25.01.2015 Views

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJA - Latvian Academy of Sciences

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJA - Latvian Academy of Sciences

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJA - Latvian Academy of Sciences

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

UDK 061.23:001(474.3)(058)<br />

La 811<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJA<br />

Akadçmijas laukums 1<br />

Rîga, LV 1050<br />

Latvija<br />

Tel.: 7225361. Fakss: 7821153<br />

E pasts: lza@lza.lv<br />

http://www.lza.lv<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Gadagrâmata 2007 ir turpinâjumizdevums — jau<br />

piecpadsmitais ar ðâdu nosaukumu. Iepriekðçjie laidieni atspoguïoja situâciju 1990.,<br />

1992., 1992./1993., 1995.—2006. gadâ. Gadagrâmatas 2007 iznâkðana ir pieskaòota<br />

akadçmijas gada pilnsapulcei.<br />

Gadagrâmatâ ievietoti Latvijas Zinâtòu akadçmijas pamatdokumenti, galvenâs<br />

ziòas par akadçmiju, tâs struktûru un locekïiem, pârskata tipa materiâli par akadçmijas<br />

darbîbu 2005. gadâ, atseviðíi LZA dokumenti (kuru atkârtota publicçðana nâkamajâs<br />

gadagrâmatâs nav paredzçta), îsas ziòas par Latvijas zinâtniskajâm iestâdçm.<br />

Publicçtie dati atspoguïo stâvokli 2007. gada 15. martâ.<br />

ISBN 978-9984-808-00-0<br />

ISSN 1407-0413<br />

© Latvijas Zinâtòu akadçmija, 2007


SATURS<br />

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas galveno pasâkumu kalendârs . . . . . . . . . . . . . . 8<br />

PAMATDOKUMENTI<br />

Latvijas Republikas likumdoðana par Latvijas Zinâtòu akadçmijas statusu . . . . 9<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Harta . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Statûti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 14<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STRUKTÛRAS<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Senâts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 27<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidijs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 29<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas valde . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 31<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Uzraudzîbas padome . . . . . . . . . . . . . . 31<br />

Latvijas Zinâtòu Akadçmijas Vçstis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32<br />

Akadçmijas personâls . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 33<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LOCEKÏI<br />

Îstenie locekïi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 35<br />

Goda locekïi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 46<br />

Ârzemju locekïi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 51<br />

Korespondçtâjlocekïi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 61<br />

Goda doktori . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 71<br />

Pârmaiòas LZA locekïu sastâvâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 78<br />

In memoriam . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 79<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS GODA MECENÂTI . . . . . . . . . . . . 82<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielâ medaïa . . . . . . . . . . . . . . . . . 83<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas vârdbalvas . . . . . . . . . . . . . . . . . . 83<br />

Izcilie zinâtnieki, kuru vârdâ nosauktas Latvijas Zinâtòu akadçmijas balvas . . . 85<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un sponsoru kopîgâs balvas . . . . . . . . . . . 90<br />

Balvas un prçmijas jaunajiem zinâtniekiem . . . . . . . . . . . . . . . . 93<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielâs medaïas, balvu un prçmiju laureâti<br />

2006. un 2007. gadâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 95<br />

Latvijas zinâtnieki — citu ievçrojamâko zinâtnisko apbalvojumu laureâti<br />

2006. gadâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 100<br />

Balvu un prçmiju jauniem zinâtniekiem un studentiem laureâti . . . . . . . . 101<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ<br />

DARBÎBA 2006. GADÂ<br />

Nozîmîgi notikumi Latvijas zinâtnç un Latvijas Zinâtòu akadçmijâ 2006. gadâ . 107<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulces . . . . . . . . . . . . . . . . . 128<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas sçdes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 139<br />

LZA Senâta darbîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 152<br />

Senâta sçdes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 152<br />

2006. gadâ pieðíirtie LZA Atzinîbas raksti . . . . . . . . . . . . . . 155<br />

Zinâtniskie ziòojumi LZA Senâta sçdçs 2006. gadâ . . . . . . . . . . 156<br />

LZA prezidija darbîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 185<br />

LZA valdes darbîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 186


LZA budþeta izpilde 2006. gadâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 187<br />

LZA Fonda darbîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 188<br />

Ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju saistîtu organizâciju darbîba 2006. gadâ. . . . . 189<br />

ZINÂTÒU NODAÏAS<br />

Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïa . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 194<br />

Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïa . . . . . . . . . . . . . . 199<br />

Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa . . . . . . . . . . . . . . . . . . 205<br />

Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïa . . . . . . . . . . . . . . . . 214<br />

Ârzemju locekïu nodaïa . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 220<br />

STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 221<br />

1.pielikums. DOKUMENTI<br />

LZA un a/s “Latvijas dzelzceïð” sadarbîbas lîgums . . . . . . . . . . . . . 230<br />

LZA Emîlijas Gudrinieces balvas jaunajiem zinâtniekiem nolikums . . . . . . 232<br />

Nolikums par LZA Artura Balklava balvas pieðíirðanu . . . . . . . . . . . 234<br />

2.pielikums. LZAGADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTU<br />

RÂDÎTÂJS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 236<br />

3.pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES<br />

LATVIJÂ<br />

Latvijas Republikas Izglîtîbas un zinâtnes ministrija . . . . . . . . . . . . 242<br />

Latvijas Zinâtnes padome . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 242<br />

Augstâkâs izglîtîbas padome . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 245<br />

Valsts zinâtniskâs kvalifikâcijas komisija . . . . . . . . . . . . . . . . . 245<br />

Valsts emeritçto zinâtnieku padome . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 245<br />

Latvijas Zinâtnieku savienîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 245<br />

Latvijas universitâtes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 246<br />

Zinâtniskie institûti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 247<br />

Fizikas, matemâtikas un tehnisko zinâtòu institûti (247). Íîmijas un bioloìijas<br />

zinâtòu institûti (249). Medicînas zinâtòu institûti (251). Lauksaimniecîbas un<br />

meþa zinâtòu institûti (251). Humanitâro un sociâlo zinâtòu institûti (253).<br />

Ekonomikas institûti (254).<br />

Citas zinâtniskâs iestâdes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 254<br />

Zinâtniskâ izdevçjdarbîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 256<br />

4.pielikums. <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNES ORGANIZÇÐANÂ IESAISTÎTO<br />

PERSONU ALFABÇTISKAIS RÂDÎTÂJS . . . . . . . . . . . . . . . . . . 260


IEVADS<br />

Kopð 2004. gada Latvijas zinâtne tâpat kâ visa Latvija pilntiesîgi<br />

iekïâvusies Eiropas Savienîbas zinâtnes telpâ. 2006. gadâ tika izstrâdâts<br />

Nacionâlâs attîstîbas plâns un operacionâlâs programmas ES struktûrfondu<br />

apgûðanai 2007.–2013. gadâ, paredzot arî bûtisku zinâtnes attîstîbu, tai skaitâ<br />

jaunus finansçðanas mehânismus. 2005. gadâ Valsts prezidentes izveidotâs<br />

Stratçìiskâs analîzes komisijas Zinâtnes apakðkomisija pabeidza darbu pie<br />

Latvijas zinâtnes, tehnoloìiskâs attîstîbas un inovâciju stratçìijas projekta.<br />

2006. gads Latvijas zinâtnei bija gads, kad pilnâ mçrâ sâka darboties<br />

jaunais 2005. gadâ pieòemtais Zinâtniskâs darbîbas likums, un atbilstoði tam<br />

Ministru kabinets pieòçma vairâkus nolikumus, noteikumus un rîkojumus.<br />

2006. gads Latvijas zinâtnei bija gads, kad atbilstoði Zinâtniskâs darbîbas<br />

likumam zinâtnes finansçjums no valsts budþeta pieauga par 0,15% no IKP.<br />

Pieauga zinâtnes finansçjums augstskolâs, valsts programmu finansçjums,<br />

daïçji tika sâkts realizçt bâzes finansçjumu. Absolûtajâ izteiksmç Latvijas<br />

zinâtne 2006. gadâ no daþâdiem avotiem saòçma ap 75 miljonus eiro. 2007.<br />

gadâ Latvijas zinâtnes finansçjumam nâks vçl klât ap 75 miljonus eiro finansçjums<br />

no ES struktûrfondiem. Finansçjums no valsts budþeta 2007. gadâ<br />

pieaugs vçl par 0,15% no IKP. Ðie lîdzekïi tiks novirzîti, lai pilnîbâ veiktu<br />

valsts programmu finansçjumu un pilnîbâ realizçtu bâzes finansçjumu.<br />

Bûtiskâ zinâtnes papildu finansçðana ïauj aktivizçt Latvijas zinâtnisko<br />

darbîbu un sâkt jaunu zinâtnieku piesaisti.<br />

2005.–2006. gadâ tika sagatavotas un finansçðanas mehânismos iestrâdâtas<br />

Latvijas zinâtnes prioritâtes tuvâkajam periodam. Latvijâ jau agrâk<br />

bija fiksçti tâdi zinâtnes prioritârie virzieni kâ informâciju tehnoloìijas,<br />

materiâlzinâtnes, biotehnoloìija un farmâcija, koksnes tehnoloìija un<br />

nacionâlâs humanitârâs zinâtnes (Letonika). Tagad zinâtnes prioritâtes 2006.–<br />

2010. gadam ietver arî agrobiotehnoloìiju, medicînas zinâtni, enerìçtiku un<br />

5


IEVADS<br />

vides zinâtni. Lai nodroðinâtu Lisabonas stratçìijas 1+2%finansçjuma optimâlu<br />

apguvi, nepiecieðams forsçti attîstît doktorantûras un pçcdoktorantûras<br />

sistçmu un piesaistît visa veida darbaspçku zinâtniskajâm un tehnoloìiskajâm<br />

izstrâdnçm. Latvijâ ir uzsâkta un aktîvi jâturpina daþâdu zinâtnes, tehnoloìisko<br />

kompetences centru un parku, tehnoloìijas pârneses centru attîstîba,<br />

jo tâ ir reâla iespçja îstenot saikni ar uzòçmçjdarbîbu. Bûtiska ir nacionâlo<br />

humanitâro zinâtòu (Letonikas) speciâla finansçðana, atdalot to no lietiðíâs<br />

zinâtnes. Ir panâkts speciâls papildu finansçjums Letonikas programmai, kuru<br />

koordinç Latvijas Zinâtòu akadçmija. 2007. gada oktobrî notiks Letonikas<br />

II kongress.<br />

Kâda ðobrîd ir Zinâtòu akadçmijas loma Latvijâ Pirms 15 gadiem –<br />

1992. gada 14. februârî – ar Hartas un jaunu statûtu pieòemðanu iesâkâs<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas reorganizâcijas process. Tagad to lielâ mçrâ var<br />

uzskatît par pabeigtu. Latvijas Zinâtòu akadçmija ir radusi stabilu vietu<br />

Latvijas zinâtnes organizatoriskajâ sistçmâ un veic izvçlçto Rietumeiropas<br />

klasiskâ tipa zinâtòu akadçmijas misiju. Akadçmija apvieno savus îstenos<br />

locekïus un korespondçtâjlocekïus — 208 Latvijas izcilâkos zinâtniekus. Par<br />

Akadçmijas goda locekïiem ir ievçlçti 52 kultûras un izglîtîbas diþgari. Par<br />

Akadçmijas ârzemju locekïiem ir ievçlçti 92 izcili ârzemju zinâtnieki, no<br />

kuriem daudzi ir Latvijas izcelsmes. Tâpçc var uzskatît, ka Latvijas Zinâtòu<br />

akadçmija apvieno kâ Latvijas vietçjo, tâ arî citâs pasaules valstîs mîtoðo<br />

intelektuâlo potenciâlu, kurð saistîts ar Latvijas zinâtni. Tâdçjâdi Latvijas<br />

Zinâtòu akadçmija veido valsts augstâko <strong>of</strong>iciâlo zinâtnes ekspertu<br />

kontingentu Latvijâ.<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmija tradicionâli ir Latvijas zinâtnieku (gan LZA<br />

locekïu, gan citu zinâtnieku) diskusiju vieta par zinâtnes svarîgâkajâm<br />

problçmâm. Ðîs diskusijas notiek akadçmijas un tâs zinâtòu nodaïu sçdçs,<br />

konferencçs, kâ arî daþâdâs komisijâs un darba grupâs. Pçdçjâ laikâ (un it<br />

îpaði 2004.–2006. gadâ) Latvijas Zinâtòu akadçmija aktîvi pievçrsâs ne tikai<br />

konkrçtiem zinâtnes jautâjumiem, bet arî zinâtnes, tehnoloìijas un inovâciju<br />

problçmâm kopumâ, lîdz ar to vairâk akcentçjot lietiðíâs zinâtnes problçmas.<br />

Mums jâstrâdâ tâ, lai ðâdâs sçdçs pieòemtajos Zinâtòu akadçmijas slçdzienos<br />

vairâk ieklausîtos LR Saeima, LR Ministru kabinets, ministrijas un ðîm<br />

problçmâm tiktu nodroðinâts finansiâls atbalsts.<br />

6


IEVADS<br />

Tradicionâla akadçmijas darbîbas joma ir Latvijas zinâtnes starptautiskie<br />

sakari — gan divpusçjie, gan pârstâvniecîba starptautiskajâs organizâcijâs.<br />

Îpaði cieða sadarbîba izveidojusies ar Baltijas valstu un Ziemeïvalstu zinâtòu<br />

akadçmijâm. 2005. gadâ jûnijâ Hesinkos notika 10. Baltijas Intelektuâlâs<br />

sadarbîbas konference, bet 11.konference notiks 2007. gada oktobrî Rîgâ.<br />

Analizçjot zinâtnes stâvokli, Zinâtòu akadçmija veic Latvijas zinâtnieku<br />

nozîmîgâko devumu ekspertîzi un novçrtçðanu. Ievçrojamu rezonansi<br />

sabiedrîbâ un masu saziòas lîdzekïos ir guvusi izcilâko Latvijas zinâtnes<br />

sasniegumu nosaukðana katra gada beigâs (par atzinîbâm 2006. gadâ sk. ðîs<br />

grâmatas 110. lpp.). Par augstâko apbalvojumu zinâtnç Latvijas zinâtnieki<br />

uzskata LZA Lielo medaïu. Zinâtnieku sasniegumi aizvadîtajâ gadâ atzîmçti<br />

arî ar citâm LZA balvâm, daudzas no kurâm ir iedibinâtas kopâ ar lieliem<br />

Latvijas uzòçmumiem.<br />

2007. gada 14. martâ<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidents


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS<br />

GALVENO PASÂKUMU KALENDÂRS<br />

2007. GADS<br />

12. aprîlî Latvijas Zinâtòu akadçmijas Pavasara pilnsapulce<br />

22. novembrî Latvijas Zinâtòu akadçmijas Rudens pilnsapulce<br />

2008. GADS<br />

3. aprîlî Latvijas Zinâtòu akadçmijas Pavasara pilnsapulce<br />

20. novembrî Latvijas Zinâtòu akadçmijas Rudens pilnsapulce


PAMATDOKUMENTI<br />

<strong>LATVIJAS</strong> REPUBLIKAS LIKUMDOÐANA<br />

PAR <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATUSU<br />

ZINÂTNISKÂS DARBÎBAS LIKUMS<br />

(Pieòemts Saeimâ 2005. gada 14. aprîlî.<br />

Stâjas spçkâ ar 2005. gada 19. maiju)<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmija sastâv no vçlçtiem Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïiem<br />

un valsts pârvaldes sistçmâ ir atvasinâta publisko tiesîbu persona ar autonomu<br />

kompetenci, kuras tiesîbas un pienâkumi noteikti tâs Hartâ, ðajâ likumâ un citos<br />

likumos, kâ arî tâs statûtos un kuru daïçji finansç no valsts budþeta. Latvijas Zinâtòu<br />

akadçmijas Hartu apstiprina Saeima un tajâ ir norâdîti Latvijas Zinâtòu akadçmijas<br />

darbîbas mçríi, pamatvirzieni, tiesiskie un ekonomiskie pamati, pârvaldes sistçma,<br />

tiesîbas un pienâkumi.<br />

...<br />

9


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS HARTA<br />

(Pieòçmusi Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulce 1996. gada 22. novembrî.<br />

