kultūras vēsture/ Pasaules kultūras vēsture/ Reliăiju 

1 2 64 

vēsture 

58. Ekonomika/ Civilzinības/ Socioloăija/ Politoloăija 7 2 48 

Bakalaura programmas brīvās izvēles kursi 6 

59. Svētki pirmsskolas izglītības iestādē 6 1 16 

60. Datordizaina pamati 3 2 16 

61. Floristika 8 1 16 

62. LeĜĜu tehnoloăija 8 1 16 

63. Uzvedības kultūras ābece 7 1 16 

64. Projektu izstrāde un vadība 1 1 16 

65. RotaĜu un spēĜu psiholoăija 7 1 16 

66. Pilsoniskā izglītība 4 2 32 

67. Pirmsskolas izglītības iestādes organizēšana un vadīšana 6 1 16 

68. Ievads Portage mācībsistēmā 2 32 

69. Batikas pamati 1 16 

KOPĀ 160 

NOSLĒGUMA PĀRBAUDĪJUMI: 

1) kvalifikācijas eksāmens 

2) bakalaura darba aizstāvēšana. 

2005./2006. – IVF 5.06.2006. Domes sēdē (protokols Nr. 7) tika pieĦemts lēmums par izmaiĦu studiju kursa „Sociālās un personības attīstības psiholoăija” 

nosaukumu uz „Sociālās un personības psiholoăija”. 

2006./2007. – izmaiĦas atspoguĜotas turpmāk pievienotjā plānā. 

30


2005. gada 12. septembrī 

Protokols Nr.10. 

Grozījumi apstiprināti IVF Domes sēdē 

2006. gada 5. jūnijā 

Protokols Nr.7 


8. 

sem. 

Kursa pārbaudes forma 1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss 

Nr 

Kursa Kursa 

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 

p.k. 


kredīts kontakt- sem. sem. sem. sem. sem. sem. sem. 

Eksāmeni Ieskaites 

Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas 

36 


70. Pedagoăijas vēsture 1 2 32 

71. Audzināšanas teorija un metodika 3 2 32 

72. Sociālā pedagoăija 5 2 32 


74. Vispārīgā psiholoăija 2 2 32 

75. Pedagoăiskā psiholoăija 4 2 32 

76. Sociālā un personības psiholoăija 6 2 32 

77. Speciālā pedagoăija 7 3 48 

78. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoăijā 7 1 16 

79. Bērnu fizioloăija un veselības veicināšana 2 1 4 64 

80. Informācijas tehnoloăijas 1, 2 3 48 

81. Pirmsskolas un skolas pedagoăija 3 2 32 

82. Mācību metodes un mācīšanās stili 6 1 16 


84. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 2 2 32 

85. Vides pedagoăija 1 2 32 

86. Mūzikas „ābece” 1 2 32 

87. Studiju darbs 4 1 

Profesionālās specializācijas kursi 60 

88. Projektu izstrāde un vadība 1 1 16 

89. RotaĜu un spēĜu organizēšana 1 2 32 

90. Tautas pedagoăija 2 1 16 

91. Pirmsskolas vecuma bērnu pediatrija un higiēna 3 2 32 

92. Bilingvālās mācības 4 1 16 

31

93. Ăimenes pedagoăija 6 2 32 

94. 5-6 gadīgo sagatavošana skolai 7 2 32 

Dzimtās valodas mācību metodika 

95. Runas attīstības metodika 5 2 32 

96. Lasītprasmes attīstības metodika 6 2 32 

97. Rakstītprasmes attīstības metodika 7 2 16 

98. Retorika 8 2 32 

99. Folklora 2 1 16 

100. Bērnu literatūra 4 1 16 

101. Matemātisko priekšstatu veidošana 7 5, 6 6 96 

102. Lietišėās dabas zinības 3 2 32 


104. Bērnu iepazīstināšana ar dabu 6 5 3 48 

105. Mācību prakse dabas mācībā 6 1 

Vizuālā māksla un tās mācību metodika 

106. Vizuālās mākslas mācību metodika un materiālmācība 1 1 16 

107. Kompozīcija un tās mācību metodika 1 2 32 

108. Zīmēšana, grafiskie darbi un to mācību metodika 2 2 32 

109. Gleznošana un krāsu mācība un to mācību metodika 3 2 32 

Veidošana un tās mācību metodika: 

110. Darbs ar diegiem 4 1 16 

111. Darbs ar papīru 4 1 16 

112. Darbs ar dabas materiāliem 5 1 16 

113. Darbs ar mālu 6 1 16 

114. Rokdarbi un to mācību metodika 7 2 32 

115. Sports un tā mācību metodika 5 2,3,4 6 96 

Mūzika 

116. Bērnu mūzikas literatūra un folklora 2 2 32 

117. Dziedāšana 2 2 32 

118. Studiju darbs 2 1 16 

119. Studiju darbs 6 1 16 

Humanitāro un sociālo zinātĦu teorētiskie kursi un kursi, 

20 

kas attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās 

pamatiemaĦas 

120. Ētika 6 2 32 


122. Svešvaloda 3 4 64 

32

123. Latvijas kultūras vēsture/ Pasaules kultūras vēsture/ Reliăiju 

1 2 32 

vēsture 

124. Ekonomika/ Civilzinības/ Socioloăija/ Politoloăija 7 2 32 

125. Starpkultūru izglītība 8 2 32 

126. Dzimtās valodas teorētiskie pamati 4 1,2,3 5 80 

127. Pilsoniskā izglītība 1 1 16 

Programmas brīvās izvēles kursi 6 

128. Svētki pirmsskolas izglītības iestādē 6 1 16 



131. LeĜĜu tehnoloăija 3 1 16 

132. Uzvedības kultūras ābece 7 1 16 

133. RotaĜu un spēĜu psiholoăija 2 1 16 

134. Pirmsskolas izglītības iestādes organizēšana un vadīšana 6 1 16 

135. Ievads Portage mācībsistēmā 6 2 32 

136. Batikas pamati 6 1 16 

Prakse 26 

68. Pedagoăisko un psiholoăisko vērojumu prakse 4 8 

69. Audzināšanas darba un profesionālās kvalifikācijas prakse 5 8 

70. Kvalifikācijas prakse 8 10 

71. Bakalaura darbs 12 

KOPĀ 160 




2005./2006. – IVF 5.06.2006. Domes sēdē (protokols Nr. 7) tika pieĦemts lēmums par izmaiĦu studiju kursa „Sociālās un personības attīstības psiholoăija” 

nosaukumu uz „Sociālās un personības psiholoăija”. 

2006./2007. – izmaiĦu nav 

2007./2008. – studiju plāna saturs ir sakārtots jaunā formā (skat.pielikumu 1.1.) 

33


Profesionālo studiju programma ” Pirmsskolas skolotājs” ar profesionālo bakalaura grādu izglītībā 

Nepilna laika studiju plāns 

1.gads 2.gads 3.gads 4.gads 5.gads 

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 

Kursa 

Kontaktstundas 

Kusa kredīts 

Nr 

p.k. 

Ieskaites 

Eksāmeni 


39 

Nozares teorētiskie 

pamatkursi un informācijas 


1. Pedagoăijas vēsture 4 2 8 6+2 eks 

2. Audzināšanas teorija un 

8 2 8 6+2 iesk 

metodika 

3. Sociālā pedagoăija 13 2 8 6+2 iesk 

4. Mācību organizācijas pamati 14 1 8 iesk 

5. Vispārīgā psiholoăija 6 2 8 6+2 eks 

6. Pedagoăiskā psiholoăija 11 2 8 6+2 iesk 

7. Sociālā un personības 

16 2 8 6+2 eks 

attīstības psiholoăija 

8. Speciālā pedagoăija 20 3 8 6 6+2 iesk 

9. Zinātniski pētnieciskās 

18 1 8 iesk 

metodes pedagoăijā 

10. Bērnu fizioloăija un veselības 5 4 8 8 8 eks 

veicināšana 

11. Informācijas tehnoloăijas 6, 7 3 6 6 6 iesk 

iesk 

12. Studiju darbs 3 


Nozares 

76 

profesionālās specializācij 

as kursi 

14. Pirmsskolas un skolas 

10 2 8 6+2 iesk 

pedagoăija 

15. 

34

16. Mācību metodes un mācīšanās 15 1 8 iesk 

stili 

17. Integrēto mācību metodika 17 2 8 8 iesk 

18. RotaĜu un spēĜu organizēšana 4 2 8 8 iesk 

19. Tautas pedagoăija 10 2 8 8 iesk 

20. Pirmsskolas vecuma bērnu 

7 2 8 8 iesk 


21. Bilingvālās mācības 14 1 8 iesk 

22. Ăimenes pedagoăija 2 

23. 5-6 gadīgo sagatavošana skolai 18 2 8 8 iesk 

24. Starpkultūru izglītība 17 2 8 8 iesk 

Dzimtā valoda un tās 


25. Dzimtās valodas teorētiskie 

4,5, 5 8 8 8 8 8 iesk 

pamati 

7 

iesk iesk 

Dzimtās valodas mācību 

metodika: 

26. Runas attīstības metodika 9 2 8 8 iesk 

27. Lasītprasmes attīstības 

13 2 8 8 iesk 

metodika 

28. Rakstītprasmes attīstības 

15 2 8 8 iesk 

metodika 

29. Retorika 19 2 8 8 iesk 

30. Folklora 13 1 8 iesk 

31. Bērnu literatūra 16 1 8 iesk 

32. Matemātisko priekšstatu 19 15, 6 8 8 8 8 8 8 iesk 

veidošana 

17 

iesk iesk 

33. Vides pedagoăija 4 2 8 6+2 iesk 

34. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 6 2 8 6+2 iesk 

35. Lietišėās dabas zinības 9 2 8 8 iesk 

36. Novadpētniecība 12 2 8 8 iesk 

37. Bērnu iepazīstināšana ar dabu 15 14 3 8 8 iesk eks 

8 

3 1 6 iesk 

6 2 6 6 iesk 

Vizuālā māksla un tās 


38. Vizuālās mākslas mācību 

metodika un materiālmācība 

39. Kompozīcija un tās mācību 

metodika 

35

40. Zīmēšana, grafiskie darbi un to 8 2 6 6 iesk 


41. Gleznošana un krāsu mācība 

10 2 6 6 iesk 

un to mācību metodika 


metodika: 

42. Darbs ar diegiem 12 1 8 iesk 

43. Darbs ar papīru 13 1 8 iesk 

44. Darbs ar dabas materiāliem 14 1 8 iesk 

45. Darbs ar mālu 15 1 8 iesk 

46. Rokdarbi un to mācību 

17 2 8 8 iesk 

metodika 

47. Sports un tā mācību metodika 12 8, 6 8 8 iesk 8 8 8 eks 

10 

8 iesk 

Mūzika 

48. Mūzikas “ābece” 4 2 8 8 iesk 

49. Bērnu mūzikas literatūra un 

7 2 8 8 iesk 

folklora 

50. Dziedāšana 8 2 8 iesk 

Prakse 27 

51. Mācību prakse dabas mācībā 1 4 4 

52. Pedagoăiskā prakse 8 12 12 12 12 

53. Pedagoăiskā prakse 8 4 6 

54. Pedagoăiskā prakse 10 4 6 

Humanitāro un sociālo 

12 

zinātĦu teorētiskie kursi un 

kursi, kas attīsta sociālās, 

komunikatīvās un 

organizatoriskās 

pamatiemaĦas 

55. Ētika 16 2 4 4 4 iesk 

56. Filosofija 9 2 4 4 4 iesk 

57. Latvijas kultūras vēsture/ 

5 2 4 4 4 iesk 



58. Ekonomika/ Civilzinības/ 

19 2 4 4 4 iesk 


Bakalaura programmas 

6 

brīvās izvēles kursi 

36

59. Svētki pirmsskolas izglītības 

15 1 8 iesk 

iestādē 

60. Datordizaina pamati 19 2 8 8 iesk 

61. Floristika 19 1 8 iesk 

62. LeĜĜu tehnoloăija 20 1 8 iesk 

63. Uzvedības kultūras ābece 20 1 8 iesk 

64. Projektu izstrāde un vadība 8 1 6 iesk 

65. RotaĜu un spēĜu psiholoăija 20 1 8 iesk 

66. Pilsoniskā izglītība 20 2 8 8 iesk 

67. Pirmsskolas izglītības iestādes 19 1 8 iesk 


KOPĀ 160 58 54 58 64 64 58 60 64 60 56 66 66 68 62 68 62 64 


1) integrētais eksāmens pedagoăijā un psiholoăijā, 

2) integrētais eksāmens priekšmetu metodikās, 


2005./2006. – izmaiĦu nav 

2006./2007. – izmaiĦas atspoguĜotas turpmāk pievienotajā plānā. 

37


2006. gada 18. decembrī, 

protokols Nr.1 


Nepilna laika studiju plāns 

1.gads 2.gads 3.gads 4.gads 5.gads 

Kursa kredīts 

Ieskaites 

Eksāmeni 


Nr 

p.k. 

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 

36 

Nozares teorētiskie 

pamatkursi un informācijas 


1. Pedagoăijas vēsture 3 2 8 6+2 Eks 


8 2 8 6+2 iesk 

metodika 

3. Sociālā pedagoăija 11 2 8 6+2 iesk 

4. Mācību organizācijas pamati 13 1 8 iesk 

5. Vispārīgā psiholoăija 6 2 8 6+2 eks 

6. Pedagoăiskā psiholoăija 10 2 8 6+2 iesk 


15 2 8 6+2 eks 

psiholoăija 

8. Speciālā pedagoăija 16 3 8 6 6+2 iesk 

9. Zinātniski pētnieciskās 

17 1 4 0+4 iesk 

metodes pedagoăijā 

10. Bērnu fizioloăija un veselības 6 4 4 8 6 8 eks 

veicināšana 

iesk 

11. Informāciju tehnoloăijas 2,4 3 6 6 6 iesk 

iesk 


12 2 8 6+2 iesk 

pedagoăija 

13. Mācību metodes un mācīšanās 12 1 8 iesk 

stili 

14. Integrēto mācību metodika 14 2 8 8 iesk 

15. Izglītība ilgstpējīgai attīstībai 6 2 6 6+2 iesk 

16. Vides pedagoăija 3 2 6 6+2 iesk 

17. Mūzikas „ābece” 3 2 6 8 iesk 

18. Studiju darbs pedagoăijā 12 1 

38

60 

Nozares 

profesionālās specializācijas 

kursi 

19. Projektu izstrāde un vadība 7 1 6 iesk 

20. RotaĜu un spēĜu organizēšana 3 2 6 6 iesk 

21. Tautas pedagoăija 2 1 6 iesk 


8 2 6 6 iesk 


23. Bilingvālās mācības 14 1 8 iesk 

24. Ăimenes pedagoăija 16 2 8 6+2 iesk 

25. 5.-6.gadīgo bērnu 

17 2 8 8 iesk 

sagatavošana skolai 

Dzimtā valoda un tās 


26. Runas attīstības metodika 6 2 6 6 iesk 

27. Lasītprasmes attīstības 

8 2 6 6 iesk 

metodika 


10 2 6 6 iesk 

metodika 

29. Retorika 8 2 6 6 iesk 

30. Folklora 4 1 6 iesk 

31. Bērnu literatūra 4 1 6 iesk 

32. Matemātisko priekšstatu 14 10, 6 6 6 6 6 6 6 eks 

veidošana 

12 

iesk iesk 

33. Lietišėās dabas zinības 9 2 6 6 iesk 

34. Novadpētniecība 10 2 6 6 iesk 

35. Bērnu iepazīstināšana ar dabu 13 11 3 6 6 6 eks 

iesk 

36. Mācību prakse dabas mācībā 12 1 2 

iesk 

2 1 6 iesk 

4 2 6 6 iesk 

Vizuālā māksla un tās 


37. Vizuālās mākslas mācību 

metodika un materiālmācība 


6 2 6 6 iesk 

8 2 6 6 iesk 

metodika 

39. Zīmēšana, grafiskie darbi un to 


40. Gleznošana un krāsu mācība 

un to mācību metodika 

39


metodika: 

41. Darbs ar diegiem 2 1 6 iesk 

42. Darbs ar papīru 4 1 6 iesk 

43. Darbs ar dabas materiāliem 6 1 6 iesk 

44. Darbs ar mālu 8 1 6 iesk 


15 2 8 8 iesk 

metodika 

46. Sports un tā mācību metodika 8 3,4 6 6 6 6 6 6 6 eks 

iesk iesk 

Mūzika: 


10 2 6 6 iesk 

folklora 

48. Dziedāšana 3 2 6 6 iesk 

49. Studiju darbs – projekts 8 1 

50. Studiju darbs mācību 

16 1 

priekšmetu metodikās 

Humanitāro un sociālo 

20 

zinātĦu teorētiskie kursi un 

kursi, kas attīsta sociālās, 

komunikatīvās un 


pamatiemaĦas 

51. Ētika 15 2 4 4 4 iesk 

52. Filosofija 11 2 4 4 4 iesk 

53. Latvijas kultūras vēsture/ 

7 2 4 4 4 iesk 



54. Ekonomika/ Civilzinības/ 

17 2 4 4 4 iesk 


55. Dzimtās valodas teorētiskie 6 2,4 5 6 6 6 6 6 eks 

pamati 

iesk iesk 

56. Starpkultūru izglītība 15 2 8 8 iesk 

57. Pilsoniskā izglītība 8 2 6 6 iesk 

58. Ievads Portage macībsistēmā 19 2 8 8 iesk 

59. Valodas kultūras pamati 15 1 8 iesk 

40

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 

Bakalaura programmas 

6 

brīvās izvēles kursi 

60. Svētki pirmsskolas izglītības 

1 6 iesk 

iestādē 

61. Datordizaina pamati 19 2 6 6 iesk 

62. Floristika 1 

63. LeĜĜu tehnoloăijas 4 1 6 iesk 

64. Uzvedības kultūras ābece 1 

65. RotaĜu un spēĜu psiholoăija 4 1 6 iesk 

66. Pirmsskolas izglītības iestādes 17 1 8 iesk 


67. Batikas pamati 16 1 8 iesk 

Prakse 26 

68. Pedagoăisko un psiholoăisko 12 8 4 6 

vērojumu prakse 

69. Audzināšanas darba un 

16 8 4 6 

profesionālās kvalifikācijas 

prakse 

70. Kvalifikācijas prakse 19 10 4 6 


KOPĀ 160 

VALSTS PĀRBAUDĪJUMI: 



2007./2008. – studiju plāna saturs ir sakārtots jaunā formā (skat.pielikumu 1.2.) 

41

1.1. PIELIKUMS 


Pilna laika studiju plāns 2007./2008. st.g. 

____________________ Domes sēdē 

200_.gada __. __________ 

Protokols Nr. __ 

Grozījumi apstiprināti 

____________________ Domes sēdē 

200_.gada __. __________ 



____________________ Domes sēdē 

200_.gada __. __________ 


Profesionālās studiju programmas 

„Pirmsskolas skolotājs“ (programmas kods 42141) 

STUDIJU PLĀNS 

studiju ilgums – 4 gadi 

pilna laika studijas 

Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads 4. studiju gads 

Kurs 

a 

Pārbau 

- 

Nr. Kursa nosaukums dījuma KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem. 7.sem. 8.sem. 

p.k. forma skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 

kopējais lekcijas lab.darbi semināri lekc. pr.d. lekc. pr.d. lekc. pr.d. lekc. pr.d. lekc. pr.d. lekc. pr.d. lekc. pr.d. lekc. pr.d. 

pr. darbi sem. sem. sem. sem. sem. sem. sem. sem. 

1.sem. Nozares teorētiskie kursi [KrP: 

10] 

1. Pedagoăijas vēsture eks. 2 32 16 16 1 1 

2. Bērnu fizioloăija un veselības dif. 2 32 16 16 1 1 

veicināšana 

iesk. 

3. Informācijas tehnoloăijas dif. 2 32 32 2 

iesk. 

4. Vides pedagoăija dif. 2 32 16 16 1 1 

iesk. 

5. Mūzikas „ābece” dif. 2 32 32 2 

iesk. 

Nozares profesionālās specializācijas 

kursi [KrP: 6] 

1. Projektu izstrāde un vadība dif. 1 16 16 1 

iesk. 

2. RotaĜu un spēĜu organizēšana dif. 2 32 32 2 

iesk. 

42


Kurs 

a 

Pārbau 

- 





3. Vizuālās mākslas mācību metodika dif. 1 16 16 1 


iesk. 


dif. 2 32 32 2 

metodika 

iesk. 

Humanitāro un sociālo zinātĦu 

teorētiskie kursi un kursi, kas attīsta 

sociālās, komunikatīvās un 

organizatoriskās pamatiemaĦas[KrP: 4] 

1. Latvijas kultūras vēsture/Pasaules dif. 2 32 32 2 

kultūras vēsture/ Reliăiju vēsture iesk. 

2. Dzimtās valodas teorētiskie pamati dif. 1 16 16 1 

iesk. 

3. Pilsoniskā izglītība dif. 1 16 16 1 

iesk. 

2.sem. Nozares teorētiskie kursi 

[KrP: 7] 

1. Vispārīgā psiholoăija eks. 2 32 16 16 1 1 

eks. 2 32 16 16 1 1 

2. Bērnu fizioloăija un veselības 

veicināšana 

1 16 16 1 

2 32 16 16 1 1 

1 16 16 1 

1 16 16 1 

2 32 32 2 

2 32 32 2 

2 32 32 2 

2 32 32 2 

1 

3. Informācijas tehnoloăijas dif. 

iesk. 

4. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai dif. 

iesk. 



1. Tautas pedagoăija dif. 

iesk. 

2. Folklora dif. 

iesk. 

3. Zīmēšana, grafiskie darbi un to dif. 


iesk. 

4. Sports un tā mācību metodika dif. 

iesk. 

5. Bērnu mūzikas literatūra un folklora dif. 

iesk. 

6. Dziedāšana dif. 

iesk. 

7. Studiju darbs projekts dif. 

iesk. 

43


Kurs 

a 

Pārbau 

- 










iesk. 

Programmas brīvās izvēles kursi [KrP: 1] 

1. RotaĜu un spēĜu psiholoăija dif. iesk. 1 16 16 1 

3.sem. Nozares teorētiskie kursi [KrP:4 ] 

1. Audzināšanas teorija un metodika dif. 2 32 16 16 1 1 

iesk. 

2. Pirmsskolas un skolas pedagoăija dif. 2 32 16 16 1 1 

iesk. 


kursi 

[KrP: 7] 


dif. 2 32 32 2 


iesk. 

2. Lietišėās dabas zinības dif. 2 32 32 2 

iesk. 

3. Gleznošana, krāsu mācība un to dif. 2 32 32 2 


iesk. 

4. Sports un tā mācību metodika dif. 1 16 16 1 

iesk. 





1. Filosofija dif. 2 32 32 2 

iesk. 

2. Svešvaloda eks. 4 64 64 4 


iesk. 


1. Svētki pirmsskolas izglītības iestādē dif. iesk. 1 16 16 1 

2. LeĜĜu tehnoloăijas dif. iesk. 1 16 16 1 

3. Uzvedības kultūras ābece dif. iesk. 1 16 16 1 

4. Floristika dif. iesk. 1 16 16 1 

44


Kurs 

a 

Pārbau 

- 





2 32 16 16 2 2 

1 

1 16 16 2 

1 16 16 2 

2 32 32 4 

1 16 16 2 

1 16 16 2 

4.sem. Nozares teorētiskie kursi [KrP: 3] 

1. Pedagoăiskā psiholoăija dif. 

iesk. 

2. Studiju darbs pedagoăijā dif. 

iesk. 


kursi 

[KrP: 7] 

1. Bilingvālās mācības dif. 

iesk. 

2. Bērnu literatūra dif. 

iesk. 

3. Novadpētniecība dif. 

iesk. 

4. Veidošana un tās mācību metodika: dif. 

darbs ar diegiem 

iesk. 

5. Veidošana un tās mācību metodika: dif. 

darbs ar papīru 

iesk. 

1 16 16 2 

6. Sports un tā mācību metodika dif. 

iesk. 





1. Dzimtās valodas teorētiskie pamati eks. 2 32 32 4 

Prakse [KrP: 8] 

8 

dif. 

iesk. 

1. Pedagoăisko un psiholoăisko 

vērojumu prakse 

5.sem Nozares teorētiskie kursi [KrP: 4] 

2 32 16 16 2 2 

2 32 32 4 

1. Sociālā pedagoăija dif. 

iesk. 

2. Integrēto mācību metodika dif. 

iesk. 


kursi 

[KrP: 8] 

45


Kurs 

a 

Pārbau 

- 





1. Runas attīstības metodika dif. 2 32 32 4 

iesk. 

2. Matemātisko priekšstatu veidošana dif. 2 32 32 4 

iesk. 

3. Bērnu iepazīstināšana ar dabu dif. 1 16 16 2 

iesk. 

4. Veidošana un tās mācību metodika: dif. 1 16 16 2 

darbs ar dabas materiāliem 

iesk. 

5. Sports un tā mācību metodika eks. 2 32 32 4 


8 


profesionālās kvalifikācijas prakse 

6.sem. Nozares teorētiskie kursi [KrP: 4] 

1. Mācību organizācijas pamati dif. 1 16 16 1 

iesk. 

2. Sociālā un personības psiholoăija eks. 2 32 16 16 1 1 

3. Mācību metodes un mācīšanās stili dif. 1 16 16 1 

iesk. 


kursi 

[KrP: 11] 

1. Ăimenes pedagoăija dif. 2 32 32 2 

iesk. 

2. Lasītprasmes attīstības metodika dif. 2 32 32 2 

iesk. 

3. Matemātisko priekšstatu veidošana dif. 2 32 32 2 

iesk. 

4. Bērnu iepazīstināšana ar dabu eks. 2 32 32 2 

1 

5. Mācību prakse dabas mācībā dif. 

iesk. 

1 16 16 1 

dif. 

iesk. 

6. Veidošana un tās mācību metodika: 

darbs ar mālu 

1 

dif. 

iesk. 

7. Studiju darbs mācību priekšmetu 

metodikās 

46


Kurs 

a 

Pārbau 

- 





2 32 32 2 





1. Ētika dif. 

iesk. 


1. Datordizaina pamati dif. iesk. 2 32 32 2 

2. Ievads Portage mācībsistēmā dif. iesk. 2 32 32 2 

3. Batikas pamati dif. iesk. 1 16 16 1 

dif. iesk. 1 16 16 1 

4. Pirmsskolas izglītības iestādes 


7.sem Nozares teorētiskie kursi [KrP: 4] 

1. Speciālā pedagoăija dif. 3 48 32 16 2 1 

iesk. 

2. Zinātniski pētnieciskās metodes dif. 1 16 16 1 

pedagoăijā 

iesk. 


kursi 

[KrP: 8] 

1. 5 – 6 gadīgo bērnu sagatavošana dif. 2 32 32 2 

skolai 

iesk. 

2. Rakstītprasmes attīstības metodika dif. 2 32 32 2 

iesk. 

3. Matemātisko priekšstatu veidošana eks. 2 32 32 2 

2 32 32 2 

2 32 32 2 

4. Rokdarbi un to mācību metodika dif. 

iesk. 





1. Ekonomika/Civilzinības/Socioloăija dif. 

/ 

iesk. 

Politoloăija 

47


Kurs 

a 

Pārbau 

- 





Bakalaura darbs[KrP: 6] 6 

2 32 32 4 

8.sem. Nozares profesionālās 

specializācijas kursi 

[KrP: 2] 

1. Retorika dif. 

iesk. 

2 32 32 4 





1. Starpkultūru izglītība dif. 

iesk. 


1. Kvalifikācijas prakse 10 





KOPĀ KrP : 160 

Studiju programmas direktors: S. ZariĦa 

(paraksts, atšifrējums, datums) 

Dekāns: I. Salīte 


48

1.2. PIELIKUMS 


Nepilna laika studiju plāns 2007./2008. st.g. 

APSTIPRINĀTS 

IVF Domes sēdē 

2006.gada 18. decembrī 

Protokols Nr. 1 



2008.gada 28. augustā 



____________________ Domes sēdē 

200_.gada __. __________ 


Profesionālās studiju programmas „Pirmsskolas skolotājs“ (programmas kods 42141) 



nepilna laika studijas DU 

2.studiju gads 2008./2009.st.g. 


20. 

ses. 

19. 

ses 

18. 

ses 

. 

17. 

ses 

16. 

ses. 

15. 

ses. 

14. 

ses 

13. 

ses. 

12. 

ses. 

11. 

ses. 

10. 

ses. 

9. 

ses. 

8. 

ses. 

7. 

ses. 

6. 

se 

s. 

Pārbau- Kurs 

a 

Nr. Kursa nosaukums dījuma KrP kontaktstundu 5. 

ses. 

forma skaits 

p.k 

. 

semināri 

lab.darb 

i 

lekcija 

s 

kopējai 

s 

pr. 

darbi 

1.st.g.. Nozares teorētiskie kursi 

[KrP: 9 ] 

1. Pedagoăijas vēsture eks. 2 16 14 2 

2. Bērnu fizioloăija un veselības dif. iesk. 2 14 14 

veicināšana 

3. Informācijas tehnoloăijas dif. iesk. 1 18 18 

4. Vides pedagoăija dif. iesk. 2 14 12 2 

5. Mūzikas „ābece” dif. iesk. 2 14 14 



1. Tautas pedagoăija dif. iesk. 1 6 6 

2. Folklora dif. iesk. 1 6 6 

3. Bērnu literatūra dif. iesk. 1 6 6 

49


20. 

ses. 

19. 

ses 

18. 

ses 

. 

17. 

ses 

16. 

ses. 

15. 

ses. 

14. 

ses 

13. 

ses. 

12. 

ses. 

11. 

ses. 

10. 

ses. 

9. 

ses. 

8. 

ses. 

7. 

ses. 

6. 

se 

s. 

Pārbau- Kurs 

a 


ses. 

forma skaits 

p.k 

. 

semināri 

lab.darb 

i 

lekcija 

s 

kopējai 

s 

pr. 

darbi 

4. Kompozīcija un tās mācību dif. iesk. 2 12 12 

metodika 

5. Veidošana un tās mācību dif. iesk. 1 6 6 

metodika: darbs ar diegiem 


metodika: darbs ar papīru 


metodika: darbs ar mālu 

8. Dziedāšana dif. iesk. 2 12 12 





pamatiemaĦas[KrP: 3] 

1. Dzimtās valodas teorētiskie dif. iesk. 3 24 24 

pamati 

Programmas brīvās izvēles kursi 

[KrP: 2] 

1. Svētki pirmsskolas izglītības dif. iesk. 1 6 6 

iestādē 

2. RotaĜu un spēĜu psiholoăija dif. iesk. 1 6 6 

2.st.g. Nozares teorētiskie kursi 

[KrP: 10 ] 


dif. iesk. 2 16 14 2 8 6+2 iesk. 

metodika 

2. Vispārīgā psiholoăija eks. 2 16 14 2 6+2 ek 

s. 

3. Bērnu fizioloăija un veselības eks. 2 8 8 8 ek 

veicināšana 

s. 

4. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai dif. iesk. 2 14 12 2 6 6+ iesk 

2 . 

5. Pedagoăiskā psiholoăija 16 14 2 8 

6. Informācijas tehnoloăijas dif. iesk. 2 18 18 iesk 

. 



1. Projektu izstrāde un vadība dif. iesk. 1 6 6 6 iesk 

. 

50


20. 

ses. 

19. 

ses 

18. 

ses 

. 

17. 

ses 

16. 

ses. 

15. 

ses. 

14. 

ses 

13. 

ses. 

12. 

ses. 

11. 

ses. 

10. 

ses. 

9. 

ses. 

8. 

ses. 

7. 

ses. 

6. 

se 

s. 

Pārbau- Kurs 

a 


ses. 

forma skaits 

p.k 

. 

semināri 

lab.darb 

i 

lekcija 

s 

kopējai 

s 

pr. 

darbi 

2. RotaĜu un spēĜu organizēšana un dif. iesk. 2 12 12 iesk 

vadīšana 

. 

3. Pirmsskolas vecuma bērnu dif. iesk. 2 12 12 12 iesk. 


4. Runas attīstības metodika dif. iesk. 2 12 12 6 ies 

k. 

5. Lasītprasmes attīstības metodika dif. iesk. 2 12 12 12 iesk. 


12 12 6 

metodika 

7. Retorika dif. iesk. 2 12 12 6 iesk. 

8. Matemātisko priekšstatu 

36 36 6 

veidošana 

9. Lietišėās dabas zinības 12 12 6 6 


11. Vizuālās mākslas mācību dif. iesk. 1 6 6 iesk 

metodika un materiāmācība 

. 

12. Zīmēšana, grafiskie darbi un to dif. iesk. 2 12 12 6 6 iesk 


. 

13. Gleznošana, krāsu mācība un to dif. iesk. 2 12 12 6 iesk 


. 

14. Veidošana un tās mācību dif. iesk. 1 6 6 6 ies 

metodika: darbs ar dabas 

k. 

materiāliem 

15. Sports un tā mācību metodika dif. iesk. 2 36 36 6 6 12 12 

ies iesk 

k . 


12 12 6 

folklora 

17. Studiju darbs projekts dif. iesk. 1 

eks. 2 12 12 6 . eks 




organizatoriskās pamatiemaĦas 

[KrP: 6] 

1. Dzimtās valodas teorētiskie 

pamati 

51


20. 

ses. 

19. 

ses 

18. 

ses 

. 

17. 

ses 

16. 

ses. 

15. 

ses. 

14. 

ses 

13. 

ses. 

12. 

ses. 

11. 

ses. 

10. 

ses. 

9. 

ses. 

8. 

ses. 

7. 

ses. 

6. 

se 

s. 

Pārbau- Kurs 

a 


ses. 

forma skaits 

p.k 

. 

semināri 

lab.darb 

i 

lekcija 

s 

kopējai 

s 

pr. 

darbi 

dif. iesk. 2 12 12 4 4 iesk 

. 

2. Latvijas kultūras 

vēsture/Pasaules kultūras 

vēsture/Reliăiju vēsture 


4. Pilsoniskā izglītība dif. iesk. 2 12 12 6 6 iesk. 


[KrP: 1] 

1. LeĜĜu tehnologijas dif. iesk. 1 6 6 6 iesk 

. 


[KrP: 8] 

1. Sociālā pedagoăija dif. iesk. 2 16 14 2 8 6+2 iesk 

. 

2. Pedagoăiskā psiholoăija dif. iesk. 2 16 14 2 6+2 iesk 

. 


dif. iesk. 2 16 14 2 8 6+2 iesk. 

pedagoăija 

4. Mācību metodes un mācīšanās dif. iesk. 1 8 8 8 iesk. 

stili 



7. Studiju darbs pedagoăijā dif. iesk. 1 


kursi 

[KrP: 18] 


dif. iesk. 2 12 12 6 iesk 

. 

metodika 

2. Lietišėās dabas zinības dif. iesk. 2 12 12 iesk 

. 

6 6 

iesk. 

dif. iesk. 4 32 32 6 6 

iesk 

. 


veidošana 

4. Novadpētniecība dif. iesk. 2 12 12 6 iesk 

. 

6 

5. Bērnu iepazīstināšana ar dabu dif. iesk. 1 18 18 6 6 

iesk 

. 

52


20. 

ses. 

19. 

ses 

18. 

ses 

. 

17. 

ses 

16. 

ses. 

15. 

ses. 

14. 

ses 

13. 

ses. 

12. 

ses. 

11. 

ses. 

10. 

ses. 

9. 

ses. 

8. 

ses. 

7. 

ses. 

6. 

se 

s. 

Pārbau- Kurs 

a 


ses. 

forma skaits 

p.k 

. 

semināri 

lab.darb 

i 

lekcija 

s 

kopējai 

s 

pr. 

darbi 

6. Mācību prakse dabas mācībā dif. iesk. 1 2 2 2 iesk. 

dif. iesk. 2 12 12 6 iesk 

. 


folklora 

8. Sports un tā mācību metodika eks. 4 36 36 eks. 





pamatiemaĦas[KrP: 2] 

1. Filosofija dif. iesk. 2 12 12 4 4 iesk 

. 

2. Ētika 12 12 4 


1. Pedagoăisko un psiholoăisko dif. iesk. 8 

vēroju prakse 


[KrP: 8] 

1. Mācību organizācijas pamati dif. iesk. 1 8 8 iesk 

. 


eks. 2 16 14 2 8 6+2 eks. 

psiholoăija 

3. Speciālā pedagoăija dif. iesk. 3 22 20 2 8 6 6+2 ies 

k. 

8 4 4 4 0+ 

4 

4. Zinātniski pētnieciskās metodes 

pedagoăijā 

5. Integrēto mācību metodika dif. iesk. 2 16 16 8 iesk 

. 


kursi 

[KrP: 10] 

1. Ăimenes pedagoăija dif. iesk. 2 16 14 2 8 8 6+2 ies 

k. 

53


20. 

ses. 

19. 

ses 

18. 

ses 

. 

17. 

ses 

16. 

ses. 

15. 

ses. 

14. 

ses 

13. 

ses. 

12. 

ses. 

11. 

ses. 

10. 

ses. 

9. 

ses. 

8. 

ses. 

7. 

ses. 

6. 

se 

s. 

Pārbau- Kurs 

a 


ses. 

forma skaits 

p.k 

. 

semināri 

lab.darb 

i 

lekcija 

s 

kopējai 

s 

pr. 

darbi 

2. Bilingvālās mācības dif. iesk. 1 8 8 8 iesk 

. 

3. 5 -6 gadīgo bērnu sagatavošana 

16 16 8 8 

skolai 

4. Matemātisko priekšstatu eks. 2 36 36 6 eks. 

veidošana 

5. Bērnu iepazīstināšana ar dabu eks. 2 18 18 eks. 


dif. iesk. 2 16 16 8 8 iesk. 

metodika 

7. Studiju darbs mācību 

dif. iesk. 1 

priekšmetu metodikā 





[KrP: 5] 

1. Ētika dif. iesk. 2 12 12 4 4 iesk. 

12 12 4 4 4 

2. Ekonomika/Civilzinības/Sociolo 

ăija/ 

Politoloăija 

3. Starpkultūru izglītība dif. iesk. 2 16 16 8 8 iesk. 


5. Valodas kultūras pamati dif. iesk. 1 8 8 8 iesk. 


[KrP: 1] 



8 8 8 


3. Batikas pamati dif. iesk. 1 8 8 8 ies 

k. 


dif. iesk. 8 


profesionālās kvalifikācijas 

prakse 


[KrP: 1] 

54


20. 

ses. 

19. 

ses 

18. 

ses 

. 

17. 

ses 

16. 

ses. 

15. 

ses. 

14. 

ses 

13. 

ses. 

12. 

ses. 

11. 

ses. 

10. 

ses. 

9. 

ses. 

8. 

ses. 

7. 

ses. 

6. 

se 

s. 

Pārbau- Kurs 

a 


ses. 

forma skaits 

p.k 

. 

semināri 

lab.darb 

i 

lekcija 

s 

kopējai 

s 

pr. 

darbi 

dif. iesk. 1 8 4 4 iesk. 


pedagoăijā 

dif. iesk. 2 16 16 iesk. 


kursi 

[KrP: 2] 


skolai 






[KrP: 4] 

1. Ekonomika/Civilzinības/Sociolo 

ăija/ 

Politoloăija 

2. Ievads Portage mācībsistēmā dif. iesk. 2 16 16 8 Iesk 

. 


[KrP: 2] 

1. Floristika dif. iesk. 1 8 8 iesk. 





1. Kvalifikācijas prakse dif. iesk. 10 

Bakalaura darbs 12 



2) bakalaura darba aizstāvēšana. KOPĀ KrP : 160 





55

APSTIPRINĀTS 






2008gada 28. augustā 



____________________ Domes sēdē 

200_.gada __. __________ 





nepilna laika studijas 

3. studiju gads (2008./2009.st.g.) 

Kursa 3. studiju gads 4. studiju gads 5. studiju gads 

20.ses 

. 

19.sem 

. 

18.ses 

. 

17..ses 

. 

16.ses 

. 

15.ses 

. 

14.ses 

. 

13.ses 

. 

12.ses 

. 

11.ses 

. 

10.ses 

. 

Pārbau- Kurs 

a 

Nr. Kursa nosaukums dījuma KrP kontaktstundu 9.ses 

. 

p.k. forma skaits 

kopējais lekcijas lab.darbi semināri 

pr. darbi 


[KrP: 11 ] 


2. Bērnu fizioloăija un veselības veicināšana dif. iesk. 2 8 8 




Nozares profesionālās specializācijas kursi [KrP: 

14] 

1. RotaĜu un spēĜu organizēšana dif. iesk. 2 12 12 




56


20.ses 

. 

19.sem 

. 

18.ses 

. 

17..ses 

. 

16.ses 

. 

15.ses 

. 

14.ses 

. 

13.ses 

. 

12.ses 

. 

11.ses 

. 

10.ses 

. 

Pārbau- Kurs 

a 


. 



pr. darbi 

5. Vizuālās mākslas mācību metodika un dif. iesk. 1 6 6 

materiālmācība 

6. Kompozīcija un tās mācību metodika dif. iesk. 2 12 12 

7. Veidošana un tās mācību metodika: darbs ar dif. iesk. 1 6 6 

diegiem 


papīru 

9. Sports un tā mācību metodika dif. iesk. 2 12 12 


Humanitāro un sociālo zinātĦu teorētiskie kursi un 

kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un 


1. Dzimtās valodas teorētiskie pamati dif. iesk. 3 18 18 


[KrP: 2] 

1. LeĜĜu tehnoloăijas dif. iesk. 1 6 6 



[KrP: 8 ] 

1. Audzināšanas teorija un metodika dif. iesk. 2 16 14 2 

2. Vispārīgā psiholoăija eks. 2 16 14 2 

3. Bērnu fizioloăija un veselības veicināšana eks. 2 14 14 

4. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai dif. iesk. 2 14 12 2 


19] 

1. Projektu izstrāde un vadība dif. iesk. 1 6 6 

2. Pirmsskolas vecuma bērnu pediatrija un dif. iesk. 2 12 12 

higiēna 

3. Runas attīstības metodika dif. iesk. 2 12 12 

4. Retorika dif. iesk. 2 12 12 

5. Lietišėās dabas zinības dif. iesk. 2 12 12 

57


20.ses 

. 

19.sem 

. 

18.ses 

. 

17..ses 

. 

16.ses 

. 

15.ses 

. 

14.ses 

. 

13.ses 

. 

12.ses 

. 

11.ses 

. 

10.ses 

. 

Pārbau- Kurs 

a 


. 



pr. darbi 

6. Zīmēšana, grafiskie darbi un to mācību dif. iesk. 2 12 12 

metodika 

7. Gleznošana, krāsu mācība un to mācību dif. iesk. 2 12 12 

metodika 


dabas materiāliem 


mālu 






1. Dzimtās valodas teorētiskie pamati eks. 2 12 12 

2. Latvijas kultūras vēsture/Pasaules kultūras dif. iesk. 2 12 12 



[KrP: 1] 

1. Svētki pirmsskolas izglītības iestādē dif. iesk. 1 6 6 

3.st.g.. Nozares teorētiskie kursi [KrP: 9] 

1. Sociālā pedagoăija dif. iesk. 2 16 14 2 8 6+2 iesk. 


3. Pedagoăiskā psiholoăija dif. iesk. 2 16 14 2 6+2 iesk. 

4. Pirmsskolas un skolas pedagoăija dif. iesk. 2 16 14 2 8 6+2 iesk. 

5. Integrēto mācību metodika dif. iesk. 2 16 16 8 iesk. 


Nozares profesionālās specializācijas kursi 

[KrP: 16] 

1. Lasītprasmes attīstības metodika dif. iesk. 2 12 12 iesk. 

2. Rakstītprasmes attīstības metodika dif. iesk. 2 12 12 6 iesk. 

58


20.ses 

. 

19.sem 

. 

18.ses 

. 

17..ses 

. 

16.ses 

. 

15.ses 

. 

14.ses 

. 

13.ses 

. 

12.ses 

. 

11.ses 

. 

10.ses 

. 

Pārbau- Kurs 

a 


. 



pr. darbi 

6 6 

iesk. 

3. Matemātisko priekšstatu veidošana dif. iesk. 4 36 36 6 6 

iesk. 

4. Novadpētniecība dif. iesk. 2 12 12 6 iesk. 

5. Bērnu iepazīstināšana ar dabu dif. iesk. 1 18 18 6 

6 

iesk. 

6. Mācību prakse dabas mācībā dif. iesk. 1 2 2 iesk. 

7. Sports un tā mācību metodika Eks. 1 36 36 6 eks. 

8. Bernu mūzikas literatūra un folklora dif. iesk. 2 12 12 6 iesk. 




[KrP: 4] 

1. Filosofija dif. iesk. 2 12 12 4 4 iesk. 

2. Ētika 12 12 4 

3. Pilsoniskā izglītība dif. iesk. 2 12 12 iesk. 


1. Pedagoăisko un psiholoăisko vēroju prakse dif. iesk. 8 


[KrP: 7] 

1. Mācību organizācijas pamati dif. iesk. 1 8 8 iesk. 

2. Sociālā un personības psiholoăija eks. 2 16 14 2 8 6+2 eks. 

3. Speciālā pedagoăija dif. iesk. 3 22 20 2 8 6 6+2 iesk. 

4. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoăijā 8 4 4 4 0+4 

5. Mācību metodes un mācīšanās stili dif. iesk. 1 8 8 8 iesk. 

59


20.ses 

. 

19.sem 

. 

18.ses 

. 

17..ses 

. 

16.ses 

. 

15.ses 

. 

14.ses 

. 

13.ses 

. 

12.ses 

. 

11.ses 

. 

10.ses 

. 

Pārbau- Kurs 

a 


. 



pr. darbi 


[KrP: 10] 

1. Bilingvālās mācības dif. iesk. 1 8 8 8 iesk. 

2. Ăimenes pedagoăija dif. iesk. 2 16 14 2 8 6+2 iesk. 

3. 5 – 6 gadīgo bērnu sagatavošana skolai 16 16 8 8 

4. Matemātisko priekšstatu veidošana eks. 2 36 36 6 eks. 

5. Bērnu iepazīstināšana ar dabu dif. iesk. 2 18 18 eks. 

6. Rokdarbi un to mācību metodika dif. iesk. 2 16 16 8 8 iesk. 

7. Studiju darbs mācību priekšmetu metodikās dif. iesk. 1 




[KrP: 5] 

1. Ētika dif. iesk. 2 12 12 4 4 iesk. 

2. Ekonomika/civilzinības/Socioloăija/Politoloăija 12 12 4 4 4 

3. Starpkultūru izglītība dif. iesk. 2 16 16 8 8 iesk. 


5. Valodas kultūras pamati dif. iesk. 1 8 iesk. 


[KrP: 1] 


2. Pirmsskolas izglītības iestādes organizēšana un 

8 8 8 

vadīšana 

3. Batikas pamati dif. iesk. 1 8 8 8 iesk. 


dif. iesk. 8 

1. Audzināšanas darba un profesionālās 

kvalifikācijas prakse 

60


20.ses 

. 

19.sem 

. 

18.ses 

. 

17..ses 

. 

16.ses 

. 

15.ses 

. 

14.ses 

. 

13.ses 

. 

12.ses 

. 

11.ses 

. 

10.ses 

. 

Pārbau- Kurs 

a 


. 



pr. darbi 


[KrP: 1] 

1. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoăijā dif. iesk. 1 8 4 4 iesk. 


[KrP: 1] 

1. 5 – 6 gadīgo bērnu sagatavošana skolai dif. iesk. 2 16 16 iesk. 




[KrP: 4] 

1. Ekonomika/civilzinības/Socioloăija/Politoloăija dif. iesk. 2 12 12 iesk. 

2. Ievads Portage mācībsistēmā dif. iesk. 2 16 16 8 iesk. 


[KrP: 2] 

1. Floristika dif. iesk. 1 8 8 iesk. 

2. Pirmsskolas izglītības iestādes organizēšana un dif. iesk. 1 8 8 iesk. 

vadīšana 












61

APSTIPRINĀTS 






2008 gada 28. augustā 



____________________ Domes sēdē 

200_.gada __. __________ 





nepilna laika studijas 

4. studiju gads (2008./2009.st.g.) 

Kursa 4. studiju gads 5. studiju gads 

Kurs 

a 

Pārbau 

- 

20.ses 

. 

19.ses 

. 

18.ses 

. 

17.ses 

. 

16.ses 

. 

15.ses 

. 

14.ses 

. 

Nr. Kursa nosaukums dījuma KrP kontaktstundu 143ses 

. 


. Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 


pr. darbi 


[KrP: 11 ] 


2. Bērnu fizioloăija un veselības dif. 2 8 8 

veicināšana 

iesk. 

3. Informācijas tehnoloăijas dif. 3 18 18 

iesk. 

4. Vides pedagoăija dif. 2 14 12 2 

iesk. 

5. Mūzikas „ābece” dif. 2 14 14 

iesk. 



1. RotaĜu un spēĜu organizēšana dif. 2 12 12 

iesk. 

2. Tautas pedagoăija dif. 1 6 6 

iesk. 

3. Folklora dif. 1 6 6 

62


Kurs 

a 

Pārbau 

- 

20.ses 

. 

19.ses 

. 

18.ses 

. 

17.ses 

. 

16.ses 

. 

15.ses 

. 

14.ses 

. 


. 


. Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 


pr. darbi 

iesk. 

4. Bērnu literatūra dif. 1 6 6 

iesk. 

5. Vizuālās mākslas mācību metodika dif. 1 6 6 


iesk. 


dif. 2 12 12 

metodika 

iesk. 

7. Veidošana un tās mācību metodika: dif. 1 6 6 

darbs ar diegiem 

iesk. 


darbs ar papīru 

iesk. 

9. Sports un tā mācību metodika dif. 2 12 12 

iesk. 

10. Dziedāšana dif. 2 12 12 

iesk. 





1. Dzimtās valodas teorētiskie pamati dif. 3 18 18 

iesk. 


[KrP: 2] 

1. LeĜĜu tehnoloăijas dif. 1 6 6 

iesk. 

2. RotaĜu un spēĜu psiholoăija dif. 1 6 6 

iesk. 


[KrP: 8 ] 

1. Audzināšanas teorija un metodika dif. 2 16 14 2 

iesk. 


3. Bērnu fizioloăija un veselības eks. 2 14 14 

veicināšana 

4. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai dif. 2 14 12 2 

iesk. 

63


Kurs 

a 

Pārbau 

- 

20.ses 

. 

19.ses 

. 

18.ses 

. 

17.ses 

. 

16.ses 

. 

15.ses 

. 

14.ses 

. 


. 


. Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 


pr. darbi 



1. Projektu izstrāde un vadība dif. 1 6 6 

iesk. 


dif. 2 12 12 


iesk. 

3. Runas attīstības metodika dif. 2 12 12 

iesk. 

4. Lasītprasmes attīstības metodika dif. 2 12 12 

iesk. 

5. Retorika dif. 2 12 12 

iesk. 

6. Zīmēšana, grafiskie darbi un to dif. 2 12 12 


iesk. 

7. Gleznošana, krāsu mācība un to dif. 2 12 12 


iesk. 


darbs ar dabas materiāliem 

iesk. 


darbs ar mālu 

iesk. 

10. Sports un tā mācību metodika eks. 4 24 24 

11. Studiju darbs projekts dif. 1 

iesk. 






2 12 12 

2 12 12 

1 6 6 

2. Latvijas kultūras vēsture/Pasaules dif. 

kultūras vēsture/Reliăiju vēsture iesk. 

3. Pilsoniskā izglītība dif. 

iesk. 


[KrP: 1] 

1. Floristika dif. 

iesk. 

64


Kurs 

a 

Pārbau 

- 

20.ses 

. 

19.ses 

. 

18.ses 

. 

17.ses 

. 

16.ses 

. 

15.ses 

. 

14.ses 

. 


. 


. Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 


pr. darbi 

2 16 14 2 

2 16 14 2 

1 8 8 

2 16 16 

1 

2 12 12 

2 12 12 


1. Sociālā pedagoăija dif. 

iesk. 

2. Pedagoăiskā psiholoăija dif. 

iesk. 

3. Mācību metodes un mācīšanās stili dif. 

iesk. 

4. Integrēto mācību metodika dif. 

iesk. 


iesk. 


kursi 

[KrP: 13] 

1. Rakstītprasmes attīstības metodika dif. 

iesk. 

2. Lietišėās dabas zinības dif. 

iesk. 

3. Matemātisko priekšstatu veidošana dif. 

iesk. 


iesk. 

5. Bērnu iepazīstināšana ar dabu dif. 

iesk. 


iesk. 


iesk. 

8. Bilingvālās mācības dif. 

iesk. 





[KrP: 5] 

1. Filosofija dif. 

iesk. 

2 32 32 

2 12 12 

1 18 18 

1 2 2 

2 12 12 

1 8 8 

2 12 12 

65


Kurs 

a 

Pārbau 

- 

20.ses 

. 

19.ses 

. 

18.ses 

. 

17.ses 

. 

16.ses 

. 

15.ses 

. 

14.ses 

. 


. 


. Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 


pr. darbi 

2 12 12 

1 8 8 

2. Starpkultūru izglītība dif. 

iesk. 

3. Valodas kultūras pamati dif. 

iesk. 


1. Pedagoăisko un psiholoăisko vēroju dif. 8 

prakse 

iesk. 

4.st.g.. Nozares teorētiskie kursi [KrP:8 ] 

1. Mācību organizācijas pamati dif. 1 8 8 iesk. 

iesk. 

2. Sociālā un personības psiholoăija eks. 2 16 14 2 8 6+2 eks. 

3 16 16 8 6 6+2 iesk. 

3. Speciālā pedagoăija dif. 

iesk. 

8 4 4 4 0+4 

4. Zinātnisi pētnieciskās metodes 

pedagoăijā 

2 16 14 2 iesk. 

5. Pirmsskolas un skolas pedagoăija dif. 

iesk. 

2 16 14 2 8 6+2 iesk. 


kursi 

[KrP: 11] 

1. Ăimenes pedagoăija dif. 

iesk. 


16 16 8 8 

skolai 

3. Matemātisko priekšstatu veidošana eks. 4 36 36 6 6 eks. 

iesk. 

4. Bērnu iepazīstināšana ar dabu eks. 2 18 18 eks. 

2 16 16 iesk. 

5. Rokdarbi un to mācību metodika dif. 

iesk. 

66


Kurs 

a 

Pārbau 

- 

20.ses 

. 

19.ses 

. 

18.ses 

. 

17.ses 

. 

16.ses 

. 

15.ses 

. 

14.ses 

. 


. 


. Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 


pr. darbi 

1 

dif. 

iesk. 

6. Studiju darbs mācību priekšmetu 

metodikā 

2 12 12 4 4 iesk. 





[KrP: 2] 

1. Ētika dif. 

iesk. 

2. Ekonomika/Civilzinības/Socioloăija 

12 12 4 4 4 

/ 

Politoloăija 



[KrP: 1] 


1 8 8 iesk. 

2. Batikas pamati dif. 

iesk. 


8 

dif. 

iesk. 


profesionālās kvalifikācijas prakse 


1 8 4 4 iesk. 

dif. 

iesk. 


pedagoăijā 

2 16 16 iesk. 

dif. 

iesk. 


kursi 

[KrP: 2] 


skolai 





[KrP: 4] 

67


Kurs 

a 

Pārbau 

- 

20.ses 

. 

19.ses 

. 

18.ses 

. 

17.ses 

. 

16.ses 

. 

15.ses 

. 

14.ses 

. 


. 


. Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 


pr. darbi 

2 12 12 iesk. 

dif. 

iesk. 

1. Ekonomika/Civilzinības/Socioloăija 

/ 

Politoloăija 

2 16 16 8 iesk. 

2 12 12 6 iesk. 

3. Ievads Portage mācībsistēmā dif. 

iesk. 


[KrP: 2] 

1, Datordizaina pamati dif. 

iesk. 


1. Kvalifikācijas prakse dif. 10 

iesk. 










68

APSTIPRINĀTS 









____________________ Domes sēdē 

200_.gada __. __________ 





nepilna laika studijas DU 

5.studiju gads 2008./2009.m.g. 

Kursa 5. studiju gads 

Kurs 

a 

Pārbau 

- 

20.ses 

. 

19.ses 

. 

18.ses 

. 


. 


Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 


pr. darbi 


[KrP: 11 ] 


2. Bērnu fizioloăija un veselības veicināšana dif. 2 8 8 

iesk. 

3. Informācijas tehnoloăijas dif. 3 18 18 

iesk. 

4. Vides pedagoăija dif. 2 14 12 2 

iesk. 

5. Mūzikas „ābece” dif. 2 14 14 

iesk. 


14] 

1. RotaĜu un spēĜu organizēšana dif. 2 12 12 

iesk. 

2. Tautas pedagoăija dif. 1 6 6 

iesk. 

3. Folklora dif. 1 6 6 

69


Kurs 

a 

Pārbau 

- 

20.ses 

. 

19.ses 

. 

18.ses 

. 


. 


Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 


pr. darbi 

iesk. 

4. Bērnu literatūra dif. 1 6 6 

iesk. 

5. Vizuālās mākslas mācību metodika un 

dif. 1 6 6 


iesk. 

6. Kompozīcija un tās mācību metodika dif. 2 12 12 

iesk. 

7. Veidošana un tās mācību metodika: darbs ar dif. 1 6 6 

diegiem 

iesk. 


papīru 

iesk. 

9. Sports un tā mācību metodika dif. 2 12 12 

iesk. 

10. Dziedāšana dif. 2 12 12 

iesk. 




1. Dzimtās valodas teorētiskie pamati dif. 3 18 18 

iesk. 


[KrP: 2] 

1. LeĜĜu tehnoloăijas dif. 1 6 6 

iesk. 

2. RotaĜu un spēĜu psiholoăija dif. 1 6 6 

iesk. 


[KrP: 8 ] 

1. Audzināšanas teorija un metodika dif. 2 16 14 2 

iesk. 



4. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai dif. 2 14 12 2 

iesk. 


20] 

70


Kurs 

a 

Pārbau 

- 

20.ses 

. 

19.ses 

. 

18.ses 

. 


. 


Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 


pr. darbi 

1. Projektu izstrāde un vadība dif. 1 6 6 

iesk. 

2. Pirmsskolas vecuma bērnu pediatrija un higiēna dif. 2 12 12 

iesk. 

3. Runas attīstības metodika dif. 2 12 12 

iesk. 

4. Lasītprasmes attīstības metodika dif. 2 12 12 

iesk. 

5. Retorika dif. 2 12 12 

iesk. 

6. Zīmēšana, grafiskie darbi un to mācību 

dif. 2 12 12 

metodika 

iesk. 

7. Gleznošana, krāsu mācība un to mācību dif. 2 12 12 

metodika 

iesk. 



iesk. 


mālu 

iesk. 


11. Studiju darbs projekts dif. 1 

iesk. 





2. Latvijas kultūras vēsture/Pasaules kultūras dif. 2 12 12 


iesk. 

3. Pilsoniskā izglītība dif. 2 12 12 

iesk. 


1. Sociālā pedagoăija dif. 2 16 14 2 

iesk. 

2. Pedagoăiskā psiholoăija dif. 2 16 14 2 

iesk. 

3. Pirmsskolas un skolas pedagoăija dif. 2 16 14 2 

iesk. 

71


Kurs 

a 

Pārbau 

- 

20.ses 

. 

19.ses 

. 

18.ses 

. 


. 


Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 


pr. darbi 

1 8 8 

1 

2 12 12 

2 12 12 

4 24 24 

2 12 12 

4. Mācību metodes un mācīšanās stili dif. 

iesk. 


iesk. 


[KrP: 14] 

1. Rakstītprasmes attīstības metodika dif. 

iesk. 

2. Lietišėās dabas zinības dif. 

iesk. 

3. Matemātisko priekšstatu veidošana dif. 

iesk. 


iesk. 

5. Bērnu iepazīstināšana ar dabu dif. 

iesk. 


iesk. 


iesk. 




1. Filosofija dif. 

iesk. 


1 6 6 

1 2 2 

2 12 12 

2 12 12 

8 

1. Pedagoăisko un psiholoăisko vēroju prakse dif. 

iesk. 


1 8 8 

2 16 14 2 

2 16 16 

1. Mācību organizācijas pamati dif. 

iesk. 

2. Sociālā un personības psiholoăija dif. 

iesk. 

3. Integrēto māčību metodika dif. 

iesk. 


72


Kurs 

a 

Pārbau 

- 

20.ses 

. 

19.ses 

. 

18.ses 

. 


. 


Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 


pr. darbi 

[KrP:10 ] 

1. Bilingvālās mācības dif. 1 8 8 

iesk. 

2. Ăimenes pedagoăija dif. 2 16 14 2 

iesk. 

3. Matemātisko priekšstatu veidošana eks. 2 12 12 

4. Bērnu iepazīstināšana ar dabu eks. 2 12 12 

5. Rokdarbi un to mācību metodika dif. 2 16 16 

iesk. 

6. Studiju darbs mācību priekšmetu metodikā dif. 1 

iesk. 




1. Ētika dif. 2 12 12 

iesk. 

2. Starpkultūru izglītība dif. 2 16 16 

iesk. 

3. Ievads Portage mācībsistēmā dif. 2 16 16 

iesk. 

4. Valodas kultūras pamati dif. 1 8 8 

iesk. 


[KrP: 1] 

1 8 8 


iesk. 


1. Audzināšanas darba un profesionālās 

dif. 8 


iesk. 

5.st.g. Nozares teorētiskie kursi [KrP: 4] 

1. Speciālā pedagoăija dif. 3 22 20 2 6+2 iesk. 

iesk. 

2. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoăijā dif. 1 8 4 4 iesk. 

73


Kurs 

a 

Pārbau 

- 

20.ses 

. 

19.ses 

. 

18.ses 

. 


. 


Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 

Stundu 

skaits 


pr. darbi 

iesk. 

2 16 16 iesk. 


[KrP: 2] 

1. 5 – 6 gadīgo bērnu sagatavošana skolai dif. 

iesk. 

2 12 12 4 iesk. 

dif. 

iesk. 




1. Ekonomika/Civilzinības/Socioloăija/Politoloăij 

a 


[KrP: 3] 

2 12 12 6 iesk. 

1 8 8 iesk. 

8 8 iesk. 

1. Datordizaina pamati dif. 

iesk. 

2. Pirmsskolas izglītības iestādes organizēšana un dif. 

vadīšana 

iesk. 


iesk. 


1. Kvalifikācijas prakse dif. 10 

iesk. 










74

APSTIPRINĀTS 






2008 .gada 28. augustā 



____________________ Domes sēdē 

200_.gada __. __________ 





nepilna laika studijas, Jelgavas filiāle 

2008./2009 st. g. (3. studiju gads) 

Pārbau- Kursa Kursa 

Nr. Kursa nosaukums dījuma KrP kontaktstundu 



pr. darbi 

1.st.g.. Nozares teorētiskie kursi (KrP: 8) 




Nozares profesionālās specializācijas kursi (KrP:13) 


2. Pirmsskolas vecuma brnu pediatrija un higiēna dif. iesk. 2 12 12 


4. Gleznošana un krāsu mācība un to mācību metodika dif. iesk. 2 12 12 



7. Bērnu mūzikas literatūra un folklora dif. iesk. 2 12 12 

75





pr. darbi 

Humanitāro un sociālo zinātĦu teorētiskie kursi un kursi, kas attīsta sociālās, 

komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaĦas (KrP: 6) 

1. Ētika dif. iesk. 2 12 12 

2. Filosofija dif. iesk. 2 12 12 

3. Latvijas kultūras vēsture/Pasaules kultūras vēsture/Reliăiju vēsture dif. iesk. 2 12 12 

2.st.g. Nozares teorētiskie kursi (KrP: 8) 





Nozares profesionālās specializācijas kursi (KrP: 19) 







7. Vizuālās mākslas mācību metodika un materiālmācība dif. iesk. 1 6 6 

8. Zīmēšana, grafiskie darbi un to mācību metodika dif. iesk. 2 12 12 

9. Veidošana un tās mācību metodika: darbs ar diegiem dif. iesk. 1 6 6 

10. Veidošana un tās mācību metodika: darbs ar dabas materiāliem dif. iesk. 1 6 6 





76





pr. darbi 


2. Pilsoniskā izglītība dif. iesk. 2 12 12 

Bakalaura programmas brīvās izvēles kursi (KrP: 2) 




1. Sociālā pedagoăija dif. iesk. 2 16 14 2 

2. Pedagoăiskā psiholoăija dif. iesk. 2 16 14 2 

3. Pirmsskolas un skolas pedagoăija dif. iesk. 2 16 14 2 

4. Mācību metodes un mācīšanās stili dif. iesk. 1 8 8 



1. Lasītprasmes attīstības metodika dif. iesk. 2 12 12 

2. Rakstītprasmes atīstības metodika dif. iesk. 2 12 12 



5. Novadpētniecība dif. iesk. 2 12 12 


7. Mācību prakse dabas mācībā dif. iesk. 1 2 2 

8. Veidošana un tās mācību metodika: darbs ar papīru dif. iesk. 1 6 6 

9. Veidošana un tās mācību metodika: darbs ar mālu dif. iesk. 1 6 6 



Prakse (KrP: 8) 

77





pr. darbi 

1. Pedagoăisko un psiholoăisko vērojumu prakse dif. iesk. 8 


1. Sociālā un personības psiholoăija eks. 2 16 14 2 

2. Speciālā pedagoăija dif. iesk. 3 22 20 2 

3. Mācību organizācijas pamati dif. iesk. 1 8 8 

4. Integrēto mācību metodika dif. iesk. 2 16 16 



1. Bilingvālās mācības dif. iesk. 1 8 8 

2. Ăimenes pedagoăija dif. iesk. 2 14 2 

3. Rokdarbi un to mācību metodika dif. iesk. 2 16 16 

4. Studiju darbs mācību priekšmetu metodikā dif. iesk. 1 



1. Starpkultūru izglītība dif. iesk. 2 16 16 

2. Valodas kultūras pamati dif. iesk. 1 8 8 


1. Batikas pamati dif. iesk. 1 8 8 


1. Audzināšanas darba un profesionālās kvalifikācijas prakse dif. iesk. 8 

78





pr. darbi 


1. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoăijā dif. iesk. 1 8 4 4 


1. 5 – 6 gadīgo bērnu sagatavošana skolai dif. iesk. 2 16 16 


komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaĦas (KrP:4) 

1. Ekonomika/Civilzinības/Socioloăija/Politoloăija dif. iesk. 2 12 12 

2. Ievads Portage mācībsistēmā dif. iesk. 2 16 16 

Programmas brīvās izvēles kursi (KrP: 2) 

1. Floristika dif. iesk. 1 8 8 

2. Pirmsskolas izglītības iestādes organizēšana un vadīšana dif. iesk. 1 8 8 












79

APSTIPRINĀTS 









____________________ Domes sēdē 

200_.gada __. __________ 





nepilna laika studijas, Jelgavas filiāle 






pr. darbi 













80





pr. darbi 















2. Pirmsskolas vecuma bērnu pediatrija un higiēna dif. iesk. 2 12 12 





7. Gleznošana, krāsu mācība un to mācību metodika dif. iesk. 2 12 12 





81





pr. darbi 














2. Matemātisko priekšstatu veidošana dif. iesk. 2 12 12 



5. Bērnu iepazīstināšana ar dabu dif. iesk. 1 6 6 










82





pr. darbi 










6. Studiju darbs mācību priekšmetu metodikā dif. iesk. 1 











83





pr. darbi 











3. Floristika dif. iesk. 1 8 

8 















84

APSTIPRINĀTS 









____________________ Domes sēdē 

200_.gada __. __________ 





nepilna laika studijas, Rēzeknes filiāle 






pr. darbi 

1.st.g.. Nozares teorētiskie kursi (KrP:11) 










4. Bērnu liteartūra dif. iesk. 1 6 6 


85





pr. darbi 
















2. Pirmsskolas vecuma bērnu pediatrija un higiēna dif. iesk. 2 12 12 





7. Gleznošana, krāsu mācība un to mācību metodika dif. iesk. 2 12 12 




86





pr. darbi 



















5. Bērnu iepazīstināšana ar dabu dif. iesk. 1 6 6 








87





pr. darbi 









4. Studiju darbs macību priekšmetu metodikā dif. iesk. 1 













88





pr. darbi 











3. Floristika dif. iesk. 1 8 8 














89

2. PIELIKUMS 


IzmaiĦas studiju programmas nodrošinājumā 2006./2007.st.gadā 

Studiju kursi 

Vērtējuma forma Docētājs Docētājs (apstiprināti papildinājumi studiju 

kursu nodrosinājumā 2008.gada 28. augustā) 

Studiju kursa nosaukums KP 

skaits 

Teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloăiju kursi (36 KP) 

Dr.paed., prof. I. Salīte, 

Dr. paed. doc. M. Kravale - PauliĦa 

Dr.paed., vad.pētn. E.OĜehnoviča 

PhD, as. prof. Dz.Iliško 


Dr.paed., prof. I. Salīte, 

Mag.paed., as. M.Kravale 

Dr. paed. doc. M. Kravale 

Dr.paed., doc.E.OĜehnoviča 


Pedagoăijas vēsture 2 Diferencētā 

ieskaite 


Dr.paed., prof. J. Davidova 

Audzināšanas teorija un metodika 2 Diferencētā PhD, doc. Dz.Iliško 

PhD, as.prof . Dz.Iliško 

ieskaite PhD, doc. I.Belousa 

PhD, as. prof . I.Belousa 





Dr.paed., prof. J. Pokulis 

Sociālā pedagoăija 2 Diferencētā Mag.paed., lekt. V.Guseva 


ieskaite Dr.hab.paed., prof. I.Maslo (F) 


Mācību organizācijas pamati 1 Eksāmens Dr.paed., prof. E.KrastiĦa 








Vispārīgā psiholoăija 2 Diferencētā Dr.psych., doc. V.Dombrovskis 


ieskaite Dr.psych., doc.V. Makarevičs 

Dr.psych., vad.pētn.V. Makarevičs 


Dr.psych., doc. S.Guseva 

Pedagoăiskā psiholoăija 2 Eksāmens Dr.psych., asoc.prof. A.Pipere 

Dr.psych., prof. A.Pipere 


Dr.psych., vad.pētn.V. Makarevičs 



Dr.psych., as.prof. O.ĥikiforovs (F) Dr.psych., as.prof. O.ĥikiforovs (F) 

Sociālā un personības psiholoăija 2 Diferencētā Dr.psych., as.prof. I.Kokina 


ieskaite Dr.psych., doc. V.Dombrovskis 


Dr.psych., doc. V.Makarevičs 

Dr.psych., vad.pētn. V.Makarevičs 

Dr.psych., as.prof. A.Pipere 

Dr.psych., prof. A.Pipere 

Dr.psych., as.prof. O.ĥikiforovs (F) Dr.psych., as.prof. O.ĥikiforovs (F) 

Speciālā pedagoăija 3 Diferencētā Mag.paed., lekt. V.Guseva Mag.paed., lekt. V.Guseva 

90

ieskaite Dr.paed., doc. A. Vecgrāve (F) Dr.paed., doc. A. Vecgrāve (F) 

Zinātniski pētnieciskās metodes 1 Diferencētā Dr.psych., as.prof. I.Kokina 


pedagoăijā 

ieskaite, eksāmens Dr.paed., prof. E.KrastiĦa 



PhD, as. prof. I.Belousa 



Mag. paed. lekt. S. ZariĦa 

Bērnu fizioloăija un veselības 

4 Diferencētā Dr.biol. doc. L.AntoĦeviča Dr.biol. doc. L.AntoĦeviča 

veicināšana 

ieskaite 

Informācijas tehnoloăijas 3 Diferencētā Mag. paed. lekt. E. Vanaăele 

Mag. paed. lekt. E. Vanaăele 

ieskaite Mag.paed., lekt. L. BrūniĦa 

Mag.paed., lekt. L. BrūniĦa 



As. N. Grīnfelde 

Pirmsskolas un skolas pedagoăija 2 Diferencētā Mag.paed., lekt. V.Guseva 


ieskaite PhD, doc. I.Belousa 

PhD, as.prof. I.Belousa 







Mācību metodes un mācīšanās stili 1 Diferencētā PhD, doc. I.Belousa 


ieskaite PhD, doc. Dz.Iliško 

PhD, as.prof. Dz.Iliško 



Mag. paed. lekt I. Timinska 

Mag. paed. lekt. J. Badjanova - Lomzina 

Integrēto mācību metodika 2 Diferencētā PhD, doc. I.Belousa 

PhD, as. prof. I.Belousa 

ieskaite Mag.paed., lekt B. Jurisone (F) 

Mag.paed., lekt B. Jurisone (F) 



Mag.paed., lekt. R. Grabovska 

Dr. paed. doc. R. Grabovska 



Mag.paed., as. E. Drelinga 

Mag.paed., lekt. E. Drelinga 

Mag. paed. lekt I. Timinska 

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 2 Diferencētā Dr.paed., prof. Ilga Salīte Dr.paed., prof. Ilga Salīte 

ieskaite 

Vides pedagoăija 2 Diferencētā Dr.paed., prof. Ilga Salīte, Dr.paed., prof. Ilga Salīte 

ieskaite 

Mūzikas “ābece” 2 Diferencētā Dr.Art., as.prof. Ē.Daugulis 


ieskaite Mag. paed. lekt. J. Badjanova 



Studiju darbs 1 Zinātniskais vadītājs Zinātniskais vadītājs 

Profesionālās specializācijas kursi (60 KP) 

Dr. paed. doc. R.Grabovska 




Projektu izstrāde un vadība 1 Diferencētā 

ieskaite 

91





RotaĜu un spēĜu organizēšana 2 Diferencētā Mag.paed., as. S. Kraukle 


ieskaite Mag.paed., as. Z.LūciĦa (F) 






Mag. paed. lekt. L. Līdaka 

Mag. paed. as. A. MašĦikova 

As. A. Pakere 

Tautas pedagoăija 2 Diferencētā Dr.paed., doc. E.OĜehnoviča Dr.paed., vad.pētn. E.OĜehnoviča 

ieskaite 

Pirmsskolas vecuma bērnu 

2 Diferencētā Mag.biol., lekt. I.KuĦicka Mag.biol., lekt. I.KuĦicka 


ieskaite 

Bilingvālās mācības 1 Diferencētā Mag. paed. as. S. ZariĦa 


ieskaite Mag.paed., lekt. S.ZariĦa 



Mag.paed., as. J. Megre (F)+ 

Mag.paed., as. J. Megre (F) 

Ăimenes pedagoăija 2 Diferencētā PhD, doc. I.Belousa 


ieskaite PhD, doc. Dz.Iliško 

PhD, as.prof. Dz.Iliško 

Dr.paed., doc. M.Kravale 

Dr.paed., doc. M.Kravale - PauliĦa 

5-6 gadīgo sagatavošana skolai 2 Eksāmens Mag.paed., as. S. Kraukle 








Mag. paed. lekt. L. Līdaka 


Mag.paed., lekt. E. Drelinga 

Runas attīstības metodika 2 Diferencētā Dr.paed., doc. N.Trofimova 


ieskaite Mag.philol., lekt. S.PolkovĦikova, 


Mag.paed., as.. S.ZariĦa 




Mag. paed., lekt. I. Vanaga 

Mag.philol., as. I. Teilāne 


As. I. ZeĜenkova 

Lasītprasmes attīstības metodika 2 Diferencētā Dr.paed., doc. N.Trofimova 









Mag.philol., as. I. Teilāne 



Rakstītprasmes attīstības metodika 2 Diferencētā Dr.paed., doc. N.Trofimova 






92










Mag.philol., pētnieks Ž.Badins 





Mag. hyst. lekt. G. OzoliĦš 







Mag.math., lekt. A.Jurāne 













Retorika 2 Diferencētā 

ieskaite 

Folklora 1 Diferencētā 

ieskaite 


Mag.philol., pētnieks. Ž.Badins 




Mag.paed.,as. A. MašĦikova 






Mag.paed., doc. R.Grabovska 





As. D. PlociĦa 

Dr. paed., doc. R.Grabovska 



Mag.paed., as. B.Priedīte 


Pētnieks J. Grabowski 









Bērnu literatūra 1 Diferencētā 


Matemātisko priekšstatu veidošana 6 Diferencētā 

ieskaite 

Lietišėās dabas zinības 2 Diferencētā 

ieskaite 

Novadpētniecība 2 Diferencētā 


Bērnu iepazīstināšana ar dabu 3 Diferencētā 

ieskaite 







ieskaite 

Mācību prakse dabas 

mācībā 




ieskaite 

Vizuālās mākslas mācību metodika 





ieskaite 

Kompozīcija un tās mācību 

metodika 





ieskaite 

Zīmēšana, grafiskie darbi un to 


93

Mag.paed., lek. I.Briška (F) Mag.paed., lek. I.Briška (F) 

2 Mag.paed., lekt. I.Volonte 


Mag.paed., as. B. Valpētere 

Mag.paed., as. B. Priedīte 



Gleznošana un krāsu 

mācība un to mācību 

metodika 


metodika: 









Darbs ar diegiem 1 Diferencētā 

ieskaite 


Darbs ar papīru 1 Diferencētā Mag.paed., lekt. M.Čačka 


ieskaite Dr.paed., as.prof. E.Volāne (F) 





Darbs ar dabas materiāliem 1 Diferencētā Mag.paed., lekt. I.Volonte 


ieskaite Mag.paed., doc.. M.Folkmane 

Mag.paed., doc.M.Folkmane 




Darbs ar mālu 1 Diferencētā Mag.paed., as. M.Folkmane 

Mag.paed., doc. M.Folkmane 

ieskaite Mag. paed., as. I. Folkmanis 

Mag. paed., as. I. Folkmanis 


Rokdarbi un to mācību metodika 2 Diferencētā Dr.paed., doc. E.OĜehnoviča 

Dr.paed., vad.pētn. E.OĜehnoviča 

ieskaite, eksāmens Mag.paed., as. B.Valpētere 






Mag. paed. lekt. I. Timinska 

Sports un tā mācību metodika 6 Diferencētā Mag.paed., lekt. L.Silova 

Mag.paed., lekt. L.Silova 

ieskaite Mag.paed., lekt. I.Kazakeviča 

Mag.paed., lekt. I.Kazakeviča 



Bērnu mūzikas literatūra un 

2 Diferencētā Dr.Art., as.prof. Ē.Daugulis 


folklora 

ieskaite Mag. paed.lekt. J. Badjanova 



Dziedāšana 2 Diferencētā Mag. paed.lekt. J. Badjanova 


ieskaite Mag.paed., lekt. J.Badjanova - Lomzina 

Studiju darbs 1 Zinātniskais vadītājs Zinātniskais vadītājs 

Humanitāro un sociālo zinātĦu teorētiskie kursi un kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un 

organizatoriskās pamatiemaĦas (20 KP) 

2 Diferencētā Mag.paed., lekt. B.Felce Mag.paed., lekt. B.Felce 

94



Dr., doc. L.Gorbaceviča 

Mag.hist, lekt. D.OĜehnovičs 



Mag.philol., as. I.OĜehnoviča 

Mag.paed., lekt. J.Sergejeva 


Mag.philol., doc. I. Kupšāne 

Dr.hyst., doc. G.OzoliĦš 


Mag.oec., lekt. I.KuĦicka 

Dr., as.prof. Ī.Vītola (F) 




Ētika ieskaite Mag.paed., lekt. A.Felcis 


Filosofija 2 Diferencētā Dr., doc. L.Gorbaceviča 

ieskaite Mag.hist, lekt. D.OĜehnovičs 



Svešvaloda 4 Diferencētā Mag.philol., as. I.OĜehnoviča 

ieskaite Mag.paed., lekt. J.Sergejeva 


Latvijas kultūras vēsture/ 2 Diferencētā Mag.philol., lekt. I. Kupšāne 

ieskaite Mag.hyst., lekt.. G.OzoliĦš 





Ekonomika/ Civilzinības/ 

2 Diferencētā Mag.oec., lekt. I.KuĦicka 


ieskaite Dr., as.prof. Ī.Vītola (F) 




Mag.oec., lekt. S. Zelča 



Mag.paed., lekt. S.ZariĦa, 








Lekt. I. Saukāne 

Dr.paed., doc. R.Grabovska, 



Mag. paed. lekt. L. Silova 

Starpkultūru izglītība 2 Diferencētā PhD, doc.I.Belousa 

ieskaite Mag. paed., lekt. L. Silova 

Dzimtās valodas teorētiskie pamati 5 Diferencētā Mag. paed. as. S. ZariĦa 

ieskaite Mag.paed., lekt. S.ZariĦa, 









Studiju darbs 1 Mag.paed., lekt. R.Grabovska, 



Programmas brīvās izvēles kursi (vismaz 6 KP) 

Svētki pirmsskolas izglītības 

1 Diferencētā Mag.paed., as. A.Drancāne 

Mag.paed., as. A.Drancāne 

iestādē 

ieskaite Mag.paed., lekt. L.Līdaka (F) 


As. R. Semjonova 


Datordizaina pamati 2 Diferencētā Mag.paed., lekt. M.Čačka Mag.paed., lekt. M.Čačka 

95

ieskaite 

Floristika 1 Diferencētā Mag.paed., as. Z.Vanaga Mag.paed., as. Z.Vanaga 

ieskaite 

LeĜĜu tehnoloăija 1 Diferencētā Mag.paed., lekt. M.Čačka 


ieskaite Mag.paed., as. B.Valpētere 


Uzvedības kultūras ābece 1 Diferencētā Vieslektori Vieslektori 

ieskaite 

RotaĜu un spēĜu psiholoăija 1 Diferencētā Dr.psych, doc. S.Guseva Dr.psych, doc. S.Guseva 

ieskaite 

Dr.psych., as. prof. I. Kokina 

Pilsoniskā izglītība 2 Diferencētā Mag.paed., lekt. V.KudiĦš 


ieskaite Mag., as. I.Krekele (F) 

Mag., as. I.Krekele (F) 

Mag. paed. lekt. N. GeriĦa 

Batikas pamati 1 Diferencētā Mag.paed., lekt. I.Volonte 


ieskaite Mag.paed., lekt. J.Savvina 

Mag.paed., lekt. J.Savvina 

Logopēdija 1 Diferencētā Mag.paed., as. A.Baumane Mag.paed., as. A.Baumane 

ieskaite 

Ievads Portage mācībsistēmā 2 Diferencētā Mag.paed., lekt. V.Guseva Mag.paed., lekt. V.Guseva 

ieskaite 

Pirmsskolas izglītības iestādes 

1 Mag.paed., as. V.Kalpakova 

Mag.paed., as. V.Kalpakova 










Prakse (26 KP) 

Pedagoăiskā prakse 8 Diferencētā Prakses, praktikumu vadītāji Prakses, praktikumu vadītāji 

ieskaite 

Pedagoăiskā prakse 8 Diferencētā Prakses vadītājs, mācību priekšmetu Prakses vadītājs, mācību priekšmetu 


metodiėi 

Pedagoăiskā prakse 10 Eksāmens Prakses vadītājs, mācību priekšmetu Prakses vadītājs, mācību priekšmetu 

metodiėi 

metodiėi 

Bakalaura darbs 12 Zinātniskais vadītājs Zinātniskais vadītājs 

Kopā: 160 KP 


• kvalifikācijas eksāmens 

• bakalaura darba aizstāvēšana 


96

3.PIELIKUMS 


Prakses nolikums un prakšu - Audzināšanas darba un profesionālās 

kvalifikācijas prakses un Kvalifikācijas prakses - uzdevumi 

NOLIKUMS PAR PEDAGOĂISKO PRAKSI 

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTĒ 

Apstiprināts 

Mācību padomes sēdē 

2004.gada 07.septembrī 


Pedagoăisko praksi Daugavpils Universitātē (DU) organizē saskaĦā ar „Noteikumiem par otrā līmeĦa 

profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” (LR Ministru Kabineta noteikumi Nr. 481, 

20.11.2001.), Pedagogu izglītības studiju programmu pedagoăiskās prakses nolikumu, Nolikumu par 

studijām DU un citiem normatīvajiem dokumentiem. 

Pedagoăiskā prakse ir profesionālo skolotāju studiju programmu obligāta sastāvdaĜa. 

PEDAGOĂISKĀS PRAKSES MĒRĖIS 

Sagatavot kvalificētu un radošu skolotāju, veicinot studenta teorētisko zināšanu saikni ar praktisko 

darbību un attīstot viĦa pedagoăisko kompetenci. 

PEDAGOĂISKĀS PRAKSES UZDEVUMI 

1. Nodrošināt studentiem skolotāja profesijai nepieciešamo zināšanu, prasmju un iemaĦu apgūšanas 

un tālākas attīstības iespējas. 

2. Iepazīt izglītības iestāžu darbības principus un apzināt labāko skolotāju profesionālo pieredzi. 

3. Gūt priekšstatu par skolotāja darba vidi raksturojošiem faktoriem, saskarsmes ar audzēkĦiem, 

skolotājiem, vecākiem un sabiedrību nepieciešamību. 

4. Attīstīt prasmi analizēt dažādas pedagoăiskās situācijas, organizējot drošu un atbalstošu 

izglītojošo vidi, rosinot audzēkĦu izziĦas interesi un veidojot mācīšanās prasmes. 

5. Attīstīt prasmes audzēkĦu un klases izpētē. 

6. Vingrināties dažādu mācību metožu un paĦēmienu pielietošanā, Ħemot vērā atbilstoša 

vecumposma audzēkĦu attīstības un mācību īpatnības, spējas un mācīšanās stilus. 

7. Veicināt pozitīvu attieksmi pret nākamo profesiju. 

8. Veidot prasmi izvērtēt savu profesionālo darbību un organizēt profesionālās meistarības 

pilnveidi. 

PRAKSES VIETAS 

Izglītības iestādes, ar kurām DU noslēgts sadarbības līgums par pedagoăisko praksi 

PEDAGOĂISKĀS PRAKSES MODELIS 

Prakses posmi 

I PEDAGOĂISKĀ PRAKSE 8 KP PEDAGOĂISKO UN PSIHOLOĂISKO 

VĒROJUMU PRAKSE 

II PEDAGOĂISKĀ PRAKSE 8 KP AUDZINĀŠANAS DARBA UN 

PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS 

PRAKSE 

III PEDAGOĂISKĀ PRAKSE 10 KP PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS 

PRAKSE 

97

I PEDAGOĂISKO UN PSIHOLOĂISKO VĒROJUMU PRAKSE 

Kredītpunkti: 8 

Prakses anotācija: 

I Pedagoăiskā prakse - PEDAGOĂISKO UN PSIHOLOĂISKO VĒROJUMU PRAKSE veido daĜu no 

profesionālajai programmai nepieciešamās prakses apjoma. Prakses laikā studenti ar prakses vadītājiem - 

pedagoăijas, pedagoăiskās psiholoăijas katedru docētājiem un skolotājiem, izmantojot iegūtās 

teorētiskās, apgūst praktiskās iemaĦas prakses dienasgrāmatas veidošanā, audzēkĦu un pedagoga 

darbības, mācību stundu metožu novērošanā un izmantošanā, stundas plāna sastādīšanā, projektu 

izstrādes un īstenošanas metodikā. Pedagoăiskās prakses laikā veiktais darbs tiek prezentēts un aizstāvēts 

noslēguma konferencē. 

Prakses norise: 

1. Ievadkonference. Pedagoăiskās prakses mērėis, uzdevumi, prasības un ieteikumi. Iepazīšanās ar 

prakses nolikumu un dokumentāciju. Prakses izglītības iestādes izvēle. 

2. Prakses dienasgrāmatas rakstīšanas būtība, ierakstu, kas atspoguĜotu personīgās profesionālās 

meistarības izaugsmi, veidošana. 

3. Pētniecība: pedagoăiskā novērošanas metodes un analīzes veidi. Ticamu datu iegūšana, pierakstīšana, 

analīze, apkopošana un attēlošana. 

4. Bērna/skolēna vērošanas uzdevumi un to vadlīnijas. 

5. Pedagoga vērošanas uzdevumi un to vadlīnijas. 

6. Klases/grupas izpēte, lietojot dažādas metodes. Ticamu datu iegūšana, pierakstīšana, analīze, 

apkopošana un attēlošana. 

7. Zināšanu pārbaudes metodes dažādu vecumposmu skolēniem. 

9. Projekta izstrādes, īstenošanas un izvērtēšanas metodika. 

10. Studentu patstāvīgais darbs bāzes izglītības iestādēs, konsultējoties ar prakses vadītājiem: 

10.1. pamatinformācijas par izglītības iestādi (prakses vietu) ievākšana; 

10.2. izglītības iestādes dokumentācijas izvērtējums; 

10.3. prakses dienasgrāmata veidošana; 

10.4. izstrādātā projekta īstenošana, izvērtēšana, īstenošanas procesa izvērtējums; 

10.5. pētniecības - pedagoăiskās novērošanas veikšana: 

10.5.1. dažu no piedāvātajiem uzdevumiem par bērna/skolēna, pedagoga novērošanu 

veikšana, 

10.5.2. datu pierakstīšana, secinājumu veikšana, apkopojot, analizējot un vizuāli 

attēlojot iegūtos datus; 

10.6. pētniecība: klases/grupas izpētes veikšana : 

10.6.1. datu vākšana, tos pierakstot, 

10.6.2. secinājumus veikšana, apkopojot, analizējot un vizuāli attēlojot iegūtos datus; 

10.7. pētniecības procesa analīze un izvērtējums; 

10.8. pašizvērtējums par visā prakses laikā paveikto. 

11. Noslēguma konference. Pedagoăiskās prakses aizstāvēšana: prakses dokumentācijas iesniegšana un 

prezentācija. 

II AUDZINĀŠANAS DARBA UN PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PRAKSE 



II Pedagoăiskā prakse - AUDZINĀŠANAS DARBA UN PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS 

PRAKSE veido daĜu no profesionālajai programmai nepieciešamās prakses apjoma, pamatskolas posmā, 

izĦemot sākumskolas un pirmsskolas skolotāju profesionālās programmas. Prakses laikā students ar 

prakses vadītājiem: atbilstošās katedras mācību priekšmeta metodiėiem, pedagoăijas katedras docētājiem 

un skolotājiem, izmantojot zināšanas priekšmeta didaktikā, pedagoăijā un psiholoăijā, apgūst praktiskās 

98

iemaĦas mācību stundu metožu novērošanā un izmantošanā, atsevišku audzēkĦu un klases pedagoăiskajā 

un psiholoăiskajā novērošanā, stundas plāna sastādīšanā, stundas vadīšanas un audzināšanas darba 

metodikā. Izmantojot literatūras avotus, iepazīstas ar metodisko literatūru par pētāmo jautājumu, 

pašreizējiem priekšstatiem un problēmām. Pedagoăiskās prakses laikā veiktais darbs tiek prezentēts un 

aizstāvēts noslēguma konferencē. 



prakses nolikumu un dokumentācijas paraugiem. Prakses izglītības iestādes izvēle. 

2. Studentu patstāvīgais darbs bāzes skolās, konsultējoties ar prakses vadītājiem: 

2.1. darbs ar mācību priekšmeta Valsts pamatizglītības standartu; 

2.2. darbs ar mācību priekšmeta skolotāja un klases audzinātāja aizpildāmo dokumentāciju; 

2.3. klases audzinātāja darba satura izpēte un plānošana; 

2.4. mācību stundu novērošana: 

2.4.1. skolotāja vadītās stundas ( 10 stundas), 

2.4.2. cita studenta vadītās stundas (5 stundas); 

2.5. vēroto mācību stundu analīze ( 15 stundas); 

2.6. stundu plānu sastādīšana (izveidot 16 stundu konspektus); 

2.7. mācību stundu vadīšana (novadīt 16 stundas un veikt to rakstisku pašanalīzi); 

2.8. ārpusklases pasākuma, kas saistīts ar mācību priekšmetu plānošana, vadīšana un analīze (1 

pasākums); 

2.9. izglītības iestādei nepieciešama mācību materiāla vienai mācību stundai izveide (saskaĦojot 

ar skolotāju – prakses vadītāju); 

2.10. prakses laikā apgūtā pašanalīze. 

3. Noslēguma konference. Pedagoăiskās prakses aizstāvēšana: prakses atskaites dokumentācijas 

iesniegšana un prezentācija. 

III PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PRAKSE 



III Pedagoăiskā prakse - PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PRAKSE veido daĜu no profesionālajai 

programmai nepieciešamās prakses apjoma, pamatā vidusskolas posmā, izĦemot fiziskās audzināšanas, 

sākumskolas un pirmsskolas skolotāju profesionālās programmas. Prakses laikā students ar prakses 

vadītājiem: atbilstošās katedras mācību priekšmeta metodiėiem un skolotājiem, izmantojot zināšanas 

priekšmeta didaktikā, pedagoăijā un psiholoăijā, apgūst praktiskās iemaĦas mācību stundu metožu 

novērošanā un izmantošanā, stundas plāna sastādīšanā, stundas un ārpustundu nodarbību vadīšanas 

metodikā. Izmantojot literatūras avotus, iepazīstas ar zinātnisko literatūru par pētāmo jautājumu, 

pašreizējiem priekšstatiem un problēmām. Pedagoăiskās prakses laikā veiktais darbs tiek prezentēts un 

aizstāvēts noslēguma konferencē. 



prakses nolikumu un dokumentācijas paraugiem. Prakses izglītības iestādes izvēle. 

2. Studentu patstāvīgais darbs bāzes skolās, konsultējoties ar prakses vadītājiem: 

2.1. darbs ar mācību priekšmeta Valsts izglītības standartu; 

2.2. darbs ar mācību priekšmeta saturu vidējās izglītības programmās; 

2.3. mācību stundu novērošana: 

2.3.1. skolotāja vadītās stundas ( 5 stundas), 

2.3.2. cita studenta vadītās stundas (5 stundas); 

2.4. vēroto mācību stundu analīze ( 10 stundas); 

2.5. stundu plānu sastādīšana (izveidot 20 stundu konspektus); 

2.6. mācību stundu vadīšana (novadīt 20 stundas un veikt to rakstisku pašanalīzi); 

2.7. ārpusstundu nodarbību plānošana un vadīšana 

99

2.7.1. darbs ar skolēnu, kurš saĦēmis nepietiekamu vērtējumu vai fakultatīva darbs macību 

priekšmetā - 4 stundas, 

2.7.2. ārpusklases pasākuma scenārija mācību priekšmetā veidošana, vadīšana un analīze (1 

pasākums); 

2.8. prakses laikā apgūtā pašanalīze. 

3. Noslēguma konference. Pedagoăiskās prakses aizstāvēšana: prakses atskaites dokumentācijas 

iesniegšana un prezentācija. 

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI 

Pedagoăiskās prakses sekmīga realizācija, dokumentācijas izstrādāšana un sekmīga aizstāvēšana 

noslēguma konferencē. Prakses sasniegumu vērtējums sevī iekĜauj izglītības iestādes vērtējumu, atskaites 

dokumentāciju, studenta pašvērtējumu un prezentāciju noslēguma konferencē. Vērtējums ar atzīmi pēc 

10 ballu sistēmas. 

PEDAGOĂISKĀS PRAKSES ORGANIZĒŠANA 

Pedagoăiskā prakse notiek DU un izglītības iestādē, ar kuru universitātei ir noslēgts sadarbības līgums. 

Tās specifiku nosaka akreditētās skolotāju profesionālās studiju programmas. 

Katra semestra sākumā Fakultāšu dekanāti iesniedz Studiju daĜas Izglītības darba metodiėim prakses 

jautājumos ar Dekāna parakstu apstiprinātus to studentu sarakstus, kurus jānodrošina ar pedagoăiskās 

prakses vietām. Ja semestra laikā šajos sarakstos notiek izmaiĦas, tad par tām nekavējoties jāziĦo 

Izglītības darba metodiėim. 

Efektīvai pedagoăiskās prakses vadīšanai un kontrolei studentus sadala grupās. Grupas veido Ħemot vērā 

studentu skaitu, kuru izglītības iestāde spēj pieĦemt praksē. Vismaz nedēĜu pirms prakses sākuma 

studenti saĦem Izglītības iestāžu sarakstu ar prakses vietu skaitu, šajā sarakstā students, ierakstot savu 

uzvārdu, izvēlas prakses vietu. Ievadkonferences laikā studenta pienākums apstiprināt izvēlēto prakses 

vietu ar savu parakstu un saĦemt Izglītības iestādei adresēto pavadvēstuli par studentu grupas nosūtīšanu 

praksē. 

Tikai pēc minēto prasību izpildes studentu nosūtīšanu praksē apstiprina ar DU rektora rīkojumu, kura 

projektu sagatavo Izglītības darba metodiėis. Ja students nav apliecinājis savu izvēli līdz prakses sākuma 

datumam, tad nosūtīšana praksē iespējama tikai ar Fakultātes Domes lēmumu. 

Ja neparedzētu apstākĜu dēĜ studentam ir jāmaina prakses vieta, tad ne vēlāk kā 3 dienas pēc prakses 

sākuma motivētu paskaidrojumu ar Fakultātes Dekāna parakstu jāiesniedz Izglītības darba metodiėim. 

Studentu darba dienas ilgums prakses laikā 6 astronomiskās stundas katru darba dienu. 

Studentu pedagoăisko praksi vada universitātes pedagoăijas, pedagoăiskās psiholoăijas katedru docētāji, 

atbilstošo katedru mācību priekšmetu metodiėi. Šie docētāji ir atbildīgi par pedagoăiskās prakses saturu, 

kvalitatīvu organizēšanu un vadīšanu, studentu nodrošināšanu ar praksei nepieciešamajiem 

metodiskajiem materiāliem un dokumentāciju. 

Ievadkonferences organizē pirms katras prakses, to laikā studentus iepazīstina ar pedagoăiskās prakses 

mērėi, uzdevumiem, prasībām, prakses nolikumu un dokumentācijas paraugiem. 

Noslēguma konferencēs notiek pedagoăiskās prakses laikā veiktā darba aizstāvēšana un prezentācija. 

Ievadkonferenču un noslēguma konferenču grafiku Fakultāšu dekanāti iesniedz Studiju daĜas Izglītības 

darba metodiėim prakses jautājumos līdz 10.septembrim visam studiju gadam. 

Studiju daĜas Izglītības darba metodiėis prakses jautājumos koordinē pedagoăiskās prakses organizāciju 

un norisi visās skolotāju profesionālajās studiju programmās, seko ar prakses jautājumiem saistīto 

reglamentējošo dokumentu ievērošanai, sadarbojas ar Izglītības iestāžu administrāciju un Izglītības 

pārvaldēm. 

Izglītības iestādē studentu darbību vada izglītības iestādes administrācijas nozīmētie skolotāji. 

Universitātes docētāju (prakses vadītāju) pienākums konsultēt šos skolotājus par pedagoăiskās prakses 

norisi un prasībām. 

PEDAGOĂISKĀS PRAKSES VĒRTĒŠANA 

I PEDAGOĂISKĀ PRAKSE - PEDAGOĂISKO UN PSIHOLOĂISKO VĒROJUMU PRAKSE 

vērtē pedagoăijas, pedagoăiskās psiholoăijas katedru docētāji, 

100

II PEDAGOĂISKĀ PRAKSE - AUDZINĀŠANAS DARBA UN PROFESIONĀLĀS 

KVALIFIKĀCIJAS PRAKSE vērtē IVF docētāji un mācību priekšmetu metodiėi, 

III PEDAGOĂISKĀ PRAKSE - PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PRAKSE 

vērtē mācību priekšmetu metodiėi, mācību metodiku katedras docētāji (pirmsskolas un sākumskolas 

skolotāju profesionālajās programmās) 

Ħemot vērā izglītības iestādē saĦemto vērtējumu, prakses dokumentācijas izstrādāšanas kvalitāti un 

sekmīgu aizstāvēšanu noslēguma konferencē. Prakses sasniegumus vērtē ar atzīmi pēc 10 ballu sistēmas. 

I un III PEDAGOĂISKĀ PRAKSE tiek vērtēta ar vienu atzīmi. II PEDAGOĂISKĀ PRAKSE var tikt 

vērtēta atsevišėi par audzināšanas darbu un veikumu mācību priekšmetā. Ja students veicis praksi 

vairākos mācību priekšmetos, tad par katru no tiem saĦem atzīmi. 

Ja prakses vērtējums ir zemāks par „4”, tad studenta atkārtota nosūtīšana praksē iespējama tikai ar 

Fakultātes domes lēmumu nākamajos studiju semestros, izslēdzot iespēju vienlaicīgi veikt divu prakšu 

uzdevumus. 

Prakse var tikt novērtēta zemāk par „4”, ja students patvaĜīgi ir mainījis prakses vietu, nav izpildījis 

prakses uzdevumus. 

PEDAGOĂISKĀS PRAKSES FINANSĒŠANA 

Pedagoăiskās prakses finansējums ietver universitātes docētāju un izglītības iestāžu pedagoăisko 

darbinieku darba samaksu. 

DU docētājiem – prakses vadītājiem darba samaksu aprēėina pēc nostrādāto stundu skaita, kuras ieskaita 

docētāju darba slodzē. Stundu skaitu nosaka pēc šādiem kritērijiem 

I PEDAGOĂISKĀ PRAKSE – PEDAGOĂISKO UN PSIHOLOĂISKO VĒROJUMU PRAKSE (8 KP) 

Ievadkonference 2 stundas studiju programmā 

Studentu pedagoăisko un psiholoăisko 2 stundas nedēĜā pedagoăijas katedras un pedagoăiskās 

vērojumu veikšanas uzdevumi un to analīze psiholoăijas katedras docētājiem studentu grupai (6-12 

studenti) 

Studenta prakses materiālu analīze, 

0,5 stundas vienam studentam 

noslēguma konference 

II PEDAGOĂISKĀ PRAKSE - AUDZINĀŠANAS DARBA UN PROFESIONĀLĀS 

KVALIFIKĀCIJAS PRAKSE (8 KP) 

Ievadkonference 2 stundas studiju programmā (mācību priekšmeta 

Studenta vadīto stundu apmeklēšana un 

analīze, uzdevumu saskaĦošana ar skolotāju – 

prakses vadītāju 

Studenta vadītā audzināšanas pasākuma 

apmeklēšana un analīze, uzdevumu 

saskaĦošana ar klases audzinātāju 

Prakses dokumentācijas analīze, noslēguma 

konference 

metodiėim, pedagoăijas katedras docētājam) 

2 stundas vienam studentam (mācību priekšmeta 

metodiėim) 

1 stunda vienam studentam (pedagoăijas katedras 

docētājam) 

1 stunda vienam studentam (mācību priekšmeta 

metodiėim) 

0,5 stundas (pedagoăijas katedras docētājam) 

III PEDAGOĂISKĀ PRAKSE- PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PRAKSE 

(10 KP) 

Ievadkonference 2 stundas studiju programmā (mācību priekšmeta 

Studenta vadīto stundu apmeklēšana un 

analīze, uzdevumu saskaĦošana ar skolotāju – 

prakses vadītāju 

Prakses dokumentācijas pārbaude, noslēguma 

konference 

metodiėim) 

2 stundas vienam studentam (mācību priekšmeta 

metodiėim) 

1 stunda vienam studentam (mācību priekšmeta 

metodiėim) 

101

Izglītības iestāžu pedagoăisko darbiniekiem darba samaksa par pedagoăiskās prakses vadīšanu tiek veikta 

no DU budžeta līdzekĜiem saskaĦā ar apmaksas normām šādi 

Mācību 

priekšmeta 

skolo-tājs 

Apmaksāto stundu skaits nedēĜā par vienu studentu 

Klases 

audzinā- 

tājs 

Izglītības iestādes vadība 

vadītājs 

vietn. 

mācību 

darbā 

vietn. 

audzin. 

darbā 

I 

PEDAGOĂISKO UN 

PSIHOLOĂISKO 

VĒROJUMU PRAKSE 2 2 

II AUDZINĀŠANAS 

DARBA UN 

PROFESIONĀLĀS 

KVALIFIKĀCIJAS 

PRAKSE 2 1 0,5 0,5 0,5 4,5 

III PROFESIONĀLĀS 

KVALIFIKĀCIJAS 

PRAKSE 2 0,5 0,5 3 

Maksu par 1 stundu apstiprina DU Senāts katram studiju gadam. Vadoties pēc šīm apmaksas 

normām un maksu par 1 stundu, Studiju daĜas metodiėis sagatavo Pielikumu DU Sadarbības līgumam par 

pilna laika studentu prakses apmaksu katrai izglītības iestādei atsevišėi katram semestrim. 

Studentiem prakses laikā saglabājas stipendija. 

kopā 

102

PEDAGOĂISKO UN PSIHOLOĂISKO NOVĒROJUMU PRAKSE 

2.kurss 

Prakses ilgums 8 nedēĜas. Katrā nedēĜā ir plānota atsevišėas tēmas izpēte un darbs kopā ar pētniekiem. 

Students strādā pēc šādas shēmas: 

1. Ievadsemināri; 

2. Darbs skolā (vienu dienu nedēĜā); 

3. Noslēguma diskusija; 

4. Darbs ar pētniekiem. 

Pirms semināra studentam ir jāiepazīstas ar docētāju sagatavoto literatūras klāstu par pētāmo tēmu. 

Semināra laikā tiek izdiskutēta pētāmā problēma un tiek precizēta uzdevumu veikšanas kārtība. Students 

dodas realizēt prakses uzdevumus izglītības iestādē un dienu pēc tam piedalās noslēguma diskusijā. 

Darbs ar pētniekiem notiek pēc atsevišėas programmas. 

NedēĜa tēma 

Pedagoăiskās prakses ievadkonference 

1.NEDĒěA Izglītības iestādes vides raksturojums 

2.NEDĒěA Mācību procesa novērošana. 

3.NEDĒěA Skolēnu savstarpējo attiecību un saskarsmes īpatnību novērošana 

4.NEDĒLA Skolēnu izziĦas darbības - uzmanības novērošana. 

5.NEDĒLA Skolēnu izziĦas darbības – kritiskās domāšanas un iegaumēšanas novērošana. 

6. NEDĒěA Skolēnu darbības izvērtēšana mācību procesā 

7.NEDĒěA Domāšanas īpatnību novērošana mācību procesā 

8.NEDĒěA Materiālu sagatavošana, apkopošana, analīze, noformēšana, prezentāciju 

sagatavošana. 

Prakses noslēguma konference – prezentācijas 

PRAKSES MĒRĖIS: 

Sasaistīt pedagoăijas un psiholoăijas teorētiskās atziĦas ar skolotāja praktisko darbību. 

PRAKSES UZDEVUMI: 

1. Veikt apgūto teorētisko zināšanu pašanalīzi; 

2. Novērot pedagoăisko procesu izglītības iestādē; 

3. Izanalizēt mācību un audzināšanas procesa pedagoăiskos un psiholoăiskos pamatus; 

4. Novērtēt skolotāja attieksmi pret mācību un audzināšanas darbu; 

5. Novērtēt skolēnu attieksmi pret mācīšanu un mācīšanos; 

6. Aprakstīt skolēnu emocionālos stāvokĜus stundas gaitā (noskaĦojums, afektīvie uzliesmojumi, 

iedvesma, kaislīguma parādīšanās un tml.) 

7. Attīstīt pētnieciskā darba iemaĦas. 

PRAKSES NORISE: 

Prakses ilgums ir astoĦas nedēĜas. Prakses laikā ir jāveic uzdevumus pedagoăijā, psiholoăijā un 

pētniecībā. Katrā prakses nedēĜā ir jāizpēta noteikta tēma. Katru nedēĜu notiek ievad. un noslēguma 

seminārs apakšgrupā. Ievadseminārā tiek precizēta pētāmā tēma, noskaidroti veicamie uzdevumi un 

detalizētas palīgmateriālu izmantošanas iespējas. Noslēguma seminārā students piedāvā novērošanas 

laikā iegūto rezultātu interpretāciju. 

1. Ievadkonference. Iepazīšanās ar prakses mērėi, uzdevumiem, prasībām, prakses nolikumu un 

dokumentāciju. 

2. Līdzdalība Pedagoăijas katedras un Pedagoăiskās psiholoăijas katedras docētāju vadītajos 

semināros. 

3. Pētnieciskā darba veikšana. 

4. Patstāvīgais darbs izglītības iestādē. 

5. Noslēguma konference. Prakses aizstāvēšana un prezentācija. 

103

NOVĒROŠANAS PRAKSES PĒTNIECĪBĀ 

„SKOLOTĀJU IZGLĪTĪBA NĀKOTNEI” VĒRTĒJUMA KRITĒRIJI 

Individuālā atskaite Punkti Grupas atskaite Punkti 

1 IZGLĪTĪBAS MĒRĖA APSKATS: 3 Izglītības iestādes raksturojums 3 

1.1. Personīgais viedoklis un tā analīze 

Noslēguma prezentācija 3 

1.2. Skolotāju skatījums un analīze 3 

1.3. Dažādu respondentu aptauju 3 

1.4. 

rezultāti un analīze 

Bērnu izpratne un iegūto datu 

interpretācija 

3 

2 Literatūras analīze 3 

KOPĀ : 21 Punkti 

Vērtējums: 

10 balles - 21 

9 balles – 20 -18 

8 balles – 17-15 

7 balles – 14- 12 

6 balles- 11- 9 

5 balles – 8-7 

NOVĒROŠANAS PRAKSES VĒRTĒJUMA KRITĒRIJI 

Individuālā atskaite Punkti Grupas atskaite Punkti 

1. Tēmas teorētiskā analīze 3 

Noslēguma prezentācija 3 

2. Novērošanas datu apkopojums 3 

3. Teorijas un prakses iegūto datu 

analīze 

3 

4. Skolas vides novērošana un analīze 3 

5. Aktīva līdzdalība semināros 3 

6. Prakses pašizvērtējums 3 

KOPĀ : 21 Punkti 

Vērtējums: 

10 balles - 21 

9 balles – 20 -18 

8 balles – 17-15 

7 balles – 14- 12 

6 balles- 11- 9 

5 balles – 8-7 

104

Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātes 

Profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” 3. kursa audzināšanas darba un profesionālās kvalifikācijas prakse 

2007/2008. studiju gads 

CIEN. 3. KURSA STUDENTE – PRAKTIKANTE! 

105 

Visu, ko jūti, visu, ko redzi, 

Visu, ko nolemts tev zināt, 

PaĦem un iededz, 

Iededz par sveci, 

Lai citas var aizdedzināt. 

/J. Peters/ 

Šī gada mācību plānā Tev tiek piedāvāta iespēja būt pirmsskolas izglītības 

iestādē un iejusties skolotājas lomā, jo 29. oktobrī sākas audzināšanas darba 

un profesionālās kvalifikācijas prakse. Tā ilgs līdz 23. decembrim. 

Visu šo astoĦu nedēĜu laikā veic sagatavotos uzdevumus un esi skolotājas palīgs: 

- aktīvi iesaisties grupas mācību un audzināšanas procesā un 

- palīdzi skolotājai nodarbību laikā un ārpusnodarbību pasākumos. 

Visus prakses laikā veiktos uzdevumus apkopo PRAKSES PORTFOLIO, ko 

nodod Mācību metodiku katedrā līdz 4.janvārim. ĥem vērā, ka šī datuma 

neievērošana iespaidos tavu prakses atzīmi. 

Lūgums prakses portfolio sagatavošanai kabatiĦas neizmantot! 

Parādes 1-210 

Tel.54 28636 

Labu veiksmi vēlot - Mācību Mācību Mācību metodiku metodiku metodiku katedra katedra 

katedra 

e-mail: mmk@du.lv




PEDAGOĂISKĀS PRAKSES PORTFOLIO 

1. Prakses plāns - atsūtīt uz MMK. 

2. Pamatinformācija par prakses vietu. 

3. Iepazīšanās ar pirmsskolas izglītības iestādes un grupas dokumentāciju. 

4. Mācību un audzināšanas vides izpēte. 

5. Praktiskā pieredze – 

5.1. audzināšanas stundu un pasākumu novērošana, analīze, 

plānošana, vadīšana un izvērtēšana; 

5.2. nodarbību analīze, plānošana, vadīšana un izvērtēšana. 

6. Dienasgrāmata – 

6.1. pārdomas par katru prakses dienu 

6.2. kopsavilkums par katru prakses nedēĜu 

7. Prakses pašizvērtējums. 

8. Pirmsskolas izglītības iestādes vērtējums par praksi. 

9. Pielikumi – 

9.1. nodarbību saraksts, dokumentu un plānu paraugi vai kopijas 

(audzināšanas plāns, kalendārais plāns, aktivitāšu kalendārs), kas 

sniedz papildinformāciju par prakses vietu un apstākĜiem; 

9.2. izstrādātās didaktiskās spēles, mācību un uzskates līdzekĜi, darba 

lapas, ko izmantoji mācību un audzināšanas procesā; 

9.3. fotogrāfijas, attēli, kas sniedz papildus informāciju par praksē 

paveikto un piedzīvoto, kā arī īss komentārs par katru 

9.4. anketu paraugi, interviju vadlīnijas, novērojumu pieraksti u.c. datu 

ieguves līdzekĜi, kā arī īss komentārs par katru. 

106




1. PRAKSES PLĀNS 

Saplāno savas ieskaites nodarbības, aizpildi tabulu un nogādā Mācību metodiku katedrā līdz 

8. novembrim (Parādes 1-210). 

Vārds, uzvārds, tālrunis................................................................................................................... 

Iestāde, adrese, grupa..................................................................................................................... 

............................................................................................................................................................... 

Prakses nedēĜas 

29.10.-04.11. 

05.11.-11.11. 

12.11.-18.11. 

19.11.-25.11. 

26.11.02.12. 

03.12.-09.12. 

10.12.-16.12. 

17.12.-23.12. 

Datumi un pulksteĦu 

laiks, kad tiks vadītas 

ieskaites nodarbības 

Mācību priekšmets, kurā tiks vadītas ieskaites 

nodarbības 

107




Pirmskolas 

izglītības 

iestāde 

Adrese, 

telefons, 

e-mail 

Pirmskolas 

izglītības 

iestādes vadība 

Skolotāji, ar ko 

sadarbojos 

Nozīmīgākie 

fakti, kas 

padara šo 

pirmskolas 

izglītības iestādi 

īpašu 

Tabula Nr. 2. PAMATINFORMĀCIJA PAR PRAKSES VIETU 

108




3.IEPAZĪŠANĀS AR PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES 

UN GRUPAS DOKUMENTĀCIJU 

3.1. PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES UN GRUPAS DOKUMENTĀCIJAS ANALĪZE 

Dokumenta nosaukums 

Pirmsskolas izglītības 

programma 

Skolotāju dienasgrāmata 

Grupas žurnāls 

Portfolio: 

• grupas audzinātājai 

• grupai kopā vai bērniem 

individuāli 

Grupā pieejamie mācību 

līdzekĜi 

To nepieciešamība un izmantošanas iespējas 

3.2. IEPAZĪŠANĀS AR SKOLOTĀJU DIENASGRĀMATAS UN GRUPAS ŽURNĀLA AIZPILDI 

Dienasgrāmatā ietvertā informācija 

Manas pārdomas (saprotamais, neizprastais) par 

informācijas pierakstīšanu 

Grupas žurnālā ietvertā informācija Manas pārdomas (saprotamais, neizprastais) par 

informācijas pierakstīšanu 

109




4. MĀCĪBU UN AUDZINĀŠANAS VIDES IZPĒTE 

4.1. Apraksti pētāmo mācību un audzināšanas vidi veidojošās sastāvdaĜas/komponentus 

Mācību un audzināšanas vidi veidojošie komponenti 

110 

Novērotie piemēri, komentāri 

Telpas dizains un iekārtojums 

SkaĦa 

Apgaismojums 

Temperatūra 

Krāsas, to saderība 

Mācību vietu izkārtojums, atbilstība mācīšanās īpatnībām 

Emocionālā vide 

Sajūtu izmantošanas iespējas 

Psiholoăiskais klimats 

Drošība 

Mijiedarbība, savstarpējās attiecības 

Pozitīvs emocionālais atbalsts, uzmundrinājums. 

Uzdevumu atbilstība dažādām bērnu spējām 

Uzdevumu atbilstība bērnu vecumam 

Tehniskais nodrošinājums (audio, video utt.) 

Dažādu informācijas avotu izmantošana 

Iespējas variēt darbošanās veidu (individuāli, pāri, grupas, dažādi) 

Barojošs uzturs 

Izvēles iespēja 

4.2. Nodarbības ievaddaĜa. 

Apraksti piecu (5) vadīto nodarbību sākuma fragmentus, atzīmē, kuri no šiem aspektiem tajos ir iekĜauti: 

1. uzmundrinoša un iedrošinoša saruna, pārdomāts valodas lietojums; 

2. tēma sasaistīta ar bērnu pieredzi, ar to, ko jau bērni zina; 

3. bērnu ieintriăēšana, ieinteresēšana, izmantojot joku, anekdoti, atgadījumu vai smieklīgu notikumu, kas 

tieši saistīts un attiecas tikai uz konkrēto tēmu; 

4. izvairīšanās no tiešas iepazīstināšanas ar informāciju, iespēja bērniem pašiem to atklāt un izsecināt, 

piem., izmantojot mīklas, aptauju, diskusiju, zīmējumus, simbolus, video u.c.; 

5. nodarbības mērėa izskaidrošana (ko bērni iemācīsies šajā nodarbībā), vizuāla attēlošana (uzrakstīts, lai 

visi redz) un nodrošināšana, lai bērni saprot, kāpēc tas ir svarīgi; 

6. uzdevumu, lai bērni noticētu saviem spēkiem, radītu drošu un brīvu gaisotni, veidošana un piedāvāšana; 

7. visu bērnu vienlīdzīga iesaistīšana. 

Piemērs no nodarbības ievaddaĜas 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 

1. 

4.3. Mācību un audzināšanas vides izvērtējums. 

• raksturo, kāda ir attīstību veicinoša mācību un audzināšanas vide 

• atzīmē, kurus no nodarbības ievaddaĜas piedāvātajiem aspektiem (uzdevums nr.2) visbiežāk novēroji citu 

vadītajās nodarbībās 

aspekti novērotā situācija un secinājumi 

1. 

• kāda ir ideāla mācību un audzināšanas vide Tavā skatījumā, kādiem komponentiem (sastāvdaĜām) Tu pievērstu 

vislielāko uzmanību


Profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” 3. kursa audzināšanas darba un profesionālās 



5. PRAKTISKĀ PIEREDZE - AUDZINĀŠANAS NODARBĪBU UN 

PASĀKUMU NOVĒROŠANA, ANALĪZE, PLĀNOŠANA, VADĪŠANA 

UN IZVĒRTĒŠANA 

SECĪBA, KĀ SAKĀRTOT PIERAKSTUS KATRAI NEDĒěAI: 

NedēĜas tēma/temats: ……………………………………………………………………………………………………………… 

Datums, (piem. 29.10.2007.-04.11.2007) ………………………………………… 

Tālāk seko visas nedēĜā novērotās, izmēăinājuma un ieskaites nodarbības 

5.1.1. Audzināšanas pasākumu novērošana un analīze 

Pasākuma novērošanas mērėis – veicināt novērošanas, kritiskās domāšanas un 

analizēšanas prasmju attīstību, un pievērst uzmanību audzināšanas pasākumu 

procesam. Tabulas formā izvērtē katru novēroto audzināšanas pasākumu. 

Interesanti un vērtīgi pasākumi: 

• nosaukums, 

• datums, 

• dalībnieki, 

• forma (pārrunas, ekskursija, 

projekts…) 

• pasākuma mērėis, 

• pasākuma norise, 

• pamatojums – kāpēc tas tev šėita 

interesants un vērtīgs; ko ieguvu, 

vērojot šo pasākumu 

111 

Neinteresanti pasākumi: 

• nosaukums, 

• datums, 

• dalībnieki, 

• forma (pārrunas, ekskursija, 

projekts…) 

• pasākuma mērėis, 

• pasākuma norise, 

• pamatojums – kāpēc tie tev šėita 

neinteresanti; kādas alternatīvas 

pieejas vai risinājumus piedāvātu tā 

uzlabošanai





5.1.2. Audzināšanas pasākumu plānošana, vadīšana un izvērtēšana 

• Kādu pasākumu tu plānosi? 

• Kāpēc tu gribi organizēt šādu pasākumu? 

• Ko tu gribi panākt ar šo pasākumu? 

• Cik un kas būs pasākuma dalībnieki? 

• Kas notiks pasākumā? Kāda būs pasākuma darba kārtība? 

• Kādi resursi ir nepieciešami, lai nodrošinātu pasākuma norisi? 

• Kā tu uzzināsi, vai pasākums ir bijis veiksmīgs? 

Izmanto atslēgas vārdus: ievads, mērėis, pārrunas, vērojumi, apspriede, 

diskusijas, analīze, plānošana, konsultācijas, saruna, iepazīstināt, paplašināt, 

uzmundrināt, prasmes, iemaĦas, audzināšanas paĦēmieni un metodes, sasniegt 

pasākuma mērėi, u.c. 

112





5.2.1. UZDEVUMI PRIEKŠMETU METODIKĀS UN AUDZINĀŠANĀ 

Dzimtā valoda 

• runa 

• literatūra 

Priekšmets Nodarbību skaits/atskaites forma 

Matemātisko priekšstatu 

veidošana 

Bērnu iepazīstināšana ar dabu: 

• daba 

• apkārtne 

Vizuālā māksla 

Sports 

• telpā 

• ārā 

Vērotās 

nodarbības 

3 

3 

113 

Izmēăinājuma 

nodarbības 

2 

2 

3 2 

Audzināšanas pasākumi 2 1 

3 

3 

9 

4 

2 

2 

2 

6 

5 

4 

Ieskaites nodarbības 

1 

1 

/Novēroto un vadīto 

nodarbību 

pieraksti; 

bērna runas prasmju 

apraksts/ 

2 

/ Novēroto un vadīto 

nodarbību apraksti; 

izdales materiālu 

komplekts katrai tēmai/ 

1 

1 


nodarbību konspekti, 

izdales materiāli/ 

3 

/Nodarbību konspekti, 

bērnu darbi, to apraksti 

novērots viens 

ārpusstundu pasākums, 

metodes apraksts/ 

4 

2 


nodarbību pieraksti; 

literatūras saraksts/ 

1 

/ Novēroto pasākumu 

analīze, vadīto pasākumu 

scenāriji/





5.2.2. VĒROTO NODARBĪBU PIERAKSTU SHĒMA 

Nodarbības veids: 

Vecumposms: 

Skolotāja: 

Nodarbības mērėis: 

Attīstošie uzdevumi: 

Izglītojošie uzdevumi: 

Izmantotie materiāli (mācību līdzekli, palīglīdzekli, izdales materiāli u.t.t.): 

Nodarbības gaita: 

Laiks Skolotājas darbība Bērna darbība Piezīmes 

Komentāri par nodarbību: 

5.2.3. VADĪTO NODARBĪBU PIERAKSTU SHĒMA 

Nodarbības veids: 

Vecumposms: 

Nodarbības mērėis: 

Attīstošie uzdevumi: 

Izglītojošie uzdevumi: 

Izmantotie materiāli (mācību līdzekli, palīglīdzekli, izdales materiāli u.t.t.): 

Iepriekšējā plānošana: 


Laiks Skolotājas darbība Bērna darbība Piezīmes 

Nodarbības pašizvērtējums (plusi un mīnusi nodarbības gaitā, idejas un priekšlikumi): 

Skolotāja/as (vai gr. audz.) paraksts:_______________ 

114





6.DIENASGRĀMATA PAR KATRU PRAKSES DIENU 

Dienasgrāmata nav notikumu apraksts, bet tava attieksme un 

pārdomas pret notikušo. Tās rakstīšanas mērėis – attīstīt tavas 

prasmes un iemaĦas atskatīties uz dienā/nedēĜā izjusto, pārdomāto, 

paveikto, būt kritiskam, atbildīgam, veicināt savu profesionālo izaugsmi. 

Dienasgrāmatā veicami divu veidu ieraksti: 

1. pārdomas par katru prakses dienu: mācību dienas beigās pārdomā, 

analizē (es domāju, ka…) un apraksti to, ko paveici, kā iejuties, kas 

izdevās, kas neizdevās, ko darītu savādāk; 

2. kopsavilkums par katru prakses nedēĜu: pārlasi ikdienas ierakstus, 

atrodi svarīgāko, kas ar tevi noticis prakses nedēĜas laikā, un 

komentē to, piem., Kādi jautājumi, problēmas, idejas izskanēja 

šajā nedēĜā? Ko jaunu ieguvi? Kā mainījās tava attieksme? 

Ierakstiem nav jābūt gariem, tiem vajadzētu atspoguĜot kritisku 

(pozitīvu, negatīvu) personīgo attieksmi, un tos vajadzētu veikt regulāri. 

115





VISPĀRĪGAS IEZĪMES VEIKSMĪGAI MĀCĪBU UN AUDZINĀŠANAS NODARBĪBAI 

Katrā nodarbībā bērni mācās domāt, just un darboties; nodarbība nav gatavu faktu izklāsts, 

bet gan iespēja tos atklāt, noskaidrot, izsecināt, izpētīt un izvērtēt pašiem bērniem; 

svarīgākais katrā nodarbībā ir bērnu, nevis skolotājas darbošanās. 

Katra nodarbība ir iepriekšējās turpinājums un nākošās aizsākums, katrā nodarbībā ir 

iespējams uzzināt ko jaunu. 

Patiesa mācību interese bērniem rodas ne tikai klausoties aizrautīgu skolotājas stāstījumu, 

bet arī veiksmīgas patstāvīgas darbošanās vai sadarbības rezultātā. 

Svarīga ir skolotājas ticība katra bērna spējām un šīs ticības apliecināšana darbībā. 

Nevis apgūtās vielas kvantitāte ir nodarbības efektivitātes rādītājs, bet gan prasme saredzēt 

būtiskāko, izvēlēties svarīgāko un iespēja to iepazīt, atkārtot un nostiprināt. 

Skolotājas meistarību raksturo nevis ātrs nodarbības temps, bet gan prasme nodarbības 

tempu pielāgot bērnu darba tempam; svarīgāk ir nevis steidzināt, bet iemācīties pagaidīt. 

Katra nodarbība beidzas ar izvērtējumu, ko sniedz bērni, un ar atgriezenisko saikni, ko 

piedāvā skolotāja. 

TIPISKĀKĀS KěŪDAS PLĀNOJOT UN VADOT NODARBĪBU 

Aizraušanās ar atsevišėas nodarbības plānošanu pazaudējot saikni ar iepriekšējām nodarbībām 

vai citiem mācību priekšmetiem; 

Nodarbības vienveidīgums, viendabīgums, jo ir vājas zināšanas par bērnu vecumposma 

īpatnībām, bērna personību, grupas iezīmēm; 

Vienpusīga pieeja mācību procesa diferenciācijai – parasti tikai uzdevumu apjoms un 

sarežăītības pakāpe; 

Nepietiekoša uzmanība teorētisko zināšanu praktiskam skaidrojumam un pielietojumam, 

teorijas atrautība no dzīves; 

Nabadzīga mācību metožu izvēle; vienpusēja, vienvirzieniska komunikācija vai arī nepamatota 

mācību metožu dažādība; 

Nepietiekošs grupu darba pielietojums un mijiedarbība starp bērniem; 

Lielai daĜai bērnu – pasīva pozīcija un nesistemātisks darbs, netiek nodrošināta visu bērnu 

vienlaicīga un līdzvērtīga iesaistīšanās; 

Dažu uztveres veidu nepamatota un pārspīlēti bieža lietošana; 

Neracionāls, nepamatots nodarbības plānojums – nav skaidrs, ko mācās un kas ir svarīgākais; 

netiek skaidrotas uzdevumu izpildes īpatnības; liels uzsvars uz jauno mācību vielu vai uz 

izklaidi – nav mācību vielas atkārtošanas un nostiprināšanas; 

Pārlieku liela cenšanās izpildīt plānoto, neskatoties uz radušos situāciju un apstākĜiem, tāpēc 

nodarbība ir formāla; aizraušanās ar disciplīnas nodrošināšanu; 

Tiekšanās pēc nodarbības pārvēršanas par jautājumu – atbilžu viktorīnu; 

Mācību vides higiēnisko un estētisko iezīmju nenovērtēšana; 

Nodarbības pašanalīze ir epizodiska, netiek analizēti iemesli; nodarbības izvērtējums ir tikai 

skolotājas pārziĦā, nav pašizvērtējuma no bērnu puses. 

116





LABVĒLĪGAS MĀCĪBU UN AUDZINĀŠANAS VIDES IEZĪMES 

pastāvīgs pozitīvs emocionālais atbalsts; 

barojošs uzturs ar pietiekamu olbaltumvielu, vitamīnu, minerālvielu un kaloriju daudzumu; 

visu uztveres kanālu stimulēšana (ne obligāti vienlaikus); 

gaisotne, kur nevalda spiediens un stress, bet gan patīkama intensitāte; 

jauna, rosinoša informācija un uzdevumi, kas bērnam dotajā attīstības stadijā nav ne par 

vieglu, ne par grūtu; 

iespējas sadarboties ar citiem lielākajā daĜā aktivitāšu; 

labvēlīgi priekšnoteikumi plaša prasmju un interešu loka attīstībai – garīgā, fiziskā, 

estētiskā, sociālā un emocionālā; 

iespēja izvēlēties daudzas no nodarbēm un pielāgot tās savām interesēm; 

apstākĜi, kas rosina izpētes procesu un padara mācības par aizraujošu nodarbi; 

iespēja būt aktīvam dalībniekam, nevis pasīvam vērotājam. 

Daimond, M., Hopson, J. (1998) Magic Trees of Mind: How to Nurture Your Child’s Intelligence, 

Creativity, and Healthy Emotions from Birth through Adolescence. New York, NY: Dutton. 

DIFERENCĒTA MĀCĪBU UN AUDZINĀŠANAS PROCESA 

IEZĪMES 

Skolotājai ir skaidrs, kas ir svarīgākais, kas jāiemāca; 

Skolotāja saprot, pieĦem un balstās uz bērnu dažādību; 

Iepazīšanās ar jauno mācību vielu ir līdztekus izvērtējumam; 

Skolotāja pielāgo mācību un audzināšanas saturu, procesu un rezultātus bērnu gatavībai, 

interesei un mācīšanās stilam; 

Visi bērni piedalās atzītā darbībā; 

Skolotāja un bērni sadarbojas; 

Diferencēta mācību procesa mērėis ir bērnu izaugsme un individuāla veiksme; 

Diferencēta mācību procesa pazīme ir elastīgums; 

Katrs bērns ir līdzīgs pārējiem un atšėirīgs no pārējiem vienlaicīgi; 

Bērniem ir vajadzīga viĦu kā cilvēku beznosacījumu pieĦemšana; 

Bērniem ir svarīga ticība, ka viĦi var kĜūt vēl labāki; 

Bērniem ir svarīgs atbalsts viĦu sapĦu īstenošanai; 

Bērniem ir jāpalīdz izveidot pašiem savu sapratni par lietām; 

Bērniem vajadzīga aktivitāte, prieks un miers; 

Bērniem ir svarīgi būt savas dzīves un mācīšanās noteicējiem; 

Bērniem ir jāpalīdz attīstīt atbildības sajūtu; 

Bērniem ir svarīgi justies drošībā. 

117





Anketa Nr.1. Pedagoăiskās prakses pašizvērtējums 

Studente: _______________________________________ 


iesaistīšanās pirmskolas izglītības iestādes un grupas dzīvē 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

ko iemācījies prakses laikā 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

kas vislabāk patika un kas izdevās 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

kas radīja grūtības 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

ko turpmāk darītu savādāk 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

studentes paraksts: _______________ 

datums: _______________ 

Pasniedzēja: _____________________________________ 


(studentes sagatavotie prakses materiāli, piedalīšanās noslēguma konferencē u.c.), 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

pasniedzējas paraksts: ___________________ 

Datums:____________________ 

118





Anketa Nr. 2. Pirmskolas izglītības iestādes vērtējums par praksi 

(aizpilda grupas skolotāja) 

Praktikantes vārds, uzvārds: .................................................................................... 

Prakses vieta, grupa: .................................................................................................... 

Prakses vadītāja PII: .................................................................................................. 

Vērtējums/ kritēriji 

Profesionalitāte novērojot mācību nodarbības 

IemaĦas nodarbību plānošanā 

Mērėu un uzdevumu formulēšana 

Mācību darba saturs un zināšanas – pielietoto zināšanu 

līmenis dažādos priekšmetos 

Zināšanu integrācija un praktisks pielietojums 

Prasme izvēlēties mācību/audzināšanas tēmai atbilstošas 

metodes, aktivitātes, materiālus 

Prasību un uzdevumu piemērotība bērniem 

Dažādība mācību metožu un paĦēmienu izvēlē – frontālais, 

grupu darbs, individuālais darbs u.c. 

Bērnu individuālo mācīšanās īpatnību ievērošana 

Mācību sasniegumu vērtēšanas organizēšana, daudzveidība – 

diskusijas, mutiskais vērtējums, simboli, žesti 

Bērnu pašvērtējuma un atgriezeniskās saites organizēšana 

Sadarbība ar bērniem grupā 

Sadarbība ar grupas skolotāju, citiem skolotājiem 

Pozitīvas mācību un audzināšanas vides veidošana – 

draudzīgas atmosfēras, labu darba apstākĜu nodrošināšana 

Profesionālā izaugsme prakses laikā 

119 

izcili 

Pietiekama 

kompetence 

DaĜēja 

izpausme 

Jāpievērš 

uzmanība 

Vērtējums un ieteikumi: 

...................................................................................................................................................................................... 

...................................................................................................................................................................................... 

...................................................................................................................................................................................... 

...................................................................................................................................................................................... 

.................................................... 

............................................................................................................................................................ 

datums ................................ paraksts ............................. 

vāji 

iztrūkst





Cien. / god. Skolotāj! 

Vairākas nedēĜas kopā ar Jums būs cilvēks, kas iespējams arī turpmāk savu dzīvi saistīs ar 

izglītības jomu. Lūdzam palīdzēt viĦam iejusties pirmsskolas izglītības iestādes dzīvē! Šajā 

pavadvēstulē ir daži punkti, kas varētu atvieglot Jūsu kopējo sadarbību. 

Skolotājs – prakses vadītājs: 

• apspriež ar studenti viĦas apmeklētās nodarbības; 

• konsultē studenti nodarbību sagatavošanas gaitā; 

• vēro studentes darbu nodarbībās, analizē to; 

• vērtē ar atzīmi pēc dotajiem kritērijiem; 

• prakses nobeigumā rakstiski vērtē studentes darbību, Ħemot vērā DU metodiėu 

kritērijus. 

Kam pievērst uzmanību darbā ar studenti – praktikanti: 

1) nodarbībās, kuras vada studente – praktikante, pievērst uzmanību viĦu prasmei: 

• izvirzīt mācību uzdevumus bērniem; 

• vadīt jaunās vielas apgūšanu; 

• organizēt bērnu patstāvīgo darbu; 

• veikt mācību individualizāciju, respektēt bērnu mācīšanās stilu; 

• gūt pretinformāciju par bērnu zināšanu, prasmju un iemaĦu apguves gaitu, iesaistīt 

bērnus pašizvērtēšanā; 

• veikt nodarbības rezumējumu; refleksiju par paveikto, apgūto. 

2) Pedagoăiskās prakses laikā studentei – praktikantei jāiepazīstas ar dažādu mācību līdzekĜu, 

palīglīdzekĜu, uzskates līdzekĜu, izdales materiāla izmantošanu mācību procesā. Studentei 

jāiesaistās dažādu izdales un uzskates materiālu izgatavošanā. 

3) Studentei – praktikantei vēlams iepazīties ar ārpusnodarbību darbu. 

Studentes – praktikantes vadīto nodarbību vērtēšanas kritēriji: 

“9”-“10” balles nodarbība novadīta metodiski pareizi ar novatorisku elementu 

pielietošanu, radošiem uzdevumiem. 

“8” balles ja nodarbība novadīta metodiski pareizi, ir izvirzīti nodarbības 

mērėi un tie sasniegti. 

“7” balles ja grūtības sagādā nodarbības mērėu realizēšana; 

“6” balles ja nodarbība plānota pareizi, bet nodarbības vadīšanā vērojamas 

atsevišėas metodiskas nepilnības. 

“4”- “5” balles ja nodarbību vadīšanā ir atsevišėas metodiskas kĜūdas. Vērtējums 

varētu būt zemāks par “4” ballēm, ja nodarbībā ir vairākas 

metodiskas vai teorētiskas kĜūdas. 

Piezīme: Pēc katras nodarbības skolotājs – prakses vadītājs īsi pamato vērtējumu , norādot 

pozitīvo vai kĜūdas un nepilnības. 

120





Prakses noslēgumā Tavi uzdevumi ir: 

(1) iesniegt sakārtotu prakses portfolio 01.-04.janvārī 

Mācību metodiku katedrā (Parādes 1-210); 

(2) sagatavot prezentāciju prakses noslēguma konferencei. 

Noslēguma prakses konferences pamatjautājumu apskats: 

• pamatinformācija par prakses vietu: PII vai skolas 

prezentācija (fotogrāfijas, attēli, Power Point utt.) 

• vispārējas pārdomas par praksi (kas izdevās, kas 

neizdevās) 

• praktiskās pieredzes pašizvērtēšana (mācību stundu vai 

pasākumu prezentācija vai analīze) 

• svarīgākais prakses laikā un komentāri par to 

• ieteikumi nākamajai praksei 

121


profesionālo studiju programmas "PIRMSSKOLAS SKOLOTĀJS" 4.kursa profesionālās kvalifikācijas prakse 

2007./2008. studiju gads 

CIEN. 4. KURSA STUDENTE/-S/ – PRAKTIKANTE/-S/ ! 

Profesionālās kvalifikācijas prakse sākas 21. janvārī un ilgs līdz 30. 

martam. Tās laikā Tev būs iespēja ne tikai novērot, hospitēt un vadīt 

nodarbības, bet arī pētīt ăimenes līdzdalību bērna izglītībā, pielietot 

teorētiskās zināšanas, kopā ar skolotāju sagatavot un novadīt 

ārpusnodarbības pasākumu kopā ar vecākiem. 

Esi skolotāja (-s) palīgs! Aktīvi iesaisties grupas dzīvē! Palīdzi skolotājam 

veikt ikdienas pasākumus! 

Lai izveidotu veiksmīgāku sadarbību ar vecākiem: 

Cieni vecāku viedokli; 

Izrādi atzinību; 

Saglabā konfidencialitāti; 

Piedāvā izvēli. 

Atceries, bērna pašapziĦa jūtami ceĜas, ja ăimene piedalās pirmsskolas 

izglītības iestādes dzīvē ar pozitīvu attieksmi. Ăimene bērnam ir 

nozīmīgākā mikrosistēma, tai ir jāatrod saskaĦa ar pirmsskolas izglītības 

iestādi - otro, bet ne mazāk nozīmīgo vietu bērna dzīvē. 

Labu veiksmi vēlot - Mācību metodiku katedra 


122 

Tel.54 28636 

e-mail: mmk@du.lv


profesionālo studiju programmas "PIRMSSKOLAS SKOLOTĀJS" 4.kursa profesionālās kvalifikācijas prakse 

2007./2008. studiju gads 

Profesionālās kvalifikācijas prakses portfolio 

10. Prakses plāns. 

11. Prakses pašizvērtējums (skat. 4.lpp.). 

12. Pirmsskolas izglītības iestādes vērtējums; darbības 

vērtējums(aizp. skolotāja (skat.5.-6.lpp.)). 

13. Pamatinformācija par prakses vietu. 

14. Mācību iestādes vides pētījums – skolotājas sadarbība ar bērnu vecākiem. 

15. Dienasgrāmata – pārdomas par katru prakses nedēĜu: svarīgākais nedēĜas laikā, komentāri par to. 

16. Metodiskā daĜa pa mācību priekšmetiem- 

16.1. Iesaisties uzskates materiālu gatavošanā. 

16.2. Īsteno priekšmetu mācību metodiku prakses uzdevumus (skat. 10.-11.lpp.), 

apgūstot mācību nodarbību plānošanas, organizēšanas, vadīšanas un 

analizēšanas prasmes. 

16.3. Izstrādā un īsteno ārpusnodarbību pasākumu kopā ar vecākiem. 

8. Pielikumi - 

8.1. Nodarbību saraksts, dokumentu un plānu paraugi vai kopijas (audzināšanas plāns, kalendārais 

plāns, aktivitāšu kalendārs), kas sniedz papildinformāciju par prakses vietu un apstākĜiem. 

8.2. Fotogrāfijas, attēli, bērnu darbu paraugi, kas sniedz papildus informāciju par praksē paveikto 

un piedzīvoto. 

8.3. Anketu paraugi, interviju vadlīnijas, novērojumu pieraksti u.c. datu ieguves līdzekĜi; kā arī īss 

komentārs par katru. 

123

Prakses 

nedēĜas 

21.01. – 27.01. 

28.01. – 03.02. 

04.02. – 10.02. 

11.02. – 17.02. 

18.02. – 24.02. 

25.02. – 02.03. 

03.03. – 09.03. 

10.03. – 16.03. 

17.03. – 23.03. 

24.03. – 30.03. 

1. PRAKSES PLĀNS 

Saplāno savas ieskaites nodarbības, aizpildi tabulu un nogādā Mācību metodiku 

katedrā (Parādes 1-210) līdz 06. februārim. 

Vārds, uzvārds, tālrunis, e-pasts: 

………………………………………………………………………………….................................................… 

Iestāde, adrese, grupa: …………………………………………………………………………………………… 

……………………………………………………………………………………………………………………………………....... 

Lūdzu, savlaicīgi informē par izmaiĦām ieskaites stundu sarakstā !!! 

Datumi un 

pulksteĦa 

laiki, kad tiks 

vadītas 

ieskaites 

nodarbības 

Mācību priekšmets, kurā tiks vadītas 

ieskaites nodarbības 

124 

Grup 

a 

(N), 

telpa

2. Pedagoăiskās prakses pašizvērtējums 

Studente: _______________________________________ 

(Vārds, uzvārds) 

iesaistīšanās pirmsskolas izglītības iestādes un grupas dzīvē 

_________________________________________________________________________________________ 

_________________________________________________________________________________________ 

_________________________________________________________________________________________ 

_______________ 

ko iemācījies prakses laikā 

_________________________________________________________________________________________ 

_________________________________________________________________________________________ 

_________________________________________________________________________________________ 

_______________ 

kas vislabāk patika un kas izdevās 

_________________________________________________________________________________________ 

_________________________________________________________________________________________ 

_________________________________________________________________________________________ 

_______________ 

kas radīja grūtības 

_________________________________________________________________________________________ 

_________________________________________________________________________________________ 

_________________________________________________________________________________________ 

_______________ 

ko turpmāk darītu savādāK 

_________________________________________________________________________________________ 

_________________________________________________________________________________________ 

_________________________________________________________________________________________ 

_______________ 

Docētājs (-a): _____________________________________ 

(Vārds, uzvārds) 

(studentes sagatavotie prakses materiāli, piedalīšanās noslēguma konferencē u.c.) 

125 

Studentes paraksts: _______________ 

Datums: _______________ 

_________________________________________________________________________________________ 

_________________________________________________________________________________________ 

_________________________________________________________________________________________ 

_________________________________________________________________________________________ 

____________________ 

Docētāja (-s): paraksts: ___________________ 

Datums:____________________

Cien. / god. Skolotāj! 

3. Pirmsskolas izglītības iestādes vērtējums 

Vairākas nedēĜas kopā ar Jums būs cilvēks, kas iespējams arī turpmāk savu dzīvi saistīs ar 

izglītības sfēru. Lūdzam palīdzēt viĦam iejusties pirmsskolas izglītības iestādes dzīvē! Šajā 

pavadvēstulē ir daži punkti, kas atvieglos Jūsu kopējo sadarbību. 

Skolotājs – prakses vadītājs: 

• apspriež ar studentiem viĦu apmeklētās nodarbības; 

• konsultē studentu nodarbību sagatavošanas gaitā; 

• vēro studentu darbu nodarbībās, analizē to; 

• vērtē ar atzīmi pēc dotajiem kritērijiem; 

• prakses nobeigumā rakstiski vērtē studenta darbību, Ħemot vērā DU metodiėu kritērijus (skat. 

5.lpp.). 

Kam pievērst uzmanību darbā ar studentu – praktikantu: 

4) nodarbības, kuras vada students – praktikants, pievērst uzmanību viĦu prasmei: 

• izvirzīt mācību uzdevumus bērniem; 

• vadīt jaunās vielas apgūšanu; 

• organizēt bērnu patstāvīgo darbu; 

• veikt mācību individualizāciju, respektēt bērnu mācīšanās stilu; 

• gūt pretinformāciju par bērnu zināšanu, prasmju un iemaĦu apguves gaitu, iesaistīt bērnus 

pašizvērtēšanā; 

• veikt nodarbības rezumējumu; refleksiju par paveikto, apgūto. 

5) Profesionālās kvalifikācijas prakses laikā studentam – praktikantam jāiepazīstas ar dažādu mācību 

līdzekĜu, palīglīdzekĜu, uzskates līdzekĜu, izdales materiālu izmantošanu mācību procesā. Studentam 

jāiesaistās dažādu izdales un uzskates materiālu izgatavošanā. 

6) Studentam – praktikantam jāiesaistās ārpusnodarbību pasākumu organizēšanā un vadīšanā. 

Studenta – praktikanta vadīto stundu vērtēšanas kritēriji: 

“9”-“10” balles nodarbība novadīta metodiski pareizi ar novatorisku elementu pielietošanu, radošiem 

uzdevumiem. 

“8” balles ja nodarbība novadīta metodiski pareizi, ir izvirzīti stundas mērėi un tie sasniegti. 

“7” balles ja grūtības sagādā nodarbības mērėu realizēšana; 

“6” balles ja nodarbība plānota pareizi, bet nodarbības vadīšanā vērojamas atsevišėas 

metodiskas nepilnības. 

“4”- “5” balles ja nodarbību vadīšanā ir atsevišėas metodiskas kĜūdas. 

Neieskaitīts ja prakses uzdevumi nav veikti, vērojama nepedagoăiska, bezatbildīga 

studenta praktikanta rīcība. 

Piezīme: Pēc katras nodarbības skolotājs – prakses vadītājs īsi pamato vērtējumu, norādot pozitīvo vai 

kĜūdas un nepilnības. 

126

3.1.Studenta – praktikanta (-es) darbības vērtējums (aizpilda 

skolotāja) 

Praktikanta vārds: .................................................................................................................................................................................... 

Prakses vieta: ............................................................................................................................................................................................. 

Prakses vadītājs pirmsskolas izglītības iestādē: ................................................................................................................................. 

Vērtējums/ kritēriji 

Profesionalitāte, novērojot nodarbību 

Mērėu formulēšana 

Mācību darba saturs un zināšanas – pielietoto zināšanu līmenis dažādās 

jomās un priekšmetos 

Zināšanu integrācija 

Prasme izvēlēties mācību tēmai atbilstošas metodes, aktivitātes, 

materiālus u.c. 

Prasību piemērotība bērniem 

Dažādība mācību stratēăiju izvēlē – frontāli, grupu darbs, individuālais 

darbs u.c. 

Mācību individualizācija – mācību saturs, metodes, mācīšanās stili. 

Mācību sasniegumu vērtēšanas organizēšana, daudzveidība – testi, 

diskusijas, mutiskais, simboli, žesti 

Bērnu pašvērtējuma izmantošana 

Sadarbība ar bērniem grupā 

Sadarbība ar grupas skolotāju, citiem skolotājiem 

Pozitīvas mācību vides veidošana – draudzīgas atmosfēras, labu darba 

apstākĜu nodrošināšana 

Profesionālā izaugsme prakses laikā 

Vērtējums un ieteikumi: 

.................................................................................................................................................................................................................................................... 

.................................................................................................................................................................................................................................................... 

.................................................................................................................................................................................................................................................... 

................. .................................................. 

Datums ................................ Vārds, uzvārds …………………………………………………… Paraksts ............................. 

127 

Izcili 

Pietiekama 

kompetence 

DaĜēja izpausme 

Jāpievērš lielāka 

uzmanība 

Nav novērojama

Mācību iestāde 

Adrese, 

telefons, 

e-pasts 

Mācību iestādes 

vadība 

Skolotāji, ar 

kuriem 

sadarbojos 

Ar ko šī mācību 

iestāde atšėiras 

no citām; 

nozīmīgākie 

fakti, kas 

padara šo 

mācību iestādi 

īpašu 

4. PAMATINFORMĀCIJA PAR PRAKSES VIETU 

128

5. Mācību iestādes vides pētījums 

NOZĪMĪGĀKĀS SKOLOTĀJAS UN BĒRNU VECĀKU SADARBĪBAS FORMAS 

Ar anketas vai diskusijas palīdzību noskaidrojiet, kādas sadarbības formas tiek lietotas skolotājas 

darbā ar vecākiem: 

Sadarbības forma 

1. iepriekš sagatavotas individuālās pārrunas, kam iemesls ir 

bērna uzvedība vai sekmes 

2. iepriekš sagatavotas individuālās pārrunas, kam iemesls ir 

abpusēji interesanta un noderīga tēma 

3. regulāra vēstuĜu saĦemšana no skolotājas par bērna uzvedību, 

sekmēm, jaunumiem, u.c. 

4. vecāku žurnāls, avīze, stends, ziĦojumu dēlis grupā 

5. atvērto durvju dienas, kur piedāvāta iespēja nākt uz grupu un 

vērot visu dienu vai atsevišėā mācību nodarbībā savus bērnus 

6. iesaistīšanās projektu, tēmu īstenošanā vai citā mācību laikā 

7. kopīga projektu īstenošana 

8. iesaistīšanās ārpusgrupas darbā, piem., pasākumu 

organizēšanā, remontos 

9. jautājumu - atbilžu, tematiskie vakari bez bērniem, lietišėās 

spēles, kurās piedāvāta aktuālu pedagoăisko problēmu 

risināšana un dalīšanās ar pieredzi, informāciju 

10. vecāku vakari, kur notiek mācīšanās vai izklaides kopā ar 

bērniem 

11. pirmsskolas izglītības iestādes organizēti kursi, lekciju vai 

praktisko nodarbību cikls, kas veltīts noteiktai tēmai vai tēmu 

lokam 

12. tīkls „ăimene palīdz ăimenei” 

13. pirmsskolas izglītības iestādes, bibliotēkas vai grupas telpu 

izmantošana tālākizglītībai, atpūtai, sportam vai izklaidei 

14. Citas 

129 

Skolotājas viedoklis, kuras 

no šīm sadarbības formām 

tiek realizētas 

Studenta komentāri

5.1. PASĀKUMS VECĀKIEM 

Izdomā un uzraksti 5 tēmas, kuras, Tavuprāt, varētu interesēt bērnu vecākus. Izvēlies vienu no šīm 

tēmām un, izmantojot konkrētu sadarbības formu/as, novadi pasākumu vecākiem. Pasākuma 

plānošanā, vadīšanā un izvērtēšanā atbildi uz šādiem jautājumiem: 

• Kādu pasākumu Tu plānosi? 

• Kāpēc Tu gribi organizēt šādu pasākumu? 

• Ko Tu gribi panākt ar šo pasākumu? 




• Kā Tu uzzināsi, vai pasākums ir bijis veiksmīgs? 

5.2. SKOLOTĀJAS UN BĒRNU VECĀKU SADARBĪBAS IZVĒRTĒJUMS 

Uzraksti izvērtējumu par skolotājas un bērnu vecāku sadarbību, atbildot uz šādiem jautājumiem: 

Vai skolotājai ir informācija par ăimeĦu vajadzībām un interesēm bērnu izglītošanā? Kā tā tiek izmantota? 

Vai pirmsskolas izglītības iestāde, sadarbojoties ar bērnu vecākiem, izmanto monologa vai dialoga formu? 

Vai vecākiem un citiem pieaugušajiem ăimenes locekĜiem ir bijušas iespējas piedalīties lēmumu pieĦemšanā gan 

grupas, gan pirmsskolas izglītības iestāde līmenī? Vai viĦi ir izmantojuši šīs iespējas? 

Vai arī tēvi tiek iedrošināti iesaistīties? 

Kādi stereotipi pastāv skolotājas un bērnu vecāku sadarbībā? 

Kādi ir šīs sadarbības trūkumi? 

Kādas ir šīs sadarbības priekšrocības? 

Kā konkrētajā sadarbības modelī izpaužas: 

- pretrunas starp sabiedrību un izglītību; 

- pretrunas starp paaudzēm. 

Kā skolotāja palīdz vecākiem nodrošināt saikni ar sabiedrību? 

Kāds ir tavs kā skolotājas ideālais sadarbības modelis ar bērnu vecākiem? 

130

6. Dienasgrāmata: 

Svarīgākais nedēĜas laikā, kas izdevās, kas neizdevās, ko darītu savādāk u.t.t. 

7. Uzdevumi mācību priekšmetu metodikās 

1. Dzimtā valoda: 

runa 

literatūra 

Priekšmets Nodarbību skaits 


veidošana 

3. Bērnu iepazīstināšana ar dabu: 

daba 

apkārtne 

4. Sports: 

telpā 

ārā 

5. Vizuālā māksla 

6. Rokdarbi 

7. Ārpusnodarbību pasākums 

grupai kopā ar vecākiem 

Vērotās nodarbības Izmēăinājuma nodarbības Ieskaites nodarbības 

3 

3 

Atskaites forma: 

- vēroto stundu pieraksti; 

- vadīto stundu konspekti; 

- izmēăinājuma stundu plāni (konspektiem un plāniem pievienot izdales materiālu, bērnu darbu 

paraugus u.t.t.) 

131 

3 

3 

3 3 3 

3 

3 

4 

2 

5 

2 

1-2 

3 

3 

5 

4 

9-10 

5 

1 

2 

2 

2 

2 

2 

1 

3 

2 

1

Vēroto nodarbību pierakstu shēma 

Nodarbības veids:__________________________________________________________ 

Vecumposms:______________________________________________________________ 

Skolotāja:________________________________________________________________ 

Nodarbības mērėis:_________________________________________________________ 

Attīstošie uzdevumi (saskaĦot ar skolotāju) :_______________________________________ 

Izglītojošie uzdevumi (saskaĦot ar skolotāju):______________________________________ 

Izmantotie materiāli (mācību līdzekli, palīglīdzekli, izdales materiāli u.t.t.):________________ 

_______________________________________________________________________ 


Laiks Skolotājas darbība Bērnu darbība Piezīmes 

Komentāri par nodarbību:___________________________________________________ 

______________________________________________________________________ 

Vadīto nodarbību pierakstu shēma 

Nodarbības 

veids:________________________________________________________________ 

Vecumposms:___________________________________________________________ 

Nodarbības 

mērėis:_______________________________________________________________ 

Attīstošie 

uzdevumi:______________________________________________________________ 

Izglītojošie 

uzdevumi:_____________________________________________________________ 

Izmantotie materiāli (mācību līdzekli, palīglīdzekli, izdales materiāli 

u.t.t.):______________________________________________________________________ 

Iepriekšējā 

plānošana:_____________________________________________________________ 


Laiks Skolotājas darbība Bērnu darbība Piezīmes 

Nodarbības pašizvērtējums (plusi un mīnusi nodarbības gaitā, idejas un priekšlikumi): 

Skolotāja/as (vai gr. audz.) paraksts:_______________ 

Piezīme: secība, kā sakārtot pierakstus katrai nedēĜai: 

NedēĜas tēma / temats 

(nosaukums) 

Tālāk seko visas nedēĜā novērotās, izmēăinājuma un ieskaites nodarbības 

132 

______. nedēĜa 

Datums: ________________________

TIPISKĀKĀS KěŪDAS, PLĀNOJOT UN VADOT MĀCĪBU STUNDU 

Aizraušanās ar atsevišėas mācību nodarbības plānošanu, pazaudējot saikni ar iepriekšējām 

nodarbībām; 

Mācību nodarbības vienveidīgums, viendabīgums, jo ir vājas zināšanas par bērnu vecumposma 

īpatnībām, bērnu personību, grupas iezīmēm un par nodarbību tipoloăiju; 

Vienpusīga pieeja mācību procesa diferenciācijai – parasti tikai uzdevumu apjoms un sarežăītības 

pakāpe, šabloniska mācību nodarbības struktūra - gandrīz vienmēr – kombinētā mācību nodarbība; 

Nepietiekoša uzmanība teorētisko zināšanu praktiskam skaidrojumam un pielietojumam, teorijas 

atrautība no dzīves; 

Nabadzīga mācību metožu izvēle; vienpusēja, vienvirzieniska komunikācija vai arī nepamatota 

mācību metožu dažādība; 

Aizraušanās ar frontālajām mācību metodēm; nepietiekošs grupu darba pielietojums un 

mijiedarbība starp bērniem; 

Lielai daĜai bērnu – pasīva pozīcija un nesistemātisks darbs, netiek nodrošināta visu bērnu 

vienlaicīga un līdzvērtīga iesaistīšanās; 

Dažu mācību līdzekĜu nelīdzsvarota, nepamatota un pārspīlēti bieža izmantošana; 

Dažu uztveres veidu nepamatota un pārspīlēti bieža lietošana; 

Neracionāls, nepamatots mācību nodarbību plānojums – nav skaidrs, ko mācās un kas ir 

svarīgākais; netiek skaidrotas uzdevumu izpildes īpatnības; liels uzsvars uz jauno mācību vielu vai uz 

izklaidi – nav mācību vielas atkārtošanas un nostiprināšanas; 

Pārlieku liela cenšanās izpildīt plānoto, neskatoties uz radušos situāciju un apstākĜiem, tāpēc 

nodarbība ir formāla; aizraušanās ar disciplīnas nodrošināšanu; 

Mācību vides higiēnisko un estētisko iezīmju nenovērtēšana; 

Mācību nodarbības pašanalīze ir epizodiska, netiek analizēti iemesli; mācību nodarbības 

izvērtējums ir tikai skolotājas pārziĦā, nav stundas pašizvērtējuma no skolēnu puses. 

VISPĀRĪGAS IEZĪMES VEIKSMĪGAI NODARBĪBAI 

Katrā nodarbībā bērni mācās domāt, just un darboties; nodarbība nav gatavu faktu 

izklāsts, bet gan iespēja tos atklāt, noskaidrot, izsecināt, izpētīt un izvērtēt pašiem 

bērniem; svarīgākais katrā nodarbībā ir bērnu, nevis skolotājas darbošanās. 

Katra nodarbība ir iepriekšējās turpinājums un nākošās aizsākums, katrā nodarbībā ir 

iespējams uzzināt ko jaunu. 

Patiesa mācību interese bērniem rodas ne tikai klausoties aizrautīgu skolotājas 

stāstījumu, bet arī veiksmīgas patstāvīgas darbošanās vai sadarbības rezultātā. 

Svarīga ir skolotājas ticība katra bērna spējām un ticības apliecināšana darbībā. 

Nevis apgūtās vielas kvantitāte ir nodarbības efektivitātes rādītājs, bet gan prasme 

saredzēt būtiskāko, izvēlēties svarīgāko un iespēja to iepazīt, atkārtot un nostiprināt. 

Skolotājas meistarību raksturo nevis ātrs nodarbības temps, bet gan prasme nodarbības 

tempu pielāgot bērnu darba tempam; svarīgāk ir nevis steidzināt, bet iemācīties 

pagaidīt. 

Katra nodarbība beidzas ar izvērtējumu, ko sniedz bērni, un ar atgriezenisko saikni, ko 

piedāvā skolotāja. 

133

Prakses noslēgumā Tavi uzdevumi ir: 

(3) iesniegt sakārtotu prakses portfolio 03.-04. aprīlī Mācību metodiku katedrā; 

(4) sagatavot prezentāciju (1 no PII) prakses noslēguma konferencei. 

Noslēguma prakses konferences pamatjautājumu apskats: 

• pamatinformācija par prakses vietu: PII vai skolas prezentācija (fotogrāfijas, 

attēli, Power Point utt.); 

• vispārējas pārdomas par praksi (kas izdevās, kas neizdevās); 

• praktiskās pieredzes pašizvērtēšana (mācību nodarbību vai pasākumu prezentācija 

vai analīze); 

• svarīgākais prakses laikā un komentāri par to (interesanta pieredze, neparasti 

atgadījumi); 

• priekšlikumi par profesionālās kvalifikācijas prakses organizēšanu vai vadīšanu. 

134

AUDZINĀŠANAS DARBA UN PROFESIONĀLĀS 

KVALIFIKĀCIJAS PRAKSE (8KP) 

NOLIKUMS PAR PEDAGOĂISKO PRAKSI 

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTĒ: 

Pedagoăisko praksi Daugavpils Universitātē (DU) organizē saskaĦā ar „Noteikumiem par otrā līmeĦa profesionālās 

augstākās izglītības valsts standartu” (LR Ministru Kabineta noteikumi Nr. 481, 20.11.2001.), Pedagogu izglītības 

studiju programmu pedagoăiskās prakses nolikumu, Nolikumu par studijām DU un citiem normatīvajiem 

dokumentiem. 

Pedagoăiskā prakse ir profesionālo skolotāju studiju programmu obligāta sastāvdaĜa. 

PEDAGOĂISKĀS PRAKSES MĒRĖIS: 

Sagatavot kvalificētu un radošu skolotāju, veicinot studenta teorētisko zināšanu saikni ar praktisko darbību un attīstot 

viĦa pedagoăisko kompetenci. 

PRAKSES UZDEVUMI: 

1. Iepazīties ar literatūru par bērncentrētas vides veidošanu. 

2. Analizēt dažādas pedagoăiskās situācijas, organizējot drošu un atbalstošu izglītojošo vidi, rosinot bērnu 

izziĦas interesi un veidojot mācīšanās prasmes. Grupā atbalstīt individuālus mācīšanās stilus un spējas, 

Ĝaujot bērniem strādāt pie uzdevumiem atbilstoši viĦu spējām un interesēm. 

3. Vingrināties dažādu mācību metožu un paĦēmienu pielietošanā, Ħemot vērā atbilstoša vecumposma bērnu 

attīstības un mācību īpatnības, spējas un mācīšanās stilus. Izvēlēties 5 dažādus aktivitāšu centrus un novadīt 

katrā centrā 2 nodarbības. 

4. Sagatavot un novadīt vienu audzināšanas pasākumu. 

5. Sagatavot un iesniegt prakses atskaites dokumentāciju (portfolio). Pedagoăiskās prakses atskaitē atspoguĜot 

savas domas par mācīšanos vidē, kur materiāli sakārtoti pa interešu centriem, un kāda ir skolotājas loma. 

PEDAGOĂISKĀS PRAKSES PORTFOLIO 

Pamatinformācija par prakses vietu (1. pielikums). 

Mācību un audzināšanas vides izpēte – 

- apraksti pētāmo mācību un audzināšanas vidi veidojošās sastāvdaĜas/komponentus (2.pielikums); 

- raksturo, kāda ir attīstību veicinoša mācību un audzināšanas vide; 

- kāda ir ideāla mācību un audzināšanas vide Tavā skatījumā, kādiem komponentiem 

(sastāvdaĜām) Tu pievērstu vislielāko uzmanību. 

Praktiskā pieredze – 

- audzināšanas pasākuma vadīšana un izvērtēšana (pasākuma scenārijs un 

analīze); 

- nodarbību vadīšana un izvērtēšana (3. pielikums). 

Pielikumi – 

- dokumentu un plānu paraugi vai kopijas (audzināšanas plāns, kalendārais plāns, aktivitāšu kalendārs), 

kas sniedz papildinformāciju par prakses vietu un apstākĜiem; 

- izstrādātās didaktiskās spēles, mācību un uzskates līdzekĜi, darba lapas, ko izmantoji mācību un 

audzināšanas procesā; 

- fotogrāfijas, attēli, kas sniedz papildus informāciju par praksē paveikto un piedzīvoto, kā arī īss 

komentārs par katru. 

Prakses pašizvērtējums (4.pielikums). 

135

Pirmskolas izglītības 

iestāde (nosaukums, 

adrese, telefons, 

e-mail) 

Pirmskolas izglītības 

iestādes vadība 

Nozīmīgākie fakti, 

kas padara šo 

pirmskolas izglītības 

iestādi īpašu 

PAMATINFORMĀCIJA PAR PRAKSES VIETU 

136 

1. pielikums

MĀCĪBU UN AUDZINĀŠANAS VIDES IZPĒTE 

Apraksti pētāmo mācību un audzināšanas vidi veidojošās sastāvdaĜas/komponentus 

137 

2. pielikums 

Mācību un audzināšanas vidi veidojošie komponenti Novērotie piemēri, komentāri 

Telpas dizains un iekārtojums 

SkaĦa 

Apgaismojums 

Temperatūra 

Krāsas, to saderība 

Mācību vietu izkārtojums, atbilstība mācīšanās īpatnībām 

Emocionālā vide 

Sajūtu izmantošanas iespējas 

Psiholoăiskais klimats 

Drošība 

Mijiedarbība, savstarpējās attiecības 

Pozitīvs emocionālais atbalsts, uzmundrinājums. 

Uzdevumu atbilstība dažādām bērnu spējām 

Uzdevumu atbilstība bērnu vecumam 

Tehniskais nodrošinājums (audio, video utt.) 

Dažādu informācijas avotu izmantošana 

Iespējas variēt darbošanās veidu (individuāli, pāri, grupas, 

dažādi) 

Barojošs uzturs 

Izvēles iespēja 

Audzināšanas pasākumu plānošana, vadīšana un izvērtēšana 

• Kādu pasākumu tu plānosi? 

• Kāpēc tu gribi organizēt šādu pasākumu? 

• Ko tu gribi panākt ar šo pasākumu? 




• Kā tu uzzināsi, vai pasākums ir bijis veiksmīgs? 

3. pielikums 

Izmanto atslēgas vārdus: ievads, mērėis, pārrunas, vērojumi, apspriede, diskusijas, analīze, 

plānošana, konsultācijas, saruna, iepazīstināt, paplašināt, uzmundrināt, prasmes, iemaĦas, 

audzināšanas paĦēmieni un metodes, sasniegt pasākuma mērėi, u.c.

VADĪTO NODARBĪBU PIERAKSTU SHĒMA 

Nodarbības 

veids/nosaukums:__________________________________________ 

Aktivitātes centrs:_________________________________________ 

Vecuma diapazons: ___________________ (piem., nodarbības tiek gatavotas 4-5 gadus veciem 

bērniem.) 

Attīstības joma:____________________________________________ 

Nodarbības mērėis:__________________________________________ 

Izmantotie materiāli (uzskaiti visus nepieciešamos materiālus):__________ 

Nodarbības gaita:__________________ (piem., secīgs nodarbības apraksts. Tam jābūt pietiekoši 

skaidram, lai to varētu paveikt arī cilvēks, kas jūs aizvieto.) 

Nodarbības pašizvērtējums (komentāri: plusi un mīnusi nodarbības gaitā, idejas un 

priekšlikumi):____________________________________________________ 

______________________________________________________________ 

______________________________________________________________ 

138

Studente (Vārds, uzvārds): 

PRAKSES PAŠIZVĒRTĒJUMS 

139 

4. pielikums 

Ko iemācījies prakses laikā: 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

Kas vislabāk patika un kas izdevās: 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

Kas radīja grūtības: 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

Ko turpmāk darītu savādāk: 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 

______________________________________________________________________________________ 


Tel.54 28636 

studentes paraksts: _______________ 

datums: _______________ 

Jaunām idejām un radošuma bagātu prakses laiku! 

Labu veiksmi vēlot - Mācību Mācību metodiku metodiku metodiku katedra katedra 

katedra 

e-mail: mmk@du.lv

140 

4. PIELIKUMS 


Studiju programmas īstenošanā 2007./2008.st.g. iesaistītie docētāji 

6.1. tabula 

2007./2008.st.g. studiju programmas realizēšanā iesaistītie mācībspēki 


Zinātniskais grāds, 

amats 

Pamatdarba vieta 

1.Sandra ZariĦa Mag.paed., lektore DU IVF Mācību metodiku katedra 

2.Irina Kazakeviča Mag.paed., lektore DU IVF Mācību metodiku katedra 

3.Natālija GeriĦa Mag.paed., lektore DU IVF Mācību metodiku katedra 

4.Rudīte Grabovska Dr.paed., docente DU IVF Ilgtspējīgas attīstības institūts 

5.Larisa Silova Mag.paed., lektore DU IVF Mācību metodiku katedra 

6.JeĜena 

Lomzina 

Badjanova - Mag.paed., lektore DU IVF Mācību metodiku katedra 

7.Elfrīda KrastiĦa Dr.paed., profesore DU IVF, Mācību metodiku katedra 

8.Ilga Salīte Dr.paed., profesore DU IVF, Ilgtspējīgas attīstības institūts 

9.Irēna Kokina Dr.pshyc., as.profesore DU IVF, Pedagoăijas un pedagoăiskās psiholoăijas katedra 

10.Eridiāna OĜehnoviča Dr.paed., vadošā pētniece DU IVF Ilgtspējīgas attīstības institūts 

11.Inga Belousa PhD., as.profesore DU IVF, Ilgtspējīgas attīstības institūts 

12.Valdis KudiĦš Mag.paed., lektors Daugavpils Pilsētas domes birojs 

13.Vija Guseva Mag.paed., lektore DU IVF, Pedagoăijas un pedagoăiskās psiholoăijas katedra 

14.Dzintra Iliško PhD., as.profesore DU IVF Ilgtspējīgas attīstības institūts 

15.Svetlana Guseva Dr.pshyc., docente DU IVF, Pedagoăijas un pedagoăiskās psiholoăijas katedra 

16.Valērijs Makarevičs Dr.pshyc.,vadošais pētnieks DU IVF Ilgtspējīgas attīstības institūts 

17.Valērijs Dombrovskis Dr.pshyc., docents DU IVF, Pedagoăijas un pedagoăiskās psiholoăijas katedra 

18.Anita Pipere Dr.psych., profesore DU IVF Ilgtspējīgas attīstības institūts 

19.Mārīte Kravale - PauliĦa Mag.paed., docente DU IVF Ilgtspējīgas attīstības institūts 

20. JeĜena Davidova Dr. paed.profesore DU Pedagoăijas un pedagoăiskās psiholoăijas katedra 

21. Jānis Pokulis Dr. paed.profesors DU Pedagoăijas un pedagoăiskās psiholoăijas katedra 

22.Valentīna Beinaroviča Mag.math., lektore DU DMF prodekāne 

23.Līga AntoĦeviča Dr.biol., docente DU DMF, Anatomijas un fizioloăijas katedra 

24.Irēna KuĦicka Mag.biol., lektore DU DMF, Anatomijas un fizioloăijas katedra 

25.Lolita Jonāne Mag.paed., lektore DU DMF, Fizikas katedra 

26.Juris Soms Mag. geogr., lektors DU DMF, Ėīmijas un ăeogrāfijas katedra 

27.Žans Badins Dr.philol., pētnieks DU HF, HF, Komparatīvistikas institūts 

28.Gatis OzoliĦš Dr .hyst., docents DU HF, Latviešu literatūras un kultūras katedra 

29.Rudīte Rinkeviča Mag.paed., lektore DU HF, Latviešu literatūras un kultūras katedra 

30.Ingūna Teilāne Mag.philol., asistente DU HF, Latviešu valodas katedra 

31.Ingrīda Kupšāne Dr.philol., docente DU HF, Latviešu literatūras un kultūras katedra 

32.Svetlana PolkovĦikova Mag.philol., lektore DU HF, Latviešu valodas katedra 

33.Andris Kupšāns Mag.hist., lektors DU HF, Vēstures katedra 

34.NataĜja Trofimova Dr.paed., docente DU HF, Slāvu valodniecības katedra 

35.GaĜina Pitkeviča Dr.philol., docente DU HF, Slāvu valodniecības katedra 

36.Elvīra Isajeva Mag.philol., asistente DU HF, Slāvu valodniecības katedra 

37.Janīna Sergejeva Mag.paed., lektore DU HF, Vācu filoloăijas katedra 

38.Diāna Sergejeva Mag.philol., asistente DU HF AngĜu valodas katedra 

39.Lidija Līdaka (F) Mag.paed., lektore DU IVF Jelgavas filiāles izpilddirektore 

40.Ilze Meldere Mag.paed., asistente DU MMF Mākslu katedra 

41.Baiba Priedīte Mag.paed., asistente DU MMF Mākslu katedra

42.Mairita Folkmane Mag.paed., docente DU MMF Mākslu katedra 

43.Ilze Volonte Mag.paed., lektore DU MMF Mākslu katedra 

44.Jolanta Savvina Mag.paed., lektore DU MMF Mākslu katedra 

45.Māris Čačka Mag.paed., lektore DU MMF Mākslu katedra 

46.Zeltīte Barševska Mag.paed., lektore DU MMF Mākslu katedra 

47.Zita Vanaga Mag.paed., asistente DU Studiju daĜa 

48.Ilona KuĦicka Mag.oec., lektore DU SZF, Ekonomikas katedra 

49.Ainars Felcis Mag.paed., lektors DU SZF, Socioloăijas katedra 

50.Baiba Felce Mag.paed., lektore DU SZF, Socioloăijas katedra 

51.Aiva Drancāne Mag.paed., asistente Daugavpils Zeltkalna pamatskola - p.i.i. 