Apstiprinâjusi Latvijas Republikas Saeima 1997. gada 23. janvârî)<br />

PREAMBULA<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmija ir vairâku agrâk Latvijâ pastâvçjuðu zinâtnisko biedrîbu<br />

ideju un darbîbas mantiniece. Tâs priekðteces ir 1815. gadâ Jelgavâ dibinâtâ Kurzemes<br />

Literatûras un mâkslas biedrîba un Rîgas Latvieðu biedrîbas sastâvâ 1869. gadâ<br />

dibinâtâ Zinâtnîbas (Zinîbu) komisija, kas 1932. gadâ tika pârveidota par Zinâtòu<br />

komiteju ar privâtas zinâtòu akadçmijas statusu.<br />

Kopð 1919. gada Latvijas Republikas valdîba vairâkkârt bija apsvçrusi <strong>of</strong>iciâlas<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas dibinâðanu. Ðo nodomu 1927. gadâ atbalstîja izglîtîbas<br />

ministrs J. Rainis. 1935. gadâ Ministru prezidents K. Ulmanis publiski paziòoja nodomu<br />

izveidot Latvijas Zinâtòu akadçmiju, un kâ pirmâ tâs sastâvdaïa ar Latvijas Republikas<br />

likumu 1936. gada 14. janvârî tika nodibinâts Latvijas vçstures institûts.<br />

Zinâtòu akadçmija Latvijâ darbîbu uzsâka 1946. gada 14. februârî, kad akadçmijas<br />

locekïi sanâca uz pirmo kopsapulci. Par Zinâtòu akadçmijas un tâs institûtu pamatkodolu<br />

kïuva Latvijas Universitâtes un Latvijas Lauksaimniecîbas akadçmijas zinâtnieki.<br />

Pieòemot Hartu un jaunus Statûtus, ar 1992. gada 14. februâra kopsapulces lçmumu<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmija pârveidota par klasiska tipa akadçmiju, kura apvieno<br />

vçlçtus locekïus — izcilus zinâtniekus un citus gara darbiniekus.<br />

Atjaunotajâ Latvijas Republikâ Latvijas Zinâtòu akadçmija veicina zinâtòu<br />

attîstîbu, veic zinâtniskus pçtîjumus. Tâ gâdâ, lai apzinâtu, pçtîtu, izkoptu, saglabâtu<br />

un nodotu nâkamajâm paaudzçm visu to îpaðo, ko pasaules zinâtnei un kultûrai ir devusi<br />

un spçj dot Latvija un latvieðu tauta: nacionâlo kultûru, valodu, folkloru, literatûru,<br />

sociâlo un saimniecisko pieredzi, tradîcijas. Tâ pçtî un saglabâ Rîgas un Latvijas<br />

novadu kultûrvçsturiskâs tradîcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulç.<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmija ir iekïâvusies starptautiskajâ zinâtniskajâ kopîbâ, sadarbojas<br />

ar citâm zinâtòu akadçmijâm un zinâtniskâm organizâcijâm Eiropâ un<br />

pasaulç.<br />

1. pants. <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS TIESISKAIS PAMATS<br />

Latvijas Republikâ ir viena valsts izveidota Latvijas Zinâtòu akadçmija kâ nacionâlas<br />

nozîmes zinâtnes centrs. Latvijas Zinâtòu akadçmija ir autonoms tiesîbu subjekts,<br />

kurð sastâv no ievçlçtiem Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïiem un kuru<br />

subsidç valsts. Latvijas Zinâtòu akadçmija darbojas saskaòâ ar tâs Hartu un Statûtiem.<br />

Hartu pieòem Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulce un apstiprina Latvijas Repub-<br />

10


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS HARTA<br />

likas Saeima. Saeima vai Ministru kabinets var noteikt Latvijas Zinâtòu akadçmijai<br />

îpaðus uzdevumus un pilnvaras zinâtnes jomâ.<br />

Ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju var bût saistîtas zinâtniskâs pçtniecîbas iestâdes,<br />

biedrîbas, fondi, zinâtniski tehniskas organizâcijas, universitâtes un augstskolas. To<br />

sadarbîbu ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju nosaka savstarpçja vienoðanâs. Akadçmijas<br />

mçríu veikðanai tiek veidotas zinâtnieku grupas vai iestâdes, kuras var darboties Latvijas<br />

Zinâtòu akadçmijas ietvaros.<br />

Par Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïiem ievçlç izcilus Latvijas un ârzemju<br />

zinâtniekus un par goda locekïiem — arî citu jomu vispâratzîtus Latvijas gara darbiniekus.<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmija ir juridiska persona. Tâ ievçro Latvijas Republikas<br />

likumus un starptautiskâs tiesîbu normas.<br />

2. pants. <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS DARBÎBAS MÇRÍI<br />

UN PAMATVIRZIENI<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas darbîbas mçríi un pamatvirzieni ir:<br />

zinâtnes attîstîðana, pçtîjumu veicinâðana un veikðana fundamentâlo un lietiðío<br />

zinâtòu jomâ, Latvijas tautas un valsts vçstures, kultûras un valodas izpçtes un izkopðanas<br />

veicinâðana, kâ arî ar Latvijas dabas resursiem, to optimâlas izmantoðanas<br />

iespçju un apkârtçjâs vides aizsardzîbu saistîtu pçtîjumu atbalstîðana;<br />

Latvijas attîstîbas procesu prognozçðana, tautas un valdîbas operatîva iepazîstinâðana<br />

ar zinâtniskâm prognozçm par daþâdu tautsaimniecisku, kultûras un sociâlu<br />

noriðu un projektu vçlamâm un nevçlamâm sekâm.<br />

3. pants. <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS TIESÎBAS<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijai ir tiesîbas:<br />

sadarboties ar augstâkâs izglîtîbas un zinâtniskâs darbîbas organizatoriskâs<br />

sistçmas institûcijâm, deleìçt savus pârstâvjus ðo institûciju darbâ;<br />

saòemt informâciju par to likumu un normatîvo aktu gatavoðanu un grozîðanu<br />

Saeimas komisijâs, ministrijâs un citâs valsts iestâdçs, kuri saistîti ar zinâtni un augstâko<br />

izglîtîbu, kâ arî izteikt viedokli par ðiem dokumentiem;<br />

uzòemties iniciatîvu jaunu zinâtnisku virzienu un ar to saistîtu zinâtnisku institûciju<br />

veidoðanâ;<br />

pieðíirt Latvijas Zinâtòu akadçmijas goda doktora grâdu Latvijas un ârzemju<br />

zinâtniekiem;<br />

ierosinât un pieòemt savas Hartas grozîjumus, iesniegt tos apstiprinâðanai Saeimâ;<br />

11


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS HARTA<br />

glabât savos arhîvos, krâtuvçs un bibliotçkâs zinâtnes, literatûras, mâkslas un<br />

citu kultûras darbinieku rokrakstus un dokumentus, kâ arî citus zinâtnei un vçsturei<br />

nozîmîgus materiâlus.<br />

4. pants. <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PIENÂKUMI<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas pienâkumi ir:<br />

aktîva piedalîðanâs Latvijas zinâtnes politikas veidoðanâ un operatîva Saeimas<br />

un valdîbas konsultçðana zinâtnes jautâjumos;<br />

lîdzdalîba daþâdu valsts programmu zinâtniskajâ ekspertîzç, pçtîjumu, projektu,<br />

programmu un zinâtnisko iestâþu pçtnieciskâ lîmeòa izvçrtçðanâ;<br />

balvu pieðíirðana par izcilâkiem veikumiem Latvijas zinâtnç;<br />

Latvijas zinâtnes un zinâtnieku paðpârvaldes un demokrâtijas veicinâðana, ðo<br />

principu aizstâvîba valsts struktûrâs un masu saziòas lîdzekïos;<br />

rûpes par jaunu pçtnieku paaudþu iesaisti zinâtnç un pensionçto, t.sk. valsts<br />

emeritçto zinâtnieku sociâlo aizstâvîbu;<br />

zinâtniskâs pçtniecîbas çtikas, diskusijas principu un tradîciju sargâðana,<br />

saglabâðana un izkopðana, Latvijas zinâtòu vçstures un zinâtniecîbas problçmu izpçte;<br />

rûpes par zinâtniskâs literatûras izdoðanu, zinâtnisko terminoloìiju un enciklopçdiju<br />

zinâtnisko lîmeni Latvijâ;<br />

zinâtnisko kongresu, konferenèu, atklâtu Latvijas Zinâtòu akadçmijas sçþu,<br />

diskusiju un konkursu organizçðana un zinâtnes sasniegumu popularizçðana;<br />

Latvijas zinâtnes un nacionâlâs kultûras mantojuma krâtuvju — Latvijas<br />

Akadçmiskâs bibliotçkas, Misiòa bibliotçkas un Latvieðu folkloras krâtuves —<br />

zinâtniska pârziòa;<br />

Latvijas zinâtnieku starptautisko kontaktu veidoðana un veicinâðana, sadarbîba<br />

ar citâm zinâtòu akadçmijâm, zinâtniskâm biedrîbâm un savienîbâm, starptautisko<br />

zinâtnisko sakaru uzturçðana un Latvijas zinâtnes pârstâvniecîba starptautiskâs zinâtniskâs<br />

organizâcijâs.<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmija ik gadu publicç pârskatu par savu darbîbu.<br />

5. pants. <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS SASTÂVS<br />

UN PÂRVALDE<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas sastâvu veido: îstenie locekïi (akadçmiíi), goda locekïi,<br />

ârzemju locekïi, korespondçtâjlocekïi. To skaitu, kandidâtu izvirzîðanas un<br />

apsprieðanas kârtîbu zinâtniskâ sabiedrîbâ, kâ arî ievçlçðanas kârtîbu nosaka Latvijas<br />

Zinâtòu akadçmijas Statûti.<br />

12


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS HARTA<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas augstâkais lçmçjorgâns ir pilnsapulce, kurâ piedalâs<br />

ievçlçti îstenie, goda, ârzemju locekïi un korespondçtâjlocekïi. Hartas un Statûtu<br />

jautâjumus un jaunu locekïu uzòemðanu izlemj îstenie locekïi. Lai sekmçtu starpdisciplinâru<br />

problçmu risinâðanu un radniecîgo zinâtòu pârstâvju kontaktus, akadçmijas locekïi<br />

izveido Latvijas Zinâtòu akadçmijas zinâtòu nodaïas. Pilnsapulèu starplaikâ<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas darbu vada tâs locekïu ievçlçts prezidents un Senâts.<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulce ievçl uzraudzîbas padomi. Latvijas<br />

Zinâtòu akadçmijas daþâdu darbîbas jomu organizçðanai un operatîvu lçmumu<br />

pieòemðanai tiek izveidots prezidijs, valde un citas organizatoriskas struktûras. Ðo<br />

struktûru sastâvu un pienâkumus nosaka Latvijas Zinâtòu akadçmijas Statûti.<br />

6. pants. <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS DARBÎBAS<br />

EKONOMISKAIS PAMATS<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas darbîbai nepiecieðamais finansçjums tiek subsidçts no<br />

valsts budþeta. Latvijas Zinâtòu akadçmija valsts noteiktâ kârtîbâ iesniedz motivçtu finansçjuma<br />

pieprasîjumu nâkamajam gadam kopâ ar gadskârtçjo pârskatu. Latvijas<br />

Zinâtòu akadçmijas speciâlo budþetu veido lîdzekïi, kurus iegûst no:<br />

pasûtîjumu izpildes un uzòçmçjdarbîbas;<br />

îpaðumu apsaimniekoðanas;<br />

ziedojumiem un dâvinâjumiem;<br />

citiem avotiem.<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas îpaðumâ vai valdîjumâ var bût nekustamais un kustamais<br />

îpaðums — zeme, çkas un cita manta, kuru tai nodevuðas valsts institûcijas vai<br />

kuru tâ ieguvusi savas darbîbas rezultâtâ vai uz cita tiesiska pamata, kâ arî intelektuâlais<br />

îpaðums, nauda un vçrtspapîri Latvijâ un ârvalstîs.<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas pârziòâ ir iestâdes un organizâcijas, kas nepiecieðamas<br />

tâs darbîbai, kâ arî iestâdes un organizâcijas, kuras sekmç zinâtnes funkcionçðanu.<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas îpaðumu un tâs valdîjumâ un pârziòâ esoðo objektu<br />

pârvaldes kârtîbu nosaka Latvijas Zinâtòu akadçmijas Statûti.<br />

7. pants. <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïu pilnsapulce patstâvîgi pieòem un/vai groza<br />

savus Statûtus, kuri nedrîkst bût pretrunâ ar ðîs Hartas nostâdnçm.


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI<br />

(Apstiprinâti ar Latvijas Zinâtòu akadçmijas kopsapulces<br />

1992. gada 14. februâra lçmumu Nr. 7.<br />

Grozîti ar LZA pilnsapulces 1992. gada 24. novembra, 1993. gada 11. februâra,<br />

1994. gada 18. februâra, 1997. gada 21. novembra un 2002.gada 4. aprîïa lçmumu)<br />

1. nodaïa. VISPÂRÎGIE NOTEIKUMI<br />

1.1. Latvijas Zinâtòu akadçmija (LZA) ir autonoms tiesîbu subjekts, kas sastâv no<br />

ievçlçtiem Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïiem un ko subsidç valsts. Latvijas<br />

Zinâtòu akadçmija darbojas saskaòâ ar tâs Hartu, kuru pieòçmusi Latvijas Zinâtòu<br />

akadçmijas pilnsapulce un apstiprinâjusi Latvijas Republikas Saeima 1997. gada<br />

23. janvârî, un ðiem Statûtiem. LR Saeima vai Ministru kabinets var noteikt Latvijas<br />

Zinâtòu akadçmijai îpaðus uzdevumus un pilnvaras zinâtnes jomâ.<br />

Par Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïiem ievçlç izcilus Latvijas un ârzemju<br />

zinâtniekus un par goda locekïiem — arî citu jomu vispâratzîtus Latvijas gara darbiniekus.<br />

Ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju lîgumiski, asociatîvi vai citâdâs juridiskâs formâs<br />

var bût saistîtas juridiski patstâvîgas zinâtniskâs pçtniecîbas iestâdes, biedrîbas, fondi,<br />

zinâtniski tehniskas organizâcijas, universitâtes un citas augstskolas. To sadarbîbu ar<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmiju nosaka savstarpçja vienoðanâs. Akadçmijas mçríu<br />

îstenoðanai var izveidot zinâtnieku kolektîvus vai institûcijas, kuras var darboties<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas ietvaros, kâ arî piesaistît ekspertus no zinâtnieku un<br />

speciâlistu vidus.<br />

1.2. Latvijas Zinâtòu akadçmija ir juridiska persona. Tâ ievçro Latvijas Republikas<br />

likumus un starptautisko tiesîbu normas.<br />

1.3. Latvijas Zinâtòu akadçmijas saîsinâtais nosaukums ir LZA. Tâs nosaukums<br />

citâs valodâs tulkojams ðâdi: Academia Scientiarum Latviensis (latîòu val.), <strong>Latvian</strong><br />

<strong>Academy</strong> <strong>of</strong> <strong>Sciences</strong> (angïu val.), Academie des <strong>Sciences</strong> de Lettonie (franèu val.),<br />

Akademie der Wissenschaften Lettlands (vâcu val.), Ëàòâèéñêàÿ Àêàäåìèÿ íàóê<br />

(krievu val.).<br />

1.4. LZA atraðanâs vieta — Rîga. LZA juridiskâ adrese: Akadçmijas laukums 1,<br />

Rîga, LV 1524, Latvija.<br />

1.5. LZA simboliku reglamentç îpaðs nolikums. LZA krâsas ir balts, kobaltzils,<br />

zelts. LZA zîmogâ ir attçlots Latvijas Republikas valsts mazais ìerbonis un ietverti<br />

vârdi “Latvijas Zinâtòu akadçmija — Academia Scientiarum Latviensis”.<br />

1.6. LZA kâ savu “Akadçmijas dienu” atzîmç 14. februâri, jo 1946. gada<br />

14. februârî akadçmijas locekïi sanâca uz savu pirmo kopsapulci un 1992. gada<br />