52.Velta Kalpakova Mag.paed., asistente Daugavpils Zeltkalna pamatskola 

53.Inese Zugicka (F) Mag.philol., asistente DU Latviešu valodas katedra 

54.Oskars Zugickis (F) Mag.biol., asistents Latgales reăiona attīstības aăentūra 

55.Inga Krekele Mag., asistente Daugavpils rajona partnerība 

56.Sandra Kraukle Mag.paed., asistente Līvānu PII “Rūėīši” 

57.Margarita GavriĜina (F) Dr.philol., as.profesore LU Pedagoăijas un psiholoăijas fakultāte 

58.Regīna Semjonova (F) asistente Rēzeknes rajona padome 

59.OĜegs ĥikiforovs (F) Dr.psych., as.profesors RPIVA Izglītības psiholoăijas katedra 

60.Elita Volāne (F) Dr.paed., as.profesore RPIVA Vispārīgās pedagoăijas katedra 

61.Inese Jurgena Dr.paed., as.profesore RPIVA Vispārīgās pedagoăijas katedra 

62.Zenta Anspoka (F) Dr.paed., profesore RPIVA, 

63.JevgēĦija Megre Mag.paed., asistente Daugavpils 3.vidusskola 

64.Lidija BrūniĦa Mag. paed. lektore DU DMF 

65.Elga Drelinga Mag. paed. lektore Daugavpils RuăeĜu pamatskola 

66.Inese Laizāne Bak. teātra mākslā Daugavpils teātris 

67.Ivo Folkmanis Bak. mākslā, asistents DU MMF Mākslu katedra 

68.Dace Vereba Mag. paed.asistente Daugavpils 6. vidusskola 

69. Anna Pakere Asistente Daugavpils RuăeĜu pamatskola 

70. Ausma MašĦikova Mag. paed.asistente Daugavpils 24. pirmsskolas izglītības iestāde 

71. Dace PlociĦa Asistente Daugavpils RuăeĜu pamatskola 

72. NataĜja Grīnfelde Asistente Ilūkstes 1. vidusskola 

73. Ingrīda ZeĜenkova Asistente Daugavpils Izglītības pārvalde, pirmsskolas izglītības metodiėe 


141

142 

5. PIELIKUMS 


Akadēmiskā personāla atjaunošanas, mācību un attīstības kopsavilkums par 

2000.-2005. studiju gadiem, 2005./2006. st.gadu, 2006./2007. st.gadu, 

2007./2008. st.gadu 

Akadēmiskā personāla atjaunošanas, apmācības un attīstības kopsavilkums 

par 2000.-2005.st. gadu 

1.. Akadēmiskā personāla atjaunošana: 

1.1. 2002 - Ph.D. Fordham University, Graduate School of Religion and Religious Education, USA – 

Dz.Iliško 

1.2. Studijas doktorantūrā: 

- kopš 2004. gada septembra – lekt. N. RomaĦenko, lekt. A. KovaĜevskis; 

- kopš 2003. gada septembra – lekt. I.Kazakeviča, lekt. S.Čapulis, lekt. L.Silova, lekt. 

E.Vanaăele; 

- kopš 2002. gada septembra – lekt. V.Guseva, lekt. A. Paškeviča, lekt. N.GeriĦa; 

- 2004/2005 st.gadā un agrāk noklausīts teorētiskais kurss, tiek gatavots promocijas darbs 

aizstāvēšanai - lekt. V.KudiĦš, as. M.Kravale; 

2. 2004/2005.st.g. – vairāki mācībspēki izmantojuši radošos atvaĜinājumus, lai veiktu pētījumus, 

stažētos citu valstu augstskolās, strādātu bibliotēkās, strādātu pie promociju darba - doc. 

E.OĜehnoviča, as.prof. A.Pipere, as. M.Kravale. 

3. Akadēmiskā personāla apmācība (kvalifikācijas celšana Latvijas un ārvalstu augstskolās vai 

zinātniskās pētniecības iestādēs: kursi, semināri, ERASMUS programma, darbs pētnieciskajās 

laboratorijās utt.). 

2005. gadā 

29.-30.09. Latvijas treneru tālākizglītības centrs. Apliecība 749. Treneru un sporta skolotāju kvalifikācijas 

paaugstināšanas kursi A un B kategorijas sporta speciālistiem. Rēzekne. – lekt. I. Kazakeviča, lekt. 

N. RomaĦenko, as.V. Maklakova 

27.-30.07. Daugavpils Universitātes līdzdalība Klusā okeāna konsorcija sadarbības tīklā un 29. 

starptautiskajā konferencē, New South Wales Department of Education and training, University of 

Western Sydney, Australia. – prof. I. Salīte, lekt. V. KudiĦš, lekt. E Vanaăele. 

Latvijas Jaunatnes padomes projekts: „Jaunieši neformālās izglītības attīstībai Latvijā” eksperte – 

as. M.Kravale. 

V Piedalīšanās ES Comenius programmas INCLUES projekta ietvaros seminarā “Mācīšanās 

Kognitīvie aspekti”. Apliecības N6578. – doc. Dz.Iliško 

15-16.05. Piedalīšanās tālakizglītības kursos “Cilveku tirdzniecība, izmeklēsanas un upuru repatriācija” 

Daugavpils, – doc. Dz.Iliško 

Rēzeknē. Dreifusa fonda konference” Problem Solving for Better Health”. Apliecība. – doc. 

L.AntoĦeviča 

V Piedalīšanās ATEE Satrptautiskajā vasaras universitātē: “ Changing education in a changing 

society : EUROPE 15+10”, Klaipēda. – doc. V.Makarevičs 

Latvijas Aerobikas asociācija, kvalifikācijas celšanas kursi „Ūdens aerobika”– as V. Maklakova 

29.-30.04. Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija, Latvijas treneru talākizglītības centrs, izglītības un sporta 

speciālistu profesionālās pilnveides kursi, apliecība.- lekt. N. RomaĦenko 

2004.gadā 

08.11 Daugavpils, VVVA seminārs “No tabakas dūmiem brīva darba vieta”. Apliecība - lekt 

A.Paškeviča. 

25.-29.10. Profesionālās meistarības pilnveides kursi „Vispārējās vidējās izglītības standarta ėīmijā prasību 

īstenošanas ceĜi un līdzekĜi”, Apl.Nr. 703.- lekt. A. Antropa 

23.-24.10 Teilnahmebestatigung certificate. Education course – lekt. I.Kazakeviča, as. V. Maklakova

21.-28.10. Rīga. Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija, Latvijas treneru talākizglītības centrs, Izglītības un 

sporta darba speciālistu profesionālie kursi, Certificate of Completion. Certification course with 

under support of Delta Sport. Apliecība. – lekt. I.Kazakeviča, lekt. N. GeriĦa, doc. A. Žilinska. 

02.–11.10. Daugavpils, INFOSAB kursi “ES strukturālo fondu projektu vadīšana”, sertifikāts Nr. 118 – 

lekt. A. Paškeviča 

17.- 18.09. Rēzekne. Latvijas treneru talākizglītības centrs, sporta speciālistiem – treneru un sporta skolotāju 

kvalifikācijas paaugstināšanas kursi. Apliecība. – lekt. I.Kazakeviča, lekt. N.GeriĦa, doc. J.Jauja 

doc. A.Žilinska, lekt. A.KovaĜevskis, lekt. N.RomaĦenko, as. J.Petrovskis, as. V.Maklakova, doc. 


29. –30.08. International Workshop NANOSCIENCE FOR HEALTH EC FP5 #G1MA-CT-2002-04063. 

Latvia. Riga. – lekt. A. Paškeviča 

20.- 29.08. Kursi “Manuālā terapija funkcionālo skoliožu rehabilitācijā”, Rīga, LMMĀA.- lekt. S. Stalidzāne 

8. – 13.08. Dānija, Jellinga, CVU, komandējums ERASMUS programma. – lekt. A. Paškeviča 

01. – 30.06. Zinātniskais komandējums PHARE ”Inversed Brain-Drain” LE01.07/SPF/0023 (LU 2003-0233), 

Zviedrija. Linčepingas Universitāte. – lekt. A.Paškeviča 

VI Piedalīšanās ERASMUS projektā “Environmental Awareness in Primary Education 21” – 

Portugāle. – lekt. V. KudiĦš, trīs IVF studentes 

11.05. Rīga. Rīgas pilsētas skolu valde, seminārs “Higiēnas normas un noteikumi vispārizglītojošās 

skolās”. – doc. L.AntoĦeviča 

07. – 08.05. Rēzekne. Latvijas treneru talākizglītības centrs. Treneru un sporta skolotāju kvalifikācijas 

paaugstināšanas kursi. Apliecība. – doc. A. Žilinska, 

30.04.- 04.05. Kursi “Viscerālās manuālās terapijas pamati” (40st), Rīga, LMMĀA.- lekt. S. Stalidzāne 

21.-24.04. Daugavpils Universitātes līdzdalība Klusā okeāna konsorcija sadarbības tīklā un 28. gadskārtējā 

konferencē “Pilsoniskās vērtības un sabiedriskā atbildība globālajā kontekstā”. – prof I.Salīte, 

lekt. V. KudiĦš 

I –VI Pētnieciskais darbs Vācija (Kvalitatīvās petniecības metodes, izglītības teorijas, neformāla 

izglītība). Iepazīšanās ar izglītības sistēmu Francijā un Ungarijā (Francija-Angers) – as. 

M.Kravale 

Daugavpilī. INFOSAB kursi “ ES strukturālo fondu projektu vadīšana”, sertifikāts Nr. 119 – T . – 

doc. L.AntoĦeviča 

2002.-2004.g Projekta “Koordinēts atbalsts jauniešu veselībai un attīstībai” skolotāju izglītošanas sadaĜas 

koordinatore Latgalē .- lekt. I.KuĦicka 

Pieredzes apmaiĦas brauciens uz Fehtas augstskolu (Vācija) - doc.E.OĜehnoviča, as.M.Kravale, 

doc. I.Kokina 

2003.gadā 

17.-18.10. Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija. Latvijas treneru talākizglītības centrs. Sporta speciālistiem 

– treneru un sporta skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanas kursi. Apliecība. – doc J.Jauja, doc. 

A.Žilinska, doc. L.AntoĦeviča 

29-31.05. Swiatowym Kongresie Polonii Medycznej. Katowicach - doc A. Žilinska 

16. –17. 05. Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija. Latvijas treneru talākizglītības centrs. Sporta speciālistiem 

– treneru un sporta skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanas kursi. Apliecība. – lekt. N. 

RomaĦenko, doc. A.Žilinska, doc. L.AntoĦeviča 

30.04. Latvija, Daugavpils, DU, profesionālās meistarības pilnveides A1 kursi “Pedagoăiskā pētījuma 

metodoloăija mūsdienu zinātĦu attīstības kontekstā”. Apliecība Nr. 266 – lekt. A. Paškeviča 

09.05. Veselības veicināšanas centrs. Sporta medicīnas centra kursi. – lekt. N.GeriĦa, lekt. S. Stalidzāne. 

05.05. Konference “Bērnu veselība Latvijā”, LSVA, VVC, PVO.- doc. A. Žilinska 

2002.VI- Līdzdalība projektā sociālās izslēgtības mazināšanai Latvijā “Es, mēs, vide ap mums” (Latvijas 

2003.VIII sabiedrības Integrācijas fonds), darbs ar jauniešiem Krāslavas un Daugavpils patversmēs. – as. 

M.Kravale 

13.01.– 06.03. Kvalifikācijas celšana ASV Fordhamas universitātē. – as.prof. A.Pipere 

03.02. Latvijas fizioterapeitu asociācijas seminārs ar tēmām:’’PadziĜinātais kurss par mugurkaula kakla 

un lumbālās daĜas pataloăiju diagnostiku un ārstēšanu ar dažādām stiepšanas metodēm’’; 

iepazīšanās ar jaunāko fizikālās terapijas aparatūru un tās praktisko pielietojumu no firmas 

“Mettler electronics corp.”ASV. - lekt. A. Paškeviča, lekt. S. Stalidzāne. 

Pieredzes apmaiĦas brauciens uz Fehtas augstskolu (Vācija). – doc. E.OĜehnoviča, as. M.Kravale, 

doc. I.Kokina 

143

2002. VI – 

2003.g. VIII 

Daugavpilī. Tālākizglītības programma ”Dzīves prasmes seksuālās un reproduktīvās veselības 

izglītībā , HIV/AIDS profilaksē” (IZM un UNDP projekts” Koordinēts atbalsts Latvijas jauniešu 

veselībai un attīstībai”). Apliecība Nr. 9014145085–136. – doc. L.AntoĦeviča 

Daugavpilī. Seminārs “ Ăimenes garīgās veselības veicināšana” ( rīkotājs – Latvijas ăimenes 

terapeitu asociācija). Apliecība. – doc. L.AntoĦeviča 

Pēcdiploma izglītības kurss “Training for Health Promotion Specialists”, ZiemeĜvalstu 

Sabiedrības veselības skola. Zviedrija. (6 ned.) (11.5 ECTS) – lekt. I.KuĦicka 

Pēcdiploma izglītības kurss “Salutogenesis – from theory to practice”, ZiemeĜvalstu Sabiedrības 

veselības skola. Zviedrija (2 ned.) (3,75 ECTS) – lekt. I.KuĦicka 

LR Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināta bērnu un jauniešu nometĦu vadītāju kursu 

programma. Apliecība. – as. V. Maklakova 

Seminārs“Tabakas kontroles jautājumi”, Latvijas narkologu un onkologu asoc.- I.KuĦicka 

Multiplikatoru kursi “Dzīves prasmes seksuālās un reproduktīvās veselības izglītībā, HIV/AIDS 

profilaksē,” ANO (UNDP) un IZM, 72 st. – lekt. I.KuĦicka 

Projekts “Gimenes garīgās veselības veicināšana” koordin. Latgalē, PHARE – lekt. I.KuĦicka 

Pasaules poĜu ārstu kongress, Katowice .- lekt. I.KuĦicka 

Vienaudžu izglītotāju apmācību (10 dn.) organizēšana un apmācība Daugavpils pilsētas un rajona 

jauniešu grupai – lekt. I.KuĦicka 

Līdzdalība projektā sociālās izslēgtības mazināšanai Latvijā “Es, mēs, vide ap mums” (Latvijas 

sabiedrības Integrācijas fonds), darbs ar jauniešiem Krāslavas un Daugavpils patversmēs. – as. 

M.Kravale, lekt. V.Guseva. 

IZM tālākizglītības progr. “Vienota pieeja mācību grāmatu vērtēšanā” - lekt. I.KuĦicka 

2002.gadā 

Latvijas vispārizglītojošo skolu sporta skolotāju kvalifikācijas celšanas kursu (24 st.) programma. 

Tēma “Ritmika un dejas”. – lekt. I. Kazakeviča. 

8.05. Rīgas Pedagoăijas un izglītības vadības augstskolas Pirmsskolas un sākumskolas fakultātes 

Ăimenes un pirmsskolas katedras organizētais seminārs “Teorija un prakse pirmsskolas skolotāju 

sagatavošanā”. –as. M.Kravale, doc. Dz.Ilišlo 

08. – 13.08. ERASMUS programma, Dānija, Jellinga CVU.- lekt. A.Paškeviča 

Tālākizglītības kursi „Pamatskolas mācību priekšmetu bilingvālās apguves metodika”, LR 

Izglītības un Zinātnes Ministrija, Pedagogu Izglītības Atbalsta Centrs.Apl. Nr. 01-65-28.- lekt. A. 

Antropa 

Pieredzes apmaiĦas brauciens uz Fehtas augstskolu (Vācija)- E.OĜehnoviča, M.Kravale, I.Kokina. 

Semināra vadīšana: ”Pestalocija uzskatu holistiska analīze” – as. M.Kravale 

“Veselību veicinošo skolu darba holistiskā izpratne”, 25 st., PVO, IZM. - lekt. I.KuĦicka 

03.-04.05. Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija. Latvijas treneru talākizglītības centrs. Sporta speciālistiem 

– treneru un sporta skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanas kursi. Apliecība. - J. Jauja. 

11.-12.10 Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija. Latvijas treneru talākizglītības centrs. Sporta speciālistiem 

– treneru un sporta skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanas kursi. Apliecība. – doc J. Jauja. 

2002.-2003.g. Starpvalstu projekta “Youth Network Development of Regional Health Policy” koordinatore 

Latvijā (Daugavpilī).- lekt. I.KuĦicka 

Latvijas vispārizglītojošo skolu sporta skolotāju kvalifikācijas celšanas kursi (24 st.) programma. 

Tēma “Ritmika un dejas”. – lekt. I.Kazakeviča 

SFL programmas “PārmaiĦas izglītībā” projekts: Cilvēks sabiedrībā “Konsultanta loma skolotāju 

profesionālās kompetences attīstīšanā” – M.Kravale 

“Speciālās pedagoăijas psiholoăiskie aspekti un mācību metodikas īpatnības.”(sertifikāts 1748) – 

V.Guseva 

Latgales Reăiona Sociālo Zinību atbalsta skolu seminārs “Pedagoăiskās prakse sociālo zinību 

atbalsta skolā”. – M.Kravale 

2001. gadā 

10. 11. Kursi “CeĜa locītavas iespējamās izmaiĦas”. Rīga, LFA. – lekt. S. Stalidzāne. 

X Piedalīšanās seminārā “Bērnu ar speciālām vajadzībām iekĜaušana skolā”. (Igaunija, Pērnava). 

Iegūts sertifikāts. – prof. E.KrastiĦa 

24. – 26.10. Latvijas vispārizglītojošo skolu sporta skolotāju kvalifikācijas celšanas kursu (24 st.) programma. 

Tēma “Dažādu aerobikas veidu mācīšana skolā”. – lekt. I.Kazakeviča 

144

X Latvijas sporta pedagoăijas akadēmija, sadarbībā ar DāĦu tautas sporta organizāciju. Augstskolu 

sporta pedagogu kursi: “Sports kā kolektīva un psiholoăiskā klimata veidotājs”. Apliecība. – lekt. 

N.GeriĦa, lekt.L. Silova. 

2000.09.07. – International Correspondence Course, kursi “AngĜu valoda iesācējiem”(I.līmenis). –A. Paškeviča 

2001.10. 

09.08. Latvijas Sarkanais Krusts sadarbībā ar Islandes Sarkano Krustu, seminārs “Apmācība Pirmās 

Palīdzības pasniedzējiem”. – lekt. A. Paškeviča 

19. – 23.03. LSPA, mācību profesionālās meistarības pilnveides kursi sporta skolotājiem “Sports pamatskolā”. 

Apliecība. – lekt. N.GeriĦa 

13.-18.1 Kursi “Mioskeletārā medicīna”, A cikls. Rīga. VRIC. – lekt. S. Stalidzāne. 

Pieredzes apmaiĦas brauciens uz Fehtas pedagoăisko augstskolu un iepazīšanās ar ėīmijas mācību 

procesu Vācijas un Nīderlandes skolās. – lekt. A. Antropa 

Tālākizglītības centrs. Treneru seminārs Daugavpilī Latvijas sporta speciālistiem. – lekt. 

I.Kazakeviča, as. V. Maklakova 

Semināru programmas “Dzīves prasmju pieeja narkotiku izglītībā skolā” izstrāde un semināru 

vadīšana Veselību veicinošo skolu skolotājiem. – lekt.I.KuĦicka 

2000. – Koordinatore Latgales reăionā UNFPA projektā “Apmācības un koordinēšana dzimumlīdztiesības 

2001.g. sekmēšanai reproduktīvās veselības jomā”. - lekt. I.KuĦicka 

2000.-2001.g. Piedalīšanās ANO Starptautiskās Narkotiku kontroles programmas (UNDCP) 

projekta”Narkotiku lietošanas profilakses mācību līdzekĜu izstrāde un atbilstoša skolotāju 

apmācība Baltijas valstīs” mācību semināros un mācību metodisko materiālu aprobēšanā. – 

lekt. I.KuĦicka 

2000. gadā 

17.11. LSFP Latvijas Sporta speciālistu tālākizglītība, “C” līmeĦa sporta speciālistu kursi. Apliecība. – 

lekt. N.GeriĦa 

26.-27.10. Latvijas jaunatnes centru Padome. Kursi ”Pusaudžu grūtniecība un to problēmu risināšana”. – 

lekt. A. Paškeviča, lekt. I.KuĦicka. 

18. – 19.09. Piedalīšanās starptautiskajā konferencē “1er Encuentro Internacional sobre Meditacion en la 

Region de Murcia”. Mursija. Spānija. Projekta ERASMUS ietvaros. – as.prof. A.Pipere. 

21.-26.05. Kursi “Mioskeletārā medicīna”. C cikls. Rīga, VRIC. – lekt. S. Stalidzāne. 

14.04. LSFP Latvijas Sporta speciālistu tālākizglītība, “C” līmeĦa sporta speciālistu kursi. Apliecība. – 


7.04. Kursi “Evaluation, Treatment and Prevantion of Spinal Disorders”(8h). Rīga. Saunders Group. – 

lekt.S. Stalidzāne. 

24.-28.01. Kursi “Klasiskā masāža” (36st). Rīga, FMA. – lekt. S. Stalidzāne. 

21.-26.01. Kursi “Mioskeletārā medicīna”. B cikls. Rīga,VRIC. – lekt. S. Stalidzāne. 

1999.-2000.g. PVO Veselību veicinošu skolu tīkla un PVO Pārstāvniecības Latvijā apmācība “Developing 

training skills for “Life – skills”, TACADE.- lekt. I.KuĦicka 

Dalība seminārā “Use of Qualitative Research in Contemporary Research in Education: North 

American Experience for the Baltic Countries”, ko organizēja Kvebekas universitāte (Kanāda) un 

KauĦas Tehnoloăiskā universitāte (Lietuva). (Sertifikāts) –as.prof. A.Pipere 

Konference” Veselība – dzīves kvalitāte”. Rīgā .Sertifikāts. – doc. L.AntoĦeviča 

4. Akadēmiskā personāla attīstība (granti, publikācijas, semināri, konferences utt.). 

• Projekti, granti, un citas realizēšanas formas: LZP granti – plašāka informācija 

(http://www.lapas.dau.lv/science/granti.html ) 

Projekta nr. Projekta vadītājs Projekta nosaukums 

03.0955 doc. V.Makarevičs Tolerance kroskulturālā kontekstā 

04.1249 doc S.Guseva 

Latgales reăiona jauniešu profesionālā identifikācija 

pašnoteikšanās periodā 

05.1915 prof. I.Salīte Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā 

145

05.1876 prof. V.Paškevičs 

02. 0785 doc. L. Antoneviča 

01.0348 prof. V.Paškevičs 

Plānu sakausējumu kārtiĦu, iegūtu vakuumā, atlaidinot 

Co/Ni/Fe multislāĦus, kristāliskās struktūras un 

magnētooptisko īpašību pētīšana 

Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgspējīgu attīstību 

UNESCO 

DaudzslāĦu metālisku plēvju kristāliskās struktūras un 

magnētooptisko īpašību termiski stimulētu izmaiĦu pētīšana 

SUPERCOMET – 2. Leonrdo da Vinči programma (2004.- 2007.g.) - prof. V.Paškevičs 

DU Inovatīvās mikroskopijas centrs. ERAF 1.4.5. Eiropas struktūrfondu programma, NP. 1.4.5. 

“Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu uzlabošana / modernizēšana’’. (2004-2006. g.) - prof. 

V.Paškevičs 

• Latvijas ZinātĦu akadēmijas (LZP) granti 

Tika izmantoti Latvijas ZinātĦu akadēmijas granti dalībai konferencēs – prof. I. Salīte, prof. I.Kokina, 

doc. L.Gorbaceviča, lekt. N.GeriĦa, lekt. S.Čapulis, lekt. V.Guseva, lekt. A.Paškeviča, as. M.Kravale u.c. 

sīkāka informācija (www.lzp.lv ) 

Kopš 2004. gada tiek piešėirti Daugavpils Universitātes iekšējie granti. Šajā izsludinātajā konkursā 

finansējumu papildus saĦēmuši vairāki studiju programmās strādājošie (skatīt tabulu, izmantoti materiāli 

no http://www.lapas.dau.lv/science/granti.html ) 

N.p.k. 

04.01. 


as. prof. Anita Pipere 

04.11. doc. Irēna Kaminska, 

lekt. Angelika Paškeviča 

04.15. 

05.30 

prof. Ilga Salīte 


05.31. doc. Irēna Kaminska, 


2004/ 2005. gadā piešėirtie DU iekšējie granti 

146 

Projekta nosaukums 

Starptautiskā žurnāla Journal of Teacher Education and 

Training 4. numura izdošana. 

Vazomociju paterna parametrizācija vardes apzarĦa maăistrālā 

artērijā: nervu sistēmas loma. 

Daugavpils Universitātes līdzdalība Klusā okeāna konsorcija 

sadarbības tīklā un 28. gadskārtējā konferencē “Pilsoniskās 

vērtības un sabiedriskā atbildība globālajā kontekstā”. 

Temperatūras un gremošanas sistēmas fizioloăiskā stāvokĜa 

ietekme uz vardes (Rana temporaria L.) apzarĦa arteriolu 

vazomocijas parametriem (vadītāja) 

Vazomociju paterna parametrizācija izmantojot fluoriscēto 

analīzi. 

- 2005./2007 Starptautiskā Baltijas Universitātes Programmas (BUP) projekta “Education for Change – 

education for sustainable development with focus on local collaboration”. (Comenius) – darba grupa 

prof. I.Salīte 

- 2005. Līdzdalība Baltijas un Melnās jūras reăiona izglītības pētījumu konsorcija darbībā (Baltic & 

Black see Circle Consortium in Education Research, BBCC). Krājuma sagatavošana – as. prof. A.Pipere 

- 2005. Līdzdalība Baltijas un Melnās jūras reăiona izglītības pētījumu konsorcija darbībā (Baltic & 

Black see Circle Consortium in Education Research, BBCC).– prof. I.Salīte, lekt. S.Čapulis, lekt. 

N.GeriĦa, lekt. V.Guseva, doc. V.Makarevičs, as.prof. A.Pipere, as.prof. I. Kokina 

- 07. – 13. 08. 2005 Ernst-Moritz-Arndt Universitaet Greifswald Grants – lekt. G.OzoliĦš

- 2003. Pētījums: Skolotāju skatījums uz vājredzīgu bērnu integrāciju vispārizglītojošo skolu 

sākumskolas klasēs – lekt. V.Guseva 

- 2001/ 2002 Pedagoăiskais eksperiments “Skolēnu mācību sasniegumu izvērtēšanas modelis un 

dokumentācija mācību sasniegumu atspoguĜošanai 1.- 4. klasēs” - Projekta vadītāja prof. E. KrastiĦa 

darba grupa: PSM katedras locekĜi, Psiholoăijas katedras locekĜi. Lietišėais pētījums Nr. 4 “Sākumskolas 

skolotāju pieredze, iesaistot skolēnus mācību sasniegumu pašizvērtēšanā” (līdzautore as. prof. A.Pipere). 

Līdzdalība Izglītības un Zinātnes ministrijas valsts pētījumu projektā “Skolēna pašvērtējuma nozīme 

mācību motivācijas veidošanā dažādos mācību priekšmetos sākumskolā”/sākot ar 2001.gadu – prof. 

E.KrastiĦa, as. prof.A.Pipere, prof. I.Salīte, u.c. 

o Pēdējo 5 gadu publikācijas vietējos un starptautiskajos izdevumos 

Elfrīda KrastiĦa 

Sagatavošanā - E.KrastiĦa, Mag. Ed. Ž. BērziĦa, Mag paed. S. Kraukle, Mag.paed. D.Zaėe, Parent Role 

in Inclusion of Children with Special Needs, pētījuma rezultātu publicēšana 

Dr.paed. E.KrastiĦa, Mag. Ed. Ž. BērziĦa, Mag paed. Z.LūciĦa, Mag.paed. D.Zaėe, Čigānu identitāte 

multikulturālā skolā, Izglītību Iniciatīvu Centrs, 2005 

KrastiĦa, E. I.Ločmele, Mathematics Curriculum for a Senior Student as the Means for Self-regulated 

Studies. Proceedings III international JTET conference “Sustainable Development. Culture. Education” – 

Vechta, Germany. 

KrastiĦa, E. I.Ločmele, 2004. Secondary school students’ self-evaluation in mathematics: problems and 

their solving // In coll. International Conference, European added values in teacher education: The role of 

teachers as promoters of basic skills acquisition and facilitators of learning. Tartu, 2004, pp 144-150 

KrastiĦa E., Ločmele I., 2004 Secondary school pupil’s taking part in their self-evaluation of study 

achievement in context of sustainable education //Starptautiskā zinātniskā konference Tallinā, 2004. 14.- 

16.aprīlī 

Возможности совершенствования умений решения иррациональные уравнений и неравенств в 

средней школе.Tēzes 5. satarpatutiskai zinātniskai konferencei „ Matemātikas mācīšana: vēture un 

perspektīvas” Liepājas Pedagoăijas akadēmija , Liepāja 2004, -55.-57.lpp. Līdzautore I.Ločmele 

Matemātikas mācību grāmata kā skolotāja mūža darba atziĦu krājums. / Raksts krājumā „Laikmets un 

personība” 5. sēj. RaKa, 2004.- 339.-344.lpp. 

KrastiĦa E., A.Pipere, 2003 Autentiskā vērtēšana: skolotāju7 pieredzes salīdzinošais pētījums. Authentic 

Assessment: Comparative Study of Teachers’ Experience // In coll. International Conference „Teacher , 

Students and Pupils in a Learning Society, may 2-3, 2003, The University of Latvia, Institute of 

Pedagogy and Psychology IV pp. 57-69 

KrastiĦa E., Pipere A. (2003) Autentiskā vērtēšana: Skolotāju pieredzes salīdzinošais pētījums //ATEE 

“Changing Education in a Changing Society.” – Rīga, Latvija. – 57.-69.lpp. 

KrastiĦa E. (2003) Pašizvērtēšana sākumskolā // Starptautiskā zinātniskā konference “Personība. Laiks. 

Komunikācija.” – Rēzekne, Latvija. – 247.-254.lpp. 

Salite i., KrastiĦa E., 2002 Developing curriculum for teacher education toward sustainability // 

Proceedings of the 4 th International Conference Organized by the Athens Institute for Education and 

Research (AT.IN.E.R.). May 23 -25, 2005, pp. 259-270 

Mācību sasniegumu izvērtēšana sākumskolā humānās pedagoăijas kontekstā. / Starptautiski zinātniskā 

konference “Pedagoăiskās inovācijas skolotāju izglītībā”. – 30.05.2001. Liepājas LPA 

Līdz 2004.gadam kopā ir 121 publikācija, t.s. 10 zinātniskas publikācijas 16 mācību grāmatas, 35 mācību 

palīglīdzekĜi skolēniem, 12 metodiskie palīglīdzekĜi skolotājiem, 15 metodiskie raksti, 15 konferenču 

tēzes, 18 citas publikācijas. 

Nikolajs RomaĦenko 

Žilinska A., Stalidzāne S., RomaĦenko N., AntoĦeviča L. Экологические аспекты физического 

воспитания // Экологические проблемы природно-технических комплексов. Тезиси докладов 

международного экологического симпозиума в городе Полоцке. Том 2. Polocka, Baltkrievija, 2004. 

– с.191 – 195. 

147

Arnolds Kovaėevskis 

A. Kovaėevskis. “Konfliktu izpausmes formas un pedagoăiskās iejaukšanās aspekti sporta spēĜu 

komandās”– .// DPU 8. ikgadējās zinātniskās konferences “Rakstu krājums”.- 2000. - A 10., lpp.179. 

Natālija GeriĦa 

GeriĦa N., Čapulis S., Kazakeviča. Физическая подготовленность воспитанников Даугавпилской 

детско-юношеской школы №1. //6. Starptautiskā zinātniskā konference ”Теория и практика 

физической культуры и спорта в современных условиях развития образования” KaĜiĦingrada, 

Krievija, 2005. 

GeriĦa N., Čapulis S., Kazakeviča. Students’ motives for choosing the specialty “Sport Teacher”. 

„Holistic Education”. //Sustainable Development, Culture and Education Conference Guide & 

Proceeding CD. - 2005. 

GeriĦa N., Čapulis S., Kazakeviča Wholeness of the content of a process of physical and spiritual 

development of a person.// „Holistic Education”. Sustainable Development, Culture and Education 

Conference Guide & Proceeding CD.: 2005. 

GeriĦa N., Čapulis S., Kazakeviča I.Wholeness of the content of a process of physical and spiritual 

development of a person. //Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika. Ceturtās starptautiskās konferences zinātnisko 

rakstu krājums.- 2005. – 453. -460 

Kazakeviča I., Maklakova V. GeriĦa N. Методические основы эколого-образовательной программы 

по интересам для школьников 10-12 классов. //Экологические проблемы природно-технических 

комплексов. Polocka, Baltkrievija, Тезисы докладов международного экологического симпозиума в 

городе Полоцке. Том 2. 2004. – с.199 – 201. 

GeriĦa N. Jaunāko klašu skolēnu kustību aktivitātes motivācija.//DPU 9.ikgadējā zinātniskās konferences 

“Rakstu krājums”. A 14.- DPU: Saule 2001.lpp.186 

Irina Kazakeviča 



физической культуры и спорта в современных условиях развития образования”. KaĜiĦingrada, 

Krievija, 2005 

Kazakeviča I.,GeriĦa N., Čapulis S. Wholeness of the content of a process of physical and spiritual 

development of a person. \\ Vācija, Fehta, 2005. Starptautiskajā Zinātniskajā konferencē. 

Irina Kazakeviča, Sergejs Čapulis, Natalija GeriĦa,. Wholiness of the content of a process of physical 

and spiritual development of a person. //Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika. Ceturtās starptautiskās 

konferences zinātnisko rakstu krājums.- 2005. – 453. -460. 

Students motives for choosing the specialty “Sport Teacher”. „Holistic Education”. //Sustainable 

Development, Culture and Education Conference Guide & Proceeding CD. - 2005. 

.Kazakeviča I., Maklakova V. GeriĦa N. Методические основы эколого-образовательной программы 

по интересам для школьников 10-12 классов. //Экологические проблемы природно-технических 

комплексов. Polocka, Baltkrievija, Тезисы докладов международного экологического симпозиума в 

городе Полоцке. Том 2. 2004. – с.199 – 201. 

Казакевич И. Анализ факторов здорового образа жизни студентов спортивного факультета. 

//Материалы 4. международной научно-практической конференции. KaĜiĦlngrada, Krievija, 2001. 

Kazakeviča I., Maklakova V. Разработка образовательной программы по интересам для 

популяризации здорового образа жизни старшеклассников.//Материалы 5. международной 

научно-практической конференции. KaĜiĦlngrada, Krievija, 2003 

Kazakeviča I., Maklakova V. Анализ подготовки спортсменов в условиях региона на базе ДЮШС 

№ 1 г. Даугавпилса за период с 1997 по 2003 г.//Материалы 5. международной научнопрактической 

конференции. KaĜiĦlngrada, Krievija, 2003 

Kazakeviča I. Faktori, kas ietekmē studentu – sportistu veselību //8.ikgadējā zinātniskajā konferencē, 

2000., DU, ZR. lpp.180. 

148

Sergejs Čapulis 



физической культуры и спорта в современных условиях развития образования” KaĜiĦingrada, 

Krievija, 2005. 

Sergejs Čapulis, Natālija GeriĦa, Irina Kazakeviča. Wholeness of the content of a process of physical and 

spiritual development of a person. //Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika. Ceturtās starptautiskās konferences 

zinātnisko rakstu krājums.- 2005. – 453. -460. 

Sergejs Čapulis, Natālija GeriĦa, Irina Kazakeviča. Student’s motives for choosing the specialty “Sport 

Teacher”. „Holistic Education”. //Sustainable Development, Culture and Education Conference Guide & 

Proceeding CD. - 2005. 

Sergejs Čapulis, Natālija GeriĦa, Irina Kazakeviča. Wholeness of the content of a process of physical and 

spiritual development of a person.// „Holistic Education”. Sustainable Development, Culture and 

Education Conference Guide & Proceeding CD.: 2005. 

Чапулис С. „Взаимосвязь физического и экологического воспитания человека”. Экологические 

проблемы природно-технических комплексов. Тезисы докладов 1 международного 

экологического симпозиума в городе Полоцке. B 2-х томах. Том 2. – Полоцк: УО „ПГУ”, 2004.- 

284 

DU 45. jauno zinātnieku konference 2003. gada 5. – 9. maijā. „Karatē nodarbību ietekme uz 10 – 13 

gadus vecu bērnu un pusaudžu gribas un fizisko attīstību un trauksmainības līmeni.” 

Lokanības attīstīšanas metodika 10 – 12 gadus veciem karatistiem”// DU 10. ikgadējās zinātniskās 

konferences „Rakstu krājums”. A 15.-DPU: Saule, 2002 

Lokanības attīstība 10 – 12 gadīgiem bērniem, kuri nodarbojas ar karatē// DPU 9. ikgadējās zinātniskās 

konferences „Rakstu krājums”. A 14. -DPU: Saule, 2001. 

Elita Vanaăele 

Salīte I., Vanaăele E., Jurāne A. Organization Of Learning For Sustainable Education. ICLORD2005 19 th 

International Conference Bangkok April 18 th -22 nd 2005 (9 lpp) 

Salīte I., Skrupska E. (2003) Teachers’ Education Theoretical Model for the Use of Computers in 

Primary School. // Pirmā starptautiskā JTET konference “Sustainable Development. Culture. Education” 

– DU, Latvija. – 132.-139. lpp. 

Larisa Silova 

2003.g. 11.-14. maijs, piedalīšanos 1st International JTET Conference „Sustainable Development. 

Culture. Education.” DU, Latvijā; raksts „The Content of Teachers’ Notions of Humanistic Pedagogy”. 

2001.g. 14. decembris, starptautiskā konference „Bērna identitātes veidošanās pirmsskolas vecumā” 

LPA, Latvijā; raksts „Development of Ecologic Identity Children by Means of Active Motion Games” 

Anita Pipere 

Engaged Learning: Primary Teachers' Beliefs and Performance-Related Self-Perception. Proceedings of 

2nd International Conference “Sustainable Development. Culture. Education”, Tallinn, April 14 – 16, 

2004, pp. 527 – 544. 

Identity of Learning Teacher: Examining Structural Variations and Interactive “Self” The Irish Journal 

of Psychology, Vol.24, Nos.3-4, 2003, pp. 143 – 160. 

A.Pipere & E.KrastiĦa Autentiskā vērtēšana: skolotāju pieredzes salīdzinošais pētījums // In coll. ATEE 

International Conference “Teachers, Students and Pupils in a Learning Society”, May 2 – 3, 2003. The 

University of Latvia, Institute of Pedagogy and Psychology, pp. 89 – 96. 

Structural variations of Latvian teachers’ identity // In coll. Scientific articles of the third international 

conference “Person. Color. Nature. Music”, May 15 – 18, 2002, Daugavpils University, pp.29 – 38. 

Identity of teacher personality: perspectives of holistic approach // In coll. Scientific articles of the 

second international conference “Person. Color. Nature. Music”, May 18 – 20, 2000, Daugavpils 

Pedagogical University, pp.46 – 53. 

Coherent teacher personality: interdisciplinary aspects // In coll. ATEE Spring University: Today’s 

reforms for tomorrow’s schools. Klaipeda University, 2000, pp. 190 – 193. 

149

Tolerance un tās determinanti: filosofiskie, psiholoăiskie un izglītības aspekti // Krāj. Tolerance un citas 

psiholoăiskās un pedagoăiskās problēmas. Daugavpils, DPU, Psiholoăijas katedra, “Saule”, 2001, 16.- 

28.lp. 

Personības identitāte un mūsdienu izglītība // Krāj. Sociālā pedagoăija un personības psiholoăiskā 

adaptācija mainīgajā sociālajā vidē.// Starptautiskās konferences materiāli, RPIVA, “Vārti”, 2000, 271. 

– 276.lp. 

E.KrastiĦa, A.Pipere // Mācību sasniegumu pašizvērtēšana//. Rīga, RaKa, 2004. 

Valērijs Dombrovskis 

V.Dombrovskis, S.Guseva, Dz.Iliško. Professional Identification of Adolescents of Latvia in 

Multicultural Environment. 9th European Congress of Psychology. 2005, 03-08 July, Granada (Spain). 

Dz.Iliško, V.Dombrovskis, S.Guseva. Education for Adults in Latvia – Possibilities and Limitations. 

Nordic Conference on Adult Edication: “Adult Education – Liberty, Fraternity, Equality?” 2005, 13-14 

May, Turku (Finland). 

V.Dombrovskis , S.Guseva, A.Pipere. Latvijas studentu Vācijā dzīves krīze un profesionālās identitātes 

veidošanās īpatnības 13-17.09.2004.g. Sudaka (Ukraina, Krima) Konference: ” Migrācija Eiropā: sociālie 

un psiholoăiskie aspekti”. 

V.Dombrovskis, S.Guseva The symptoms of Social Disadaptation of Adolesence with Deviant 

Behaviour. 25-26.11.2004.g. . ViĜĦa (Lietuva) Konference: “Personības psiholoăiskā attīstība”. 

V.Makarevičs, V.Dombrovskis. Interrelation of tolerance and life’s values of a personality. 12 Th 

European Conference on Personality, Groningen, The Netherlands, July 18- 22, 2004. 

V. Dombrovskis, S.Guseva, V.Murašovs. Dynamics of professional identification during the univresity 

studies. The 2nd Journal of Teacher Education and Training Conference, Tallinn (Estonia). April 14- 

16,2004. 

Civako, S. Guseva, V. Dombrovskis. The Influence of Somatic Illness upon Formation of Teenager’s 

Characters Accentuations// 3 rd International conference “Person. Color. Nature. Music.” May 15-18, 

2002, Daugavpils. 

V.Dombrovskis, S.Guseva. The psychological conditions of the formation of teenagers' positive learning 

motivation // VIIth European Congress on Psychology, 1-6 July 2001, London. 

V. Dombrovskis. Correctional-developmental work as a mean for activizating of the thinking process of 

younger teenagers 10-12 years old // The Sixth UNESCO ACEID International scientific conference 

“Global and Indigenous Knowledge for a Learning Society: Innovative Approaches Including New 

Technologies and Concepts of Intelligence” 12-15 December 2000, Bangkokā (Taizeme) 

V.Dombrovskis, V.Makarevičs, M.Maslova. Tolerance and its manifestations with the secondary school 

pupils in the process of intergroup perception. // Proceedings of the Association for Teacher Education in 

Europe Spring University: Today’s reforms for tomorrows school’s, Klaipeda (Lithuania), 4 th -7 th May, 

2000, Klaipedos Universitetas, 2000. p.p. 70-75. 

Svetlana Guseva 






V.Dombrovskis , S.Guseva, A.Pipere. Latvijas studentu Vācijā dzīves krīze un profesionālās identitātes 

veidošanās īpatnības 13-17.09.2004.g. Sudaka (Ukraina, Krima) Konference: ” Migrācija Eiropā: 

sociālie un psiholoăiskie aspekti”. 

V.Dombrovskis, S.Guseva The symptoms of Social Disadaptation of Adolesence with Deviant 

Behaviour. 25-26.11.2004.g. . ViĜĦa (Lietuva) Konference: “Personības psiholoăiskā attīstība”. 

V. Dombrovskis, S.Guseva, V.Murašovs. Dynamics of professional identification during the univresity 

studies. The 2nd Journal of Teacher Education and Training Conference, Tallinn (Estonia),April 14- 

16,2004. 

150

Civako, S. Guseva, V. Dombrovskis. The Influence of Somatic Illness upon Formation of Teenager’s 

Characters Accentuations// 3 rd International conference “Person. Color. Nature. Music.” May 15-18, 

2002, Daugavpils. 

V.Dombrovskis, S.Guseva. The psychological conditions of the formation of teenagers' positive learning 

motivation // VIIth European Congress on Psychology, 1-6 July 2001, London. 

S.Guseva, O.Nikiforovs. Mūsdienu psihodiagnostikas pamatfunkcijas un mērėi izglītībā. Mākslu 

pedagogu apvienības un Daugavpils Pedagoăiskās universitātes Pirmsskolas un pamatskolas pedagoăijas 

fakultātes rīkotā starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” 2000. 9.-12.lpp. 

A.Ruzha, S.Guseva. Realization of correctional work with teenagers. // Proceedings of the Association 

for Teacher Education in Europe Spring University: Today's reforms for tomorrows school's, Klaipeda 

(Lithuania), 4th-7th May, 2000, Klaipedos Universitetas, 2000. p.p. 198-203. 

Svetlana Guseva. Correctional-developmental work as a mean for activizating of the thinking process of 

younger teenagers 10-12 years old // The Sixth UNESCO ACEID International scientific conference 

“Global and Indigenous Knowledge for a Learning Society: Innovative Approaches Including New 

Technologies and Concepts of Intelligence” 12-15 December 2000, Bangkokā (Taizeme) 

Valērijs Makarevičs 

V.Makarevičs. Personības tolerances korelācija // In: Pedagoăija : Izglītības zinātnes un pedagoăija 

mūsdienu pasaulē. Rīga, Latvijas Universitāte,: 2004. g. 43-50 lpp. 

В.Макаревич. Толерантность и проблема психологической безопасности. В кн.: “Drošība un tautas 

attīstība. Starptautiskās zinātniskās konferences “ (2004.g. 1.-2.jūnijs) rakstu krājums. Daugavpils, 

2004.g. 141-149 lpp.V. Makarevičs. Tolerance un demokrātiskā izglītība. // In: Pedagoăija: teorija un 

prakse. Rakstu krājums, 1 daĜa, Liepāja, 2003.g. 166-175 lpp. 

V.Makarevičs Толерантностъ как проявление культуры учителя ХХ1 века, Teacher Education the 21 

Century : changes and perspectives, 2003.g. 173-179 lpp. 

V. Makarevičs, I. Stičinskis. The Method for Research of Tolerant Statements. //In call. Scientifical 

articles of the 3-rd international conference “Person. Color. Nature. Music” may 15-18, 2002, Daugavpils 

University, 2002, pp.12-20 

V. Makarevich, M. Maslova. Personality Corelates of Tolerance. // In: psychology in the Baltics: At the 

Crossroads. Abstracts from the 5-th International Baltic Psychology Conferece.August 22-25, 2002 in 

Tartu, Estonia. Tartu 2002, pp. 38 

V. Makarevičs. Tolerance as a psychological Problem// In: Tolerance u citas psiholoăiskās un 

pedagoăiskās problēmas. Daugavpils, 2001. lpp. 29-38 

V. Makarevičs “Modern psychology, it’s problems and prospects”.// In: Tolerance un citas psiholoăiskās 

un pedagoăiskās problēmas, Daugavpils, 2001. lpp. 94-96 

V.Dombrovskis, V.Makarevičs, M.Maslova. Tolerance and its manifestations with the secondary school 

pupils in the process of intergroup perception. // Proceedings of the Association for Teacher Education in 

Europe Spring University: Today's reforms for tomorrow’s school's, Klaipeda (Lithuania), 4th-7th May, 

2000, Klaipedos Universitetas, 2000. p.p. 70-75. c 

V.Makarevičs. Psiholoăija skolā: no priekšmeta ar problēmām līdz problēmām bagātam priekšmetam // 

Skolotājs, Nr. 6 2000, 33.-34.lpp. 

V. Makarevičs Tolerance as a Psychological Phenomenon: Raising the Problem// In call Scientifical 

articles of the second international conference “Person. Color. Nature. Music”, May 18-20, 2000, 

Daugavpils Pedagogical University, 2000. pp. 33-40 

Mārīte Kravale 

A.Pipere, M.Kravale “Philosophy of Education for Sustainable Development: Perspectives of Doctoral 

Students in Education”.2005.g. Helsinku Universitāte, Helsinki, Somija. (presentation) 

V.Makarevics, M.Kravale “Characteristics of the link between stress and tolerance in adolescence”. 26 

Th International Conference on the Stress and Anxiety Research Society . 2005.g. Halle (Saale), Vācija, 

posteris 

M.Kravale (2005) Young People’s Life Space and Informal Education”. 3. starptautiskā JTET 

konference „Sustainable Devlepment. Culture. Education„ Fechta, Vācija. (CD publication) 

M.Kravale, R.Rinkeviča (2004) „Informal Youth Education in Virtual Environment”. 2. starptautiskā 

JTET konference „Sustainable Devlepment. Culture. Education„ Tallina, Igaunija, (CD publication) 

151

M.Kravale (2003) The Tendency of Nonformal Education to Sustainable Development. 1. starptautiskā 

JTET konference „Sustainable Devlepment. Culture. Education„ Daugavpils, Latvija (CD publication) 

Ilga Salīte 

Salīte I., Vanaăele E., Jurāne A. ORGANIZATION OF LEARNING FOR SUSTAINABLE 

EDUCATION. ICLORD2005 19 th International Conference Bangkok April 18 th -22 nd 2005 (9 lpp) 

Salite Ilga, Salitis Antonijs, Klepere Rudite, Kudinsh Valdis (2004) Curriculum development in teacher 

education towards sustainable education// Proceedings EMSU 2004 “Sustainable Development 

Education: Holistic and Integrative Educational and Management Approaches for Ensuring Sustainable 

Societies”, Monterrey: EMSU, pp.1-14. 

Salite Ilga, Salitis Antonijs, Klepere Rudite, Kudinsh Valdis (2004) Curriculum development in teacher 

education towards sustainable education// Proceedings international conference Honkonga. pp.1-14. 

Salīte I., Skrupska E. (2003) Teachers’ Education Theoretical Model for the Use of Computers in 

Primary School. // Pirmā starptautiskā JTET konference “Sustainable Development. Culture. Education” 

– DU, Latvija. – 132.-139. lpp. 

Salīte, I., Klepere, R. (2003) Biotism as a ground for the education of reflection in teacher education. 

JTET Volume 3, 2003, Daugavpils: ISE,DU, pp. 44.-58. 

Salīte, I., Klepere, R. (2003) Biotism as a Ground for the Evocation of Reflection in Teacher Education. 

Proceedings 1 international JTET conference “Sustainable Development. Culture. Education”, 

Daugavpils: DU, pp.84.-103. 

Salīte I., Salītis A., Klepere R. (2002) Developing curriculum for teacher education toward sustainability. 

Proceedings EMSU, Grahamstown: EMSU. pp.405-421. 

Valdis KudiĦš 

Grabovska R, KudiĦš V, „Die Voraussetzungen für die Enführung didaktisches Modells in der 

ganzheitlichen Bildung“ konferences “Sustainable Development. Culture. Education.” rakstu krājums, 

Fehta (Vācija), 2005. 

Salīte I, Salītis A, Klepere R, KudiĦš V, “Curriculum development in teacher education towards 

sustainable education” konferences EMSU 2004 “Sustainable Development Education: Holistic and 

Integrative Educational and Management Approaches for Ensuring Sustainable Societies” rakstu 

krājums, Monterrey (Meksika): EMSU, 2004. 

Salīte I, Salītis A, Klepere R, KudiĦš V, “Curriculum development in teacher education towards 

sustainable education” konferences “Civic Values and Social Responsibility in a Global Context” rakstu 

krājums, Hong Kong, 2004. 

KudiĦš V, Klepere R, “Toward sustainable education: balancing teachers’ attitudes and actions” JTET 

Volume 4, 2004, Daugavpils: Instutute of Sustainable Education, DU. 

KudiĦš V, Klepere R, “The Formation of Attitudes in the Context of Sustainable Education”, 

konferences “Sustainable Development. Culture. Education.” rakstu krājums, Tallina (Igaunija), 2004. 

KudiĦš V, “Contextual Approach: Tool for Designing Student-cantered Integrated Social Studies 

Curriculum for (Daugavpils University) Primary School Teachers Education Program”, konferences 

“Lithuanian Higher Education: Diagnoses and Prognoses” Rakstu krājums,, ViĜĦa, KauĦa (Lietuva), 

2003. 

KudiĦš V, “The Integrated Social Studies Course for Daugavpils University Primary School Teacher 

Education Program in the Context of Sustainability”, konferences “Sustainable Development. Culture. 

Education.” Rakstu krājums, Daugavpils, 2003. 

KudiĦš V, “Civic Education in Primary School: Contextual approach”, konferences “Cilvēks. Krāsa. 

Daba. Mūzika.” Rakstu krājums, Daugavpils, 2002. 

Dzintra Iliško 



152




Dz. Ilisko "Pedagogical Challenges for Building Holistic Curriculum" . Publikācija Journal of Teacher 

Education and Training Vol.5, 28- 40 

Dz.Iliško (2003) Ecological approach towards re-defying sexuality of women in the Context of building 

Bridges East and West, pp.85-94. 

Dzintra Iliško “Holistic Perspective Towards teaching in the Primary School,” 48-51 lpp. 2000. Klaipeda 

“Education for the 21 st century” 

Irēna Kokina 

Davidova J., Kokina I. Some Aspects of Motivation of Teacher’s Creative Self-development // Spring 

University. Changing Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipedos universitetas, 2005, pp. 45 – 

50. 

Davidova J., Kokina I. European Teachers’ Conceptual Understanding of the Intellectual Giftedness // 

Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika: 4. Starptautiskās konferences zinātnisko rakstu krājums. Daugavpils: 

Saule, 2005, pp. 7 – 19. 

Davidova J., Kokina I. Skolotāja radošas pašattīstības motivācija inovatīvas darbības apstākĜos // Omnia 

mutantur et nos mutamur in illis: Rīgas Pedagoăijas un izglītības vadības augstskolas zinātniskie raksti 

IV. – Rīga: SIA Petrovskis un Ko, 2004, 178. – 188. lpp. 

Davidova J., Kokina I. The Competence of Latvian Teachers in Giftedness Development // Changing 

Education in Changing Society. Part 3. Rīga: Izglītības soĜi, 2003., 92.-98. lpp. 

Davidova J., Kokina I. Latvijas skolotāju gatavība darbam ar apdāvinātiem bērniem // Izglītība un 

kultūra, 2003., 10. janvārī, 6., 11. lpp. 

Davidova J., Kokina I. Apdāvinātibas attīstības problemātika mūsdienu zinātnē un praksē // Decade of 

Reform: Achievements, Challenges, Problems. – Rīga: Izglītības soĜi, 2002, 1. daĜa, 58. – 67. lpp. 

Davidova J., Kokina I. Latvian teachers’ readiness for work with gifted children // Development of 

Human Potential: Investment into our Future. – Rhodes: ECHA, 2002, p. 18. 

I.Kokina, J.Altane. Probleme der Kinderziehung mit Entwicklungsstorungen // Realisieng Educational 

Problems. ATEE Spring University, Klaipeda, Lithunia, 2001. 39 – 44 pp. 

Valfrīds Paškevičs 

G.Liberts, V.Pashkevich, A.Pashkevich. Visualization of physical fields. Proc.of the EPS Workshop 

“Multimedia in Physics Teaching and Learning”.2003, Prague, September 14-16, pp 136 – 137. 

Olli Nordman, Nina Nordman, Valfrid Pashkevich.Influence of UV-light exposure on electron beam 

written gratings in As- Se (As-S) thin films coated with different metals // published in Applied Physics 

Letters , 2001 – vol. 79, Issue 13, pp. 2004 – 2006. 

Olli Nordman, Nina Nordman, Valfrid Pashkevich. Refractive index change caused by electrons in 

amorphous As – S and As – Se thin films doped with different metals by photodiffusion // published in 

Journal of American Optical Society B, 2001 - Vol.18, Issue 8, pp. 1206 – 1211. 

V.Kozlovsky, A.Antinsh, V.Pashkevich.Deposition of W films using different underlayers //American 

Vacuum Society 47-th Int. Symp., Abstract #724, Session TF-TuP9 – Boston, USA, 2000.- Proceedings 

TF-TuP9. 

V. Pashkevich, A. Kozlov, A.Ribakov. Penetration of microwave into nonuniformly screened volume // 

Latvian Journal of Phys and Techn. Sciences – 2000. – Vol. 4. – P. 38 – 47. 

V.Paskevics, J.Maniks, J.Teteris, R.Pokulis. Relaxation of mechanical stress in fullerene C 60 and 

amorphous As2Se3 films // Proc.of Int. Conf. “Applied Physics” – Kaunas, 2000. – pp. 255 – 258 

Gatis OzoliĦš 

OzoliĦš, G. (2004) Totēmisms un pasaka//Letonica. 11. Humanitāro zinātĦu žurnāls. Literatūra. 

Folklora. Māksla. – Rīga: LFMI, 63. – 75. lpp. 

OzoliĦš, G. (2004) Dzīvnieku patrons, dēms un prototēmisms//Platforma II. Latvijas Universitātes 

filoloăijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. – Rīga: 

Zinātne. 

153

OzoliĦš, G. (2004) Totemoloăija: vēsture, saturs un problemātika//Humanitāro ZinātĦu Vēstnesis 6. – 

Daugavpils: DU HF. 7. – 27. lpp. 

OzoliĦš, G. (2003) Pagalms latviešu tautasdziesmās: mītiskie aspekti//Humanitāro zinātĦu vēstnesis. 

2003. N. 3. – 7. – 16. pp. 

OzoliĦš, G. (2003) Austrāliešu totēmisma formas, to iespējamās paralēles latviešu folklorā//Platforma. 

Latvijas Universitātes filoloăijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu 

rakstu krājums. – Rīga: Zinātne, 2003. 73. – 87. pp. 

OzoliĦš, G. (2002) Totēmiskais lācis latviešu tautas pasakās//Aktuālas problēmas literatūras zinātnē: 

Rakstu krājums, 7. – Liepāja: LiePA, 280. – 292. pp. 

OzoliĦš, G. (2002) Totēmiskais vilks latviešu tautas pasakās//Valoda un literatūra kultūras apritē. 650. 

sēj. – Rīga: LU, 250. -259. pp. 

OzoliĦš, G. (2002) Ko atceras totēmiskajos mītos? (Austrāliešu mīti)//AtmiĦa kultūrvēsturiskā kontekstā. 

Starptautiskas konferences materiāli 1. – Daugavpils: DU Saule, 94. – 101.pp. 

OzoliĦš, G. (2002) Latviešu folkloras totēmi: antropoloăiska un socioloăiskā tradīcija//Literatūra un 

kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 4.–Daugavpils: DU: Saule, 9 .- 16. 

pp. 

OzoliĦš, G. (2002) Totēmisma problemātika latviešu folkloristikā//Letonica. Humanitāro zinātĦu 

žurnāls. Literatūra. Folklora. Māksla. – Rīga: LFMI, – 55. – 75. pp. 

Līga AntoĦeviča 




– с.191 – 195. 

AntoĦeviča L., Jauja J., Žilinska A. Skolēnu zināšanas cilvēka fizioloăijā un to padziĜinātas apguves 

iespējas//Starptautiskā zinātniskā konference. Teorija un prakse skolotāju izglītībā II. 2.daĜa. - Rīga: 

RPIVA, 2004., 571. -173.lpp 

Антоневича Л., Сталидзане С., Жильинска А. Двигательная активность и физичесткое развитие 

учащихся в процессе адаптации к учебным нагрузкам // Материалы 5. международной научнопрактической 

конференции. - Калининград, 2003. 

AntoĦeviča L., KuĦicka I., Paškeviča A. Veselības veicināšanas kursa loma dažāda profila speciālistu 

sagatavošanā // DPU 9.ikgadējā zinātniskā konference. Rakstu krājums A14. - DPU: Saule, 2001. - 75 - 

76 lpp. 

AntoĦeviča L., Ivanova L. DPU studentu attieksme pret veselības mācību kā integrētu kursu skolā // DPU 

8.ikgadējā zinātniskā konference. Rakstu krājums A10. – DPU: Saule, 2000. - 148-149 lpp. 

Jānis Jauja 


iespējas // Teorija un prakse skolotāju izglītībā II. Starptautiska zinātniskā konference. – Rīga: RIVA, 

2004. – 171. -173.l 

Jauja J., Žilinska A., AntoĦeviča L. Двигательная активность и физичесткое развитие учащихся в 

процессе адаптации к учебным нагрузкам, Материалы 5. международной научно-практической 

конференции. Калининград, 2003 

AntoĦina Žilinska 




– с.191 – 195. 


iespējas. Starptautiskā zinātniskā konference “Teorija un prakse skolotāju izglītībā II”, Rīga, 2004 – 571. 

-573.lpp 

Жилинска А., Сталидзане С. Новый подход в оценке нарушений опорно-двигательного аппарата. 

Материалы международногонаучно-практической конф. Витебск, 2003. – 217 –219. 

154

AntoĦeviča L., Jauja J., Žilinska A. Двигательная активность и физичесткое развитие учащихся в 

процессе адаптации к учебным нагрузкам, Материалы 5. международной научно-практической 

конференции. Калининград, 2003 

Kaminska I., Žilinska A. SmadzeĦu pusložu dominēšana jaunāko klašu skoleniem. DPU Psiholoăijas 

katedra. Tolerance un citas psiholoăiskās un pedagoăiskās problēmas. Izd. “Saule”, 2001, 108 – 109 lpp. 

Angelika Paškeviča 

Liberts G., Pashevich A., Pashkevich V. Visualization of physical fields, // 8-th Workshop on 

Multimedia in Physics Teaching and Learning. – Prague, 2003. 

Liberts G., Pashevich A., Rakvich B. Polarization—difference imaging based on PLZT ceramic EO 

modulator // ICO Topical Meeting on Polarization Optics. - Finland: Joensuun Yliopistopaino, 2003. – 

p.136,137. 

AntoĦeviča L., KuĦicka I., Paškeviča A. Veselības veicināšanas kursa loma dažāda profila speciālistu 

sagatavošanā // Rakstu krājums A14. - DPU: Saule, 2001. - 75 - 76 lpp. 

Svetlana Stalidzāne 

Stalidzāne S., Žilinska A., RomaĦenko N., AntoĦeviča L. Экологические аспекты физического 



– с.191 – 195 

Сталидзане С. Oрганизация коррекции опорно-двигательного аппарата в школьной системе г. 

Даугавпилса. Материалы 5. международной научно-практической конференции. Калининград, 

2003. 

Сталидзане С., Жилинска А.Новый подход в оценке нарушений опорно-двигательного аппарата. 

Материалы международного научно-практической конф. Vitebska, Baltkrievija, 17.-18.10.2003. – 

lpp.217. –219. 

Gatis OzoliĦš 

OzoliĦš, G. (2004) Totēmisms un pasaka//Letonica. 11. Humanitāro zinātĦu žurnāls. Literatūra. 

Folklora. Māksla. – Rīga: LFMI, 63. – 75. lpp. 

OzoliĦš, G. (2004) Dzīvnieku patrons, dēms un prototēmisms//Platforma II. Latvijas Universitātes 

filoloăijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. – Rīga: 

Zinātne. 

OzoliĦš, G. (2004) Totemoloăija: vēsture, saturs un problemātika//Humanitāro ZinātĦu Vēstnesis 6. – 

Daugavpils: DU HF. 7. – 27. lpp. 

OzoliĦš, G. (2003) Pagalms latviešu tautasdziesmās: mītiskie aspekti//Humanitāro zinātĦu vēstnesis. 

2003. N. 3. – 7. – 16. pp. 

OzoliĦš, G. (2003) Austrāliešu totēmisma formas, to iespējamās paralēles latviešu folklorā//Platforma. 

Latvijas Universitātes filoloăijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu 

rakstu krājums. – Rīga: Zinātne, 2003. 73. – 87. pp. 

OzoliĦš, G. (2002) Totēmiskais lācis latviešu tautas pasakās//Aktuālas problēmas literatūras zinātnē: 

Rakstu krājums, 7. – Liepāja: LiePA, 280. – 292. pp. 

OzoliĦš, G. (2002) Totēmiskais vilks latviešu tautas pasakās//Valoda un literatūra kultūras apritē. 650. 

sēj. – Rīga: LU, 250. -259. pp. 

OzoliĦš, G. (2002) Ko atceras totēmiskajos mītos? (Austrāliešu mīti)//AtmiĦa kultūrvēsturiskā kontekstā. 

Starptautiskas konferences materiāli 1. – Daugavpils: DU Saule, 94. – 101.pp. 

OzoliĦš, G. (2002) Latviešu folkloras totēmi: antropoloăiska un socioloăiskā tradīcija//Literatūra un 

kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 4.–Daugavpils: DU: Saule, 9 .- 16. 

pp. 

OzoliĦš, G. (2002) Totēmisma problemātika latviešu folkloristikā//Letonica. Humanitāro zinātĦu 

žurnāls. Literatūra. Folklora. Māksla. – Rīga: LFMI, – 55. – 75. pp. 

155

Baiba Felce 

Felce, B. (2005) Sapratnes iztēle un izvēle// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. 

Globalizācija un kultūra. Zinātnisko rakstu krājums.VI. – Daugavpils: Saule 74. – 79. lpp. 

Felce, B. (2004) Bēgt vai emigrēt?// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko 

rakstu krājums.V.– Daugavpils: Saule, 17. – 19. lpp. 

Felce, B. (2003) Nenotveramā netveramība// starpt. konf. „Eksistence un komunikācija: S.Kirkegoram - 

190”. Rīga. 

Felce, B. (2001) Ētisko vērtību iedzīvināšanas pamatmehānisms // DPU EN pasniedzēju un studentu 

zinātniski metodiskās konferences “Akadēmiskās izglītības problēmas universitātē” rakstu krājums. – 

Daugavpils, Saule, DPU, 2001. 

Domātprieks. Integrēts mācību metodisks līdzeklis. – (Autoru kolektīvs), R., Filosofiskās Izglītības 

Centrs, 2001 

Ainārs Felcis 

Felcis A. (2005) Atsvešinājums un mūsdienu pasaules apjēgums // Literatūra un kultūra: process, 

mijiedarbība, problēmas. Globalizācija un kultūra. Zinātnisko rakstu krājums. VI – Daugavpils, Saule, 

2005. – 19. – 24. lpp. 

Felcis A. (2004) Trimdas metafizika // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. 

Zinātnisko rakstu krājums. V – Daugavpils, Saule, 2004.- 11.-17. lpp. 

Felcis A. (2002) Kinorealitāte un realitāte savas realitātes meklējumos//AtmiĦa kultūrvēsturiskā 

kontekstā. – Daugavpils, Saule, 2002. – 81.- 89 lpp. 

Felcis A. (2001) Eksistence un subjektīvais domātājs //DPU EN pasniedzēju un studentu zinātniski 

metodiskās konferences “ Akadēmiskās izglītības problēmas universitātē “rakstu krājums. – Daugavpils, 

Saule, DPU, 2001. 11. – 13. lpp. 

Felcis A. (2001) Filosofija un politika // HF Zinātniskie lasījumi. – Daugavpils, Saule, DPU, 2001. 

Kinorealitāte un realitāte // Homo Aestheticus: no mākslas filosofijas līdz ikdiens dzīves estētikai. – 

Rīga, Tapals, 2001.- 267.–279.lpp. 

Felcis A. (2000) HēgeĜa atsvešināšanās teorija un mūsdienas // DPU Zinātniskie raksti. HF X Zinātniskie 

lasījumi. – DPU, 2000.g., 43.-50.lpp. 

• Līdzdalība semināros, konferencēs: 

Laiks, vieta Seminārs, konference 

26.-27.10. 

KaĜiĦingrada, 

Krievija 

27. – 30. jūlijs 

Sidneja, Australia 

03.07.– 8. 07. 

Granāda, Spānija 

2005.gads 

Uzstāšanās 6. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē ”Теория и 

практика физической культуры и спорта в современных условиях 

развития образования” ar referātu “Физическая подготовленность 

воспитанников Даугавпилской детско-юношеской школы №1“. 

156 

Docētāji 

lekt. I. Kazakeviča 

29. ikgadējā konference “Pacific Circle Consortium”, New South 

Wales Department of Education and training prof. I.Salīte, 

Uzstāšanās 9. Eiropas psiholoăijas kongresā “Crossroads of 

psychology in a world without borders” ar referātu “Understanding 

teachers’ self: relation between social identity and terminal values 

lekt V.KudiĦš 

lekt E.Vanaăele 

as. prof. A.Pipere, 

doc.V.Dombrovskis, 

lekt S.Guseva, 

doc. Dz. Iliško

13. – 15. 06. 

Helsinku 

Universitāte, 

Helsinki, Somija. 

Halle (Saale), 

Vācija 

21.-24.05. 

(Fehta, Vācija) 

Uzstāšanās starptautiskajā Vides izglītības konferencē “Ilgtspējīga 

attīstība caur izglītību” ar referātu “Philosophy of Education for 

Sustainable Development: Perspectives of Doctoral Students in 

Education 

līdzdalība konferencē. 26 Th International Conference on the Stress 

and Anxiety Research Society . Posteris: “Characteristics of the link 

between stress and tolerance in adolescence”. 

JTET 3. starptautiskā konference “Sustainable Development. Culture. 

Education.” 

157 


as.M.Kravale 

V.Makarevics, 

as. M.Kravale 

prof. I. Salīte, 

lekt. S.Čapulis, 

lekt.N.GeriĦa, 

as. M.Kravale, 

lekt. V.Guseva, 

as.prof. I.Kokina, 

doc. Dz. Iliško, 


doc. V.Makarevičs, 

18.-21.05. 4. starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” prof. I. Salīte, 


lekt.N.GeriĦa, 






16. -18.05 

Nalenchow, Polija 

International Conference „Religion and Economics” doc.L. Gorbaceviča 

10.-11.05. Starptautiskā zinātniskā konference “Bērns kultūrā” – dalībnieki, lekt. G.OzoliĦš; 

Daugavpils organizatori 

lekt. I. Kupšāne 

13.-14. maijs Piedalīšanās starptautiskajā konferencē "Adult Education" Somijā doc. Dz.Iliško, 

Turku University. Uzstāšanās ar referātu " Possibilities and doc. V.Dombrovskis, 

Challenges of Adult Education in Latvia" 

lekt. S.Guseva. 

10.03. 

Baltistika kā sava un svešā filoloăija., ZiĦojums: Radniecības lekt. I. Kupšāne, 

Varšava 

struktūra un simboli latviešu precību rituāla tautasdziesmās. lekt. G.OzoliĦš 

13 – 14.01 KauĦa. Humanitārās zinātnes jaunajā Eiropā. ZiĦojums: Problem of 

Totemism in Folklore. 

2004. gads 

Lekt. G.OzoliĦš 

25-26.11. 

The symptoms of Social Disadaptation of Adolesence with Deviant Doc. V.Dombrovskis, 

ViĜĦa, Lietuva Behaviour. Konference: “Personības psiholoăiskā attīstība”. 

doc. S.Guseva, 

doc. V.Makarevičs 

12.11. 

Kultūras krustpunkti. ZiĦojums: Totēmisms austrāliešu Lekt. G.OzoliĦš 

Rīga 

tradicionālajās kultūrās. 

Polocka, 

Uzstāšanās starptautiskajā ekoloăiskājā simpoziumā “Экологические doc. L. AntoĦeviča, 

Baltkrievija проблемы природно-технических комплексов”. 

doc. A. Žilinska , 

lekt. S. Stalidzāne, 

lekt. N. RomaĦenko 

13 – 16. 09. Uzstāšanās starptautiskajā konferencē “Migrācija Eiropā: sociālie un doc. V.Dombrovskis , 

Kijevas 

psiholoăiskie aspekti” ar referātu “Latvijas studentu dzīves krīze un doc. S.Guseva, 

universitāte, profesionālās identitātes veidošanās īpatnības” 

as.prof A.Pipere, 

Sudaka, Ukraina. 

doc. V.Makarevičs. 

Rīga Uzstāšanās Starptautiskā zinātniskā konferencē “Teorija un prakse doc. A. Žilinska, 

skolotāju izglītībā II” ar referātu „Skolēnu zināšanas cilvēka doc. J. Jauja 

fizioloăijā un to padziĜinātas apguves iespējas” 

doc. L. AntoĦeviča 

VI Monterreja, Līdzdalība globālā universitāšu sadarbības projekta “Environmental prof. I. Salīte, 

Meksika 

Management for Sustainable University” –2004. starptautiskā 

konference “Sustainable Development Education: Holistic and 

Integrative Educational and Management Approaches For Ensuring 

Sustainable Societies” 

doc. S.Guseva,

4.-7. maijs 

Gēteborgā, 

Zviedrijā 

22.-24.04. 

ViĜĦa, Lietuva 

14.-16.04. 

Tallina, Igaunija 

02. - 06.04. 

Kijeva, Ukraina 

Februāris un maijs 

Ungārija 

29.01. – 30.01. 

Daugavpils 

3. – 6.01. 

Honolulu, Havaja, 

USA 

Trešais starptautiskais seminārs (The 3rd International Network 

Meeting) UNESCO/UNITWIN projekta pie Jorkas universitātes 

“Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības mērėi” 

ietvaros (aptaujas veikšana, rekomendāciju izstrāde un prezentācija 

projekta dalībnieku apspriedē) 

Uzstāšanās IV starptautiskā zinātniskā konferencē “Mūsdienu 

hermoneitika un teksta integrācija” 

JTET 2. starptautiskā konference “Sustainable Development. Culture. 

Education.” 

158 


as.prof A.Pipere, 


rīcības komiteja, 

dalībnieki – 


lekt. V.KudiĦš, 

as. M. Kravale, 


lekt. V. Guseva., 


as.prof. A. Pipere, 

prof. E. KrastiĦa 

Starptautiskās vieglatlētikas federācijas seminārs As. J.Petrovskis 

Dalība semināros par gadījuma pētījumos (case study) prof E.KrastiĦa 

DU HF XIV zinātniskie lasījumi., ZiĦojums: Totēmisma rituālā 

teorija. 

Uzstāšanās II Starptautiskajā Izglītības konferencē Izglītības 

psiholoăijas sekcijā ar referātu “Identity of Latvian Teacher: 

Examining Structural Variations and Interactive “Self””. Publikācija 

krājumā Proceedings of 2 nd Annual Hawaii International Conference 

on Education 

11.-12.12. 

2003. gads 

Uzstāšanās international Conference “Lithuanian Higher Education: 

ViĜĦa & KauĦa, Diagnoses and Prognoses” 

Lietuva 

4.-5.12. Globalizācija un kultūra. Daugavpils, ZiĦojums: Totēmisma lokālie 

un globālie aspekti. 

XI 

Polarization—difference imaging based on PLZT ceramic EO 

Somija 

modulator // ICO Topical Meeting on Polarization Optics. 

16-19.11. Piedalīšanas starptaurtiskajā konferencē "Body and Sexuality" 

Indonēzijā. Uzstāšanās ar referātu " Ecological approach towards redefying 

sexuality of women in the Context of building Bridges East 

17.-18.10. 

Vitebska, 

Baltkrievija 

and West 

Uzstāšanās starptautiskā metodiskā – zinātniskā konferencē ar referātu 

„Новый подход в оценке нарушений опорно-двигательного 

аппарата”. 

G.OzoliĦš 

as. prof. A.Pipere 




lekt. G.OzoliĦš 

lekt. A. Paškeviča 

doc. Dz.Iliško 

doc. A. Žilinska , 

lekt. S. Stalidzāne 

22-25. 08. Piedalīšanās starptautiskajā konferencē “The Identity of Woman in 

the Post-Socialist Countries,” Riga, Latvia. Nolasīts referāts: “ An 

Ecofeminist View on Raising Women’s Identity in Latvia” 


28.06.-04.07 

Polijarvi,Somija 

Starptautiska zinātniskā konference“Polarization Optics” 

lekt.. A. Paškeviča 

4.- 16. 09. “ 8 th Workshop on Multimedia in Physics Teaching and Lerning” Lekt. A. Paškeviča 

Prāga, Čehija 

19.-21.05. 

Daugavpils, 

Latvija 

JTET 1. international conference “Sustainable Development. Culture. 

Education.” 

prof. I.Salīite, 


as. prof. A.Pipere,. 


lekt. V.Guseva

17-19.05. 

KaĜiĦingrada, 

Krievija 



развития образования” ar referātu „Разработка образовательной 

программы по интересам для популяризации здорового образа 

жизни старшеклассников.” 

V, Rīgā Dalība ATEE Spring University konferencē “Changing Education in a 

Changing Society”, iegūts sertifikāts, uzstāšanās un publikācija 

159 

lekt. I.Kazakeviča 

prof. E.KrastiĦa, 


as. M.Kravale 

prof. E.KrastiĦa 

II 2003. Rēzeknē Starptautiskā zinātniskā konference “Personality. Time. 

07.03. 

Communication.” Publikācija “Pašizvērtēšana sākumskolā” 

Latvijas Universitātes 61. zinātniskā konference. „LU Filoloăijas 

fakultātes jauno zinātnieku konference”. ZiĦojums: Totēmisma 

socioloăiskā teorija. 


III 

Visualization of physical fields,// 8-th Workshop on Multimedia in lekt. A. Paškeviča, 

Prāga, Čehija Physics Teaching and Learning. – Prague, 

prof. V. Paškevičs 

01.03. 

LPA 9. konference „Aktuālas literatūras zinātnes problēmas”. lekt. G.OzoliĦš, 

Liepāja 


30-31.01. 

DU HF XIII zinātniskie lasījumi. lekt. G.OzoliĦš, 


2002. gads 


IX Grahomstouna, Starptautiskā konference “Environmental Management for Sustainable prof. I. Salīte 

Dienvidāfrika Universities” 

24.-25.05. Atēnas, Ceturtā starptautiskā izglītības konference, prof. E.KrastiĦa, prof. 

Grieėija 

I.Salīte 

15.-18.05.2002 Daugavpils universitātes PPF un MMF trešā starptautiskā konference prof. I.Salīte, 

”Person. Color. Nature. Music.” 

lekt. V.KudiĦš 

23.-24. 05. 

Rīga 

02.-5.05. 

Rīga 

05.-06.04. 


15.-16.03. 


22.02. 

Liepāja 

15.02. 

Rīga 

12.02. 

Rīga 

34.-25.01. 


I-III 2002. 

ASV 

Uzsatāšanās LPA 5. starptautiskā zinātniskā konferencē “Sabiedrība 

un kultūra” 


ATEE Spring University Towards Quality in Education: comparative as. prof. I.Kokina, 

studies 


as. prof. A.Pipere 

Uzsatāšanās X starptautiskājā seminārā „Laiks un telpa literatūrā un lekt. lekt. G.OzoliĦš 

mākslā” 

lekt. I. Kupšāne, 

„20. gs. kultūras paradigmas”. ZiĦojums: Totēmisma definīcijas 

problēma XX. gs. kultūrā. 


Uzsatāšanās starptautiskā zinātniskā konferencē „Aktuālas literatūras lekt. G.OzoliĦš, 

zinātnes problēmas”. 


Latvijas Universitātes 60. zinātniskā konference. „Valoda un literatūra 

kultūras kontekstā”. ZiĦojums: Etioloăijas elementi latviešu dzīvnieku 

pasakās. 


Latvijas Universitātes 60. zinātniskā konference. „Latviešu literatūra, 

folklora, māksla un pasaules konteksts”. ZiĦojums: Totēmisma 

definīcijas problēma. 


DU HF XII zinātniskie lasījumi lekt. G.OzoliĦš, 


ASV Montesori asociācijas finansētā starptautiskā virtuālā konference prof. I.Salīte, 

““Exploring and Expanding The Great Work” (TGW EDGES)”, ko lekt V.KudiĦš, 

organizē Izglītības studiju institūts (The Institute for Education 

Studies (Earth TIES)), http://www.earthties.org/twg. 

as.prof. A.Pipere 

14.12., 

2001. gads 

Piedalīšanās Liepājas Pedagoăiskās akadēmijas un DU PPF 

LPA, Liepāja organizētajā “Bērna identitātes veidošanās pirmsskolas vecumā” 

11.-14.12. Piedalīšanās 3.ikgadējā CEEE konferencē “Educating Your Children 

for Democracy: Our Future, Our Challenge” 

18. - 19. 11. Starptautiskā konference “1er Encuentro Internacional sobre 

Mursijā, Spānijā Meditación en la Región de Murcia” projekta ERASMUS ietvaros- 

lekt. L.Silova, 

as. M.Kravale 


as. prof. A.Pipere

4. – 26.10. Piedalīšanās seminārā “Bērnu ar speciālām vajadzībām iekĜaušana prof. E.KrastiĦa 

Pērnava, Igaunija skolā”, iegūts sertifikāts 

28.08-01.09. Piedalīšanās 9th European Conference for Research on Learning and doc. E. OĜehnoviča 

Friburga, Šveice Instruction; tēzes “Pedagogical and Psychological Aspects if 

Authentic Assessment of Students’ Achievements in System of Higher 

Education in Latvia”, 

21.-27. 07. ĥujork 24. ikgadējais vadīšanas sertifikācijas institūts “Mācīšana izmantojot 

skolēnu individuālos mācīšanas stilus” (The 24th Annual Leadership 

Certification Institute: Teaching Students Through Their Individual 

Learning Styles), 

prof. I.Salīe 

13. – 17.07. Uzstāšanās XXIII Starptautiskajā skolu psihologu asociācijas as.prof. A.Pipere 

Durhema, ASV kolokvijā “School Psychology Around the World: Many Languages, 

One Voice for Children” ar stenda referātu “Professional adaptation 

of young teachers: assessment, analysis and support systems” 

(līdzautore T.Uzole). 

XI 

Piedalīšanās “Soli pa solim” seminārā “International Step by Step prof. E.KrastiĦa 

ViĜĦa, Lietuva Applied Researh Training” iegūts sertifikāts. 



развития образования” ar referātu „Анализ факторов здорового 

образа жизни студентов спортивного факультета.” 


18. - 19.05 Otrā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika” prof. I.Salīte, 

as. prof. I.Kokina, 

as. prof.. A.Pipere 

10-11.05. 

„AtmiĦa kultūrvēsturiskajā kontekstā”. ZiĦojums: Ko atceras G.OzoliĦš 

Daugavpils totēmiskajos mītos? 

DPU 9.ikgadējā zinātniskā konference. Rakstu krājums 

doc. L.AntoĦeviča 

lekt. A.Paškeviča, 

doc. J.Jauja 

lekt. N. GeriĦa, 

lekt. I.KuĦicka, 

lekt. A.KovaĜevskis 

04. – 6.05 Uzstāšanās ATEE Starptautiskajā pavasara universitātē “Today’s as. prof. A.Pipere 

Klaipēda, Lietuva. reforms for tomorrow’s schools” ar referātu “Coherent teacher 

personality: interdisciplinary aspects” 

05.-07.04. IX starptautiskais seminārs „Laiks un telpa literatūrā un mākslā”. lekt. G.OzoliĦš 

Daugavpils ZiĦojums: Māja latviešu tautas pasakās. Iespējamie totēmisma 

relikti. 

27.02. 

„Aktuālas literatūras zinātnes problēmas”. ZiĦojums: Totēmiskais lekt. G.OzoliĦš 

Liepāja. 

sencis latviešu tautas pasakās. 

08.02. 

Uzstāšanās Latvijas Universitātes 59. zinātniskā konferencē „Valoda lekt. G.OzoliĦš, 

Rīga 

un literatūra kultūras kontekstā” 


27.-29.01. DU HF X zinātniskie lasījumi. lekt. G.OzoliĦš, 



25.-26. 01. DU HF XI zinātniskie lasījumi. 

lekt. G.OzoliĦš, 


2000. gads 


februāris LU 58. zinatniskā konference “Valoda un literatūra kultūras apritē” lekt. I. Kupšāne 

18. - 19. 11. Starptautiskā konference “1er Encuentro Internacional sobre 

Meditación en la Región de Murcia” Mursijā, Spānijā projekta 

ERASMUS ietvaros- 

13. – 17.07. 

Durhema, ASV 

Uzstāšanās XXIII Starptautiskajā skolu psihologu asociācijas 

kolokvijā “School Psychology Around the World: Many Languages, 

One Voice for Children” ar stenda referātu “Professional adaptation 

of young teachers: assessment, analysis and support systems” 

(līdzautore T.Uzole). Tēzes krājumā “School Psychology Around the 

World: Many Languages, One Voice for Children”. 

160 

as.prof. A. Pipere 

as.prof. A. Pipere

18. - 19.05. Otrā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika as.prof. A. Pipere, 

prof. I. Salīte 

4. – 6.05 Klaipēdas Universitāte, Klaipēda, Lietuva. Uzstāšanās ATEE 

Starptautiskajā pavasara universitātē “Today’s reforms for 

tomorrow’s schools” ar referātu “Coherent teacher personality: 

interdisciplinary aspects” 

161 

as.prof. A. Pipere 

07.05.-08.05. Uzstāšanās DPU 8.ikgadējā zinātniskā konferencē ar referātu doc. L.AntoĦeviča 

lekt. A.Paškeviča, 

lekt. S.Čapilis 

lekt. N. GeriĦa, 

lekt. I.KuĦicka 

lekt. A.KovaĜevskis 

lekt. J.Petrovskis 

lekt.N.RomaĦenko 

• Zinātnisko, zinātniski metodisko konferenču un semināru organizēšana 

- kopš 2003. gada līdzdalība DU Jauno Zinātnieku Asociācijas darbībā un DU starptautisko jauno 

zinātnieku konferenču organizēšanā – doc. Dz.Iliško 

- kopš 2003.V JTET starptautiskās koferences “Sustainable Development. Culture. Education.” 

Orgkomitejā. Papildus informācija http://www.dau.lv/ise 

- mācību grāmatu un mācību līdzekĜu sagatavošana: doc. J.jauja, doc. 

A.Žilinskahttp://www.de.dau.lv/fiziologija/lab2lvht/index.html 

- kopš 2003. gada angĜu valodas apgūšanas semināri – diskusijas par aktuālu materiālu 

- rakstu recenzēšana žurnāla ‘’TRAMES’’ speciālajam numuram (Vol.9, No.2, 2005) “Theory and 

practice in today’s teacher education” (TRAMES – Humanitāro un sociālo zinātĦu žurnāls, Igaunijas 

ZinātĦu akadēmijas un Tartu Universitātes oficiālais izdevums) – as.prof. A.Pipere 

- 2000.g. 5. maijs - zinātniskā konference „Mīts kultūrā” (Daugavpils,) - Rīcības komitejas vadītājs – 

lekt. G.OzoliĦš. 

- 4-th International Conference. Natural Sciences and Teacher training. Latvia, Daugavpils – 2003, 

November 20 - 21, organizing committee. - lekt. A. Paškeviča 

- Latvijas Republikas skolēnu konkurss “Pazīsti savu organismu” Daugavpils, 2004.g.21., 22.aprīlis un 

2005.g. 22.aprīlis, orgkomiteja.- lekt. A. Paškeviča 

- DU docētāji sagatavo un piedāvā profesionālās pilnveides kursus sporta skolotājiem par aktuālām 

pedagoăiskām un metodiskām problēmām: 

N.p.k. Datums Kursi Docētāji 

1. 24.- 28.03.2003. Skolēnu fiziskās attīstības 

noteikšanas metodes un balsta 

kustību aparāta traucējumi 

2. X. 2003. Sporta un pedagoăiskās meistarības 

pilnveidošana 

3. 13.12.2003 – 

06.03.2004. 

Sporta un pedagoăiskās meistarības 

pilnveidošana sporta skolotājiem 

• Līdzdalība profesionālajās un sabiedriskās organizācijās: 

doc. J.Jauja, doc. A. Žilinska, lekt. 

A. Paškeviča, lekt. S. Stalidzāne 

doc. J.Jauja, doc. V.Dombrovskis, 

lekt. N.GeriĦa, lekt.I.Kazakeviča, 

lekt. N.RomaĦenko, as. J. Petrovskis 

doc. J.Jauja, doc. V.Dombrovskis, 

lekt. N.GeriĦa, lekt.I.Kazakeviča, 

lekt. N.RomaĦenko, as. J. Petrovskis 

Docētājs Organizācija 

lekt. N. RomaĦenko Daugavpils Olimpiskā centra padomes biedris; 

Latvijas Jaunatnes basketbola līgas Daugavpils komandu treneris; 

Nacionālās kategorijas tiesnesis basketbolā.

lekt. I.Kazakeviča, Latvijas Aerobikas asociācijas biedre 

as. V. Maklakova 

lekt. I.KuĦcka Latvijas Jaunatnes Veselības centru padome; 

Koalīcija jauniešu seksuālās un reproduktīvās izglītošanas ilgtspējai “Cita skola”; 

Latvijas Veselības izglītības asociācijas biedre; 

Latvijas Ăimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija “Papardes zieds”; 

Latgales Veselību veicinošo skolu centra koordinatore; 

Daugavpils Universitātes Veselības Veicināšanas Centra direktore, jauniešu 

Veselības kluba “PAR TO” konsultante 

As. M. Kravale Kopš 2000.g. Baltijas pedagoăijas vēsturnieku asociācijas locekle; 

Kops 1999 g. Ētikas pedaogu asciācijas locekle 

as. J. Petrovskis Kopš 2000.g. Latvijas Nacionālās kategorijas tehniskais tiesniesis; 

Latvijas Augstskolu sporta padomes loceklis 

Kopš 2005.g. Latvijas vieglatlētikas savienības (LVS) koordinators Latgales 

reăionā; 

Kopš 2005.g. Latvijas vieglatlētikas savienības (LVS) Augst sasniegumu 

komisijas pārstāvis Latgales reăionā 

prof. V. Paškevičs DU Senāta priekšsēdētājs; 

DU un RTU Fizikas un astronomijas profesoru padomes loceklis; 

Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijas loceklis 2000 –2004.g.; 

Latvijas Fizikas biedrības biedrs; 

Latvijas Zinātnieku savienības biedrs; 

Latvijas augstskolu Profesoru asociācijas loceklis. 

as.prof. A. Pipere kopš 2001.gada Starptautiskās Skolu psihologu asociācijas (ISPA) biedre 

lekt. A.Felcis, 

lekt. B.Felce 

kopš 1998.g.- darbojas dibinātajā Filosofiskās izglītības centrā (FIC), Rīgā, kas 

darbojās “International Council for Philosophical Inquiry with Children” 

paspārnē 

Lekt. V. KudiĦš kopš 2005.g. Īpašo uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta 

Pilsoniskās padomes loceklis; 

kopš 2005.g. Latvijas Lauku Forumu valdes loceklis; 

kopš 2003.g Lauku attīstības centra valdes loceklis; 

kopš 2002.g. Daugavpils rajona partnerības padomes prieksšēdētājs; 

Akadēmiskā personāla zinātniskās darbības pārskats 

par 2005./2006. st.gadu 





E.Vanaăele; 


1.2. 2005/2006 st .g. - vairāki mācībspēki izmantojuši radošos atvaĜinājumus, lai veiktu pētījumus, 

stažētos citu valstu augstskolās, strādātu bibliotēkās, strādātu pie promociju darba: lekt. 

V.Guseva, lekt.S.Čapulis 

162

2. Studiju programmas docētāju kvalifikācijas celšana Latvijas un ārvalstu augstskolās vai zinātniskās 

pētniecības iestādēs: kursi, semināri, ERASMUS programma, darbs pētnieciskajās laboratorijās utt.. 

Laiks, vieta Kvalifikācijas celšanas veidi 

2005. gadā 

24.-29.08. 

Stažēšanās ārvalstu iestādē. Iepazīšanās ar karjeras izglītības sistēmu 

Dānijas Pedagoăiskā 

universitāte; Augstākās 

izglītības centrs, CIRIUS 

Dānijā. – doc. E.OĜehnoviča 

19.09.-23.09 

Tālākizglītības kursi “Profesionālās izglītības programmu izstrāde” 36 st. 

Rīga 

(sertifikāts) – doc. E.OĜehnoviča 

29.-30.09. 

Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija, Latvijas sporta speciālistu 

Rēzekne 

tālākizglītības centrs, sporta speciālistiem – treneru un sporta skolotāju 

kvalifikācijas paaugstināšanas kursi. Apliecība.- lekt. A.KovaĜevskis, 

lekt. N.RomaĦenko, lekt. I.Kazakeviča 

22.-26. 10. 

Piedalīšanās Amsterdamā 30th Annual Conference “Teachers and their 

Amsterdama, Holande Educators – Standards for development” . Iegūts sertifikāts.- 

30.09.-04.11. 

prof.I.Kokina 

Tālākizglītības kursi “Profesionālās izglītības Leonardo veidošanas 

Daugavpils Universitāte metodika” 36 st. (autore) – doc. E.OĜehnoviča 

Pedagogu profesionālās pilnveides programmas „Mūzikas mācību 

satura attīstība pamatskolā un vidusskolā“ direktore. - prof. 

J.Davidova 

Tallins, Tallinas 

Universitāte 

09.-11.10. 

Tartu, Tallinas Atvērtā 

universitāte, Tartu 

universitāte 

15.-19.11. Varšavas 

universitāte, Karjeras 

attīstības centrs 

23.-27.11. 

Hadersfildas universitāte, 

Lidsas Tehnoloăiskā koledža 

Lekciju cikla lasīšana “Mūzikas skolotāja darbība” Tallinas 

Universitātē Erasmus programmas ietvaros. - prof. J.Davidova 

Stažēšanās ārvalstu augstskolā. Iepazīšanās ar karjeras izglītības sistēmu 

Igaunijā.– doc. E.OĜehnoviča 


Polijā – doc. E.OĜehnoviča 


Lielbritānijā. – doc. E.OĜehnoviča 

2006.gadā 

janvāris Fiziskā attīstība un ārstnieciskie vingrinājumi pēc balsta kustību aparāta 

traucējumiem. Koriăējoša vingrošana. Apliecība Nr. 199. – lekt. 

I.Kazakeviča 

Pedagogu profesionālās pilnveides programma „Pianistiskās un 

psiholoăiskās pieejas Fr. Šopēna skaĦdarbu iestudēšanā” Apliecība Nr. 

2549. - prof. J.Davidova 

17.-26.03. Izglītības un Zinātnes Ministrijas apstiprinātu bērnu un jauniešu nometĦu 

vadītāju kursu programma. Apliecība Nr. DP 000089.- lekt. S.Čapulis 

20.-21.04. Piedalīšanās seminārā „Educational system/ institutions Nordplus 

Neighbour Projecta ietvaros. – doc. Dz.Iliško 

Katho Institute, BeĜăijā Lekciju kursu lasīšana „Adult education in Latvia, possiblities and 

Limitations” „Religious Education in Eastern Europe” – doc. Dz.Iliško 

maijs Piedalīšanās seminārā (16 stundas) „Pieaugušo disleksija” Leonardo 

DaVinci projekta ietvaros . Iegūts sertifikāts. – doc. Dz.Iliško 

163

23.-27.11. 

Hadersfildas universitāte, 

Lidsas Tehnoloăiskā koledža 


Lielbritānijā. – doc. E.OĜehnoviča 

Akadēmiskā personāla attīstība (granti, publikācijas, semināri, konferences utt.). 


(http://www.lapas.dau.lv/science/granti.html ) 


06.2010. prof. I.Kokina Apdāvinātības attīstība Latvijā: realitāte un perspektīvas 

• Latvijas ZinātĦu akadēmijas (LZP) granti 2006.g (skat. tabulu) 


03.0955 V.Makarevičs Tolerance kroskulturālā kontekstā 

04.1249 S.Guseva 

Latgales reăiona jauniešu 

pašnoteikšanās periodā 

profesionālā identifikācija 

05.1427 J.Davidova 

Skolēnu mūzikas uztveres līmeĦu un tipu noteikšana kā 

mūzikas skolotāja diagnosticējošās darbības komponents 

05.1915 I.Salīte Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā 

04.1232 L.Gorbaceviča Laika vadīšana un organizēšana uzĦēmumos 

Tika izmantoti Latvijas ZinātĦu akadēmijas granti dalībai konferencēs – prof. I. Salīte, prof. 

I.Kokina, (www.lzp.lv ) 

2006.g. IZM grants “Izglītības pētījumu metodoloăiskā redzējuma un pētniecisko prasmju attīstību veicinošas 

izglītības vides radīšana darbības pētījumā DU” - prof. I. Salīte; 

2006. gadā gadā LZP piešėir grantu dalībai ISME Starptautiskajā zinātniskajā konferencē Kuala Lampurā 

(Malaizija) – prof. J.Davidova; 

2005. ZA granta vadīšana “Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā” (projekts paredzēts uz 4 gadiem) - 

prof. I. Salīte; 

2005. IZM grants Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: problēmas un perspektīvas uzsākot ANO izsludināto desmitgadi no 

2005.- 2014. gadam- prof. I. Salīte. 

Daugavpils Universitātes iekšējie granti (izmantoti materiāli no 

http://www.lapas.dau.lv/science/granti.html ) 

2006. gada 21. marta DU Zinātnes padomes lēmumu, protokols Nr. 3. tika piešėirts finansējums šādiem DU zinātniskās 

attīstības projektiem 

Reăistrācijas nr. Projekta 

vadītājs 

05-23/2006-5 I. Salīte 

05-23/2006-6 A. Pipere 

05-23/2006-11 I.Kokina 

Publikācijas vietējos un starptautiskajos izdevumos 

164 


Sadarbība ar Klusā okeāna piekrastes izglītības pētījumu konsorciju un 

piedalīšanās 20. PCC konferencē Meksikā 

Žurnāla JTET 6.numura publicēšana un DU docētāju un doktorantu 

piedalīšanās JTET 4. starptautiskajā konferencē "Sustainable Development. 

Culture. Education." 

Gametisko šūnu attīstības novērošana un dubultoto haploīdu iegūšana in vitro 

miežu (Hordeum vulgare L.) putekšĦu maciĦu kultūrās" 

IRĒNA KOKINA 

I.Kokina, J.Davidova “Intellectual giftedness criteria and indicators: Latvian teachers’ view” Journal of teacher 

education and training. Volume 6, 2006,116-134 pp.

I.Kokina, J.Davidova “ Latvian teachers’ conceptual understanding on the intellectual giftedness”. 29th Annual 

conference “Teacher Education Between Theoty and Practice: The End of Theory, The future of Practice? Agrigento 

(Italy), 23-27 October, 2005, 6-21 pp. 

ILGA SALĪTE 

Salīte I., JTET 4. starptautiskā konference “Sustainable Development. Culture. Education” / ’Education for 

Democracy as a Part of Education for Sustainable Development’” - Helsinku Universitātē. Publikāciju 18 lpp. 

Salīte, I. & Pipere, A. Aspects of sustainable development from the perspective of teachers, 

Journal of Teacher Education and Training, Vol.6, 2006, 15-32. 

ANITA PIPERE 

Salīte, I. & Pipere A., Aspects of sustainable development from the perspective of teachers, 

Journal of Teacher Education and Training, Vol.6, 2006, 15-32. 

Pipere, A., Philosophy of Education for Sustainable Development: Perspectives of Doctoral 

Students in Education International collection of Institute of Sustainable Education “Education 

and Sustainable Development: Problems. Solutions. Perspectives”, 1.sējums, 2006, 43-57. 

JakovĜeva, J. & Pipere, A. Professional choice of vocational school and university students in 

Latgale. Sociālo zinātĦu vēstnesis, 2006, 1(3), 39-70. 

Pipere, A. Primary and Secondary Teachers: Beliefs and Performance Related Self-Perceptions 

about Engaged Learning. Baltic Journal of Psychology, Vol. 6, 2005, 32-44. 

JEĜENA DAVIDOVA 

Kokina I., Davidova J. Latvian teachers’ Conceptual Understanding on Intellectual Giftedness // Teacher Education 

Between Theory and Practice: The End of Theory… The Future of Practice?. – Milan, 2005, pp. 2-14. 

Davidova J., Boikova I. Evaluation of student’s individual performance within the context of the development of 

achievements // Davidova J. (Ed.) Problems in Music Pedagogy. – Daugavpils: Daugavpils University, 2005, pp. 

177-195. 

Davidova J. Development of Giftedness in Latvia: Realities and Perspectives// WCGTC 16 th Biennial Conference. 

– New Orleans: WCGTC, 2005, pp. 34-44. 

Davidova J. Evaluation of Student’s Individual Performance within the Context of the Development of 

Achievements. Price H.E. 21 st International Seminar on Research in Music Education: Proceedings. Hong 

Kong Baptist University, 2006, pp. 37-44. 

Kokina I., Davidova J. Intellectual giftedness criteria and indicators: Latvian teachers’ view// Journal of Teacher 

Education and Training, 2006, Volume 6, pp. 116-133. 

VIJA GUSEVA 

Guseva V., Altāne J., Iliško D., Redefining an Attitude towards Marginalized Groups in Latvia. At-Risk Population. 

Sociolinguistic and Educational Issues. Dominant Publishers and Distributors. NEW DELHI-11OOO2 (ed. By 

Smita Sinha & Abha Gupta) 167 – 178 pp. 

Kravale M., Guseva V. Informal Education of Youth and Inclusive Environment. Acta Paedagogica 

Vilnensia.Vilnius University Publishing House.40-46 

Guseva V., Princciples of Efficient Inclusion of Children with Special Needs in Primary School of General 

Education. 4. starptautiskā JTET (JORNAL OF TEACHER EDUCATION AND TRAINING) konference. Sustainable 

development. Culture and education.- Helsinki, Somija. CD 

V.Dombrovskis, S.Guseva, Dz.Iliško. Professional Identification of Adolescents of Latvia in Multicultural 

Environment. 9th European Congress of Psychology. 2005, 03-08 July, Granada (Spain). 

VALĒRIJS DOMBROVSKIS 

V.Dombrovskis, S.Guseva, Dz.Iliško. Professional Identification of Adolescents of Latvia in Multicultural 

Environment. 9th European Congress of Psychology. 2005, 03-08 July, Granada (Spain). 

LILIJA GORBACEVIČA 

165

Горбацевич Л.В. „Время как экономический ресурс в восприятии работающего населения регионов Латвии” 

// 2 Всероссийская научная конференция „Сорокинские чтения – 2005 Будущее России: стратегии развития” 

14.-15. декабря 2005 г. – М.:МГУ,2005. 

Горбацевич Л.В. „Рабочее время и его цена”. Nowa ekonomija a spoleczenstwo T2, Lublin, 2006, стр.391-395 

DMITRIJS OěEHNOVIČS 

OĜehnovičs D. „ViĦi cīnījās par dzimteni...” vai avīze „За Родину” nacistu okupētajā Latvija // Mīti Latvijas vēsture 

/ Red. A.Stranga, I.Feldmanis, I.Butulis / Sast.K.Zelis.- Rīga: Žurnāla „Latvijas Vēsture” fons, 2006.- 104.-112.llp. 

OĜehnovičs D. Antisemītisma propaganda Latvijas presē: 1940. – 1945. // Zinātniskās konferences „Antisemītisms 

un islamofobija Latvijā – pagātne, aktuālā situācija, risinājumi” / Atb.red. Valdis Tēraudkalns.- Rīga: Latvijas 

Bībeles biedrība, 2006.- 67. – 78.lpp. [ISBN 9984-564-84-3] 

Олехнович Д., Зеллис К. Роль антисемитской карикатуры в пропаганде в оккупированной нацистами Латвии 

(газета „Tēvija” 1941 – 1945 г.г.) // Проблеми iсторii Голокосту / Вiд. ред. М.Тяглii.- Вып.3.- N.3.- 2006.- C. 7 

– 25. [ISBN 966-525-719-6; ББК 63.3 (2)722; УДК 930.85] 

DZINTRA ILIŠKO 

Iliško Dz. "Pedagogical Challenges for Building Holistic Curriculum" . Journal of Teacher Education and Training 

Vol. 5, 28- 40 

Dz. Iliško ”Education for democracy in our pluralistic society”, .// “Education for Democracy as a Part of Education 

for Sustainable Development”. Sustainable Development, Culture and Education Conference Guide: 2006., p.58 

VALFRĪDS PAŠKEVIČS 

V.Paskevics. A.Salitis. Mission of nature sciences in txe context of political, economis and social changes. Proc. of 

Int. Conf. ”GATS and Education” 2005. – Patiala, India, p.55 

A.Bulanovs,V.Gerbreders, V.Pashkevich, J. Teteris. Dot-matrix holographic recording in amorphous chalcogenide 

films. Accepted for publication in journal SPIE 2006. 

SERGEJS ČAPULIS 

Sergejs Capulis, JeĜena Badjanova. Theoretical analysis of the use of music at sport classes in the context of 

sustainable development.// “Education for Democracy as a Part of Education for Sustainable Development”. 

Sustainable Development, Culture and Education Conference Guide: 2006 

IRINA KAZAKEVIČA 

Kazakeviča, I., Maklakova, V., Stalidzane, S., 2006.31.maija-3.junija.(Helsinki, Somija). The Fourth International 

Journal of Teacher Education and Training Conference „Education for Democracy as a Part of Education for 

Sustainable Development”68-69 pp.(abstract). 

NIKOLAJS ROMAĥENKO 

Žilinska, A., AntoĦeviča, L., Stalidzāne, S., RomaĦenko, N., 2005 septembris Екологические аспекти питания. 

Otrais starptautiskais ekoloăiskais simpozijs „Екологические проблемы природно – технических комплексов”, 

rakstu krājums, Polocka, Baltkrievija. 2.sējums, 93.-95.lpp. UDK 613.2. 

ANTONINA ŽILINSKA 

Žilinska A., AntoĦeviča L.,. Stalidzāne S. Uztura ekoloăiskie aspekti. 2. starptautiskā ekoloăiskā simpozija 

“Ekoloăijas reăionālās problēmas” tēzes (2 lpp). Baltkrievija,Polocka, 2005.gada septembris. 

Žilinska A., AntoĦeviča L. Problems of physical activity of young people. Book of Abstracts of 4th International 

Baltic Congress on Sports Medicine, pp. 56-57. Riga, 2005, 11.-12. novembris. 

AntoĦeviča L., Jauja J., Žilinska A. The experience of the Department of Anatomy and Physiology in Promoting 

Education of Pupil’s Interests. Book of Abstracts, p. 3-4. Past and Present of Natural Sciences in Daugavpils 

University, Daugavpils, 1.-3.februāris, 2006. g. 

LĪGA ANTOĥEVIČA 

Žilinska A., AntoĦeviča L.,. Stalidzāne S. Uztura ekoloăiskie aspekti. 2. starptautiskā ekoloăiskā simpozija 

“Ekoloăijas reăionālās problēmas” tēzes (2 lpp). Baltkrievija, Polocka, 2005.gada septembris. 

Žilinska A., AntoĦeviča L. Problems of physical activity of young people. Book of Abstracts of 4th International 

Baltic Congress on Sports Medicine, pp. 56-57. Riga, 2005, 11.-12. novembris. 



University, Daugavpils, 1.-3.februāris, 2006. g. 

166

JĀNIS JAUJA 



University, Daugavpils, 1.-3. februāris, 2006. g. 

SVETLANA STALIDZĀNE 

Stalidzāne S. Kustību aktivitātes un veselība. Konferences materiāli, 86.-87. lpp.Krievija, KaĜiĦingrada, 2005.gada 

oktobris. Starptautiskā konference Fiziskās kultūras teorija un prakse mūsdienu apstākĜos attīstoties izglītībai 

Līdzdalība semināros, konferencēs: 


2005. gads 

docētāji 

13.-17. 09. piedalīšanās IX Eiropas Vides izglītības konferencē Klaipēdas prof.I.Salīte 

universitātē ar prezentāciju “Environmental education and 

26.10. 

sustainable development: from policy to practice”. 

Starptautiskā zinātniskā konference „Polijas un Baltijas lekt. D.OĜehnovičs 

Daugavpils kultūras sakari” ar referātu PoĜi Latgalē vācu okupācijas 

laikā (preses avotos). 

22.-26. 10. 30th Annual Conference “Teachers and their Educators – Prof.I.Kokina 

Amsterdama, Standards for development” uzstāšanās ar referātu 

Holande 

“Coorelation Among Intellectual Giftedeness Criteria and 

Indicators in the Context of Teachers’ Conceptual 

31.10. 

Odessa, 

Understanding of Intellectual Giftedness”. 

Starptautiskā zinātniskā konferencē „Odessa and Jewish 

Civilization”.- ar referātu Холокост в Украине в периодической 

печати оккупированной нацистами Латвии: 1941 – 1945 

lekt. D.OĜehnovičs 

novembris Starptautiska conference “Education Policy Transformations” lekt. V.Guseva 

ViĜĦa, Lietuva prezentācija: “Informal Education of Youth and Inclusive 

Environment”. 

15.-16.11. 52. Starptautiskā zinātniskā konference „Ebreju teksts” lekt. D.OĜehnovičs 

Daugavpils Eiropas kultūrā = The „Jewish text” in European Culture”.- ar 

referātu Евреи и русские: периодическая печать Латвии 

1941-1944 годы 

16.-19 .11. Piedalīšanas Starptaurtiskajā konferencē "Body and doc. Dz.Iliško 

Sexuality” Indonēzijā. Uzstāšanās ar referātu " Ecological 

approach towards re-defying sexuality of women”. 

2006. gads 

26 – 27.01. 53. Starptautiskā konference Daugavpils Universitātes lekt. D.OĜehnovičs 

Daugavpils Humanitāras fakultātes XVI Zinātniskie lasījumi.- ar referātu 

Antisemītiskā propaganda: Pro et Contra. 

20.-22. 02. Parīze, UNESCO-UNU seminārs (organizē UNESCO un Apvienoto prof. I.Salīte 

Francija 

Nāciju Universitāte). 

19. 03. 

Rīga 

Starptautiskajā zinātniskajā konferencē. lekt. I.Kazakeviča 

27.03. – 1.04. seminārs “New schooling and citizenship practice”. prof. I.Salīte 

Granādas Prezentācija par DU un BBCC pieredzi ilgtspējīgas izglītības 

Universitātē idejas pamatošanā un realizēšanā 

29-31. 03. Piedalīšanās Starptautiskajā konferencē „Sieviete izglītībā, doc. Dz.Iliško 

karjerā, biznesā” Labklājības Ministrijas organizētajā 

27.-28. 04. 

„EQUAL Latvija” projekta ietvaros 

piedalīšanās izglītības iestāžu vadītāju konferencē Īzglītība 

Latvijas ilgtspējīgai attīstībai”. Uzstāšanās par ilgtspējīgu 

izglītību tagadnes un nākotnes kontekstā. 


167

5.05. 

Rīga 

54. Zinātniskā konference Islamofobijas un antisemītisma 

izaicinājumi. ar referātu Antisemītisma propaganda Latvijas presē: 

1940 – 2005. 

10-13.05. piedalīšanās starptautiskajā teologu kongresā “Theologie von 

Frauen fur Frauen?” Uzstāšanās ar referātu “Uber die 

Situation von Frauen in Kirchen enhemals kommunistischer 

Lander” 

17-18.05 Piedalīšanās 8 . Eiropas Konferencē “Citizenship Education : 

Europe and the World. Teaching European and Global 

Citizenship” ar ziĦojumu “The Challenge of Teaching adults 

17. -18. 05. 

Белорусский 

Государственный 

университет 

физической 

культуры 

Minska, Baltkrievuja 

21.-23.05. 

Daugavpils, Rīga 

24.-28.05 

El Sauzala, 

Tenerife, Spānija, 

29.-30.05. 

Helsinki, Somija 

31.05-03.06. 

Helsinki ,Somija 

15.-17.06. 

Latvijas 

Universitāte, Rīga, 

Latvija 

to embrace the reality of a pluralistic world in Latvia’ 

jauno zinātnieku 2. starptautiskā zinātniski – praktiskā 

konference “Актуальные проблемы теории и методики 

физической культуры, спорта и туризма”. 

55. Zinātniskā konference Starptautiskā ikgadējā jauno 

zinātnieku Daugavpils Universitātes un Sanktpēterburgas 

Valsts kultūras un mākslas universitātes kolokvijs” ar 

referātu Санкт-Петербург – Ленинград в периодической 

печати Латвии: 1941 - 1944 

Starptautiska conference “Conference on Educational 

Guidance” ar referātu “Promoting gender equality in 

education as a way towards a sustainable society in Latvia” 

piedalījos UNESCO globālā projekta seminārā Helsinku 

Universitātē. 

4. starptautiskā JTET konference “Sustainable Development. 

Culture. Education.” 

VII Starptautiskajā Baltijas Psiholoăijas konference “Baltic 

Psychology in Global Context: Where Do We Stand?” 

Datorprezentācija “Relationship between Adult Beliefs of 

Career Development and Life Stress”. 

11.-15.06. piedalīšanās PCC 30.starptautiskajā konferencē Mehiko 

“Education models for the XXI century: a circle of shared 

28.- 30.06. 

Tartu, Igaunija 

3. 07. 

Enfīlda, Liverpūle, 

Lielbritānija 

10.08.-13.08 


24.-26.08. 


experiences”. Piedalīšanās salīdzinošā pētījuma darba grupā. 

56. Starptautiskā zinātniskā konference The Baltic Towns of Riga 

and Tartu as Sites of Memory. ar referātu Tartu and Riga Under 

Nazi Occupation as Reflected in the Newspapers “Tēvija” and “Za 

Rodinu 

Liverpūles Džona Mūra Universitāte, “LEARNING 

COMMUNITIES CONFERENCE”. 

Starptautiska conference “Women Commemorate Women:Spiritual 

Leaders of Central and Eastern Europe” ar referātu “Valerija Seile- 

the spiritual leaders in Latgale”. 

The Fifty-Sixth International Phenomenology Congress 

“Rethinking Education in the Perspektive of Life” 

168 




lekt. N.GeriĦa, 

lekt. N.RomaĦenko, 




doc. E.OĜehnoviča 


prof. I.Salīte, 

prof. A.Pipere, 

lekt. V.Guseva 

doc. Dz.Iliško, 


lekt. S.Čapulis 




prof. A.Pipere 


doc. E.OĜehnoviča 

doc. E.OĜehnoviča

Zinātnisko, zinātniski metodisko konferenču un semināru organizēšana 

• Semināra, konferences organizēšana, vadīšana 

Laiks, vieta Seminārs, koncferece Docētāji 

4.-7.12. 

Vordinburga, 

Dānijā. 

2005. gads 

Projekta ‘ComLearn 21’ seminārs Projekta coordinators DU. 

2006. gads 

8.- 12.02. ERASMUS Intensīvās programmas koordinatoru seminārs 

Bristolē programmai “Educational contributions to social 

(re)generation: creating and sustaining opportunities for 

inclusion”. Koordinators. 

20.-22.04. 

DU, 


Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides programmas 

„Interaktīvo mācību metožu izmantošana, īstenojot mūzikas 

mācību priekšmeta standartu pamatskolā” direktore. 

projekta ‘ComLearn21’ semināra ‘The Basic Elements Defining 

the Function and Culture of the Educational Institutions’ 

vadīšana . 

169 



prof. J.Davidova 


27. – 28.aprīlis Daugavpils universitātes 48. Jauno zinātnieku konference lekt. E.Vanaăele, 

Klaipēdas 


31.05. – 3.06. 

Helsinku 


Starptautiskā semināra „Pedagoăijas metodoloăijas attīstība” 

vadīšana ES Starptautiskā projekta ietvaros. 

4. Starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture. 

Education” . 

• Kvalifikācijas celšanas kursu organizēšana un vadīšana: 

lekt. L.Silova 


prof. I.Salīte, 


Gads Kvalifikācijas celšanas kursi Docētāji 

2005. gads Pedagogu profesionālās pilnveides programmas „Mūzikas 

mācību satura attīstība pamatskolā un vidusskolā“ direktore 

2006. gads Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides programmas 

„Interaktīvo mācību metožu izmantošana, īstenojot mūzikas 

mācību priekšmeta standartu pamatskolā” direktore. 

Līdzdalība profesionālajās un sabiedriskās organizācijās: 



prof. J.Davidova

lekt. N. RomaĦenko Kopš 1993.gada Latvijas basketbola savienības loceklis; 

Daugavpils Olimpiskā centra padomes biedrs; 


Nacionālās kategorijas tiesnesis basketbolā. 


Kopš 2006.g. B kategorijas sporta specialists 


Koalīcija jauniešu seksuālās un reproduktīvās izglītošanas ilgtspējai “Cita skola”; 


Latvijas Ăimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija “Papardes zieds”; 




doc. M. Kravale Kopš 2000.g. Baltijas pedagoăijas vēsturnieku asociācijas locekle; 

Kops 1999. g. Ētikas pedagogu asociācijas locekle 

as. J. Petrovskis Kopš 2000.g. Latvijas Nacionālās kategorijas tehniskais tiesnesis; 



reăionā; 

Kopš 2005.g. Latvijas vieglatlētikas savienības (LVS) Augsto sasniegumu 






Latvijas augstskolu profesoru asociācijas loceklis. 


lekt. A. Felcis, kopš 1998.g.- darbojas dibinātajā Filosofiskās izglītības centrā (FIC), Rīgā, kas 


paspārnē 

lekt. V. Guseva kopš 2006.gada VIKNVA (Vispārējās izglītības novērtēšanas valsts aăentūra) Skolu 

akreditācijas eksperte 

prof. J. Davidova kopš 2006. gada Starptautiskā zinātniskā žurnāla „Problems in Music Pedagogy” galvenā 

redaktore 

lekt.S. Stalidzāne Latvijas fizioterapeitu asociācijas loceklis 

doc. I.Belousa Kopš 2006.g. Starptautiskā Bērnu garīguma asociācija (Association for 

Children’s Spirituality) biedre 

Kopš 2005.g. BBCC (Baltic and Black sea Consortium in educational research) 

biedre 

Kopš 2005.g Asociācija International Seminar on Religious Education and 

Values (ISREV) biedre 

Kopš 2005.g Visindijas Izglītības pētniecības asociācijas (AIAER - All India 

Association for Educational Research) viceprezidente 

Kopš 2005.g biedre Pacific Circle Consortium (PCC) biedre 

Kopš 2005.g Baltic and Black Circle Consortium in Educational Research 

(BBCC) biedre 

Kopš 2003.g Daugavpils Universitātes Jauno Zinātnieku asociācija (DUJZA) 

biedre 

Kopš 1998.g. Latvijas Augstskolu Pedagogu Sadarbības asociācija (LAPSA.) 

biedre 

170

lekt. E.Vanaăele Kopš 2005.g. Pacific Circle Consortium (PCC) biedre 


par 2006./2007. st.gadu 





E.Vanaăele; 


- 2006/2007 st.gadā ir noklausīts teorētiskais kurss, tiek gatavots promocijas darbs 

aizstāvēšanai - lekt.. I.Kazakeviča, as. Maklakova; 

1.2. 2006/2007 st.g. - vairāki mācībspēki izmantojuši radošos atvaĜinājumus, lai veiktu pētījumus, 

stažētos citu valstu augstskolās, strādātu bibliotēkās, strādātu pie promociju darba: lekt. N. 

GeriĦa, lekt. S.Čapulis, doc. I. Belousa. 




2006. gadā 

12.-13.10. 

Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātu bērnu un jauniešu nometĦu 


vadītāju kursu programma. Apliecība. – lekt. N.RomaĦenko 

13. - 14.10. 

Latvijas treneru tālākizglītības centrs, izglītības un sporta speciālistu 

Latvijas Sporta Pedagoăijas 

akadēmija, 

profesionālās pilnveides kursi. Apliecība Nr. 139 – lekt. N.RomaĦenko 

10.11. 

Sporta speciālistu sertifikācijas komisija. Iegūts sporta speciālista 

Rīga 

sertifikāts (B kategorijas treneris), Nr. 0788 – lekt. N.RomaĦenko 

19.decembris, 

Sporta speciālistu sertifikācijas komisija, Iegūts sertifikās „B” kategorijas 

Rīga 

sporta speciālists, Nr.0813.- as. J.Petrovskis 

Balsts- kustību aparāta traucējumi. Koriăējoša vingrošana. Sertifikāts - 

lekt. I.Kazakeviča. 

2007.gadā 

12. septembris, 

„Sirds veselibas veicināšanas atbalsta tīkla izveidei valstī”. Sertifikāts - 



23-25.03. 

Vroclavs Polija 

starptautiskāis treneru seminārs. Iegūts sertifikāts. – lekt. S.Čapulis 

05. aprilis, 

„Skolēnu harmoniskas un vispusīgas attīstības veicināšana sporta 

Rīgas Pedagogijas un 

izglītības vadības augstskola 

stundās”, programas kods A2-9014134462. Apliecība Nr. 3922 

24-25.05. 

Latvijas Sporta Pedagoăijas akadēmija, Latvijas treneru talākizglītības 

Rēzekne 

centrs, sporta speciālistiem – treneru un sporta skolotāju kvalifikācijas 

paaugstināšanas kursi. Apliecība Nr. 318. – lekt. S.Čapulis 

14.07. – 20.07. 

1st. International Course for Physical Education Teachers. 

Mals (Italy). 

(40 st.) Attestāts - lekt. I.Kazakeviča. 

171

Rīga Latvijas Sporta Pedagoăijas Akadēmijas un Latvijas Treneru 

Tālākizglītības centra sporta speciālistu - treneru un sporta skolotāju 

kvalifikācijas paaugstināšanas kursi „Jauna pieeja jēdzienam par 

sportistu psiholoăisko sagatavošanu” – doc. V.Dombrovskis 

Akadēmiskā personāla attīstība (granti, publikācijas, semināri, konferences utt.). 


(http://www.lapas.dau.lv/science/granti.html 

• Latvijas ZinātĦu akadēmijas (LZP) granti 2007.g (skat. tabulu) 


05.1427 J.Davidova 

Skolēnu mūzikas uztveres līmeĦu un tipu noteikšana kā 

mūzikas skolotāja diagnosticējošās darbības komponents 

05.1915 I.Salīte Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā 

Daugavpils Universitātes iekšējie granti (izmantoti materiāli no 

http://www.lapas.dau.lv/science/granti.html ) 

Ar DU Zinātnes padomes lēmumu tika piešėirts finansējums šādiem DU zinātniskās attīstības projektiem 

Reăistrācijas nr. Projekta 

vadītājs 

05–23/2006-4 

Inga Belousa 

Pētnieciskie projekti 


“Educational contributions to 

social (re)generation: creating 

and sustaining opportunities for 

inclusion”, reăistrācijas Nr. 

47653-IC-1-2004-1-HU- 

ERASMUS-IPUC-3 

“ICTime - ICT as a Tool of 

Intercultural and Media 

Education”, reăistrācijas Nr. 

128742-CP-1-2006-1-PT- 

COMENIUS-C21 

“Garīgums kā virssatura 

komponents uz ilgtspējību 

orientētā skolotāju izglītībā 

(Pilotprojekts)”, reăistrācijas 

Nr.2.18. 

172 


Daugavpils Universitātes 48. Jauno Zinātnieku konferences 

organizēšana 

Projekta 

vadītājs 

Inga Belousa 

(nacionāla 

projekta 

koordinatore 

Latvijā) 

Inga Belousa 

(nacionāla 

projekta 

koordinatore 

Latvijā) 

Projekta 

dalībnieki no 

MMK 

Larisa Silova, Elita 

Vanaăele 

Realizēš 

anas 

laiks 

2005.g.- 

2006.g. 

Elita Vanaăele 2006.g.- 

2009.g., 

Finansētājs 

ERASMUS IP 

projekts 

SOCRATES 

programma 

Comenius 2.1 

Piešėirtā 

summa 

(LVL) 

EUR 

211.405,90 

Inga Belousa Irina Kazakeviča 2006.g. IZM LV 10 000

“Daugavpils Universitātes 48. 

Jauno Zinātnieku konferences 

organizēšana”, reăistrācijas Nr. 

05–23/2006-4 

“Doktorantūra un maăistratūra 

e-studiju tehnoloăiju jomā 

atbilstoši Lisabonas mērėiem 

RTU, DU, LPA”, projekta 

identifikācijas Nr. 

VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3232 

10061/0007 

“Izglītība pētījumu 

metodoloăijas redzējumu un 

pētniecisko prasmju veidošanas 

izglītības vides radīšana 

darbības pētījumā Daugavpils 

Universitātē” reăistrācijas Nr. 

2.17. 

Inga Belousa Larisa Silova, 

JeĜena Badjanova, 

Elita Vanaăele, 

Sandra ZariĦa 

RTU Elita Vanaăele, 

Rudīte Grabovska 

2006.g. DU iekšējais 

grants 

2005.- 

2008.g. 

Eiropas 

Sociālais 

fonds 

LV400 

Ilga Salīte Elita Vanaăele 2006.g. IZM LV 10 000 


VALĒRIJS DOMBROVSKIS 

Dombrovskis V.,Guseva S., Murašovs V. (2007) The Development of Professional Identity of Sport’s Teachers: 

Emotional and Typological Peculiarities. Long Papers of the 12 th European Congress of Sport Psychology „Sport & 

Exercise Psychology: Bridges between disciplines & cultures” (ed. by Yannis Theodorakis, Marios Goudas & 

Athanasios Papaioannou)/ 4-9 September, 2007// Halkidiki-Greece. 276-278 pp. (CD) 

Makarevičs V., Dombrovskis V. (2006) Problemen der Migration und Toleranz (in russisch). Migration in Europa: 

Sozilogische und Psychologische Forschungen. Ost-Westeuropaische Konferenz Bilaterale Veranstaltung, Krim, 

Sudak (16 September, 2004)// Burlachuk L., Mikhailova N., Kraynikov E. (Hrsg). – Kiew: Art-Programm. 159-174 

pp. 

INGA BELOUSA 

Stakle, A., Belousa, I. (2007). Media in Reorienting Art Education towards Sustainability. Piektās starptautiskās 

konferences “Person. Colour. Nature. Music,” rakstu krājums, Daugavpils, Latvija: Saule. 151.-158.lpp. 

Belousa, I., Grants, J., Miėelsone, I. (2007). Izglītības aktivitātes Gruzijā. Skolotājs, 3 (63): 32-37.lpp. 

Stakle, A., Belousa, I. (2007). Media in Creating Sustainable Learning Environment in Art Education. 47.pasaules 

vides izglītības kongresa “Learning in a Changing World” raksti http://www.weec2007.com/papers/index.php 

Belousa, I. (2006). Defining spirituality in education: Post-Soviet perspective. In M.de Souza et.al. (Eds.) 

International Handbook of the Religious, Spiritual and Moral Dimensions of Education. Dordrecht, NL: 

Springer, 215-230.lpp. 

Belousa, I. (2006). The Seventh International Conference on Children’s Spirituality University of Winchester, 

UK 23 – 27 July 2006: Conference Report. International Journal of Children’s Spirituality. 11 (3): 397-399.lpp. 

Belousa, I., Vanaăele, E., Jurāne, A. (2006). Educational Aim in the View of Students, Mentors and Teacher 

Trainers. Journal of Teacher Education and Training, 6: 33.-40.lpp. 

Belousa, I., Stakle, A. (2006). Art and Spirituality. In G.Rand & R.Zakia (Eds.) Teaching Photography, 1. Focal 

Press, 311.-314.lpp. 

SVETLANA GUSEVA 

Dombrovskis V.,Guseva S., Murašovs V. (2007) The Development of Professional Identity of Sport’s Teachers: 

Emotional and Typological Peculiarities. Long Papers of the 12 th European Congress of Sport Psychology „Sport & 

Exercise Psychology: Bridges between disciplines & cultures” (ed. by Yannis Theodorakis, Marios Goudas & 

Athanasios Papaioannou)/ 4-9 September, 2007// Halkidiki-Greece. 276-278 pp. (CD) 

DZINTRA ILIŠKO 

Iliško Dz. "Pedagogical Challenges for Building Holistic Curriculum" . Journal of Teacher Education and Training 

Vol. 5, 28- 40 

173

Dz. Iliško ”Education for democracy in our pluralistic society”, .// “Education for Democracy as a Part of Education 

for Sustainable Development”. Sustainable Development, Culture and Education Conference Guide: 2006., p.58 

SERGEJS ČAPULIS 

Sergejs Chapulis. 2007. 11 – 14 July (Juvaskyla, Somija). 12th Annual Congress of the Eropean College of Sport 

Science (abstract) 

IRINA KAZAKEVIČA 

Kazakevicha I. 2007. 11 – 14 July (Juvaskyla, Somija). 12th Annual Congress of the Eropean College of Sport 

Science (abstract). 



2006. gads 

docētāji 

24.-28.09. Krievijas ZinātĦu akadēmijas Psiholoăijas institūta doc. S.Guseva, 

Soči, Krievija Starptautiskais forums „Образ Российской психологии в 

регионах страны и в мире” (Krievijas psiholoăijas tēls 

doc. V.Dombrovskis 

pasaulē un valsts reăionos). Uzstāšanās ar referātu 

20.10. 

“Konkurentspēja kā profesionālās identitātes veidošanās 

indikators”. 

Starptautiskais pirmsskolas darba organizatoru seminārs doc. I.Belousa 

Rīga, IZM “Pirmsskolas izglītības pedagogu praktiskā sagatavošana 

darbam un tālākizglītība Latvijā un Igaunijā” uzstāšanās 

“Daugavpils Universitātes profesionālo studiju programma 

“Pirmsskolas skolotājs”” 

23.-26.11. Piedalīšanās plānošanas seminārā SOCRATES programmas lekt. L.Silova 

Bergena, Comenius 2.1 projektA CARIPSIE (Children as researchers 

Norvēăija in primary schools in Europe) reăistrācijas Nr. 129355-CP-1- 

2006-1-NO-COMENIUS-C21, 2006.g.-2008.g., ietvaros 

18.-30.06. Piedalīšanās seminārā ERASMUS IP projekts “Educational lekt. L.Silova, 

Békéscsaba contributions to social (re)generation: creating and sustaining lekt. E.Vanaăele 

(Ungārija), opportunities for inclusion”, reăistrācijas Nr. 47653-IC-1- 

Tessedik Sámuel 

Fıiskola 

2004-1-HU-ERASMUS-IPUC-3, 2005.g.-2006.g., ietvaros 

11.-15.07. Pacific Circle Consortium starptautiskā konference lekt. E.Vanaăele 

Mexico City “Educational models for the XXI century: a circle of shared 

experiences” 

23.-27. 07. VII ikgadējā starptautiskajā konference “Childrens’s doc. I.Belousa 

Vinčesteras Spirituality, Rights and Democracy”; referāts “Rediscovery 

Universitāte, UK of Silenced Inner Wisdom Regarding Spirituality: Teachers’ 

Voice in Contemporary Post-soviet Area” 

01.02. 

Rīga, Ostvalda 

vidusskola 

4.-6.05. 

Tbilisi, Gruzija 

2007. gads 

UNESCO Nacionālas komitejas Asociēto skolu projekta 

skolu seminārs uzstāšanās “Ilgtspējīga attīstība un ilgtspējīga 

izglītība” 

Starptautiskās Melnas jūras universitātes un Gruzijas 

Izglītības un Zinatnes ministrijas rīkotā starptautiskā 

konference “New Trends in Higher Education”; referāts 

“Introducing Holistic Approach in Higher Education: 

Latvian Case of Reorienting Education Towards 

Sustainability” 

174 

doc. I.Belousa 

doc. I.Belousa

03 - 06.07. 


11. – 14. 07. 

Juvaskyla, Somija 

2.-6.07. 

Durbana, 

Dienvidāfrika 

21.-24.08. 

IIC, Jelgava 

04 - 09.09. 

Halkidiki, Grieėija 

10. Eiropas Psiholoăijas kongress “Mapping of Psychological 

Knowledge for Society”. Prezentācija “The Development of 

Professional Identity of Teachers: Emotional and Typological 

Peculiarities”. 

Piedalīšanās 12th Annual Congress of the Eropean College of 

Sport Science. 

47.pasaules vides izglītības kongress “Learning in a 

Changing World”; referāts “Media in Creating Sustainable 

Learning Environment in Art Education” 

175 



lekt. I.Kazakeviča, 




Piedalīšanās seminārā “Čigānu (romu) bērns skolā” lekt. L.Silova 

12. Eiropas kongress sporta psiholoăijā „Sport & Exercise 

Psychology: Bridges between disciplines & cultures”. 

Prezentācija „The Development of Professional Identity of 

Sport’s Teachers: Emotional and Typological Peculiarities”. 

17-21.10. 5. Starptautiskā konference 

„Person.Color.Nature.Music“. Prezentācija „Features of 

Professional Identification of Teacher’s Study Programs 

in Latvia“. 









2006. gads 

27. – 28.aprīlis Daugavpils universitātes 48. Jauno zinātnieku konference. 

Konferences darba grupu vadītājas 

27.aprīlis ESF Nacionālās programmas projekta 3.2.5.2. “Mūsdienīga 

mācīšana un mācīšanās” nodarbību vadīšana (Talsu Valsts 

ăimnāzija): 









lekt. L.Silova, 

lekt. J.Badjanova, 

lekt. E.Vanaăele, 

lekt. S.ZariĦa 

Doc. I.Belousa


Koalīcija jauniešu seksuālās un reproduktīvās izglītošanas ilgtspējai “Cita 

skola”; 


Latvijas Ăimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija “Papardes 

zieds”; 




doc. M. Kravale Kopš 2000.g. Baltijas pedagoăijas vēsturnieku asociācijas locekle; 





reăionā; 











paspārnē 

lekt. V. Guseva kopš 2006.gada VIKNVA (Vispārējās izglītības novērtēšanas valsts aăentūra) 

Skolu akreditācijas eksperte 

prof. J. Davidova kopš 2006. gada Starptautiskā zinātniskā žurnāla „Problems in Music 

Pedagogy” galvenā redaktore 


doc. S.Guseva Baltijas Pētījumu Izplatīšanas asociācijas biedre (The Association for The 

Advancement of Baltic Studies) 

doc. V.Dombrovskis Latvijas Sporta Psiholoăijas asociācijas biedrs 

Baltijas Pētījumu Izplatīšanas asociācijas biedrs (The Association for The 


doc. I.Belousa Kopš 2006.g. Starptautiskā Bērnu garīguma asociācija (Association for 


Kopš 2005.g. BBCC (Baltic and Black sea Consortium in educational 

research) biedre 







(BBCC) biedre 


biedre 


biedre 

176

lekt. E.Vanaăele Kopš 2005.g. Pacific Circle Consortium (PCC) biedre 


par 2007./2008. st.gadu 



- kopš 2002. gada septembra –lekt. L.Silova 

- kopš 2003. gada septembra – lekt. S. ZariĦa 

- 2007./2008. st.gadā un agrāk ir noklausīts teorētiskais kurss, tiek gatavots promocijas 

darbs aizstāvēšanai - lekt. I.Kazakeviča, lekt. N.GeriĦa, S.Čapulis, V.Guseva; 

1.2. 2007./2008. st.g. - vairāki mācībspēki izmantojuši radošos atvaĜinājumus, lai veiktu pētījumus, 

stažētos citu valstu augstskolās, strādātu bibliotēkās, strādātu pie promociju darba: doc. I. Belousa. 




2007. gadā 

14.07. – 20.07., 1st. International Course for Physical Education Teachers (40 st.) Attestato. – 

Mals (Italy). 


12. septembris, Sirds veselibas veicināšanas atbalsta tīkla izveidei valstī”. Sertifikāts. – lekt. 

Daugavpils. 

I.Kazakeviča, lekt. N.GeriĦa, lekt. I.KuĦicka 

25.septembris, Rēzekne Seminārs „Narkotiku un citu psihoaktīvo vielu lietošanas profilakse”, SVA, - lekt. 

I.KuĦicka 

25.-26.oktobris, Izglītības iniciatīvu centrs, “Kvalitāte un vienlīdzība izglītībā: “Soli pa solim” 

Jūrmala 

10 gadi”, - prof. E. KrastiĦa 

septembris – Latviešu valodas apguves valsts aăentūra, „Literatūras mācīšanas 

novembris, Daugavpils aktualitātes” – lekt. Sandra ZariĦa 

8. novembris, 

Zinātniski praktiskā konferencE “Izglītības un mācību programmas: teorija un 

Rīga, LU 

prakse”, - prof. E. KrastiĦa 

10.-11.novembris Latgales Psiholoăiskās palīdzības centra “Valentia” seminārs: “Narratīvā 

23. novembris, 


30. novembris un 

1. decembris, 


pieeja psihologu un sociālo darbinieku darbā ar sociāli izstumtiem cilvēkiem” 

(16 st). Sertifikāts Nr.46/16, - doc. V.Dombrovskis. 

Latviešu valodas apguves valsts aăentūra, „Atbalsta seminārs latviešu 

valodas skolotājiem” – lekt. Sandra ZariĦa 

Latviešu valodas apguves valsts aăentūra, „Mazākumtautību sākumskolas un 

pirmsskolas multiplikatoru seminārs” – lekt. Sandra ZariĦa 

177

4. decembris, 

Latviešu valodas apguves valsts aăentūra, „Pedagogu tālākizglītības 


metodiskā tīkla un nodrošinājuma izveide” – lekt. Sandra ZariĦa 

7., 8. decembris, 5. Starptautiskajs Baltijas Sporta Medicīnas kongres. Sertifikāts. – doc. 

ViĜĦa, Lietuva 


marts – maijs, Latviešu valodas apguves valsts aăentūra, „Bilingvāla mācību procesa 


organizācija” – lekt. Sandra ZariĦa 

2008.gadā 

27.-29.februāris, Eiropas Savienības pārejas programmas “Sabiedrības integrācijas 

Jūrmala 

veicināšanā Latvijā” projekta “Iecietības kultūra Latvijas vidē Nr. 2005/017- 

495-03-01/2-12/47 “Starpkultūru izglītības multiplikatoru sagatavošanas 

pilotkursa semināri” - lekt. L.Silova 

15. februāris Sporta medicīnas un rehabilitācijas centra seminars par stājas problēmām. 

Sertifikāts, – doc. L.AntoĦeviča 

5. marts, Daugavpils Sākumskolas sporta skolotāju seminārs „Ar gudru ziĦu…”. Apliecība Nr. 

6129 - lekt. I.Kazakeviča 

14. -16. marts, 

Vroclavs, Polija 

Starptautiskāis treneru seminārs, sertifikāts, - lekt. S.Čapulis 

15.- 16.marts Latgales Psiholoăiskās palīdzības centra “Valentia” seminārs: “Steidzama 

8.-9.aprīlis, 

Jūrmala 

psiholoăiskā palīdzība cilvēkiem, kuri pārdzīvojuši tuvinieku zaudējumu” 

(16 st). Sertifikāts Nr.50/24, - doc. V.Dombrovskis. 

Eiropas Savienības pārejas programmas “Sabiedrības integrācijas 




13.aprīlis, Rīga Starptautiskais kvalifikācijas celšanas seminārs (aerobikas instruktoru 

praksei). „Pilates”. Sertifikāts.(16 st.). – lekt. I.Kazakeviča 

7. maijs, Rīga B kategorijas sporta speciālists ar tiesībām strādāt sporta jomā par treneri 

12.-14.maijs, 

Jūrmala 

karatē, sporta speciālista apliecība Nr.944, - lekt. S.Čapulis 

Eiropas Savienības pārejas programmas “Sabiedrības integrācijas 




21.maijs, Daugavpils ĪUMSI lietās sekretariāts, seminārs “Kulūru dažādība Latvijā: nozīme un 

attīstība” - lekt. L.Silova 

04.-08.augusts, Eiropas Savienības pārejas programmas “Sabiedrības integrācijas 

Ogre 


495-03-01/2-12/47) “Starpkultūru izglītības vasaras nometne” – lekt. 

L.Silova, lekt. N.GeriĦa 

Seminārs „Tabakas un alkohola atkarības profilakse Latvijas vispārizglītojošās 

skolās”, SVA (8 st.) - lekt. I.KuĦicka 

3. Akadēmiskā personāla attīstība (granti, publikācijas, semināri, konferences utt.). 

Starptautiskie projekti (tai skaitā Eiropas Savienības Ietvarprogrammu izcilības tīkli, integrētie 

projekti vai mērėorientētie zinātniskie projekti (STREP), EUREKA, COST, INTAS, NATO 

projekti): 

178


„Children as researchers in 

primary schools in Europe” 

(CARIPSIE); reăistrācijas 

Nr. 129355-CP-1-2006-1- 

NO-COMENIUS-C21 

“ICTime - ICT as a Tool of 

Intercultural and Media 

Education”, reăistrācijas Nr. 

128742-CP-1-2006-1-PT- 

COMENIUS-C21 

“Educational contributions 

to building cohesion within 

European social and 

institutional life”, 

reăistrācijas Nr. 47653-IC-1- 

2002-1-HU-ERASMUS-EUC-1 

“Profesiju segregācijas 

cēloĦu mazināšana”, 

reăistrācijas Nr. NS- 

EQUAL-2005-1 

• LZP projekti 

Projekta 

vadītājs 

Dzintra 

Iliško 

(projekta 

nacionāla 

koordinatore 

Latvijā) 

Inga 

Belousa 

(projekta 

nacionāla 

koordinatore 

Latvijā) 

Inga 

Belousa 

(projekta 

nacionāla 

koordinatore 

Latvijā) 

Eridiāna 

OĜehnoviča 

Projekta nosaukums, numurs 

“Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā 

skatījumā” Nr.05.1915 

• DU IZM projekti 

Projekta nosaukums, numurs 

“Garīgums kā virssatura komponents uz 

ilgtspējību orientētā skolotāju izglītībā”; 

reăistrācijas Nr. 5-20/07.17 

Projekta 

dalībnieki 

Larisa 

Silova 

Larisa 

Silova 

Inga 

Belousa 

Projekta 

vadītājs 

179 

Realizēšanas 

laiks 

2006.g.- 

2009.g., 

2006.g.- 

2009.g., 

2007.g.- 

2008.g. 

2004.- 

2007.g. 

Projekta 

dalībniek 

Ilga Salīte Inga 

Belousa 

Projekt 

a 

vadītājs 

Inga 

Belousa 

i 

Projekta 

dalībnieki 

Elfrīda KrastiĦa, 

Larisa Silova 

Finansētājs 

SOCRATES 

programma 

Comenius 2.1 

SOCRATES 

programma 

Comenius 2.1 

LIFELONG 

LEARNING 

programma 

ERASMUS 

IP 

Eiropas 

Kopienas 

Iniciatīva 

EQUAL 

Realizēšana 

s laiks 

2005.- 

2008.g. 

Realizēšana 

s laiks 

Piešėirtā 

summa 

(LVL) 

EUR 1187 

EUR 

211.405,90 

EUR 

31025 

LVL 12 

770 

Piešėirtā 

summa 

(LVL) 

Piešėirtā 

summa 

(LVL) 

2007.g. LV 13 

000


PUBLIKĀCIJAS 

Zinātniskajos izdevumos publicētie raksti 

1. Belousa, I., OĜehnoviča, E., Iliško, Dz., Mičule, I. (2007). Gender Equality in Science Curriculum: 

Recommendations of Reorienting Science Education toward Sustainable Development. . In A.Pipere (ed.) 

Education and Sustainable Development: First Steps toward Changes. BBCC/ISE annual collection of articles, 

Volume 2. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, pp. 161-174. ISBN 978-9984-14-373-6 

2. Belousa, I., OĜehnoviča, E., Iliško, Dz., Mičule, I., Fjodorova, I. (2007). Dzimumlīdztiesība eksaktajos mācību 

priekšmetos: EQUAL projekta „Profesiju segregācijas cēloĦu mazināšana” pieredze. Starptautiskās zinātniskās 

konferences „Dabaszinību didaktika šodien un rīt” rakstu krājums. Rīga, RPIVA, (CD) 14 lpp. ISBN 978- 

9984-9903-6-1. 

3. Belousa, I., Micule, I. Experience of the Institute of Sustaiable Education. Faculty of Education and 

Management. In M.Vilela & K.Corrigan (eds.) Good Practices in Education for Sustainable Development 

Using the Earth Charter. UNESCO Education for Sustainable Development in Action, Good Practices No 3. 

San Jose, Costa Rica, pp.157-161. ISBN 978-9977-925-54-7. 

4. Belousa, I., Stakle, A. (2007). Development and Reorientation of Education toward Sustainability in Latvia after 

1991. In A.Pipere (ed.) Education and Sustainable Development: First Steps toward Changes. BBCC/ISE 

annual collection of articles, Volume 2. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, pp. 99-113. 

ISBN 978-9984-14-373-6 

5. Stakle, A., Belousa, I. (2007). Media in Creating Sustainable Learning Environment in Art Education. 

47.pasaules vides izglītības kongresa “Learning in a Changing World” raksti 

http://www.weec2007.com/papers/index.php 

6. Stakle, A., Belousa, I. (2007). Media in Reorienting Art Education towards Sustainability. Piektās starptautiskās 

konferences “Person. Colour. Nature. Music,” rakstu krājums, Daugavpils, Latvija: Saule. 151.-158.lpp. 

7. Chapulis, S., Kazakevicha. I. (2007). Humanisms as a philosophical basis of sports education theory. Piektās 

starptautiskās konferences “Person.Colour.Nature.Music” rakstu krājums, 17.-21. oktobris, Daugavpils, Latvija: 

Saule, 278.-285.lpp. 

8. S.Stalidzāne.Prophylactic Measures of deficit of Pupils Motion Activity in Process of adaptation to studying 

Load. The International Scientific Conference The Regional Aspects of Physiotherapy and Rehabilitation. 

Daugavpils, Latvia, 17– 18 May, 2007. 

9. Guseva S., Dombrovskis V., Iliško D. (2007) Preparing Children for School: The Perspective of Sustainability. 

Journal of Teacher Education for Sustainability, Vol. 8, 48-58. 

10. Dombrovskis V., Guseva S., Murašovs V. (2007) The Development of Professional Identity of Sport’s Teachers: 

Emotional and Typological Peculiarities. Long Papers of the 12 th European Congress of Sport Psychology 

„Sport & Exercise Psychology: Bridges between disciplines & cultures” (ed. by Yannis Theodorakis, Marios 

Goudas & Athanasios Papaioannou)/ 4-9 September, 2007// Halkidiki-Greece. 276-278 pp. (CD) 

11. Bezzina, Chr., Davidova, J. & Kokina, I. (2007) Sustainable leadership for school improvement. A. Pipere (Ed.) 

Education & Sustainable Development: First steps towards changes, Vol. 2, pp. 139-149. 

12. Davidova, J. & Kokina, I. (2007) Teachers’ views on innovative processes in schools of Latvia. Journal of 

Teacher Education for Sustainability, Vol. 8, 25-36. 

13. Davidova, J. & Boikova, I. (2007) Evaluation of Student’s Individual Performance in a music secondary school. 

Problems in Music Pedagogy, 1, 94-110. 

14. Davidova, J. & Kokina, I. (2007) Music perception levels of primary school pupils. Hawaii International 

Conference on Education, pp. 1214-1223. 

15. Davidova, J. & Minakova, T. (2007) The method of modeling as a means of development of students’ selfregulation 

in piano class: Theoretical aspect. Hawaii International Conference on Arts and Humanities, 11p. 

16. Kokina, I. & Davidova, J. (2007) Motivation of establishment leaders’ creative self-development in conditions of 

innovative activity. Hawaii International Conference on Education, pp. 3154-3168. 

180

17. Davidova, J. & Minakova, T. (2007) Reflective Culture in the Structure of Music Teacher’s Creative Activity. A. 

ŠĜahova (Ed.) Person. Color. Nature. Music: Scientific Articles. Daugavpils: Akadēmiskais apgāds “Saule”, 176- 

187. 

18. Kokina, I. & Davidova, J. (2007) Motivation of Establishment Leaders Creative Self-development in Conditions 

of Innovative Processes in Society. . A. ŠĜahova (Ed.) Person. Color. Nature. Music: Scientific Articles. 

Daugavpils: Akadēmiskais apgāds “Saule”, 228-242. 

19. Davidova J. & Kokina I. Development of innovative processes in Latvian school. Changing Education in a 

Changing Society. Klaipeda: Klaipeda Univeristy, 2007, 2, 58-64. 

20. Minakova T. & Davidova J. Theoretical background of development of music teacher’s reflective activity. 

Changing Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipeda Univeristy, 2007, 1, 179-185. 

21. Davidova J. & Kokina I. (2007) Co-operative Partnership in Teacher’s Creative Activity: Motivation Aspects. 

31st Annual ATEE Conference. Ljubljana: National School for Leadership in Education, pp. 333-343. ISBN 

978-961-6637-06-0 

22. Becoming a Researcher: Interplay of Identity and Sustainability, in Pipere, A. (ed.) Education and Sustainable 

Development: First Steps toward Changes, international collection of ISE/BBCC, volume 2, 2007. 

23. A Qualitative Meta-Analysis of Sustainability Oriented Researcher’s Identity, in Scientific articles of the 5th 

International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University, 53-62. 

24. The Sustainability-Oriented Researcher’s Identity: Action Research in Doctoral Studies, in Filho, W.L, 

Manolas, E.I., Sotirakos, M.N. & Boutakis, G.A. (eds.) Higher Education and the Challenge of Sustainability: 

Problems, Promises and Good Practice, 2007, University of Crete: Media, 230-240. 

25. Kokina, I. (2007) “Philosophy of Master Study Program “Community and Establishment Administration” in the 

Conditions of Community’s Democratisation in Latvia” Hawaii International Conference on Arts and 

Humanities”, Conference Proceedings, pp. 2764. -2780. 

26. Iliško, Dz. (2007). Teachers as Agents of Societal Change. Journal of Teacher Education for Sustainability, 

11/7, 14 - 27, 2007, ISSN 1691-4147 

27. Iliško, Dz. (2007). Religious Education in Latvia, in Kuyk, E., Jensen, R, Lankshear, Loh Manna Elisabeth, 

Schreiner, P. (ed.). Religious Education in Europe. IKO: Publishing House, 2007, 121-127, ISBN 978-82-7012- 

793-0 

28. Salite, I., Micule, I., Kravale, M., Ilisko, D., Stakle, A. (2007). Toward the Sustainability in Teacher Education: 

Promise of Action Research, in Pipere, A. (ed.) Education and Sustainable Development: First Steps toward 

Changes BBCC/ISE annual collection of articles, Vol. 2, Daugavpils: Daugavpils University Publishing House 

“Saule”. 2007, 263-292. 

29. Makarevich, V.(2007) The Teacher as the Scientists: Development of Identity of the Researcher. Spring 

University,2. Klaipeda University, Klaipeda. 163-169 p.p. 

30. Guseva,V. (2007) Principles of Efficient Inclusion of Children with Special Needs in Primary School of General 

Education. Scientific articles of the 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, Daugavpils 

University, ISBN-978-9984-14-367-5, 116-125 pp. 

Citas publikācijas 

1. Belousa, I., Grants, J., Miėelsone, I. (2007). Izglītības aktivitātes Gruzijā. Skolotājs, 3 (63): 32-37.lpp. 

2. KrastiĦa E. (2007). Pedagogs ar skatu nākotnē / Aizsila A. sērija “Ievērojamie latviešu pedagogi” Profesors 

Guntis Rudzītis (mācību līdzeklis studentiem, skolotājiem, maăistrantiem)./ Jelgava, 54. – 56. lpp. 

3. Kokina I., Davidova J. (2007) Intelektuālā apdāvinātība: zinātnieku un skolotāju praktiėu skatījums. Skolotājs, 

1, 21-30. 

4. Makarevičs, V. (2008) Skolotāja-pētnieka identitātes veidošana. Sabiedrība, integrācija, Izglītība. 

Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2008.g. 22.-23. februāris. Rēzekne, 63-70 lpp. 

Konferenču tēzes 

1. Belousa, I., Grabovska, R. Latvian Case of Reorienting Higher Education towards Sustainability (tēzes). IV. 

starptautiskā vides izglītības konference “Environmental Education towards a Sustainable Future – Partners for 

the Decade of Education for Sustanable Development”. Ahmedabad, India. November 24-28, 2007. 

2. Belousa, I., Stakle, A. Introducing Holistic Approach in Higher Education: Latvian Case of Reorienting 

Education Towards Sustainability (tēzes). 4 th International Silk Road Symposium “New Trends in Higher 

Education”. Tbilisi, Georgia. May 4-6, 2007. 

181

3. Chapulis, S. Effect of karate on the development of the 10 – 13-year teenagers’ strong-willed and physical 

qualities (tēzes). 12 th Annual Congress of the European College of Sport Science. Jyvaskyla, Finland. July 11 – 

14, 2007. 

4. Silova L. The Development of Communication skills at the Lessons of Rhytmic (tēzes). 12 th Annual Congress of 

the European College of Sport Science. Jyvaskyla, Finland. July 11–14, 2007, pp.366-367. 

5. Skrivele M., Krastina E. Nikolajeva I. Developing Understanding of Sustainability Through Projects of Integrated 

Learning in Senior Classes (tēzes). // 5th International JTET conference “Sustainable Development. Culture. 

Education”, Debrecen, Hungary. May 30 – June 2, 2007. 

6. Stakle, A., Belousa, I. Media in creating sustainable learning environment in art education (tēzes). 47th World 

Environmental Education congress “Learning in a Changing World”. Durban, Southafrica. July 2-6, 2007. 

7. Stakle, A., Belousa, I. Pedagogical implications for creating sustainable learning environment in art education in 

Latvia (tēzes). IV. starptautiskā vides izglītības konference “Environmental Education towards a Sustainable 

Future – Partners for the Decade of Education for Sustanable Development”. Ahmedabad, India. November 24- 

28, 2007. 

8. GeriĦa N. (2008). “Development of motivation in the context ofsustainable education in sport classes in basic 

school”. 13 th Annual Congress of the European College of Sport Science, abstraktu krājums of the 13th Annual 

Conress of the European College of Sport Science, Estoril, Portugāle, 381.lpp. 



2007. gads 

docētāji 

4-9.septembris 12. Eiropas kongress sporta psiholoăijā „Sport & Exercise doc. V. Dombrovskis 

Halkidiki, Grieėija Psychology: Bridges between disciplines & cultures”. 

Prezentācija „The Development of Professional Identity of 

Sport’s Teachers: Emotional and Typological 

5. - 8. septembris, 

Peculiarities”. 

FEDORA-PSYCHE conference “Crossing internal and doc. M. Kravale, 

Rethimno, External Borders. Practices for an Effective Psychological doc. E.OĜehnoviča 

Grieėija 

Counselling in the European Higher Education”. 

19. septembris Starptautiskā konference “Karjeras attīstības atbalsts doc. E.OĜehnoviča 

Rīga 

jauniešiem” ESF nacionālās programmas 3.2.7.1. projekta 

“Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības 

sistēmā (KIPNIS)” ietvaros. 

3.-7. oktobris Starptautiskā zinātniskā konference „Person. Music. prof. J.Davidova 

Sofija, Bulgārija Society”. Uzstāšanās ar referātu. 

18. oktobris Starptautiskā studentu konference “Let’s Live Together, doc. E.OĜehnoviča 

Daugavpils Let’s Live Sustainably”. 

30. oktobris Latgales reăiona attīstības aăentūras un ESF nacionālās doc. E.OĜehnoviča 

Daugavpils programmas 3.2.4.1. projekta “Latgales reăiona 

mūžizglītības atbalsta sistēmas veidošana un kapacitātes 

stiprināšana” organizētajā Latgales reăiona mūžizglītības 

konferencē. Nolasīts referāts „Dienvidlatgales reăionālās 

profesionālās izglītības un nodarbinātības padomes 

17.-21. oktobris 

darbības galvenie virzieni ”. 

Daugavpils universitātes Mākslu un mūzikas fakultātes prof. I.Salīte 

Daugavpils, piektā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, 

Latvija 

Mūzika”. Prezentācija “A Qualitative meta-analysis of 

sustainability oriented researcher’s identity”. 

182



Latvija 



Latvija 



Latvija 

17-21. oktobris 


Latvija 



Latvija 



Latvija 

8. novembris, 

Latvijas 

Universitātes, 

Rīga 

26.novembris, 


3-4 november 

Greece, Cyprus 

3. – 4. novembris, 

Nikosijas 

Universitātē 

(Kipra) 

Daugavpils universitātes Mākslu un mūzikas fakultātes 

piektā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, 

Mūzika”. Nolasīti divi referati: „Dzejas darba autora 

personības krāsu-skaĦu analīze” un „Jaunā pētnieka 

profesionālās identitātes veidošana”. 



Mūzika”. Prezentācija: „Skolēnu ar īpašām vajadzībām 

iekĜaušanas vispārizglītojošajās skolās principi” 



Mūzika”. Uzstāšanās ar referātu “Humanism as a 

philosophical basis of sports education theory” 


piektā starptautiskā konference „Person .Color. Nature. 

Music“. Prezentācija „Features of Professional 

Identification of Teacher’s Study Programs in Latvia“; 

Prezentācija “Typological Peculiarities of Professional 

Identity of Teachers and Students in Teacher Training 

Programs in Latgale”. 



Mūzika”. Uzstāšanās ar referātu “Reflective Culture in the 

Structure of Music Teacher’s Creative Activity” un 

“Motivation of Establishment Leaders Creative Selfdevelopment 

in Conditions of Innovative Processes in 

Society” 



Mūzika”. Uzstāšanās ar referātu „Media in Reorienting Art 

Education towards Sustainability” 

Zinātniski praktiskā konference „Izglītības un mācību 

programmas: teorija un prakse” 

Izglītības iniciatīvu centrs, Daugavpils), seminārs “Skolotāja 

darbs klasē/grupā ar čigānu (romu) bērniem”, piedalīšanās 

Conference ‘Citizenship, Multiculturalism, 

Cosmopolitanism, Presentation: “Challenges of 

Multicultural Education in Latvia: Teacher’s view”. 

Starptautiskā konference “Citizenship-Multiculturalism- 

Cosmopolitanism”. Uzstāšanās ar diviem referātiem 

“Broadening Teachers’ Views on Sustainability through 

Educational Action Research” un “Teachers’ perspectives 

on learning programs design for sustainability: Latvian 

experience”. 

183 


lekt. V.Guseva 


doc. V. Dombrovskis, 

doc. S.Guseva 


as.prof. I. Kokina 


lekt. N.GeriĦa, 

lekt. S.ZariĦa, 

prof. E.KrastiĦa 


doc. Dz. Iliško 

prof. I.Salīte

24. – 28. 

novembris, 

Ahmadabadā 

(Indijā) 

2.-6.jūlijs, 

Durbana, 

Dienvidāfrika 

11. – 14. jūlijs, 

Jyvaskyla, Somija 

11. – 14. jūlijs, 

Jyvaskyla, Somija 

22.-23. februāris 

Rēzekne, Latvija 

9-11. oktobrīs 

Minstere, Vācija 

20-25. jūlijs 

Berlīne, Vācija 

4-7. jūnijs, 

Anadolu 


Eskišehira, Turcija 

09.–12. jūlijs, 

Estoril, Portugal 

09.–12. jūlijs, 


09.–12. jūlijs, 


4. starptautiskā vides izglītības konference “Environmental 

Education towards a Sustainable Future – Partners for the 

Decade of Education for Sustainable Development”. 

Uzstāšanās skolotāju izglītības sekcijā. 

47.pasaules vides izglītības kongress “Learning in a 

Changing World” Uzstāšanās ar ziĦojumu “Media in 

Creating Sustainable Learning Environment in Art 

Education”. 

12.ikgadējais Eiropas sporta zinātnes koledžas kongress 

(12th annual Annual Congress of the European College of 

Sport Science). Uzstāšanās ar ziĦojumu “The Development 

of Communication skills at the Lessons of Rhytmic” 

12. ikgadējais Eiropas sporta zinātnes koledžas kongress 

(12th annual Annual Congress of the European College of 

Sport Science). Uzstāšanās ar ziĦojumu “Effect of karate on 

the development of the 10 – 13-year teenagers’ strongwilled 

and physical qualities” 

2008. gads 

Starptautiskā zinātniskā konference „Sabiedrība, integrācija, 

izglītība”. Nolasīts referats „Formation of identity of the 

teacher-researcher”. 

4. Starptautiskā konference „Intelligence and Creativity“, 

piedalīšanās. 

Starptautiskais kongress psiholoăijā. Prezentācijas: 

„The Interdependence of Cohesion Mode, Compatibility 

and Performance in Youth Football Teams“; 

„Preparing Children for School Education: The 

Sustainability Perspective“; 

„Emotional and Typological Peculiarities of Professional 

Identity Among Teachers and Students of Teacher Training 

Programmes“. 

6. Starptautiskā konference „Sustainable, Development, 

Culture and Education”. Prezentācija „Developing 

Professional Efficiency of a Sustainability Oriented 

Primary School Teacher 

13 th Annual Congress of the European College of Sport 

Science 


Science, referāts “Theoretical discourse of sport education 

in the context of a humanistic paradigm of education 


Science, referāts “Development of motivation in the context 

ofsustainable education in sport classes in basic school” 

184 








doc. S.Guseva 


doc. S.Guseva 

lekt. I.Kazakeviča, 



lekt. N.GeriĦa




27. - 29. 

septembris 

17.-21.oktobris 


16. novembris 

ViĜĦa, Lietuva). 

Līgumdarbi 

2007. gads 

5. Starptautiskā zinātniskā konference „Problems in Music 

Pedagogy 

Daugavpils universitātes Mākslu un mūzikas fakultātes piektā 

starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” 

4. Starptautiskā zinātniskā konference „The Problems of 

Effective Arts Education”. Starptautiskās zinātniskās komitejas 

locekle. 

Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides programmas 

„Mūzikas mācību process vispārizglītojošajā skolā jaunās 

izglītības paradigmas kontekstā” vadītāja 

Līgumdarba nosaukums Izpildītājs 

Izpildes 

laiks 

Seminārs pilsētas un rajona sākumskolas sporta 

skolotajiem „Ar gudru ziĦu….”; referāts 

„Vērtēšana sporta stundās. B.Blūma taksonomija 

sporta stundās.” 

Natālija GeriĦa 2008.g. 

5.marts 

Nodarbību cikla (1. “Mācību procesa Inga Belousa 2007.g. 

būtiskākās iezīmes 21.gs.sākumā – pasaules, 

Latvijas, Daugavpils Universitātes 

Ilgtspējīgas Izglītības institūta pieredze”; 2. 

“Mūsdienīga mācību procesa virssatura 

jautājumi”; 3.,4. “Mūsdienīga mācību 

procesa metodiskais nodrošinājums”) 

vadīšana projekta dalībniekiem 

27.aprīlis 

Nodarbības “Ilgtspējīga attīstība un Inga Belousa 2007.gada 

ilgtspējīga izglītība” vadīšana UNESCO 

1.februāris 

Nacionālas komitejas Asociēto skolu 

projekta dalībniekiem 

Multilingvālās izglītības eksperta pienākumu Inga Belousa 2007.g. 

veikšana un semināra “Multilingual 

23.aprīlis - 

Education – Development of Methods and 

Approaches for Acquirement of Languages 

3.maijs 

and Educational Material” vadīšana 

pamatskolas skolotājiem 

Kursu „Bilingvālās izglītības metodika 

pirmsskolas skolotājiem” vadīšana 

Sandra ZariĦa 2007.g. 

septembrisnovembris 

185 


doc. Inga 

Belousa, prof. 

I.Salīte 



Pasūtītājs 

Daugavpils pilsētas 

Izglītības pārvalde 

ESF Nacionālās 

programmas projekts 

3.2.5.2. “Mūsdienīga 

mācīšana un 

mācīšanās”, Talsu 

Valsts ăimnāzija 

UNESCO Nacionālas 

komitejas Asociēto 

skolu projekts, Rīga, 

Ostvalda vidusskola 

Šveices Ārlietu 

Federālā departamenta 

(Department of Peace 

Policy and Human 

Security) CIMERA 

projekts “Multilingual 

Education in Georgia”, 

Gruzija 

Latviešu valodas 

apguves valsts 

aăentūra, Latvija

Pētījums „Mazākumtautību etniskās 

identitātes veicināšana vispārizglītojošās 

izglītības iestādēs, kuras īsteno 

mazākumtautību izglītības programmas” 

Latvian Funkoshi Shotokan Karatedo 

Academy pasniedzējs 

Semināru vadīšana 

Sandra ZariĦa 2007.g. 

oktobris - 

decembris 

186 

Izglītības un satura 

eksaminācijas centrs 

Sergejs Čapulis 2007. gads Latvian Funkoshi 

Shotokan Karatedo 

Academy 

Nikolajs 

RomaĦenko 

2007.gads Rīga, Latvijas 

Basketbola Savienības 

Jaunatnes komisija 







lekt. I.Kazakeviča, Kopš 1997.g. Latvijas Aerobikas asociācijas biedre 


Kopš 2007.g. Asociacijas “Ilgtspējīgas izglītības institūts” biedre 

Kopš 2007.g. Asociacija College of Sport Science (ECSS) biedre 

lekt.S.Čapulus Kopš 2007.g. Asociacija “Ilgtspējīgas izglītības institūts” biedrs 

Kopš 2007.g. Asociacija College of Sport Science (ECSS) biedrs 

lekt. N.GeriĦa Kopš 2007.g. Asociacija “Ilgtspējīgas izglītības institūts” biedre 


lekt. L.Silova Kopš 2007.g. Asociacija “Ilgtspējīgas izglītības institūts” biedre 


Lekt. S.ZariĦa Kopš 2007.g. Asociacija “Ilgtspējīgas izglītības institūts” biedre 

doc. M. Kravale Kopš 2007.g. Asociacija “Ilgtspējīgas izglītības institūts” biedre 

Kopš 2000.g. Baltijas pedagoăijas vēsturnieku asociācijas locekle; 



Koalīcija jauniešu seksuālās un reproduktīvās izglītošanas ilgtspējai “Cita 

skola”; 


Latvijas Ăimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija “Papardes 

zieds”; 







reăionā; 


komisijas pārstāvis Latgales reăionā









paspārnē 

lekt. V. Guseva kopš 2006.gada VIKNVA (Vispārējās izglītības novērtēšanas valsts aăentūra) 

Skolu akreditācijas eksperte 

prof. J. Davidova kopš 2006. gada Starptautiskā zinātniskā žurnāla „Problems in Music 



doc. S.Guseva Baltijas Pētījumu Izplatīšanas asociācijas biedre (The Association for The 


lekt. V.Guseva Kopš 2006.gada VIKNVA (Vispārējās izglītības novērtēšanas valsts aăentūra) Skolu 

akreditācijas eksperte 

Kopš 1998. gada Latvijas Portidžas mācību sistēmas konsultante 

doc. V.Dombrovskis Latvijas Sporta Psiholoăijas asociācijas biedrs 

Baltijas Pētījumu Izplatīšanas asociācijas biedrs (The Association for The 


doc. I.Belousa Kopš 2007.d. Asociacija “Ilgtspējīgas izglītības institūts” biedre 

Kopš 2006.g. Starptautiskā Bērnu garīguma asociācija (Association for 


Kopš 2005.g. BBCC (Baltic and Black sea Consortium in educational 

research) biedre 







(BBCC) biedre 


biedre 


biedre 

Prof. J.Davidova Kopš 2006. gada - Starptautiskā zinātniskā žurnāla „Problems in Music 


Kopš 2004. gada - Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas locekle (Association 

of Teacher Educators in Europe). 

Kopš 2003. gada - Latvijas profesoru asociācijas locekle. 

Kopš 2001. gada - ISME locekle (International Society of Music Education). 

Kopš 1999. gada - Pasaules Apdāvināto un Talantīgo Bērnu Padomes locekle 

un koordinatore (World Council for Gifted and Talanted Children). 

Kopš 1998. gada - Eiropas Apdāvinātības Padomes locekle (European Council 

for High Ability). 

187

SPORTA AKTIVITĀTES 

Sportistu dalības nodrošināšana sporta sacensībās 

Sacensību nosaukums Vieta 

Trenera 

vārds, 

uzvārds 

Laiks Dalībnieki 

Rezultāt 

i 

Latvijas XVIII Rīga, Sergejs 2007.g. 

DU vīriešu komanda 1 vieta 

universiāde brīvajā cīĦā Latvija Čapulis 3.-4.novembris 

Latvijas XVIII Rīga, Sergejs 2007.g. 

DU sieviešu 3 vieta 

universiāde brīvajā cīĦā Latvija Čapulis 3.-4.novembris komanda 

Latvijas XVII Rīga, Sergejs 2007.g. 31.marts DU sieviešu 3 vieta 

universiāde brīvajā cīĦā Latvija Čapulis 

komanda 

Latvijas XVII Rīga, Sergejs 2007.g. 31.marts DU vīriešu komanda 3 vieta 

universiāde brīvajā cīĦā Latvija Čapulis 

Sporta pasākumu organizēšana DU 

Sacensību nosaukums Vieta 

DU IVF sporta svētki 

„Jautrais Vilnis” 

DU IVF aerobikas 

svētki „Veselība. 

Skaistums. Grācija” 





Organizētā 

ja vārds, 

uzvārds 

Natālija 

GeriĦa 

Natālija 

GeriĦa 

188 

Laiks Dalībnieki 

2007.g. 

11. decembris 

2007.g. 

27. novembris 

DU IVF bakalaura studiju programmas 

„Sporta skolotājs” studenti 

DU IVF bakalaura studiju programmas 

„Sporta skolotājs” studenti un docētāji 

CITAS AKTIVITĀTES 

Zinātnes komunicēšanas aktivitātes 

1. Inga Belousa. Diskusijas organizēšana par IVF pētnieciskajām un studiju procesa organizēšanas īpatnībām ar 

Latvijas Universitātes Pedagoăijas un Psiholoăijas fakultātes studentiem un docetājiem. 2007.gada 

13.decembris, Daugavpils Universitāte. 

2. Inga Belousa, Larisa Silova, Sergejs Čapulis, Irina Kazakeviča. IVF Pedagoăijas doktorantu zinatniskās 

diskusijas par promocijas darbiem un pētniecību. 2007.gada 30.novembris, 5.decembris, 12.decembris, 

18.decembris, Daugavpils Universitāte. 

3. Sandra ZariĦa. Iesaistīšanās diskusijā un pieredzes apmaiĦā ar Liepājas rajona skolu direktoriem par projektu 

darba organizēšanas pieredzi skolā. 2007.gada 15.novembris, Daugavpils 9.vidusskola. 

4. Sandra ZariĦa, Larisa Silova. IVF studentu piedalīšanās Valodu dienu aktivitātēs pamatskolas klašu skolēniem. 

2007.gada 20.septembris, Daugavpils 9.vidusskola. 