14. februârî LZA pieòçma savu Hartu un jaunus Statûtus.<br />

14


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI<br />

2. nodaïa. DARBÎBAS MÇRÍI UN PAMATVIRZIENI<br />

2.1. Latvijas Zinâtòu akadçmijas darbîbas mçríi un pamatvirzieni:<br />

2.1.1. pçtîjumu veikðana un veicinâðana fundamentâlo un lietiðío zinâtòu jomâ;<br />

2.1.2. Latvijas tautas un valsts vçstures izzinâðana; Latvijas kultûras, tâs vçstures<br />

un perspektîvu apzinâðana; latvieðu valodas izpçtes un izkopðanas veicinâðana; Latvijas<br />

dabas resursu un to optimâlas izmantoðanas iespçju izvçrtçðana, ar apkârtçjâs<br />

vides aizsardzîbu saistîtu pçtîjumu sekmçðana;<br />

2.1.3. Latvijas attîstîbas procesu prognozçðana, tautas un valdîbas operatîva iepazîstinâðana<br />

ar zinâtniskâm prognozçm par daþâdu tautsaimniecisku, kultûras un sociâlu<br />

noriðu un projektu vçlamâm un nevçlamâm sekâm;<br />

2.1.4. uz zinâðanâm balstîtas sabiedrîbas veidoðana un inovatîvo tehnoloìiju<br />

attîstîbas veicinâðana Latvijâ;<br />

2.1.5. augstâkâs kvalifikâcijas zinâtniskâs ekspertîzes nodroðinâðana; ekspertatzinumu<br />

sniegðana par Latvijai un Baltijas reìionam principiâliem jautâjumiem;<br />

2.1.6. piedalîðanâs nacionâlo, Baltijas un Eiropas Savienîbas reìionâlo programmu<br />

izstrâdç un to îstenoðanâ;<br />

2.1.7. aktîva piedalîðanâs Latvijas zinâtnes politikas veidoðanâ un îstenoðanâ;<br />

Saeimas, Valsts Prezidenta, valdîbas un to iestâþu operatîva konsultçðana zinâtnes<br />

jautâjumos;<br />

2.1.8. lîgumisku vai asociatîvu attiecîbu veidoðana ar Latvijas zinâtniskâm un<br />

pr<strong>of</strong>esionâlâm biedrîbâm, fondiem, savienîbâm, asociâcijâm; LZA vârda pieðíirðana<br />

ar akadçmiju saistîtâm institûcijâm, piedalîðanâs ðo iestâþu galveno pçtniecisko<br />

virzienu izvçrtçðanâ, ja to paredz savstarpçja vienoðanâs;<br />

2.1.9. aktîvas sadarbîbas veidoðana ar Latvijas augstskolâm, vienotas akadçmiskâs<br />

vides veidoðana Latvijâ un piedalîðanâs augstâkâs kvalifikâcijas zinâtnieku sagatavoðanâ;<br />

2.1.10. zinâtniskâs literatûras un enciklopçdiju izdoðanas veicinâðana, un to zinâtniskâ<br />

lîmeòa paaugstinâðana Latvijâ;<br />

2.1.11. latvieðu zinâtniskâs terminoloìijas izstrâdes veicinâðana;<br />

2.1.12. zinâtnisku kongresu, konferenèu, atklâtu ZA sçþu, konkursu organizçðana,<br />

zinâtnes sasniegumu popularizçðana;<br />

2.1.13. starpdisciplinâru pçtîjumu veidoðana, iniciatîva jaunu zinâtnisku virzienu<br />

iedibinâðanâ;<br />

2.1.14. sadarbîba ar citâm zinâtòu akadçmijâm, zinâtniskâm asociâcijâm, apvienîbâm,<br />

biedrîbâm un savienîbâm; starptautisko zinâtnisko sakaru uzturçðana un<br />

Latvijas zinâtnes pârstâvîba starptautiskâs zinâtniskâs organizâcijâs;<br />

15


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI<br />

2.1.15. LZA balvu un stipendiju pieðíirðana par darbiem zinâtnç, tai skaitâ kopîgi<br />

ar universitâtçm, citâm augstskolâm un zinâtnes mecenâtiem vai citâm zinâtni atbalstoðâm<br />

organizâcijâm; piedalîðanâs zinâtnisku darbu ieteikðanâ un izvçrtçðanâ valsts<br />

un starptautiskiem apbalvojumiem;<br />

2.1.16. Latvijas zinâtnieku un ar Latviju saistîto ârzemju zinâtnieku devuma un<br />

potenèu izvçrtçðana un ieteikðana ievçlçðanai par akadçmijas îstenajiem, ârzemju, goda<br />

locekïiem vai korespondçtâjlocekïiem;<br />

2.1.17. Latvijas zinâtòu vçstures un zinâtniecîbas pçtîjumu veicinâðana, nodroðinot<br />

zinâtnisko tradîciju saglabâðanu un izkopðanu;<br />

2.1.18. zinâtnieka çtikas kodeksa un zinâtnisko diskusiju principu izstrâde un<br />

tâlâka izkopðana;<br />

2.1.19. jaunu pçtnieku paaudþu iesaiste zinâtnç;<br />

2.1.20. pensionçto (to skaitâ valsts emeritçto) zinâtnieku sociâlâ aizstâvîba un viòu<br />

aktivitâðu atbalsts.<br />

2.2. Lai îstenotu akadçmijas Hartâ un ðo Statûtu 2.1. punktâ noteiktos darbîbas<br />

mçríus, LZA izmanto savu locekïu un akadçmijas izveidoto institûciju darbîbu, sekmç<br />

atseviðíu zinâtnisku pçtîjumu, zinâtniski organizatoriskâs un izdevçjdarbîbas finansçðanu.<br />

3. nodaïa. LZA LOCEKÏI<br />

3.1. LZA sastâvâ ietilpst:<br />

3.1.1. îstenie locekïi (akadçmiíi), no tiem vecumâ lîdz 70 gadiem ne vairâk kâ<br />

100;<br />

3.1.2. goda locekïi (kopskaitâ ne vairâk kâ 60);<br />

3.1.3. ârzemju locekïi (ne vairâk kâ 100);<br />

3.1.4. korespondçtâjlocekïi (no tiem vecumâ lîdz 70 gadiem ne vairâk kâ 100).<br />

3.2. LZA locekïu ievçlçðanas kârtîba ir ðâda.<br />

3.2.1. Par LZA îstenajiem locekïiem ievçlç izcilus Latvijas zinâtniekus, kuru<br />

pçtîjumi Latvijâ un pasaulç ir plaði atzîti. Par LZA îsteno locekli zinâtnieku var<br />

ievçlçt, ja viòð nav sasniedzis 70 gadu vecumu. Ievçlçto LZA îsteno locekli pçc 70<br />

gadu vecuma sasniegðanas neietver 3.1.1. punktâ paredzçtajâ kopskaitâ, taèu viòð<br />

saglabâ balsstiesîbas LZA saietos.<br />

3.2.2. Par LZA goda locekïiem ievçlç izcilus Latvijas vai citu valstu zinâtnes,<br />

kultûras, tautsaimniecîbas, izglîtîbas un sabiedriskos darbiniekus, kuri dzîvo un strâdâ<br />

Latvijâ vai kuriem ir cieða sadarbîba ar Latviju un tâs zinâtni.<br />

16


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI<br />

3.2.3. Par LZA ârzemju locekïiem ievçlç izcilus pasaules zinâtniekus, kuri dzîvo<br />

un strâdâ galvenokârt ârzemçs.<br />

3.2.3.1. Izvçloties ârzemju locekïu kandidâtus, îpaða uzmanîba tiek pievçrsta ârzemçs<br />

dzîvojoðiem un strâdâjoðiem Latvijas izcelsmes zinâtniekiem.<br />

3.2.3.2. LZA ârzemju loceklis, pârceïoties uz pastâvîgu dzîvi Latvijâ un uzsâkot<br />

ðeit zinâtnisku darbîbu, ar pilnsapulces balsojumu var tikt ievçlçts par LZA îsteno<br />

locekli vai korespondçtâjlocekli.<br />

3.2.4. Par LZA korespondçtâjlocekïiem ievçlç Latvijâ kâdâ zinâtnes nozarç<br />

autoritâti ieguvuðus zinâtniekus, kuri spçj kvalificçti pârstâvçt attiecîgo zinâtnes<br />

nozari, ekspertçt zinâtniskos darbus un savai specializâcijai atbilstoðos zinâtniskos<br />

virzienus. Par LZA korespondçtâjlocekïiem var ievçlçt zinâtniekus, kuri nav<br />

sasnieguði 60 gadu vecumu. Ievçlçto LZA korespondçtâjlocekli pçc 70 gadu vecuma<br />

sasniegðanas neietver 3.1.4. punktâ paredzçtajâ kopskaitâ, taèu viòð saglabâ<br />

balsstiesîbas LZA saietos. LZA korespondçtâjloceklim sasniedzot 70 gadu vecumu,<br />

tiek atvçrta vakance jaunu locekïu vçlçðanâm.<br />

3.2.5.Tiesîbas veidot LZA locekïu un goda doktoru vçlçðanu nolikumus LZA<br />

pilnsapulce deleìç LZA Senâtam.<br />

3.3. LZA locekïu tiesîbas ir ðâdas:<br />

3.3.1. ierosinât zinâtnisku un zinâtniski organizatorisku jautâjumu izskatîðanu<br />

akadçmijas vai tâs nodaïas sçdç, kâ arî LZA pilnsapulcç;<br />

3.3.2. saòemt informâciju par LZA, tâs struktûru un nodaïu darbîbu;<br />

3.3.3. izstâties no LZA, iesniedzot par to rakstisku paziòojumu LZA prezidijam;<br />

3.3.4. saòemt atalgojumu par atseviðíu LZA uzdevumu izpildi saskaòâ ar ðo<br />

Statûtu 5.6.4. punktu;<br />

3.3.5. uz mûþu saglabât ar ievçlçðanu Latvijas Zinâtòu akadçmijâ iegûto nosaukumu,<br />

izòemot gadîjumus, kas paredzçti ðo Statûtu 3.3.3. un 3.7.punktâ;<br />

3.3.6. veikt zinâtnisku darbîbu LZA ietvaros, ar LZA Senâta piekriðanu organizçt<br />

zinâtniskas struktûras — darba grupas, centrus un institûtus, to skaitâ gan LZA<br />

struktûrvienîbas, gan ar LZA asociçtas juridiskas personas.<br />

3.4. LZA locekïiem ir ðâdi pienâkumi:<br />

3.4.1. aktîvi piedalîties LZA darbîbas mçríu îstenoðanâ;<br />

3.4.2. piedalîties LZA pilnsapulcçs, sçdçs un citos pasâkumos;<br />

3.4.3. publicçt savu pçtîjumu rezultâtus þurnâlâ “Latvijas Zinâtòu Akadçmijas<br />

Vçstis” vai citos Latvijas zinâtniskos izdevumos;<br />

3.4.4. piedalîties zinâtniskâs ekspertîzçs un sniegt konsultâcijas savas kompetences<br />

robeþâs;<br />

17


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI<br />

3.4.5. katru gadu sniegt akadçmijai îsu rakstisku informâciju par savu zinâtnisko<br />

vai cita rakstura darbîbu, îpaði izceïot to, kas paveikts LZA darbîbas mçríu (Statûtu<br />

2.1. punkts) îstenoðanâ un kas papildinâms personiskalâ interneta mâjaslapâ, kuru<br />

uztur LZA. Goda locekïi un ârzemju locekïi, kâ arî îstenie locekïi, kas sasnieguði 70<br />

gadu vecumu, var sniegt mutisku informâciju savâ nodaïâ.<br />

3.5. LZA ârzemju locekïu tiesîbas un pienâkumi ir ðâdi.<br />

3.5.1. Papildus 3.3. un 3.4. punktâ minçtajam LZA ârzemju locekïi var tikt<br />

iesaistîti kâ eksperti Latvijas un starptautisko zinâtnisko projektu izvçrtçðanâ, kâ arî<br />

palîdzîbas sniegðanâ, lai savâ mîtnes zemç nodibinâtu un nostiprinâtu kontaktus ar<br />

Latvijas zinâtni un zinâtniekiem.<br />

3.5.2. LZA ârzemju locekïi, kas dzîvo vienâ ârvalstî vai ârvalstu reìionâ, var<br />

izveidot ârzemju locekïu nodaïu; ðâdas nodaïas izveidoðanas faktu un tâs darbîbas<br />

mçríus apstiprina LZA pilnsapulce.<br />

3.5.3. LZA saskaòâ ar akadçmijas finansiâlâm iespçjâm sedz ârzemju locekïa vai<br />

ârpus Latvijas dzîvojoða goda locekïa uzturçðanâs izdevumus Latvijâ, ja ðî vizîte notiek<br />

pçc LZA ielûguma.<br />

3.6. LZA fondu veidoðana.<br />

3.6.1. LZA veido LZA Fondu, kura mçríis ir piesaistît finanðu lîdzekïus, lai<br />

veicinâtu zinâtnieku un studentu zinâtnisko un akadçmisko darbîbu, zinâtnisku<br />

konferenèu organizçðanu, zinâtniskâs literatûras sagatavoðanu un izdoðanu, zinâtnieku<br />

sociâlo problçmu risinâðanu un citus pasâkumus, ievçrojot lîdzekïu ziedotâju norâdîjumus.<br />

LZA Fonda darbîbu nosaka LZA Senâta apstiprinâts nolikums. LZA Fonda<br />

priekðsçdçtâju no LZA îsteno locekïu vidus ievçlç LZA pilnsapulce.<br />

3.6.2. LZA savu mçríu un pamatvirzienu (Statûtu 2. nodaïa) sasniegðanai var<br />

veidot arî citus palîdzîbas fondus papildu lîdzekïu piesaistei. To veidoðanas, izmantoðanas<br />

un kontroles kârtîbu pçc LZA Valdes ierosinâjuma apstiprina LZA Prezidijs.<br />

3.7. LZA locekïu izstâðanâs kârtîba.<br />

3.7.1. LZA îstenajiem locekïiem un korespondçtâjlocekïiem par smagiem zinâtnieka<br />

çtikas kodeksa normu pârkâpumiem LZA pilnsapulce var ieteikt izstâties no<br />

akadçmijas.<br />

3.7.2. Ja LZA loceklis saskaòâ ar ðo Statûtu 3.3.3. punktu paziòojis LZA<br />

Prezidijam par savu izstâðanos no akadçmijas, kârtçjâ LZA pilnsapulcç par to tiek<br />

sniegta informâcija, novçrtçti paziòojumâ minçtie iemesli un pieòemts lçmums par ðîs<br />

personas svîtroðanu no LZA locekïu sarakstiem.<br />

3.8. LZA locekïu vçlçðanu kârtîba.<br />

3.8.1. LZA locekïu vçlçðanas notiek saskaòâ ar ðiem Statûtiem. Vçlçðanâs jâievçro<br />

ðo Statûtu 3.1. punktâ noteiktâs normas attiecîgo locekïu kopskaitam. Jaunus LZA<br />

locekïus vçlç LZA îstenie locekïi.<br />

18


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI<br />

3.8.1.1. Jaunu LZA îsteno un ârzemju locekïu vakances rodas Statûtu 3.1. punktâ<br />

noteikto kvotu ietvaros, vai jau esoðajiem LZA îstenajiem un ârzemju locekïiem<br />

sasniedzot 70 gadu vecumu. Vçlot jaunos îstenos un ârzemju locekïus, notiek kopîgs<br />

kandidâtu konkurss bez priekðrocîbâm kâdai specialitâtei (izòemot gadîjumus, kad<br />

LZA pilnsapulce vai Senâts pieòem citu lçmumu). Vakanèu skaitu izsludina LZA<br />

Senâts aprîlî.<br />

3.8.1.2. Jaunu LZA korespondçtâjlocekïu vakances rodas Statûtu 3.1. 4. punktâ<br />

noteikto kvotu ietvaros, vai jau esoðajiem LZA korespondçtâjlocekïiem sasniedzot 70<br />

gadu vecumu. Vçlot jaunos korespondçtâjlocekïus, notiek konkurss izsludinâto zinâtnes<br />

nozaru ietvaros. Korespondçtâjlocekïu zinâtnes nozares un vakanèu skaitu, norâdot<br />

iespçjamos kandidâtus, iesaka akadçmijas nodaïas. Galîgo lçmumu par vakanèu<br />

skaitu un zinâtnes nozarçm, izvçrtçjot daþâdus ieteikumus, pieòem LZA Senâts.<br />