5. Sandra ZariĦa. Uzstāšanās pedagoăiskās padomes sēdē Daugavpils 9. vidusskolā ar tēmu „Starppriekšmetu 

saiknes nodrošināšana un mācību satura integrēšanas iespējas mācību procesā”. 2007. gada 24. oktobris. 

6. Sandra ZariĦa, Inga Belousa. Diskusijas un pieredzes apmaiĦas organizēšana par pētniecības veikšanas 

īpatnībām IVF Daugavpils 9.vidusskolas projektu nedēĜas ietvaros 10.-12.klašu skolēniem un skolotājiem. 2007. 

gada 14.,15.februāris, Daugavpils Universitāte. 

7. Inga Belousa. Sadarbība ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju ANO dekādes īstenošanā, veicot kopīgu 

pētījumu par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem izglītībā, izstrādājot jaunas izglītojošas programmas un aprobējot 

projektus UNESCO ASP skolās Latvijā. 2007. gads. (skat. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas 2007.gada 

darba plāna 4.prioritāti) 

8. OĜehnoviča E. Līdzdalība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētajā Latgales reăiona uzĦēmēju 

izstādē „UzĦēmēju dienas Daugavpilī . 

9. Makarevičs, V.(2007) Grāmatas „Motivational interview strategies for people with dyslexia” tulkošana latviešu 

un krievu valodā


Studējošo anketas par studiju kvalitāti 2007./2008.st.g. 

189 

6. PIELIKUMS 

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETA 2007./2008.st.g. 

Cienījamais student! 

Piedāvātās anketas mērėis – noskaidrot Jūsu attieksmi pret studiju procesa gaitu un kvalitāti. Lūdzam izteikt 

savus vērtējumus un viedokĜus, jo aptaujas dati tiks izmantoti ar nolūku pozitīvi ietekmēt studiju procesu, balstoties 

uz studentu domām un priekšlikumiem. 

Fakultāte: ___Izglītības un vadības _ Programmas direktore: lekt. S.ZariĦa 

Studiju programma: __Pirmsskolas skolotājs__ 

Kurss: __1___ 

Studiju veids: __Pilna laika__ 

1. Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus (sk.A.tabulu). 

1.1 Novērtējiet studiju kursa 

svarīguma pakāpi piecu ballu 

sistēmā, kur: 

5 - Ĝoti svarīgs 

4 - svarīgs 

3 - vidēji svarīgs 

2 - nesvarīgs 

1 - nav vajadzīgs 

1.2 Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur: 

5 - Ĝoti augsts 

4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 

1 – Ĝoti zems 

1.3 Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā 

studiju kursā jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiĦām (=). 

A.tabula 

Studiju kursa nosaukums Studiju kursa Pasniegšanas IzmaiĦas kursa apjomā 

svarīgums 

līmenis 

1. Vispārīgā psiholoăija 4 4,3 „+” – 7 % 

„_” – 21 % 

„=” – 71% 

2. Dziedāšana 3,1 4,1 „+” – % 

„_” – 57% 

„=” – 43% 

3. Informāciju tehnoloăijas 3,7 4,1 „+” – 29% 

„_” – 14% 

„=” – 57% 

4. Zīmēšana, grafiskie darbi un to mācību 

3,6 3,8 „+” – 14% 

metodika 

„_” – 21% 

„=” – 64%

5. RotaĜu un spēĜu psiholoăija 4,2 3,9 „+” – 14% 

„_” – 14% 

„=” – 71% 

6. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 3 3,6 „+” – 7% 

„_” – 43% 

„=” – 50% 

7. Bērnu mūzikas literatūra un folklora 3,3 4 „+” – 7% 

„_” – 50% 

„=” – 43% 

8. Sports un tā mācību metodika 3,6 4 „+” – 7% 

„_” – 14% 

„=” – 79% 

9. Bērnu fizioloăija un veselības veicināšana 4,4 4,5 „+” – 14% 

„_” – 21% 

„=” – 64% 

10. Tautas pedagoăija 2,9 3,8 „+” – 7% 

„_” – 21% 

„=” – 71% 

11. Vispārīgā psiholoăija 3,7 3,9 „+” – 17% 

„_” – 33% 

„=” – 50% 

12. Dzimtās valodas teorētiskie pamati 4 4,2 „+” – 43% 

„_” – % 

„=” – 57% 

13. Projektu izstrāde un vadība 2,9 3,7 „+” – 7% 

„_” – 57% 

„=” – 36% 

14. Folklora 3,2 3,3 „+” – 7% 

„_” – 43% 

„=” – 50% 

15. Mūzikas „ābece” 3,1 4,1 „+” – 7% 

„_” – 43% 

„=” – 50% 

16. Kompozīcija un tās mācību metodika 3,9 4,1 „+” – 14% 

„_” – 36% 

„=” – 50% 

17. RotaĜu un spēĜu organizēšana 4,5 4,1 „+” – 29% 

„_” – 21% 

18. Vizuālās mākslas mācību metodika un 


190 

„=” – 50% 

3,9 4,1 „+” – 21% 

„_” – 14% 

„=” – 64% 

19. Pilsoniskā izglītība 2,9 3,7 „+” – 7% 

„_” – 43% 

„=” – 50% 

20. Latvijas kultūras vēsture 2,7 3,8 „+” – 7% 

„_” – 36% 

„=” – 57% 

21. Vides pedagoăija 3,1 3,9 „+” – % 

„_” – 57% 

„=” – 43% 

22. Pedagoăijas vēsture 3,5 4,2 „+” – 15% 

„_” – 15% 

„=” – 69%








Kurss: __2___ 



1.1. Novērtējiet studiju kursa 

svarīguma pakāpi piecu ballu sistēmā, 

kur: 


4 - svarīgs 






4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A.tabula 


svarīgums 

līmenis 

Veidošana un tās mācību metodika – darbs ar 

4,5 4,1 „+” – 40 % 

papīru 

„_” – 20% 

„=” – 40% 

Novadpētniecība 3,8 4,2 „+” – 10% 

„_” – 20% 

„=” – 70% 

Lietišėās dabas zinības 3,7 4,3 „+” – % 

„_” – 10% 

„=” – 90% 

Pedagoăiskā psiholoăija 4,1 3,9 „+” – % 

„_” – 10 % 

„=” – 90% 


4,5 4,3 „+” – 50% 

diegiem 

„_” – % 

„=” – 50% 

Bērnu literatūra 4,1 3,6 „+” – 10% 

„_” – 30% 

„=” – 60% 

191

Dzimtās valodas teorētiskie pamati 4,4 4,7 „+” – 20% 

„_” – 20% 

„=” – 60% 

Sports un tā mācību metodika 4,5 4,7 „+” – 30% 

„_” – % 

„=” – 70% 

Bilingvālās mācības 4,2 4,6 „+” – 20% 

„_” – 10% 

„=” – 70% 

AngĜu valoda 3,7 3,9 „+” – 30% 

„_” – 20% 

„=”– 50% 

Audzināšanas teorija un metodika 4,1 3,9 „+”– 10 % 

„_” –10% 

„=” –80% 

Datordizaina pamati 3,1 3 „+” – 10% 

„_” – 30% 

„=” – 60% 

Pirmsskolas vecuma bērnu pediatrija un higiēna 4,8 4,8 „+” – 40% 

„_” – % 

„=” – 60% 

Pirmsskolas un skolas pedagoăija 4,5 4,5 „+” – 10% 

„_” – % 

„=” – 90% 

Filosofija 3,9 4,1 „+” – % 

„_” – 20% 

Gleznošana, krāsu mācība un to 


192 

„=” – 80% 

4,6 4,1 „+” – 10% 

„_” – 10% 

„=” – 80%








Kurss: __3___ 



Novērtējiet studiju kursa svarīguma 

pakāpi piecu ballu sistēmā, kur: 


4 - svarīgs 






4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A.tabula 


svarīgums 

līmenis 

Ăimenes pedagoăija 4,4 4,3 „+” – % 

„_” – % 

„=” –100 % 

Veidošana un tās mācību metodika – darbs ar mālu 2,9 3,1 „+” – 10% 

„_” – 30% 

„=” – 60% 

Matemātisko priekšstatu veidošana 4,5 3,8 „+” – 20% 

„_” – % 

„=” – 80% 

Mācību organizācijas pamati 3,8 3,5 „+” – % 

„_” – 20% 

„=” – 80% 

Ētika 2,3 2,8 „+” – % 

„_” – 50% 

„=” – 50% 

Ievads Portage mācībsistēmā 3,5 3,7 „+” – % 

„_” – 50% 

„=” – 50% 

193

Lasītprasmes attīstības metodika 4,7 4,7 „+” – 30% 

„_” – % 

„=” – 70% 

Sociālā un personības psiholoăija 4 4,1 „+” – 30% 

„_” – 20% 

„=” – 50% 

Bērnu iepazīstināšana ar dabu 4,5 3,7 „+” – % 

„_” – 20% 

„=” – 80% 

Batikas pamati 2,7 3 „+” – 10% 

„_” – 30% 

„=” – 60% 

Mācību metodes un mācīšanās stili 3,8 3,6 „+” – 10% 

„_” – 10% 

„=” – 80% 

Runas attīstības metodika 4,8 4,7 „+” – 20% 

„_” – % 

„=” – 80% 

Integrēto mācību metodika 4 3,7 „+” – 10% 

„_” – 20% 

„=” – 70% 

Sociālā pedagoăija 4,2 4,1 „+” – 10% 

„_” – 20% 



194 

„=” – 70% 

3,3 3,4 „+” – % 

„_” – 30% 

„=” – 70% 

Sports un tā mācību metodika 4,5 4,6 „+” – 20% 

„_” – % 

„=” – 80%








Kurss: __4___ 



Novērtējiet studiju kursa svarīguma 

pakāpi piecu ballu sistēmā, kur: 


4 - svarīgs 






4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A.tabula 


svarīgums 

līmenis 

Retorika 3,9 4,3 „+” – 17 % 

„_” – 8% 

„=” – 75% 

Starpkultūru izglītība 3,7 4,5 „+” – % 

„_” – 42% 

„=” – 58% 

RotaĜu un spēĜu psiholoăija 4,9 4,6 „+” – 17% 

„_” – 17% 

„=” – 67% 

Bilingvālās mācības 4,7 4,8 „+” – % 

„_” – 17% 

„=” – 83% 

5-6 gadīgo bērnu sagatavošana skolai 4,8 3,5 „+” – 25% 

„_” – % 

„=” – 75% 

Politoloăija 2,7 4,6 „+” – % 

„_” – 58% 

„=” – 42% 

195

Rakstītprasmes attīstības metodika 4,9 4,7 „+” – 25% 

„_” – 8% 

„=” – 67% 

Rokdarbi un to mācību metodika 4,2 3,5 „+” – 8% 

„_” – 25% 

„=” – 67% 

Speciālā pedagoăija 4,2 4 „+” – 17% 

„_” – 25% 

„=” – 58% 

Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoăijā 4,2 3,4 „+” – 27% 

„_” – 27% 

„=” – 46% 

Matemātisko priekšstatu veidošana 4,8 4,8 „+” – 8% 

„_” – 33% 

„=” – 58% 

Datordizaina pamati 3,6 3,9 „+” – 8% 

„_” – 33% 

„=” – 58% 

196

2 Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma kopumā? 1. Pilnīgi apmierina 29% 

2. Pamatā apmierina 58% 

3. DaĜēji apmierina 13% 

4. Neapmierina 

5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos aiziet no 

universitātes 

3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa nodrošinājumu ar mācību 1. Pietiekams 52% 

literatūru un metodiskajiem materiāliem? 

2. Nepietiekams 48% 

4. Vai Jūs studiju procesā izmantojat datortehniku? 1. Jā, bieži 93% 

2. Jā, bet reti. Kāpēc? 7% 

197 

3. Nē. Kāpēc? 

5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internet? 1. Jā, bieži 89% 

2. Jā, bet reti. Kāpēc? 11% 

3. Nē. Kāpēc? 

6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams? 1. Jā 72% 

2. Nē 28% 

7. Vai studiju programmas nodrošinājums ar vieslektoriem ir 

pietiekams? 

1. Jā 50% 

2. Nē 50% 

8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem? 1. Apmierinoša 84% 

2. Neapmierinoša 16% 

9 Kā Jūs vērtējat studiju programmas realizēšanu kopumā? 1. Apmierinoši 84% 

2. Neapmierinoši 16% 

3. Cita atbilde 

10 Kādi ir Jūsu priekšlikumi studiju programmas kvalitātes 

uzlabošanā? 

Paldies par atsaucību!


pašizvērtējuma ziĦojumi par 2000.- 2005.gadu 

Profesionālo studiju programmas ''Pirmsskolas skolotājs'' 

pašnovērtējuma ziĦojumu pilni teksti 

par 

· 2004./2005. studiju gadu, 

· 2003./2004. studiju gadu, 

· 2002./2003. studiju gadu, 

· 2001./2002. studiju gadu, 

iesniegti Daugavpils Universitātes Studiju Kvalitātes Novērtēšanas centrā 

(http://dau.lv/post/sknc.php) 

198 

7. PIELIKUMS


2007./2008.st.g. aizstāvēto bakalaura darbu tēmas 

199 

8. PIELIKUMS 

N.p.k. Studenta vārds, uzvārds Bakalaura darba nosaukums Bakalaura darba 

vadītājs 

1. Marita Morkāne 5-7 gadu vecu bērnu emocionālās izpausmes tēlotājdarbībā Lekt. S.ZariĦa 

2. Ilona Matvejeva Vingrinājumi skaĦu izrunai 5-6 gadus veciem bērniem Lekt. J.Badjanova- 

Lomzina 

3. JeĜena ŠĜahota Dabas materiāli 5-6 gadus vecu bērnu iztēles attīstībai Lekt. L.Silova 

4. Karina Aksjuta 2-3 gadu vecu bērnu attieksmes pret sevi un citiem veidošanās 

pirmsskolas izglītības iestādē 

5. Jūlija ZiĜa Didaktiskās rotaĜas un spēles orientēšanās telpā attīstībai 5-6 

gadus veciem bērniem 

6. Inese Sondore Pašvērtējuma prasmju attīstība 5-6 gadus veciem bērniem 

integrētā mācību procesā 

7. Irina Savčenkova Lasītprasmes attīstība runas nodarbībās 4-5 gadus veciem 

bērniem 

8. Rita Lemešonoka 6-7 gadus vecu bērnu loăiskās domāšanas attīstība 

matemātikas nodarbībās 

9. JeĜena Lukjanska Radošo darbības prasmju attīstība 5-6 gadus veciem bērniem 

tēlotājdarbībā 

10. Maija Gromova Pirmsskolas izglītības iestādes un vecāku sadarbība 6 gadus 

vecu bērnu sociālo prasmju attīstībai 

11. Inga HmeĜĦicka 5-6 gadus vecu bērnu sīkās pirkstu muskulatūras attīstība 

rokdarbu nodarbībā 

12. JevăeĦija Vorfolomejeva Didaktiskās rotaĜas 5-6 gadus vecu bērnu domāšanas attīstībā 

tēmas „Ăeometriskās figūras un formas” apguvē 

Lekt. S.ZariĦa 

Lekt. L.Silova 





Lekt. I.Timinska 



13. NataĜja KovaĜenko Didaktiskās rotaĜspēles 4-5 gadus vecu bērnu runas attīstībā Lekt. I.Timinska 

14. Jekaterina Zorina Interaktīvā darbība 5-6 gadus vecu bērnu saziĦas prasmju 

attīstībā 

15. Tatjana Barkeviča Kustību rotaĜas 4-5 gadīgo bērnu saskarsmes prasmju attīstībā 

16. Irīna Cunska 

RotaĜas 4-5 gadīgo bērnu priekšstatu veidošanā par skaitu un 

skaitīšanu 

17. Liene Laugale Radošie uzdevumi 5-6 gadīgo bērnu iztēles attīstībā 

tēlotājnodarbībās 

18. Iveta Solima RotaĜas lasītprasmes apguvē 5-6 gadus veciem bērniem 

19. Jekaterina Lisova Iztēles attīstība 5-6 gadus veciem bērniem rotaĜnodarbībās ar 

ăeodēli 

20. Kristīne Salīte SkaitĜu uztveres attīstība 5-6 gadus veciem bērniem 

rotaĜnodarbībās 


Lekt. J.Badjanova- 

Lomzina 


Lomzina 


Lomzina 


Lomzina 

Lekt. E.KrastiĦa 

Lekt. E.KrastiĦa


studiju kursu apraksti 

VIZUĀLĀS MĀKSLAS MĀCĪBU METODIKA UN MATERIĀLMĀCĪBA (1KP) 

200 

9. PIELIKUMS 

Kurss iepazīstina studentus ar vizuālās mākslas metodiskajiem paĦēmieniem, materiāliem un 

instrumentiem, kas pielietojami praktiskās darbošanās laikā. 

KOMPOZĪCIJA UN TĀS MĀCĪBU METODIKA (2KP) 

Kurss iepazīstina studentus ar kompozīcijas teorētiskajiem un praktiskajiem pamatiem un veicina 

studentu izpratni par kompozīcijas kategorijām, veicot praktiskos darbus. 

ZĪMĒŠANA, GRAFISKIE DARBI UN TO MĀCĪBU METODIKA (2KP) 

Kurss iepazīstina studentus ar zīmēšanas un grafikas tehnikām un sniedz metodiskos ieteikumus 

zīmēšanas un grafikas tehniku pielietojumā darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem. 

GLEZNOŠANA UN KRĀSU MĀCĪBA UN TO MĀCĪBU METODIKA (2KP) 

Kurss sniedz zināšanas par krāsām to iedalījumu un radošo izpausmi gleznošanas tehnikās un 

attīsta studentu tēlaino, abstrakto un asociatīvo domāšanu. 

VEIDOŠANA (DARBS AR DIEGIEM) UN TĀS MĀCĪBU METODIKA (1KP) 

Kurss iepazīstina studentus ar tekstilmateriālu (diegu, dziju) pielietošanas iespējām darbojoties ar 

pirmsskolas vecuma bērniem. 

VEIDOŠANA (DARBS AR PAPĪRU) UN TĀS MĀCĪBU METODIKA (1KP) 

Kurss iepazīstina studentus ar papīra plastikas pamatiem, veidošanu, darbošanos ar papīru. 

VEIDOŠANA (DARBS AR DABAS MATERIĀLIEM) UN TĀS MĀCĪBU METODIKA 

(1KP) 

Kurss iepazīstina studentus ar dabas materiālu pielietošanas iespējām darbojoties ar pirmsskolas 

vecuma bērniem. 

VEIDOŠANA (DARBS AR MĀLU) UN TĀS MĀCĪBU METODIKA (1KP) 

Kurss iepazīstina studentus ar dažādiem plastiskajiem materiāliem (mālu, plastilīnu u.c. 

materiāliem) un palīdz apgūt plastisko formu izveides prasmes.

ROKDARBI UN TO MĀCĪBU METODIKA (2KP) 

Kurss sniedz zināšanas par iespējām katra bērna aktivitātes attīstīšanā, veido izpratni par 

rokdarbiem kā līdzekli bērna personības pašizpausmes veicināšanai, iepazīstina par iespējām 

attīstīt gan fizisko, gan garīgo personības potenciālu, mācot bērnam apzināties savu “Es”, celt 

viĦa pašapziĦas līmeni; veidot prasmes organizēt un vadīt bērnu manuālo un radošo darbību. 

SPORTS UN TĀ MĀCĪBU METODIKA (6KP) 

Kurss rada priekšstatu par dažādām sporta aktivitātēm un to mācīšanas metodiku kā arī attīsta 

praktiskās iemaĦas sporta nodarbību organizēšanā un vadīšanā. 

MŪZIKAS ‘’ĀBECE” (2KP) 

Kurss sniedz teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaĦas par muzikālajām skaĦām, to pierakstu, 

savstarpējām attiecībām un to likumsakarībām; par mūzikas izteiksmes līdzekĜiem (reăistrs, 

tembrs, temps, metrs, ritms, dinamika, melodija, skaĦkārta, harmonija, faktūra, žanrs un forma). 

Šajā studiju kursā uzmanības centrā ir izvirzīta praktisko iemaĦu apguve mūzikas un it īpaši tās 

galvenā komponenta – melodikas analīzē. Kursa struktūra atbilst koncentriskuma principam, pēc 

kura vienu tēmu apgūst atkārtoti, augstākā līmenī, paplašinot sākotnējo ievirzi. Teorētisko 

likumsakarību izklāsts ir veidots iespējami lakonisks, lai tas būtu viegli pārskatāms, saprotams un 

iegaumējams. Jaunā viela skaidrojama ciešā saiknē ar konkrētās dziesmas analīzi. Bez šī 

priekšmeta apguves nav iedomājama muzikālās dzirdes, atmiĦas, ritma izjūtas vispusīga attīstība. 

BĒRNU MŪZIKAS LITERATŪRA UN FOLKLORA (2KP) 

Kurss sniedz zināšanas par tradicionālo mūziku, tās attīstības gaitu dažādos Latvijas novados, 

dodot noteiktu pieredzi šajā veidā, palīdz virzīt studentus uz sociālo folkloras slāĦu apguvi, kā arī 

veicina radošu darbību, kas sakĦota tradīcijās. Tāpat kurss atsedz vispārēju priekšstatu par 

mūzikas kultūras attīstības vēsturi, izklāstot skaĦu mākslas evolūcijas galvenos virzienus, atklājot 

to mijiedarbi, dažādu stilistisko laikmetu un žanru nomaiĦu, kā arī paplašina studentu muzikālo 

redzesloku, balstoties uz aktīvu, apzinātu profesionālu mūzikas uztveri un iepazīstina studentus ar 

mākslinieciski augstvērtīgiem pasaules mūzikas literatūras paraugiem. Te tiek likti pamati 

m u z i k ā l a j a i d o m ā š a n a i – mūzikas tēlu specifikas un mūzikas valodas loăikas izpratnei. 

DZIEDĀŠANA (2KP) 

Kursā ir paredzēts sagatavot studentus muzikāli teorētisko zināšanu un praktisko iemaĦu radošai 

izmantošanai mācīšanās un audzināšanas procesā; sniegt priekšstatus par dziedāšanu kā integrētu 

apmācību priekšmetu pirmskolā. 

201

Humanitāro un sociālo zinātĦu teorētiskie kursi, kas attīsta sociālā, komunikatīvās un 


ĒTIKA (2KP) 

Sniegt augstākajai izglītībai atbilstošu sistematizētu priekšstatu par ētiskās domas attīstību 

pasaulē un Latvijā. Īpašu uzmanību kursa ietvaros pievērst dzīvei tās situāciju daudzveidībā, 

mazāk moralizēšanai; uz iegūto zināšanu bāzes veidot topošā pedagoga vēlamo ētisko nostāju, 

kura balstītos uz racionālu, kompetentu un tolerantu autoritāti. 

FILOSOFIJA (2KP) 

ĥemot vērā, ka filosofijas pasniegšanā galvenais ir problēmas, kuras tā uzdod un risina, 

filozofijas kursa galvenais mērėis ir veidot cilvēkā domāšanas veidu, kas ir spējīgs uztvert un 

metodiski risināt problēmas, kritiski saprast esošo, sarežăīto realitāti. Filosofiskie viedokĜi palīdz 

viĦam izbēgt no irracionālisma, progmatisma un rupja scientisma. Prāts ir atklāts tikai tad, kad 

tam ir iekšējais korektors, kurš meklē kĜūdas un atbrīvo savu radošo enerăiju. 

SVEŠVALODA (4KP) 

Studiju kursā paredzēts studentu lingvistiskās kompetences saglabāšana un paplašināšana, 

pragmatiskās un sociālkulturālās kompetences trūkuma samazināšana, studentu sagatavošana 

svešvalodas lietošanai mācību procesā skolā, valodas mācību galamērėis ir vispārēja 

komunikatīvā kompetence. 

LATVIJAS KULTŪRAS VĒSTURE (2KP) 

Kursa ietvaros sistemātiski tiek aplūkoti Latvijas kultūras vēstures galvenie posmi. Tiek dots to 

raksturojums, izdalot būtisko. Tiek raksturota kultūru ăenerējošie mehānismi, oriăinalitāte un tās 

vieta pasaules kultūras kontekstā, aplūkoti mākslas, literatūras, mūzikas, filosofijas un reliăijas 

aspekti. Tiek noteikta pasaules aina, cilvēka vieta tajā. Kursa apguve sekmē studējošo izpratni par 

Latvijas kultūras vērtībām. 

PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE (2KP) 

Veicina izpratni par cilvēka pasaules uztveri (attieksme pret dabu un priekšmetisko pasauli; 

varas un valdnieka uztvere; attiecības ar sabiedrību un dieviem un t.t.), vides mijiedarbību un šo 

procesu atspoguĜojumu vēstures avotos un zinātniskajā literatūrā; 

Stimulē un attīstīt studentu prasmes un iemaĦas patstāvīgā darbā ar vēstures avotiem un 

zinātnisko literatūru Seno laiku vēstures problēmjautājumu iztirzāšanā un analīzē. 

RELIĂIJU VĒSTURE (2KP) 

Mūsdienu pasaules humāno vērtību popularizācija, cilvēku savstarpējo attiecību harmonizācija; 

reliăijas vēstures jautājumu izklāsts saistībā ar pasaules un Latvijas kultūras sasniegumu 

izzināšanu. 

EKONOMIKA (2KP) 

202

Radīt studentiem vispārīgu priekšstatu par ekonomikas teorijas pamatiem. Iemācīt galvenās 

ekonomiskās kategorijas, kas ir sastopamas gan makroekonomikas, gan mikroekonomikas kursos. 

CIVILZINĪBAS (2KP) 

Veicina izpratni par cilvēka pasaules uztveri (attieksme pret dabu un priekšmetisko pasauli; 

varas un valdnieka uztv dot iespēju studentiem apgūt mūsdienīgas mācību metodes, kas 

palīdzētu, strādājot skolā, kvalitatīvi organizēt patstāvīgo un grupu darbu noteiktu mācību mērėu 

sasniegšanai; jauno mācību metožu apguvi balstīt uz reālu studentu patstāvīgo darbu mācību 

stundu sagatavošanā un novadīšanā auditorijā; darba procesā pilnveidot studentu demokrātijas 

izpratni, gatavojo tos civilzinību pasniegšanai skolā; īpašu uzmanību pievērš darba procesā 

izmantojamo jēdzienu un terminu izpratnei un pielietojumam praksē 

SOCIOLOĂIJA (2KP) 

Sociālās domāšanas veidošana, socioloăisko problēmu, to rašanās avotu un iespējamo risināšanas 

ceĜu izpratne, socioloăijas klasikas mantojuma un vietējās socioloăiskās pieredzes apkopojums. 

POLITOLOĂIJA (2KP) 

Kursā tiek apskatītas sabiedrības politiskās dzīves un tās izziĦas problēmas: politoloăijas 

priekšmets, izpētes metodes un metodoloăiskās pieejas, politoloăijas kategorijas un 

pamatjēdzieni (politika, vara u.c.); politiskā sistēma un tās funkcionēšana; politiskās varas 

modeĜi; politiskā apziĦa un politiskā kultūra. 

Bakalaura programmas brīvās izvēles kursi 

SVĒTKI PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒ (1KP) 

Kursā paredzēts sniegt studentiem zināšanas par svētku organizēšanu un vadīšanu, kā arī 

iepazīstināt un nostiprināt studentiem zināšanas par Latviešu tautas tradīcijām, nacionāliem 

svētkiem un godiem. Studenti gūst pieredzi kā praktiski piedalīties dažādu svētku svinēšanā un 

tradīciju ievērošanā. 

DATORDIZAINA PAMATI (2KP) 

Kursa mērėis ir sniegt lietotājam nepieciešamās zināšanas, tehniskās prasmes datora izmantošanā 

un veidot pozitīvu attieksmi pret datora izmantošanu savā profesionālajā darbībā. 

FLORISTIKA (1KP) 

Kurss paredz studējošajiem apgūt kompozicionālo elementu daudzveidību ziedu un citu dabas 

materiālu kārtošanā, iepazīties ar floristikas vēsturi, mūsdienās pielietojamajiem floristikas 

stiliem, tehniku un izstrādājumu daudzveidību. 

LEěěU TEHNOLOĂIJA (1KP) 

203

Kurss piedāvā studējošiem izkopt formas, stila, proporciju, silueta un tēla izjūtu; attīstīt tēlaino, 

abstrakto domāšanu, apgūt leĜĜu veidošanas un konstruēšanas pamatus 

UZVEDĪBAS KULŪRAS ĀBECE (1KP) 

Kurss paredz izprast un apgūt kultūras un uzvedības normas mūsdienu sabiedrībā, kā arī 

iepazīties ar atšėirībām uzvedības kultūras tradīcijās pasaulē. 

PROJEKTU IZSTRĀDE UN VADĪBA (1KP) 

Lekcijās un praktiskajās nodarbībās studenti iepazīsies ar projekta dzīves ciklu, modelē konkrētas 

problēmas, apzina to risināšanas iespējas. Kurss paredz iesaistīšanos projekta izstrādē, 

pārraudzībā, kā arī savas grupas un citu grupu snieguma izvērtēšanā. Izvēlētās metodes, darbības 

formas veicina savstarpējo sadarbību grupā, prasmes izmantot dažādus informācijas avotus, 

analizēt un pielietot iegūtos datus. 

ROTAěU UN SPĒěU PSIHOLOĂIJA (1KP) 

Kurss sagatavo studentus darbam ar pirmsskolas vecuma bērniem, balstoties uz rotaĜas un spēles 

kā vadošās darbības metodoloăiskā un metodiskā principa. 

PILSONISKĀ IZGLĪTĪBA (2KP) 

Veidot studentu izpratni par pilsoniskumu un attīstīt skolēnam sekojošas kompetences: 

dažādības izpratne, konfliktu risināšana, iesaistīšanās, sava viedokĜa nepieciešamība un 

izturēšanās pret citu viedokĜiem, tolerance, kritiska attieksme un līdzekĜi, piedalīšanās 

sabiedrības dzīvē, demokrātiska līdzdalība. 

Motivēt studentus zināšanu, iemaĦu un tādas vides radīšanai, kas veicina pilsoniskuma 

veidošanos. Veicināt studentos morālo vērtību un attieksmju veidošanos par sociālo taisnīgumu, 

līdztiesību, cieĦu pret dažādību u.c. 

PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES ORGANIZĒŠANA UN VADĪŠANA (1KP) 

Iepazīstināšana ar pirmsskolas izglītības iestādes dokumentāciju un iestādes darba vadītāja 

pienākumiem. 

204

Nosaukums Pedagoăijas vēsture 

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) P 

Kredītpunkti 2 

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 

Zinātnes nozare Pedagoăija 

Zinātnes apakšnozare Vispārīga pedagoăija 

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) 

Ilga Salīte, Pedagoăijas katedra, profesore 

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daĜa, kurā kurss jāapgūst) 

Nav 

Kursa anotācija: 

Kursa mērėis - veidot studējošajiem izpratni par pedagoăijas attīstības vēsturiskām tendencēm, nozīmīgākajām teorijām. 

Kursa uzdevumi - attīstīt prasmi saskatīt vēsturiskās analoăijas, analizēt tās mūsdienu kontekstā, sekmēt radošu 

domāšanu. 

Kursa apraksts – plāns: 

1. Audzināšana kā sabiedriska un objektīva parādība. Audzināšanas izcelsme un funkcijas. Audzināšanas ideāla 

maiĦa, skolu sistēmas vēsturiskā attīstība. 

2. Pedagoăijas klasiskais mantojums-J.A.Komenskis, Dž.Loks, Ž.Ž.Ruso, J.H.Pestalocijs, Ā.Dīstervēgs, 

K.Ušinskis, ě.Tolstojs, J.Korčaks u.c. 

3. Pasaules pedagoăiskā doma 20.gs.Reformpedagoăijas idejas. 

4. Etnopedagoăijas idejas. Latviešu nacionālās pedagoăijas izcilākie pārstāvji (A.Kronvalds, J.A.Students, 

E.Pētersons, A.Dauge.V.Seile u.c. 

5. Skolu sistēmas attīstība Latvijā. 

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 

Eksāmens 

Literatūra (01-mācību literatūra): 

1. Didaktika. Ievērojamākie pedagogi par mācību teoriju. (2000) Sast. A.Kopelovoča, L.Žukovs. Rīga: RaKa. 

2. Salīte, I. (1993) Mācību līdzeklis pedagoăijas vēsturē. Daugavpils: Saule. 

3. SaĜimova, K, Bezrogovs, V. (1994) Ārzemju pedagoăijas vēstures apcerējumi. 1.burtnīca (no pirmatnējās kopienas 

līdz viduslaikiem); 2.burtnīca (no viduslaikiem līdz Renesanses laikmetam). Liepāja. 

Žukovs, L. (1999) Pedagoăijas vēsture. Rīga: RaKa. 

5. Дюи, Дж. (1971) Школа и общество. Из хрестоматии по истории зарубежной педагогики. Москва: 

Просвещение. 

6. Кершенштейнер, Г. (1971) Школа будущего - школа работы. Из хрестоматии по истории зарубежной 

педагогики. Москва: Просвещение. 

7. Лай, В. (1971) Школа действия. Из хрестоматии по истории зарубежной педагогики. Москва: Просвещение. 

8. Пискунов, А. И. (1971) Хрестоматия по истории зарубежной педагогики. Москва: Просвещение. 

205

Literatūra (02-papildliteratūra): 

1. Gudjons, H. (1998) Pedagoăijas pamatatziĦas. Rīga: Zvaigzne ABC. 

2. Keršenšteiners, G. (1925) Audzinātāja dvēsele un skolotāju izglītības jautājums. Rīga: Jul.Pētersona spiestuve. 

3. Komenskis, J.A. (1992) Lielā Didaktika. Rīga: Zvaigzne. 

4. Korčaks, J. (1986) Kā mīlēt bērnu. Rīga: Zvaigzne. 

5. Loks, Dž. (1977) Eseja par cilvēka sapratni. Rīga: Zvaigzne. 

6. Pestalocijs, J.H. (darbu izlase) (1996) Rīga: LU. 

7. Žukovs, L. (1997) Ievads pedagoăijā. Rīga: RaKa. 

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 

Domas 2/99 (par Dž.Djuī), 3/96, 4/96, 5/96 

Educational Philosophy and Theory 

European Journal of Education 

Journal of Philosophy of Education 

Kādām studiju programmām un to daĜām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: 

Profesionālo studiju programmu „Pirmsskolas skolotājs”, „Sākumskolas skolotājs”, „Fiziskās audzināšanas skolotājs”, 

„Mājturības skolotājs” A daĜa 

Kursa nosaukums angĜu valodā: 

History of Pedagogics 

Kursa anotācija angĜu valodā: 

The aim of the course is to develop students’ understanding about the historical tendencies of pedagogy and with the 

significant theories. The tasks of the course is to develop students’ understanding about the historical analogies, to 

analyze these tendencies in a contemporary context and to develop creative thinking. 

Piezīmes: 

206

Nosaukums Audzināšanas teorija un metodika 





Zinātnes apakšnozare Skolas pedagoăija 


Inga Belousa, Mācību metodiku katedra, lektore 

Vija Guseva, Izglītības un vadības fakultāte, Pedagoăijas katedra, Mg. paed., lektore 


Nav. 


Kurss paredzēts profesionālo bakalaura studiju programmu studentiem. Audzināšanas teorijas un pieredzes sistematizēšana, 

un personīgā audzināšanas teorijas modeĜa izstrādāšana 

Kursa apraksts - plāns: 

lekcijas, semināri 

1. Audzināšanas pamati un attīstība. 

Audzināšanas jēdziens, mērėis, uzdevumi, paradigmas, modeĜi. Audzināšana kā zinātne, kā māksla. Bērns kā 

audzināšanas subjekts un objekts. Audzināšana vēsturiskā skatījumā. Audzināšana pašreizējā laika posmā. Skatījums uz 

audzināšanu nākotnē. 

2. Audzināšanas saturs. 

Audzināšanas veidi un saturs. Emocionālā inteliăence. Audzināšana un garīgums. Attieksmes un sociālās prasmes. 

3. Audzināšanas process. 

Disciplīna. Audzināšanas stili. Sadarbība ar skolēnu vecākiem. 

4. Audzināšanas metodoloăija. 

Audzināšanas procesa iezīmes, faktori, likumsakarības, līmeĦi. Audzināšanas metodes, pedagoăiskā novērošana. 

Audzināšanas procesa struktūra, dinamika. Audzināšanas darba organizācija (formas, organizācijas, brīvais laiks...) 

5. Diskusija. 

Audzināšana: personīgā attieksme. Svarīgākie audzināšanas jautājumi. Audzināšana 21.gadsimtā – audzināšanas saturs 

un problēmjautājumi. 


Ieskaite. 


207

1. Albert L. A Teacher’s Guide to Cooperative Discipline: How to Manage Your Classroom and Promote Self-Esteem. 

Circle Pines, MN: American Guidance Service, 1989. - pp. 165 

2. BaldiĦš A., Raževa A. Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpētē. – R.: Pētergailis, 2001, 75 lpp. 

3. BaldiĦš A., Raževa A. Skolas un ăimenes sadarbība. – R.: Pētergailis, 2001, 81 lpp. 

4. Balsons M. Kā izprast klases uzvedību.- R.: Lielvārds, 1995 

5. Boša R. Pirmskolas audzināšanas galvenie darba virzieni. – R.: 1991 

6. Goulmens D. Tava emocionālā inteliăence. Kāpēc tai mēdz būt lielāka nozīme nekā IQ. – R.: Jumava, 2001, 462 lpp. 

7. Grejs Dž. Bērni ir no debesīm. Laimīga bērna audzināšanas principi. - R.: Jumava, 2001, 333 lpp. 

8. Grigorjevs A. Pusaudži un disciplīna. – R.: Zvaigzne, 1979, 128 lpp. 

9. Gudjons H. Pedagoăijas pamatatziĦas.- R.: Zvaigzne ABC, 1998, 396 lpp. 

10. Lieăeniece D. Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā. – R.: 1996 

11. Lieăeniece D. Kopveseluma pieeja audzināšanā (5-7 gadu vecumā). – Liepāja: 1996 vai R.: RaKa, 1999 

12. Likona T. Bērna audzināšana no dzimšanas brīža cauri pusaudža gadiem. - R.: Avots, 2000, 524 lpp. 

13. Paiks G., Selbijs D. Pasaule ienāk klasē. – R.: LU Ekoloăiskā centra apgāds Vide, 1988, 197 lpp. 

14. Senge, P., Cambron-McCabe, N., Lucas, T., et.al. (2000) Schools That Learn: A Fifth Discipline Fieldbook for 

Educators, Parents, and Everyone Who Cares about Education. New York, NY: Doubleday. 

15. Smita, H. Vai tavs bērns ir laimīgs? Kā saprast un saudzēt bērna jūtas. – R.: Kontinents, 2001, 317 lpp. 

16. Students J.A. Vispārīgā pedagoăija: Zinātne un māksla sevis un citu audzināšanā.–R.: Fr.BaumaĦa apg.,1933.-652 lpp. 

17. Svenne G. Moderni audzināšanas jautājumi. – R.: 1994 

18. Šopna A. Audzināšanas teorija un prakse. – R.: RaKa, 2001, 162 lpp. 

19. Štāls M. Audzināšana un mācīšana agrā bērnībā. – R.: V.& R., 1927 

20. Šteiners R. Bērna audzināšana. – R.: RaKa: 1994, 83 lpp. 

21. Šteiners R. Vispārējā cilvēkmācība kā pedagoăijas pamats. – R.: RaKa, 2000, 158 lpp. 

22. Vikofs Dž., Anela B. Disciplīna bez uzkliedzieniem un pĜaukām. – R.: Krauklītis, 1998. 

23. Voterhauzs F. Klasvadība: Rokasgrāmata skolotājiem ar praktiskiem padomiem par klases mācīšanu un mācīšanos.- R.: 

Zvaigzne ABC, 1999, 104 lpp. 

24. Zelmenis V. Īss pedagoăijas kurss. – R.: Zvaigzne, 1991 

25. Zelmenis V. Pedagoăijas pamati. – R.: RaKa, 2000 

26. Амонашвили Ш. А. Гуманно-личностный подход к детям. – Москва-Воронеж, 1998 

27. Амонашвили Ш. А. Личностно-гуманная основа педагогического процесса. – Минск, 1990 

28. Амонашвили Ш. А. Размышления о гуманной педагогике.- М.: Издательский Дом Шалвы Амонашвили, 1995.- 

498 с. 

29. Бордовская Н. В., Реан А. А. Педагогика- Учебник для вузов – СПб.: Питер, 2000.- 304 с. (Серия “Учебник 

нового века“) 

30. Бухвалов В. А. Начальный курс педагогики сотрудничества- Учебное пособие для студентов и учителей.- Рига: 

Педагогический центр Эксперимент, 1995.- 220 с. 

31. Вентцель К.Н. Свободное воспитание \ Сборник избранных трудов. – М.: Ассоциация «Професиональное 

образование», 1993.- 172 с. 

32. Вульфов Б.З. Словарь педагогических ситуаций: Учимся воспитанию.– М.:Педагогическое общество России, 

2001.–192 с. 

33. Газман О.С. Педагогика свободы: путь в гуманистическую цивилизацию XXI века. 

34. Журнал «Классный руководитель» № 5. - М.: Центр «Педагогический поиск», 2001 

35. Кривцова С.В., Мухаматулина Е.А. Воспитание: наука хороших привычек. – М.: Глобус, 1996 

36. Лихачев Б. Т. Педагогика. Курс лекций- Учебное пособие для студентов педагогических учебных заведений и 

слушателей ИПК и ФПК- 4-е изд.- М: Юрайт, 1999.- 523 с. 

37. Новикова Е. Современный справочник воспитателя детского сада. – М.: РИПОЛ КЛАССИК, 2002. – 448 с. 

38. Подласый И. П. Педагогика. Новый курс- Учебник для студентов педагогических вузов: В 2 книгах.- М.: 

Гуманитарный издательский центр ВЛАДОС, 1999.- Книга 2: Процесс воспитания.- 256 с. 

39. Психология и педагогика: Учебное пособие/ Под редакцией К.А.Абульхановой, Н.В.Васиной, Л.Г.Лаптева, 

В.А.Сластенина. – М.: Издательство «Совершенство», 1998. – 320 с. 

40. Рожков М.И., Байбородова Л.В. Организация воспитательного процесса в школе. Учебное пособие для 

студентов высших учебных заведений. - М.: Гуманитарный издательский центр ВЛАДОС, 2000. – 256 с. 

41. Рыжкова М. Воспитание и дополнительное образование детей. – М.: 2001. – 280 с. 

42. Стрижак Л.Н. Психология и педагогика: Учебное пособие. – М.: МГИУ, 1999. – 335 с. 

43. Шварцман К. А. Философия и воспитание. – М.: 1989 

208


1. Амонашвили, Ш. А. (1998) Гуманно-личностный подход к детям. Москва-Воронеж. 

2. Амонашвили, Ш. А. (1990) Личностно-гуманная основа педагогического процесса. Минск. 

3. Амонашвили, Ш. А. (1995) Размышления о гуманной педагогике. Москва: Издательский Дом Шалвы 

Амонашвили. 

4. BaldiĦš, A., Raževa, A. (2001) Skolas un ăimenes sadarbība. Rīga: Pētergailis. 

5. Balsons, M. (1995) Kā izprast klases uzvedību. Rīga: Lielvārds. 

6. Goulmens, D. (2001) Tava emocionālā inteliăence. Kāpēc tai mēdz būt lielāka nozīme nekā IQ. Rīga: Jumava. 

7. Grigorjevs, A. (1979) Pusaudži un disciplīna. Rīga: Zvaigzne. 

8. Lieăeniece, D. (1996) Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā. Rīga: RaKa. 

9. Likona, T. (2000) Bērna audzināšana no dzimšanas brīža cauri pusaudža gadiem. Rīga: Avots. 

10. Новикова, Е. (2002) Современный справочник воспитателя детского сада. Москва: РИПОЛ КЛАССИК. 

11. Paiks, G., Selbijs, D. (1988) Pasaule ienāk klasē. Rīga: LU Ekoloăiskā centra apgāds Vide. 

12. Smita, H. (2001) Vai tavs bērns ir laimīgs? Kā saprast un saudzēt bērna jūtas. Rīga: Kontinents. 

13. Svenne, G. (1994) Moderni audzināšanas jautājumi. Rīga. 

14. Štāls, M. (1927) Audzināšana un mācīšana agrā bērnībā. Rīga: V.& R. 

15. Šteiners, R. (1994) Bērna audzināšana. Rīga: RaKa. 

16. Vikofs, Dž., Anela, B. (1998) Disciplīna bez uzkliedzieniem un pĜaukām. Rīga: Krauklītis. 

17. Вентцель, К.Н. (1993) Свободное воспитание. Сборник избранных трудов. Москва: Ассоциация 

«Професиональное образование». 

18. Вульфов, Б.З. (2001) Словарь педагогических ситуаций: Учимся воспитанию. Москва: Педагогическое 

общество России. 

19. Кривцова, С.В., Мухаматулина, Е.А. (1996) Воспитание: наука хороших привычек. Москва: Глобус. 


1. Laikraksts “Kultūra un izglītība” 

2. Skolotājs 

3. Tech Trends 

4. Žurnāls “Mans mazais” 

5. Žurnāls “Pirmsskolas izglītība” 

6. Классный руководитель, № 5-2001 





Theory and methodology of Up-bringing 


The course is designed for the professional study program students. The course offers systemic overview of theories o 

upbringing, and the design of a model of upbringing 

Piezīmes: 

209

Nosaukums Sociālā pedagoăija 





Zinātnes apakšnozare Sociālā pedagoăija 


Vija Guseva, Pedagoăijas katedra, lektore 


nav 


Sociālās pedagoăijas didaktika, metodes, modeĜi, koncepcijas. Profesijas statuss Latvijā. Aktualitātes. 


1. Sociālā pedagoga profesionālais portrets un kompetences. 

2. Sociālās pedagoăijas daudzveidīgā prakse: 

2.1. izglītības iestādēs; 

2.2. darbā ar jaunatni; 

2.3. darbā ar ăimenēm; 

2.4. darbā bērnunamos; 

2.5. darbā ar vardarbības upuriem; 

2.6. palīdzība cilvēkiem ar dažādām atkarībām. 

3. Socializācija kā sociālās integrācijas priekšnoteikums: 

3.1. sociālo prasmju apgūšana; 

3.2. vērtību sistēma un tās veidošanās kritēriji; 

3.3. starpkultūru audzināšana. 

5. Novērošana sociāli pedagoăiskajā darbā. 


Diferencētā ieskaite 


210

1. BatĦa V. Rosinot bērna iekšējo pasauli. – R.: RaKa, 2001. – 164 lpp. 

2. Budovskis M. Personības un sociālās vides rezonanse. – R.: Zinātne, 1994. – 116 lpp. 

3. Dzīves jautājumi. – R.: SDPA “Attīstība”, ikgadējs izdevums kopš 1995. g. 

4. Džeimsa M., Džongvorda D. Dzimis lai uzvarētu. – R.: Elpa, 1995. – 314 lpp. 

5. Ivanova N., AĦikina E. Adaptācijas periods skolā. – R.: Mācību apgāds NT, 1997. – 74 lpp. 

6. Konvencija par bērnu tiesībām. Latvijas organizācija “Glābiet bērnus”.- R.: Fonds ”Mantojums”, 1996.- 19 lpp. 

7. Liepa B. Sociālo gadījumu vadīšanas problemātika sociālo pakalpojumu sniegšanā ăimenēs.- R.: Sociālā darba un 

sociālās pedagoăijas aigstskola “Attīstība”, 2000. 

8. Liepa B. Sociālo gadījumu krājums. – R.: Sociālā darba un sociālās pedagoăijas augstskola “Attīstība”, 2000. 

9. Menge A. Fiziska vardarbība pret sievieti ăimenē kā sociāla problēma. – R.: Sociālā darba un sociālās pedagoăijas 

augstskola “Attīstība”, 2000. 

10. Nacionālais ziĦojums par bērnu tiesību aizsardzības stāvokli Latvijā. – R.: JāĦa sēta, 1997. 

11. Omarova S. Cilvēks runā ar cilvēku. Saskarsmes psiholoăija. – R.: Kamene, 1994. 

12. Omarova S. Cilvēks dzīvo grupā. Sociālā psiholoăija. – R.: Kamene, 1996. 186 lpp. 

13. Plaude I. Sociālā pedagoăija. – R.: RaKa, 2001.- 172. Lpp. 

14. RudĦicka Z. Sociālais pedagogs skolā. – R.: RaKa, 2001. – 191 lpp. 

15. Sociālais darbs skolā : prakse, politika un pētījumu perspektīvas.– R: Jumava, 2001- 608 lpp. 

16. Sociālpedagoăiskās inovācijas: teorija un prakse. 1. rakstu krājums. LU PPF Sociālo un pedagoăisko inovāciju 

fonds. – R.: Elpa – 2, 1999. – 232 lpp. 

17. Sociālā pedagoăija un personības psiholoăiskā adaptācija mainīgaja sociālajā vidē. RPVIVA Starptautiskās 

konferences materiāli. – R.: Vārti, 2000. 

18. Strauta A. Ldzētājprofesiju speciālistu darbības problemātika bērnu seksuālās izmantošanas gadījumu risināšanā.- 

R.: SDSP “Attīstība”, 2000. 

19. Sociālā darba terminoloăijas vārdnīca. – R.: SDSP “Attīstība”, 2000. 

20. Sociālais darbinieks. – R.: SDSP “Attīstība” žurnāls 4 № gadā. 

21. Albert L.(1989) A teacher guide to cooperative learning: Hov to manage your clasroom and promote self- esteem. 

Cirkle Pines, MN: Amerikan Guide Service. 

22. Aldrige J.(1993.) Self-esteem: Loving yiurself at every age. Birmingham, AL: Doxa Books. 

23. Borba M. (1989) Esteem Builders. A K-8 Self-esteem currikulum for improving student achievement, behavior 

and skool climate. Torance, CA: Jalmar Press. 

24. Cahn D. Dudley (ed.) (1990) Intimates in conflict. NY: Lavrence Erlbaum Associates Publishers. 

25. Elias M. (1997) Promoting social and emotional learning: Guidelines for edukators. Aleksandria, VR: Asocation 

for Supervision and Curriculum Development. 

26. Gilligan C. (1982) In a Different Voice. Canibridge, MS: Harvard University Press. 

27. Zaie I. The Latvian Press and Violence against women in the context of Gender Equality. Internet: 

htpp://www.lszda.lv/papers/Invitation/ieva.htm 


1. BatĦa V. Rosinot bērna iekšējo pasauli. – R.: RaKa, 2001. – 164 lpp. 

2. Džeimsa M., Džongvorda D. Dzimis lai uzvarētu. – R.: Elpa, 1995. – 314 lpp. 

3. Ivanova N., AĦikina E. Adaptācijas periods skolā. – R.: Mācību apgāds NT, 1997. – 74 lpp. 

4. Liepa B. Sociālo gadījumu vadīšanas problemātika sociālo pakalpojumu sniegšanā ăimenēs.- R.: Sociālā darba 

un sociālās pedagoăijas augstskola “Attīstība”, 2000. 

5. Liepa B. Sociālo gadījumu krājums. – R.: Sociālā darba un sociālās pedagoăijas augstskola “Attīstība”, 2000. 

6. Menge A. Fiziska vardarbība pret sievieti ăimenē kā sociāla problēma. – R.: Sociālā darba un sociālās 

pedagoăijas augstskola “Attīstība”, 2000. 

7. Rokasgrāmata jaunietim aizejot patstāvīgā dzīvē. Konsult. VilciĦa A. – SDSPA “Attīstība”, 2002. 

8. Sociālā pedagoăija un personības psiholoăiskā adaptācija mainīgajā sociālajā vidē. RPVIVA Starptautiskās 

konferences materiāli. – R.: Vārti, 2000. 

9. Гусева Н. Тренинг предуппреждения вредных привычек у детей. Санкт – Петербург: «Речь», 

2003. 

10. Фирсов М, Студентова Е. Теория социальной работы.- Москва: ВЛАДОС, 2001. 


211

1. Dzīves jautājumi. – R.: SDPA “Attīstība”, ikgadējs izdevums kopš 1995. g. 

2. Sociālais darbinieks. – R.: SDSP “Attīstība” žurnāls, 4 № gadā. 





Social pedagogic 


Didactic of social pedagogy, methods, models, conceptions. The status of profession in Latvia, actualities. 

Piezīmes: 

212

Nosaukums Mācību organizācijas pamati 







Elfrīda KrastiĦa, Mācību metodiku katedra, profesore 


Vispārīgā pedagoăija 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmu, lai apgūtu didaktikas teorētiskos pamatus, veidojot prasmes un 

iemaĦas mūsdienīga mācību procesa organizēšana un vadīšana 


Didaktikas sākotne un tās attīstība. Didaktikas jēdziens, pētīšanas priekšmets, pamatkategorijas. Didaktikas saikne ar 

citām zinātnēm. 

Pasaulē pazīstamākās izglītības satura teorijas: Izglītības mērėi un uzdevumi. Izglītības un mācību 

satura jēdziens. Izglītības satura normatīvie dokumenti, standarta jēdziens. Mācību priekšmetu 

standarta izstrādes kritēriji. Latvijas izglītības koncepcija. Mācību līdzekĜu un palīglīdzekĜu 

dažādība, to klasifikācija un raksturojums, to izveides problēmas. 

Mācību process jēdziens. IzziĦas teorija un mācību process. Mācību procesa struktūra, likumsakarības. Mācīšanas un 

mācīšanās vienotība. Mācīšanās motīvi. Mācību darbības teorijas mūsdienās. 

Mācību principa jēdziens. Nozīmīgākie mācību principi, to būtība un realizēšana mācību procesā. 

Mācību metodes jēdziens. Mācību metode un mācību paĦēmiens, mācību metožu daudzveidība. Mācību metožu 

klasifikācija. Mācību metodes aizrobežu teorijās un skolas praksē. 

Mācību organizācija formas jēdziens. Klašu un stundas sistēmas vēsturiskā attīstība. Stundu tipoloăija un struktūra. 

Galvenās prasības mūsdienu stundai. Mācību darba diferenciācija un individualizācija mūsdienu skolā. Darbs ar 

apdāvinātiem skolēniem un tādiem, kuriem ir grūtības mācībās. 

Skolēnu mācību sasniegumu kontroles un vērtēšanas uzdevumi un prasības, pārbaudes metodes. Skolēnu zināšanu, 

prasmju vērtēšanas problēmas pedagoăijā. Mācību sasniegumu pašizvērtēšana. 

Neveiksmes mācībās, to izpausmes. Nesekmības cēloĦi, tās profilakse. Darbs nesekmības novēršanā dažāda vecuma 

skolēnu grupās. 


Ieskaite 


213

1. Albrehta Dz. Didaktika.- R.:RaKa, 2001-166 lpp. 

2. BeĜickis I. Vērtīborientētā mācību stunda. -R.:Ra Ka, 2000 

3. Didaktika. Ievērojamākie pedagoăi par mācību teoriju/ Satādītāji A.Kopeloviča,. L.Žukovs.- R.:RaKa, 2000 

4. Didaktika. Ievērojamāko pedagogu mācību teoriju/sast. A.Karpova., L.Žukovs.- R.:RaKa 2000 

5. Geidž N.L., Berliners D.C. Pedagoăiskā psiholoăija.-R.: Zvaigzne ABC,1999 

6. Gudjons H.Pedagoăijas pamatatziĦas .-R.:Zvaigzne ABC,1998 

7. KrastiĦa E.Pipere A. Mācību sasniegumu pašizvērtēšana. -R.:RaKa, 2004 

8. Komensiks J.A. Lielā didaktika.-R.: Zvaigzne, 1992 

9. Mācīsimies sadarboties/L.Grigules un I.Silovas red.-R.: SIA „Mācību grāmata”, 1998 

10. Pedagoăijas terminu skaidrojošā vārdnīca/ sastādījis autoru kolektīvs V. SkjiĦas vadībā.-R.: Zvaigzne ABC, 2000 

11. Rubana I. M.Mācīties darot.-R.: RaKa, 2000 

12. Smita K., Strika L.Mācīšanās traucējumi: no A līdz Z.-R.:RaKa, 1998 

13. Vidusskolas didaktika/ M. Skatkina red.-R.: Zvaigzne, 1984 

14. Zelmenis V.Pedagoăijas pamati.- R.:RaKa, 2000 

15. Žukovs L.Pedagoăijas vēsture.-R.:RaKa, 1999 

16. Žukovs L.Ievads pedegoăijā (Pamtkurss).-R.:RaKa, 1998 


1. Latvijas izglītības saturu veidojot. Raktu krājums. Metodisks līdzeklis.-R.:A/S „Grāmata”, 1992. 

2. OĦuščuks V. Mācību stundu mūsdienu skolā.- R.: Zvaigzne, 1995 

3. Delors Ž.Mācīšanās ir zelts.- UNESCO, 2001 

4. Izglītības attīstības programma 2000.-2004.Projekts//Izglītība un kultūra Nr.44 (2707),2000.02.11. 

5. Izglītības likums//Latvijas Vēstnesis, 1998.17.11 

6. Rimna S. Sekmīgas mācīšanās noslēpumi.-R.: Jumava, 2001. 

7. Opolcere U.Mācīties- tas ir lieliski!._R.: Alberts XII”, 2000 

8. Žogla I.Didaktikas teorētiskie pamati:-R.:Ra Ka, 2001 

9. Maslo.E.Mācīšanās spēju pilnveide.-R.:RaKa, 2003 

10. Maslo I. Skolas pedegoăiskā proces diferenciācija un individualizācija.;R.:RaKa, 1995 

11. Čehlova Z.IzziĦas aktivitāte mācībās.-R.:RaKa, 2002 

12. Pamatizglītības mācību priekšmetu standarti.:R.:ISEC, 2004 

13. Одаренные дети//Пер. с англ. (Общ. ред. Г.В.Бурменской и В.М.Слуцкого; Предисл. В.М.Слуцкого. – 

М.: Прогресс, 1991. 

14. Подласый И.П. Педагогика. Новый курс: Учебник для студ. пед. вузов; в 2 кн. – М.: Гуманит. изд. 

Центр ВЛАДОС, 1999. – Кн. 1: Общие основы. Процесс обучения. 

15. Ануфриев А.Ф., Костромина С.Н. Как преодолеть трудности в обучении детей. – М.: Изд. «Ось-89», 

1998. 

16. Умственное развитие детей в процессе обучения. Сборник статей / Под ред. В.В.Давыдова. Выготский 

Л.С. Педагогическая психология. – М.: Педагогика, 1991. 

17. Загвязинский В.И. Теория обучения. Современная интерпретация. – М.: АСАДЕМИЯ, 2004. 

18. Ireson.J., S.Hallam. Ability Grouping in Education 2001 

19. Am I Teatcher Well? Self- evaluation Strategies for Effective Teachers, 2001 

20. Brookfield S.D. Preskill S., Discussion as a Way of Teaching. Tools Techniques for Democratic Classroom, 

1999 

21. Chris Kyriacou Effective Teaching in Schools. Theory and Practice, 1997 

22. Davis J.R., Davis A.B., Effective Training Strategies. AComprehensive Guide to Maximizing Learning in 

Organizations 

23. Gardner H. Multiple Intelligences The Theory and Practice, 1993 


1. Freidenfelds J.,ŪsiĦš V. Mācību procesa pilnveide skolā.-R.: Zvaigzne, 1988 

2. Žurnāls: „Skolotājs” 


214




Basic of study organization 


The course is designed for the students of Faculty of Education and Management for obtaining bachelor degree in the 

field of professional education, to acquire theoretical knowledge and skills for conducting and the management of 

educational process. 

Piezīmes: 

215

Nosaukums Vispārīgā psiholoăija 




Zinātnes nozare Psiholoăija 

Zinātnes apakšnozare Vispārīgā psiholoăija 


Svetlana Guseva, Pedagoăiskās psiholoăijas katedra, docente 

Valērijs Dombrovskis, Pedagoăiskās psiholoăijas katedra, docents 


nav 


Psihes struktūra, saturs un funkcionēšana. 


1. Ievads vispārīgajā psiholoăijā, tās priekšmets, principi, metodes. Psihe, apziĦa, neapzinātais. 

2. Personība, tās jēdziens, struktūra, komponenti. Personības izziĦas darbība. Uzmanība, tās funkcijas, veidi, 

īpašības; sajūtas un uztvere, to vispārīgs raksturojums, veidi, ilūzijas; atmiĦa, tās veidi, pamatprocesi; domāšana un 

runa, to vispārīgs raksturojums, domāšanas veidi, vārds, runa, valoda; iztēle, tās raksturojums, veidi, iztēles nozīme 

cilvēka radošajā darbībā. 

3. Personības emocionālā un gribas darbība. Jūtas un emocijas, to jēdziens, jūtu veidi, emocionālie stāvokĜi. Griba, 

tās funkcijas, gribas piepūle, gribas procesa struktūra. 

4. Personības individuāli tipoloăiskās īpatnības. Temperaments, svarīgākās temperamentu teorijas, temperamenta 

tipi, to raksturojums, psiholoăiskās iezīmes. Raksturs, tā struktūra, rakstura akcentuācija, rakstura audzināšana un 

pašaudzināšana. Spējas un apdāvinātība, spēju struktūra un veidi, attīstības līmeĦi. 


Eksāmens 


1. Božoviča L. Personība un tās veidošana skolas gados. R., Zvaigzne, 1979. 

2. Kruteckis V. Skolēnu mācīšanas un audzināšanas psiholoăija. R., Zvaigzne, 1978. 

3. Petrovskis A. Populāras pārrunas par psiholoăiju. R., Zvaigzne, 1979. 

4. Bogoslovska V. u.c. Vispārīgā psiholoăija. R., Zvaigzne, 1978. 

5. Holopova G., Vorobjovs A. Psiholoăija. R., 1993. 

6. Holopova G. Personības individuāli tipoloăiskās īpatnības un saskarsme. Daugavpils, 1994. 

7. Vorobjovs A. Psiholoăijas pamati. R., Mācību apgāds, 1996. 

8. Воробьев А.В. Психология.- Рига, “Звайгзне”, 1994 г. 

9. Годфруа Ж.. Что такое психология. М.: “Мир”, 1992 г.часть 1. 

10. Немов Р.С. Психология.- М.: Просвещение, 1990. 

11. Петровский А.В. Общая психология.- М.:Просвещение, 1986. 

12. Хрестоматия по вниманию.// Под ред. А.Н.Леонтьева и др., Из-во МГУ, 1976. 

13. Хрестоматия по общей психологии. (психология мышления)//Под ред. Ю.Б.Гиппенрейтер и д.р., Из-во 

МГУ,1981. 

216


8. 






Introduction into psychology 


Structure, content and function of Psyche. 

Piezīmes: 

217

Nosaukums Pedagoăiskā psiholoăija 





Zinātnes apakšnozare Pedagoăiskā psiholoăija 


Anita Pipere, Pedagoăiskās psiholoăijas katedra, asociētā psofesore 


Nav 


Psiholoăiskajās likumsakarības pedagoăiskajā procesā. 


1. Trīs galvenās psiholoăiskās pieejas izglītībai. 

Bihevioristiskā pieeja. Kognitīvā pieeja. Kognitīvi bihevioristiskā pieeja. Interakcionistiskā pieeja (A.Bandura). 

2. Mācīšanas stratēăijas. 

Kognitīvās mācīšanas stratēăijas. Bihevioristiskās mācīšanas stratēăijas. Kognitīvi bihevioristiskās mācīšanas 

stratēăijas. Interpretācijas-atklājumu skala. Atbilstošas stratēăijas izvēle. Dažādu stratēăiju efektivitāte. 

3. Kognitīvā psiholoăija par mācīšanu un mācīšanos. 

Atgriežoties pie Ž.Piažē: līdzsvara princips domāšanā, intelekta attīstības stadijas, principi skolotājiem. Mācīšanās 

salīdzinājums dažādās psiholoăijas pieejās. Sociālais konstruktīvisms par mācīšanos. 

4. Skolēnu mācīšanās stratēăijas. 

Galvenās stratēăiskās prasmes. Kognitīvās stratēăijas: uzmanības pievēršana galvenajam, jaunas informācijas 

izprašana, iekšējo saišu veidošana, ārējo saišu veidošana. Metakognitīvās stratēăijas. Metakognitīvo stratēăiju 

mācīšana. 

5. Mācīšanās stili. 

Mācīšanās stili un to būtība. Mācīšanās stilu teorijas. D.Kolba mācīšanās stilu noteikšanas ekspresmetodika. 

Mācīšanās stilu problēmas mācību procesā. 

6. Skolotāja personības psiholoăiskie aspekti. 

No attieksmes līdz aizspriedumiem. Skolotāja darba motivācija. Atribūcijas teorijas un to pielietošanas skolā. 

Skolotāju stress. 

7. Sociālā mijiedarbība un tās vadīšana mācību procesā (I). 

Klasvadība: skolotāja un skolēnu mijiedarbība. Skolotāja divas lomas: rūpes par mācību uzdevumiem/rūpes par 

skolēnu un savām vajadzībām. Skolotāja varas veidi klasē. 

8. Sociālā mijiedarbība un tās vadīšana mācību procesā (II). 

Grupa un tās psiholoăija. Grupu veidi skolā. Vienaudžu grupu attīstība. Skolēnu vajadzība pēc grupām. Skolēnu 

attiecību veidi grupā. Grupu attīstība. 

218


Ieskaite 


1. Balsons M. Kā izprast klases uzvedību. “Lielvārds”, 1995. 

2. Geidžs, Berliners. Pedagoăiskā psiholoăija. 

3. Omārova S. Cilvēks cilvēku vidū. R., 1994. 

4. Omārova S. Cilvēks runā ar cilvēku. R., 1994. 

5. Rimma S. Sekmīgas mācīšanās noslēpumi. R., Jumava, 2000. 

6. Voterhauzs F. Klasvadība. R., Zvaigzne ABC, 1999. 

7. Vuorinens R., Tūnala E., Mikonens V. Psiholoăijas pamati. Psihe – garīgā pasaule. R., Zvaigzne ABC, 1998. 

8. Возрастная и педагогическая психология. Под ред. И.В.Гализо, М.В.Митюхиной, Т.С.Михальчик. М., 

Просвещение, 1984. 

9. Зимняя И.А. Педагогическая психология: Уч. пособие. Ростов н/Д, «Феникс», 1997. 

10. Немов Р.С. Психология. М., Просвещение, 1990. 

11. Крупенин А.Л., Крохина И.М. Эффективный учитель. Практическая психология для подростков. Ростов 

н/Д, «Феникс», 1995. 

12. Кан-Калик В.А. Учителю о педагогическом общении. М., 1987. 

13. Психология. Словарь / Под общ. ред. А.В.Петровского, М.Г.Ярошевского. М., «Политиздат», 1990. 

14. Фридман Л.М., Кулагина И.Ю. Психологический справочник учителя. М., Просвещение, 1991. 

15. Фридман Л.М. Психодиагностика общего образования. М., 1997. 

16. Цукерман Г.А. Психология саморазвития: задача для подростков и педагогов. Рига, ПИ «Эксперимент», 

1995. 







Pedagogical Psychology 


Psychological issues in a pedagogical process 

Piezīmes: 

219

Nosaukums Sociālā un personības attīstības psiholoăija 





Zinātnes apakšnozare 


Valerijs Dombrovskis, Pedagoăiskās psiholoăijas katedra, docents 


nav 


Sociālo procesu fenomenoloăija un likumsakarību izveidošanās. 

Pētījuma metodes sociālajā psiholoăijā, personības problēmas vairākas pieejās, starppersonu un starpgrupu attiecību 

psiholoăisko likumsakarību būtība, sociālpsiholoăisko fenomenu izpausme. 


220

Kursa beigās studentiem jāprot izšėirt sociālo fenomenu norises psiholoăisko specifiku. 

1. Sociālās psiholoăijas kā psiholoăijas zinātnes apakšnozares attīstība. 

Mūsdienu priekšstats par sociālās psiholoăijas priekšmetu. Sociālpsiholoăisko zinību formas. H.Šteintāla, 

M.Lazarusa, G.Tarda, S.Sigele, G.Lebona, V.Makdūgala, Č.Kulī ieguldījumi sociālās psiholoăijas attīstībā. 

2. Sociālās psiholoăijas fenomenoloăija. 

Sociālā vide, sociālā loma, saskarsme, starppersonu attiecības, grupu mijiedarbība, personība. Makrovides, 

mikrovides un mazās grupas samērotība. Sociālās psiholoăijas priekšmets, struktūra. Sociālās psiholoăijas attīstība. 

Sociālās psiholoăijas metodoloăija un metodes: izpētes un diagnostikas, apstrādes un interpretācijas, terapijas un 

korekcijas, motivācijas un vadīšanas, mācību un attīstības u.c. 

3. Personības problēma sociālajā psiholoăijā. 

Personības fenomenoloăija, struktūra un dinamika. Personības socializācija un attīstība. Socializācijas stadijas, 

fenomeni un mehānismi. Pieaugušo socializācijas īpatnības. Resocializācija un desocializācija. Personība kā pētījuma 

priekšmets socioloăijā, psiholoăijā. Personības sociālpsiholoăiskā specifika. Personības teorijas: psihoanalītiskā pēc 

Z.Freida, analītiskā pēc K.G.Junga, individuālās psiholoăijas ietvaros pēc A.Ādlera, humānistiskā pieeja (K.Rodžers, 

A.Maslovs u.c.). 

4. Mazās grupas psiholoăija. 

Mazās grupas jēdziens, klasifikācija. Normatīvā uzvedība grupā: vairākuma ietekme un konformitāte; mazākuma 

ietekme. Grupas attīstības problēma: A.Petrovska stratometriskā koncepcija, L.Umanska parametriskā pieeja, 

B.Takmena divdimensiju modelis. Grupas dinamikas mehānismi. Personības attīstība grupā. Līderības fenomens. 

Līderības problēmas pirmsākumi: “pazīmju teorija”, grupas teorija, situācijas teorija. Orientācija uz uzdevumu. 

Orientācija uz starppersonu attiecībām. K.Levins un vadības stili, vadīšanas adaptīvais stils. 

5. Sabiedriskās un starppersonu attiecības. 

Starppersonu attiecību būtība un vieta. Saskarsmes jēdziens, veidi, līdzekĜi, struktūra. Saskarsmes ārējā un iekšējā 

dimensija. Cilvēku savstarpējās uztveres un izpratnes mehānismi: fiziognomiskā redukcija, kauzālā atribūcija, 

identifikācija, empātija, stereotipizācija u.c. Psiholoăiskās barjeras otra cilvēka uztverē. P.Miciča informācijas zudumu 

shēma. Neverbālā komunikācija. Neverbālās komunikācijas zīmju sistēmas. Neverbālo izteiksmes līdzekĜu funkcijas: 

žesti, pozas, mīmika, intonācija, vizuālais kontakts, saskarsmes distance (pēc E.Holla). 

6. Konflikta psiholoăija. 

Konflikta jēdziens. Konflikta struktūra, veidi (pēc M.Doiča u.c.) un dinamika. Konfliktsituāciju dramatizācija un 

analīze. Konflikta diagnoze. Konfliktu risināšanas metodes: konkurence, sadarbība, pielāgošanās, izvairīšanās, 

kompromiss. 

7. Lielo grupu fenomenoloăija. 

Lielās grupas jēdziens un klasifikācija. Organizācija kā lielā grupa. Pūlis. PūĜa veidi. Masveida parādības lielajās 

grupās: masu komunikācijas līdzekĜi, baumas, tenkas un cīĦa ar tām. 


Eksāmens 


221

1. Karpova Ā. Personība: Teorijas un to rādītāji. R., Zvaigzne ABC, 1998. 

2. Karpova Ā., Plotnieks I. Personība un saskarsme. R., LVU, 1984. 

3. Omārova S. Cilvēks runā ar cilvēku. Saskarsmes psiholoăija. R., 1998. 

4. Omārova S. Cilvēks dzīvo grupā. R., 1996. 

5. Pīzs A. ĖermeĦa valoda. R., Jumava, 1995. 

6. ReĦăe V. Psiholoăija: personības psiholoăiskās teorijas. R., Zvaigzne ABC, 1999. 

7. Андреева Г.М. Социальная психология. М., Аспект Пресс, 1998. 

8. Скотт Дж.Г. Способы разрешения конфликтов. Киев, 1991. 

9. Майерс Д. Социальная психология. СПб, Питер, 1997. 

10. Шевандрин Н.И. Социальная психология в образовании. М., Владос, 1995. 


1. Ассаджоули, Р. (1994) Психосинтез: Теория и практика. Москва: REFL-book 

2. Dolland, I., Miller, N. (1950) Personality and psychotherapy. N.Y. 

Fromm, E. (1941) Escape from Freedom N.Y. 

3. Фрейд, З. По ту сторону принципа удовольствия. В кн.: Психология бессознательного. Москва: 

Просвещение, 1990. 

4. Фрейд, З. Я и ОНО. В кн.: Психология бессознательного. Москва: Просвещние, 1990. 

5. Фромм, Э. (1990) Иметь или быть? Москва: Прогресс. 

6. Jung, K.G. (1957) Bewusstes und Unbewusstes. Beitrage zur Psychologie. Frankfurt/M. - Hamburg. 

7. Levin, K. (1956) Field theory in Social Science. N.Y. 

8. Леонтьев, А.Н. (1983) Избранные психологические произведения: в 2-х томах, т.2. Москва: Педагогика. 

9. Mead, G.H. (1934) Mind, Self, Society. Chicago. 


Journal of Analytical Psychology 





Social and the psychology of persons’ development 


Phenomenology of social processes and issue of pedagogical process 

Research methods in social psychology, problems of a person as viewed in different theories., interrrelatedness among 

persons and groups in various theories, sociopsychological fenomena. 

Piezīmes: 

222

Nosaukums Speciālā pedagoăija 





Zinātnes apakšnozare Personības psiholoăija 


Vija Guseva, Pedagoăijas katedra, lektore 


nav 


Speciālo pedagoăiju kā zinātni. Priekšstati par bērniem ar attīstības traucējumiem, to audzināšanas, izglītības un mācību 

iespējas un problēmas. Logopēdijas pamatiem 


1. Speciālā pedagoăija kā zinātne (vēsturiskais skatījums, pētīšanas objekts, priekšmets, metodes, speciālās 

pedagoăijas principi, saikne ar citām zinātnēm, speciālās pedagoăijas pamatuzdevumi) 

2. Speciālās pedagoăijas kategorijas (anomālo bērnu audzināšana, apmācība, 

attīstīšana; korekcija; kompensācija; sociālā rehabilitācija; sociālā adaptācija;ăimenes audzināšana) 

3. Anomālo bērnu vispārīgs raksturojums un periodizācija 

4. Klasifikācijas grupu raksturojums (garīgās attīstības traucējumi, psihiskās 

attīstības aizture, dzirdes traucējumi, redzes traucējumi, valodas un runas 

traucējumi, kustību traucējumi, uzvedības traucējumi, kombinētais primāraisdefekts) 

5. Speciālās pedagoăijas aktuālie jautājumi un bērnu ar attīstības traucējumiem problēmas 

6. Logopēdija kā zinātne, tās mērėi un uzdevumi 

7. Valodas traucējumu cēloĦi, valodas attīstības īpatnības un traucējumu klasifikācija. Izrunas kĜūdas un to labošana 

8. Audzināšana ăimenē. Darbs ar ăimenēm, kurās aug bērni ar attīstības traucējumiem. 


Ieskaite 


223

1. Ābula S. Speciālās pedagoăijas aktuālās problēmas. – Liepāja, 1995 

2. AvotiĦš V. Bērna attīstības diagnostika un korekcija. – R.,1987 

3. Baka A., Grunevalds K. Grāmata par aprūpi. Lapsas D. Tulkojums. – R.: Preses nams, 1998 

4. BatĦa V. Rosinot bērna iekšējo pasauli. – R.: RaKa, 2001 

5. HadaĦonoka I. HadaĦonoka L., StaĜăe L., Merirande R. Sociālais pedagogs un bērns arvalodas sistēmas 

traucējumiem. – Apgāds “Rasa ABC”, 2002 

6. LiepiĦa S. Garīgi atpalikušo bērnu psiholoăija. R., 1991 

7. Hiperaktīvo bērnu uzvedības korekcija. – R.: Vārti, 1998 

8. Miltina I., Pastare S. Logopēdija. – R., 1995 

9. Plaude I. Sociālā pedagoăija. – R.: RaKa, 2001 

10. Smita K., Strika L. Mācīšanas traucējumi no A līdz Z. – R.: RaKa, 1998 

11. Teivāns E. Ievads speciālajā pedagoăijā. – R.: Zvaigzne ABC, 1994 

.Bergsson M., Luckfiel H. Umgang mit “schwierigen” Kindern.- Berlin: Cornelsen Scriptor, 1998 

13. Wilken E., Vahsen F. Sonderpädagogik und Soziale Arbeit. – Berlin: Luchterhand, 1999 

14. Астанов В.М. Введение в дефектологию с основами нейро- и патопсихологии.-М.,1994 

15. Брезе Б. Активизация ослабленного интеллекта при обучении во вспомогательных 

16. школах. Перевод с немецкого под редакцией Ушакова Г.К. – М.: Медицина, 1981 

17. Капшин В.А., Пузанов Б.П. Основы дефектологии – М., 1990 

18. Кэтрин Дж. Кволс. Переориентация поведения детей. – Санкт-Петербург: Деан, 2000 

19. Психодиагностика и коррекция детей с нарушениями и отклонениями развития. – 

20. Санкт-Петербург: Питер, 2001. Составители Астапов В.М., Микадзе Ю.В. 

21. Пузанов Б.П. Дефектология (словарь – справочник). – М., 1990 

22. Раттер. М. Помощь трудным детям. – М.: Прогресс, 1987 


1. Baka A., Grunevalds K. Grāmata par aprūpi. Lapsas D. Tulkojums. – R.: Preses nams, 1998 

2. Dzīves apstakĜu normalizēšana personām ar garīga rakstura un citiem funkciju traucējumiem. Karla Grunevalda 

redakcija. Madona: Madonas poligrāfists, 2003 

3. Plaude I. Sociālā pedagoăija. – R.: RaKa, 2001 

4. Vaclava V., Aldenrūda U., Ilsteds S. Bērni, kuriem ir autisms un Aspergera sindroms. R.: Futurum, 2003 

5. Bergsson M., Luckfiel H. Umgang mit “schwierigen” Kindern.- Berlin: Cornelsen Scriptor, 1998 

6. Кольцова М.М., Рузина М.С. Ребёнок учится говорить. Пальчиковый игротренинг. Санкт-Петербург: 

САГА, 2002 

7. Кэтрин Дж. Кволс. Переориентация поведения детей. – Санкт-Петербург: 

8. Деан, 2000 

9. Раттер. М. Помощь трудным детям. – М.: Прогресс, 1987 






Special pedagogic 


The purpose of a rate: to acquaint students with special pedagogic as with a science; 

To form representation about education, training and problems of children with infringements in development; 

To acquaint students with bases of logopedics 

Piezīmes: 

224

Nosaukums Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoăijā 







Prof., dr.paed. Elfrīda KrastiĦa 


nav 


Zinātniski pētnieciskās darbības būtība, izstrādes iespējas un izvirzītās prasības, kas ir aktuālas darba izpildes gaitā. 


1. Zinātniski pētnieciskā darba būtība, pamatprincipi un uzdevumi. Zinātniski pētnieciskā darba tēma, tās 

formulējums, aktualitāte. Darba hipotēze, mērėis, uzdevumi. 

2. Zinātniskās informācijas meklēšanas, atpazīšanas un apstrādes principi. 

3. Zinātniskās literatūras atlase, analīze un bibliogrāfiskā saraksta sastādīšana. Bibliogrāfijas izmantošanas kārtība, 

pieĦemtie apzīmējumi un prasības. 

4. Pētnieciskās metodes būtība, tās raksturojums. 

5. Empīrisko datu ieguves metodes: novērošana, aptaujas, anketēšana, testēšana u.c. 

6. Pedagoăiskais eksperiments. Pedagoăiskās situācijas un to modelēšana. 

7. Pētīšanas metodes un pētīšanas metodikas, to atlase, izvēle, izmantošana. Pētījuma ticamība, validitāte, pētījuma 

eksperimentālā bāze. 

8. Iegūto datu uzskaite, atspoguĜojums tabulās (datu grupēšana). Tendenču noteikšana. Datu matemātiskie 

izskaitĜojumi (statistika). Datu analīze. Secinājumi. 

9. Bakalaura darba izpildes saturs un struktūra. Darba plānojums, tā sastāvdaĜas (ievads, teorētiskā daĜa, praktiskā 

daĜa, secinājumi, literatūras saraksts, pielikums). Darba apjoms. 

10. Darba tehniskā noformēšana. 


Ieskaite 


225

1. Albrehte Dz. Pētīšanas metodes pedagoăijā. – R.: Mācību grāmata, 1998. 

2. Geske A., Grinfelds A. Izglītības pētījumu metodoloăija un metode. – R.: RaKa, 2001. 

3. Lasmanis A. Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoăijas un psiholoăijas pētījumos. - R.: 

“Izglītības soĜi”, 2002. 

4. Lasmanis A. Pedagoăijas un psiholoăijas pētījumu plānošana un norise. – R.: SIA “Mācību apgāts NT”, 1999. 

5. Kroplijs A., Raščevska M. Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. – R.: RaKa, 2004. 

6. Raščevska M. Psiholoăisko testu konstruēšana un adaptācija. – R.: RaKa, 2005. 

7. Špona A, Čehlova Z. Pētniecība pedagoăijā. – R.: RaKa, 2004. 

8. Strauss A., Corbin J. Basics of Qualitative Research Techniques and Procedures for Developing Grounded 

Theory. -1998 

9. Yin R.K. Case Study Research Design and Methods. -1994 

10. Freeman D. Doing Teacher Research From Inquiry to Understanding. – 1998 

11. Isaac S., Michael W.B. Handbook in Research and Evolution. For Education and the Behavioral Sciences. -1997 

12. Kvale S. Interviews. An Introduction to Qualitative Research Interviewing. -1996 

13. Mercer (ED) Volume 11 Number 6. Learning and Instruction The Journal of the European Association for 

Research on Learning and Instruction. –December 2001 

14. Gorard S. Quantitative Methods in educational Research. The role of numbers made easy. -2001 

15. Robottom J., Hart P. Research in Environmental Education Engaging the Debate. -1993 







Scientific methods of the research 


The essence of scientific research, requirements of conducting scientific enquiry, the process of conducting a scientific 

research 

Piezīmes: 

226

Nosaukums Bērnu fizioloăija un veselības veicināšana 



Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32+32 

Zinātnes nozare Bioloăija 

Zinātnes apakšnozare Cilvēka fizioloăija 


Līga AntoĦeviča, Anatomijas un fizioloăijas katedra, docente 


nav 


Paredzēts profesionālā bakalaura izglītībā studiju programmu studentiem. Kursa ietvaros tiek apgūtās zināšanas par 

bērna organisma morfofunkcionālajām dažādos ontoăenēzes periodos, kā arī tiek apgūtas prasmes un iemaĦas 

funkcionālo radītāju izpēte un novērtēšana, skolēna higiēna, veselības veicināšana. 


Lekciju 32st., praktiskās nodarbības32 st. 

Teorētiskā daĜa 

Bērna augšanas un attīstības vispārējās likumsakarības. Ārējo un iekšējo faktoru ietekme. Kritiskie periodi. Vecumposmu 

periodizācija. Fiziskā attīstība, tās izpētes metodes. Balsta un kustību sistēmas vecumīpatnības. Bērnu un pusaudžu 

fiziskās darba spējas. Elpošanas orgānu sistēmas vecumīpatnības. Sirds un asinsrites sistēmas vecumīpatnības. Asins 

sastāva vecumīpatnības. Limfātiskās sistēmas vecumīpatnības. Gremošanas orgānu sistēmas vecumīpatnības. VielmaiĦas 

vecumīpatnības. Urīnizvadsistēmas vecumīpatnības. Āda, mati, nagi to vecumīpatnības un higiēna. 

Nervu sistēmas vecumīpatnības. Darba un atpūtas režīms skolēniem. Augstākās neirālās darbības vecumīpatnības. 

Redzes sensorās sistēmas vecumīpatnības. Tuvredzības cēloĦi, profilakse. Dzirdes sensorās sistēmas vecumīpatnības. 

Dzirdes traucējumu cēloĦi un pazīmes, profilakse. Iekšējo sekrēcijas dziedzeru vecumīpatnības. Jaunieša reproduktīvās 

sistēmas vecumīpatnības. Jaunietes reproduktīvās sistēmas vecumīpatnības. Personīgā higiēna. 

Praktiskā daĜa 

Antropometrija. Tauku daudzuma noteikšana. Dinamometrija. Skolēna mēbeles. Stājas traucējumi, to pašnovērtējums. 

Pēdu izpēte. Fiziskie vingrinājumi balsta un kustību sistēmas nostiprināšanai. Elpošanas funkciju izpētes veidi. Gaisa 

higiēna. Optimālais telpu mikroklimats. Pulss. Pulsa noteikšanas nosacījumi. Pulsa izmaiĦas fiziskas slodzes laikā. 

Uztura izvēle. Uztura sastāva un daudzuma higiēniskais novērtējums. Pārtikas piedevas. Higiēnas prasības pārtikas 

produktiem. Funkcionālās asimetrijas izpēte. Loăiskas domāšanas pārbaude. Uzmanības izpēte. Stress, tā pārvarēšana. 

Adaptācija. Stundu saraksta higiēniskās prasības. Apgaismojums skolā. Luksometrs, tā izmantošana. Organisma rezerves. 


Ieskaite un eksāmens 


227

1. ĀboliĦa M. Kā aug mūsu bērns. - Datorzinību centrs, 1998. 

2. Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm. 

MK noteikumi Nr.610, 2002. http://www.likumi.lv/doc.php?id=69952 

3. Valtneris A. Bērnu un pusaudžu fizioloăija. – R.: Zvaigzne ABC, 2001. 

4. Хрипкова А. Антропова М .и др. Возрастная физиология и школьная гигиена. М.: Просвещение, 1990. 

5. Сапин М., Брыксина З. Анатомия и физиология детей и подросков. Учеб. Пособие для студ. пед. вузов. – 

М. Академия, 2002. 


1. MauriĦa L., Tripāne T. Ieteicamās fiziskās aktivitātes bērniem ar dažādiem veselības traucējumiem. – R.: 

MADRIS, 1999. 

2. Melngaile A. Skolenu uztura kvalitates pilnveidosana. R.: 2001 

3. Krumina D.,Kokare I. Latvijas bernu fiziskas attistibas normativi R.: Nacionalais apgads,2005 

4. Skola visiem. Palīgs pedagogiem, psihologiem un vecākiem. R.: SAC, 2002. 

5. Zarins Z. Neimane L. Uztura maciba. R.: Rasa ABC, 2002 

6. Žurnāli “Sveiks un vesels”. 1996. – 1997. 

7. Стальков Е., Панин В. Валеология. - ФГУИПП Янтарный сказ, 2001. 

8. Гигиена. Под ред. Г.И. Румянцева. М.: Просвещение, 2001. 


1. 36,6 – Veselīgāk. Saskanīgāk. Gudrāk. (DU, P-1) 

2. DOCTUS(DU, P-1) 

3. Latvijas Ārsts (DU, P-1) 

4. Mans Mazais 

5. Mans Mazais skolā 

6. Veselība (DU, P-1) 

7. Vides Vēstis (DU, P-1) 



Child physiology and health promotion 


The course gives understanding about development of child organism and specific charters of vital functions of 

organism. Themes of child hygiene and health promotion are included, too. The course is designed for the Bachelor 

program students 

Piezīmes: 

228

Nosaukums Informācijas tehnoloăija 




Zinātnes nozare Informācijas tehnoloăija 

Zinātnes apakšnozare Datorvadība 


Elita Vanaăele, Mācību metodiku katedra, lektore 


Nav 


Kursa mērėis ir sniegt lietotājam nepieciešamās zināšanas, tehniskās prasmes datora izmantošanā un veidot pozitīvu 

attieksmi pret datora izmantošanu savā profesionālajā darbībā. 


1. Vispārīgs apskats – ievads informātikā, datora rašanās vēsture, aparatūra, programnodrošinājums 

2. Darbs ar failiem/ katalogiem. 

3. Grafiskais redaktors PAINT – tā izmantošanas iespējas metodisko materiālu izstrādē. 

4. Teksta redaktors MS WORD - tā izmantošanas iespējas metodisko materiālu izstrādē. 

5. Interneta izmantošanas iespējas pētniecībā. 


Ieskaite 


1. Geske, A., Grīnfelds, A. (1997) Teksta redaktors MS Word 7.0 for Windows. Lielvārde: Lielvārds. 

2. http://www.liis.lv/mspamati 

3. Interneta rokasgrāmata. R.:Nordik, 1999. 

4. Murāne, I. (1996) Ar Internet uz tu. Pasaules lielākais datoru tīkls. 1.-2. daĜa. Rīga: Datortehnika. 

5. Šlihta G., Šlihta V. Pamati darbam ar personālo datoru. Eksperimentāla mācību grāmata. R: „Mācību grāmata”, 

1994. 

6. Solovjovs, S., Andaševs, A. (1999) Windows 98 iesācējiem. Rīga: Zvaigzne ABC. 

7. Veiss K. Lietišėā informātika. Zvaigzne ABC, 2000. 

8. Veiss, K. Darbs ar personālo datoru. Lietišėā informātika. Rīga: Zvaigzne ABC. 

9. Леонтъев, В.П. (2000) Новейшая энциклопедия персонального компьютера. 2-е изд., перераб. и доп. – 

Москва: ОЛМА-ПРЕСС. 

10. Манс, В. (1996) Word 7 для Windows 95. / Пер. с нем. Яблочковой Е.Б. Литературный редактор Глебова Л. 

В. Москва: БИНОМ. - 208 с. 

11. Манс, В. Windows 95 (1996) Пер. с нем. Яблочковой Е. Б. Литературный редактор Глебова Л.В. Москва: 

Восточная книжная компания, 1996.- 192 с. 

12. Столеров, А., Столерова, Е. (1997) Шпаргалка по Excel. 7.0. Москва: Вербо. 


229

9. Sataki K. MS Windows ikvienam. 

10. Solovjovs S., Andaševs A. Windows 98 iesācējiem. Zvaigzne ABC. 1999. 






Informational technologies 


The aim of the course is to offer necessary knowledge and skills for the use of the computer and to develop positive 

attitude towards the use of the computer in a professional work 

Piezīmes: 

230

Nosaukums Datorzinību pamati 

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1 



Zinātnes nozare Informācijas tehnoloăija 

Zinātnes apakšnozare Datorvadība 


Elita Vanaăele, Mācību metodiku katedra, lektore 



Kursa mērėis ir sniegt lietotājam nepieciešamās zināšanas, tehniskās prasmes datora izmantošanā un veidot pozitīvu 

attieksmi pret datora izmantošanu savā profesionālajā darbībā. 


1. Elektroniskās tabulas MS EXCEL – tā izmantošanas iespējas metodisko materiālu izstrādē. 

2. Elektroniskās tabulas MS EXCEL – tā izmantošanas iespējas pētniecības datu apstrādē. 

3. Prezentāciju programma MS PowerPoint – tā izmantošanas iespējas prezentāciju materiālu sagatavošanā. 

4. Tehnisko līdzekĜu izmantošana prezentācijās 


Dif.ieskaite 


1. Šlihta G., Šlihta V. Pamati darbam ar personālo datoru. Eksperimentāla mācību grāmata. R: „Mācību grāmata”, 

1994. 

2. Veiss K. Lietišėā informātika. Zvaigzne ABC, 2000. 

3. Interneta rokasgrāmata. R.:Nordik, 1999. 

4. http://www.liis.lv/mspamati 


1. Sataki K. MS Windows ikvienam. 

2. Solovjovs S., Andaševs A. Windows 98 iesācējiem. Zvaigzne ABC. 1999. 



A 



Piezīmes: 

231





Zinātnes nozare Fizika 



Lolita JONĀNE. Maă. Ped. DMF Fizikas katedras lektore. 

232 

Lietišėās dabas zinības 


Vidusskolas fizikas vai dabaszinību zināšanas. 

Kurss paredzēts pirmsskolas skolotāja specialitātes studentiem 


Kursa satura apguve dod iespēju gūt zināšanas par elementārām dabas un cilvēka dzīvesvides izziĦas metodēm un dabā 

notiekošajām parādībām. Tas sekmē pirmsskolas skolotāju dabaszinātnisko izpratību un sniedz metodisku ievirzi kā 

daudzveidīgās aktivitātēs rosināt pirmsskolas vecuma bērnus iepazīt lietas un dabas norises. 

Kursa plāns:

1. Dabas iepazīšanas mērėi un uzdevumi pirmsskolā. 

2. Novērojumu un eksperimentu saturs un organizēšanas metodika pirmsskolas vecuma bērniem. 

3. Vielas un materiāli, to klasifikācijas. 

4. Ūdens uz zemes, pazemē, Zemes atmosfērā. 

5. Ūdens fizikālās īpašības. Ūdens īpašību iepazīšana daudzveidīgās aktivitātēs. 

6. Eksperimenti ar ūdeni. RotaĜas un manipulācijas. 

7. Ūdens pārvērtības. MākoĦu veidošanās. NokrišĦi. 

8. Ledus un sniega īpašību izpēte. Drošība pie ūdens un uz ledus. 

9. Gaiss, tā sastāvs un īpašības. Gaisa nozīme. 

10. Degšanas process. Ugunsdrošība. 

11. Materiāli: ieži, metāli, kokmateriāli, plastmasas, stikls, papīrs. Dažādu materiālu iepazīšana daudzveidīgās 

aktivitātēs un eksperimentos. 

12. Sadzīves atkritumi, to apsaimniekošana.. 

13. Kustība. Inerce. KermeĦu līdzsvars. Dažādu rotaĜu ėermeĦu kustības pētīšana. Kustību veicinošie un kavējoši spēki. 

Drošība uz ielas. 

14. Debess spīdekĜi: Saule, Mēness, zvaigznes, to fizikālais raksturojums un kustība. 

15. Gravitācija uz Zemes un kosmosā. 

16. Laika jēdziens. Gadalaiku maiĦas cēloni. 

17. Gaismas fizikālā daba. Gaismas izplatīšanās īpatnības. Gaismas parādības dabā. Gaismas nozīme. Gaismas parādību 

iepazīšana daudzveidīgās aktivitātēs un eksperimentos. 

18. SkaĦas parādības. SkaĦas avoti. SkaĦu nozīme. Eksperimenti un rotaĜas, izzinot skaĦu. 

19. Jēdziens par enerăiju. Enerăijas nezūdamības likums. 

20. Siltums kā enerăijas veids. Temperatūra. Siltuma ieguve un saglabāšana. 

21. Elektriskās parādības. ĖermeĦu elektrizācija. Elektriskā strāva.. Elektroierīces. Elektrodrošība. 

22. Magnētiskās parādības. Magnētu īpašību izziĦa eksperimentos un rotaĜās. 

23. Elektromagnētiskās parādības. Elektromagnētiskie viĜĦi un to izmantošana 

24. Mūsdienu dabaszinātĦu sasniegumi un to nozīme civilizācijas attīstībā. 




1. Antons.L. Lietišėā fizika 1., 2.,3., daĜa.- R.: Zvaigzne ABC, 1995. 

2. Antons L. SkaĦa. .- R.: Zvaigzne ABC, 1996. 

3. Gailītis G. Dabaszinības vidusskolai.-R.: Zvaigzne, 2003. 

4. GumiĜevska.M. Kāpēc tā? .- R.: Zvaigzne, 1986. 

5. Jonāne L. No Zemes līdz zvaigznēm.-Daugavpils: „Saule”,1996. 

6. Robinsons T. Krāj zināšanas! Aizraujoši eksperimenti bērniem.- Apgāds “Kontinets”- R.: 2001 

7. Sikoruks I. Fizika mazajiem. .- R.: Zvaigzne. 

8. Zaėis J. Mācība par vielu. - R.: Zvaigzne, 1990. 

9. Enciklopēdija, KAS KUR KAD? (10 sējumos.)- R.: „Rija”,1995. 

10. Ilustrēta enciklopēdija bērniem 

11. HampsonB.L.,Evans K.C.Science from the beginning.(1.,2.,3.,4.) OLIVER&BOYD, Edinburg, 1987. 


1. Serla – Bārnsa B. sērija Brīnumaino lietu pasaulē ŪDENS GAISS GAISMA SKAĥA 

2. Hanss Jirgenss Press No rotaĜām zināšanām. R.: Zvaigzne, 1990. 

3. Prelgauska Dz. Spēles, rotaĜas eksperimenti. 

4. Bauma Haike. Spēles 1001 dienai.R.: “Jumava”1998. 

5. Bakiša, K.Romēns. RotaĜas ar bērnu no 1 dienas līdz 6 gadiem. 

6. Greiems.H.D. Zinātkārā lācēna atklājumu grāmata. 

7. Smirnova L. u.c. Sērija “Raibās skolas dienas”. 

233


Žurnāls TERRA 

Дошкольное образование 


Profesionālo studiju programmas „Pirmsskolas skolotājs” B daĜa 


Applied science 


Course observes nature processes. The general aim of course is to promote scientific literacy students- next teachers of 

kindergarten. Students give abilities about organizing different activities for making observing and acquaintance things and 

nature processes. 

Piezīmes: 

234

Nosaukums Novadpētniecība 




Zinātnes nozare 



J. Soms, Ėīmijas un ăeogrāfijas katedra, lektors 



Studiju kurss paredz sagatavot pirmsskolas skolotājus radošam profesionālam darbam, iekĜaujot viĦu zināšanu klāstā 

novadpētniecības elementus un prasmes tuvākās apkārtnes iepazīšanai novadpētnieciskā aspektā. 


1) iepazīstināt studējošos ar novadpētniecības darba formām un metodēm, 2) apgūt novadpētniecības 

organizatoriskā darba iemaĦas, 3) iepazīt un studēt ievērojamāko novadpētnieku darba pieredzi 

1. tēma. Jēdziena “novadpētniecība” skaidrojums. Kompleksā un. nozaru novadpētniecība. Novadpētniecības nozares. 

2. tēma. Novadpētniecības attīstība Krievijā un Latvijā līdz Pirmajam pasaules karam. Novad ni. cības aizsākumi 

Latvijā XVIII gs. beigās un XIX gs. sākumā. 

3. tēma. Latvijas novadpētniecības tradīciju aizsācēji - J.Alunāns, Kr.Barons, F.Brīvzemnieks, A.Lerhs-Puškaitis, R un 

M.Kaudzītes, A.Kronvalds, A.Pumpurs, u.c. Latviešu tautas gara mantas. 

tēma. Novadpētniecības uzplaukums Latvijā XX gs. 20. un 30.gados. Nacionālromantisma kustība, tās ieguldījums 

Latvijas vēstures apzināšanās un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas procesā. 20. un 30.gadu izcilākie 

novadpētnieki Latvijā: J.Greste, E.BrastiĦš, Z.Lancmanis, J.Saule-Sleinis, Girupnieks, A.Štokmanis, O.Kalējs. 

4. tēma. Novadpētniecība Latvijā pēc Otrā pasaules kara. Novadpētniecības darba īpatnības padomju sistēmas 

apstākĜos. Nacionālās novadpētniecības rakstura saglabāšana. Izcilākie novadpētnieki: G.EniĦš, A.Goba, V.Grāvītis, 

O.OzoliĦš, St.SaliĦš, L.Trukšāns. Daugavpils Universitātes novadpētniecības darba pieredze. 

5. tēma. Novadpētniecības darba formas - talka, ekskursija, pārgājiens, ekspedīcija, šo pasākumu kopīgās un atšėirīgās 

iezīmes. Darba formu izvēle, to efektivitāte. Metodika minēto novadpētniecības darba formu sagatavošanā un 

realizēšanā. 

6. tēma. Novadpētniecības izziĦas avoti. Ăeogrāfiskie dabas kompleksi. Kultūrvēsturiskie pieminekĜi, dabas 

pieminekĜi. Novadpētniecības muzeji, memoriālie muzeji, bibliotēkas, valsts iestāžu, baznīcu un personiskie 

dokumentu arhīvi, fotoarhīvi. Vietējie iedzīvotāji kā neatsverams novadpētniecisko faktu ieguves avots. 

7. tēma. Novadpētniecības pētījumu objekti. Arheoloăiskie pieminekĜi. Vēstures pieminekĜi. Arhitektūras un 

pilsētbūvniecības pieminekĜi. Mākslas pieminekĜi. Dokumentālie pieminekĜi. 

8. tēma. Dabas pieminekĜi - galvenais ăeogrāfiskās novadpētniecības pētījumu objekts. Aizsargājamie dabas 

kompleksi. Dendroloăiskie parki un stādījumi. Aizsargājamās dabas ainavas. Piekrastes aizsargjoslas. Dabas 

liegumi. Ăeoloăiskie un ăeomorfoloăiskie objekti. Dzirnavu dīėi. Dižkoki, savdabīgie, retie un svešzemju 

(introducētie) koki. 

tēma. Kultūras, vēstures un dabas pieminekĜu aizsardzības sistēma Latvijā. Valsts kultūras, vēstures un dabas pieminekĜu 

aizsardzības inspekcija. Fizisko un juridisko personu civiltiesiskā atbildība 


235



1. Ancāne I., 2000. Dabas ăeogrāfija. Skaidrojošā vārdnīca. Rīga, Zvaigzne ABC. 335 lpp. 

2. Danilāne D. Mācību taku veidošanas metodika. -R.: Silava, 1980. - 33 lpp. 

3. EniĦš G., Jansons B. Aizsargājamo laukakmeĦu uzskaites un mērīšanas metodika. -R.: 1991. - 13 lpp. 

4. Jansons B. Meža ainavu mācību taka “Pilskalnes SiguldiĦa” (ceĜvedis). -D.: SAB, 1987. - 27 lpp. 

5. Jansons B. Augšdaugavas avoti. -D.: DPU izd. Saule, 1987. - 27 lpp. 

6. Jansons B., Cigle I. Daugavas ielejas laukakmeĦi un to aizsardzība. -D.: DPU, 1987. - 39 lpp. 

7. Jansons B., Cigle I. Latvijas dižākais. -D.: DPU izd. Saule, 1992. - 26 lpp. 

8. Jansons B., Salīte I. Novadpētniecība - aktīva vides izglītības darba forma. -D.: DPU izd. Saule, 1995. - 47 lpp. 

9. Jansons B. Skolotāju sagatavošana novadpētniecības darba organizēšanai pirmsskolas izglītības iestādē. -D.: DPU 

izd. Saule, 1996. 

10. Jansons B. Novadpētniecība. Metodisks materiāls augstskolu studentiem. -D.: DPU izd. Saule, 1996. 

11. Jurkons I. Novadpētnieka rokasgrāmata. -R.: Zvaigzne ABC, 1998. -104 lpp. 

12. Keirāns L., Švinka E. Ekskursijas augu un nedzīvās dabas novērošanai. -R.: Zinātne, 1981. 

13. Lancmanis Z. Mūsu apriĦėis. Ăeogrāfija pamatskolas III kl. -R.: Kultūras balss, 1926. - 100 lpp. 

14. Ma. davs A. ApriĦėu un pagastu apraksti. -R.: VSP, 1937. - 592 lpp. 

15. Melluma A., Danilāne D. IzziĦas takas. -R.: Zinātne, 1986. - 67 lpp. 

16. Saltupe B., Eberhards G. AkmeĦi un dižakmeĦi. -R.: Zinātne, 1981. 

17. Steprāne I., Treijs R. Daugavpils. -R.: Liesma. 1973. -45 lpp. 

18. Šturms E. Elka kalni un pilskalni Kursā//Pagātne un tagadne. -R.,1936. I krāj. 

19. Urtāns J. Svētmeži, svētbirzis, svētkoki// Dabas un vēstures kalendārs 1988. gadam.R., Zinātne, 1987. 

20. Urtāns J. Pilskalnu pētnieks Ernests BrastiĦš//Avots. -1989. -Nr.8. 

21. Urtāns J. Senākie depozīti Latvijā. -R.,1977. 

22. Urtāns J. Daži apsvērumi par jaunatklātām zīmēm//Karogs. -1988. -Nr.3. 

23. Urtāns J. PēdakmeĦi, robežakmeĦi, muldakmeĦi. -R.,Avots, 1990. 

24. Urtāns J. Par dažām zīmēm viduslaiku akmeĦos//ZA Vēstis. -1991. -Nr.4. 

25. Urtāns J. ZiemeĜvidzemes pilskalni. -R.,1991. 

26. Кузнецов С.С. Геологические экскурсии. -Л.: Недра, 1978 

Literatūra (02 – papildliteratūra): 





Environmental study 


The study course is designed for training pre-schoolteachers for a creative professional work, by involving students in 

exploring the environment 

Piezīmes: 

236

Nosaukums Bērnu iepazīstināšana ar dabu I, II 




Zinātnes nozare Dabas zinātnes 

Zinātnes apakšnozare Dabas zinātĦu metodika 


Dr. Biol., doc. M.PupiĦš 

Mag. Paed. R.Grabovska, IVF, Mācību metodiku katedras lektore 


Nav 


Studiju kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” studentiem. Kursa pamatjēdzieni: 

dabas daudzveidība un vienotība; metodes, pamatprasmes; nodarbības dabā, ekospēles; saudzīgums pret dabu. 


1. Dabas daudzveidība: pamatlikumi – daudzveidība, pārvērtības, saistība, ieteikmes. Dzīvie organismi raksturojums, 

būtiskās un nebūtiskās pazīmes. Gadalaiki un ritms dabā. Secīgums. Daba tautas folklorā . Krāsa, forma, skaĦa, 

faktūras, šo jēdzienu izmantošanas iespējas dabas un apkārtnes nodarbībās 

2. Metodiskās pieejas bērnu iepazīstināšanai ar dabu: bērncentrētā pieeja “Soli pa solim”, secīga mācīšanās, zināšanu 

pieeja, sajūtu pieeja u.c. 

3. Pamatprasmes bērnu iepazīstināšanai ar dabu: novērošana, salīdzināšana, aprakstīšana, prognozēšana, 

eksperimentēšana. 

4. Pirmsskolas izglītības programma: tematiskais plānojums, mācību bāze, vecumposmu īpatnības. 

5. Nodarbību plānošana: Mācību metodes, paĦēmieni un formas bērnu iepazīstināšanā ar dabu: projekti, ekospēles un 

didaktiskās spēles, rotaĜas, eksperimenti un novērojumi, ekskursijas, pārrunas Darbs ar dažādiem informācijas 

avotiem u.c. 

6. Rudens darbi: pārmaiĦas dabā. Augi un dzīvnieki, cilvēku darbi. Novērojumi, pētījumi, eksperimenti. 

7. Pedagoăiskā prakse. 

8. Ziemas darbi. PārmaiĦas dabā. Augi un dzīvnieki, cilvēku darbi. Novērojumi, pētījumi, eksperimenti. 

9. Ekoloăiskās sistēmas, Ekoloăisko faktoru klasifikācija. Resursi, to kvalitātes raksturojums. Ekoloăiskās problēmas, 

to cēloĦi, sekas, risinājumi. Cilvēks dzīvo organismu sistēmā. Dažādas ekosistēmas - daudzveidīgas iespējas 

pētnieciskajā darbā. 

10. Dabas aizsardzība: Latvijā un pasaulē. Globālās un lokālās ekoloăiskās problēmas. 

11. Dzīvnieku turēšana nebrīvē: ētiskie aspekti, dzīvās dabas stūrīši, zoodārzi; dzīvnieku aizsardzības problēmas; 

12. ZaĜais dzīvesveids – iepirkšanās, atkritumu šėirošana, otrreizēja pārstrāde, resursu ekonomija. 

13. Bērnu attieksme pret dabu: veidošanās, attīstības iespējas. Bailes no dabas objektiem, to pārvarēšanas, novēršanas 

iespējas. Metodiskie paĦēmieni un individuālā pieeja problēmas risinājumā. Attieksmes, emocijas. 

14. Pavasara darbi, Vasaras darbi: pārmaiĦas dabā. Augi un dzīvnieki, cilvēku darbi. Novērojumi, pētījumi, 

eksperimenti. 

15. Āra nodarbības organizēšana, noteikumi, ieguvumi, trūkumi. Mācību takas. Situāciju izspēle, nodarbības 

16. Ilgtspējīgas attīstības stratēăija: tās īstenošana, ieviešana izglītībā, videi draudzīgs dzīves veids. Izvēle. 


Diferencētā ieskaite, Eksāmens 

237


18. Bakisa A. Mans bērns nebaidās un paĜaujas uz sevi. - R:Alberts XII,1999. – 148 lpp. 

19. Bakisa A., K.Romēns "RotaĜas ar bērnu vecumā no 1 dienas līdz 6 gadiem" R;Alberts XII;1997;191 lpp. 

20. Bērncentrētas grupas veidošana. Iepazīšanās ar soli pa solim pirmsskolas programmu. R: SFL., 1998. 

21. Bērncentrētu materiālu veidošana aktivitāšu centriem.: Sorosa fonds – Latvija, 1999. – 213 lpp. 

22. Dabas pamatlikumi. R:BVS., 1996. 

23. Dzintere D., Boša R. RotaĜspēles. – Rīga: Mācību apgāds NT, 1997. – 82. lpp. 

24. Dzīvosim dzīvo dzīvi. R:BVS, 1996. - 65 lpp. 

25. Elisone Š., Greja D. 365 radošo spēĜu dienas bērniem no 2 gadu vecuma. R: Iljus., 1996. 

26. Grīns M., Grīna M., Latviešu gads, gadskārta un godi., - R., 1992. 

27. Kā iepazīstināt pirmsskolas vecuma bērnus ar dabu / Samurukovas P. Redakcijas. – Rīga: Zvaigzne, 1987. – 223 

lpp 

28. Keirāns L., Švinka E. Ekskursijas augu un nedzīvās dabas novērošanai. -R.: Zinātne, 1981. 

29. Kornels Dž. Spēles dabā.- R: BVS, 1998.-56 lpp. 

30. Kromane Dz. Dažādu metožu izmantošana, iepazīstinot bērnus ar dabu. – Rīga, 1983. – lpp 

Lieăeniece Dz. RotaĜas nozīme bērna pašattīstības sekmēšanai. – Liepāja: LPA, 1995 

32. Pirmsskolas izglītības programma.- L: Mācību apgāds NT, 1999. 

33. Prelgauska Dz. Spēles, rotaĜas, eksperimenti. 

34. Rūėe – DraviĦa V. No pieciem mēnešiem līdz pieciem gadiem. 

35. UdaĜcova J. Didaktiskās spēles un rotaĜas pirmsskolas vecuma bērnu audzināšanā. R:Zvaigzne., 1983.-110 lpp. 

36. Vecgrāve A. Bailes. - R: Zvaigzne ABC, 1999. - 24 lpp. 

37. Vide un mūsu sabiedrība; Sorosa Fonds Latvija;1996., 245 lpp. 

38. Как знакомить дошкольников с природой. Пособие для воспитателей детского сада. Каменева Л. А., 

Матвеева А. К., Маневцова Л. М. и др.– М.: Просвещение, 1983. – 207с. 

39. Рыжова Н., Экологический проект “Здравствуй, дерево”. Дошкольное воспитание, 2002 / 3. – 38 – 47с. 


1. Ābola I., Lapa I., Sīmane M.. “ZaĜā rokas grāmata. R:CCB., 1995. 

2. AngĜu-latviešu skaidrojošā vārdnīca VIDES ZINĪBAS. – R: “N.I.M.S.”* 

3. Arājs R. Dabas vides izglītība. R:1995. 

4. Bioloăijas jēdzienus skaidrojošā vārdnīca., Mācību apgādsNT., 1997.,88.lpp. 

5. Braša A. "Vides izglītība pamatskolā" - R: Apgāds "Krauklītis", 1997. 

6. Dzintare D. Didaktiskās rotaĜas un vingrinājumi bērnu sensoriskajai audzināšanai., R: Zvaigzne 1976.-111. Lpp. 

7. Es un mana drošība//Pirmsskolas skolotāju pašizgatavoto metodisko līdzekĜu izstāde. Rīga, 2000, 

8. Kāposta I. Spēle pedagoăijas torijā un praksē., R. 1993.,-36 

9. Laboratorijas un praktiskie darbi vides zinībās. Jumava,1999. 

10. LapiĦa L., RudiĦa V. Apgūsim demokrātiju. Interaktīvās mācīšanas metodes; R: Zvaigzne ABC;1997.,135.lpp. 

11. Mācīsimies sadarbojoties. R: Mācību grāmata. 1998;129 lpp. 

12. Markausa M.I., Hamčanovska I. Aptauju izmantošana vides izglītībā. – R: LR VARAM, 1997. -53 lpp. 

13. Ness Ā. Dzīves filosofija. – Rīga: Norden AB, 2001. –208. lpp. 

14. Orr W.D. Ecological literacy – education and the Transition to a Postmodern Word. State University of New York 

Press Albany, 1992. – 210. p 

15. PaiksG., Selbijs D. Pasaule ienāk klasē., LU EC Vide 197.lpp 

16. Pontāga I. RotaĜas metodes un paĦēmieni bērnu apmācībā trešajā un ceturtajā dzīves gadā. – R.: LTM, 1988 

17. Salīte I., Pipere A., Grišāne O. Integrētā mācīšana mūsdienu humānās pedagoăijas skatījumā, tās saturs un 

metodiskais nodrošinājums. – D: DPU, 1998.-191 lpp 

18. Selecka M. Vides izglītība ārpusskolas iestādēs. – R: LU EC Vide, 19.- lpp. 

19. Sensoriskā audzināšana bērnudārzā. R: Zvaigzne 1986.-176 lpp. 

20. Stokleja K. Ilustrētā bioloăijas vārdnīca.,128.lpp. 

21. Дрязгунова В. Дидактические игры для ознакомления дошкольников с растениями. – 1981. - 80 cтр. 


www.vak.lv; www.liis.lv; www.vidm.gov.lv.; www.isec.gov.lv www.skolotajs.lv; www.latvijasdaba.lv www.zb-zeme.lv/; 

http://www.rmi.org; www.solnyshko.ee; 

238




Methods of children introduction with nature 


The course is intended for students of bachelor study programs “pre school teacher”. The basic concepts of set theory: 

biodiversity, eco game, environmental education, outside activities; biotical attitude 

Piezīmes: 

239

Nosaukums Dzimtās valodas teorētiskie pamati I, II, III, IV, V 




Zinātnes nozare Valodniecība 

Zinātnes apakšnozare Ievadkurss dzimtajā valodā 


Sandra ZariĦa, Mācību metodiku katedra, mag. paed., asistente 


Nav. 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” studentiem. 

Svarīgākie fonētikas jautājumi. Svarīgākie leksikoloăijas jautājumi. Svarīgākie morfoloăijas jautājumi. Svarīgākie 

sintakse jautājumi. 


1. SVARĪGĀKIE FONĒTIKAS JAUTĀJUMI 

1. Latviešu valodas fonēmu sistēma. PatskaĦi, divskaĦi, līdzskaĦi. 

2. Latviešu valodas alfabēts SkaĦu un burtu attieksmes. 

3. Pozicionālās skaĦu pārmaiĦas. Asimilācija balsīguma ziĦā, afrikātas c rašanās, vidējā artikulācijas centra rašanās, 

konsonantizācija, vokalizācija, pozicionāls līdzskaĦa zudums, kontrakcija. 

4. Zilbe. Zilbju skaita noteikšana. Vārda dalīšana pārnešanai jaunā rindā. 

5. Svarīgākie pareizrunas jautājumi. Šaurā un platā e, ē lietošana. SkaĦu o, õ, un uo lietošana. 

2. SVARĪGĀKIE LEKSIKOLOĂIJAS JAUTĀJUMI 

1.Vārda nozīme. Daudznozīmīgi vārdi. Tiešā un pārnestā vārda nozīme. 

2. Stilistiskās kĜūdas. 

3.SVARĪGĀKIE MORFOLOĂIJAS JAUTĀJUMI 

1.Vārda sastāvs. Sakne, galotne, priedēklis, piedēklis. Pirmatnīgi un atvasināti vārdi. 

2. Vārdšėiras. Patstāvīgi vārdi (lietvārds, darbības vārds, īpašības vārds, skaitĜa vārds, vietniekvārds, apstākĜa vārds) un 

palīgvārdi (prievārds, partikula, saiklis), izsauksmes vārds. 

3.Raksturīgākās ortogrāfijas kĜūdas dažādu vārdšėiru vārdu rakstībā. 

4. SVARĪGĀKIE SINTAKSES JAUTĀJUMI 

1.Teikuma locekĜi. VirslocekĜi (teikuma priekšmets un izteicējs) un palīglocekĜi (apzīmētājs, papildinātājs, apstākĜi). 

2.Teikumu veidi. Vienkāršs nepaplašināts, vienkāršs paplasināts teikums. Salikts sakārtots, salikts pakārtots, jaukts 

salikts teikums. 

2.Svarīgākie pieturzīmju lietošanas gadījumi. Pieturzīmes vienkāršā teikumā. Pieturzīmes saliktā teikumā. 

240




1. Ceplīte B., Ceplītis L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. – R., 1991. 


1. Ceplītis L. u.c.Latviešu valodas sintakse. 1989. 

2.Laua A. Latviešu leksikoloăija. – R., 1981. 

3.Laua A. Latviešu literārās valodas fonētika. - R., 1980. / 1969. / 



Profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” B daĜa. 


Theoretical basic of native tongue 


Important question of phonetic, important questions of syntax, important questions of morphology. 

Piezīmes: 

241






Zinātnes apakšnozare Slāvu valodniecība 


GaĜina Pitkeviča, Slāvu valodniecības katedra, docente 


Kurss „Krievu valodas leksika”, „Krievu valodas fonētika” 


Dzimtās valodas teorētiskie pamati I, II, III, IV, V 

Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas „Pirmsskolas skolotājs ” studentiem. 

Tradicionālais kurss ietver jautājumus par vārdšėiru klasifikāciju, gramatiskajām kategorijām, deklināciju un konjugāciju 

tipiem, morfoloăijas un sintakses sakariem. 

Kursa plāns: 20 lekcijas, 20 semināri 

1. Vārdu šėiru raksturojums un to izdalīšanas principi. Lietvārds. 

Lietvārdu leksiski gramatiskās kategorijas. Lietvārdu gramatiskās kategorijas – dzimte, skaitlis, locījums. Lietvārdu deklinācijas 

tipi. 

2. Īpašības vārds. 

Īpašības vārdu leksiski gramatiskās kategorijas. Kvalitatīvie un attieksmes īpašības vārdi. Piederības īpašības vārdi. 

Pilnformas un īsformas īpašības vārdi. 

Īpašības vārdu dzīvuma/nedzīvuma, dzimtes, skaitĜa, locījuma kategorijas. Īpašības vārdu deklinācijas tipi. 

3. SkaitĜa vārds. 

SkaitĜa vārdu leksiski gramatiskās kategorijas. SkaitĜa vārdu dzimtes kategorija. SkaitĜa vārdu skaitĜa kategorija. SkaitĜa 

vārdu locījuma kategorija. SkaitĜa vārdu locījums. 

4. Vietniekvārdi kā īpašā leksiski semantiskā klase. 

Vietniekvārdu klasifikācija. Dažādu kategoriju vietniekvārdu nozīme, morfoloăiskās zīmes, vārda formas maiĦa un sintaksiskās 

funkcijas. 

5. Darbības vārds. 

Darbības vārda konjugējamās un nekonjugējamās formas. Infinitīvs. 

Darbības vārdu gramatiskās kategorijas. Darbības vārda veids. Pāru darbības vārdi pēc veida. Kustības darbības vārdu veids. 

Darbības vārda kārta. Darāmā un ciešamā kārta. Darbības vārda kārtas morfoloăiskie un sintaktiskie izteikšanas līdzekĜi. 

Pārejošie un nepārejošie darbības vārdi. 

Darbības vārda divi celmi un to loma darbības vārda formas veidošanā. Darbības vārdu klases. 

Atsevišėo darbības vārdu formu gramatiskās kategorijas. Darbības vārda izteiksme. Vēlējuma un pavēles izteiksme. Īstenības 

izteiksme. Laika kategorija. Imperfektīvās darbības vārda veida tagadnes formas un tās nozīmes. Imperfektīvās darbības vārda 

veida pagātnes un nākotnes formas un to nozīmes. Perfektīvās darbības vārda veida pagātnes un nākotnes formas un to nozīmes. 

Personas kategorija. Personas formas nozīme. Bezpersonas darbības vārdi. Darbības vārdu locīšana. 

Lokāmais divdabis kā īpaša darbības vārda forma. Gramatiskās pazīmes un lokāmo divdabju veidošana. 

Nelokāmais divdabis kā īpaša darbības vārda forma. Gramatiskās pazīmes un nelokāmo divdabju veidošana. 

6. ApstākĜa vārds. Semantiskās apstākĜa vārdu grupas. ApstākĜa vārdu salīdzināmās pakāpes. 

7. Palīgvārdu šėiras. 

Prievārds. Prievārdu grupas pēc struktūras. Prievārdu semantiskās un sintaksiskas īpašības. 

Saiklis. SaikĜu klasifikācija pēc sintaktiskām funkcijām un īpašībām. SaikĜu grupas pēc struktūras. SaikĜvārdi. 

Partikula. Partikulas grupas pēc struktūras un funkcijām. 

Izsauksmes vārdi. 

242




1. Современный русский язык. Т.1. Под ред.Ю.Максимова – М., 1979 

2. Современный русский язык. Под ред. П.П.Шубы. – Минск, 1998. 


1. Бондарко А.В., Буланин Л.Л. Русский глагол. – Л., 1967. 

2. Буланин Л.Л. Трудные вопросы морфологии. – М., 1976. 

3. Виноградов В.В. Русский язык. Учение о слове. – М., 1972. 



Profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” B daĜa 


Theoretical basic of native tongue. (Russian) 


The course is intended for students of bachelor study programme “Pre-school teacher”. 

A traditional course includes topics about the classification of parts of speech, grammatical categories, declination types, 

relations between morphology and syntax.. 

Piezīmes: 

243

Nosaukums Lasītprasmes attīstības metodika 





Zinātnes apakšnozare Vispārīgā valodniecība 


Sandra ZariĦa, Mācību metodiku katedra, maeg.paed., asistente 


Nav. 



Lasītmācīšanas metodikas attīstība Latvijā. Lasītmācīšanas procesa raksturojums. Lasītmācīšanas metodes. Teksta 

lasīšana un uztvere. 


244

32 stundas- praktiskās nodarbības 

1. LASĪTMĀCĪŠANAS METODIKAS ATTĪSTĪBA LATVIJĀ 

1.1. 12. – 16. gs. Vēsturiskā situācija Latvijā, un tās ietekme uz lasītmācīšanos. 

1.2. 17. – 19.gs. sākums. Nellera, E. Glika, G.H. Stendera G.J. Mīliha, A. Spāăa ieguldījums lasītmācīšanas metodikas 

attīstībā Latvijā. 

1.3. 19.gs. otrā puse – 21.gs. N. Ratnieka, K. Dēėens, V. Ramāna, A. Karules ieguldījums lasītmācīšanas metodikas 

attīstībā Latvijā. Ā. Ptičkina, Z. Anspoka, D. Lieăeniece, I. Nazarova – jaunāko tendenču lasītmācīšanas metodikā 

ieviesējas. I. StrazdiĦa, I. CibuĜs, Z. Urbanoviča, S. Nelsone u.c. jaunāko ābeču autori un viĦu ieguldījums 

lasītmācīšanas veicināšanā pirmsskolā. 

2. LASĪŠANAS PROCESA RAKSTUROJUMS 

2.1. Lasīšanas tehniskā puse. Asociāciju izveide starp skaĦām un burtiem, redzes lauka paplašināšana, prognozēšana 

spēju attīstīšana, uzmanības attīstīšana, īslaicīgās redzes atmiĦas attīstīšana. 

2.2. Lasītā uztvere un izpratne. Pieredzējuša lasītāja un lasītāja iesācēja lasīšanas procesa īpatnības. 

3. LASĪTMĀCĪŠANAS METODES 

3.1. Analītiski sintētiskā skaĦu metode jeb foniskā metode. Jēdzieni „skaĦa”, „burts”, „burta nosaukums”. 

Lasītprasmes apguves posmi: 1.analītiskais skaĦu un burtu posms: vārdu skaĦu analīzes un sintēzes vingrinājumi, 

fonemātiskās dzirdes attīstīšana, iepazīšanās ar burtiem, noturīgu asociāciju veidošana starp skaĦu un burtu; 2. 

analītiskais zilbju posms – daudzveidīgi vingrinājumi skaĦu sapludināšanai zilbēs; 3. pārejas posms uz lasīšanu 

veseliem vārdiem – dauzdveidīgi vingrinājumi sākotnējas lasītprasmes veicināšanai; 4. veiklas sintētiskas lasīšanas 

posms). Analītiski sintētiskās skaĦu metodes stiprās puses un trūkumi. 

3.2. Veseluma pieeja. Nosacītie lasītprasmes apguves posmi pēc veseluma pieejas. Veseluma pieejas svarīgākās 

iezīmes. Praktiski ieteikumi veseluma pieejas realizēšanai lasītmācīšanā. Veseluma pieejas stiprās puses un trūkumi. 

3.3. Analītiski sintētiskā skaĦu metode un veseluma pieeja salīdzinošā: kopīgais un atšėirīgais. 

3.4. Lasītmācīšanā izmantojamie paĦēmieni: „skaties un saki” paĦēmiens, pamata lasāmgrāmatas, lielgrāmatas, 

teikumu veidošanas paĦēmiens, lingvistiskais paĦēmiens, lasīšana pedagoga pārraudzībā, slēgtais paĦēmiens. 

3.5. Ābeces pirmsskolai un tajās iestrādātās lasītmācīšanas metodes. G. Andersone „Ābece”, Ā. Ptičkina „Zīlīte” 

u.c. citi metodiskie līdzekĜi lasītprasmes apguves veicināšanai pirmsskolā. 

4. TEKSTA LASĪŠANA UN UZTVERE 

4.1. Lasīšanas mērėis un paĦēmieni. 

4.2. Daudzveidīgie teksta veidi pirmsskolā. Pēc stila – daiĜliteratūras teksti, populārzinātniskie teksti, lietišėie teksti, 

zinātniskie teksti, publicistika. Pēc tipa – vēstījums, apraksts. Pēc žanra – pasakas (tautas un literārās), dzeja, stāsti 

,parunas, mīklas, anekdotes, raksti, teikas u.tt. 

4.3. Apzinātas lasīšanas veicināšana. Sagatavošana teksta uztverei – daudzveidīgi metodiskie paĦēmieni; teksta 

sintēze (pirmreizēja teksta lasīšana), metodiskās prasības teksta pirmreizējai lasīšanai; teksta analīze – daudzveidīgi 

metodiskie paĦēmieni; teksta sintēze – secinājumu un spriedumu izdarīšana. 

4.4. Darbs ar daudzveidīgiem tekstiem pirmsskolā. Praktiski piemēri un rosinājumi. 

Prasības kredītpunktu iegūšanai 



245

1.LAT 2 Metodikas rokasgrāmata sākumskolai. R.: LVAVP, UNDP, 2000. 

2.Lieăeniece D., Nazarova I. Veseluma pieeja valodas apguvē 5 – 7 gadus veciem bērniem. Rīga: RaKa, 1999. 

3. Karule A. Ābeces mācību metodika. – R.: Zvaigzne ABC, 1998. 

5.Ptičkina Ā. Kā mācīsim bērnu lasīt un rakstīt. Rīga: Zvaigzne ABC. 

6. Ptičkina Ā. Lasīšanas mācības sākumskolā. Rīga: Pētergailis, 1999. 

7. Es gribu iet skolā.R.: Puze Plus ,2003. 

8.Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas programmas paraugs//Izglītības un Kultūra, 2002.gada 20. jūnijs 

9.Prasme lasīt un rakstīt. R.: LVAVP, UNDP, 2003. 

10.Pirmsskolas izglītības programma.- R.: 1999. 


1. Andersone G. Ābece. R.: Zvaigzne ABC, 2004. 

2. Ptičkina Ā. Zīlīte. R.: Zvaigzne ABC, 2003. 

3. Ptičkina Ā. Zīlīte. Ābecīte pirmsskolai. Padomi vecākiem un pedagogiem. R.: Zvaigzne ABC, 2003. 

4. Nelsone S. Burti visi 33.R.: RaKa, 1998. 

5. Ziedonis I. Sākamgrāmata. R.: Zvaigzne, 1985 


Ramma Z. Ja bērns negrib lasīt//Mans Mazais Skolā. - 2005, ziema/pavasaris 


Profesionālās studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” B daĜa. 


Language study 


The course is designed for profesional study program “ Preschool teacher” students 

Tendencies of development to methodic of teaching reading in Latvia. The process of teaching reading. Reading the text 

and comprehension 

Piezīmes: 

246

Nosaukums Runas attīstības metodika 









Nav. 



Bērna runas attīstības svarīgākie faktori. 


247

32 stundas- praktiskās nodarbības 

1. BĒRNA RUNAS ATTĪSTĪBAS RAKSTUROJUMS 

1.1. Bērna runas attīstības priekšnosacījumi. Jēdzienu ”runa”, „valoda”, „runas attīstība” skaidrojums. Valodas 

apguves ceĜi: ikdienišėā saskarsme ar pieaugušajiem, pedagogu īpaši organizēts mācību process. Bērna runas 

attīstību veicinošie aspekti. Pozitīvas emocionālās gaisotnes nozīme bērna runas attīstības veicināšanā. 

1.2. Svarīgākie faktori bērna runas veidošanās procesā dažādos pirmsskolas vecumposmos. Bērna runas attīstības 

īpatnības 1. dzīves gadā, laikā no 1 līdz 3 gadiem, no 3 līdz 5 gadiem, no 5 līdz 7 gadiem: receptīvā un ekspresīvā 

valoda. 

2. RUNAS ATTĪSTĪBAS VIRZIENI PIRMSSKOLĀ 

2.1. Vārdu krājuma paplašināšana. Kvantitatīvais un kvalitatīvais vārdu krājuma apguves aspekts. Vārdu krājuma 

paplašināšanas uzdevumi dažādās pirmsskolas vecuma pakāpēs. Vārdu krājuma bagātināšanas, nostiprināšanas, 

precizēšanas un aktivizēšanas iespējas.Vārdu krājuma paplašināšanas paĦēmieni un darba formas: jaunā vārda 

nosaukšana, vārda nosaukšana un attiecīgā objekta demonstrēšana, jaunā vārda iesaistīšana teikumos, vārda 

vairākkārtēja atkārtošana, jautājumu izmantošana vārdu krājuma aktivizēšanai, vingrinājumi, didaktiskās rotaĜas. 

Nodarbību veidi vārdu krājuma paplašināšanai: vērošana, ekskursija, priekšmetu apskate, didaktiskās rotaĜas 

, attēlu apskatīšana, mīklu minēšana. 

2.2. SkaĦu izrunas kultūras veidošana. SkaĦu izrunas kultūras veidošanas uzdevumi dažādās pirmsskolas vecuma 

pakāpēs. SkaĦu izrunas kultūras veidošanas paĦēmieni un darba formas: vingrinājumi, didaktiskās rotaĜas, tautas 

rotaĜas, tautasdziesmas, pasakas, mīklas u.c. folkloras elementi, dzejoĜi, stāsti, darmatizējuma elementi, lomu 

spēles, rotaĜas. Vingrinājumi balss tempa, tembra, intonācijas, fonemātiskās dzirdes attīstīšanai un balss spēka 

regulēšanai, artikulācijas aparāta vingrināšanai, skaĦu izrunas automatizēšanai. 

2.3. Gramatiski pareizas runas veidošana. Gramatikas iemaĦu veidošanas uzdevumi dažādās pirmsskolas vecuma 

pakāpēs.Gramatikas iemaĦu apguves nozīme. Raksturīgākās kĜūdas dažāda pirmsskolas vecuma bērniem. 

Gramatikas iemaĦu veidošana nodarbībās un ārpusnodarbību laikā: vārdu saskaĦošana dzimtē, skaitlī, locījumā, 

vārdveidošana, vārdu saimju veidošana, lietvārda ăenitīva formu lietošana, īpašības vārda salīdzināmo pakāpju 

veidošana u.tml. Bērnu runas kĜūdu labošanas metodika. 

2.4. Stāstītmācīšana. Stāstītmācīšanas uzdevumi dažādās pirmsskolas vecuma pakāpēs. Stāstītmācīšanas kvalitātes 

rādītāji dažādos vecumposmos. Dialoăiskās runas veidošanas metodika: dialogs, pārrunas. Dauzdveidīgie jautājumi 

un to izmantošanas nepieciešamība nodarbībās un ārpusnodarbību laikā (pēc Blūma taksonomijas). SaziĦas 

situācija – verbālie un neverbālie saziĦas līdzekĜi. SaziĦas stratēăijas un to ievērošana saziĦā. Monoloăiskā runa: 

stāstīšana (produktīvā runa) un atstāstīšana (reproduktīvā runa). Stāstījumu klasifikācijas principi: 1) pēc satura – 

faktu un radošie stāstījumi; 2) pēc formas – aprakstošie un sižetiskie stāstījumi; 3) pēc uztveres – stāstījumi par 

rotaĜlietu, attēlu, pēc atmiĦas, iztēles. Literārā teksta atstāstījums: brīvais, tuvu tekstam, izlases, radošais 

Stāstītmācīšanas paĦēmieni: audzinātājas stāstījuma paraugs, stāstījuma plāns, stāstījumu kolektīva sacerēšana, 

stāstījumu veidošana pa daĜām, jautājumi. Monologu daudzveidība 1)pēc žanra – stāsts, pasaka, dzejolis, mīkla, 

teika, raksts; 2) pēc pec stila – sarunvalodas, daiĜliteratūras, darījumu, publicistiskais, zinātniskais; 3) pēc tipa – 

vēstījums, apraksts. 

3. KLAUSĪŠANĀS PRASMES SAITĪBA AR RUNĀŠANU 

3.1. Klausīšanās prasmes teorētiskās aspekts. Klausīšanās kā saskarsmes sastāvdaĜa. Klausīšanās mērėi un 

uzdevumi. Klausīšanās veidi: pasīvā kalusīšanās, klausīšanās informācijas ieguvei. Klausīšanās modelis: dzirdēšana, 

ieklausīšanās, sadzirdēšana. Klausīšanās veidi: nerefleksīvā klausīšanās, refleksīvā kalusīšanās, vispārējā 

klausīšanās, izlases klausīšanās, detalizētā klausīšanās, kritiskā klausīšanās. Kritēriji klausītāja kultūras vērtēšanai. 

3.2. Klausīšanās prasmes attīstības metodiskās iespējas. Praktiski rosinājumi klausīšanās prasmju attīstīšanai. 

Pirmsklausīšanās uzdevumi. 



248




3. Ptičkina Ā. Kā mācīsim bērnu lasīt un rakstīt. Rīga: Zvaigzne ABC. 

4. Ideju grāmata sākumskolai. Autoru kolektīvs. – R.: LVAVP, UNDP, 2000. 


7. Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas programmas paraugs//Izglītības un Kultūra, 2002.gada 20. jūnijs 

8. Pirmsskolas izglītības programma.- R.: 1999. 

9. Boša R. Bērnu runas aktivizēšana bērnudārzā. – Mācību apgads NT, 1999. 

10. KalniĦa V., Skrube Dz. Pirmsskolas vecuma bērnu valodas attīstības metodika. – Zvaigzne, 1983. 

11.HadaĦonoka I.u.c. Kā raisās valodiĦa. – R.: RaKA, 1999. 




Profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” daĜa. 


Methods of mastering speech 


The course is intended for students of professional study programme „Pre-school teacher” 

The important factor oh children’s speech developing. 

Piezīmes: 

249

Nosaukums Rakstītprasmes attīstības metodika 









Nav. 


Kurss ir paredzēts profesionālās studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” studentiem. 

Apgūt pirmsskolas skolotājam nepieciešamās zināšanas un praktiskās iemaĦas sākotnējās rakstītprasmes prasmes 

veidošanai un attīstīšanai pirmsskolas vecuma bērniem. 


250

32 stundas praktiskās nodarbības 

1. RAKSTĪŠANAS PROCESA RAKSTUROJUMS 

1.1. Rakstītprasmes jēdziena skaidrojums. Prasme rakstīt (rakstīšanas tehniskā puse), glītrakstīšanas prasme 

(kaligrāfiskās prasmes), pareizrakstības prasme, radošas rakstīšanas prasme. 

1.2. Rokas sagatavošana rakstīšanai. Pirmsskolas programmā izvirzītās prasības dažāda vecuma pakāpēm. 

1.3. 5 – 6 gadīgs bērnu psihofizioloăiskās īpatnības, kas ietekmē rakstītprasmes apguvi. Vāji attīstītā sīkā roku 

muskulatūra, redzes un kustību analizatori, nenoturīgā uzmanība, vājā redzes atmiĦa, vāji attīstītā analītiskā 

domāšana un pašregulācijas spējas. 

2. VINGRINĀJUMI ROKU SĪKĀS MUSKULATŪRAS ATTĪSTĪŠANAI DAŽĀDĀS PIRMSSKOLAS VECUMA 

PAKĀPĒS 

2.1. Daudzveidīgi vingrinājumi roku sīkās muskulatūras attīstīšanai jaunākajā pirmsskolas vecumā. Darbošanās 

ar dažādiem priekšmetiem. PirkstiĦspēles. 

2.2. Daudzveidīgi vingrinājumi roku sīkās muskulatūras attīstīšanai vidējā pirmsskolas vecumā. Rokas 

sagatavošana rakstīšanai dažādās rotaĜnodarbībās. PirkstiĦspēles. 

2.3. Daudzveidīgi vingrinājumi roku sīkās muskulatūras attīstīšanai vecākajā pirmsskolas vecumā. Rokas 

sagatavošana rakstīšanai rotaĜnodarbībās. M. Velikānes izstrādātā vingrinājumu sistēma. 

2.4. Daudzveidīgi vingrinājumi roku sīkās muskulatūras attīstīšanai vecākajā pirmsskolas vecumā. Rokas 

sagatavošana rakstīšanai rotaĜnodarbībās un ārpusnodarbību laikā. M. Velikānes izstrādātā vingrinājumu sistēma. 

1. PRASMES, KAS JĀAPGŪST RAKSTĪTMĀCĪŠANĀS PROCESĀ PIRMSSKOLĀ 

3.1. Pozīcijas, kas jāievēro rakstīšanas laikā. Pareizs ėermeĦa, roku un kāju stāvoklis. Pareizs darba lapas 

novietojums. Pareiza rakstāmrīka izvēle un satvēriens. 

3.2. Grafēmikas prasmes. SkaĦu un burtu attieksmes latviešu valodā (33 burti un 48 skaĦas). 

3.3. Kaligrāfijas prasmes. Drukātie un rakstītie burti. Drukāto burtu rakstīšana - zīmēšana (augstums, platums, 

galvenie elementi). Sagatavošanās rakstīto burtu rakstīšanai: galvenie pirmsskolā apgūstamie elementi – īsā un garā 

taisnā svītra, taisnā svītra ar lociĦu apakšā, taisnā svītra ar lociĦu augšā, taisnā svītra ar lociĦu augšā un apakšā, 

cilpas uz augšu un uz leju, ovāls. A. Karules izveidotā vingrinājumu sistēma („kamoliĦu” tīšana). Vingrinājumi, 

kuru pamatā ir rakstīto burtu elementi. 

4. RAKSTĪŠANAS UN LASĪŠANAS PRASMJU SAISTĪBA 

4.1. Rakstīšanas prasmes apguve veseluma pieejā. Lasīšanas, rakstīšanas, runāšanas, klausīšanās prasmju 

Integrācija. Vienota temata izvēle lasīt un rakstītmācīšanā. Bērncentrētas mācību/rotaĜu vides radīšanas iespējas. 

4.2. Rakstīšanas prasmes apguve pēc analītiski sintētiskās skaĦu metodes. Noturīgu asociāciju izveide starp skaĦu 

un burtu. Bērnu individuālo uztveres un domāšanas veidu ievērošana rakstītmācīšanas procesā. 

5. RAKSTĪŠANA KĀ KOMUNIKATĪVA PRASME PIRMSSKOLĀ 

5.1. Vingrinājumi rakstīšanas prasmju attīstīšanai. Burtu, vārdu, teikumu, zīmīšu ,apsveikumu, vēstījumu, 

sludinājumu , paziĦojumu.tml. rakstīšana – praktiskas idejas un rosinājumi. 

rakstīšana 

5.2. Radošas rakstīšanas iespējas pirmsskolā. Praktiskas idejas un rosinājumi – „Katram pirkstiĦam pasaki kaut ko”, 

„”Klausies, uzzīmē un raksti”. Dzejas rakstīšana – „Katrai rindiĦai zīmējums”, „RindiĦu loto” u.tml. 




251



3. Felš – Milberga A. Domraksts sākumskolā. Rīga: RaKa, 2002. 

4.Ptičkina Ā. Kā mācīsim bērnu lasīt un rakstīt. Rīga: Zvaigzne ABC. 

5. Ideju grāmata sākumskolai. Autoru kolektīvs. – R.: LVAVP, UNDP, 2000. 


8.Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas programmas paraugs//Izglītības un Kultūra, 2002.gada 20. jūnijs 

9.Prasme lasīt un rakstīt. R.: LVAVP, UNDP, 2003. 

10. Ptičkina Ā. Zīlīte. Ābecīte pirmsskolai. Padomi vecākiem un pedagogiem. R.: Zvaigzne ABC, 2003. 

11.Pirmsskolas izglītības programma.- R.: 1999. 


1.PirkstiĦu rotaĜas. Rīga, 1999. 

2.Makāne E.Mazā svītriĦa. (Rakstītmācīšanas burtnīca no 3 – 5 gadiem), Rīga, 1998. 

3. Makāne E.Mazā svītriĦa. (Rakstītmācīšanas burtnīca no 5 – 7 gadiem), Rīga, 1998. 

4.AntiĦa A. Es mācos. Skolotāja grāmata. – R.:RaKa, 2004. 


1. Olšteina I. Nepaklausīgie burtiĦi//Mans Mazais Skolā. - 2004, ruden /ziema 


Profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” B daĜa. 


Methods of developing writing skills 


The course is intended for students of professional study programme „Pre-school teacher” 

To teach necessary knowledge and practical skills for teaching pre-school children 

Piezīmes: 

252

Nosaukums Retorika 





Zinātnes apakšnozare Vispārīgā valodniecība 


Mag.paed., as. L.Balode 


Valodas kultūrā, Lekciju skaits 15, semināru un praktisko darbu skaits 15. 

Retorikas specifika ir tā, ka tā ir ne tikai izpētes objekts, bet arī apmācības līdzeklis, tāpēc studiju kursā nav iespējams 

precīzi norobežot lekcijas no praktiskām nodarbībām 


Vispārīgais Retorikas studiju kursa mērėis ir iepazīstināt ar teorētiskām nostādnēm, ar ‘’dzīvā vārda’’ darbības spēku, lai 

studentos rastos motivācija praktiskam darbam ar sevi. 

Studiju kursa uzdevumi: 

1. Iepazīstināt ar runas kultūras misiju un tās ekosofisko filozofiju un pedagoăiskās retorikas specifiku; 

2. Iepazīstināt ar runas aparāta vingrinājumu sistēmu; 

3. Apliecinot praktiski savas spējas dažādos runas stilos, sekmēt komunikatīvo kompetenci konkrētās saskarsmes 

situācijās; 

4. Nostiprināt oratora emocionālo pašuztveri un individuālo stilu. 


1. Runas kultūra, struktūra, misija, filozofija. Runas kultūra un personības kultūra. Dzīvais vārds un rakstītais vārds. Runas 

jēdziens un tā sastāvdaĜas. Runas funkcijas. Runa kā īstenības atspoguĜošanas līdzeklis. Runa un domāšana. Runa un valoda. 

Runas stilu iedalījums. 

2. Publiskā runa.10 soĜu veidošanās modelis. Auditorijas prognozes. Runas sastādīšana, ideja, tēma, kompozīcija. Rediăēšana un 

mēăinājumi. Runas pieraksts. 

Oratoru metodes, to plusi un mīnusi. 

Dialogs un auditorijas uzmanības noturēšanas metodes. Runas emocionalitāte. Runas emocionālie izteiksmes līdzekli. Humors un 

tā veidošanas pamatprincipi. Argumentācija. Loăikas un emocionalitātes vienotība. 

‘’Lampu drudzis’’ un spriedzes noĦemšana. Oratora pašizjūta. Neverbālie runas izteiksmes līdzekĜi. Oratora imidžs, individuālais 

stils . Oratora ētika. 

Uzstāšanās vērtējuma kritēriji. 4 substanču pieeja. 

3. Retorikas vēsture.Retorikas rašanās priekšnosacījumi. Sofistu devums retorikas izaugsmē. Sokrāta dialoga princips, 

‘’majevtika’’. AristoteĜa ''Retorika''. Cicerona izvirzītie uzdevumi oratoram. Kvintiliāna ieteikumi, kā sasniegt daiĜrunas virsotnes. 

Retorikas attīstības tendences. Krievijas un ASV retorikas skolu salīdzinājums. Klasiskā retorika un neoretorika. 

4. Svētku uzruna. 

5. Skatuves runa. Darbs ar tekstu. ‘’Darbības teorija’’.Pauze, sintagona, loăiskais uzsvars, intonācija. Virsuzdevums, 

caurvijdarbība, kulminācija. Uzmanība. Griba. Temporitms. Zemteksts, redzes gleznas. Iztēle. Ritms. 

6. Lietišėā runa. Formas: saruna, disputs, prezentācija. Intervija, telefonsaruna, galda sarunas. 

Klausīšanas prasme. Runas etiėete. 

7. Runas tehnika. Pareiza elpošana- runas enerăētiskā bāze. Artikulācijas aparāts un tā pilnveidošana. SkaĦu un vārdu izruna, 

ātrrunas vingrinājumi. Balss apjoms, augstums, tembrs, lokanība, spēks. Balss problēmas un to risinājumi. 

8. Pedagoăiskās retorikas specifika. Harmoniska saskarsme un orientācija uz adresātu. Skolotājs – stundas režisors. Runas 

segmentācija. Runa un telpa, runa un atmosfēra. Atgriezeniskā saite 

253




40. Alekse I, Runātprasme.- RaKa, 2003 

41. Deniss R., Prasme sazināties un uzstāties.-SIA J. Rozes apgāds, 2000 

42. Graudmanis Z., Argumentācijas teorija un polemikas prasme- LPA, 1998 

43. Ivins A., Pareiza domāšana - R.: Zinātne, 1988 

44. Mencels V., Retorika -R. Balta eko, 2002 

45. MendziĦa Dz., Vārds. Doma. Runa.- Sol Vita, 2004 

46. MenolsV., Retorika De Novo - R.: Zvaigzne ABC, 2002 

47. Onzule L., Izrunāsim, uzrunāsim, sarunāsimies. - R.: Rasa, 2000 

48. Vigotskis L., Doma un vārds. Intelekts.- R., 2001 

49. Ивин А., Риторика искуство убеждать - Москва, Гранд, 2002 


254

1. Apele A. Runas māksla. – R.: Zvaigzne, 1982 

2. Averencevs S. Cilvēks un vārds. Intelekts. – 1998 

3. Bariss V. Mūsdienu retorika.- Jelgava, LLU,1997 

4. Bištopa S. Attīstīt savu pārliecību. – Pērgailis,2002 

5. Gudjons H. Pedagoăijas pamatatziĦas – R, Zvaigzne ABC, 1998 

6. Gofmanis E. Sevis izrādīšana ikdienas dzīvē. – R.: AGB, 2001 

7. Goulmens D. Tava emocionālā inteleăence.– R.: Jumava, 2001 Kaneti F. Masa un vara.- R.: Jumava, 1995 

8. Hindls T., Prasme uzstāties.- R.: Zvaigzne ABC, 2000 

9. Kārnegi D. Kā attīstīt pašapziĦu un ietekmēt cilvēkus publiskās runās.- R.: Reiteirniks, 1992 

10. Kincāns I., Lietišėā etiėete, Zvaigzne ABC, 1997 

11. Kūle M., Kūlis R. Filosofija.- R.: Apgāds Burtnieks, 1996 

12. KĜaviĦa S. Valodniecības daba.- Lielvārds, 1997 

13. MorozsV. Emociju valoda dzīvnieku un cilvēku pasaulē.- R.: Zinātne, 1987 

14. Laiviniece D., Valodas metodikas didaktiskie jautājumi, Ra-Ka, 2000 

15. Nelke K. Prezentācija.-R. Balta eko, 2002 Sengrieėu dzīves gudrība.- R.: Zinātne, 1992 

16. Punka A. Prasme runāt publiski, Teorētiskie un praktiskie aizrādījumi.- R.: Rūėis, 1993 

17. Sota B. Sarunas.-R. Balta eko, 2002 

18. Vedins I., Loăika, Avots, R.,1998 

19. Veicis V. Uzvedības kultūra saskarsmē.- R.: RaKa, 1998 

20. Šteiners R. Vispārējā cilvēkmācība kā pedagoăijas pamats, Ra-Ka 2000-158 

21. Античная риторика.// под редакций проф. Тахо-Годи А.- Москва, 1982 

22. Данкел О. Искуства оратора- путь к успеху.- С-Петербург, Питер, 1997. 

23. Дзеимс Дз. Еффективний самоучитель.- Мoсква, 1998. 

24. Ершов Р. Режисура как практическая психология.- Москва, 1972 

25. Гушина С. Игнатенко И. Kурпниеце P., Школьная реторика, Zvaigzne ABC, 1996-235 

26. Григорева М., Язык мой друг - Р.: БРИ, 1999 

27. Станиславский К., Соврание сочинений.- Москва, 1954.1 том 

28. Перфильева– Корсакова И. “Структура мироздания в структуре восприятия ребенкoм’’ RPA, 2001 

29. Сопер П. Основы искусства речи.- М.: Феникс, 1995 

30. Training of Trainers for Womens in Business.// UNDP materiāli. 

31. Sarr G. Basic Oral Cominication, 3rd ed, Englewood Cfiffs /n.4/.- 1971 


255

1. Balanova I. Pedagoga runas psiholoăiskā iedarbība uz skolēnu // Skolotājs 1/2001-24 lpp 

2. BērziĦa S. Māka publiski uzstāties.// Skolotājs 1/2001. 

3. GlazajevaV. Psiholoăiskās spēles latviešu valodas stundas .// Skolotājs 3/2001 

4. Jurăīte L.Latviešu valodas lietojums // RPIVA Zinātniskie raksti/.- R.: Vārti, 1997. 

5. OzoliĦa Sk., Emocionālais intelekts .// Skolotājs 2/2002 

6. Valoda 2001, Humanitātes fakultātes XL Zinātniskie lasījumi, DPU, Saule, 2001 


Profesionālo studiju programma „Pirmsskolas skolotājs” B daĜa. 


Rhetoric 


The aim of the course is to help students to acquire theoretical basis of ‘ word’ to develop students’ motivation for 

intensive work with oneself. 

Piezīmes: 

256

Nosaukums Bērnu literatūra 




Zinātnes nozare Filoloăija 

Zinātnes apakšnozare Literatūrzinātne 


Rudīte Rinkēviča, Latviešu literatūras un kultūras katedra, lektore 


Nav. 


Kurss studentiem veido priekšstatu par bērnu literatūras specifiku, bērnu literārā teksta uztveres 

īpatnībām un iesaistīšanu rotaĜu darbībā, kurss sekmē latviešu un ārzemju bērnu literatūras apguvi 

vēsturiskā, žanru un literāro virzienu kontekstā. Kursa ietvaros studenti pilnveido zināšanas par bērnu 

prozas, lirikas un dramaturăijas iezīmēm un attīstības gaitu, atbilstību pirmsskolas lasītāja, klausītāja 

uztverei, iepazīst literatūras kritikas atzinumus, kā arī analizē bērnu literatūras specifikas izpausmes 

apgūstamajos tekstos. 

Kursa plāns: 

Lekciju, nodarbību (praktisko, semināru, lab. darbu) skaits un tēma: 

1) kursa struktūra (kontaktstundās) –16stundas 

2) kursa saturs (lekciju un nodarbību nosaukumi): 

1. Bērnu literatūras jēdziens un specifika. 

2. Bērnu literatūras sākotne un attīstības gaita. 

3. Folkloras tēli un motīvi bērnu literatūrā. 

4. Latviešu bērnu prozas raksturojums. Literārā pasaka, stāsti, tēlojumi, romāni bērniem un 

pusaudžiem. 

5. Raksturīgākās tendences latviešu bērnu dzejā. 

6. Dramaturăija bērniem – tematika un tās risinājums lugās. 

7. Atzinumi par bērnu literatūru literatūras vēsturē un literatūrkritikā. 

8. Tradicionālais un novatoriskais jaunākajā bērnu literatūrā. 


Diferencētā ieskaite. 


Kursa apguvei nepieciešamās literatūras saraksts: 

1. Latviešu literatūras vēsture I – III sēj.- Rīga: Zvaigzne ABC, 1998., 1999., 2001. 

2. OsmanisJ. Saules akmens. – Rīga: Liesma, 1977. 

3. Stikāne A. Latviešu bērnu literatūra. - Rīga: Zvaigzne, 1978. 

4. Valeinis V.DaiĜdarba analīze. – Rīga: Zvaigzne, 2000. 


257

Ieteicamās literatūras saraksts: 

1. Kiršentāle I. Dzīve un pasaka. - Rīga, Liesma, 1975. 

2. Konferenču materiāli ( “Aktuālas problēmas literatūras zinātnē”(Liepāja), “Literatūra 

un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas” (Daugavpils)) 

3. Latviešu rakstnieku portreti 70. – 80.gados. – Rīga: Zinātne, 1994. 

4. Milzere M. Latviešu rakstnieku portretu skices. – Rīga: Zvaigzne, 1994. 

5. Padoms (atziĦu kr. par bērnu lit.). - Rīga: Liesma, 1986., 1988. 

6. Sudrabotais vārds (atziĦu kr. par bērnu lit.). – Rīga: Liesma, 1977., 1982. 

7. ŠmiteA. RaiĦa dzeja bērniem. – Rīga: LVU, 1988. 

8. Varavīksne (literārā mantojuma gadagrāmata). – Rīga: Liesma, 1970. –80.gadi. 

9. Viese S. Pie sliekšĦa, pie avota. – Rīga: Zvaigzne, 1989. 


Periodikas saraksts. 

Žurnāli “Grāmatu Apskats” (90.gadi), “Grāmata” (1990.g.12.nr.),“Karogs”, laikraksti “Diena”, 

“Literatūra un Māksla”, “Literatūra. Māksla. Mēs”, “Зарубежная детская литература” 

Kādām studiju programmām un to daĜām (A, B, C, D) 1 ir piederīgs šis kurss: 

Profesionālo studiju programmas „Pirmsskolas skolotājs”, „Sākumskolas skolotājs” B daĜa 


Children’s Literature 


The course is provided for professional study programm “Pre-school teacher” students. The course deals 

with the notion “children’s literature” and its specifity. It regards issues about the origin of children’s 

literature in Latvia and other countries, its history and development till nowadays. 

Piezīmes: 

258

Nosaukums Mūzikas “ ābece” 




Zinātnes nozare Mākslas zinātne 

Zinātnes apakšnozare Mūzikas vēsture un teorija 


Ēvalds Daugulis, Mācību metodiku katedra, asoc. profesors 


Nav. 


Kurss paredzēts profesionālo studiju programmas „Pirmsskolas skolotājs” studentiem. 

Kurss sniedz teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaĦas par muzikālajām skaĦām, to pierakstu, savstarpējām 

attiecībām un to likumsakarībām; par mūzikas izteiksmes līdzekĜiem (reăistrs, tembrs, temps, metrs, ritms, 

dinamika, melodija, skaĦkārta, harmonija, faktūra, žanrs un forma). Šajā studiju kursā uzmanības centrā ir 

izvirzīta praktisko iemaĦu apguve mūzikas un it īpaši tās galvenā komponenta – melodikas analīzē. Kursa 

struktūra atbilst koncentriskuma principam, pēc kura vienu tēmu apgūst atkārtoti, augstākā līmenī, paplašinot 

sākotnējo ievirzi. Teorētisko likumsakarību izklāsts ir veidots iespējami lakonisks, lai tas būtu viegli 

pārskatāms, saprotams un iegaumējams. Jaunā viela skaidrojama ciešā saiknē ar konkrētās dziesmas analīzi. Bez 

šī priekšmeta apguves nav iedomājama muzikālās dzirdes, atmiĦas, ritma izjūtas vispusīga attīstība. 


259

Kursa apjoms 68 kontaktstundas. 

I semestris 

1. Mūzikas izteiksmes līdzekĜi (nošu raksts, reăistrs, tembrs, metrs un ritms, temps un dinamika, intervāli, 

skaĦkārtas, faktūra, akordi, forma, žanri) 

2. SkaĦa, tās īpašības 

3. SkaĦurinda. SkaĦu un oktāvu nosaukumi 

4. Tonis, pustonis, alterācijas zīmes, enharmonisms 

5. Nošu raksts 

6. Metrs un ritms, taktsmērs. Vienkāršs un salikts taktsmērs. Jaukts un mainīgs metrs 

Polimetrija. Ritms un nošu grupējums. Brīvdalījums 

7. Temps un dinamika 

Temps un tā apzīmējumi. Dinamikas zīmes 

8. AtskaĦojuma raksturu norādošie apzīmējumi. Diriăenta roku kustību shēma 

9. Intervāli 

Vienkāršie un saliktie. Intervālu veidi: tīrie, mazie, lielie, pamazinātie, palielinātie 

Konsonanses un disonanses. Intervālu apvērsumi 

II semestris 

1.SkaĦkārtas 

Mažora gamma, tās uzbūve, atslēgas zīmes. 

2. Kvintu aplis. Tonalitātes paralēlisms 

3. Minora gamma, tās uzbūve. Trīs mažora un minora veidi 

4. Transpozīcija 

5. Akordi. Kvintakordi. Kvintakordu apvērsumi 

6. Septakordi, to veidi un apvērsumi 

7. Disonējošo intervālu un akordu atrisinājums 

8. Melismi 

9. Mūzikas formas. 

10. Mūzikas žanri. 




50. KārkliĦš L. Mūzikas teorijas pamati. – Rīga: Zvaigzne, 1998. 

51. KārkliĦš L. Mūzikas teorētiskās analīzes hrestomātija mūzikas elementārās teorijas kursam. – Rīga: 

Zvaigzne, 1974. 

52. KārkliĦš L. Mūzikas leksikons. – Rīga: Zvaigzne, 1990. 

53. KārkliĦš J. Īss mūzikas elementārteorijas kurss. – Rīga, 1922. 

54. GraubiĦš J. Mūzikas elementārteorija un uzdevumu krājums. 6 iespiedums. – Rīga, 1943. 

55. Utkins V., Krasinska L. Mūzikas elementārā teorija. – Rīga: Zvaigzne, 1981. 

56. Lobe-Neumann. Katechismus der Music. Vierte auflage. – Leipzig, 1956. 

57. Sell R. Töne, Rhytmus, Instrumente. – Berlin, 1987. 

58. Siegmeister E. Harmony and Melody. Volume I. – USA, 1965. 

59. Вахромеев В. Элементарная теория музыки. – Москва: Музыка, 1983. 

60. Способин И. Элементарная теория музыки. – Москва: Музыка, 1980. 

61. Хвостенко В. Задачи и упраждения по элементарной теории музыки. – Москва: Музыка, 1994. 


6. KārkliĦš L. Mūzikas teorētisko priekšmetu mācīšanas metodika. – Rīga: Zvaigzne, 1963. 

7. Earl H. Fundamentals of music. – USA,1988. 

8. Schenk P. Algemeine Musiklehre. – Leipzig, 1974. 



260

Profesionālās studiju programmas „Pirmsskolas skolotājs” B daĜa 


Music primer 


The course gives an insight into theoretical knowledge and practical skills of music sounds, their recording, mutual 

relationships, regularities and music expression means. The course is directed towards mastering of practical skills 

needed in the analysis of music and its main component- the method- particularly. The structure of the course 

corresponds with the principle of concision: one subject is mastered repetitively aiming at a more advanced level and 

broadening the initial direction. The presentment of the theoretical regularities is as laconic as possible to make it 

more foreseeable, understandable and easily memorized. The new material is explained in close connection with the 

analysis of a concrete song. Without mastering this study course a full-scale-development of a tuneful ear, memory 

and a sense of rhythm is unimaginable. This study course imparts theoretical knowledge necessary for mastering 

other study courses connected with music and fosters conscious penetration into the world of music. 

Piezīmes: 

Šis priekšmets Ĝauj iegūt teorētiskās zināšanas, kuras ir nepieciešamas veiksmīgai citu mūzikas priekšmetu 

apguvei, kas palīdz apzināti iekĜauties mūzikas pasaulē. 

261

Nosaukums Bērnu mūzikas literatūra un folklora 

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1P 






Ēvalds Daugulis, Mācību metodiku katedra, asoc. profesors 


Nav. 


Kurss sniedz teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaĦas par muzikālajām skaĦām, to pierakstu, savstarpējām 

attiecībām un to likumsakarībām; par mūzikas izteiksmes līdzekĜiem (reăistrs, tembrs, temps, metrs, ritms, 

dinamika, melodija, skaĦkārta, harmonija, faktūra, žanrs un forma). Šajā studiju kursā uzmanības centrā ir 

izvirzīta praktisko iemaĦu apguve mūzikas un it īpaši tās galvenā komponenta – melodijas analīzē. Kursa 

struktūra atbilst koncentriskuma principam, pēc kura vienu tēmu apgūst atkārtoti, augstākā līmenī, paplašinot 

sākotnējo ievirzi. Teorētisko likumsakarību izklāsts ir veidots iespējami lakonisks, lai tas būtu viegli 

pārskatāms, saprotams un iegaumējams. Jaunā viela skaidrojama ciešā saiknē ar konkrētās dziesmas analīzi. Bez 

šī priekšmeta apguves nav iedomājama muzikālās dzirdes, atmiĦas, ritma izjūtas vispusīga attīstība. 


1. Latviešu tautas dziesma tautā 

1.1. Tautasdziesmu žanri un cikli 

1.2. Dažu savdabīgāko žanru melodiju raksturojums 

1.3. Tautas mūzikas instrumenti 

1.4. Tautas melodiju vācēji 

1.5. Tautasdziesmu apdares 

1.6. Cittautu folklora 

2. Mūzikas izteiksmes līdzekĜi 

3. Stili, žanri, formas 

4. Mūzikas vēstures attīstības periodi. Raksturīgākās iezīmes, žanri, formas un spilgtākie pārstāvji 

5. Renesanse, baroks, rokoko, klasicisms, romantisms, impresionisms, ekspresionisms 

6. Spilgtākās nacionālās skolas 19., 20.gadsimtā 

7. Mūzika 20.gadsimta pirmajā pusē 

Mūzika 20.gadsimta otrajā pusē 

8. Sakrālā mūzika 

9. Džezs, džezroks 

10. Populārā mūzika (roks, popmūzika) 


Ieskaite 


1. Avramecs B., Muktupāvels V. Mūzikas instrumentu māciba. Tradicionālā un populārā mūzika. – Rīga, 

1997. 

2. Galacka V. Aizrobežu mūzikas literatūra. 1.d. - Rīga: Zvaigzne, 1982. 

3. Galacka V. Aizrobežu mūzikas literatūra. 3. d. - Rīga: Zvaigzne, 1982. 

4. Frīda E., Jankovska M. Krievu mūzikas literatūra. 1. d. - Rīga: Zvaigzne, 1963. 

5. Frīda E., Krievu mūzikas literatūra. 2.d. - Rīga: Zvaigzne, 1966. 

6. Frīda E. Krievu mūzikas literatūra. 3. d. - Rīga: Zvaigzne, 1967. 

7. GrauzdiĦa I. Latviešu tautasdziesma tautā. – Rīga: Zvaigzne, 1994. 

8. Grīnfelds N. Vispārējā mūzikas vēsture. 1., 2. d. – Rīga: Zvaigzne, 1984., 1985. 

262


10. KārkliĦš L. Simfoniskās mūzikas koncertdzīve Latvijā. - Rīga: Zvaigzne, 1982. 

11. KĜaviĦa V., Janeviča A. Latviešu tautas mūzika // Latviešu mūzikas literatūra. – Rīga, 1980. 

12. Lange T. Latviešu muzikālās folkloras mācība. – Rīga, 1994. 

13. Leviks B. Aizrobežu mūzikas literatūra. 4. d. - Rīga: Zvaigzne, 1963. 

14. Leviks B. Aizrobežu mūzikas literatūra. 5. d. - Rīga: Zvaigzne, 1979. 

15. Priedīte I. Ko spēlēja sendienās. – Rīga: Zvaigzne, 1983. 

16. Mihailova M., Frīda E. Krievu mūzikas literatūra. 4. d. - Rīga: Zvaigzne, 1968. 

17. Muktupāvels V. Tautas mūzikas instrumenti Latvijas teritorijā. – Rīga, 1987. 

18. Muktupāvels V. Dindaru, dandaru. Latviešu rotaĜas un spēles. – Rīga, 1989. 

19. Tomsons T. Par latviešu tautas dziesmu. – Rīga: Zvaigzne, 1983. 

20. VītoliĦš J. Tautasdziesma latviešu mūzikā. – Rīga: Zvaigzne, 1970. 

21. VītoliĦš J., Krasinska L. Latviešu mūzikas vēsture. – Rīga: Zvaigzne, 1972. 

22. Wicke P., Ziegenruecker W. Rock, Pop, Jazz, Folk: Handbuch der populären Musik. – Leipzig, 1987. 

23. Конен В. Рождение джаза. – Москва, 1984. 


1. Krasinska L. Mācīsimies uztvert mūziku. – Rīga, 1983. 

2. Torgāns J.Mūzika šodien. – Rīga, 1983. 

3. Tomsons T. Par latviešu tautas dziesmu. - Rīga, 1983. 

4. Музыкальная энциклопедия. Гл. Ред. Ю.В.Келдыш. – Москва: Музыка, 1973 – 1982. –1-6т. 


1. Goldins M. Krievu tautas mūzikas dziesmu elementu aizguvumi latviešu tautas mūzikā. Latviešu 

mūzika. – Rīga, 1964. 

2. Друскин М. 100 опер. Ленинград: Музыка, 1976. 



Children music literature and folklore 


The study course gives an insight into knowledge of traditional music, its development in different regions of Latvia 

and experience of this kind and leads students towards mastering social layers of folklore, as well as promotes 

creativity, which is rooted in traditions. The study course reveals a general notion of the development of music 

culture history, elaborating on the main trends in the evolution of sound art, revealing mutual interaction of sounds, 

the change of different stylistic epochs and genres, as well as broadens students’ horizon of music, basing on active, 

conscious and professional perception of music, and introduce students to high grade samples of the world music 

literature. The course lays the foundations of musical thinking- the comprehension of the particularity of music 

characters and the logic of the music language. To make the insight into the Latvian music culture more thorough, 

the following themes are included in the course: the tradition of Folk song festival and the Latvian music at the end 

of the 20 th century. A particular attention is paid to folklore, which forms the basis for the Latvian professional 

music. 

Piezīmes: 

Lai ieskats latviešu mūzikas kultūrā būtu pilnīgāks, kursa saturā ir ietvertas tēmas: Dziesmu svētku tradīcija, 

Latviešu mūzika 20. gadsimta beigās. Īpaša uzmanība ir pievērsta folklorai, kas ir visas latviešu profesionālās 

mūzikas pamats. 

263

Nosaukums Bērnu mūzikas literatūra un folklora 







JeĜena Badjanova, Mācību metodiku katedra, lektore 


Nav 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” studentiem: sekmēt studentu tradicionālās, 

klasiskās un populārās mūzikas uztveri un izpratni, ka arī muzikālo kultūru. 


3.semestris 

1. Mūzikas vēstures attīstības periodi 

1.1. Raksturīgākās iezīmes, žanri, formas. Vadošie komponisti un spilgtākie mūzikas stilu un žanru paraugi. Mūzikas 

klausīšanās. 

2. Populārās mūzikas vēsture un raksturīgākie stili 

2.1. Tēmas integrēšana dažādos priekšmetos mācīšanās procesā. Teorijas un praktikas veicināšana. 

3. Džeza vēsture un stili. Tēmas integrēšana mācīšanās procesā. 

4. Rokmūzikas jēdziena vēsture 

4.1. Rokmūzikas stili. Mūzikas klausīšanās. 

5. Popmūzikas vēsture 

5.1. Popmūzikas īpatnības mūsdienu skatījumā. Mūzikas klausīšanās. 

6. Tehnoloăija,dators un mūzika 

6.1. SkaĦu ierakstu tehnikas attīstība. Tehnomūzika. 

6.2. Digitālais ieraksts. Izmantošanas iespējas mācīšanās procesā. 

7. Folkloras jēdziens un tās īpatnības 

7.1. Latviešu tradicionālās mūzikas žanri un cikli. Tēmas integrēšana dāžādos priekšmetos. 

7.2. Cittautu folklora. Teorētiskā analīze. Mūzikas klausīšanās. 

7.3. Pasaules tautu mūzikas instrumenti. Instrumentu dažādība. Tautas instruments kā priekšmets un kā kultūras 

parādība. 

7.4. Tautas melodiju vācēji. Dziesmu svētku tradīcija. 

8. Mūzikas vērtības un to attīstību veicināšanas pedagoăiskās iespējas 

8.1. Sava modeĜa “Vai koncepcija var būt skanoša?” izstrādāšana. 

264




1. Abramecs B., Muktupāvels V.. Mūzikas instrumentu mācība. Tradicionālā un populārā mūzika. – Rīga: Musica 

Baltica, 1997. 

2. Atterbury B., Richardson C. The Experience of Teaching General Music. – University of Michigan, 1995. 

3. BeĜugova L. Mūzikas izteiksmes līdzekĜu komunikatīvas īpašības. – Liepāja, 2000. 

4. Dambis P. 20. gadsimta mūzikas vēsture: ceĜi un krustceĜi. – Rīga: ABC, 2003. 

5. GrauzdiĦa I. Latviešu tautasdziesma tautā. – Rīga: VKC, 1994. 


7. Lang P. Europaaischer Verlag der Wissenschaften. – Frankfurt am Main, 2003. 

8. Lange T. Latviešu muzikālās folkloras mācība. – Rīga: Zvaigzne, 1994. 

9. Mackeviča L. Mūzika – attīstību veicinošs faktors pirmsskolas vecuma bērnu audzināšanā. – Liepāja, 1998. 

10. Mackeviča L. Muzikālās audzināšanas psiholoăiskie aspekti. – Liepāja, 2001. 

11. Medien – Musik – Mensch: neue Medien und Musikwissenschaft / hrsg. Von T. Hemker und D. Muullensiefen. – 

Hamburg: von Bockel, 1997. 

12. Musikwissenschaft zwischen Kunst, Aasthetik und Experiment. – Wuurzburg: Koonigshausen und Neumann, 

1998. 