3.8.1.3. LZA goda locekïus vçlç LZA pilnsapulce bez iepriekð izsludinâta<br />

konkursa pçc LZA Senâta ierosinâjuma Statûtu 3.1.2. punktâ noteikto kvotu ietvaros.<br />

LZA goda locekïu kandidâtus var izvirzît LZA îstenie un goda locekïi.<br />

3.8.2. Par LZA locekïu vakancçm LZA ìenerâlsekretârs lîdz katra gada aprîïa<br />

beigâm ar preses starpniecîbu informç LZA locekïus, Latvijas zinâtniskâs iestâdes,<br />

universitâtes un citas augstskolas, zinâtniskâs biedrîbas un citas zinâtnieku organizâcijas.<br />

3.9. LZA goda doktora grâdu (Dr.h.c.) pieðíir ârvalstu un Latvijas zinâtniekiem,<br />

kuru darbi attiecîgajâ zinâtnes nozarç ir starptautiski atzîti, kuru devums ietekmçjis<br />

zinâtnes un kultûras attîstîbu Latvijâ un kuriem ir radoði zinâtniski kontakti ar LZA.<br />

LZA goda doktora grâdu pieðíir LZA nodaïas un apstiprina LZA Senâts.<br />

3.10. Par ievçrojamu materiâlu un morâlu Latvijas zinâtnes atbalstu LZA darbîbas<br />

mçríu (Statûtu 2.1. punkts) veicinâðanai LZA ar Senâta lçmumu var pieðíirt LZA<br />

goda mecenâta nosaukumu, svinîgi pasniedzot attiecîgu diplomu.<br />

4. nodaïa. LZA SAIETI<br />

4.1. LZA saietu galvenâs formas ir pilnsapulces, sçdes, simpoziji, konferences un<br />

diskusijas.<br />

4.1.1. Saieti tiek sasaukti pçc vajadzîbas. Kârtçjo saietu darba kârtîbai jâbût izziòotai<br />

iepriekð.<br />

4.1.2. Ârkârtas pilnsapulces sasauc akadçmijas prezidents vai Prezidijs pçc savas<br />

iniciatîvas vai kâdas nodaïas ierosinâjuma, vai arî, ja to pieprasa vismaz 25 akadçmijas<br />

locekïi. Ârkârtas pilnsapulce ir tiesîga uzsâkt darbu, ja zinâms, ka 2/3 îsteno<br />

locekïu (no 3.1.1. punktâ paredzçtâ kopskaita) par to saòçmuði informâciju vismaz 24<br />

stundas pirms saieta sâkuma.<br />

19


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI<br />

4.1.3. Informâciju par notikuðiem saietiem publicç þurnâlâ “Latvijas Zinâtòu<br />

Akadçmijas Vçstis” un/vai citos Latvijas zinâtniskajos un preses izdevumos.<br />

4.2. LZA sçdçs:<br />

4.2.1. noklausâs akadçmijas locekïu, LZA goda doktoru un citu zinâtnieku lekcijas<br />

un tematiskos ziòojumus;<br />

4.2.2. diskutç par konkrçtiem pasâkumiem LZA Hartâ un Statûtos pasludinâto<br />

mçríu sasniegðanai, pieòem par tiem ieteikumus;<br />

4.2.3. izvçrtç Latvijas nacionâlâs un zinâtniskâs programmas, projektus un to izpildes<br />

galarezultâtus, iesaka veidot darba grupas to izstrâdes sekmçðanai;<br />

4.2.4. apsprieþ jautâjumus par akadçmijas darba nodroðinâðanai un darbîbas mçríu<br />

îstenoðanai nepiecieðamo iestâþu un organizâciju dibinâðanu vai likvidçðanu;<br />

4.2.5. noklausâs akadçmijas locekïu un citu zinâtnieku pârskatus par svarîgâkajiem<br />

zinâtniskajiem pçtîjumiem, nacionâlo programmu un lielu tautsaimniecîbai,<br />

kultûrai un izglîtîbai nozîmîgu projektu veidoðanas un izpildes gaitu, bûtiski svarîgiem<br />

ârzemju zinâtniskajiem komandçjumiem un to rezultâtiem, kâ arî izskata citus Latvijai<br />

un tâs zinâtnei svarîgus jautâjumus.<br />

4.3. LZA sçdi vada akadçmijas prezidents vai viòa pilnvarots LZA îstenais loceklis.<br />

LZA sçdçs jautâjumus izlemj ar klâtesoðo akadçmijas locekïu balsu vienkârðu<br />

vairâkumu, ja sçdes dalîbnieku vairâkums nenobalso par citu kârtîbu. LZA sçde ir<br />

tiesîga pieòemt ieteikumus LZA Senâtam, prezidijam, valdei, prezidentam un citâm<br />

vçlçtâm LZA amatpersonâm, Latvijas Republikas Saeimai, Valsts Prezidentam, valdîbai<br />

un tâs struktûrâm.<br />

5. nodaïa. LZA PÂRVALDE, VÇLÇTÂS INSTITÛCIJAS<br />

UN AMATPERSONAS<br />

5.1. Latvijas Zinâtòu akadçmijas augstâkâ lçmçjinstitûcija ir pilnsapulce, kurâ<br />

piedalâs îstenie locekïi, goda locekïi, ârzemju locekïi un korespondçtâjlocekïi.<br />

5.1.1. Piedalîðanâs akadçmijas pilnsapulcçs ir obligâta LZA îstenajiem locekïiem<br />

un korespondçtâjlocekïiem, kuri jaunâki par 70 gadiem, ja nav objektîvu iemeslu, kas<br />

kavç ðo piedalîðanos. Pilnsapulce ir tiesîga uzsâkt darbu un pieòemt lçmumus, ja<br />

piedalâs vairâk par pusi îsteno locekïu un korespondçtâjlocekïu, kuri ir jaunâki par 70<br />

gadiem.<br />

5.1.2. Pilnsapulci vada akadçmijas prezidents vai viòa pilnvarots viceprezidents.<br />

Zinâtòu akadçmijas pilnsapulcçs jautâjumus izlemj ar klâtesoðo akadçmijas locekïu<br />

vienkârðu balsu vairâkumu, izòemot 7.1. punktâ paredzçto balsojumu par LZA Statûtu<br />

grozîjumiem. Visus personâlos jautâjumus pilnsapulce izlemj, aizklâti balsojot, ja<br />

20


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI<br />

pilnsapulce nepieòem lçmumu par atklâtu balsoðanu. Par pilnsapulces darba kârtîbâ<br />

izsludinâtiem jautâjumiem tiem LZA locekïiem, kuri nevar piedalîties pilnsapulcç,<br />

ïauts balsot pa pastu (arî gadîjumos, kad notiek atklâta balsoðana). Balsoðanai pa pastu<br />

izmantojama LZA Senâta apstiprinâta biïetena forma.<br />

5.1.3. LZA pilnsapulces sanâk vismaz 2 reizes gadâ un ir atklâtas.<br />

5.1.3.1. pavasara pilnsapulcç (parasti aprîlî) noklausâs un apstiprina LZA ìenerâlsekretâra<br />

pârskatu par akadçmijas darbîbu iepriekðçjâ gadâ, noklausâs Uzraudzîbas<br />

padomes ziòojumu un izskata citus jautâjumus;<br />

5.1.3.2. rudens pilnsapulce (parasti novembrî) noklausâs akadçmisko lekciju, ievçlç<br />

jaunus akadçmijas locekïus, pçc Senâta ieteikuma pârvçlç atseviðías akadçmijas<br />

amatpersonas un izskata citus jautâjumus.<br />

5.1.4. LZA pilnsapulce ievçlç ðâdas amatpersonas: akadçmijas prezidentu, viceprezidentus,<br />

ìenerâlsekretâru, LZA Fonda priekðsçdçtâju, Uzraudzîbas padomes<br />

priekðsçdçtâju un citas amatpersonas, kuru sarakstu apstiprina LZA pilnsapulce.<br />

Amatpersonu pilnvaru laiks ir 4 gadi, un to ievçlçðana katrâ no amatiem pieïaujama ne<br />

vairâk kâ divas reizes pçc kârtas.<br />

5.2. LZA darbu pilnsapulèu starplaikâ vada LZA Senâts kâ lçmçjinstitûcija, kopâ<br />

ar LZA prezidentu un LZA ìenerâlsekretâru.<br />

5.2.1. Senâts:<br />

5.2.1.1. reglamentç akadçmijas pârvaldîðanas, tâs svarîgu dokumentu, îpaðuma,<br />

bibliotçku, kolekciju u.tml. vçrtîbu saglabâðanas kârtîbu; no Senâta locekïu vidus<br />

ievçlç LZA pârstâvi Akadçmiskâs bibliotçkas padomç, izvirza LZA pârstâvjus valsts<br />

un starptautiskajâs institûcijâs, padomçs un komisijâs;<br />

5.2.1.2. pamatojoties uz akadçmijas sçþu un nodaïu ieteikumiem, pieòem lçmumus,<br />

to skaitâ par LZA vârda pieðíirðanu (atòemðanu) zinâtniskâm iestâdçm un<br />

organizâcijâm, kas saistîtas ar akadçmiju savstarpçju lîgumu ietvaros;<br />

5.2.1.3. dod skaidrojumus par LZA Hartu, Statûtiem un pilnsapulces lçmumiem.<br />

5.2.2. LZA Senâtâ pçc amata iekïauj ðâdus akadçmijas îstenos locekïus: akadçmijas<br />

prezidentu, viceprezidentus, ìenerâlsekretâru, LZA Fonda priekðsçdçtâju un<br />

ievçlçtos (5.7.4. punkts) akadçmijas zinâtòu nodaïu priekðsçdçtâjus. Ar LZA pilnsapulces<br />

lçmumu Senâtâ ievçlç arî citus LZA îstenos locekïus, kâ arî korespondçtâjlocekïus<br />

ar padomdevçja balsstiesîbâm. Senâta pilnvaru laiks ir 4 gadi.<br />

5.2.3. Senâta vai atseviðíu Senâta locekïu vçlçðanas notiek LZA pilnsapulcç.<br />

Jaunievçlçtâ Senâta locekïi stâjas pie savu pienâkumu pildîðanas pçc ievçlçðanas<br />

nâkamâ mçneða 1. datumâ. Lîdz tam savus pienâkumus pilda iepriekðçjâ sastâva<br />

Senâta locekïi.<br />

21


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI<br />

5.2.4. Senâts ir pilntiesîgs pieòemt lçmumus, ja sçdç piedalâs vairâk par pusi<br />

balsstiesîgo Senâta locekïu. Lçmumu pieòem, atklâti balsojot, ja Senâts nav lçmis<br />

citâdi, un tas skaitâs pieòemts, ja par to ir nobalsojis klâtesoðo Senâta locekïu<br />

vairâkums; ja balsu skaits sadalâs vienâdi, izðíiroðâ ir Senâta priekðsçdçtâja balss,<br />

izòemot vçlçðanas, kad vienâda balsu skaita gadîjumâ izvçli izðíir ar atkârtotu<br />

balsoðanu vai lozçðanu.<br />

5.3. Kârtçjo LZA organizatorisko darbu LZA pilnsapulces un Senâta darba starplaikos<br />

veic LZA prezidents kopâ ar LZA Prezidiju, kura sastâvâ ietilpst prezidents,<br />

viceprezidenti un ìenerâlsekretârs.<br />

5.3.1. Akadçmiju vada un pârstâv LZA prezidents.<br />

5.3.1.1. Prezidenta prombûtnç viòu aizstâj kâds no viceprezidentiem vai vecâkais<br />

no nodaïu priekðsçdçtâjiem.<br />

5.3.1.2. Prezidentu ievçlç uz 4 gadiem. Lai saglabâtu akadçmijas vadîbas pçctecîbu,<br />

iepriekðçjâ termiòa prezidents tradicionâli tiek ieteikts ievçlçðanai par viceprezidentu<br />

vai Senâta locekli.<br />

5.3.1.3. Prezidents var daïu no savâm amata pilnvarâm nodot citâm vçlçtâm LZA<br />

amatpersonâm, kâ arî pilnvarot citus LZA locekïus pârstâvçt atseviðías LZA intereses<br />

Latvijâ un ârzemçs, informçjot par to prezidiju vai Senâtu.<br />

5.3.2. LZA Prezidijs prezidenta vadîbâ:<br />

5.3.2.1. ierosina Senâtam apstiprinâðanai LZA vçlçto amatpersonu, izòemot Uzraudzîbas<br />

padomes locekïu, darbîbas virzienus un atbildîbu, formulç viòu konkrçtos<br />

operatîvos pienâkumus;<br />

5.3.2.2. ierosina LZA kârtçjo nozîmîgâko problçmu risinâjumus;<br />

5.3.2.3. ierosina LZA kârtçjo un ârkârtas pilnsapulèu darba kârtîbu un izziòo to<br />

akadçmijas locekïiem;<br />

5.3.2.4. veic kârtçjos LZA prezidenta, Senâta, pilnsapulces dotos darba un LZA<br />

pârstâvniecîbas uzdevumus.<br />

5.4. LZA saimniecisko un organizatorisko darbîbu plâno un îsteno ìenerâlsekretârs,<br />

kurð ir Valdes priekðsçdçtâjs.<br />

5.4.1. Ìenerâlsekretârs:<br />

5.4.1.1. izpilda akadçmijas pilnsapulces, Senâta un prezidija lçmumus;<br />

5.4.1.2. koordinç LZA nodaïu kopîgos pasâkumus (to skaitâ akadçmijas sçdes) un<br />

to programmu izstrâdi;<br />

5.4.1.3. kontrolç akadçmijas personâla darbu, aptverot arî LZA Lietu pârvaldes un<br />

citu LZA saimniecisko struktûru darbîbu, saòem no tâm regulârus pârskatus un uzdod<br />

tâm veikt nepiecieðamos pasâkumus darba optimizçðanai, nodroðina LZA finansu<br />

darbîbas auditu;<br />

22


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI<br />

5.4.1.4. regulâri informç LZA pilnsapulci, Senâtu un Prezidiju par veikto darbu.<br />

5.4.2. LZA Valde darbojas saskaòâ ar LZA Senâta pieòemtu nolikumu. LZA<br />

valdes personâlsastâvu ievçlç LZA Senâts no nodaïu priekðsçdçtâju un îsteno locekïu<br />

vidus. Valdes locekïu skaitu ierosina ìenerâlsekretârs. Ìenerâlsekretâra (valdes<br />

priekðsçdçtâja) vietnieku, kurð pilda ìenerâlsekretâra pienâkumus viòa prombûtnes<br />

laikâ, ievçlç Senâts. Valdes sastâvâ Senâts ar padomdevçja balsstiesîbâm var iekïaut<br />

citus LZA îstenos locekïus un korespondçtâjlocekïus, to vidû vçlçtas LZA amatpersonas.<br />

5.5. LZA pilnsapulce ievçlç Uzraudzîbas padomi, kura saskaòâ ar LZA pilnsapulcç<br />

apstiprinâtu nolikumu iepazîstas ar LZA darbîbu un vçrtç tâs atbilstîbu LZA<br />

Hartai, Statûtiem, seko LZA pilnsapulèu, Senâta, Prezidija un Valdes lçmumu izpildei,<br />

pilda citus LZA pilnsapulces noteiktus uzdevumus. Uzraudzîbas padomes pilnvaru<br />

laiks ir 4 gadi.<br />

5.6. LZA amatpersonu vçlçðanas kârtîba ir ðâda.<br />

5.6.1. Par akadçmijas prezidentu, viceprezidentiem, ìenerâlsekretâru un LZA<br />

Fonda priekðsçdçtâju var ievçlçt tikai Latvijas Republikas pilsoòus.<br />

5.6.2. Par akadçmijas prezidentu, viceprezidentu, ìenerâlsekretâru, akadçmijas<br />

nodaïas priekðsçdçtâju var ievçlçt LZA îstenos locekïus, kuri ievçlçðanas laikâ ir<br />

jaunâki par 70 gadiem.<br />

5.6.3. Visas akadçmijas amatpersonas tiek vçlçtas un atsauktas akadçmijas pilnsapulcçs<br />

ðâdâ kârtîbâ.<br />

5.6.3.1. LZA vçlçto amatpersonu kandidâtus no îsteno locekïu vidus var izvirzît<br />

visi LZA locekïi (îstenie, goda, ârzemju locekïi un korespondçtâjlocekïi) un LZA<br />

nodaïas, vai to izveidotâs komisijas. Izvirzîtâjam vai tâ pârstâvim Senâtam iesniegtajâ<br />

pieteikumâ motivçti jâraksturo izvirzîtâs kandidatûras. Pieteikums jâiesniedz LZA<br />

Senâtam ne vçlâk kâ 30 dienas pirms LZA pilnsapulces, kurâ paredzçtas vçlçðanas.<br />

Ievçlçtas ir tâs personas, kuras pilnsapulcç ieguvuðas visvairâk balsu, bet ne mazâk par<br />

pusi no visu klâtesoðo LZA locekïu balsîm. Ievçlçtais prezidents tradicionâli nosauc<br />

kandidâtus viceprezidentu un ìenerâlsekretâra amatam. Vienâda balsu skaita gadîjumâ<br />

izvçli izðíir ar atkârtotu balsojumu vai lozçðanu, par konkrçto procedûru iepriekð<br />

vienojoties.<br />

5.6.3.2. Akadçmijas amatpersonas var atsaukt LZA pilnsapulce, ja to motivçti<br />

ierosina LZA Senâts vai vismaz 25 îstenie un/vai korespondçtâjlocekïi (priekðlikuma<br />

iesniedzçju vidû jâbût vismaz 10 îstenajiem locekïiem). Lçmumu iekïaut jautâjumu<br />

par akadçmijas amatpersonu atsaukðanu kârtçjâs vai ârkârtas LZA pilnsapulces darba<br />

kârtîbâ pieòem Senâts. Atsaukums stâjas spçkâ pçc pilnsapulces aizklâta balsojuma, ja<br />

atsaukðanu atbalsta vismaz 2/3 klâtesoðo LZA locekïu un pilnsapulce pieòem lçmumu<br />

par jaunas amatpersonas vçlçðanu termiòiem.<br />

23


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI<br />

5.6.4. LZA locekïi, kuri ievçlçti akadçmijas amatos, kâ arî eksperti un citi<br />

zinâtnieki, kuri pilda atseviðíus akadçmijas uzdevumus, saòem par ðo darbu atlîdzîbu.<br />

Vçlçtâm LZA amatpersonâm darba samaksas kârtîbu un lielumu apstiprina LZA<br />

Senâts.<br />

5.7. Lai sekmçtu starpdisciplinâru problçmu risinâðanu un radniecîgo zinâtòu pârstâvju<br />

savstarpçjos kontaktus, akadçmijas locekïi apvienojas LZA zinâtòu nodaïâs.<br />

Nodaïas izveidoðanu, darbîbas pamatvirzienus un nosaukumu apstiprina LZA pilnsapulce.<br />

5.7.1. Nodaïa notur savas vai organizç LZA sçdes, lai:<br />

5.7.1.1. izstrâdâtu Latvijas nacionâlâs, valsts nozîmes u.c. programmas un apspriestu<br />

to izpildes gaitu;<br />

5.7.1.2. risinâtu starpdisciplinâras zinâtniskas problçmas;<br />

5.7.1.3. noklausîtos zinâtniskos referâtus, pârskatus par zinâtniskiem pçtîjumiem<br />

un pasâkumiem, kas veikti ar LZA atbalstu vai ir aktuâli Latvijas zinâtnes, izglîtîbas,<br />

tautsaimniecîbas un kultûras attîstîbai;<br />

5.7.1.4. dotu ieteikumus akadçmijai un nodaïas priekðsçdçtâjam par nepiecieðamâm<br />

LZA aktivitâtçm.<br />

5.7.2. Zinâtòu nodaïas savos ietvaros veido pastâvîgas vai pagaidu sekcijas, darba<br />

grupas, komisijas u.tml. struktûras, kas akadçmijas locekïus un citus zinâtniekus<br />

apvieno konkrçtu programmu, projektu, grantu u.c. zinâtniski aktuâlu uzdevumu<br />

risinâðanai. Ðâdas struktûras zinâtnisko darbîbu vada LZA loceklis, kura kandidatûru<br />

apstiprina nodaïa. Minçtâs struktûras pçc LZA Senâta ieteikuma var iegût juridiskas<br />

personas tiesîbas kâ zinâtniskas iestâdes, likumâ noteiktâ kârtîbâ reìistrçjot dibinâðanas<br />

dokumentus.<br />

5.7.3. Ðâdu struktûru darbîbai LZA zinâtòu nodaïas papildus akadçmijas locekïiem<br />

var piesaistît ekspertus no zinâtnieku un speciâlistu vidus. Ekspertus ievçlç nodaïu<br />

sçdçs.<br />

5.7.4. Katra nodaïa aizklâtâ balsoðanâ ievçlç priekðsçdçtâju, kuru apstiprina LZA<br />

pilnsapulce, aizklâti balsojot. Nodaïas priekðsçdçtâjs vai tâ pilnvarots nodaïas loceklis<br />

piedalâs visu savas nodaïas sekciju un darba grupu sçdçs, tâdçjâdi sekmçjot informâcijas<br />

apmaiòu un tâs izvçrtçðanu.<br />

5.7.5. Konkrçtu nodaïas darbîbas programmu un reglamentu LZA darbîbas mçríu<br />

un virzienu îstenoðanai pieòem un apstiprina pati nodaïa.<br />

5.8. Ar LZA var bût saistîtas autonomas zinâtniskâs iestâdes (juridiskas personas),<br />

kuras atbilstoði 5.7.2. punktam dibina likuma noteiktâ kârtîbâ vai kuru sadarbîbu ar<br />

LZA nosaka savstarpçja vienoðanâs (asociâcijas vai cita tipa lîgums).<br />

24


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI<br />

5.8.1. Lîgumâ jâparedz LZA un zinâtniskâs iestâdes savstarpçjâs saistîbas un<br />

sadarbîbas formas: LZA vârda izmantoðana asociçtajai iestâdei, LZA piedalîðanâs ðîs<br />

iestâdes galveno pçtniecisko virzienu izvçrtçðanâ, LZA institûta intereðu pârstâvniecîba<br />

Latvijas Republikas augstâkajâs institûcijâs.<br />

5.8.2. LZA vai tâs nodaïu pârziòâ var darboties 2.1.8. punktâ minçtâs asociçtâs<br />

zinâtniskâs biedrîbas un savienîbas, kâ arî atseviðías zinâtnieku grupas.<br />

5.9. LZA valdîjumâ un pârziòâ var bût muzeji un îpaði glabâjamas zinâtniskas<br />

kolekcijas un arhîvi.<br />

5.10. Latvijas Zinâtòu akadçmijai ir pastâvîgais un pagaidu dienesta personâls,<br />

kura sarakstu un darba lîgumus kontrolç LZA ìenerâlsekretârs un LZA struktûrvienîba<br />

Lietu pârvalde (saskaòâ ar LZA Senâta apstiprinâtu Lietu pârvaldes nolikumu).<br />

Pastâvîgâ personâla sarakstu sagatavo LZA ìenerâlsekretârs LZA Senâta apstiprinâtâs<br />

gada budþeta tâmes ietvaros.<br />

6. nodaïa. LZA ÎPAÐUMS UN LÎDZEKÏI<br />

6.1. Latvijas Zinâtòu akadçmijas îpaðums var bût zeme, cits nekustamais, kâ arî<br />

kustamais îpaðums, intelektuâlais îpaðums, nauda un vçrtspapîri Latvijâ un ârvalstîs.<br />

6.1.1. Latvijas Zinâtòu akadçmijas îpaðumâ ir pamatlîdzekïi un cita manta, kuru tai<br />

nodevuðas valsts institûcijas, dâvinâjuðas juridiskas vai fiziskas personas vai kuru tâ<br />

ieguvusi savas darbîbas rezultâtâ vai uz cita tiesiska pamata.<br />

6.1.2. Latvijas Zinâtòu akadçmijas pârvaldîðanâ ir iestâdes un organizâcijas, kas<br />

nepiecieðamas tâs funkcionçðanas un darbîbas mçríu nodroðinâðanai. Latvijas Zinâtòu<br />

akadçmijas pârvaldîðanâ var bût arî zinâtniskas iestâdes un organizâcijas, kuras nodroðina<br />

Latvijai svarîgu zinâtnes virzienu, arî jaunveidojamu, funkcionçðanu. Ðo struktûru<br />

pârvaldîðanas kârtîbu nosaka Latvijas Zinâtòu akadçmija un ar Latvijas Zinâtòu<br />

akadçmiju saistîto iestâþu lîgumi.<br />

6.2. LZA ir nevalstiska zinâtniska institûcija, kuras darbîbai nepiecieðamais<br />

pamatfinansçjums tiek subsidçts no valsts budþeta.<br />

6.3. LZA darbîbai nepiecieðamo papildu budþetu veido lîdzekïi, kurus iegûst no:<br />

6.3.1. pasûtîjumu izpildes un uzòçmçjdarbîbas;<br />

6.3.2. îpaðumu apsaimniekoðanas;<br />

6.3.3. ziedojumiem un dâvinâjumiem;<br />

6.3.4. citiem avotiem.<br />

6.4. Ienâkumu pârsniegumu pâr izdevumiem LZA izmanto materiâli tehniskajai<br />

attîstîbai un savu fondu veidoðanai. Fondu izmantoðanas noteikumus apstiprina LZA<br />

Senâts.<br />

25


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI<br />

6.5. Akadçmijas îpaðuma apsaimniekoðanu nodroðina LZA Lietu pârvalde, kuras<br />

darbu pârzina LZA ìenerâlsekretârs un LZA valde saskaòâ ar Statûtu 5.4. punktu. Par<br />

papildu îpaðumu un lîdzekïu ieguvi ìenerâlsekretârs sniedz pârskatu LZA Senâtam.<br />

6.6. LZA îpaðuma pârvaldîðanas un lîdzekïu izlietojuma kontroli saskaòâ ar<br />

Statûtu 5.5. punktu veic Uzraudzîbas padome.<br />

7. nodaïa. STATÛTU GROZÎÐANAS KÂRTÎBA<br />

7.1. Grozîjumi LZA Statûtos izdarâmi ar Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulces<br />

lçmumu, kas pieòemts, ja par to balsoðanâ (ieskaitot pa pastu saòemtos biïetenus) piedalîjuðâs<br />

vismaz 2/3 îsteno locekïu un par attiecîgiem grozîjumiem nobalsojusi vairâk<br />

nekâ puse no akadçmijas îsteno locekïu kopskaita.<br />

7.2. Statûtu grozîjumu projektu izvirza balsoðanai pçc LZA Senâta vai 25 îsteno<br />

locekïu motivçtas iniciatîvas. Grozîjumu projekts jânodod LZA locekïiem apsprieðanai<br />

vai jâizsludina presç vismaz 14 dienas pirms balsoðanas pilnsapulcç.<br />

7.3. Balsoðanas rezultâtus fiksç balsu skaitîðanas komisija, un to pareizîbu pârbauda<br />

LZA Uzraudzîbas padome, kuras sastâda kopçju aktu, kas jâparaksta visiem<br />

balsu skaitîðanas komisijas locekïiem, ne mazâk kâ 2/3 Uzraudzîbas padomes locekïu,<br />

kâ arî akadçmijas prezidentam un ìenerâlsekretâram. Statûtu grozîjumi stâjas spçkâ 10<br />

dienas pçc ðî akta parakstîðanas.


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS SENÂTS<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS<br />

STRUKTÛRAS<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS SENÂTS<br />

Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050<br />

Tel.: 7225361. Fakss: 7821153. E pasts: lza@lza.lv<br />

Senâta priekðsçdçtâjs Jânis STRADIÒÐ<br />

Tel.: 7213663, 7555985. Fakss: 7821153. E pasts: stradins@lza.lv<br />

Senâta locekïi<br />

Juris EKMANIS, akadçmijas prezidents<br />

Tel.: 7223644, 7551373. Fakss: 7821153. E pasts: ekmanis@lza.lv<br />

Andrejs SILIÒÐ, akadçmijas viceprezidents<br />

Tel.: 7211405. Fakss: 7821153. E pasts: silins@lza.lv<br />

Juris JANSONS, Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs,<br />

akadçmijas viceprezidents<br />

Tel.: 7223633, 7551145. Fakss: 7821153, 7820467. E pasts: jansons@pmi.lv; fizteh@lza.lv<br />

Tâlavs JUNDZIS, Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs,<br />

akadçmijas viceprezidents<br />

Tel.: 7225889, 7227555. Fakss: 7821153, 7227555. E pasts: bspceva@lza.lv<br />

Raimonds VALTERS, Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas<br />

priekðsçdçtâjs, akadçmijas ìenerâlsekretârs<br />

Tel.: 7225361, 7089231. Fakss: 7821153. E pasts: rvalters@latnet.lv<br />

Ivars KALVIÒÐ, Bibliotçku padomes priekðsçdçtâjs<br />

Tel.: 7551822, 7553233. Fakss: 7550338. E pasts: kalvins@osi.lv<br />

Mârcis AUZIÒÐ<br />

Tel.: 7033700. Fakss: 7033751. E pasts: marcis.auzins@lu.lv<br />

Mârtiòð BEÍERS<br />

Tel.: 7034892. Fakss: 7034885. E pasts: mbek@lanet.lv<br />

Jânis BÇRZIÒÐ<br />

Tel.: 7223715. Fakss: 7225044. E pasts: lvi@lza.lv<br />

Ivars BIÏINSKIS<br />

Tel.: 7554500. Fakss: 7555337. E pasts: bilinskis@edi.lv<br />

27


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS SENÂTS<br />

Andris BUIÍIS<br />

Tel.: 7225674. Fakss: 7227520. E pasts: buikis@latnet.lv<br />

Elmârs GRÇNS<br />

Tel.: 7808003, 7808201. Fakss: 7442407. E pasts: grens@biomed.lu.lv<br />

Viktors HAUSMANIS<br />

Tel.: 7357910. Fakss: 7229017. E pasts: litfom@lza.lv<br />

Vija KLUÐA<br />

Tel.: 9276263. Tel./fakss: 7366306. E pasts: vijaklus@latnet.lv<br />

Mâris KÏAVIÒÐ<br />

Tel.: 7331766. Fakss: 7332704. E pasts: mklavins@lanet.lv<br />

Ivars KNÇTS<br />

Tel.: 7089300. Fakss: 7089302. E pasts: knets@latnet.lv<br />

Andris KRÛMIÒÐ<br />

Tel.: 7261414. Fakss: 7132778. E pasts: krumins@latnet.lv<br />

Maija KÛLE<br />

Tel.: 7229208. Fakss: 7210806. E pasts: fsi@lza.lv<br />

Ivars LÂCIS<br />

Tel.: 7034301. Fakss: 7034302. E pasts: ilacis@lanet.lv; Ivars.Lacis@lu.lv<br />

Dace MARKUS<br />

Tel.: 7808010. Fakss: 7808034. E pasts: markus@latnet.lv; rpiva@rpiva.lv<br />

Tâlis MILLERS<br />

Tel.: 7228784. Fakss: 7821153. E pasts: millers@lza.lv<br />

Baiba RIVÞA<br />

Tel.: 7047810, 30 23739. Fakss: 7213992. E pasts: velga.jakusko@izm.gov.lv<br />

Valentîna SKUJIÒA<br />

Tel.: 7229636. Tel./fakss: 7227696. E pasts: vaska@lza.lv<br />

28


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PREZIDIJS<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PREZIDIJS<br />

Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050<br />

Tel.: 7225361. Fakss: 7821153. E pasts: lza@lza.lv<br />

Prezidija priekðsçdçtâjs Juris EKMANIS, akadçmijas prezidents<br />

Tel.: 7223644, 7551373. Fakss: 7821153. E pasts: ekmanis@lza.lv<br />

Prezidija locekïi<br />

Jânis STRADIÒÐ, Senâta priekðsçdçtâjs<br />

Tel.: 7213663, 7555985. Fakss: 7821153. E pasts: stradins@lza.lv<br />

Andrejs SILIÒÐ, akadçmijas viceprezidents<br />

Tel.: 7211405. Fakss: 7821153. E pasts: silins@lza.lv<br />

Juris JANSONS, akadçmijas viceprezidents<br />

Tel.: 7223633, 7551145. Fakss: 7821153, 7820467. E pasts: jansons@pmi.lv; fizteh@lza.lv<br />