13. Spensa K. Enciklopēdija. Mūzika. - Rīga, 1995. 


1. Newman G. Teaching Children Music: Fundamentals of Music and Method, Fourth Edition. – iowa State 

University, 1994. 

2. Teaching Music History / Ed. by Mary Natvig. – Bowling Green State University, USA, 2003. 

3. ИванченкоГ. Психология восприятия музыки: подходы, проблемы, перспективы. – Москва: Смысл,2001. 


1. Dziesmusvētki. Tautas māksla. Kultūrvide / VTMC un Latvijas Dziesmu svētku fonds. 

2. Mūzikas saule / SO Mūzikas un mākslas atbalsta fonds. Žurnāls izdots ar Latvijas Kultūras Ministrījas un Valsts 

Kultūķkapitāla fonda finansiālu atbalstu. 


Bakalaura studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs”, B daĜa. 


Children music literature and folklore 


Piezīmes: 

265

Nosaukums Dziedāšana 

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2P 




Zinātnes apakšnozare Muzikāla pedagoăija 


JeĜena Badjanova, Mācību metodiku katedra, lektore 


Nav 


Kursā ir paredzēts sagatavot studentus muzikāli teorētisko zināšanu un praktisko iemaĦu radošai izmantošanai mācīšanās 

un audzināšanas procesā; sniegt priekšstatus par dziedāšanu kā integrētu apmācību priekšmetu pirmskolā 


1.Elpošanas izveidošanas pamatprincipi 

1.1. Elpošanas vingrinājumi. Balss nostādīšana. Rezonatori. SkaĦas piesegšana, skaĦas ataka (mīkstā, cieta, pārelpos). 

1.2. Vokālie vingrinājumi. Iedziedāšanās vingrinājumi. Intonēšanas iemaĦas. Muzikālās rotaĜas un spēles. 

1.3. SkaĦveides paĦēmienu jēdziens. Legato. Non legato. Staccato. 

2. Balss diapazona Balss diapazona un tembra jēdzieni 

2.1. Balss augstums. Fizioloăija un vokālās iemaĦas veidošana. Ekoloăiskā identitāte. Soprāns, alts, tenors, bass. 

2.2. Tembrs. Augstas un zemas skaĦas nokrāsa. Praktisko uzdevumu izpildīšana: tembra izmantošana sarunās, 

mācīšanās procesā. 

2.3. Dikcijas iemaĦas. Niansētas dziedāšanas iemaĦas (dikcija, muzikālā frazēšana, dinamika). Radošie vingrinājumi. 

Domāšanas un dzirdes attīstības vingrinājumi. Integrēšana dažādos priekšmetos. 

2.4.Ritms, metrs, taktsmērs 

2.5.Ritma skandēšana. Kustību koordinācijas vingrinājumi. Ritma pavadījums dažāda žanra dziesmām. 

2.6.Metra un taktsmēra jēdziens. Diriăēšanas paĦēmienu izmantošana dažādos priekšmetos pirmsskolā un sākumskolā. 

Muzikālās un didaktiskās rotaĜas. 

3.Latviešu tautas dziesmu apgūšana 

3.1.Gadskārtu ieražu dziesmas. AtskaĦošana un integrēšana mācīšanās un audzināšanas procesā. 

3.2.RotaĜu un dejas dziesmas. AtskaĦošana un integrēšana mācīšanās un audzināšanas procesā. 

4.Dažāda muzikāla žanra dziesmu apgūšana 

4.1. Klasiskā mūzika (ārija, arietta u. c. ). Muzikālo skaĦdarbu klausīšanas un analīze (metrs, taktsmērs, balss augstums, 

tembrs, dinamika). 

4.2. Romantiskā mūzika (romances). Muzikālo skaĦdarbu klausīšanas un analīze (metrs, taktsmērs, balss augstums, 

tembrs, dinamika). 

4.3. Populārās dziesmas (R. Pauls u. c.). Dziesmu apgūšana, atskaĦošana un integrēšana mācīšanās un audzināšanas 

procesā. 

4.4. Džeza dziesmas (spiričuels, blūzs). Dziesmu apgūšana, atskaĦošana un integrēšana mācīšanās un audzināšanas 

procesā. 

266




1. Abramecs B., Muktupāvels V.. Mūzikas instrumentu mācība. Tradicionālā un populārā mūzika. – Rīga: Musica 

Baltica, 1997. 

2. Altmanis A. Mazo pērĜu gliemezīt. – Rīga: Ulma, 1994. 

3. EidiĦš A. Muzikālās audzināšanas metodika. – Rīga: Zvaigzne, 1974. 

4. Lange T. Latviešu muzikālā folkloras mācība. – Rīga, 1994. 

5. Lasmane L. Mūzika. 1.,2. daĜā. – Rīga: Raka, 2002. 

6. Pauls R. Bērnu dziesmas. – Rīga: Zvaigzne, 1989. 

7. SiliĦš E. Tautas dziesmu vācelīte. – Rīga: Zvaigzne, 1987. 

8. Песни, романсы, дуэты. – Москва: Музыка, 1990. 

9. Хрестоматия по музыке для 1. класса общеобразовательных школ. – Рига: Звайгзне, 1991. 


1. Dzintere D. Aktivitāte kā bērna attīstības virzītāja // Studenta un bērna radošās aktivitātes veidošanas 

problēmas: Tēžu krājums. – Rīga: RPIVA, 1995. 

2. GrauzdiĦa I., Vilkārse I., Vasmanis I., Čerpinska I. Mūzikas programma pamatskolai. – Rīga: Zvaigzne, ABC, 

2001. 

3. Heterington E., Parke R. Study Guide to Accompany Child Psychology. 3rd ed. – New York: Mc Graw – Hill, 

1986. 

4. KalniĦa V. Par psiholoăijas atziĦu pielietojamību mūzikas pedagoăijā. – Rīga, 1983. Zeile P. Mākslinieciskās 

daiĜrades subjektīvie faktori. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1987. 

5. KārkliĦš J. Īss mūzikas elementārteorijas kurss. – Rīga, 1992. 

6. Ингенкамп К. Педагогическая диагностика. – Москва: Педагогика, 1991. 



Profesionālo studiju programmas “Sākumskolas skolotājs”, “Pirmsskolas skolotājs” B daĜa. 


Singing 


To acquire theoretical knowledge and practical skills for teaching music in basic comprehensive school. 

Piezīmes: 

267

Nosaukums Gleznošana un krāsu mācība un to mācību metodika 







Mag.paed., Ilze Volonte, Mākslu katedra, lektore 

Mag.paed., Māris Čačka, Mākslu katedra, lektors 



Sniegt zināšanas par krāsām to iedalījumu un radošo izpausmi gleznošanas tehnikās. Attīstīt studentu tēlaino, abstrakto un 

asociatīvo domāšanu. 


1.Krāsu iedalījums: hromatiskās un ahromātiskās krāsas. 

2. Krāsu jaukšana un dekoratīvas kompozīcijas. 

3. Krāsu psiholoăiskā iedarbība, krāsu simbolika. 

4. Gleznošanas tehnikas un to metodiskie ieteikumi darbā ar sākumskolas skolēniem. 

5. NoskaĦas un krāsas. 

6. Mūzika un krāsa. 

7. Tekstūras, faktūras pielietojot krāsu. 

8. AkvareĜtehnikas. 




1. HIbnere V. Bēnu vizuālā darbība.- Raka, 2000. 

2. Hibnere V., Grasmane E., Villerušs V. Tēlotāja māksla 1.-6.klasē. - Rīga, “Zvaigzne”, 1993. 

3. Kagaine Z. Tēlaina domāšana vizuālajā mākslā 7.-9.klasei. – Zvaigzne ABC, 1999. 

4. Kamepeva J. Tava palete. - Rīga, “Liesma”, 1980. 

5. MārtiĦa Dž. Zīmēšana un gleznošana. - Rīga, “Zvaigzne ABC”, 1995. 

6. Mejesa S. Gleznošana., 1996. 

7. Mihailova T. Krāsu mācība. – Daugavpils, DPU, 1995. 

8. Mihailova T. Krāsu uztvere. – Daugavpils, DPU, 1995. 

9. Rubenis A. Senās zīmes un simboli. - Rīga, “Liesma”, 1990. 

10. Šusts V. Telpas uztvere un kompozīcija. - Rīga. “Zvaigzne ABC”, 11995. 

11. Vatermane G. Stils un krāsa.- Zvaigzne ABC, 1997. 

12. Veinbahs K. Krāsu pasaule. – Zvaigzne ABC, 1997. 

13. ZirdziĦa V. Vizuālās mākslas valodas ābece - Rīga, “Sprīdītis”, 1995. 

14. БЕДА Г. Основы изабразительной грамоты. – М., «Посвещение», 1981. 

15. ВОЛКОВ Н. Цвет в живописи. – М., 1985. 

16. ЕДИСИОНЕС П. Основы живописи (пер. с исп.). - Напечатaно в испании, 1994. 

17. ЗАЙЦЕВА А. Наука о цвете и живописи. – М., 1986. 

18. РОДЖЕРС Н. Творчество как усиление себя. 

268




Profesionālo studiju programma „Pirmsskolas skolotājs” B daĜa 


Painting, study of colors and methodic of teaching painting 


To offer knowledge bout colors and classification of colors and creativity during the drawing process. To develop students’ 

creative, abstract and associative thinking 

Piezīmes: 

269

Nosaukums Vizuālās mākslas mācību metodika un materiālmācība 







Mag.paed., Ilze Volonte, Mākslu katedra, lektore 



Kurss iepazīstina studentus ar vizuālās mākslas metodiskajiem paĦēmieniem, materiāliem un instrumentiem, kas 

pielietojami praktiskās darbošanās laikā. 

Kursa apraksts –plāns: 

1. Materiāli un instrumenti. 

2.Vizuālās mākslas tehnikas un metodiskie paĦēmieni darbā ar sākumskolas vecuma bērniem. 

3.Bērna vizuālās darbības veidi. 

4.Bērna vizuālās darbības cikli. 

5.Nodarbību veidi. 

6.Plaknes un apjoma darbu noformēšana. 




1. ŠĜahova A., I.Ostrovska. Vizuālā māksla. 1.daĜa. Termini un jēdzieni. Materiāli, instrumenti un iekārtas. - 

Daugavpils, DPU, 1995. 

2. ŠĜahova A., T.Mihailova, I.Ostrovska. Pasaule bērnu acīm. – Daugavpils, DPU “SAULE”, 1995. 

3. VaivareB. u.c. Mājturība (tekstils, kompozīcija). – Rīga Zvaigzne ABC, 1998. 

4. Getings F.. The Golden PLEASURE Book of Art. – London, Paul Hamlyn, 1963. 

5. Orlovska I. Vizuālās mākslas mācīšana. – Zvaigzne ABC, 1997. 

6. Komarova T. Kā mācīt bērniem zīmēt. – Rīga, Zvaigzne, 1982. 

7. Paulson T. Bild komposition. – Stokholma, Forlaget, 1992. 

8. Hibnere V. Bērnu tēlotajdarbības psiholoăija. – Rīga, Zvaigzne, 1977. 

9. Kavacs V. Mākslas valodas pamati. – Zvaigzne ABC, 1999. 

10. Kagaine Z. Tēlainā domāšana vizuālajā mākslā. – Zvaigzne ABC, 1999. 




Profesionālo studiju programmu „Pirmsskolas skolotājs” B daĜa 

270


Methodic of teaching and the study of materials 


The course develops students skills of work with materials and instruments that can be applied in practice. 

Piezīmes: 

271

Nosaukums Kompozīcija un tās mācību metodika 










Iepazīstināt studentus ar kompozīcijas teorētiskajiem un praktiskajiem pamatiem. Veicināt studentu izpratni par 

kompozīcijas kategorijām veicot praktiskos darbus. 


1.Kompozīcijas noteikumi, kategorijas, principi. 

2. Kompozīcijas lineārie izteiksmes līdzekĜi: punkts, līnija. 

3. Tekstūras dabas formās, tekstūru dekoratīvie risinājumi. 

4. Kompozīciju veidi. 

5.Burts un teksts kā kompozīcijas elementi. 

6. Teksta iekomponēšana lapā. 




1. .Hibnere V. Bērnu dekoratīvie darbi. - Rīga, “Zvaigzne”, 1983. 

2. 1Ostrovska I. Šriftu attīstības vēsture. - Daugavpils, DPU, 1996. 

3. 1Rubenis A. Senās zīmes un simboli. - Rīga, “Liesma”, 1990. 

4. 1Šusts V. Telpas uztvere un kompozīcija. - Rīga, “Zvaigzne”, 1979. 

5. 3ZirdziĦaV. Vizuālās mākslas valodas ābece. - Rīga, “Sprīdītis”, 1995. 

6. Adomonis J. Nuo taško iki sentezes. – Vilnius: Vilnius Dailes akademija, 1994. 

7. Herdera vārdnīca. Simboli. – R.: PētergaiĜa bibliotēka, 1994. 

8. Kavacs V. Mākslas valodas pamati. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. 

9. Korger H. Schrift und Schreiben. – Leipzig: VEB Fachbuchverlag, 1986. 

10. Petrašėevičs J. Grafika. – Rīga: Liesma, 1989. 

11. Stiebner E.D., Hurber H. Alphabete Ein Schriftatlas von A bis Z. –Munchen: Bruckmann, 1987. 

12. ŠĜahova A., I.Ostrovska. Telpiskie uzdevumi bērnu daiĜradē. - Daugavpils, DPU, 1995. 

13. ŠĜahova A., T.Mihailova, I.Ostrovska. Pasaule bērnu acīm. - Daugavpils, DPU, 1995. 

14. Villu Toots. Eesti kirjakunst 1940-1970. – Tallin: Kirjastus Kunst, 1973. 



272




Composition and methodic of teaching composition 


The course provides the theoretical and practical basis of designing the composition The course is developing students’ 

understanding about the categories of composition . 

Piezīmes: 

273

Nosaukums Zīmēšana, grafiskie darbi un to mācību metodika 








Mairita Folkmane, Mākslu katedra, asistente 



Iepazīstināt studentus ar zīmēšanas un grafikas tehnikām. Sniegt metodiskos ieteikumus zīmēšanas un grafikas tehniku 

pielietojumā darbā ar sākumskolas vecuma skolēniem. 


1.Zīmēšanas vingrinājumi rokas treniĦam, darba iekomponēšana lapā: līniju un elipšu attēlošana. 

2. Štrihs. Štriha radošās izpausmes formas zīmējumā. 

3. Zīmēšanas tehnikas sākumskolā: dzēšanas tehnika, zīmējums ar kartona šabloniem, pildspalvas tehnika, zīmējums ar 

baltu zīmuli, krāsainajiem zīmuĜiem, darbs ar ogli un sangīnu. 

4. Tonālās attiecības zīmējumā. 

5. Lineārās un gaisa perspektīvas loma zīmējumā. 

6. Apjoma zīmējums. 

7. Klusās dabas zīmējums. 

8. Grafikas tehnikas sākumskolā: monotīpija, kartonogrāfija, darbs uz vaska pamata, mozaīka, kolāža, vitrāža. 




1. ZirdziĦa V. Vizuālās mākslas valodas ābece - Rīga, “Sprīdītis”, 1995. 

2. Hibnere V., Grasmane E., Villerušs V. Tēlotāja māksla 1.-6.klasē. - Rīga, “Zvaigzne”, 1993. 

3. Kamepeva J. Tava palete. - Rīga, “Liesma”, 1980. 

4. MārtiĦa Dž. Zīmēšana un gleznošana. - Rīga, “Zvaigzne ABC”, 1995. 

5. Toots V. Eesti kirjakunst. – Kunst, 1973. 

6. АЛЕНИН А. Когда начинается художник. – М., «Владос», 1994. 





274


Drawing, , graphical work, methodic of teaching graphical works 


The course develops students theoretical and practical skills of work with graphical techniques. The course offers 

methodological suggestions for the use of techniques for the elementary school children 

Piezīmes: 

275

Nosaukums Darbs ar mālu 










Kurss iepazīstina studentus ar dažādiem plastiskajiem materiāliem (mālu, plastilīnu u.c. materiāliem). Un palīdz apgūt 

plastisko formu izveides prasmes. 


1. Plastiskie un cietie materiāli, to apstrādei nepieciešamie instrumenti un darba paĦēmieni. 

Māla sagatavošanas, veidošanas un apstrādes tehnoloăija. 

Vienkāršu telpisku apjomu izveidošana plastiskā materiālā. Virsmu faktūras. 

Dabas formas, reljefs un apaĜskulptūra. Vienmērīgs virsmas liekums. 

2. Maska. Apjoma studijas. 

3. Papje - Maše tehnika. 

4. Metodiskie ieteikumi darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem. 




1. Боголюбов Н. Скульптура на занятиях в школьном кружке. - М., Просвещение, 1986. 

2. Chroman E. The Potteris primer. Publishers/New York, 1976. 

3. Горбунова К.С. Чернофигурные аттические вазы в Эрмитаже.- Ленинградское отделение, Исскуство, 1983. 

4. Hofsted J. Topfern.- Bonn-Rottgen, Hornemann Verlag, 1975. 

5. Jianu I. Henry Moore.-Bucuresti, Editura Meridiane, 1971. 

6. Melnbārde – Krisberga H. No māla līdz keramikai. – R., Zvaigzne, 1982. 

7. Meyer A. Oceanic Art. – Koln, Konemann, 1995. 

8. Pujāts J. Latgales Keramika. – R., Latvijas Valsts Izdevniecība, 1960. 





276


Work with clay 


The course develops skills of work with different plastic material (clay, plasticine , and other materials). 

Piezīmes: 

277

Nosaukums Darbs ar diegiem 







Mag.paed., lekt. Ilze Volonte 

as. Mairita Folkmane 



Mācīt studentus strādāt ar tekstīlijām (diegiem, katūnu) grupās pirmsskolā. 


1. Veidošanas iespējas darbā ar tekstilmateriāliem. 

2. Tekstilmateriālu daudzveidība, to saskaĦošana darba izveidē. 

3. Plaknes un apjoma figūru veidošana no tekstilmateriāliem. 

4. Metodiskie ieteikumi darbā ar tekstilmateriāliem. 




1. Eglīte M. Rūėi atkal strādā. – Zvaigzne ABC, 2001. 

2. Gardertone L. Lielā rokdarbu grāmata. – Zvaigzne ABC, 1996. 

3. Kraukle D. Ornaments. – Zvaigzne, 1993. 

4. Linda E. Rokdarbi, Tekstildarbi. – Zvaigzne ABC, 1997. 


6. OzolnieceL. Rokdarbu burtnīca sākumskolā. – Zvaigzne ABC, 1999. 

7. Rēere G. Tekstilmozaīka. – Zvaigzne ABC, 1998. 

8. Vaivode B. u.c. Mājturība. Tekstils. Kompozīcija. – Zvaigzne ABC, 1998. 

9. Нагибина М. Чудеса из ткани своими руками. 1998. 



278




Work with threads (cotton) 


To teach students to work with textiles (threads, cotton) at various groups in pre-school. 

Piezīmes: 

279

Nosaukums Darbs ar papīru 











Kurss iepazīstina studentus ar papīra plastikas pamatiem, veidošanu, darbošanos ar papīru. 


1. Papīra plastika darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem. 

2. Origami locījumi. 

3. Papīra burzīšana, locīšana, pīšana. 

4. Kārbas un apjoma figūras no papīra. 

5. Veidošana no sasmalcināta papīra. 




1. V.ZirdziĦa. Vizuālās mākslas valodas ābece - Rīga, “Sprīdītis”, 1995. 

2. V.Hibnere, E.Grasmane, V.Villerušs. Tēlotāja māksla 1.-6.klasē. - Rīga, “Zvaigzne”, 1993. 

3. Rudzītes red. Ziemassvētku rotājumi. – Zvaigzne ABC, 1997. 

4. E.Volāne. Darini pats. – Lielvārds, 1996. 

5. Солга К. Подарки. – Inter-Daidzest, 1997. 

6. E.O’Brain. Origami. – Rosmen, 1998. 

62. 




280



Work with the paper 


The course offers students the possibility to learn how to work with paper, shaping and fashioning paper). 

Piezīmes: 

281

Nosaukums Darbs ar dabas materiāliem 







Mag.paed., IlzeVolonte, Mākslu katedra, lektore 




Iepazīstināt studentus ar dabas materiālu pielietošanas iespējām darbojoties ar pirmsskolas vecuma bērniem. 


1. Veidošanas iespējas darbā ar dabas materiāliem. 

2. Dabas materiālu daudzveidība, to saskaĦošana darba izveidē. 

3. Plaknes un apjoma figūru veidošana no dabas materiāliem. 

4. Metodiskie ieteikumi darbā ar dabas materiāliem. 




1.G.Treimane. Zvaigzne manā logā. – Zvaigzne ABC, 1999. 

2. V.Hibnere. Bērna vizuālā darbība. – Raka, 2000. 

3. V.Dirnēna. Dabas materiāli pamatskolā. – Raka, 2000. 

4. Z.Kagaine. Tēlainā domāšana vizuālajā mākslā. – Zvaigzne ABC, 1999. 

5. V.Hibnere. Bērna vizuālā darbība. – Raka, 2000. 

6. V.Heigena. Lielā enciklopēdija. Rūėi. – Zvaigzne ABC, 1997. 

7. E.Volāne. Darini pats. – Lielvārds, 1996. 

8. Солга К. Пети с приветом. – Inter, 1997. 

9. Мещерякова. 100 новых фенечек. – АСТ, 1999. 


9. 


282




Work with the materials of nature 


To teach students how to work with the material of nature with the pre-school age children 

Piezīmes: 

283

Nosaukums Rokdarbi un to mācību metodika 







Eridiana OĜehnoviča, Pedagoăijas katedra, lektore 


Nav 


Kurss sniedz zināšanas par iespējām katra bērna aktivitātes attīstīšanā, veido izpratni par rokdarbiem kā līdzekli bērna 

personības pašizpausmes veicināšanai, iepazīstina par iespējām attīstīt gan fizisko, gan garīgo personības potenciālu, 

mācot bērnam apzināties savu “Es”, celt viĦa pašapziĦas līmeni; veidot prasmes organizēt un vadīt bērnu manuālo un 

radošo darbību. 


1. Iepazīšanās ar pirmsskolas izglītības pamatnostādnēm, bērna personības vispusīgas attīstīšanas iespējām. Sava “Es” 

apzināšanās-pašapziĦas, pašcieĦas, patstāvības, mērėtiecības, atbildības u.c. personības īpašību apguve. Intelektuālo, 

komunikatīvo, vispārīgo un speciālo darba prasmju apguve. SadaĜas “Mājturība. Rokdarbi.” saturs un uzdevumi. 

2. Mājturības (rokdarbu) mācīšanas metodika, materiāltehniskā bāze, drošības tehnikas noteikumu ievērošana. 

3. Bērna personības pašizpausmes veicināšanas iespējas, apgūstot mājturības (rokdarbu) mācīšanas satura nodaĜas 3 

pakāpēs: 

Darbs ar audumu, adatu, dziju un diegiem. 

Darbs ar dabas materiālu(telpu rotājumi, apsveikumi u.c.). 

Darbs ar parafīnu. 

Darbs ar stiepli. 

Galda klāšana(salvešu locīšana, ziedu sakārtošana vāzē, servēšana. 

Ēdienu gatavošana( iepazīšanās ar dažādiem pārtikas produktiem, garšvielām; mīklas veltnēšana; augĜu un dārzeĦu 

salātu gatavošana) 




284

1. Aitēre - Šēle L. Origami. Papīra locīšana lieliem un maziem. - R.: Zvaigzne ABC, 1997. - 88 lpp. 

2. Apinis-Herman A. Latvian Weaving techniques.- Kangroo Press,1993. 

3. Grasmane M. Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana. –R .:Rasa ABC,2000.-290 lpp. 

4. Grasmane M. Mājturība. Tamborēšana un adīšana.-R.:Zvaigzne,1993.-223 lpp. 

5. Hibnere V. Bērna vizuālā darbība.I.daĜa.-R.:RaKa, 1998. 

6. Hibnere V.,Grasmane L.Bērna vizuālā darbība.II daĜa.-R.:RaKa, 2000. 

7. Kavacis V.Mākslas valodas pamati.-R.:Zvaigzne ABC, 1999. 

8. Kraukle D. Ornaments.-R.:Zvaigzne,1993. 

9. Mājturība.1.daĜa.-R.:SCIENTIAE,1991.-144 lpp. 

10. NadziĦa V. Mājturība. Etnogrāfiskie izšuvumi. Kompozīcija.- R. :Zvaigzne ABC,1997.-125 lpp. 

11. NadziĦa V. Mājturība. Lietišėie tekstildarbi.- R.: Zvaigzne ABC,1994.-104 lpp. 

12. Pirmsskolas izglītības programma. R.:Mācību apgāds NT, 40 lpp. 

13. Rudzītes red. Ziemassvētku rotājumi. – Zvaigzne ABC, 1997. 

14. Sileviča Z. Idejas nodarbībām sākumskolā.-//ž. Skolotājs, 2/2002-84.-91.lpp. 

15. Treimane G. Papīra plastika. Papīra locīšana. - R.: Zvaigzne ABC, 1997. - 48 lpp. 

16. Vaivare B.,UrdziĦa M. Mājturība. Tekstils. Kompozīcija.- R.:Zvaigzne ABC,1998.-110 lpp. 

17. Volāne E. Darini pats. – Lielvārds, 1996. 

18. Volāne E. Rokdarbi kā vērtību veidošanas līdzeklis.-//ž.Skolotājs, 2000/6 


1. Dzērvītis A.,A. MeiteĦu rokdarbi.-R.:Zinātne,1992.-80 lpp. 

2. Grasmane M. Krustpils tautas tērps.- R.:Zinātne,1994. 

3. Hibnere V.,Grasmane E. Tēlotāja māksla 1.-6.klasē. –Rīga:Zvaigzne, 1993. 

4. Kulakova M. Prievīšu un jostu aušana.- Lielvārde, Lielvārds, 1994.-71lpp. 

5. Slava M. Latviešu rakstainie cimdi.- R. :Zinātne,1992.-175 lpp. 

6. ZirdziĦa V. Vizuālās mākslas valodas ābece – Rīga.:Sprīdītis, 1995. 


1. Skolotājs 

2. Dārza pasaule 

3. Pirmsskolas izglītība 

4. Sākums 

5. Mans mazais 

6. Tilts 




Handicraft and methodic of teaching handicraft 


The course provides knowledge about the possibilities of fostering the activity of each child. Also develops 

understanding about the handicraft as a means for fostering child’ s self expression, offers the insights of developing 

child’s’ physical, spiritual potential while teaching child to develop one’s self , to develop his or her self confidence and 

to foster his or her skills to organize one’s creative work. 

Piezīmes: 

285

Nosaukums Pirmsskolas un skolas pedagoăija 








Valdis KudiĦš, Pedagoăijas katedra, lektors 


Nav 


Pirmsskolas un skolas vecuma bērnu personības izpratne holistiskās pieejas kontekstā un bērnu mācību vajadzības saistot 

tās ar bērna raksturojumu dotajos vecumposmos, bērna attīstība darbībā un vidē. 

Patstāvīga zinātniska un pētnieciska darbība. 

Pedagoăiskās mijiedarbības pieredze, kurā tiek respektēta individuāla iesaistīšanās un veikums, kas balstās uz 

demokrātiskām attiecībām un abpusēju cieĦu, un kas ir bērncentrēta. 


1. Bērns kā vienots veselums. 

2. Bērna attīstības raksturojums: 

a. fizisko īpašību raksturojums; 

b. izziĦas procesu raksturojums; 

c. gribas procesu attīstība; 

d. jūtu sfēras attīstība; 

e. nervu sistēmas loma bērna attīstībā; 

3. Bērna iekšējā pasaule; 

4. Bērna pašapziĦa un pašvērtība; 

5. Bērna sevis izteikšana un pašrealizācija; 

6. Bērna attieksmju sistēmas veidošanās; 

7. Bērns darbībā: 

a. rotaĜa kā vadošā bērna darbība; 

b. mācību darbs; 

c. darbs; 

8. Bērns mācību un audzināšanas vidē: 

a. audzināšana ăimenē; 

b. mācību iestādes; 

c. izglītības normatīvie dokumenti; 

d. mācību un audzināšanas vide, audzināšanas un mācību procesa vienotība; 

e. alternatīvās mācību un audzināšanas pieejas. 



286


1. ĀboltiĦa M. Kā aug mūsu bērns. R.,Datorzinību centrs, 1998; 

2. BeĜickis I. Izglītības alternatīvās teorijas. – R., RAKA, 1997; 

3. Boša R. Pirmsskolas audzināšanas galvenie darba virzieni. – R., 1991.; 

4. Deėēns K. Agrā bērnība. – R..,1921; 

5. Dzintere D. RotaĜa un darbs bērnudārzā. – R.,1984.; 

6. Froms E. Mīlestības māksla. –R.,1995.; 

7. Gustavsons J.H. Bērnu tētis. – R.,1995.; 

8. Kempbels R., Kā patiesi mīlēt bērnu.-R.,1922.; 

9. Lieăeniece D. Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā. – R.,1996.; 

10. Lieăeniece D. Kopveseluma pieeja audzināšanā. – Liepāja, 1996 vai R., RAKA, 1999.; 

11. Lieăeniece D., Nazarova I. Veseluma pieeja valodas apguvē, - R.,RAKA,1999.; 

12. Ievads Montesori pedagoăijā. – R.,1995.; 

13. Izglītības likums, LR; 

14. Pirmsskolas izglītības programma.; 

15. Sākumskolas mācību priekšmetu vadlīnijas.; 

16. Svenne G. Moderni audzināšanas jautājumi.-R.,1994.; 

17. Šmite A. Pedagoga kalendārs.-R.,RAKA,2000; 

18. Štāls M. Audzināšana un mācīšana agrā bērnībā. – R.,V.&R.,1927.; 

19. Šteiners R. Bērna audzināšana. – R., 1994.; 

20. Valsts pamatizglītības standarts; 

21. Zelmenis V. Īss pedagoăijas kurss.-R.,Zvaigzne,1991.; 

22. Zelmenis V. Pedagoăijas pamati. – R.,RAKA,2000. 

23. Žogla I. Skolēnu attīstība pedagoăiskajā procesā sākumskolā. – R., apgāds NT, 1998.. 




Profesionālo studiju programmu „Pirmsskolas skolotājs”, „Sākumskolas skolotājs” B daĜa 


Preschool and school pedagogy 


To foster the understanding of preschool children in the context of holistic pedagogy and learning to comprehend the 

needs of pre-school children 

Piezīmes: 

287

Nosaukums Mācību metodes un mācīšanās stili 









Nav. 


Kurss iepazīstina studentus ar metodiskā skatījumā daudzveidīgām mācību procesa izpausmēm, ar dažādām mācību metožu 

klasifikācijas tendencēm, ar daudzveidīgiem mācīšanās stiliem un tos respektējošas mācību vides organizēšanu. 


lekcijas, semināri 

1. Mācību procesa filosofiskais pamats. 

Izglītības paradigmas. Mācīšanās līmeĦi. 

2. Mācību procesa antropoloăiskais aspekts. 

2.1.Daudzveidīgie mācīšanās stili: vispārīgs apskats, klasifikācijas, mācību līdzekĜi, salīdzinājums, priekšrocības, trūkumi. 

Danu mācīšanās stilu modelis:globālā un analītiskā mācīšanās; audiālā, vizuālā, taktilā, kinestētiskā mācīšanās; 

sociālās vajadzības mācību procesā 

Kolba mācīšanās stilu modelis; 

Makartijas mācīšanās stilu modelis. 

2.2. Mācīšanās stilus respektējoša mācību vide. 




288

1. Baltušīte, R. Neirolingvistiskā programmēšana pedagoăijā. – R.: RaKa, 

2. Smits, Paātrinātā mācīšanās klasē. – R.: 

3. Grigule, L. & Silova, I. (red.) (1998) Mācīsimies sadarbojoties. Rīga: Mācību grāmata. 

4. LapiĦa, L. & RudiĦa, V. (1997) Apgūsim demokrātiju. Skolotāja rokasgrāmata: interaktīvās mācīšanas metodes. Rīga: 

Zvaigzne ABC. 

5. Кларин, М.В. (1995). Инновацыи в мировой педагогике: Обучение на основе исспедования, игры идискуссии. 

(Анализ зарубежного опыта). – Рига: Научно педагогический центр “Эксперимент”. 

6. Смид, Р. (1999). Групповая работа с детьми и подростками. / Перевод с англ.; - М.: Генезисб 1999. – 272 с. 

7. Турнер, Д. (2002). Ролевые игры: Практическое руководство. – СПб : Питер –352 с. 

8. Dunn, R. and Dunn, K. (1992) Teaching Elementary Students Through Their Individual Learning Styles: Practical 

Approaches for Grades 3-6, Needham Heights, MA: Allyn and Bacon 

9. Dunn, R. and Dunn, K. (1999) The Complete Guide to the Learning Styles Inservice System, Needham Heights, MA: 

Allyn and Bacon 

10. Dunn, R., Dunn, K., Perrin, J. (1994) Teaching Young Children Through Their Individual Learning Styles: Practical 

Approaches for Grades K-2, Needham Heights, MA: Allyn and Bacon 

11. Ed. by Dunn, R. and DeBello, Th. (1999) Improved Test Scores, Attitudes, and Behaviors in America’s Schools, 

Westport, CT: Bergin & Garvey 

12. Guild, P.B. & Garger, S. (1998) Marching to Different Drummers (2 nd ed.). Alexandria, VA: Association for Supervision 

and Curriculum Development. 

13. Tenedero, H. (1998) Breaking the IQ Myth: Learning Styles, Multiple Intelligences, and Emotional Learning in the 

Classroom Environment. – Manila, Philippines: Henyo Publications 

14. Tendy, S.M., Geiser, W.F. (1998-1999) The Research For Style: It All Depends on W here You Look. - National 

FORUM of Teacher Education, 9 th Year Anniversary, Volume 9, Number 1, pp. 3-15 


1. Barr, R., B. & Tagg, J. From teaching to Learning – A New Paradigm for Undergraduate Education, Change, 

November/December 1995 

2. Batelaan, P., (ed.), Towards an Equitable Classroom: Cooperative Learning in Intercultural Education in Europe 

(Final report of the Cooperative Learning in Intercultural Education Project (CLIP), International Association for 

Intercultural Education (IAIE), Hilversum, 1998 

3. Bonwel, Ch., (1997) Active Learning: Creating Excitement in the Classroom, Szeged, Hungary 

Wisconsin Department of Public Instruction, (1989) Strategic Learning in the Content Areas. Madison: WC 





Learning style and learning methods 


The course offers introduction into methodical overview of different aspects of educational process , classification of 

methods and variety learning styles and organization of learning process.° 

Piezīmes: 

289

Nosaukums Integrētā mācību metodika 





Zinātnes apakšnozare Nozaru pedagoăija 


Elga Drelinga IVF lektore, Ilga Salīte IVF Pedagoăijas katedras profesore, Inga Belousa IVF Pedagoăijas katedra 


Nav. 


Kursā aplūko integrēto mācīšanos mūsdienu humānās pedagoăijas kontekstā, ievērojot filosofisko, teorētisko un 

praktisko darbības līmeĦu saskaĦotību un atbilstību un veicina studentu prasmi apvienot jaunākās zinātniskās izstrādnes 

izglītībā ar to daudzveidīgās izmantošanas iespējām skolā. 


semināri 

1. Integrētās mācīšanās būtība, pedagoăiskais pamats, jēdzieni. 

2. Integrācijas veidi. (Integrācijas kvalitatīvs raksturojums). 

3. Integrācijas diapazons (integrācijas kvantitatīvs raksturojums). 

4. Integrētās mācīšanās modeĜa izveides soĜi: 

o Izglītības, sava darba mērėa noskaidrošana, 

o Mācīšanās vides veidošana skolā, bērnu vajadzību izpēte, 

o Prasmju attīstības plānošana, 

o Atbilstošu darbības veidu plānošana, 

o Satura vienību plānošana, 

5. Izvērtēšanas procesa organizēšana. Pašizvērtējums 




290

1. Belickis I. Pedagoăisko terminu skaidrojošā vārdnīca R: Zvaigzne ABC 2000., 248 lpp. 

2. Blūma D. Izglītības metožu vieta un loma izglītības humanizācijā. LIF. 

3. Dauge A. Audzināšanas ideāls un īstenība Cēsīs un Rīgā 1928. – 126 lpp. 

4. Dēėens K. Rokasgrāmata pedagoăijā R: Kultūras Balss 1919. –238 lpp. 

5. Geidžs, Berliners Pedagoăiskā psiholoăija. R., 1999. 662. lpp. 

6. Geske A., Grīnfelds A. Izglītības pētījumu metodoloăija un metodes R: RaKa 2001. – 108 lpp. 

7. Dēėens K. Rokasgrāmata pedagoăijā R.:Kultūras balss 1919.-238lpp. 

8. Kempbels R. Kā patiesi mīlēt savu bērnu R: sia AMNIS 1998.- 130lpp. 

9. KrastiĦa E. Skolēnu pašvērtēšanas organizēšana sākumskolā. “Izglītība un Kultūra” 23.11.2000. 

10. Krūze A. Laikmets un personība R: RaKa 2002. – 319 lpp. 

11. LapiĦa L., RudiĦa V. Projektu metode skolā 1.- 12. klasei R: Zvaigzne ABC, 1999,88 lpp 

12. Ligeniece D., Nazarova I. Veseluma pieeja valodas apguvē R: RaKa 1999. – 112 lpp. 

13. Pets D. Izglītības programmu pilnveide. R.: Zvaigzne ABC, 2001, 384lpp 

14. Puškareva, Golubeva A. Bērna attīstība R: Lielvārds, 1999. – 120 lpp. 

15. ReĦăe V. Personības psiholoăiskās teorijas R: Zvaigzne ABC, 1999. – 172 lpp. 

16. Salīte I. Integrētā mācīšana mūsdienu humānās pedagoăijas skatījumā, tās saturs un metodiskais nodrošinājums, 

Valsts pasūtījuma pētījums Nr.: ISEC 9/98 

17. Smita K. Mācīšanās traucējumi: no A līdz Z R: RaKa 1998. – 356 lpp. 

18. Šteiners R. Bērna audzināšana R: RaKa 1999. – 81 lpp. 

19. Vorobjovs A. Psiholoăijas vēsture, R., Mācību apgāds, 144 lpp. 

20. Voterhauzs F. Klasvadība.. R: Zvaigzne ABC, 1999,102 lpp. 

21. Borba M. Esteem Builders’complate program. – Publisher by Jalmar Press, 1989. – 438 p. 

22. Fiscella, Joan B. and Stacey E. Kimmel, eds. Interdisciplinary education: A guide to resources. New York: 

College Board, 1998. 

23. Robles, Harriett J. "Interdisciplinary Courses and Programs: Pedagogy and Practice. Recommendations for 

Planning, Implementation, and Evaluation." 1998. 

(http://www.edrs.com/Members/EricIR.cfm?ednumber=ED426739) 

24. Jacobs, Heidi Hayes, et al. "Interdisciplinary Curriculum: Design and Implementation." 

(http://www.ascd.org/readingroom/books/jacobs89book.html) Association for Supervision and Curriculum 

Development, 1989. 

25. Jacobs, H. H. Interdisciplinary Curriculum: Design and Implementation. Alexandria, VA: Association for 

Supervision and Curriculum Development, 1989. 

26. Fogarty, Robin. How to integrate the Curriculum. Palatine: Skylight Publishing, 1991. 

27. Возрастная и педагогическая психология. Под ред. Гализо И.В., Митюхиной М.В., Михальчик Т.С. М., 

Просвещение, 1984, с.125. 

28. Kaн-Калик В.А. Учителю о педагогическом общении, М: Просвещение 1987 с. 192 

29. Коган Л.Н. Общение как предмет теоретических и прикладных исследований, Л., 1972 с. 439 

30. Немов Р.С. Психология. М., Просвещение, 1990, с. 299 

31. Психология личности в трудах зарубежных психологов, под ред. А.А. Реана, СПб: Питер, 2000. – 320 с. 

32. Психология личности в трудах отечественных психологов, под ред. Л.В.Куликова, СПб: Питер, 2000. – 

480 с. 


291

10. Ādlers, A. Psiholoăija un dzīve R: Idea 1998., 180 lpp. 

11. BaldiĦš, A.,Raževska A. Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpētē R: Pētergailis 2001., 75 lpp. 

12. Jacobs, Heidi Hayes. "The Teacher as Designer: Integrating the Curriculum." ECIS INTERNATIONAL SCHOOLS 

JOURNAL 18 (1) (Nov. 1998): 22-33. 

13. Bull, Steve, Jerry Sauter, Kevan Harris, Bonnie Sumner, Charles Jervis, Bob Miller, and Pat Turner. "From Shop to 

Shakespeare: Interdisciplinary Instruction at Auburn High School, Riner, Virginia." 1999. 


14. Champagne, Audrey B. and Catherine Cornbleth. "Interdisciplinary Approaches to Science Education: A Cognitive 

Analysis." 1991. (http://www.edrs.com/Members/EricIR.cfm?ednumber=ED349157) 

15. Furner, Joe. "Planning for Interdisciplinary Instruction: A Literature Review." 1995. 


16. Grady, Joan Butterworth. "Interdisciplinary Curriculum: A Fusion of Reform Ideas." 1994. 


17. Hange, Jane and Helen Rolfe. "Interdisciplinary Curriculum and Instruction: Teaming to Improve Learning and 

Motivation." 1995. (http://www.edrs.com/Members/EricIR.cfm?ednumber=ED386433) 

18. Ritter, Naomi. "Teaching Interdisciplinary Thematic Units in Language Arts." ERIC DIGEST D142. 1999 

(http://ericir.syr.edu/plweb-cgi/obtain.pl) 

19. Его Святейшество Далай - Лама и доктор Говард К.Катлер Искусство быть счастливым, София 1999 с. 254 

20. Фридман Л.М., Кулагина И.Ю. Психологический справочник учителя. М., Просвещение, 1991, с. 286. 


1. TeachStream http://www.teachstream.com 

2. Florida Department of Education Curriculum Resources http://www.firn.edu/doe/curric/prek12/ecpt.htm 

3. ERIC Database: Interdisciplinary Learning Resources http://askeric.org/cgi-bin/lessons.cgi/Interdisciplinary 

4. Ten Great Sites Every Middle School Educator Should Know http://www.education-world.com/a_curr/curr174.shtml 

5. Mathematics Education Partnership Program (MEPP), a National Security Agency Outreach Program 

http://www.nsa.gov/programs/mepp/msintdis.html 

6. "Windows on Mars:" Learning Resources for the NASA Television Production http://www.mars2030.net 

7. Integrētā mācīšanās – www.thirteen.org ; www.nwrel.org ; www.edrs.com www.ascd.org; www.firn.edu; 

www.education-world.com ; www.teachstream.com 

8. Meklēšana internetā – www.google.lv 

9. Izglītības portāls Vācijā - www.bildungsportal.nrw.de 

10. Latvijas izglītības info serveri: www.liis.lv www.skolotajs.lv www.isec.gov.lv 

12. Izglītības portāli krievu valodā: www.ucheba.com; www.lib.ru www.rubricon.com www.debryansk.ru ; 

www.solnyshko.ee 




Interdisciplinary (Integrated) learning 


Study course for “pre school teacher” and “primary school teacher”. 

Integrated curriculum is an educational approach that is is a strong belief among those who support curriculum 

integration that schools must look at education as a process for developing abilities required by life in the twenty-first 

century. With this interdisciplinary approach, the students would synthesize their learning in responding to the essay 

question by pulling evidence from multiple disciplines. They could respond in a variety of ways, such as making a 

comparison of the relative truth of folktales and probability equations or having a discussion of the history of optical 

illusions over time. 

Piezīmes: 

292

Nosaukums RotaĜu un spēĜu organizēšana 







Sandra Kraukle, Mag.paed., asistente 


Nav 


Sniegt ieskatu par rotaĜas pedagoăisko vērtību. Atklāt rotaĜu kā nosacījumu bērnu pasaules izziĦai, jūtu attīstībai, interešu 

atklāsmei un iepazīstināt ar rotaĜu un spēĜu organizēšanas metodiku. 


1.RotaĜas teorētiskais pamatojums. 

2.Bērnības rotaĜas un dzīves individuālais stils. 

3.Pedagoga klasiėu atziĦas par rotaĜu. 

4.RotaĜa kā pirmsskolas vecuma bērnu aktivitātes un pašizpausmes veids. 

5.RotaĜu, spēĜu veidi bērnudārzā, pieaugušā loma to attīstībā. 




1.Elnebija I. Pakāpieni bērnu attīstībā. 

2.Greble V. Latviešu bērnu folklora. 1973. 

3.Holecioba O., Klindova L. RotaĜas bērnudārzā. 1967. 

4.Didaktiskās rotaĜas un vingrinājumi bērnu sensoriskajai audzināšanai. L.Vengera red. – R., 1976. 

5.Sensoriskā audzināšana bērnudārzā. N.Poddjakova un V.AvaĦsovas red. –R., 1986. 

6.Srūre H. Dr.Marijas Montessori bērnu audzināšanas metodes pārskats. –R., M., Didkovska izdevniecība 

1940.g. (iespiedusi firma “Transinform”, 1992.g.) 





293


Organization of games 


To offer insights into theories about the game. To dicover the role of the game as a condition for developing emotions, 

motivation, to develop methodic of using game in an educational process. 

Piezīmes: 

294

Nosaukums Tautas pedagoăija 







Eridiana OĜehnoviča, Pedagoăijas katedra, lektore 


Pedagoăijas vēsture; vispārīgā pedagoăija; audzināšanas teorija un metodika 


Veidot izpratni par tautas pedagoăiju- zemnieku dzīves praksē uzkrātām atziĦām par jaunās paaudzes audzināšanu, 

kritiski un radoši izanalizēt tautas vēsturisko un sociālo pieredzi, sadzīves praksi, skatot to mūsdienu kontekstā, veidot 

personisku attieksmi pret tautas garīgo mantojumu. 


1. Latviskā identitāte. 

2. Mājas kā mikrovide latviešu vēsturiskās pieredzes kontekstā. 

3. Seno latviešu mitoloăiskais pasaules uzskats, tā paliekas mūsdienu kultūrā. Senlatviešu 

ticējumi. Latvju raksti. 

4. Latviešu dievestība. Dievs. Laime. Māra. 

5. Latviešu senā laika skaitīšanas sistēma. Latviešu gads, gadskārta. 

6. Latviešu godi- krustabas, vedības, bēdības. Ăimenes svētki- senās tradīcijas, jaunievedumi. 

7. Pedagoăiskās atziĦas latviešu tautas folklorā. 




295

1. Andriksone S. Dzīves mācība 4.-R.: Zvaigzne ABC, 1996. 

2. Austrums Ă. Tautas senās godu un audzināšanas tradīcijas.-R.:Zinātne, 1993. 

3. Balode U. Latviešu senās audzināšanas tradīcijas. Ăimenes gadagrāmata 2000. 

4. Danoss J. Kas ir latvietis.//Neatkarīgā rīta avīze.,1998.g.9.jūnijs. 

5. Grīns M.,Grīna M.Latviešu gads, gadskārta un godi.-R.:Everests, 1992. 

6. Grejs Dž. Bērni ir no debesīm. Laimīga bērna audzināšanas principi. - R.: Jumava, 2001, 333 lpp. 

7. Jansone I.Dabas dziedniecība.- R.:I.Jansones izdevniecība,1994.-382 lpp. 

8. Karaša D. Latviskās sadzīves tradīcijas un godi.-R.:Zinātne, 1994. 

9. Kraukle D. Ornaments.-R.:Zvaigzne,1993.-71 lpp. 

10. Latviešu tautas dainas.-R.:Avots,1999.-506 lpp. 

11. Latviešu tautas dzīvesziĦa.2.daĜa, sakārt.A.Rudzīte.-R.:Zvaigzne,1990.-158 lpp. 

12. Latviešu tautas dzīvesziĦa.3.daĜa,sakārt.O.Auns.-R.:Zvaigzne,1991.-192 lpp. 

13. Latviešu tautas dziesmas. sakārt. R.Drīzule, JāĦa Rozes apgāds, 1998,- 431 lpp. 

14. Lieăeniece D. Kopveseluma pieeja audzināšanā (5-7 gadu vecumā). – R.: RaKa, 1999 

15. Likona T. Bērna audzināšana no dzimšanas brīža cauri pusaudža gadiem. - R.: Avots, 2000, 524 lpp. 

16. Linna D. Fenšui dvēselei.-R.:Zvaigzne ABC, 2000.-256 lpp. 

17. Mackova J. Atraktā debess.-R.: Preses nams,1995. 

18. Mitoloăijas enciklopēdija.2.sēj..-R.:Latvijas enciklopēdija,1994.-416 lpp. 

19. Olupe E. Latviešu gadskārtu ieražas.-R.: Avots, 1992. 

20. Ornaments Latvijā./sast.E.Grosmane.-R.:Zinātne,1994.-127 lpp. 

21. Raudupe R. Pašatklāsme.R.:Latvijas Viedas sadraudzības izdevniecība,2000. 

22. Rubenis A. Cilvēks mītiskajā pasaules ainā.- R.,1994. 

23. Šterna M. Senā gadskārta.-R.:Zinātne,1998.-279 lpp. 

24. Tautasdziesmas- rotaĜiĦas kā bērnu aktivitātes veicinātājas bērnu dārzā. -R.: LPSM republ. skolot. 

kvalifik.celš.instit.,1990.-20 lpp. 

25. Vigule D. K. Deėēns par pirmsskolas bērnu audzināšanu un attīstību. – R.: Vārti, 1998 

26. Vīlma L. Debesis cilvēkā jeb Dzīves māksla. 1.grāmata. – R.: Kantri Nams, 1999, - 270 lpp. 

27. Ziemassvētki.-R.: E.MelngaiĜa tautas mākslas centrs,1989.-43 lpp. 

28. Холл Дж.Словарь жестов и символов в искусстве.-М.: КРОНПРЕСС,1996.-656 c. 

29. Энциклопедия символов, знаков, эмблем.// сост.В.А. Андреева.-М.: Локид; Миф, 1999.-576 с. 


1. Ambainis O. Latviešu folkloristikas vēsture.-R.:Zvaigzne,1989. 

2. Cimdi.350 raksti.-R.: Latvijas ekciklopēdiju red., 1994. 

3. Dreimanis P. Pārdomas par audzināšanu. //ž. Skola un ăimene.-3/1997. 

4. Dzērvītis A. Latvju raksti.-Toronto,1990. 

5. Kalvišėis I. Dālijas un šokolāde.-ž. Skola un ăimene.-5/98 

6. Lasmane S. Bet Penelope gaida...ž. Skola un ăimene.-4/98 

7. Latvju dainu izlase. sakārt.V.Ancītis.-R.:Zvaigzne, 1984.-240 lpp. 

8. Rūklis K. Kas gliemezim ir, bet cilvēkam nav? -ž. Skola un ăimene.-2/98 


1. Mistērija 

2. Dārza pasaule 

3. Dziednieks 

4. Sieviete 


Profesionālo studiju programmu „Pirmsskolas skolotājs”, „Sākumskolas skolotājs” C daĜa 


296

Folk pedagogy 


To develop understanding about the folk pedagogy – the cultural traditions about the upbringing of a new generation, to 

analyze critically experience of older generations about the upbringing of a new generation, to evaluate critically the 

experience of older generations. To develop personal attitude towards cultural inherit age. 

Piezīmes: 

297

Nosaukums Pirmsskolas vecuma bērnu pediatrija un higiēna 







I.KuĦicka, Anotomijas un fizioloăijas katedra, lektore 



Apgūt prasmes veselību veicinošas vides veidošanās sekmēšanai pirmsskolas izglītības iestādē. 


Apgūt mūsdienīgas atziĦas par organisma higiēnu, slimību profilaksi un veselību veicinošu vidi, adaptācijas 

mehānismiem, pediatrijas un higiēnas pamatus dažādos apkārtējās vides apstākĜos 

atklāt un izvērtēt tās likumsakarības, kas nodrošina bērnu darbaspēju un veselības saglabāšanu un uzlabošanu. 

Bērnu normālas fizioloăiskās attīstības posmi un faktori 

Bērnu sociālpediatrijas, psiholoăijas, psihiatrijas pamati 

Biežāk sastopamās bērnu slimības, to profilakse 

Higiēnas normas, to ievērošana. 

ProfesionāĜu un ăimenes sadarbība bērnu veselības veicināšanas procesā 

Likumdošana un normatīvie akti 

Prasības kredītpunku iegūšanai 



1. Rubana I. Veselības izglītības pamati. – Rīga, RaKa, 1997. 

2. Rūėe – DraviĦa V. No pieciem mēnešiem līdz pieciem gadiem. Ăimenē aug bērns. 

3. Medicīnas enciklopēdija 

4. Pirmsskolas izglītības programma. Rīga: Mācību apgāds NT, 1998. – 39. lpp. 




298



Pediatric and hygiene of pre-school children 


To develop skills of the design of enriching and healthy environment in the pre-school.. 

Piezīmes: 

299

Nosaukums Bilingvālās mācības 







Sandra ZariĦa, Mācību metodiku katedra, mag. paed., asistente 


Nav. 


Kursā paredzēts sniegt priekšstatu par bilingvālu mācību būtību, par funkcionālo pieeju un sadarbību bilingvālā mācību 

procesā. 


300

praktiskās nodarbības 

1. Bilingvālās izglītības jēdziens un terminoloăija 

1.1. Bilingvālās izglītības jēdziens. Valodas situācijas raksturojums Latvijā. Bilingvālās izglītības valstī nepieciešamības 

pamatojums. 

1.2. Bilingvālās izglītības jomā izmantojamie termini. Majoritāte, majoritātes valoda, minoritāte, minoritātes valoda, 

pirmā valoda, otrā valoda, valsts valoda, svešvaloda, individuālais bilingvisms (simultānais bilingvisms, 

konsekutīvais bilingvisms, absolūtais bilingvisms, receptīvais bilingvisms), kolektīvais bilingvisms. 

2. Bilingvālās izglītības pieredze latvijā un pasaulē 

2.1. Bilingvālās izglītības Latvijas izglītības iestādēs. Bilingvālās izglītības ieviešanas gaita pamatskolas un 

vidusskolas posmā: 1991. (minoritāšu skolu veidošanās – Rīgas Ebreju vidusskola, Rīgas UkraiĦu vidusskola, 

Rīgas PoĜu vidusskola, Daugavpils PoĜu vidusskola); 1995.gads (noteikta 2 mācību priekšmetu pamatskolā un 3 

mācību prieksmetu vidusskolā apguve latviešu valodā); 1999.gads (IZM piedāvā mazākumtautību izglītības 

programmu paraugus, kas nosaka bilingvāla mācību procesa organizāciju pamatskolā: 1. modelis, tā īpatnības, 2. 

modelis, tā īpatnības, 3. modelis, tā īpatnības, 4. modelis, tā īpatnības, skolas modeĜa izveides iesapējas; modeĜu 

kopīgās iezīmes un atšėirības); 2004. gads (mazakumtautību reformas būtība). 

2.2. Bilingvālās izglītības pamatprincipi un pamatmodeĜi pasaulē. Asimilācija un integrācija. Segregācijas bilingvālā 

izglītība. Pārejas bilingvālā izglītība. Separātisma bilingvālā izglītība. Imersijas bilingvālā izglītība. Bilingvālā 

izglītība minoritātes valodas saglabāšanai. Divvalodu bilingvālā izglītība. Submersijas bilingvālā izglītība. 

2.3. Submersijas bilingvālā izglītība Latvijā. Minoritātes bērni latviešu pirmsskolas iestādēs – pieredze, 

problēmas un risinājumi. Pamatprincipi bērnu izglītošanai latviešu pirmsskolas iestādēs un latviešu 

mācībvalodas skolā. Metodiski ieteikumi darbam ar minoritātes bērniem, kuriem valodas prasme ir ierobežota. 

3. Bilingvālā izglītība pirmsskolā 

3.1. Bilingvāla nodarbība, tās īpatnības. Bilingvālas nodarbības mērėis, nodarbībā izmantojamās metodes un 

paĦēmieni, darba formas, izmantojamie materiāli, valodas plānojums. Bilingvālas nodarbības saistība ar LAT 2 

nodarbībām: kopīgais un atšėirīgais. 

3.2. Bilingvālas nodarbības plānošana. Pamatnosacījumi bilingvālas nodarbības sagatavošanai. Faktori, kas bilingvālā 

nodarbībā sekmē bērnus lietot latviešu valodu. Dzimtās valodas lietojuma mērėtiecība bilingvālā nodarbībā. 

Būtiskākie trūkumi bilingvālā nodarbībā. 

3.3. Atbalsta sniegšanas iespējas bērniem bilingvālā nodarbībā. Vieglās valodas izmantošana bilingvālā nodarbībā, 

tās veidošanas pamatprincipi. Bērnu savstarpējo sadarbību veicinošas darba formas un metodes, to izmatošanas 

iespējas bilingvālā nodarbībā. Uzskate, mācot un mācoties bilingvāli. 

4. Bilingvālā izglītība starpkultūru izglītības aspektā. 

4.1. Starpkultūru izglītības jēdziens. Starpkultūru izglītība jeb multikulturālisms, to veicinošie faktori. Sociokultūras 

kompetence. 

4.2. Starpkultūru izglītības iespējas pirmsskolā: praktiskie ieteikumi. 




301

1. .GavriĜina M., Druviete I. Minoritātes bērni latviešu mācībvalodas skolās. Rīga:PUSE, 2003. 

2. .Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās sagatavošanas skolai mazākumtautību programmas 

paraugs.www.izm.gov.lv 

3. Alijevs , Kaže . Bilingvālā izglītība. – RETORIKA A, 2001. 

4. Alijevs R., Kaže N. Bilingvāla izglītība. –R., 2000 

5. Beikers K. Bilingvisma teorētiskie pamati. –R., 2002. 

6. Beikers K. Bilingvisma un bilingvālās izglītības pamati.Rīga: Nordik. 

7. Bilingvālā izglītība: rokasgrāmata skolotājiem. Autoru kolektīvs. – R.: LVAVP, UNDP, 2001. 

8. Metodika un pieredze II. Autoru kolektīvs. – R.: LVAVP, UNDP, 2003. 

9. Pamatizglītības mazākumtautību izglītības programmas paraugs. www.izm.gov.lv 

10. Pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmas paraugs. www.izm.gov.lv 

11. Šīlss Džo. Komunikācija svešvalodu apguvē. –R., VAGA, 1998. 



1. Skolēni jautā par bilingvālo izglītību. Autoru kolektīvs. – R.: LVAVP, UNDP 

2. Skolotāji jautā par bilingvālo izglītību. Autoru kolektīvs. – R.: LVAVP, UNDP. 

3. Skolotāju sadarbība. R., NIMS, 2001. 

4. Vecāki jautā par bilingvālo izglītību. Autoru kolektīvs. – R.: LVAVP, UNDP. 

5. Žurnāls par bilingvālo izglītību „Tagad”. LVAVP, 1999. – 2005. 


Profesionālo studiju programmu „Pirmsskolas skolotājs”, „Sākumskolas skolotājs” C daĜa 


Bilingual studies 


The course is designed for developing the notion about the essence of bilingual education, about the functional approach 

and the cooperation in educational process. 

Piezīmes: 

302

Nosaukums Ăimenes pedagoăija 







Mārīte Kravale Mag.paed., Mag. Psych, Pedagoăiskās psiholoăijas katedra, asistente 



Studiju kursa ietvaros tiks piedāvāta iespēja iedziĜināties ăimenes pedagoăijā, analizējot ăimenes tipus, vecāku funkcijas 

un uzdevumus bērna audzināšanas un izglītošanās procesā. 


Ăimenes audzināšanas vēsturiskais aspekts 

Ăimene kā socializācijas institūts. 

Ăimenes veidi un funkcijas. 

Personības veidošanās ăimenē. 

Darbs ar skolēnu vecākiem. Sarunu ar vecākiem saturs un stils. Attiecības ăimenē. 

Ăimene un brīvais laiks, tradīcijas. 




Afanasjeva T. Ăimenes portreti. R., Avots, 1985. 

Azarovs J. Ăimenes pedagoăija. R, Zvaigzne, 1986. 

Balsons, M. (1995) Kā izprast klases uzvedību. Lielvārds. 

Karpova Ā. Būsim laimīgi ăimenē. R., Zvaigzne, 1988. 

KovaĜovs S. Ăimenes attiecību psiholoăija. Lielvārde, 1994. 

Plotnieks I. Psiholoăija ăimenē. R., Zvaigzne, 1988. 

Бардин К. Если ваш ребенек не хочет учиться. - M., 1983. 



303




Family’s pedagogy 


Flash forward in family’s pedagogy, types of Family. Parents functions and task in children’s upbringing. 

Piezīmes: 

304

63. 

Nosaukums 5 – 6 gadīgo sagatavošana skolai 













21. 





Piezīmes: 

305

Nosaukums Starpkultūru izglītība 







Inga Belousa, IVF Pedagoăijas katedra 



Kursa apguves gaitā studentu iepazīs teorētiskās, filosofiskās un metodoloăiskās pieejas pirmsskolas un pamatskolas 

skolēnu multikulturālajai daudzveidībai mācību procesā mūsdienās. 


1. Multikulturālisma konceptuālais pamats - kultūra, nācija, etniskums un sabiedrība; kultūras, etniskā, 

nacionālā, reliăiskā un dzimumidentitāte; kultūras piederība, piemērošanās citai kultūrai un integrācija 

2. Kultūru dažādība un sociālā dinamika - varas hierarhija, pārākums un subordinācija dažādu kultūru grupās; 

aizspriedumi, stereotipi, attieksmes un nepieciešamība pēc tolerances 

3. Situācija Latvijā - etniskās grupas un minoritāšu kultūras, to simboli, tradīcijas, vērtības – kopīgais un 

atšėirīgais 

Multikulturālā izglītība – mērėis, pamati, iezīmes, modeĜi; plurālistiska izglītība; kultūrai atbilstošas pieejas 

izglītībai; ietverošs multikulturālais mācību plāns 

Multikulturāls mācību process skolēnu ilgtspējīgai attīstībai - starpkultūru dialogs mācību procesā; skolēnu kultūras 

piederības un identitātes izpēte un veicināšana; līdzīgā un atšėirīgā apzināšanās; tolerantas attieksmes, empātijas, cieĦas 

un sociālo pārmaiĦu veicināšana 




306

1. Beikers K. Bilingvisma un bilingvālās izglītības pamati. – R.: Nordik, 2002. 

2. Campbell, D. Choosing Democracy: A Practical Guide to Multicultural Education. Merrill Prentice Hall, 

1996. 

3. KrastiĦa E., BērziĦa Ž., LūciĦa Z., Zaėe D. Čigānu identitāte multikulturālā skolā. – R.: Izglītības iniciatīvu 

centrs, 2005. – 89 lpp. 

4. Lee E., Menkart D., Okazawa-Rey M. (eds.) Beyond Heroes and Holidays: A Practical Guide to K-12 Anti- 

Racist, Multicultural Education and Staff Development. – Washington, DC: Network of Educators on the 

Americas, 1998. 

5. McCormick, T., Allen-Sommerville, L. Multicultural Education: Awareness, Strategies and Activities. 

Dubuque: Kendall Hunt, 2000. 

6. Nieto, S. Affirming Diversity: The Sociopolitical Context of Multicultural Education. New York: Longman, 

2000. 

7. Nieto S. Affirmation, Solidarity and Critique: Moving Beyond Tolerance in Education. – New York, NY, 

1998. 

8. Sleeter, C., Grant, C. Making choices for multicultural education: Five approaches to race, class, 

and gender (2nd ed.). New York: Merrill, 1994. 

9. Stenforda K., Danielsa E.R. IekĜaujošas klases radīšana. – R.: SFL, 1999. 

Vecāku rokasgrāmata. Divvalodīgi bērni./ Red.Ose L. – R.: SFL, 2002 


1. Kultūru daudzveidība un iecietība Latvijā. – R.: ĪUMSIL, 2003. 

Nacionālā programma iecietības veicināšanai. – R.: 2004. 


INTERNET resursi: 

ERIC (Educational Resources Information Center) 

Electronic Magazine of Multicultural Education -- http://www.eastern.edu:93/publications/emme/previous.html 

Multicultural Pavilion -- http://www.edchange.org/multicultural/ 

Multicultural Education and Ethnic Groups: Selected Internet Sources -http://wwwlibrary.csustan.edu/lboyer/multicultural/main.htm 

Clearinghouse for Multicultural/Bilingual Education -- http://departments.weber.edu/mbe/htmls/mbe.html 

Multicultural Education Internet Resource Guide -- http://jan.ucc.nau.edu/~jar/Multi.html 

Profesionālās asociācijas: 

Index of Professional Organizations for Multicultural Educators http://www-bcf.usc.edu/~cmmr/proforg.html 

National Association for Multicultural Education (NAME) http://www.nameorg.org/ 

National Association for Bilingual Education (NABE) http://www.nabe.org/ 


Profesionālo studiju programme “Pirmsskolas skolotājs”, “Sākumskolas skolotājs” C daĜa 


Multicultural diversity and education 


Course is intended for students of bachelor study programs “Pre-school Teacher” and “Primary School Teacher”. 

Theoretical, philosophic, and methodological approaches to multicultural diversity of pre-school and elementary school 

children in contemporary educational process. 

Piezīmes: 

307

Nosaukums Matemātisko priekšstatu veidošana I 




Zinātnes nozare Matemātika 



Anna Jurāne, Mācību metodiku katedra, lektore 



Kurss ir paredzēts profesionālās studiju programmas „ Pirmsskolas skolotājs” studentiem. 

Darba organizācijas formas matemātisko priekšstatu veidošanā. Kopu teorijas elementi. Pirmsskolas vecuma 

bērnu izpratnes veidošana par skaitu un skaitli. 


8 stundas lekcijas, 24 stundas semināri 

1. Programma un vielas sadale matemātisko priekšstatu veidošanā pirmsskolas vecuma bērniem. 

2. Darba organizācijas formas matemātisko priekšstatu veidošanā. 

3. Kopu teorijas elementi. 

4. Bērnu izpratnes veidošana par skaitu un skaitli. 

5. RotaĜu izmantošanas iespējas, veidojot matemātiskos priekšstatus par skaitu un skaitli. 




308

1. Lieăeniece Dz. RotaĜas nozīme bērna pašattīstības sekmēšanai. – Liepāja: LPA, 1995 

2. Romenkova V. RotaĜu attīstība. – R: Vārti, 1997. 

3. Dzintare Dz., Boša R. RotaĜspēles – R.: Mācību apgāds NT, 1997 

4. Tautas rotaĜas bērnudārzā / Sast. Z. Grandberga. – R.: RSKCI, 1991 

5. UdaĜcova J. Didaktiskās spēles un rotaĜas pirmsskolas vecuma bērnu mācīšanā un audzināšanā.- R.: 

Zvaigzne, 1983 

6. UkstiĦa R. Matemātiskie priekšstati. – R.: TIM 1989 

7. UkstiĦa R. Metodisks palīglīdzeklis audzinātājām elementāro matemātisko priekšstatu veidošanā 

pirmsskolas iestādēs. - Liepāja: LPA, 1989 

8. UkstiĦa R. RotaĜas izmantošana matemātisko priekšstatu veidošanā pirmspirmsskolas izglītības iestādē. // 

Zinātniski metodisko rakstu krājums. – Liepāja: LPA, 1993 

9. UkstiĦa R. Vide kā matemātisko priekšstatu veidošanas avots pirmsskolas vecumā // Izglītības saturs 

pirmsskolas izglītības iestādē un augstpirmsskolas izglītības iestādē: Zin. tēzes. – R.: RPA, 1995 

10. Pontāga I. RotaĜas metodes un paĦēmieni bērnu apmācībā trešajā un ceturtajā dzīves gadā. – R.: LTM, 

1988 

11. Ivanovs V. Pāris un nepāris. – R.: Zinātne, 1990 

12. KrastiĦa E. Metodiski norādījumi didaktisko rotaĜu organizēšanai matemātikā (darbā ar sešus gadus veciem 

bērniem) – R: LPSR IM Pedagoăijas ZPI, 1985 

13. Maths tough play (Eady paths to early learning with your child). By Rose Griffiths. Macdonald and Co 

(Publishers) Ltd1988 London 

14. Mathematics their way (An Activity – Contered Mathematics Program for Early Childhood Education). By 

Mary Barattz – Lorton. Addison Wesley Publisting Copmpany Menlo Park, 1976 California. 

15. Gisler P. Elberts M. Riley I. Helping your child with Mathematies. – USA, 1993 

16. Mc Cracken J.B. More then 1,2,3,: The Real Basic of Mathematics. – Washington: National Association 

for the Education of young Children, 1990 

17. Е. И. Щербакова. Методика обучения математике в детском саду. – Москва: Академия, 1998 

18. А.А.Столяра. Формирование злементарных математических представлений у дошкольников. – 

Москва: Просвещение, 1988 

19. Т.И.Ерофеева, Л. Н. Павлова, В. П. Новикова. Математика для дошкольников. – Москва: 

Просвещение, 1992 

20. В.В.Данилова. Математическая подготовка детей в дошкольных учреждениях. – Москва: 


21. В.В.Зайцев. Математика для дошкольного возраста. – Москва: Владос, 2001 

22. В.П.Новикова. Математика в детском саду младший дошкольный возраст. / Учебно – методическое 

пособие. - Москва: Мозаика – Синтез, 2003 

23. В.П.Новикова. Математика в детском саду старший дошкольный возраст. / Учебно – методическое 


24. Л.А.Венгер, А.Л. Венгер. Домашняя школа. – Москва: Знание, 1994 

25. Математика от трех до семи. / Учебно – методическое пособие для воспитателей детских садов. – 

Санкт – Петербург: Акцидент, 1997 

26. Е.А.Носова, Р.Л.Непомнящая. Логика и математика для дошкольников. – Санкт – Петербург: 

Детство – пресс, 2000 

27. М.А.Касицына, В.Д.Смирнова. Дошкольная математика 1 – й год обучения. – Москва, 1999 

28. М.А.Касицына. Дошкольная математика 2 – й год обучения. – Москва, 2001 

29. Н.Л.Кряжева. Готов ли ребенок к школе? – Ярославлъ, Академия развития, 1999 

30. Л.Ф.Тихомирова. Упражнения на каждый день: логика для дошкольников. – Ярославлъ, Академия 

развития, 2001 

31. М.Г.Борисенко, Н.А.Лукина. Впомощъ маленъкому мыслителю. - Санкт – Петербург: Паритет, 2003 

32. Т.М.Бондаренко. Комплексные занятия в первой младшей группе детского сада. – Воронеж: 

Учитель, 2003 

33. Т.М.Бондаренко. Комплексные занятия в второй младшей группе детского сада. – Воронеж: 

Учитель, 2003 

34. Т.М.Бондаренко. Комплексные занятия в средней группе детского сада. – Воронеж: Учитель, 2003 

35. Э.Г.Пилюгина. Сенсорные способности малыша. - Москва: Мозаика – Синтез, 2003 

36. Е.В.Колесникова. Математика для дошкольников 3 – 4 лет. - Москва: Творческий центр, 2001 

37. Е.В.Колесникова. Математика для дошкольников 3095 

– 6 лет. - Москва: Творческий центр, 2004 


39. А.А.Смоленцева, О.В.Суворова. Математика в проблемных ситуациях для маленьких детей. – Санкт 

– Петербург: Детство – пресс, 2003 

40. Е.В.Колесникова. Я считаю до десяти. - Москва: Творческий центр, 2003






Developing mathematical notions 


The course is designed for the professional study program “ Preschool teacher” students. Students acquire 

mathematical notions, how to develop the notion of a number for the pre-school children 

Piezīmes: 

310

Nosaukums Matemātisko priekšstatu veidošana II 











Pirmsskolas vecuma bērnu izpratnes veidošana par lielumiem un to mērīšanu un orientāciju telpa un laikā. 



1. Bērnu izpratnes veidošana par priekšmetu salīdzināšanu un grupēšanu. 

2. Attāluma, garuma un svara noteikšana ar nosacītiem mēriem. 

3. Bērnu izpratnes veidošana par orientāciju telpā, plaknē un laikā. 

4. RotaĜu izmantošanas iespējas. 




311





5. UdaĜcova J. Didaktiskās spēles un rotaĜas pirmsskolas vecuma bērnu mācīšanā un audzināšanā.- R.: Zvaigzne, 

1983 


7. UkstiĦa R. Metodisks palīglīdzeklis audzinātājām elementāro matemātisko priekšstatu veidošanā pirmsskolas 

iestādēs. - Liepāja: LPA, 1989 



9. UkstiĦa R. Vide kā matemātisko priekšstatu veidošanas avots pirmsskolas vecumā // Izglītības saturs pirmsskolas 

izglītības iestādē un augstpirmsskolas izglītības iestādē: Zin. tēzes. – R.: RPA, 1995 







14. Mathematics their way (An Activity – Contered Mathematics Program for Early Childhood Education). By Mary 

Barattz – Lorton. Addison Wesley Publisting Copmpany Menlo Park, 1976 California. 


16. Mc Cracken J.B. More then 1,2,3,: The Real Basic of Mathematics. – Washington: National Association for the 

Education of young Children, 1990 


18. А.А.Столяра. Формирование злементарных математических представлений у дошкольников. – Москва: 


19. Т.И.Ерофеева, Л. Н. Павлова, В. П. Новикова. Математика для дошкольников. – Москва: Просвещение, 

1992 

20. В.В.Данилова. Математическая подготовка детей в дошкольных учреждениях. – Москва: Просвещение, 

1987 







25. Математика от трех до семи. / Учебно – методическое пособие для воспитателей детских садов. – Санкт – 

Петербург: Акцидент, 1997 

26. Е.А.Носова, Р.Л.Непомнящая. Логика и математика для дошкольников. – Санкт – Петербург: Детство – 

пресс, 2000 







32. Т.М.Бондаренко. Комплексные занятия в первой младшей группе детского сада. – Воронеж: Учитель, 2003 

33. Т.М.Бондаренко. Комплексные занятия в второй младшей группе детского сада. – Воронеж: Учитель, 2003 






39. А.А.Смоленцева, О.В.Суворова. Математика в проблемных ситуациях для маленьких детей. – Санкт – 

Петербург: Детство – пресс, 2003 

312 









The course is designed for the professional study program “ Preschool teacher” students. 

Piezīmes: 

Nosaukums Matemātisko priekšstatu veidošana III 








Valentīna Beinaroviča, 




Pirmsskolas vecuma bērnu izpratnes veidošana ăeometriskām formām un figūrām. Telpiskās iztēles attīstīšana 

pirmsskolas vecuma bērniem. 



1. Pirmsskolas vecuma bērnu iepazīstināšana ar plakanām formām. 

2. Pirmsskolas vecuma bērnu iepazīstināšana ar ăeometrisko figūru īpašībām pirmsskolas vecuma bērnu prasmju 

pilnveidošana stilizētu priekšmetu salikšanā no ăeometriskām formām 


Eksāmens 


313





5. UdaĜcova J. Didaktiskās spēles un rotaĜas pirmsskolas vecuma bērnu mācīšanā un audzināšanā.- R.: Zvaigzne, 

1983 


7. UkstiĦa R. Metodisks palīglīdzeklis audzinātājām elementāro matemātisko priekšstatu veidošanā pirmsskolas 

iestādēs. - Liepāja: LPA, 1989 



9. UkstiĦa R. Vide kā matemātisko priekšstatu veidošanas avots pirmsskolas vecumā // Izglītības saturs pirmsskolas 

izglītības iestādē un augstpirmsskolas izglītības iestādē: Zin. tēzes. – R.: RPA, 1995 







14. Mathematics their way (An Activity – Contered Mathematics Program for Early Childhood Education). By Mary 

Barattz – Lorton. Addison Wesley Publisting Copmpany Menlo Park, 1976 California. 


16. Mc Cracken J.B. More then 1,2,3,: The Real Basic of Mathematics. – Washington: National Association for the 

Education of young Children, 1990 


18. А.А.Столяра. Формирование злементарных математических представлений у дошкольников. – Москва: 


19. Т.И.Ерофеева, Л. Н. Павлова, В. П. Новикова. Математика для дошкольников. – Москва: Просвещение, 

1992 

20. В.В.Данилова. Математическая подготовка детей в дошкольных учреждениях. – Москва: Просвещение, 

1987 







25. Математика от трех до семи. / Учебно – методическое пособие для воспитателей детских садов. – Санкт – 

Петербург: Акцидент, 1997 

26. Е.А.Носова, Р.Л.Непомнящая. Логика и математика для дошкольников. – Санкт – Петербург: Детство – 

пресс, 2000 







32. Т.М.Бондаренко. Комплексные занятия в первой младшей группе детского сада. – Воронеж: Учитель, 2003 

33. Т.М.Бондаренко. Комплексные занятия в второй младшей группе детского сада. – Воронеж: Учитель, 2003 






39. А.А.Смоленцева, О.В.Суворова. Математика в проблемных ситуациях для маленьких детей. – Санкт – 

Петербург: Детство – пресс, 2003 

314 









The course is designed for the professional study program “ Preschool teacher” students. 

Piezīmes: 

315

Nosaukums Vides pedagoăija 







Ilga Salīte, Pedagoăijas katedra, profesore 


Nav 


Kurss piedāvā iespēju izpētīt savu attieksmi pret vidi, nosakot savas individuālās atskaites sistēmas un ar kursa saturu 

tiek piedāvāta iespēja paplašināt savas individuālās atskaites sistēmas, atrast jaunu mūsdienīgu saturu, kurš palīdz 

formulēt vides pedagoăijas mērėi un saskatīt svarīgākos uzdevumus, kuri būs jāveic skolotāja profesionālajā darbībā. 

Kursa saturs un kursā iestrādātais kvalitatīvais pētījums fokusēti uz attieksmi pret vidi un tās audzināšanas 

nepieciešamību un iespējām mūsdienu apstākĜos. 


Vides pedagoăijas satura avoti: 

1) ekoloăijas attīstība (ekoloăijas kā zinātnes rašanās – E.Hekelis, holistiskās ekoloăijas attīstība – J.Odums, 

ekofilosofijas attīstība – A.Leopolds, V.Fokss u.c.); dabas aizsardzības un dabaszinātĦu ieguldījums vides un 

ekoloăisko problēmu risināšanā; pieejas vides izglītībā šī satura realizēšanai (‘par vidi’ un ‘vidē’); 

2) pētījumi un praktiskās pieredzes par cilvēka attieksmi pret vidi (R. Karsone, R.Vaits, A.Ness, Dž.Lavluks, V.Fokss, 

u.c.); 

3) teorētiskie piedāvājumi attieksmes pret vidi audzināšanai (F.Gengs, D.Orrs, D.Sobels, A.Ness, J.Gebsers) 

Savas attieksmes pret vidi noskaidrošana (kvalitatīvs pētījums), izvērtēšana un vīzijas izstrādāšana par attieksmes pret 

vidi audzināšanu pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem (kursa pamatā iestrādātais darbības pētījums). 




Vakerneidžels M., Riss V., (2000) Mūsu ekoloăiskais pēdas nospiedums: Kā samazināt cilvēka ietekmi uz zemeslodi. 

Norden AB, 193 lp. 

Orr W.D. Ecological literacy – education and the Transition to a Postmodern Word. State University of New York Press 

Albany, 1992. – 210. p. 

PaiksG., Selbijs D. Pasaule ienāk klasē., LU EC Vide 1997. lpp 

Braša A. "Vides izglītība pamatskolā".-R: Apgāds "Krauklītis", 1997.- 

Sterling S. (1992.) Coming of age. A short history of Environmental Education. 

Stola I. (2001) Vides izglītība pamatskolā, RaKa. 

Vadlīnijas Vides izglītībai pamatskolā ISEC; Rīga 1-20 


316

E. D. Klemke (ed.), (2000) The Meaning of Life. New York, Oxford: Oxford University Press 

Jane Bluestein, (2001) Creating Emotionally Safe Schools: a guide for Educators and parents. Florida, USA: Health 

Communications, Inc 

Robert J. Richards, (2002) The Romantic Conception of Life: Science and Philosophy in the Age of Goethe. Chicago, 

London: The University of Chicago Press. 

Hedley Beare, (2002) Creating the Future School. New York: Routledge / Palmer 

Parker J. Palmer (1993) To know as we are Know: education as a Spiritual Journey. San Francisco: Harper San 

Francisco 

Martin Stokhof, (2003) World and life as one: Ethics and Ontology in Wittgensteins Early Thought. Stanford, California: 

Stanford University Press. 

Rob Harrison, Terry Newholm, Deirdre Shaw. (ed) (2005) The Ethical Consumer. London: Sage Publications 

Naomi Smith (ed.), (2004) Education and Ideal: Leading Educators Explore Contemporary Issues in Australian 

Schooling. Australia: Ner Frontier Publishing 

Karen Boyes, (2003) Creating an Effective Learning Environment. Australia: Hawker Brownlow Education. 

Andrew Linzey, Paul Barry Clarke (ed.), (2004) Animal Rights: A Historical Anthology. New York: Columbia 

University Press. 

Sharah B. Merriam, (1998) Qualitative research and the case study applications in education. San Francisco: Jossey-Bass 

Publishers. 

Marilynn B. Brewer, Miles Hewstone (ed.), (2004) Emotions and Motivation. MA, USA: Blackwell Publishing 


‘Vides vēstis’ 

‘Skolotājs’ 




Environmental education 


Possibility to assess individual attitudes towards the environment, discovering of individual frams of references using in 

evaluation actions of others in interrelations with environment and expanding these frames of references by content of 

course. Findings with aim to discover contemporary content on which student teacher’s can constrac formulations of 

aims of environmental education and identify strategical tasks for teachers’ professional work. 

Piezīmes: 

317

Nosaukums Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 







Ilga Salīte, pedagoăijas katedra, profesore 


Vides pedagoăija 


Kurss piedāvā iespēju apgūt ‘ilgtspējīgas attīstības’ un ‘ilgtspējības’jēdzienu saturu. Iepazīt šo jēdziena satura maiĦu laika gaitā. IedziĜināšanos 

ilgtspējīguma trīs aspektos (ekoloăiskajā, ekonomiskajā, sociālajā), apgūt pieredzes, kas uzkrājušās katra aspekta problēmu pētīšanā un praktiskajos 

risinājumos. Dod iespēju izvērtēt pašreizējo Latvijas situāciju ilgtspējīgas attīstības skatījumā. 

Kursa apguves gaitā studējošie no savām pieredzēm, no kursa satura un apgūtās papildliteratūras konstruē ilgtspējīgas izglītības un izglītības 

ilgtspējīgai attīstībai jēdzienu saturu, kuru izvērtē un salidzina a literatūrā sastopamajiem variantiem. Tādējādi tiek izveidots ieskats par ilgtspējīgas 

izglītības uzdevumiem ar uzsvaru uz cilvēka kvalitāti (attieksme, vērtības, darbība, darbības mērėis, pasaules skatījums utt). 


Ilgtspējīgas attīstības un ilgtspējības jēdzieni un to saturs. Satura un virssatura problēmas ilgtspējīgā izglītībā. Pieejas šo 

jēdzienu definēšanai. 

Ekoloăiskais satura un attieksmes aspekts ilgtspējīgā attīstībā. Tā loma, ar to saistītās problēmas un risinājumi pašreiz 

un nākotnē. Ekocentriska, antropocenriska, egocentriska attieksme. Tās identificēšana, ietekmes izvērtēšana (darbības 

pētījums). 

Sociālais satura aspekts ilgtspējīgā attīstībā. Tā loma, ar to saistītās problēmas un risinājumi pašreiz un nākotnē. Sociālo 

attiecību konteksts – indivīds, kultūra, savstarpējās mjattiecības, biotiska un abiotiska attieksme un tās saknes. To 

identificēšana (darbības pētījumā). 

Ekonomiskais satura un attieksmes aspekts ilgtspējīgā attīstībā. Tā loma, ar to saistītās problēmas un risinājumi pašreiz 

un nākotnē. Ekonomisko attiecību konteksts – patērētājs (ekoloăisks/ neekoloăisks), ilgtspējīga/ neilgtspējīga cilvēka 

attieksme, tās identificēšana (darbības pētījumā). 

Drošumspēja, biotiskums, bioētika kā ilgtspējīguma pazīmes. 

Ilgtspējīgas izglītības un izglītības ilgtspējīgai attīstībai mērėi, uzdevumi un pedagoăiskās pieejas skolotāja darbā. 

Adaptīvā menedžmenta prasmju apguve skolā. 




318

1. Agenda 21 Earth's Action Plan.- USA, 1993.- 683 p. 

2. Berry T. The DREAM of the EARTH. USA.- Sierra club nature and natural philosophy library, 1988.- 247 

3. Armstrong T. (1985) The Radiant Child. (Starojošais bērns) 

4. Belickis I. (1995.) Izglītības humānā paradigma un Latvijas izglītības reforma 

7. Naess A. (1993.) Ecology, Community and Lifestyle. 

8. Ness Ā. Dzīves filosofija. – Rīga: Norden AB, 2001. –208. lpp. 

15. SiliĦš E.I.,(2002) Lielo pārvērtību meklējumos. Jumava. 

19. Vakarneidžels M., Rīss V. (2000)Mūsu ekoloăiskās pēdas nospiedums., VARAM., Norden AB 

21. www.unesco.org. 

22. www.liis.lv 


Paul Ekman., Richard J. Davidson (ed). (1994) The Nature of Emotion: fundamental questions. New York, Oxford: 

Oxford University press 

Sing Lau, Anna N. N. Hui., Grace Y. C. Ng. (ed), (2004) Creativity: when east meets west. Singapore: World Scientific. 