Raimonds VALTERS, akadçmijas ìenerâlsekretârs<br />

Tel.: 7225361, 7089231. Fakss: 7821153. E pasts: rvalters@latnet.lv<br />

Prezidija locekïi ar padomdevçja balsstiesîbâm:<br />

Tâlis MILLERS, LZA Fonda priekðsçdçtâjs<br />

Tel.: 7228784. Fakss: 7821153. E pasts: millers@lza.lv<br />

Jânis KRISTAPSONS, akadçmijas prezidenta padomnieks<br />

Tel.: 7223567. Fakss: 7821153. E pasts: jtk@lza.lv<br />

PREZIDIJA LOCEKÏU PIENÂKUMU SADALE<br />

LZA prezidents Juris EKMANIS<br />

(Apstiprinâjis LZA Senâts 2001. gada 20. martâ)<br />

• Vada un pârstâv Latvijas Zinâtòu akadçmiju<br />

• Vada LZA pilnsapulces, sçdes, prezidija sçdes<br />

• Paraksta LZA lîgumus un finanðu dokumentus<br />

• Pârzina LZA sadarbîbu ar ârzemju zinâtniskâm organizâcijâm (ICSU, ALLEA), Baltijas un citu<br />

valstu zinâtòu akadçmijâm<br />

• Pârzina LZA jaunu locekïu izvirzîðanas un izvçrtçðanas jautâjumus<br />

• Pârrauga LZA Lietu pârvaldes darbu<br />

Senâta<br />

priekðsçdçtâjs Jânis STRADIÒÐ<br />

• Vada LZA Senâta darbu<br />

• Pârzina humanitâro un sociâlo zinâtòu un letonikas pçtîjumu jautâjumus<br />

29


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PREZIDIJS<br />

• Pârzina LZA balvu un medaïu pieðíirðanas jautâjumus<br />

• Pârzina LZA vçstures, tradîciju pilnveidoðanas un izkopðanas jautâjumus<br />

LZA viceprezidents Andrejs SILIÒÐ<br />

• Pilda prezidenta juridiskos pienâkumus viòa prombûtnes laikâ<br />

• Pârstâv LZA viedokli LR Saeimas Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijâ, Informâcijas<br />

sabiedrîbas Nacionâlajâ padomç<br />

• Organizç LZA sadarbîbu ar sabiedrîbu un plaðsaziòas lîdzekïiem (TV, radio, presi)<br />

• Pârzina sadarbîbu ar starptautiskâm institûcijâm un organizâcijâm (EK, NATO, EASAC u.c.),<br />

ârzemju vçstniecîbâm<br />

LZA viceprezidenta p.i. Juris JANSONS<br />

• Vada LZA statûtu un nolikumu pilnveidoðanas izstrâdi<br />

• Pârstâv LZA viedokli LR Saeimas Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijâ<br />

• Pârrauga LZA Informâcijas tîkla un Skaitïoðanas centra darbu<br />

• Ir LZA Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs<br />

LZA ìenerâlsekretârs Raimonds VALTERS<br />

• Vada LZA valdes darbu<br />

• Pârrauga LZA lîdzekïu izlietojumu un papildu lîdzekïu iegûðanu, paraksta LZA finanðu<br />

dokumentus<br />

• Koordinç LZA sçþu tematiskos plânus<br />

• Ir Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs<br />

• Gatavo pârskatu LZA pilnsapulcçm par Akadçmijas darbîbu iepriekðçjâ gadâ<br />

• Atbild par LZA gada atskaitçm un lietvedîbu<br />

• Iesaista LZA îstenos locekïus un korespondçtâjlocekïus LZA uzdevumu izpildç<br />

LZA Fonda priekðsçdçtâjs Tâlis MILLERS<br />

• Pârzina ziedojumos un dâvinâjumos saòemtos lîdzekïus<br />

• Ir LZA Prezidija loceklis ar padomdevçja balsstiesîbâm<br />

• Ir LZA Senâta loceklis<br />

• Rûpçjas par papildu lîdzekïu piesaisti LZA<br />

LZA prezidenta padomnieks Jânis KRISTAPSONS<br />

• Pârzina LZA pilnsapulèu sagatavoðanu un to rezultâtu izplatîðanu<br />

• Pârzina LZA Gadagrâmatas sastâdîðanu un izdoðanu LZA tâmç paredzçto lîdzekïu ietvaros<br />

• Piedalâs Senâta un Prezidija sçdçs ar padomdevçja balsstiesîbâm<br />

• Ir Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju pastâvîgâ sekretariâta loceklis<br />

• Pârzina informâcijas sagatavoðanu un izplatîðanu par LZA un Latvijas zinâtni internetâ<br />

• Koordinç LZA zinâtniskâ sekretariâta darbu<br />

30


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VALDE<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VALDE<br />

Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050<br />

Tel.: 7225361. Fakss: 7821153. E pasts: lza@lza.lv<br />

Valdes priekðsçdçtâjs Raimonds VALTERS, akadçmijas ìenerâlsekretârs,<br />

Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs<br />

Tel.: 7225361, 7089231. Fakss: 7821153. E pasts: rvalters@latnet.lv<br />

Valdes priekðsçdçtâja vietnieks Uldis VIESTURS, akadçmijas<br />

ìenerâlsekretâra vietnieks<br />

Tel.: 7034884, 7553063, 9284923. Fakss: 7034885, 7550635. E pasts: lumbi@lanet.lv<br />

Valdes locekïi<br />

Jânis BÇRZIÒÐ, Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâja<br />

vietnieks<br />

Tel.: 7223715. Fakss: 7225044. E pasts: lvi@lza.lv<br />

Juris JANSONS, Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs<br />

Tel.: 7223633, 7551145. Fakss: 7821153. E pasts: fizteh@lza.lv, jansons@pmi.lv<br />

Tâlavs JUNDZIS, Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs<br />

Tel.: 7225889, 7227555. Fakss: 7821153, 7227555. E pasts: bspceva@lza.lv<br />

Arnis TREIMANIS, Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïas<br />

priekðçdçtâja p.i.<br />

Tel.: 7223448. Fakss: 7821153. E pasts: lmzn@lza.lv, arnis.treimanis@edi.lv<br />

Andrejs SILIÒÐ, akadçmijas viceprezidents<br />

Tel.: 7211405. Fakss: 7821153. E pasts: silins@lza.lv<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UZRAUDZÎBAS<br />

PADOME<br />

Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050<br />

Tel.: 7225361. Fakss: 7821153. E pasts: lza@lza.lv<br />

Padomes priekðsçdçtâjs Pçteris ZVIDRIÒÐ<br />

Tel.: 7034788. Fakss: 7034787. E pasts: zvidrins@lanet.lv<br />

Padomes locekïi<br />

Elmârs BLÛMS<br />

Tel.: 7944664. Fakss: 7901214. E pasts: eblums@latnet.lv<br />

31


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÇSTIS<br />

Arnis KALNIÒÐ<br />

Tel.: 7568319. E pasts: arnisk@e-teliamtc.lv<br />

Rihards KONDRATOVIÈS<br />

Tel.: 9103858. Tel./fakss: 7913127. E pasts: Rihards.Kondratovics@lu.lv<br />

Çvalds MUGURÇVIÈS<br />

Tel.: 7226934. Fakss: 7225044. E pasts: lvi@lza.lv<br />

Rolands RIKARDS<br />

Tel.: 7089124. Fakss: 7089254. E pasts: rikards@latnet.lv<br />

Andris STRAKOVS<br />

Tel.: 7089221. Fakss: 7615765. E pasts: strakovs@latnet.lv<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÇSTIS<br />

Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050<br />

Tel.: 7229830. Fakss: 7821153. E pasts: avestis@lza.lv; proceed@lza.lv<br />

http://www.lza.lv/vestis/vestis.htm<br />

Atbildîgais redaktors Arno JUNDZE<br />

Redakcijas padomes priekðsçdçtâjs Tâlavs JUNDZIS<br />

Tel.: 7225889, 7227555. Fakss: 7821153. E pasts: bspceva@lza.lv<br />

Redakcijas padomes priekðsçdçtâja vietnieks Îzaks RAÐALS<br />

Tel.: 7945435. Fakss: 7944986. E pasts: izaks@email.lubi.edu.lv<br />

“A” daïa (humanitârâs un sociâlâs zinâtnes)<br />

Redakcijas kolçìijas vadîtâjs Saulvedis CIMERMANIS<br />

Tel.: 7565265, 7225889. Fakss: 7225044. E pasts: lvi@lza.lv<br />

Redaktore Anastasija BRICE<br />

“B” daïa (dabaszinâtnes, eksaktâs, tehniskâs un lietiðíâs zinâtnes)<br />

Redakcijas kolçìijas vadîtâjs Îzaks RAÐALS<br />

Tel.: 7945435. Fakss: 7944986. E pasts: izaks@email.lubi.edu.lv<br />

Redaktore Antra LEGZDIÒA<br />

32


AKADÇMIJAS PERSONÂLS<br />

AKADÇMIJAS PERSONÂLS<br />

Sekretariâts<br />

Prezidenta sekretâre Dace GOVINÈUKA<br />

Tel.: 7225361. Fakss: 7821153. E pasts: lza@lza.lv<br />

Senâta priekðsçdçtâja palîdze Dzintra CÇBERE<br />

Tel.: 7225764. Fakss: 7821153. E pasts: lza@lza.lv<br />

Personâldaïas vad. p. i. Inâra AUGULE<br />

Tel.: 7225764. Fakss: 7821153. E pasts: lza@lza.lv<br />

Zinâtniskais sekretariâts<br />

Prezidenta padomnieks LZA kor.loc. Jânis KRISTAPSONS<br />

Tel.: 7223567. Fakss: 7821153. E pasts: jtk@lza.lv<br />

Senâta zinâtniskâ sekretâre Dr.chem. Alma EDÞIÒA<br />

Tel.: 7223931. Fakss: 7821153. E pasts: alma@lza.lv<br />

Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas zinâtniskâ sekretâre<br />

Dr.sc.ing. S<strong>of</strong>ja NEGREJEVA<br />

Tel.: 7223633. Fakss: 7821153. E pasts: fizteh@lza.lv<br />

Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas zinâtniskâ sekretâre<br />

Dr.hist. Ilga TÂLBERGA<br />

Tel.: 7225889. Fakss: 7821153. E pasts: humana@lza.lv<br />

Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas zinâtniskâ sekretâre<br />

Dr.chem. Baiba ÂDAMSONE<br />

Tel.: 7220725. Fakss: 7821153. E pasts: chem@lza.lv<br />

Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïas zinâtniskâs sekretâres p.i.<br />

M.sc. Ieva SLOKA<br />

Tel.: 7223448. Fakss: 7821153. E pasts: lmzn@lza.lv<br />

Starptautiskie sakari<br />

Prezidenta padomniece Dr.geogr. Anita DRAVENIECE<br />

Tel.: 7227391. Fakss: 7821153. E pasts: int@lza.lv<br />

Speciâliste Agnese SURKOVA<br />

Tel.: 7223922. Fakss: 7821153. E pasts: int@lza.lv<br />

Speciâliste Diâna VUCÂNE<br />

Tel.: 7227391. Fakss: 7821153. E pasts: int@lza.lv<br />

33


AKADÇMIJAS PERSONÂLS<br />

Lietu pârvalde<br />

Lietu pârvaldnieks Vitâlijs KOZLOVSKIS<br />

Tel.: 7222817. Fakss: 7221287. E pasts: daina@lza.lv<br />

Augstceltnes direkcijas vadîtâjs Valdemârs SUVEIZDIS<br />

Tel.: 7226539. Fakss: 7221287. E pasts: daina@lza.lv<br />

Skaitïoðanas centra vadîtâjs Dr.sc.comp. Elmârs LANGE<br />

Tel.: 7225241. Fakss: 7821153. E pasts: skc@lza.lv<br />

Galvenâ grâmatvede Ludmila HELMANE<br />

Tel.: 7228508. Fakss: 7221287. E pasts: daina@lza.lv<br />

Arhîva vadîtâja Rûta SKUDRA<br />

Tel.: 7225793. Fakss: 7821153.


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS<br />

GODA MECENÂTI<br />

Privâtie ziedotâji<br />

LZA goda locekle Magda Ðtaudingera-Voita (1902–1997) un Nobela prçmijas<br />

laureâts Hermanis Ðtaudingers (1881–1965)<br />

Skolotâja Erna Poèa (1920–2001) un LZA goda doktors Konstantîns Poès<br />

(1912–1994)<br />

LZA ârzemju loceklis Dîtrihs Andrejs Lçbers (1923–2004)<br />

Tautsaimnieks Jânis Sadovskis un skolotâja Austra Sadovska (1913–1999)<br />

LZA goda doktors Jânis Labsvîrs (1907–2002)<br />

LZA îstenâ locekle Emîlija Gudriniece (1920–2004)<br />

Sabiedrîbu un institûciju vadîtâji<br />

LZA goda loceklis Valdis Jâkobsons<br />

A/s “Grindeks”<br />

Imants Meirovics<br />

Latvijas Izglîtîbas fonda mçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai”<br />

padomes priekðsçdçtâjs<br />

Juris Savickis<br />

Firmas “ITERA Latvija” prezidents


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS<br />

LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LIELÂ MEDAÏA<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielâ medaïa ir augstâkais apbalvojums, ko<br />

akadçmija pieðíir Latvijas un ârvalstu zinâtniekiem par izciliem radoðiem<br />

sasniegumiem.<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielâ medaïa ir atlieta bronzâ, tâs aversâ<br />

attçlots LZA ìerbonis ar uzrakstu “Academia Scientiarum Latviensis”, reversâ<br />

tiek iegravçts apbalvotâ vârds, uzvârds un medaïas pieðíirðanas datums.<br />

Kandidâtus apbalvoðanai ar Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielo medaïu var<br />

ieteikt LZA îstenie, goda un ârzemju locekïi, LZA nodaïas, rakstiski iesniedzot<br />

motivçtu ierosinâjumu un îsu uzziòu par ieteicamo kandidâtu. Lçmumu<br />

par apbalvoðanu pieòem LZA Senâts.<br />

Lîdz ðim LZA Lielo medaïu saòçmuði J. Graudonis, J. Stradiòð, E. Dunsdorfs,<br />

E. Lavendelis, E. Grçns, D. A. Lçbers, E. Lukevics, M. Ðtaudingera-<br />

Voita, V. Vîíe-Freiberga, E. Siliòð, D. Draviòð, J. Krastiòð, J. Upatnieks,<br />

O. Lielausis, G. Birkerts, M. Beíers, J. Hartmanis un A. Caune, T. Millers,<br />

V. Toporovs, R. M. Freivalds, I. Ðterns, I. Lancmanis, A. Padegs, E. Blûms,<br />

E. Vedçjs, R. Kondratoviès un T. Fennels.<br />

2007. gadâ LZA Lielâ medaïa pieðíirta V. Hausmanim un R. Evarestovam.<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÂRDBALVAS<br />

Raiòa balva<br />

par izcilu radoðu veikumu zinâtnç vai kultûrâ<br />

FIZIKAS UN TEHNISKAJÂS ZINÂTNÇS<br />

Eiþena Âriòa datorzinâtnçs un to pielietojumos<br />

(kopâ ar a/s “Dati” un<br />

Latvijas Izglîtîbas fondu)<br />

Artura Balklava balva par izciliem sasniegumiem zinâtnes popularizçðanâ<br />

83


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

Pîrsa Bola<br />

Frîdriha Candera<br />

Valtera Capa<br />

kopâ ar LR Patentu valdi<br />

Edgara Siliòa<br />

Alfrçda Vîtola<br />

(kopâ ar<br />

a/s “Latvenergo”)<br />

matemâtikâ<br />

mehânikâ, astronomijâ<br />

labâkajam izgudrotâjam<br />

fizikâ<br />

inþenierzinâtnçs un enerìçtikâ<br />

ÍÎMIJAS, BIOLOÌIJAS, MEDICÎNAS UN LAUKSAIMNIECÎBAS<br />

ZINÂTNÇS<br />

Arvîda Kalniòa meþzinâtnçs, koksnes pçtniecîbâ un pârstrâdç<br />

(kopâ ar Latvijas<br />

Lauksaimniecîbas un<br />

meþa zinâtòu akadçmiju)<br />

Pauïa Lejiòa lauksaimniecîbas zinâtnçs<br />

Heinricha Skujas bioloìijas zinâtnçs<br />

Paula Stradiòa medicînas zinâtnç un tâs vçsturç, par ievçrojamu zinâtnisku<br />

(kopâ ar P. Stradiòa veikumu praktiskajâ ârstniecîbâ<br />

Medicînas vçstures<br />

muzeju)<br />

Gustava Vanaga íîmijas zinâtnçs<br />

Solomona Hillera biomedicînâ un jaunu medicînas preparâtu izstrâdç<br />

(kopâ ar a/s “Grindeks”,<br />

OSI un LU Biomedicînas<br />

pçtîjumu un studiju centru)<br />

HUMANITÂRAJÂS UN SOCIÂLAJÂS ZINÂTNÇS<br />

Kârïa Baloþa tautsaimniecîbâ<br />

Frièa Brîvzemnieka folkloristikâ, Latvijas etnogrâfijâ un antropoloìijâ<br />

Teodora Celma filoz<strong>of</strong>ijâ<br />

Jâòa Endzelîna latvieðu valodniecîbâ, baltoloìijâ<br />

Kârïa Mîlenbaha par praktisku sniegumu latvieðu valodniecîbâ<br />

(kopâ ar Rîgas Latvieðu<br />

biedrîbu)<br />

Viïa Plûdoòa latvieðu literatûrzinâtnç<br />

Marìera Skujenieka statistikâ<br />

Arveda Ðvâbes Latvijas vçsturç<br />

Kârïa Ulmaòa par Latvijas tautsaimniecîbas un valsts vçstures problçmu<br />

izpçti un risinâjumiem<br />

Tâlivalþa Vilciòa socioloìijâ<br />

84


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

Par labâkajiem zinâtniskajiem darbiem atseviðíâs zinâtòu nozarçs Latvijas<br />

Zinâtòu akadçmija pieðíir balvas, kuras nosauktas izcilu zinâtnieku vârdâ. Katru balvu<br />

izsludina reizi divos vai trijos gados.<br />

Balvu pieðíir par atseviðíiem zinâtniskiem darbiem, atklâjumiem, izgudrojumiem,<br />

kâ arî par vienotas tematikas zinâtnisku darbu kopumu. Par balvas pretendentu var<br />

izvirzît tikai atseviðíu personu, no autoru kolektîviem — galveno autoru. Uz balvu var<br />

pretendçt Latvijas zinâtnieki un tie ârzemju zinâtnieki, kuru darbu tematika saistîta ar<br />

Latviju.<br />

LZA balvu fondu veido LZA naudas lîdzekïi un atbalstîtâju ziedojumi.<br />

Katru gadu pieðíir 4–6 LZA vârdbalvas. Ðo balvu saraksts tiek izziòots jûnijâ<br />

avîzçs “Latvijas Vçstnesis” un “Zinâtnes Vçstnesis” un LZA interneta lapâ<br />

(http://www.lza.lv). Dokumentu iesniegðanas termiòð izziòotajâm balvâm —<br />

2007. gada 31. oktobris.<br />

IZCILIE ZINÂTNIEKI, KURU VÂRDÂ NOSAUKTAS<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS BALVAS<br />

Ðo zinâtnieku pilnîgâkas biogrâfijas dotas LZA Gadagrâmatâ 1999 (101.—<br />

110. lpp.).<br />

Eiþens Âriòð (1911–1987) — matemâtiíis, viens no pirmajiem zinâtniekiem,<br />

kurð 50. gados Latvijâ pievçrsies datortehnikai.<br />

Eiþena Âriòa balvas laureâti R. M. Freivalds (2000), V. Detlovs (2002), J. Osis (2004),<br />

J. Bârzdiòð (2006).<br />

Arturs Balklavs-Grînh<strong>of</strong>s (1933–2005) — radioastronoms, izcils zinâtnes<br />

popularizçtâjs. Kopð 1969. gada Latvijas Zinâtòu akadçmijas Radioastr<strong>of</strong>izikas<br />

observatorijas direktors, pr<strong>of</strong>esors (apvienojot LZA un LU<br />

observatorijas, no 1997. gada lîdz mûþa beigâm LU Astronomijas institûta<br />

direktors). Starptautiskâs Astronomijas savienîbas (IAU, 1967) biedrs, þurnâla<br />

“Zvaigþòotâ Debess” atbildîgais redaktors (1969–2005).<br />

Pirmie balvas laureâti ir V. Grabovskis un I. Vilks (2007).<br />

Kârlis Balodis (1864–1931) — plaða pr<strong>of</strong>ila tautsaimniecîbas speciâlists,<br />

kurð savos darbos pamatojis daudzas jaunas ekonomiskas teorijas.<br />

LZA Kârïa Baloþa balvu saòçmuði N. Balabkins (1994), P. Zvidriòð (1996), O. Krastiòð<br />

(1998), J. Krûmiòð (2004), R. Karnîte (2007).<br />

85


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

Pîrss Bols (1865–1921) — izcilâkais matemâtiíis, kurð dzîvojis un strâdâjis<br />

Latvijâ.<br />

Pirmais Pîrsa Bola balvas laureâts ir A. Buiíis (2005).<br />

Fricis Brîvzemnieks (1846–1907) — folklorists, literâts, viens no pirmajiem<br />

latvieðu etnogrâfijas un folkloras materiâlu vâcçjiem, sakârtotâjiem un<br />

publicçtâjiem.<br />

LZA Frièa Brîvzemnieka balvu saòçmuði J. Rozenbergs (1996), M. Vîksna (1999),<br />

A. Alsupe (2005).<br />

Frîdrihs Canders (1887–1933) — inþenieris izgudrotâjs, viens no raíeðu<br />

bûves un astronautikas celmlauþiem pasaulç.<br />

LZA Frîdriha Candera balva turpina 1967. gada 7. decembrî dibinâtâs F. Candera prçmijas<br />

labâkâs tradîcijas. Ar to apbalvoti E. Blûms, J. Mihailovs (1971), G. Teters (1972), J. Urþumcevs,<br />

R. Maksimovs (1976), E. Lavendelis (1978), A. Mâlmeisters, V. Tamuþs, G. Teters (1981),<br />

E. Jakubaitis (1985), A. Bogdanoviès (1989), E. Ðèerbiòins, J. Geïfgats (1991), A. Gailîtis<br />

(1994), P. Prok<strong>of</strong>jevs, R. Rikards (1996), J. Kotomins (1998), J. Tarnopoïskis (1998), M. Âbele,<br />

A. Skudra (2000), J. Þagars, V. Poïakovs (2002), A. Balklavs-Grînh<strong>of</strong>s, J. Vîba (2004),<br />

K. Lapuðka, K. Rocçns (2007).<br />

Valters Caps (1905–2003) — izcils izgudrotâjs, ar savu pasaulslaveno<br />

fotoaparâtu VEF – Minox veicinâjis Latvijas vârda atpazîðanu pasaulç.<br />

Balva iedibinâta 2004. gadâ kopâ ar LR Patentu valdi. Balvas pirmie laureâti ir B. J<strong>of</strong>fe un<br />

R. Kalniòð (2005).<br />

Teodors Celms (1893–1989) — latvieðu filoz<strong>of</strong>s.<br />

Balvas pirmâ laureâte ir M. Kûle (2006).<br />

Jânis Endzelîns (1873–1961) — latvieðu valodnieks.<br />

LZA Jâòa Endzelîna balva turpina 1967. gada 7. decembrî dibinâtâs J. Endzelîna prçmijas<br />

labâkâs tradîcijas. J. Endzelîna prçmiju saòçmuði A. Laua (1970), B. Laumane (1974), L. Ceplîtis<br />

(1976), A. Reíçna (1978), D. Nîtiòa (1980), T. Jakubaite (1982), E. Kagaine, S. Raìe (1984),<br />

J. Rozenbergs (1986), B. Buðmane (1990), K. Karulis (1994), T. Fennels (1996), V. Rûíe-<br />

Draviòa (1998), V. Skujiòa (2001), I. Jansone (2004), D. Markus (2007).<br />

Emîlija Gudriniece (1920–2004), LZA akadçmiíe, RTU pr<strong>of</strong>esore —<br />

izcila íîmiíe un augstskolu pedagoìe, RTU (RPI) Organiskâs sintçzes un<br />

biotehnoloìijas katedras dibinâtâja un ilggadçja vadîtâja (1963–1989). Viòas<br />

vadîtâ katedra sagatavojusi vairâk nekâ 800 bioloìiski aktîvo savienojumu<br />

86


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

íîmijas speciâlistus, viòas vadîbâ izstrâdâtas 28 íîmijas doktora disertâcijas.<br />

E. Gudrinieces zinâtniskais darbs veltîts heterociklu sintçzei, to bioloìiskâs<br />

aktivitâtes pçtîjumiem, arî augu eïïu praktiskâs izmantoðanas iespçjâm<br />

biodîzeïdegvielas raþoðanâ.<br />

Pirmâ balvas laureâte ir A. Kotova (2006).<br />

Solomons Hillers (1915–1975) — LZA akadçmiíis, íîmiíis, Latvijas<br />

Organiskâs sintçzes institûta dibinâtâjs un ilggadçjs direktors, izcils zinâtnes<br />

un raþoðanas organizators.<br />

Balva iedibinâta 2004. gadâ kopâ ar akciju sabiedrîbu “Grindeks”, Latvijas Organiskâs<br />

sintçzes institûtu un LU Biomedicînas pçtîjumu un studiju centru. Balva pieðíirta I. Kalviòam<br />

(2004), E. Grçnam (2006).<br />

Kârlis Irbîtis (1904–1997) — aviâcijas konstruktors un dizainers. Pçc<br />

1947. gada strâdâ Kanâdâ, par saviem izgudrojumiem iegûstot Kanâdas un<br />

ASV patentus. LZA goda doktors.<br />

Kârïa Irbîða stipendiju no 2003. gada saòçmuði 63 zinâtnieki un studenti.<br />

Ludvigs un Mâris Jansoni — Ludvigs Jansons (1909–1958) un viòa dçls<br />

Mâris Jansons (1936–1997) — Latvijas fiziíi un pedagogi.<br />

LZA Ludviga un Mâra Jansonu balva pieðíirta H. Rjabovam (1999), A. Kuïðam (2000),<br />

O. Nikolajevai (2001), J. Alnim (2002), O. Docenko (2003), O. Starkovai (2004), K. Bluðam<br />

(2005), Z. Gavarei (2006), B. Poïakovam (2007).<br />

Arvîds Kalniòð (1894–1981) — íîmiíis un koksnes pçtnieks, meþzinâtnieks.<br />

LZA Arvîda Kalniòa balvu saòçmuði P. Eriòð (2000), M. Daugavietis (2002), Ì. Zaíis<br />

(2003), I. Liepa (2004), J. Zandersons (2005), A. Priedîtis (2006).<br />

Jânis Labsvîrs (1907–2002) — tautsaimnieks, vçsturnieks un publicists,<br />

LZA goda doktors.<br />

Jâòa Labsvîra stipendiju kopð 2004. gada saòçmuði pieci studenti.<br />

Dîtrihs Andrejs Lçbers (1923–2004) — tiesîbu zinâtnieks, mecenâts.<br />

LZA ârzemju loceklis, LZA Lielâs medaïas laureâts.<br />

Kopð 2002. gada pieðíirtas 23 D.A. Lçbera stipendijas studentiem.<br />

87


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

Paulis Lejiòð (1883–1959) — latvieðu lauksaimniecîbas zinâtnieks, lopkopîbas<br />

speciâlists.<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmijas<br />

Pauïa Lejiòa balvu saòçmuði J. Latvietis (1994), J. Neilands (1996), A. Boruks (1997), C. Ðíiòíis<br />

(1998), S. Timðâns (1999), M. Skrîvele (2002), R. Baltakmens un A. Jemeïjanovs (2003),<br />

U. Osîtis (2006), A. Adamoviès (2007).<br />

Zenta Mauriòa (1897–1978) — literatûrzinâtniece, kultûrfiloz<strong>of</strong>e, rakstniece.<br />

LZA Zentas Mauriòas balvu saòçmuði Z. Ðiliòa (1999), I. Zepa (2000), D. Balode (2002),<br />

D. Oïukalne (2003), R. Ceplis (2004), S. Stepena (2005), A. Gaigala (2006), P. Daija (2007).<br />

Kârlis Mîlenbahs (1853–1916) — latvieðu valodnieks.<br />

LZA un Rîgas Latvieðu biedrîbas Kârïa Mîlenbaha balvu saòçmuði J. Kuðíis (1999),<br />

Dz. Hirða (2002), M. Stengrevica (2004), A. Blinkena (2007).<br />

Vilis Plûdonis (1874–1940) — latvieðu dzejnieks.<br />

LZA Viïa Plûdoòa balvas laureâti ir V. Hausmanis (1996), J. Kursîte-Pakule (1998),<br />

B. Kalnaès (2000), I. Daukste-Silasproìe (2003), Z. Frîde (2005).<br />

Konstantîns Poès (1912–1994) — fiziíis, viens no izcilâkajiem latvieðu<br />

izcelsmes zinâtniekiem un izgudrotâjiem, LZA goda doktors. Vairâk nekâ 30<br />

gadus strâdâjis ASV Gaisa spçku un pasaules telpas laboratorijâ (Bostonâ,<br />

ASV), piedalîjies ASV Mçness pçtîjumu programmas îstenoðanâ un slavenâs<br />

AWACS sistçmas izveidoðanâ.<br />

Konstantîna Poèa stipendija kopð 2002. gada pieðíirta 15 studentiem.<br />

Jânis Rainis (1865–1929) — latvieðu dzejnieks, domâtâjs un sabiedriskais<br />

darbinieks.<br />

LZA Raiòa balvas laureâti ir I. Ranka (1998), I. Ziedonis (2001), A. Eglîtis (2006). LZA<br />

Senâts uzskata, ka Raiòa balva sava prestiþa ziòâ ir nâkamâ pçc LZA Lielâs medaïas.<br />

Edgars Siliòð (1927–1998) — viens no Latvijas izcilâkajiem fiziíiem.<br />

LZA Edgara Siliòa balvas laureâti ir I. Muzikante (1999), A. Gailîtis un P. Prok<strong>of</strong>jevs<br />

(2001), L. Skuja (2003), A. Cçbers (2006).<br />

Heinrichs Skuja (1892–1972) — latvieðu biologs — floras pçtnieks.<br />

LZA Heinricha Skujas balvu saòçmuði M. Selga (1994), A. Piterâns (1996), M. Beíers<br />

(1998), A. Âboliòa (2001), M. Balode (2004), E. Parele (2007).<br />

88


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

Marìers Skujenieks (1886–1941) — zinâtnieks un valstsvîrs, Ministru<br />

prezidents, ministrs, Valsts statistikas pârvaldes organizçtâjs un direktors<br />

(1919–1940).<br />

Pirmais Marìera Skujenieka balvas laureâts ir P. Zvidriòð (2004).<br />

Pauls Stradiòð (1896–1958) — latvieðu íirurgs, onkologs un medicînas<br />

vçsturnieks.<br />

Paula Stradiòa balva turpina Medicînas vçstures muzeja 1983. gadâ iedibinâtâs Paula Stradiòa<br />

balvas tradîcijas. Kopð 1991. gada 14. novembra balvu pieðíir kopîgi LZA un MVM. Medicînas<br />

zinâtnç 1992. gadâ balvu saòçmuði V. Rudzîte un V. Utkins, 1994. gadâ — K. J. Keggi,<br />

1996. gadâ — J. O. Çrenpreiss, 1998. gadâ — K. K. Zariòð un I. Lazovskis, 2000. gadâ —<br />

J. Kïaviòð, 2002. gadâ — J. Volkolâkovs, 2004. gadâ — A. Bïugers, 2006. gadâ — A. Skaìers.<br />

1983.—1999. gadâ balvu medicînas vçsturç saòçmuði V. Kaòeps, J. Stradiòð (1983),<br />

P. Gerke, B. Petrovs (1984), V. Derums, A. Georgijevskis (1985), Ò. Stradiòa, P. Zabludovskis<br />

(1986), K. Arons, J. Ïisicins (1987), K. Vasiïjevs, A. Vîksna (1988), A. Kaikaris, V. Kalnins<br />

(1989), H. Millers-Dics, I. un J. Krûmaïi (1990), J. Âboliòð, A. Alksnis (1991), Dz. Alks (1993),<br />