Marilynn B. Brewer., Miles Hewstone. (ed) (2004) Self Social Identity. MA, USA: Blackwell Publishing 

Ernesto Spinelli. The Interpreted Worlds (2005): an introduction to Phenomenological Psychology. London: Sage 

Publications 

Marilynn B. Brewer., Miles Hewstone. (ed). (2004) Emotions and Motivation. MA, USA: Blackwell Publishing 

Jim Campbell., Leonidas Kyriakides., Daniel Muijs., Wendy Robinson. (2004) Assessing Teacher Effectiveness: 

Developing a differentiated model. London, New York: Routledge Palmer. 

Karen Boyes.(2003) Creating an Effective Learning Environment. Australia: Hawker Brownlow Education. 

Naomi Smith (ed). (2004)Education and Ideal: Leading Educators Explore Contemporary Issues in Australian Schooling. 

Australia: Ner Frontier Publishing 

Rob Harrison., Terry Newholm., Deirdre Shaw. (ed) (2005) The Ethical Consumer. London: Sage Publications 

Clive Dimmock., Allan Walker.(2005) Educational Leadership: Culture and Diversity. London: Sage Publications 

Martin Stokhof.(2003) World and life as one: Ethics and Ontology in Wittgensteins Early Thought. Stanford, California: 

Stanford University Press. 

Ralf Schulcze., Richard Roberts. (ed).(2005) Emotional Intelligence: An International Handbook. WA, USA: Hogrefe& 

Huber Publishers. 

Brian Parkinson., Agneta H. Fischer., Anthony S. R. Manstead.(2005) Emotion in Social Relations: Culture, Group, and 

Interpersonal Progresses. New York: Psychology Press. 

E. D. Klemke (ed).(2000) The Meaning of Life. New York, Oxford: Oxford University Press 

Joseph O Connor. (2005)Free Yourself from Fears: Overcoming Anxiety and Living Without Worry. London, Boston: 

Nicholas Brealey Publishing. 

Gordon Graham.(2004) Eight Theories of Ethics. London, New York: Routledge. 

Arthur L. Costa., Bena Kallick.(2004) Assessment Strategies for Self-Directed Learning. Thousand Oaks, California: 

Corwin Press 

Robyn M. Gilles., Adrian F. Ashman (ed).(2003) Co-operative Learning: the social and intellectual outcomes of learning 

in groups. New York: RoutledgePalmer. 

Gerald M. Edelman.(2005)Wider than the Sky: A revolutionary view of consciousness. London: Penguin Books 

Julian H. Franklin.(2005) Animal Rights and Moral Philosophy. New York: Columbia University Press. 


‘Vides vēstis’ 

‘Skolotājs’ 




Education for sustainable development 

319


Content of ‘sustainable development’ and ‘sustainability’. Content changes in historical rewiev. 

Three aspects of sustainability (ecological, economical, social). Experiences gathering during 

research problems of these three aspects of sustainable development and in it’s implementation in 

actions. Assessment of situation in Latvia in context of sustainable development and sustainability. 

Constraction of ‘education for sustainable development’ and ‘sustainable development’ content and evaluation these 

results with formulations and views from different literature sources. Formulation of tasks for sustainable education and 

for education for sustainable development with focus on quality of human being (attitude, values, action, aim of action, 

world view e.t.). 

Piezīmes: 

320

Nosaukums Sports un tā mācību metodika I 




Zinātnes nozare Sporta zinātne 

Zinātnes apakšnozare Sporta pedagoăija 


Larisa Silova, Mācību metodiku katedra, lektore 


Nav 



Ievads fiziskās audzināšānas teorijā. Kustību iemaĦu fizioloăiskie pamati. Pamatkustības. 


4 lekcijas, 12 praktiskās nodarbības 

3.semestris 

1. Fiziskās audzināšānas teorija 

Priekšmeta pamatjēdzieni. Fiziskās audzināšānas līdzekĜi. Fizisko vingrinājumu klasifikācija. 

Fizisko vingrinājumu struktūra. 

2. Pamatkustības un to mācību metodika. 

SoĜošanas raksturojums, veidi, mācīšanas metodika. Skriešanas veidu raksturojums un to 

mācīšanas metodika. Lēcienu veidi, mācīšanas matodika. Ripināšanas, ėeršanas un mešanas 

raksturojums, veidi, mācīšanas metodika. Līdzsvara attīstīšanas metodika. 




321

64. Fiziskās kultūras teorija. I.LiepiĦa redakcijā. – Rīga: Zvaigzne, 1993. – 312.lpp. 

65. Jansone R. Sporta izglītība skolā. – Rīga: Raka, 1999. – 291.lpp. 

66. Valters A. Bērnu un pusaudžu fizioloăija. –Rīga: Zvaigzne ABC, 2001. – 160.lpp. 

67. Zelmenis V. Pedagoăijas pamati. – Rīga: Raka, 2000 

68. Žukovs L. Ievads pedagoăijā (pamatkurss). – Rīga: Raka, 1997 

69. Вавилова Е. Н. Учите бегать, прыгать, лазать, метат. – Москва: Просвещение, 1983. – 144 стр. 

70. Кожухова Н., Рыжкова Л., Самодурова М. Воспитатель по физической культуре в дошкольных 

учреждениях. - Москва: ACADEMIA, 2002. - 316 стр. 

71. Шебеко В., Шишкина В., Ермак Н. Методика физического воспитания в дошкольных учреждениях.- 

Минск: Унiверсiтэцкае, 1998. – 184 стр. 






Sport and methodic of teaching sport 


The course is designed for the professional study programm students “ Pre-school teacher” Introduction into the theory 

of physical upbringing, physiological basis . Basic movements . 

Piezīmes: 

322

Nosaukums Sports un tās mācību metodika II 









Nav 


Studiju kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” studentiem. 

Radīt priekšstatu par fisikām īpašībam un to attīstīšanas metodiku. Attīstīt praktiskās iemaĦas pamatvingrošanas 

elementu izpildīšanā. 



4.semestris 

1. Fizisko īpašību attīstīšana. 

Spēks, to attīstīšanas līdzekĜi un metodes. Izturība kā fiziskā īpašība. Izturības attīstīšanas metodika. Ātrums, tā 

dažādas formas, attīstīšānas metodika. Lokanība, tās attīstīšanas līdzekĜi un metodika. Veiklība un tās attīstīšāna. 

2. Kustību iemaĦu fizioloăiskie pamati. 

Kustību prasmes un iemaĦas, kustību dinamiskais stereotips. Kustību mācīšanas priekšnosacījumi. Fizisko 

vingrinājumu mācīšanas etapi. 

3. Pamatvingrošana un tās mācību metodika. 

Ierindas vingrojumi. Uzmanības vingrojumi. Rimiskās vingrošanas elementi. Vispārattīstošie vingrojumi: 

terminoloăija, kompleksa sastādīšanas noteikumi, vadīšanas metodika. 




323

72. 1. Fiziskās kultūras teorija. I.LiepiĦa redakcijā. – Rīga: Zvaigzne, 1993. – 312.lpp. 

73. 2. Jansone R. Sporta izglītība skolā. – Rīga: Raka, 1999. – 291.lpp. 

74. 3. Švinks U. Vispārattīstošie vingrojumi sporta stundā. – Rīga, 197. – 104.lpp. 

75. 4. Шебеко В., Шишкина В., Ермак Н. Методика физического воспитания в дошкольных учреждениях.- 


76. 5. Кожухова Н., Рыжкова Л., Самодурова М. Воспитатель по физической культуре в дошкольных 



77. 1. Пензулаева Л. Оздоровительная гимнастика для детей дошкольного возраста (3-7 лет). – Москва: Владос, 

2002. - 127 стр. 







The course is designed for the professional study programm students “ Pre-school teacher” 

Piezīmes: 

324

Nosaukums Sports un tās mācību metodika III 









Nav 


Studiju kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” studentiem. 

Radīt priekšstatu par fiziskās audzināšanas nodarbības organizēšanu. Veidot praktiskās iemaĦas kustību rotaĜu 

organizēšanā un vadīšanā. 



5.semestris 

1. Fiziskās audzināšanas nodarbības organizēšana. 

Slodze un atpūta. Slodzes regulēšanas metodika nodarbībā.Fiziskās audzināšanas nodarbību struktūra. Fiziskās 

audzināšanas nodarbību tipi. 

2. Kustību rotaĜas un to vadīšanas metodika. 

RotaĜu struktūra. Kustību rotaĜu vadīšanas metodika. Kustību rotaĜu organizācijas īpatnības brīvā dabā 




78. 1. Fiziskās kultūras teorija. I.LiepiĦa redakcijā. – Rīga: Zvaigzne, 1993. – 312.lpp. 

79. 2. Jansone R. Sporta izglītība skolā. – Rīga: Raka, 1999. – 291.lpp. 

80. 3. Ripa V. Veiklības un atjautības rotaĜas pirmsskolā un ăimenē. – Rīga: Vārti, 1999. – 64.lpp. 

81. 4. Romenkova V. RotaĜu attīstība. – Rīga: Vārti, 1999. – 47.lpp. 

82. 5. Шебеко В., Шишкина В., Ермак Н. Методика физического воспитания в дошкольных учреждениях.- 


83. 6. Кожухова Н., Рыжкова Л., Самодурова М. Воспитатель по физической культуре в дошкольных 


325


1. Dzintere D., Boša R. RotaĜspēles. – Rīga: Mācību apgads, 1997. – 82.lpp. 

2. Bakisa A., Romēns K. RotaĜas ar bērnu vecumu no 1 dienas līdz 6 gadiem. – Rīga: Alberts XII, 1995. – 191. 







The course is designed for the professional study programm students “ Pre-school teacher” 

Piezīmes: 

326

Nosaukums Pilsoniskā audzināšana 

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 

Kredītpunkti 

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 




Mag.paed., lekt. Valdis KUDIĥŠ 


Nav 


Veidot studentu izpratni par pilsoniskumu un attīstīt skolēnam sekojošas kompetences: 

dažādības izpratne, konfliktu risināšana, iesaistīšanās, sava viedokļa nepieciešamība un izturēšanās pret citu 

viedokļiem, tolerance, kritiska attieksme un līdzekļi, piedalīšanās sabiedrības dzīvē, demokrātiska līdzdalība. 

Motivēt studentus zināšanu, iemaĦu un tādas vides radīšanai, kas veicina pilsoniskuma veidošanos. Veicināt 

studentos morālo vērtību un attieksmju veidošanos par sociālo taisnīgumu, līdztiesību, cieĦu pret dažādību 

u.c. 


Pilsoniskuma jēdziens 

Galvenais pilsoniskās izglītības mērķis: skolēnu kompetenču kopuma attīstīšana 

Pilsoniskā izglītība : saturs pretstatā prasmēm ? 

Nav tikai viens pilsoniskās izglītības modelis 

Slēptās programmas loma 

Didaktiskās pieejas 

Interaktīva izglītība 

Vides un vecāku iesaistīšana 


Diferencēta ieskaite 


327

84. Kams F. Domājamie stāsti. 1. daĜa. – Rīga: Krauklītis, 1997 


86. Lieăeniece D. Kopveseluma pieeja audzināšanā. – Rīga: RAKA, 1999. – 262 lpp. 

87. Mācīšanās ir zelts. Starptautiskās komisijas par izglītību 21. gadsimtam ziĦojums. UNESCO izd.,2001 

88. Paiks G., Selbijs D. Pasaule ienāk klasē: Global Teacher, Global Learner. – Rīga: LU Ekoloăiskā centra apgāds 

“VIDE”, 1995. – 197 lpp. 

89. Pētījumu un rīcības programma „CeĜā uz pilsonisku sabiedrību”2000.-2001., Baltijas Sociālo zinātĦu institūts, 

LR Naturalizācijas pārvalde, Rīga, 2001 

90. Rubana I.M. Mācīties darot. Rīga:RAKA, 2000 

91. Žogla I. Audzināšana un kultūrvide. // Kultūra. Ekoloăija. Pedagoăiskais process: DPU konferences materiāli. – 

Daugavpils: DPU, 1996. – 71.-72.lpp. 

92. Bredkamp S.,Rosegrant T. Reaching Potentials:Transforming Early Childhood Curriculum and Assessment, 

Volume 2.-Washington,D.C,1995 

93. Buehl d. Classroom strategies for Interactive Learning. – International Reading Association, 2000 

94. Conover P. J., Searing D. D., Democracy, Citizenship and the Study of Political Socialization, ed. I.Budge and 

D.McKay, UK:SAGE Publications, 1994, pp.32 

95. Gunteren H. R. A Theory of Citizenship, Vestvien Press:Boulder, 1998 

96. Flowers N. Human Rights Here and Now: Celebrating the Universal Declaration of Human Rights. – Minneapolis, 

M. “Human Rights USA Resource Center”, 1998. – 146 p. 

97. Jacobs H.H. (Ed.) Interdisciplinary Curiculum: Design and Implementation. ASCD, 1989 

98. Hatch V. ... Human Rights For Children: A Curriculum For Teaching Human Rights of Children Ages 3-12 / 

developed by the Human Rights for Children Committee. – CA: Amnesty International USA, 1992. – 68 p. 

99. Marshall S. Adventure in Creative Education. – Oxford, London, Edinburgh, New York, Toronto, Sydney: 

Pergamon Press, 1968. – 230 p. 

100. Raardon B.A. Education for Human Dignity: Learning About Rights and Responsibilities. – Philadelphia: 

University of Pennsylvania Press, 1995. – 238 p. 

101. 






Piezīmes: 

328

Kursa nosaukums Civilzinību pamati 







Andris Kupšāns, vēstures katedra, lektors. 


Nav 


Veicina izpratni par cilvēka pasaules uztveri (attieksme pret dabu un priekšmetisko pasauli; varas un valdnieka uztv 

dot iespēju studentiem apgūt mūsdienīgas mācību metodes, kas palīdzētu, strādājot skolā, kvalitatīvi organizēt 

patstāvīgo un grupu darbu noteiktu mācību mērėu sasniegšanai; jauno mācību metožu apguvi balstīt uz reālu studentu 

patstāvīgo darbu mācību stundu sagatavošanā un novadīšanā auditorijā; darba procesā pilnveidot studentu 

demokrātijas izpratni, gatavojo tos civilzinību pasniegšanai skolā; īpašu uzmanību pievērš darba procesā 

izmantojamo jēdzienu un terminu izpratnei un pielietojumam praksē 

Kursa plāns: 

1. Ievadlekcija. Kursa mērėi un uzdevumi. Mācīšanās stili. Psiholoăiskās saskarsmes metodes. 

2. Iepazīšanās spēles. “Ledus laušana”, “Vairogs”. 

3. Darbs ar Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas Izglītības satura un Eksaminācijas centra 

izstrādātajiem standartiem un vadlīnijām. To analīze un apspriešana. 

4. Interaktīvās mācīšanas metodes, to pielietojums praksē. 

5. Grupu veidošana. Darbs grupās. Diskusija. Diskusiju veidi. 

6. Lomu spēles. Projektu metode. 

7. Skolēnu darba vērtēšana. Grupu darba vērtēšanas problēmas. Pašnovērtējums. 

8. Stundas plāns. Sagatavošanās stundai. Stundas gaita. 

9. Darbs ar skolotāja rokasgrāmatu “Mācība par sabiedrību un valsti”. Stundu par rokasgrāmatā dotajām tēmām 

modelēšana auditorijā. Stundas recenzija. Stundas gaitas analīze. Kopsavilkums. 

329




1. The Democracy Reader. Classic and Modern speeches, Essays, poems, Declarations, and Documents on Freedom and 

Human rights worldwide.- New York, 1993. 

2. Apals G., Catlaks G., RudiĦa V., Sarma V., Tūna A. Civilzinības 9.klasei.- Rīga, 1996. 

3. BēgĜi: Rokasgrāmata skolotājiem.- Rīga, 1999. 

4. Catlaks G., Sarma V., RudiĦa V. Mācība par sabiedrību un valsti 9.klasei / Skolotāja rokasgrāmata.- Rīga, 1995. 

5. Cilvēktiesību un tolerances rokasgrāmata.- Rīga, 1996. 

6. Civilzinības. Pamatizglītības standarts.- Rīga, 1997. 

7. Civilzinības. Vidējās izglītības standarts.- Rīga, 1997. 

8. Kopmane P., Petermane L. Demokrātijas pieredze skolā.- Rīga,1999. 

9. Kuleša V., Vinčoreks P. Demokrātija XX gs.nogalē.- Rīga, 1996. 

10. Kristīgā ētika. Sociālās zinības. Pamatizglītības standarts.- Rīga, 1999. 

11. LapiĦa L., RudiĦa V. Apgūsim demokrātiju: interaktīvās mācīšanas metodes.- Rīga, 1997. 

12. Politika un tiesības. Vidējās izglītības standarts.- Rīga, 1999. 

13. Politika un tiesības. Vidējās izglītības standarts.- Rīga, 1997. 

14. Politika un tiesības. Profilkursa vadlīnijas.- Rīga, 1999. 

15. Основы демократии / Для общеобразовательных школ и самообразования.- Рига, 1994. 

16. Права человека и судопроизводство / Собрание международных документов.- Warsaw, 1998. 

1. 




Profesionālas studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs”, “Sākumskolas skolotājs”, “”Fiziskās audzināšanas skolotājs”, 

“Mājturības skolotājs” 



Piezīmes: 

330

Nosaukums Ekonomikas pamati 







Ilona KuĦicka, lektore. 



Radīt studentiem vispārīgu priekšstatu par ekonomikas teorijas pamatiem. Iemācīt galvenās ekonomiskās kategorijas, kas 

ir sastopamas gan makroekonomikas, gan mikroekonomikas kursos. 


16 lekcijas 

1. EKONOMISKĀ TEORIJA. MAKRO- UN MIKROEKONOMIKA 

2. EKONOMISKIE RESURSI UN RAŽOŠANAS POTENCIĀLS. RAŽOŠANAS IESPĒJU LĪKNE. 

ALTERNATĪVĀ CENA 

3. EKONOMISKĀS SISTĒMAS. TIRGUS LOMA EKONOMIKĀ 

4. PIEPRASĪJUMA UN PIEDĀVĀJUMA TEORIJAS PAMATI 

5. NAUDAS SISTĒMA UN BANKAS 

6. IKP STRUKTŪRA, DINAMIKA, NOMINĀLAIS UN REĀLAIS IKP, DEFLATORI 

7. NODARBINĀTĪBA UN BEZDARBS 

8. BIRŽAS UN TO LOMA EKONOMIKĀ 

9. EKONOMISKĀ STABILITĀTE UN VALSTS POLITIKA 

10. PRIVĀTSEKTORS UN VALSTS SEKTORS. EKONOMISKĀ TEORIJA UN EKONOMISKĀ POLITIKA 


Diferencētā ieskaite. 


331

1. V.Bikse. Tirgus ekonomikas pamati.- Rīga, 1995. 

2. V.Bikse. Ekonomikas teorijas pamati.- Rīga, 2000. 

3. V.Bikse. Makroekonomika.- Rīga, 2003. 

1. U.Gods. Makroekonomika.- Rīga, 2002. 

2. U.Gods. Makroekonomika. Otrais papildinātais izdevums. – Rīga, 2003. 

3. E.Kassalis. Makroekonomika.- Rīga, 1993. 

4. E.Kassalis. Makroekonomika.- Rīga, 1995. 

5. G.Libermanis. Makroekonomiskā analīze un ekonomiskā politika.- Rīga, 1998. 

6. A.LiepiĦš. Analītiskā makroekonomika.- Rīga, 2002. 

7. J.A.Trucksons. Tirgus ekonomikas pamati.- Rīga, 1994. 

8. Dž.E.Stiglics, Dž.Drifils. Makroekonomika. - Rīga, 1994. 

9. Dž.E.Stiglics, Dž.Drifils. Mikroekonomika. - Rīga, 1995. 

10. M.Šenfelde, V.ĥikitina, I.LapiĦa. Makroekonomika.- Rīga, 2002. 

11. R.Campbell, McConnell Stanley L.Brue. Economics, 1993. 

12. David C.Colander. Economics, 1993. 

13. William B.Walstad, Robert G.Bingham. Economics Study Guide, 1993. 

14. Ray J.Ruffin, Paul R.Gregory. Principles of Macroeconomics, 1978. 

15. Х.Зайдель, Р.Теммеже. Основы учения об экономике.- Москва, 1994. 

16. К.Макконелл, С.Брю. Экономика.- Москва, 1992. 

17. Г.Менкьэ. Макроэкономика.- Москва, 1992. 

18. Г.Самуельсон. Экономика.- Москва, 1993. 

19. Дж.Т.Станлейк. Экономика для начинающих.- Москва, 1994. 

20. Учебник по основам экономической теориию- Москва, 1994. 

21. С.Фишер, Р.Дорнбуш, Шмалейзи. Экономика.- Москва, 1993. 


1. G.Libermanis. CeĜvedis ekonomikā.- Rīga, 1992. 

2. G.Libermanis. Tirgus, cenas, konkurence.- Rīga, 1992. 

3. G.Libermanis. Tirgus, cenas, konkurence.- Rīga, 1994. 

4. A.Isaksens, K.Hamiltons, T.Giltasons. Pārejas ekonomika.- Rīga, 1992. 

5. О.Хейне. Экономический образ мышления.- Москва, 1992. 

6. Экономика и бизнес.- Москва, 1993. 


332

1. Latvijas statistikas gadagrāmata 1996. – Rīga, 1996. 








9. ZiĦojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. – Rīga: LR Ekonomikas ministija, 1997. 








17. Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1996. – Rīga, 1996. 









26. Reăioni skaitĜos 2000. – Rīga, 2001. 








Fundamentals of economic 


To form a general idea about the fundamentals of the theory of economics. To teach the main economic categories this 

can be found both in macroeconomic and microeconomic courses. 

Piezīmes: 

333

Kursa nosaukums Politoloăija 







Aleksandrs Ivanovs, vēstures katedra, asociētais profesors. 



Kursā tiek apskatītas sabiedrības politiskās dzīves un tās izziĦas problēmas: politoloăijas priekšmets, izpētes metodes un 

metodoloăiskās pieejas, politoloăijas kategorijas un pamatjēdzieni (politika, vara u.c.); politiskā sistēma un tās 

funkcionēšana; politiskās varas modeĜi; politiskā apziĦa un politiskā kultūra. 

Kursa plāns: 

1. Ievads politoloăijā. Politika, politiskās attiecības un politiskās sistēmas kā politoloăijas priekšmets. Politoloăijas 

uzdevumi. Politoloăijas teorētiskās problēmas. Politikas zinātne humanitāro zinātĦu sistēmā. Politikas zinātne un 

eksaktās zinātnes. Kursa mērėis, uzdevumi un struktūra. 

2. Politoloăijas mūsdienu stāvoklis. Politikas zinātnes metodoloăija. Metodoloăiskās pieejas politisko problēmu analīzei 

(politoloăiskās analīzes metodoloăijas). Pētniecības metodes politikas zinātnē. Politoloăijas atziĦu drošums un 

ticamība. Skolas politoloăija: “angĜu” skola; “amerikāĦu” skola; “franču un itāĜu” skola. 

3. Politikas jēdziens. Politikas objekts un subjekts. Politikas objektīvās un subjektīvās robežas. Politikas efektivitāte. 

Politikas struktūra. Politikas tipoloăija. Politikas veidi un formas. Politikas līdzekĜi. Politikas cikls. 

4. Politiskā sistēma. Politiskās sistēmas elementi. Dažādas metodoloăiskās pieejas politiskās sistēmas analīzei. 

Struktūras un procesi politiskajā sistēmā. Apakšsistēmas politiskajā sistēmā. Politisko sistēmu modeĜi. Politisko 

sistēmu dinamika. 

5. Vara politiskajā sistēmā. Varas fenomens. Politiskā vara. Politiskās varas leăitimitāte. Varas struktūra. Politiskās 

varas resursi (līdzekĜi). Politiskās varas tipoloăija. Politiskās varas funkcionēšanas plurālistiskie modeĜi. Politiskā 

elite. Valdošā elite. Elites teorijas. Politiskās varas funkcionēšanas elitiskie modeĜi. 

6. Politiskā sistēma un pilsoniskā sabiedrība. Pilsoniskās sabiedrības struktūra. Pilsoniskā sabiedrība un valsts. 

Pilsoniskās sabiedrības un politiskās sistēmas savstarpējo attiecību (korelācijas) modeĜi. 

Politiskā kultūra. Politiskās kultūras elementi. Politiskā subkultūra. Politiskās kultūras tipoloăija. Politiskās kultūras 

veidošanās (tapšana). Politiskā komunikācija. 




334

1. Ašmanis M. Politikas saturs: Metodisks līdzeklis.- Rīga, 1995. 

2. Demokrātijas pamati: Grāmata vispārizglītojošām skolām.- Rīga, 1993. 

3. Kuleša V.T., Vinčoreks P. Demokrātija: 20.gs. nogalē. Mācību līdzeklis.- Rīga, 1996. 

4. Lamentovičs V. Mūsdienu valsts: Mācību līdzeklis.- Rīga, 1996. 

5. Politiskā enciklopēdija.- Rīga, 1987. 

6. Socioloăijas skaidrojošā vārdnīca: Skolām un pašmācībai.- Rīga, 1997. 

7. VītiĦš V. Vispārējs tiesību pārskats. 2. izd.- Rīga, 1993. 

8. Арон Р. Этапы развития социологической мысли.- Москва, 1993. 

9. Актуальные проблемы современной зарубежной политической науки.- Москва, 1992. 

10. Введение в политологию.- Москва, 1993. 

11. Галкин А.А. Становление политической науки: От философии истории к политическому моделированию.- 

Москва, 1991. 

12. Гаджиев К.С. Политическая наука.- Москва, 1994. 

13. Гаджиев К.С. Опыт введения в политологию. Концептуальный и политический аспект // Полис.- 1992.- N 1-2. 

14. Истон, Дэвид. Новая революция в политической науке // Социально-политический журнал.- 1993.- N 8. 

15. История политических учений / Ред. К.А.Мокичев.- Москва, 1972.- Части I-II. 

16. Краснов Ю.К., Кривогуз И.М., Неминущий В.М. Основы науки о политике: Учебник.- Москва, 1993.- Часть I. 

17. Матвеев Р.Ф. Теоретическая и практическая политология.- Москва, 1993. 

18. Мурадян А.А. Двуликий Янус. Введение в политологию.- Москва, 1994. 

19. Основы политической науки: Учебное пособие / Ред. В.П.Пугачёв.- Москва, 1993.- Часть I. 

20. Политические партии и партийные системы.- Москва, 1990. 

21. Политология: Учебное пособие для вузов / Ред. Г.В.Полунин.- Москва, 1996. 

22. Политология: Энциклопедический словарь.- Москва, 1993. 

23. Политология вчера и сегодня.- Москва, 1990. 

24. Политология и современный политический процесс.- Москва, 1990. 

25. Санистебан Л. Основы политической науки.- Москва, 1992. 

26. Шацкий Е. Утопия и традиция.- Москва, 1990. 

27. Chalfant, H. Paul; LaBeff, Emily. Understanding People and Social Life.- N.Y., 1988. 

28. Easton D. A Systems Analysis of Political Life.- N.Y., 1965. 

29. Eitzen D.S., Zinn M.B. In Conflict and Order.- Boston, 1991. 

Turner S.H. The Structure of Sociological Theory.- Homewood (Ill.), 1974. 







Politology 


Piezīmes: 

335

Nosaukums Socioloăija 




Zinātnes nozare Socioloăija 



Viesturs Stūrainis, Socioloăijas katedra, lektors 


Nav 


Sociālās domāšanas veidošana, socioloăisko problēmu, to rašanās avotu un iespējamo risināšanas ceĜu izpratne, 

socioloăijas klasikas mantojuma un vietējās socioloăiskās pieredzes apkopojums. 


1. Socioloăija kā zinātne. 

2. Vēsturiski socioloăiskais ievads. 

3. Mūsdienu zinātniskā doma par civilizācijas attīstības alternatīvām. 

4. Socioloăija par sabiedrības attīstības mērėiem un līdzekĜiem. 

5. Socioloăija par pāreju no totalitārisma uz demokrātiju. 

6. Ekonomiskās dzīves socioloăija. 

7. Sociālā stratifikācija. 

8. Sociologi par elitēm, birokrātiju, intelektuāĜiem un inteliăenci. 

9. Tiesību socioloăija. 

10. Politiskā socioloăija. 

11. Sociālās politikas socioloăiskās problēmas. 

12. Etnosocioloăija un starpnacionālo attiecību aktuālie jautājumi. 

13. Ăimenes socioloăiskās problēmas. 

14. Kultūras socioloăija. 

15. Sabiedrības garīgā dzīve un socioloăija. 

16. Personības socioloăija. 

17. Izglītības socioloăija. 

18. Sporta socioloăija. 

19. Noziedzības socioloăija. 

20. Sociālais konflikts. 

21. Sociālā spriedze. 

22. Sociologi par postmūsdienīgo sabiedrības stāvokli. 




336

1. Chanpion I., B.Kurth, W.Hastings, K.Henris. Sociology. - New York, 1984. 

2. Cilvēks un dzīve socioloăijas skatījumā. - Rīga, 1996. 

3. Demogrāfijas pamati. - Rīga, 1993. 

4. Ievads politikā. - Rīga, 1998. 

5. Krīze Latvijā. Ko darīt? Domas un vērtējumi. - Rīga, 1996. 

6. MeĦšikovs V. Latgale ceĜā uz konkurētspējīgu tirgu. - Daugavpils: "Saule", 1997. 

7. MeĦšikovs V. Mūsdienu zinātniskā doma par civilizācijas attīstības alternatīvām. - Daugavpils: "Saule", 1993. 

8. MeĦšikovs V. Socioloăija par sabiedrības attīstības mērėiem un līdzekĜiem. - Daugavpils: "Saule", 1994. 

9. Sabiedrības pārmaiĦas Latvijā. - Rīga, 1998. 

10. Smelser N.I. Sociology. - New York, 1984. 

11. Socioloăijas skaidrojošā vārdnīca. - Rīga, 1997. 

12. Vander Zanden I.W.. The Social Expierence. An Introduction to Sociology. - New York, 1988. 

13. Американская социология.- Москва, 1972. 

14. Бурдье Л. Начала.- Москва, 1994. 

15. Вебер М. Избранные произведения.- Москва, 1990. 

16. Новая постиндустриальная волна на Западе. Антология.- Москва, 1999. 

17. Поппер К. открытое общество и его враги.- Москва, 1992. 

18. Смелзер Н. Социология.- Москва, 1994. 

19. Сорокин Л. Человек. Цивилизация. Общество.- Москва, 1992. 

20. Социологические очерки. Вып.1.- Москва, 1991. 

21. Щепаньский Я. Элементарные понятия социологии.- Москва, 1969. 







Sociology 


Piezīmes: 

337

Nosaukums Latvijas kultūras vēsture 




Zinātnes nozare Vēsture 

Zinātnes apakšnozare Kultūras teorija un vēsture 


Gatis OzoliĦš, Latviešu literatūras un kultūras katedra, lektors 


Nav. 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmu „Pirmsskolas skolotājs” un „Sākumskolas skolotājs” 1. studiju gada 

studentiem. 

Kursa ietvaros sistemātiski tiek aplūkoti Latvijas kultūras vēstures galvenie posmi. Tiek dots to raksturojums, izdalot 

būtisko. Tiek raksturota kultūru ăenerējošie mehānismi, oriăinalitāte un tās vieta pasaules kultūras kontekstā, aplūkoti 

mākslas, literatūras, mūzikas, filosofijas un reliăijas aspekti. Tiek noteikta pasaules aina, cilvēka vieta tajā. 


12 kontaktstundas 

a. tēma. Baltu etnoăenēze, baltu kultūra un reliăiskie priekšstati. 

b. tēma. Kristietības sākotne Latvijā. 

c. tēma. Grāmatniecības sākumi Latvijā, izglītība, Rīgas humānisti. 

d. tēma. E. Glika Bībeles tulkojums latviski. 

e. tēma. Baroks, klasicisms un apgaismības idejas Latvijā. 

f. tēma. 19. gs. Latvijas kultūru ăenerējošie mehānismi. 

g. tēma. 20. gs. Latvijas kultūru ăenerējošie mehānismi (siciālantropoloăiskie aspekti). 




1. AvotiĦa A., BlūmaD., Līdaka A., ĥefedova I., Šmite E. 2003. Latvijas kultūras vēsture. Rīga, Zvaigzne ABC. – 507 

lpp. 

2. LapiĦa M. 2002. Latvijas kultūras vēsture XX gs. 40. – 80. gadi. Rīga, RaKa. – 201 lpp. 

3. Priedītis A. Latvijas kultūras vēsture. 2000. Daugavpils, A. K. A. – 333 lpp. 

4. Sarma D. Latvijas kultūras vēsture. 2003. Rīga, RaKa. – 180 lpp. 


338

1. Blūma D.,2003. Kultūras vēsture vārdos, jēdzienos un nosaukumos. Rīga, RaKa. - 470 lpp. 


1. Grāmata, Kentaurs XXI. 





History of Latvian Culture 


In the framework of the course the chief periods in the history of Latvian culture are analysed. They are characterized by 

singling out their intrinsic features. The originality of culture and its place in the context of world culture is assessed; 

various aspects of art, literature, music, philosophy and religion are viewed, the world picture, man’s place in it. 

Piezīmes: 

339








Ilze Šenberga, vēstures katedra, lektore. 

340 

Pasaules kultūras vēsture 


Nav 


Veicina izpratni par cilvēka pasaules uztveri (attieksme pret dabu un priekšmetisko pasauli; varas un valdnieka uztvere; 

attiecības ar sabiedrību un dieviem un t.t.), vides mijiedarbību un šo procesu atspoguĜojumu vēstures avotos un 

zinātniskajā literatūrā; 

Stimulē un attīstīt studentu prasmes un iemaĦas patstāvīgā darbā ar vēstures avotiem un zinātnisko literatūru Seno laiku 

vēstures problēmjautājumu iztirzāšanā un analīzē. 

Kursa plāns:

1.Kutūras jēdziens. 

2.Seno laiku (pirmatnējas; Seno Austrumu, grieėu klasiskās; Romas) kultūras vēsture – domāšanas īpatnības, attieksme 

pret dabu, varu, sabiedrību; ētiskie un estētiskie priekšstati. 

3.Viduslaiku kultūras vēsture: sabiedrības un politiskās sistēmas īpatnības; viduslaiku cilvēka apziĦas īpatnības – 

attieksme pret dabu, lietām, cilvēku, sabiedrību, valsti; dzīves formas: klosteri, bruĦniecība. 

4.Jauno un jaunāko laiku kultūras vēsture. Jaunas pasaules ainas veidošanās. Zinātniski loăiskās domāšanas īpatnības. 

Zinātnes un tehnikas nozīme. Lielo ăeogrāfisko atklājumu un reformācijas ietekme. Apgaismība. IzmaiĦas eiropiešu 

dzīves ārējās formās – ăimene, dzīvesveids, uzvedības normas, uzturs un ārējais izskats. 

5. Grieėu klasiskās kultūras būtiskās iezīmes. Ăeogrâfiskās vides loma. Kolonizācijas nozīme klasiskās kultūras 

formēšanās procesā. 

6.Antīkā polisa un tās būtība. Polisa sengrieėu skatījumā. Klasiskās polisas pamatiezīmes. Polisas loma sengrieėu 

kultūrā. 

7. Pilsēta un lauki Atikā V gs. Pilsētas loma antīkajā sabiedrībā. Atēnas V gs. Amatnieki un tirgus. Lauki un lauku 

iedzīvotājs.Atēniešu sabiedriskā dzīve – darbība valsts institūcijās. Sabiedriskâ doma un biedrîbas. Tiesa, tās vieta 

sabiedrības dzīvē un loma pilsoĦu audzināšanā. 

8. Grieėu ăimenes īpatnības un attieksme pret to. Ăimenes formēšanās. Laulības. Vīra un sievas vieta ăimenē, viĦu 

attiecības. Vecāku - bērnu attiecības ăimenē. 

9. Grieėu audzināšanas un izglītošanas sistēma. Audzināšana ăimenē. Skolas izglītošanas sistēma. Efebāts. Sofistu loma 

izglītības sistēmā. 

10. Senais grieėis un viĦa priekšmetu pasaule. Sadzīve. Attieksme pret priekšmetisko pasauli. Mājas izskats, tās iekārta 

un nozīme grieėu dzīvē. Apăērbs, rotas, uzturs, attieksme pret tiem. "ĖermeĦa kultūra". Izpriecas, to raksturs un nozīme 

grieėu dzīvē. Ikdienas ritms, ăimenes budžets. Attieksme pret darbu un tā darītāji. 

11. HellēĦu estētiskie uzskati.. Grieėu klasiskās estētikas matemātiskā, skaitliskā būtība. Kosmosa izpratne. 

12.. Laiks un telpa hellēĦu uztverē. Liktenis, dievi sengrieėu kultūrā. Cilvēka uztvere, viĦa vieta sistēmā "kosmoss, 

liktenis, cilvēks ". Satura un formas vienotība kā skaistuma pamats. 

13.. Sengrieėu teâāris. Līdzīgais un atšėirīgais mūsdienu un antīkajā teātrī. Teātra izrādes organizēšana. Aktieris, 

prasības pret to. Sengrieėu skatītājs un viĦa gaume. Teātra vieta sengieėu kultūrā. 

14. Olimpiskās spēles. Olimpisko spēĜu loma hellēĦu apvienošanā. Olimpisko spēĜu organizēšana un norise. Olimpisko 

spēĜu nozīme hellēĦu dzīvē. 

15. Sengrieėu zinātne V gs.. Humanitāro zinātĦu uzplaukums. Dabas un matemātikas zināšanu rašanās. 

16. Maíedonijas Aleksandra lielvalsts izveidoðanâs, tās kultūras dzīve. 

17. Senās Romas kultūras periodizācija [4 posmi: arhaiskâ perioda kultûra (VI - III gs. p.m.ç.); Romas republikas 

perioda kultûra (II - I gs. p.m.ç.); Romas - Vidusjûras kultûra impçrijas laikâ (I - II gs. m.ē.); antīkās kultūras krîze (III - 

V gs. m.ē. )], avoti un historiogrâfija. 

18. Romiešu kultūras izcelsme un attīstība.. Romiešu kultūras pirmsākumi: itāliku pirmatnējās sabiedrības kultūra, 

etrusku kultūra, hellēĦu un helēnistiskā kultūra. 

19.. Pilsētas un lauki Romā Roma un province impērijas laikā.. Romiešu celtniecības māksla. Arhitektūra kā romiešu 

pasaules uztveres atspoguĜojums (Romas ūdens sistēma, teātri, dārzi, pilsētas ielas, lauku muiža). Pilsētas un lauku dzīve 

(izmaiĦas no republikas līdz impērijas laikam); amatnieki un zemnieki; tirdzniecība un tirgotāji - attieksme pret darbu un 

darba darītâju; lietu pasaule un tās uztvere. Attieksme pret īpašumu un bagātîbu. Priekšmetiskās pasaules hierarhija. 

20. Laika un telpas uztvere 

21. Ăimenes uztvere Romas sabiedrībā, attieksme pret to. Romiešu kāzas. Vīra un sievas attiecības. Tēva vara, sievietes 

vieta ăimenē. Attieksme pret bērniem. 

22. Audzināšana un izglītošana. Audzināšana ăimenē, uzvedības normas. Romas skola, tās īpatnības. Dažādi posmi 

Romas skolas vēsturē. 

23. Valsts institûcijas. Militâro un politisko institûciju saikne. Valsts uztvere un attieksme pret to. 

24. No "pilsoĦa līdz pavalstniekam". Romiešu ētisko vērtîbu sistēma – (priekšstatu veidošanās), romiešu mentalitātes 

specifika 

25. Romiešu sadzīve: māja un tās uztvere, attieksme pret to, mājas iekārta; apăērbs (sieviešu un vîriešu kostīms, 

kosmētika, ārējā izskata nozīme); uzturs, tā saturs un attieksme pret to. Pirts nozīme romieša dzīvē. Izpriecas un 

sabiedriskā dzīve: sapulces, publiskie lasījumi, izklaidēšanās termās. CeĜojumi impērijas laikā un to nozīme. 

26. Romas zinātne dažādos Romas attīstības posmos. Vēstures zinātnes îpatnības. Humanitārās zinātnes. Politiskās 

mâcības. 

27. Romas likumdošana, likumu kodifikācija. 

341




2. Grīns A. Kultūras un tikumu vēsture.- Rīga, 1932. 

3. Rubenis A. Senās Grieėijas dzīve un kultūra.- Rīga, 1995. 

4. Rubenis A. Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā.- Rīga, 1993. 

5. Rubenis A. Dzīve un kultūra Eiropā renesanses un reformācijas laikmetā.- Rīga, 1996. 

6. Rubenis A. Dzīve un kultūra Eiropā absolūtisma un apgaismības laikmetā.- Rīga, 1997. 

7. Veinbergs J. Piramīdu un zikurātu ēnā.- Rīga, 1988. 

8. A History of Private Life.- Passions of the Renessance / Ed. Ph.Aries and G.Duby.- Cambridge and London.- 

1989.- Vol.3 

9. A History of Private Life.- From the Fires of Revolution to the Great War / Ed. Ph.Aries and G.Duby.- 

Cambridge and London.- 1990.- Vol.4. 

10. Western Civilization / Ed. George W.Bock.- Boston, 1985.- Vol.I, II. 

11. Античность как тип культуры.- Москва, 1987. 

12. Бродель Ф. Материальная цивилизация, экономика и капитализм XV – XVIII вв.- Т.т. 1-3. 

13. Гуревич А. Категории средневековой культуры.- Москва, 1972. 

14. Винничук Л. Люди, нравы и обычаи Древней Греции.- Москва, 1988. 

15. Кнабе Г. Древний Рим – история и повседневность.- Москва, 1986. 

16. Ле Гофф Ж. Цивилизация средневекового Запада.- Москва, 1992. 

17. Франкфорт Г., Франкфорт Г.А. и др. В преддверии философии.- Москва, 1984. 

18. Быт и история в античности.- Москва, 1988. 


1. . Kreibig H. Geschichte des Hellenismus.- Berlin, 1982. 

2. Kreissig H. Wirtschaft und Gesellschaft in Seleukidenreich.- Berlin, 1978. 

3. Kulturgeschichte der Antike Griechenland.- Berlin, 1976. 

4. Гиро П. Частная и общественная жизнь греков.- Санкт-Петербург, 1995. 

5. Город и государство в античном мире. Проблемы исторического развития.- Ленинград, 1987. 

6. Коллингвуд Р.Дж. Идея истории.- Москва, 1980. 

7. Куманецкий К. История культуры древней Греции и Рима.- Москва, 1980. 

8. Тойнби А. Постижение истории.- Москва, 1991. 

9. Mommsen T. Romische Geschichte.- Leipzig, 1966. 

10. Штаерман Е.М. Человек и космос в мире Рима // ВДИ.- 1992.- N3. 






The history of the world cultures 


To develop understanding about persons’ perception of the world, power, relationships with God and society in diverse 

sources. 

To develop students skills to independent work with historical sources and the scientific literature, to analyze issues from 

the ancient history. 

342

Nosaukums Reliăiju vēsture 




Zinātnes nozare Teoloăija un reliăiju zinātne 

Zinātnes apakšnozare Reliăiju vēsture 


Boriss Volkovičs, 


Nav 


Mūsdienu pasaules humāno vērtību popularizācija, cilvēku savstarpējo attiecību harmonizācija; reliăijas vēstures 

jautājumu izklāsts saistībā ar pasaules un Latvijas kultūras sasniegumu izzināšanu. 


1. Relioloăijas pamati. 

2. Reliăijas vēsture. 

3. Mūsdienu “netradicionālie kulti ". 

4. Ārpuskonfesionālie reliăijas virzieni 

5. Brīvdomība garīgās kultūras vēsturē 

6. ApziĦas brīvība 


Ieskaite 


1. Adamovičs L. CeĜā uz pilnību: vispārīgā reliăiju vēstures un 

Izraēlas vēstures viela. - R., 1937. 

2. Adamovičs L. Kristīgās baznīcas vēsture. - R., 1927. 

3. Ave Aglona. - R., 1993. 

4. Bencingers J. Izraēlas literatūras vēsture. - R., 1938. 

5. Bībele. 

6. Biezais H. Gaismas Dievs senlatviešu reliăijā. - R., 1994. 

7. KrastiĦš E. Cerokslis: Dievturības katehisms. - R., 1989. 

8. Gulbis M. Lasīsim Bībeli. - Miniapole, 1992. 

9. Ideju vārdnīca. - R., 1999. 

10. Ideju vēsture Latvijā: no pirmsākumiem līdz XIXgs. 90. gadiem - antropoloăija. - R., 1995. 

11. Katolicisms. - Luvēna, 1987. 

12. Klīve V. Ticības ceĜos: reliăiju vēsture. - R., 1995. 

13. Latvieši. - R., 1936. 

14. Līdeks O. Latviešu svētki. Latviešu svinamās dienas. - R., 1991. 

15. Mackova J. Atraktā debess: latviešu mitoloăija bērniem. - R., 1995. 

343

16. Maldonis V. OzoliĦš J. Reliăiju vēsture. - R., 1927. 

17. Menšings G. Vispārīgā salīdzināmā reliăiju vēsture. - R., 1934. 

18. Mitoloăijas enciklopēdija 1.sēj. - R., 1993. 

19. Mitoloăijas enciklopēdija 2.sēj. - R., 1994. 

20. Latvieši ārzemēs. - R., 1994. 

21. Olupe E. Latviešu gadskārtu ieražas. - R., 1992. 

22. Pommers A. Pareizticība Latvijā. - R., 1931. 

23. Pūrens V. Zem Igebrasila kuplās pazares, jeb ko vēstī Skandināvijas mīti. - R., 1994. 

24. Raudive K. Grieėu un romiešu mīti mākslā. - R., 1931. 

25. Reliăija. Vēsture. Dzīve. Reliăijas dzīve Latvijā. - R., 1993. 

26. Romas katoĜu baznīcas Latvijā. - R., 1987. 

27. Rubenis A. Dzīve un kultūra Eiropā Renesanses un Reformācijas laikmetā. - R., 1994. 

28. Rubenis A. Senās Romas dzīve un kultūra. - R., 1995. 

29. Rubenis A. Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā. R., 1994. I, II d. 

30. Rubulis A. KatoĜu rokasgrāmata. - Luvena, 1990. 

31. Simboli: mākslas, mitoloăijas, reliăijas, arheoloăijas u literatūras simboli. - R., 1993. 

32. Sv. Vecās un Jaunās Derības vēsture. - R., 1940. 

33. Trūps H. KatoĜu baznīcas vēsture. - R., 1992. 

34. Trūps - Trops H. Latvijas Romas katoĜu baznīca komunisma gados 

(1940-1990). - R., 1992. 

34. Veigners I. Latvieši ārzemēs. - R., 1993. 

35. Арутюнов С. Светлов Г. Старые и новые боги Японии. - М., 1968. 

36. Боги, брахманы, моди: четыре тысячи лет индузма. - М., 1969. 

37. Большой путеводитель по Библии. - М., 1993. 

38. Буддизм. - М., 1992. 

39. Васильев Л. История религий Востока. - М., 1988. 

40. Зноско-Боровский М. Провославие, римокатоличество, 

протестантизм и сектанство: сравнительное богословие. - М., 1992. 

41. Ислам: Энциклопедический словарь. - М., 1991. 

42. Карташев А. Очерки по истории русской церкви в 2-х т.- М., 1993. 

43. Мень А. История религии в 7-х т.: в поисках пути, истины и жизни. 

- I-II т. - М., 1991. 

44. Мень А. История религии в 7-х т.: в поисках пути, истины и жизни. 

- III - VII т.- М., 1992. 

45. Карташев А. Вселенские соборы. - М., 1994. 

46. Мифы народов мира в 2-х т.- I.т. - М., 1980. 

47. Мифы народов мира в 2-х т.- II.т. - М., 1982. 

48. Основы религиоведения. - М., 1994. 

49. Поммер А. Православие в Латвии. - Р., 1931. 

50. Поспеловский Д. Русская православная церковь в 

ХХ веке. - М., 1995. 

51. Православие в Латвии. - Р., 1994. 

52. Сахаров А. Православные церкви в Латгалии. - Р., 1939. 

53. Славянская мифология: энциклопедический словарь. - М., 1995. 

54. Стейнберг М. Основы иудаизма. - Иерусалим, 1989. 

55. Тайлор Э. Первобытная культура. - М., 1989. 

56. Тальберг Н. История христианской церкви. - Нью-Йорк, 1991. 

57. Фрезер Д. Золотая ветвь. - М., 1983. 

58. Христианство: энциклопедический словарь в 3-х т. - I т. - М., 1993. 

59. Христианство: энциклопедический словарь в 3-х т. - II -III т. - М., 1995. 


344




History of religions 


Popularization of human values, harmonization of relationships, the study of issues of the history f religion, the study of 

developments of Latvian culture 

Piezīmes: 

345

Nosaukums Ētika 




Zinātnes nozare Filozofija 

Zinātnes apakšnozare Ētika 


Baiba Felce, Socioloăijas katedra, lektore 


Nav 


Sniegt augstākajai izglītībai atbilstošu sistematizētu priekšstatu par ētiskās domas attīstību pasaulē un Latvijā. Īpašu 

uzmanību kursa ietvaros pievērst dzīvei tās situāciju daudzveidībā, mazāk moralizēšanai; uz iegūto zināšanu bāzes veidot 

topošā pedagoga vēlamo ētisko nostāju, kura balstītos uz racionālu, kompetentu un tolerantu autoritāti. 


1. Ētika, morāle, tikumība; Morāles dinamika; 

2. Iedzimtība un sociālie apstākĜi. Fatālisms un voluntārisms attieksmē pret pasauli. Izvēle un brīvība. Morālā 

pozīcija un morālais dogmatisms. 

3. Cilvēks: pilnība un nepilnība. Cilvēka pašsapratnes vēsturiskās gaitas. Teoloăiska, filosofiskā, dabaszinātniskā 

izpratne. Es, persona, personība. Gara pasaule. Garīgās vērtības. 

4. Ētiskās vērtības, to iedzīvināšana un specifika. Ētikas pamatkategorijas. Labais un Ĝaunais. Taisnīgums un 

patiesīgums. Pienākums un atbildība. CieĦa un gods. Kauns un sirdsapziĦa. Laime. Dzīves jēga. 

5. Dzīves ētika. Brīvība, nāve, ciešanas, mīlestība un ėermenis, darbs, jaunrade, ekoloăija, tehnika ētikas skatījumā. 




346

1. Aristotelis Nikohama ētika. - R., Zvaigzne, 1991. 

2. Aurēlijs M. Pašam sev. - R., Zvaigzne, 1991. 

3. Ētika: teorija un problēmas. - R., 1985. 

4. Ētikas vārdnīca. - R., Avots, 1987. 

5. Kants I. Praktiskā prāta kritika. - R., Zvaigzne, 1988. 

6. Klīve V. Rīcības ceĜos. - R., Zinātne, 1998. 

7. Lasmane S. Rietumeiropas ētika no Sokrāta līdz postmodernismam. - R., Zvaigzne ABC, 1998. 

8. Lasmane.S. Milts A. Rubenis A. Ētika. - R., Zvaigzne, 1992. 

9. Milts A. Esejas par morāli. - R., 1985. 

10. Milts A. Ētika. Kas ir ētika. - R., Zvaigzne ABC, 1999. 

11. Milts A. Ētika. Personības un sabiedrības ētika. - R., Zvaigzne ABC, 2000. 

12. MonteĦs M. Esejas. fragm. no I-III sēj. - R., Zvaigzne, 1981 - 1984. 

13. Rubenis A. Cilvēks mītiskajā pasaules ainā. - R., Zvaigzne, 1994. 

14. Rubenis A. Dzīve un kultūra Eirpā Renesanses un reformācijas laikmetā.- R., 1994. 

15. Rubenis A. Ētika XX gadsimtā. Praktiskā ētika. - R., Zvaigzne ABC, 1996. 

16. Rubenis A. Ētika XX gadsimtā. Teorētiskā ētika. - R., Zvaigzne Abc, 1997. 

17. Rubenis A. Senā Roma. - R., 1993. 

18. Rubenis A. Senās Grieėijas dzīve un kultūra. - R., 1994. 

19. Rubenis ā. Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā. - I -II. - R., 1993. 

20. Theofrasts. Raksturi. - R., Minevra. 1995. 




Profesionālās studiju programmas „Pirmsskolas skolotājs” , „Sākumskolas skolotājs”, „Fiziskās audzināšanas skolotājs”, 

„Mājturības skolotājs” 


Ethics 


To develop systemic understanding about the development of ethical thought in Latvia and abroad,. The course offers 

the analysis of different life situations to develop ones professional attitude towards essential questions , which can be 

based on moral, rational and tolerant competence 

Piezīmes: 

347

Nosaukums Filosofijas pamati 







Lilija Gorbaceviča, Sociālo zinātĦu fakultāte, Socioloăijas katedra, Dr. phil., docente. 


Papildus filosofiskās literatūras studijas 


ĥemot vērā, ka filosofijas pasniegšanas galvenais ir problēmas, kuras tā uzdod un risina, filosofijas galvenais 

mērėis ir veidot cilvēkā domāšanas veidu, kas ir spējīgs uztvert un metodiski risināt problēmas, kritiski saprast 

esošo, sarežăīto realitāti. Filosofiskie viedokĜi, kāpēc tie ir tieši tādi, kā arī tas, ka tie bija izteikti, palīdz viĦam 

izbēgt no irracionālisma, progmatisma un rupja scientisma. Prāts ir atklāts tikai tad, kad tam ir iekšējais 

korektors, kurš meklē kĜūdas un atbrīvo savu radošo enerăiju. 


1. Filosofijas priekšmets vēstures gaitā. Grūtības ar definīciju. 

2. Filosofijas vēsturiskā funkcija. 

3. Filosofija kā brīvības izpausme. Filosofijas būtība. 

4. Filosofija kā sabiedrības un "Es" realizācija. 

5. Filosofija un dabaszinātnes. 

6. Filosofija un dabaszinātnes mērėis. 

7. Filosofija un māksla, līdzība un atšėirība. 

8. ilosofijas un reliăijas mērėis. 

9. Filosofijas domāšanas tips Antīko laiku filosofijā. 

10. Filosofija un teoloăija. Kosmoloăiskā un teoloăiskā konstrukcija Viduslaikos. 

11. Viduslaiku kultūras teoloăizācija. 

12. Viduslaiku vērtību sašėelšanās un tā cēloĦi. 

13. Renesanses domāšanas tips. Humānisma idejas par cilvēku un dzīves jēgu. 

14. Dabas un cilvēka vienība Renesanses kultūrā. 

15. CīĦa par jaunām patiesībām Jaunajos laikos. Sabiedrības un izziĦas progress. 

16. Empīrisma un racionālisma līnijas zinātnē un filosofijā. 

17. Apgaismotāju filosofija. 

18. Aktīva cilvēka izpratne vācu filosofijā. Brīvības izpratne vācu filosofijā. 

19. Dzīves filosofijas veidošana. 

20. Jaunas pasaules ainas tapšana 20.gs. sākumā. 

21. Zinātniskā prāta kults. 

22. Pozitīvisma filosofija. 

23. Eksistences filosofijas daudzveidība. 

24. Filosofijas attīstības tendences un perspektīves. 



348


1. Чанышев, Н.(1981) Курс лекций по древней философии. Москва. 

2. Kūle, M., Kūlis R. (1996) Filosofija. Rīga. 

3. Sūna, M., Olševskis, G. (1993) Ievads filosofijā. Rīga. 

4. Šuvajevs, I. (1999) Filosofija. I,II sēj. Rīga. 


1. Aurēlijs, M. (1991) Pašam sev. Rīga. 1991. 

2. Bardjajevs, N. (1990) Mūsdienu pasaules garīgais stāvoklis. KFA, 6, 1990 

3. Bībele (b.i.g.) 

4. Bokačo, Dž. (1981) Dekamerons. Rīga. 

5. Domas par antīko filosofiju.(1990) Rīga. 

6. Hēgelis, G. (1981) Filosofijas zinātĦu enciklopēdija. Rīga. 

7. Kants, I. (1995) Praktiskā prāta kritika. Rīga. 

8. Klīve, V. (1996) Gudrības ceĜos. Rīga. 

9. Kūns, N. (1985) Zelta aunāda. Sengrieėu mīti un varoĦteikas. Rīga. 

10. Mamardašvili, M. (1995) Domātprieks. Rīga. 

11. Maritēns, Ž. (1994) Mākslinieka atbildība. Rīga. 

12. MauriĦa, Z. (1993) Dante tagadnes cilvēka skatījumā. Rīga. 

13. Mūks, R. (1991) Mits un iztēle. Rīga. 

14. Nīče, F. (1986) Antikrists. Rīga. 

15. Ortega, H., Gasets, I. (1995) Mīlestība un gudrība. 

16. Parandovskis, I. (1976) Mitoloăija. Rīga. 

17. Platons Valsts (1982) Rīga. 

18. Rijnieks, K. (1992) Sengrieėu dzīves gudrība. Rīga. 

19. Rubenis, A. (1993) Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā. Rīga. 

20. Rubenis, A. (1994) Cilvēks mītiskajā pasaules ainā. Rīga. 

21. Rubenis, A. (1994) Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā. Renesanses un Reformāciju laikmetā. Rīga. 

22. Strautbergs, K. (1934) Latvju mitoloăija. Rīga. 

23. Tulviste, P. (1990) Par domāšanas izmaiĦām vēsturē. Rīga. 

24. Vipers, R. (1996) Vēstures lielās problēmas. Rīga. 

25. Рассел, Б. (1993) история западной философии. (1,2 т.) Москва. 

26. Торнане, Р. (1995) История западного мышления. Москва. 


1. European Journal of Philosophy 

2. Journal of Applied Philosophy 


Profesionālās studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs”, “Sākusmkolas skolotājs”, “Fiziskās audzināšanas 

skolotājs”, “Mājturības skolotājs” 


Basics of Philosophy 


The attention of a subject is on developing students thinking and the ability to solve problems, and to 

understand and critically analyze reality. 

Piezīmes: 

349

Nosaukums AngĜu valoda 







Ilze OĜehnoviča, AngĜu valodas katedra, asistente 



Studiju kursā paredzēts studentu lingvistiskās kompetences saglabāšana un paplašināšana, pragmatiskās un 

sociālkulturālās kompetences trūkuma samazināšana, studentu sagatavošana svešvalodas lietošanai mācību procesā skolā, 

valodas mācību galamērėis ir vispārēja komunikatīvā kompetence. 


1. Fonētika, 

2. Gramatika, 

3. Leksika, 

4. AngĜu valodas mācīšanas metodes, 








English 


The course develops students’ linguistic competence and sociocultural competence as well, it trains student for a professional 

use of English at school, and developing communicative competence. 

Piezīmes: 

350

Nosaukums Vācu valoda 





Zinātnes apakšnozare ĂermāĦu valodniecība 


Lekt. J.Sergejeva 



Studiju kursā paredzēts studentu lingvistiskās kompetences saglabāšana un paplašināšana, pragmatiskās un 

sociālkulturālās kompetences trūkuma samazināšana, studentu sagatavošana svešvalodas lietošanai mācību procesā skolā, 

valodas mācību galamērėis ir vispārēja komunikatīvā kompetence. 


1. Fonētika, 

2. Gramatika, 

3. Leksika, 

4. Vācu valodas mācīšanas metodes 







Profesionālās studiju programmas „Sākumskolas skolotājs” 


German 


The course develops students’ linguistic competence and sociocultural competence as well , it trains student for a professional 

use of English at school, and developing communicative competence. 

Piezīmes: 

351

Nosaukums Svētki pirmsskolas izglītības iestādē 







Mag. paed., Aiva Drancāne, asistente 



Kursā paredzēts sniegt studentiem zināšanas par svētku organizēšanu un vadīšanu, kā arī iepazīstināt un nostiprināt 

studentiem zināšanas par Latviešu tautas tradīcijām, nacionāliem svētkiem un godiem. Studenti gūst pieredzi kā praktiski 

piedalīties dažādu svētku svinēšanā un tradīciju ievērošanā. 


1. Latviešu tautas tradīcijas un godi: MeteĦi, Pūpolu svētdiena, Lieldienas, JāĦi, MārtiĦi, Ziemassvētki. Bērnu 

dzimšanas dienas un vārdadienas. 

2. Svētku organizēšanas un novadīšanas metodika. 

3. Darbs ar bērniem svētku sagatavošanas gaitā. 

4. Telpu noformēšana. 

5. Bērnu ārējais izskats. 

6. Svētku mielasts. 

7. Dāvanas un to pagatavošana. 




1. Karaša D. Latviskās sadzīves tradīcijas un godi. R., Zinātnes. 1991. 

2. Klētnieks. Senču raksti. Latvju rakstu ābecīte bērniem. 

3. Petere A. Programma pirmsskolas vecuma bērnu iepazīstināšanai ar mākslu. LRIM. –R., 1992. 

4. Rubenis A. Senās zīmes un simboli. 




Profesionālas studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” C daĜa 

352


Holidays in preschool 


The course is designed to provide knowledge about the organization of holidays in preschool as well as to acquaint 

students with Latvian holidays and festivities and national celebrations. 

Students will gain practical skills of celebrating and organizing Latvian festivities and holidays 

Piezīmes: 

353

Nosaukums Datordizaina pamati 




Zinātnes nozare Informācijas tehnoloăijas, Māksla 

Zinātnes apakšnozare Datordizains 


Lekt. M. Čačka 


Informācijas tehnoloăijas, kompozīcija 


Kursa mērėis ir sniegt studentiem nepieciešamās zināšanas un veidot tehniskās un mākslinieciskās prasmes 

darbā ar datoru, radot kompozicionālo ieceru realizēšanu datorvidē, pielietojot atšėirīgu programmu 

nodrošinājumu. 


1. Dizaina un datordizaina raksturojums, kopīgais un atšėirīgais. 

2. Datordizaina produkcijas izmantošanas iespējas un nepieciešamība. Dizaina produkcijas analīze. 

3. Grafiskā dizaina produkcija izmantojot Corel Draw programmas nodrošinājumu, izstrādāšanas 

pamatnosacījumi. 

4. Prezentāciju izstrādes priekšnosacījumi, to nozīme mūsdienās. 


Ieskaite 


Hjūsa Sallija. Teksta un grafikas dizains soli pa solim / Sallija Hjūsa ; No angĜu val.tulk.Dainis Baldzēns. - 

Lielvārde : Lielvārds, 2003. - 192 lpp. : il. ISBN 9984111881 

Буковецкая Оксана Александровна. Дизайн текста:шрифт,эффекты,цвет / О.Буковецкая. - Москва : ДМК, 

1999. - 304 с. : ил. ISBN 5-89818-025-7 

Gutzer Hannes. Kreativ mit dem Computer : 13 Programme fur Musik und Grafik / Hannes Gutzer. - Leipzig ; Jena ; 

Berlin : Urania-Verlag, 1989. - 152 S. ISBN 3-332-00292-9 

Рунге В.Ф., Сеньковский В.В. Основы теории и методики дизайна. - Москва: МЗ Пресс, 2005. - 368 с. 

ISBN 5-902168-40-6 

Гурский Ю.А., Гурская И.В., Жвалевский А.В. Эффективная работа: трюки и эффекты в Corel DRAW 11. - 

СПб: Питер, 2004. - 495 с. ISBN 5-94723-633-8 

Нестеренко О.И. Краткая энциклопедия дизайна. - Москва: Молодая гвардия, 1994. - 315 с. ISBN 5-235- 

02239-4 

Dabner David. Graphic design school. - China: Thames&Hudson, 2004. - 192 p. ISBN 0-500-28526-8 


Graphic Design for the 21 st Century. - Italy: Taschen, 2001. - 640 p. ISBN 3-8228-2524-7 

Ambrose Gavin, Harris Paul. The Fundamentals of Creative Design. - Singapore: AVA Book Production Pte. Ltd, 

2003. - 176 p. ISBN 2-88479-023-3 

354


Studija. Vizuālo mākslu žurnāls. 

Māksla +. Vizuālo mākslu žurnāls. 


D 



Piezīmes: 

355

Nosaukums Floristika 





Zinātnes apakšnozare Plastiskās mākslas vēsture un teorija 


Zita Vanaga, IVF Mācību metodiku katedras asistente 


_ 


Kurss paredz studējošajiem apgūt kompozicionālo elementu daudzveidību ziedu un citu dabas materiālu kārtošanā, 

iepazīties ar floristikas vēsturi, mūsdienās pielietojamajiem floristikas stiliem, tehniku un izstrādājumu daudzveidību. 

. 

Kursa plāns: 

* Darba īpatnības ar dabas materiāliem; 

*Izmantojamo augu sortiments un tehniskie materiāli; 

* Kompozicionālo elementu izmantošana floristikas darbos; 

* Pamattehnikas darbā ar dabas materiālu; 

* Populārākie floristikas izstrādājumu veidi 

* Tematiskie darbi, Adventes un Ziemassvētku rotājumi, Lieldienu un Mātes dienas dekorējumi; 

* Interjera dizaina pamatjautājumi; 

* Noslēguma (ieskaites) darba izstrādāšana. 




1. Dirnēna V. Dabas materiāli pamatskolā.- RaKa, 2000. 

2. Dārza puėes.- Rīga, Avots, 1980. 

3. Dzedule B., Leitāne U. Cepurnieks niekojas.- Rīga, Zvaigzne ABC, 1996. 

4. Grīns M., Grīna M. Latviešu gads, gadskārtas un godi. - Rīga, Everes, 1992. 

5. Volāne E. Darini pats. Rudens.- Lielvārde: Lielvārds, 1996. 


356

1. Deutschmann. Hempel. Florales gestalten, Leibzig, 1984. 

2. Peraškevici Indra, Nikolajs. Puzuri. – Rīga, apgāds “JāĦa sēta”, 1993. 

3. Ziemassvētku rotājumi.- Rīga, Zvaigzne ABC, 1997..ZirdziĦa V. Vizuālās mākslas valodas ābece.- Rīga, Sprīdītis, 

1995. 

4. Наумова Н., Осипова Н. Цветов таинственная сила.- Москва, Панорама, 1993. 

5. Перевертень Т.И. Самоделки из разных материалов.- Москва, Просвещение, 2002. 


1. Blooms (Vācija). Abonēšana: Rīga, Haldex LTD,4 numuri gadā. 

2. Floral design (Vācija). Abonēšana: Rīga, Haldex LTD, 6 numuri gadā 

3. Floristika (žurnāls). - Rīga, 4 numuri gadā 

4. Mazajam floristam (žurnāls). - Rīga, 2 numuri gadā. 

5. Mit pflanzen schoner schenken (ideen mit blatt- und blutenpflanzen).- Abonēšana: Rīga, Haldex LTD. 

6. Цветы. Эстетика новой жизни.- M., ежемесячный журнал 


Profesionālas studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” C daĜa 


Floristic art 


They aequre the diversity of compositional elements in flower arrangement and arrangement of other nature materials. 

Piezīmes: 

357

Nosaukums LeĜĜu tehnoloăija 







Māris Čačka, Mākslu katedra, lektors 



Kurss piedāvā studējošiem izkopt formas, stila, proporciju, silueta un tēla izjūtu; attīstīt tēlaino, abstrakto domāšanu, 

apgūt leĜĜu veidošanas un konstruēšanas pamatus. 


1. Veidošanas pamati. 

2. Veidošanas materiāli. 

3. Konstruēšanas pamati. 

4. Forma un apjoms. 

5. Proporcijas. 

6. Siluets. 

7. Tēls. 

8. Stils. 

9. Tērpi. 




1. ZirdziĦa V. Vizuālās mākslas valodas ābece. – Rīga, “Sprīdītis”, 1995. 

2. Šusts V. Telpas uztvere un kompozīcija. – Rīga, “Zvaigzne”, 1979. 

3. MārtiĦa Dž. Zīmēšana un gleznošana. – Rīga, “Zvaigzne ABC”, 1995. 

4. Eldridce C. “The Godey lady doll”, - Hastings house publishers, New lork, 1979. 

5. Achcroft P. “Designing and maring stage costumes by Motlly”, - Studio Vista, London, 1964. 

6. Contemporary Doll magazine, Summer USA, 1991. 

7. история искусства зарубежных стран. первобытное искусство.древний восток. античность. т. - м., 1980. 



358



Technologies of working with puppies 


The course offers students skills of developing one’s style form, proportion, of designing puppies. As well as basic of 

modeling and designing dolls. 

Piezīmes: 

359

Nosaukums Uzvedības kultūras ābece 









Kurss paredz izprast un apgūt kultūras un uzvedības normas mūsdienu sabiedrībā, kā arī 

iepazīties ar atšėirībām uzvedības kultūras tradīcijās pasaulē. 


1. Kultūras uzvedības priekšnoteikumi un ar tiem saistīties jēdzieni: kultūra, etiėete, protokols u.c. 

2. Uzvedības kultūras normas: lietišėās un privātās sarunas; rīkojot viesības un tajās piedaloties; organizējot un 

dodoties darba vizītēs, apăērba izvēlē, sarakstē. 


Ieskaite 


1. Kincāns V. Lietišėā etiėete un protokols. –R., 1996. 

2. Lasila S. Jaunā Zelta uzvedības grāmata. –R., 1994. 

3. Latvijas Ārlietu dienesta rokasgrāmata. –R., 1997. 

4. Toisone G. Kā jāuzvedas darbavietā. –R., 1996. 

5. Veics V. uzvedības un saskarsmes kultūra. –R., 1996. 


22. 



360


Basics of behavior 


The course is designed for developing students’ culture and behavior in a contemporary society as well as to learn about 

the diverse traditions in world practice. 

Piezīmes: 

361

Nosaukums Projektu izstrāde un vadība 







Valdis KudiĦš, Pedagoăijas katedra, lektors 

Rudīte Grabovska, Mācību metodiku katedra, lektore 


nav 


Lekcijās un praktiskajās nodarbībās studenti iepazīsies ar projekta dzīves ciklu, modelē konkrētas problēmas, apzina to 

risināšanas iespējas. Kurss paredz iesaistīšanos projekta izstrādē, pārraudzībā kā arī savas grupas un citu grupu snieguma 

izvērtēšanā. Izvēlētās metodes, darbības formas veicina savstarpējo sadarbību grupā, prasmes izmantot dažādus 

informācijas avotus, analizēt un pielietot iegūtos datus. 


1. Projekta dzīves cikls, posmi, projekts skolā, ideju ăenerēšanas metodes. 

2. Vides pētījums, situācijas raksturojums, Informācijas vākšanas metodes un datu apstrāde. 

Problēmas identifikācija. 

3. Projekta mērėi, uzdevumi, aktivitātes, pienākumu sadale 

4. Informācijas vākšana, analīze, pētījuma datu apstrāde, strukturēšana. 

5. Projektu realizācijas posmi, projekta uzraudzība 

6. Projekta budžets 

7. LīdzekĜu piesaiste: fondi, vietējie resursi, finansētāju prioritātes, pieteikumi 

8. Prezentācijas metodes, prezentāciju sagatavošana 

9. Projekta izvērtēšana, ilgtspēja, atskaišu sagatavošana 




1. Aktīvās mācību metodes: Skolotāju grāmata./Atb.red. Bikse V. – R: Zvaigzne ABC, 1999 

2. Albrehta Dz. (2001) Didaktika. R: RaKa. 

3. Grīns Čads T. kā sastādīt veiksmīgu finansējuma pieprasījumu Soli pa solim., R: NVOC, 1997. 

4. LapiĦa, L. & RudiĦa, V. (1999) Projektu metode skolā., Rīga: Zvaigzne ABC 

5. OliĦa Z. (2001) Mana projekta rokasgrāmata. R:BVS. 

6. OliĦa Z.(1997) Brīnums notiek… saskares vietā. Par projektu metodi mācību darbā. R: BVS 

7. Projektu laiks.(1998) Rīga: RaKa. 

8. Urdze T. (2000) Māksla plānot. Rīga: LPIA 

9. Veilers P. (2001) Kreativitāte – tavas veiksmes atslēga. R: Jumava 


362

1. Es. sabiedrība. valsts. Rokasgrāmata pasniedzējiem pilsoniskā izglītībā (1999). Rīga:LPIA. 

2. Grigule, L. & Silova, I. (red.) (1998) Mācīsimies sadarbojoties. Rīga: Mācību grāmata. 

3. Komunikāciju prasmes (2001), R:LPIA. 

4. LapiĦa, L. & RudiĦa, V. (1997) Apgūsim demokrātiju. Skolotāja rokasgrāmata: interaktīvās mācīšanas metodes. 

Rīga: Zvaigzne ABC. 

5. Latvija pārskats par tautas attīstību 1999/2000.; 2000/2001; 2002; 2003; 2004 

6. Rubana, I. M. (2000) Mācīties darot. Rīga: RaKa. 


www.liis.lv; http://home.parks.lv/laea; www.bvs.parks.lv; www.zb-zeme.lv 

www.ngo.org.lv; www.nvo.dpunet.lv ; www.lps.lv 

www.sfl.lv ; www.leif.lv; www.sif.lv ; www.lvaf.gov.lv ; www.esfondi.lv 

www.un.lv; www.politika.lv; www.likumi.lv; www.mk.gov.lv 

www.vidm.gov.lv, www.fm.fov.lv ; u.c ministriju mājas lapas 


Profesionālās studiju programmas “Sākumskolas skolotājs”, “Pirmsskolas skolotājs” C daĜa 


Project development and management 


Project development and management is course that give possibilities to work with different information 

resource develop social skills and skills of research and evaluation. Students study the analysis and 

methods of identification of problems, steps of the project and guidelines on writing a project, and write grant 

application. 

Piezīmes: 

363

Nosaukums RotaĜu un spēĜu psiholoăija 







Svetlana Guseva, Pedagoăiskās psiholoăijas katedra, docente 


Nav 


Kurss sagatavo studentus darbam ar pirmsskolas vecuma bērniem, balstoties uz rotaĜas un spēles kā vadošās darbības 

metodoloăiskā un metodiskā principa. 


1. RotaĜa kā vadošā darbība pirmsskolas vecumā. 

2. RotaĜas vēsturiskā attīstība. 

3. RotaĜas klasifikācija, tās funkcijas. 

4. Bērnu rotaĜas līkne ar mērėtiecīgu organizētu mācību sistēmu. 

5. Mācības rotaĜā un rotaĜas mācību darbībā. 

6. Gribas attīstība caur rotaĜu. 

7. Uz personību orientētās didaktikas psiholoăiskie pamati. 

8. Psihisko procesu tīšais raksturs ontoăenēzē. 

9. Personības attīstības īpatnības caur rotaĜu 




1. Žeigurs A. Kā veicināt bērna prāta spējas. R., Preses nams, 1993. 

2. Выготский Л.С. Игра и ее роль в психическом развитии ребенка // Вопросы психологии, 1966. 

3. Жуковская Р.И. Воспитание ребенка в игре.- М, 1963. 

4. Корчак Я. Как любить детей.- М, 1965. 

5. Мануйленко З.В. Роль игры в воспитании дошкольника.- М,1951. 

6. Менеджеритская Д.В. Воспитателю о детской игре.-М, 1982. 

7. Усова А.П. роль игры в воспитании детей.-М.,1976. 

8. Эльконин Д.Б. Психология игры.- М.., 1978. 

9. Эльконин Д.Б. Творческие ролевые игры детей дошкольного возраста.-М.., 1957 



364


Profesionālas studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs”, “Sākumskolas skolotājs” C daĜa 


Psychology of conducting games 


The course trains student for work with preschool children , considering game as a basics methodological principle. 

Piezīmes: 

365

Nosaukums Pilsoniskā izglītība 







Lekt. V.KudiĦš 







Mag.paed., lekt. Valdis KUDIĥŠ 


Nav 


Veidot studentu izpratni par pilsoniskumu un attīstīt bērniem sekojošas kompetences: 

dažādības izpratne, konfliktu risināšana, iesaistīšanās, sava viedokĜa nepieciešamība un izturēšanās pret citu 

viedokĜiem, tolerance, kritiska attieksme un līdzekĜi, piedalīšanās sabiedrības dzīvē, demokrātiska līdzdalība. 

Motivēt studentus zināšanu, iemaĦu un tādas vides radīšanai, kas veicina pilsoniskuma veidošanos. Veicināt studentos 

morālo vērtību un attieksmju veidošanos par sociālo taisnīgumu, līdztiesību, cieĦu pret dažādību u.c. 


Pilsoniskuma jēdziens 

Galvenais pilsoniskās izglītības mērėis: bērnu kompetenču kopuma attīstīšana 

Pilsoniskā izglītība : saturs pretstatā prasmēm. Nav tikai viens pilsoniskās izglītības modelis 

Slēptās programmas loma. Didaktiskās pieejas. Interaktīva izglītība 

Vides un vecāku iesaistīšana 




366



104. Lieăeniece D. Kopveseluma pieeja audzināšanā. – Rīga: RAKA, 1999. – 262 lpp. 

105. Mācīšanās ir zelts. Starptautiskās komisijas par izglītību 21. gadsimtam ziĦojums. UNESCO izd.,2001 

106. Paiks G., Selbijs D. Pasaule ienāk klasē: Global Teacher, Global Learner. – Rīga: LU Ekoloăiskā centra apgāds 

“VIDE”, 1995. – 197 lpp. 

107. Pētījumu un rīcības programma „CeĜā uz pilsonisku sabiedrību”2000.-2001., Baltijas Sociālo zinātĦu institūts, 

LR Naturalizācijas pārvalde, Rīga, 2001 

108. Rubana I.M. Mācīties darot. Rīga:RAKA, 2000 

109. Žogla I. Audzināšana un kultūrvide. // Kultūra. Ekoloăija. Pedagoăiskais process: DPU konferences materiāli. – 

Daugavpils: DPU, 1996. – 71.-72.lpp. 

110. Bredkamp S.,Rosegrant T. Reaching Potentials:Transforming Early Childhood Curriculum and Assessment, 

Volume 2.-Washington,D.C,1995 

111. Buehl d. Classroom strategies for Interactive Learning. – International Reading Association, 2000 

112. Conover P. J., Searing D. D., Democracy, Citizenship and the Study of Political Socialization, ed. I.Budge and 

D.McKay, UK:SAGE Publications, 1994, pp.32 

113. Gunteren H. R. A Theory of Citizenship, Vestvien Press:Boulder, 1998 

114. Flowers N. Human Rights Here and Now: Celebrating the Universal Declaration of Human Rights. – Minneapolis, 

M. “Human Rights USA Resource Center”, 1998. – 146 p. 

115. Jacobs H.H. (Ed.) Interdisciplinary Curiculum: Design and Implementation. ASCD, 1989 

116. Hatch V. ... Human Rights For Children: A Curriculum For Teaching Human Rights of Children Ages 3-12 / 

developed by the Human Rights for Children Committee. – CA: Amnesty International USA, 1992. – 68 p. 

117. Marshall S. Adventure in Creative Education. – Oxford, London, Edinburgh, New York, Toronto, Sydney: 

Pergamon Press, 1968. – 230 p. 

118. Raardon B.A. Education for Human Dignity: Learning About Rights and Responsibilities. – Philadelphia: 

University of Pennsylvania Press, 1995. – 238 p. 

119. 




D 



Piezīmes: 

367

Nosaukums 







Mag.paed. Velta Kolpakova, asistente 



368 

Pirmsskolas izglītības iestādes darba organizācija un 

vadība 

Iepazīstināšana ar pirmsskolas izglītības iestādes dokumentāciju un iestādes darba vadītāja pienākumiem. 


1. Pirmsskolas izglītības iestādes loma izglītības sistēmā. 

2. Izglītības iestādes darba vadītāja uzdevumi. 

3. Darba tiesisko attiecību nodibināšana. 

4. Dibinot darba tiesiskās attiecības jāzina (darba likums, civillikums, darba devēja tiesības) 

5. Veselības pārbaude. (fakultatīvās; obligātā) 

6. Personāla darba aizsardzība. 

7. Darba līguma sagatavošanai nepieciešamie dokumenti. 

8. Jauno darbinieku ievadīšana darbā. 

9. Darba līgums. 

10. Darba organizācija iestādē. 

11. Darbinieku personīgā lieta. 

12. Darba aizsardzība iestādē. 

13. Atpūtas laiks. 

14. Sociālais dialogs. 

15. Darba koplīgums. 

16. Izglītības iestādes vide. 

17. Organizatoriskās saiknes. 

18. Pirmsskolas mācību un audzināšanas darba analīze. 

19. Plānošana. 

20. Kontrole un izvērtēšana. 

21. Pirmsskolas obligātā dokumentācija. 

22. Ēdināšanas organizācija pirmsskolā. 

23. Bērnu dzīvības un veselības aizsardzība pirmsskolā. 

24. Izglītības iestādes tradīcijas. 

Prasības kredītpunktu iegūšanai:


1. BeĜickis I. Izglītības alteternatīvās teorijas. –R., 1997. 

2. Brīnums notiek saskares vietā. –BVS, 1997 

3. Buca M. u.c. darbs grupās. –DAC, 1994. 

4. Builis A. Skolvadības pamati. –LU, 1993. 

5. Ivins A. Pareizas domāšanas māksla. –R., 1990 

6. Ilmete Ž., Peters., Roišs A. Personāla vadīšana Latvijā. –R., 1997 

7. Kjadaard E., Hartineniene R. Pieci gaviĜu saucieni demokrātijai. –Dānija, 1996 

8. Lonstrupa B. Mācīt pieaugušos –ar atklātību. –Dānija, 1995. 

9. Projektu laiks. –R., 1998. 

10. Skolotaju tālākizglītība. –LU, 1996 

11. Latvijas izglītības koncepcija. IZM, 1997 

12. „Domas”. Nr. 1., 2., 3. –R., 1996 

13. „Skolotājs” Nr. 2., 4.,5. –R., 1998 

14. Valsts Administrācijas skolas dokumenti. 

15. Alehammas S. How to Learn in the Future? –Lund, 1996. 

16. Bassin M. Organization Development. Toronto, 1990 

17. Bolam R. Development on School focused Staff Development. –Bristol, 1985 

18. Bruner, Jerome S. The Process of Education. – Cambrige, 1961 

19. Dalin P. Networks for Educational Change.- Washington, 1979 

20. Dalin P., Rust V. Can Schools Learn? –London, 1966 

21. Dewey, John. Democracy and Education. –New York, 1916 

22. Fullan M. Change Forces. –London, 1993 

23. Fullan M., Stiegelbraun S. The New Meaning of Educational Change. –New York, 1991 

24. Head Teachers for Tomorrow. –Stockholm, 1992 

25. Heuzynsky A., Buchanam D. Organizational Behavior. –London, 1991 

26. Making Schools More Effective. –Sydney, 1994 

27. March J. Handbook of Organizations. –New York, 1985 

28. Miles M. Innovation in Education. –Columbia, 1989 

29. Sashin M., Kiser J. Putting Total Quality Management Work. San0Francisko, 1993 

30. Robinson G.E. Effective Schools Researchy. Illionis, 1985 

31. Vurnake C. Teacher Advisor. –London, 1995 


23. 




Management of preschool educational establishments 


Piezīmes: 

369

Nosaukums Datordizaina pamati 

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 



Zinātnes nozare Informācijas tehnoloăijas, Māksla 

Zinātnes apakšnozare Datordizains 


Mg. paed., lekt. M.Čačka 


Informācijas tehnoloăijas, kompozīcija 


Kursa mērėis ir sniegt studentiem nepieciešamās zināšanas un veidot tehniskās un mākslinieciskās prasmes darbā ar 

datoru, radot kompozicionālo ieceru realizēšanu datorvidē, pielietojot atšėirīgu programmu nodrošinājumu. 


5. Dizaina un datordizaina raksturojums, kopīgais un atšėirīgais. 

6. Datordizaina produkcijas izmantošanas iespējas un nepieciešamība. Dizaina produkcijas analīze. 

7. Grafiskā dizaina produkcija izmantojot Corel Draw programmas nodrošinājumu, izstrādāšanas 

pamatnosacījumi. 

8. Prezentāciju izstrādes priekšnosacījumi, to nozīme mūsdienās. 


Ieskaite 


Hjūsa Sallija. Teksta un grafikas dizains soli pa solim / Sallija Hjūsa ; No angĜu val.tulk.Dainis Baldzēns. - 

Lielvārde : Lielvārds, 2003. - 192 lpp. : il. ISBN 9984111881 

Буковецкая Оксана Александровна. Дизайн текста:шрифт,эффекты,цвет / О.Буковецкая. - Москва : 

ДМК, 1999. - 304 с. : ил. ISBN 5-89818-025-7 

Gutzer Hannes. Kreativ mit dem Computer : 13 Programme fur Musik und Grafik / Hannes Gutzer. - Leipzig ; 

Jena ; Berlin : Urania-Verlag, 1989. - 152 S. ISBN 3-332-00292-9 

Рунге В.Ф., Сеньковский В.В. Основы теории и методики дизайна. - Москва: МЗ Пресс, 2005. - 368 с. 

ISBN 5-902168-40-6 

Гурский Ю.А., Гурская И.В., Жвалевский А.В. Эффективная работа: трюки и эффекты в Corel DRAW 

11. - СПб: Питер, 2004. - 495 с. ISBN 5-94723-633-8 

Нестеренко О.И. Краткая энциклопедия дизайна. - Москва: Молодая гвардия, 1994. - 315 с. ISBN 5- 

235-02239-4 

Dabner David. Graphic design school. - China: Thames&Hudson, 2004. - 192 p. ISBN 0-500-28526-8 


Graphic Design for the 21 st Century. - Italy: Taschen, 2001. - 640 p. ISBN 3-8228-2524-7 

Ambrose Gavin, Harris Paul. The Fundamentals of Creative Design. - Singapore: AVA Book Production Pte. 

Ltd, 2003. - 176 p. ISBN 2-88479-023-3 


Studija. Vizuālo mākslu žurnāls. 

Māksla +. Vizuālo mākslu žurnāls. 

370

PIRMSSKOLAS SKOLOTĀJS - Daugavpils Universitāte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?