A. Dirbe (1995), J. Strupulis (1997), Z. Èerfass, E. Larsens (1999), J. Salaks, V. Kalnbçrzs<br />

(2001), J. Vçtra (2003), K. Habriha, V. Jâkobsons (2005), E. Platkâjs (2007).<br />

Mârtiòð Eduards Straumanis (1898–1973) un Alfrçds Ieviòð (1897–<br />

1975) — latvieðu íîmiíi, kristâliskâ reþìa parametru rentgenogrâfiskâs<br />

metodes autori (1935).<br />

LZA Mârtiòa Straumaòa—Alfrçda Ieviòa balva pieðíirta M. Turkam (1999), T. Ivanovai<br />

(2000), V. Mihailovam (2001), R. M. Meri (2002), K. Zihmanei (2003), I. Juhòçvièai (2004),<br />

K. Edolfai (2005), L. Èernovai (2006), E. Erdmane (2007).<br />

Arveds Ðvâbe (1888–1959) — vçsturnieks, tiesîbu zinâtnieks, rakstnieks.<br />

LZA Arveda Ðvâbes balvas laureâti ir T. Zeids (1996), J. Bçrziòð (1998), I. Ðterns (2000),<br />

I. Ðneidere (2003), A. Zariòa (2007).<br />

Kârlis Ulmanis (1877–1942) — tautsaimnieks un valstsvîrs, Latvijas<br />

Republikas pirmais Ministru prezidents.<br />

Balva iedibinâta 2003. gadâ pçc LZA goda doktora pr<strong>of</strong>. J. Labsvîra ierosinâjuma. Balva<br />

pieðíirta V. Bçrziòam un V. Strîíim (2004), A. Borukam (2006).<br />

Gustavs Vanags (1891–1965) — Latvijas íîmiíis organiíis.<br />

LZA Gustava Vanaga balva turpina 1967. gada 7. decembrî dibinâtâs G. Vanaga prçmijas<br />

labâkâs tradîcijas. Ar to apbalvoti A. Ârens (1971), E. Gudriniece, A. Strakovs (1972), V. Oðkâja<br />

(1974), J. Freimanis (1976), O. Neilands (1978), J. Bankovskis (1980), R. Valters (1982),<br />

G. Duburs, E. Stankevièa (1984), E. Lukevics (1986), B. Puriòð (1988), M. Lîdaka (1990),<br />

89


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

G. Èipçns (1992), J. Stradiòð (1994), F. Avotiòð, M. Ðimanska (1996), T. Millers (1998),<br />

M. Kalniòð (2000), I. Kalviòð (2003), E. Liepiòð (2005), A. Zicmanis (2007).<br />

Tâlivaldis Vilciòð (1922–1997) — vçsturnieks un sociologs.<br />

Tâlivalþa Vilciòa balvu saòçmuði B. Zepa (2002), A. Tabuns (2007).<br />

Alfrçds Vîtols (1878–1945) — hidromehânikas speciâlists.<br />

LZA un va/s “Latvenergo” Alfrçda Vîtola balvu saòçmuði J. Ekmanis (1999), V. Zçbergs<br />

(2002), N. Zeltiòð (2003), J. Barkâns (2004), K. Timermanis (2005), L. Ribickis (2006).<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN SPONSORU KOPÎGÂS<br />

BALVAS<br />

Sponsors<br />

Eiropas Zinâtòu un<br />

mâkslu akadçmija<br />

A/s “Grindeks”<br />

Balvas<br />

Latvijas balva (Lielâ Feliksa balva) un 2 veicinâðanas<br />

balvas par ievçrojamiem sasniegumiem humanitâro<br />

zinâtòu jomâs<br />

Balvas 2001. gadâ pieðíîra pirmo reizi. Lielo Feliksa balvu saòçma<br />

V. Vîíe-Freiberga, veicinâðanas balvas — I. Ose un I. Ðuvajevs.<br />

2003. g. Lielo Feliksa balvu saòçma M. Kûle, veicinâðanas<br />

balvas — D. Baltaiskalna un Ç. Jçkabsons, 2006. g. Lielo Feliksa<br />

balvu saòçma V. Zariòð, veicinâðanas balvas — R. Blumberga un<br />

A. Sprûds<br />

3 ikgadçjas balvas ievçrojamâkajiem zinâtniekiem par<br />

izcilu veikumu vai mûþa devumu<br />

Balvu laureâti: 1998. g. — M. Lîdaka, U. Ulmanis, S. Cimermanis;<br />

1999. g. — E. Lukevics, O. Lielausis, K. Arâjs, 2000. g. —<br />

O. Neilands, V. Tamuþs, V. Bçrziòð, 2001. g. — V. Kluða,<br />

E. Blûms, A. Caune, 2002. g. — T. Millers, J. Kristapsons,<br />

O. Spârîtis, 2003. g. — R. M. Freivalds, E. Gudriniece, P. Guïâns,<br />

2004. g. — G. Èipçns, I. Knçts, Ç. Mugurçviès, 2005.g. —<br />

J.G. Bçrziòð, E. Kagaine, A. Strakovs, 2006. g. — V. Baumanis,<br />

P. Eglîte, J. Dehtjars<br />

90


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

A/s “Aldaris”<br />

(1999–2004)<br />

Va/s “Latvenergo”<br />

A/s “Dati Exigen<br />

group” un Latvijas<br />

Izglîtîbas fonds<br />

2 ikgadçjas balvas ievçrojamâkajiem zinâtniekiem<br />

par izcilu veikumu vai mûþa devumu<br />

Balvu laureâti: 1999. g. — U. Viesturs, P. Zariòð, 2000. g. —<br />

M. Beíers, B. Laumane, 2001. g. — D. Kârkliòa, M. Poiða,<br />

2002. g. — M. Rukliða, V. Hausmanis, 2003. g. — I. Apine,<br />

Î. Raðals, 2004. g. — Dz. Çrglis, U. Sedmalis. Kopð 2005. g. pieðíirðana<br />

pârtraukta.<br />

2 gada balvas par izcilu veikumu vai mûþa devumu<br />

enerìçtikâ vai ar to saistîtâs inþenierzinâtnçs<br />

Balvu laureâti: 1999. g. — Z. Kriðâns, I. Staltmanis, 2002. g. —<br />

K. Briòíis, A. Grundulis, 2003. g. — A. S. Sauhats un P. Ðipkovs,<br />

2004. g. — E. Tomsons, J. Dirba, J. Rozenkrons, 2005. g. —<br />

D. Blumberga, V. Pugaèevs, 2006. g. — V. Èuvièins, A. Ðnîders<br />

2 ikgadçjas balvas ievçrojamiem zinâtniekiem par<br />

izcilu veikumu vai mûþa devumu datorzinâtnçs,<br />

informâtikâ vai par nozîmîgu informâcijas izstrâdes<br />

sistçmu veicinâðanu<br />

Balvu laureâti: 1999. g. — J. Bârzdiòð, A. Anspoks, 2000. g. —<br />

J. Osis, M. Treimanis, 2001. g. — L. Niceckis, A. Vasiïjevs,<br />

2002. g. — I. Kabaðkins, A. Brûvelis, 2003. g. — J. Bièevskis,<br />

E. Karnîtis, 2005. g. — P. Rivþa un A. Virtmanis<br />

SIA “RD Electronics”<br />

(lîdz 2005. g.<br />

A/s “RD Alfa”)<br />

A/s “ITERA Latvija”<br />

un Latvijas Izglîtîbas<br />

fonds<br />

Gada balva fizikâ un tâs inþenierpielietojumos<br />

Balvu laureâti: 2000. g. — K. Ðvarcs, 2001. g. — J. Gelfgats,<br />

2002. g. — A. Cçbers, 2003. g. — D. Millers, 2004. g. —<br />

A. Truhins, 2005. g. — J. Joïins, 2006. g. — I. Bçrsons, 2007. g. —<br />

L. Skuja<br />

2 gada balvas ievçrojamiem Latvijas zinâtniekiem un<br />

praktiíiem par izcilu veikumu vai mûþa devumu<br />

vides, zemes un ìeogrâfijas zinâtnçs vai par nozîmîgu<br />

vides izstrâdes sistçmu veicinâðanu<br />

Balvu laureâti: 2001. g. — G. Andruðaitis, A. Melluma, 2002. g. —<br />

G. Eberhards, R. Kondratoviès, 2003. g. — A. Andruðaitis,<br />

M. Kïaviòð, 2004. g. — E. Kaufmane, J. Vîksne, 2005. g. —<br />

V. Jansons, V. Melecis, 2006. g. — G. Pçtersons, P. Zâlîtis<br />

91


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

SIA “Lattelekom” un<br />

Latvijas Izglîtîbas<br />

fonds<br />

A/s “Latvijas Gaisa<br />

satiksme” un Latvijas<br />

Izglîtîbas fonds<br />

A/s “Latvijas gâze” un<br />

Latvijas Izglîtîbas<br />

fonds<br />

2 gada balvas ievçrojamiem Latvijas zinâtniekiem un<br />

radoðiem praktiíiem telekomunikâciju nozarç un<br />

sociâli humanitârajâs zinâtnçs par izcilu veikumu vai<br />

mûþa devumu<br />

Balvu laureâti: 2002. g. — J. Loèmelis, Dz. Ozoliòa, 2003. g. —<br />

T. Galdiòð, T. Tisenkopfs, 2004. g. — I. Biïinskis, I. Loze,<br />

2005. g. — J. Busarovs, J. Rubîns, 2006. g. — A. Dimants,<br />

J. Merkurjevs, G. Raòíis. Kopð 2007. gada pieðíirðana pârtraukta<br />

2 gada balvas ievçrojamiem Latvijas zinâtniekiem un<br />

praktiíiem par izcilu veikumu vai mûþa devumu<br />

kosmisko informâciju tehnoloìijâ, inþenierizstrâdçs<br />

aeronavigâcijas sakaru un radiolokâcijas tehnikâ un<br />

Kârïa Irbîða stipendijas pasniedzçjam/zinâtniekam<br />

Balvu laureâti: 2001. g. — E. Bervalds, I. Kabaðkins, 2003. g. —<br />

J. Kopitovs, M. Âbele, K. Lapuðka, 2005. g. — J. Artjuhs, J. Þagars.<br />

K. Irbîða stipendijas saòçmuði — A. Pozdòakovs (2003), I. Jackiva<br />

(2004)<br />

2 gada balvas ievçrojamiem zinâtniekiem un praktiíiem<br />

gâzes, siltumtehnikas un ar tâm saistîtâs<br />

íîmijas tehnoloìijas nozarçs, sirds íirurìijas un<br />

kardioloìijas zinâtnçs par izcilu darbu kopumu vai<br />

mûþa veikumu<br />

Balvu laureâti: 2002. g. — R. Lâcis, A. Krçsliòð, 2003.g. —<br />

J. Anðeleviès, E. Dzelzîtis, 2004. g. — J. Volkolâkovs, V. Zçbergs,<br />

2005. g. — I. Siliòð, N. Zeltiòð, 2006. g. — V. Rudzîte, D. Turlajs<br />

Rîgas dome un<br />

Rîgas balvas<br />

biedrîba<br />

Ikgadçja “Rîgas balva” par nozîmîgâko zinâtnisko<br />

pçtîjumu Rîgas vçsturç un kultûrvçsturç, arhitektûras<br />

un mâkslas vçsturç, etnogrâfijâ, demogrâfijâ un<br />

etnisko attiecîbu izpçtç, ìeogrâfijâ, ekoloìijâ un citâs<br />

nozarçs, kas saistîtas ar Rîgas attîstîbu<br />

2002. gadâ balva pirmo reizi pieðíirta J. Krastiòam, K. Radziòai,<br />

A. Celmiòam, veicinâðanas balva — V. Bebrei, R. Spirìim,<br />

2003. g. balvas laureâti ir A. Caune, O. Spârîtis un O. Zanders,<br />

2004. g. — L. Balodis, J. Stradiòð, M. Zunde, 2005. g. — J. Bçrziòð,<br />

V. Vîíe-Freiberga, A. Holcmanis, J. Vîksne, J. Savickis,<br />

2006. g. — V. Apsîtis, J. Ekmanis, I. Knçts, V. Jâkobsons<br />

D. A. Lçbers apbalvots ar “Rîgas balvas” Goda diplomu (pçc<br />

nâves).<br />

92


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

LR Patentu valde<br />

Valtera Capa balva labâkajam izgudrotâjam. Balvu<br />

pieðíir reizi divos gados<br />

Balvu saòçmuði B. J<strong>of</strong>fe un R. Kalniòð (2005)<br />

Latvijas Organiskâs Solomona Hillera balva par izciliem sasniegumiem<br />

sintçzes institûts, biomedicînâ un jaunu medicînas preparâtu izstrâdç<br />

a/s “Grindeks”, Balvu saòçmuði I. Kalviòð (2004), E. Grçns (2006)<br />

Latvijas Biomedicînas<br />

pçtîjumu un studiju<br />

centrs<br />

SIA “L`ORÉAL<br />

BALTIC”, UNESCO<br />

Latvijas Nacionâlâ<br />

komisija<br />

3 gada stipendijas “Sievietçm zinâtnç” nozîmîgu<br />

zinâtnisku pçtîjumu veikðanai dzîvîbas zinâtòu un<br />

materiâlzinâtòu jomâ<br />

Stipendijas saòçmuðas R. Muceniece, A. Linç, A. Zajakina (2005),<br />

M. Dambrova, O. Starkova, M. Plotniece (2006)<br />

a/s “Latvijas dzelzceïs” gada balva par izcilu darbu veikumu vai mûþa darba<br />

un Latvijas izglîtîbas devumu Latvijas dzelzceïa transportâ<br />

fonds<br />

BALVAS<br />

UN PRÇMIJAS JAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEM<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÂRDBALVAS UN PRÇMIJAS<br />

JAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEM<br />

Balvas uz darbu konkursa pamata tiek pieðíirtas maìistrantiem vai doktorantiem,<br />

vai jaunajiem pçtniekiem ne vçlâk kâ vienu gadu pçc maìistra vai doktora darba<br />

aizstâvçðanas. Reflektçðanai var iesniegt darbus, kurus veicis atseviðís zinâtnieks,<br />

kurð pieteikuma iesniegðanas brîdî nav vecâks par 30 gadiem.<br />

Katru gadu pieðíir 9 prçmijas, no tâm fizikas, matemâtikas, inþenierzinâtnçs un<br />

datorzinâtnçs — 3, íîmijas, bioloìijas, lauksaimniecîbas un medicînas zinâtnçs — 3,<br />

humanitârajâs un sociâlajâs zinâtnçs — 3.<br />

Balva par labâko jaunâ zinâtnieka darbu fizikâ nosaukta Ludviga un Mâra<br />

Jansonu vârdâ,<br />

par labâko darbu íîmijâ Mârtiòa Straumaòa — Alfrçda Ieviòa vârdâ,<br />

93


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

par labâko darbu literatûrzinâtnç un filoz<strong>of</strong>ijâ — Zentas Mauriòas vârdâ.<br />

Jauno zinâtnieku konkursam darbi iesniedzami lîdz 2007. gada 31. oktobrim LZA<br />

sekretariâtâ vai attiecîgo zinâtòu nodaïâs (Akadçmijas laukumâ 1, 2.stâvâ, Rîga, LV<br />

1524)<br />

Uzziòas par nepiecieðamajiem dokumentiem var saòemt pa tel. 7223931.<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN SPONSORU KOPÎGÂS<br />

BALVAS UN STPENDIJAS JAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEM UN<br />

STUDENTIEM<br />

Sponsors<br />

Emîlija Gudriniece<br />

Balvas<br />

balva labâkajam jaunajam zinâtniekam íîmijâ vai íîmijas<br />

tehnoloìijâ<br />

Emîlija Gudriniece Emîlijas Gudrinieces–Alfrçda Ieviòa vârdâ nosaukta<br />

ikgadçja stipendija bakalauru, maìistru un inþenierstudiju<br />

programmu studentiem íîmijâ un íîmijas tehnoloìijâ<br />

A/s “Grindeks” 4 ikgadçjas balvas labâkajiem jaunajiem zinâtniekiem<br />

A/s “Latvenergo”<br />

SIA “RD Electronics”<br />

(lîdz 2005. g.<br />

A/s “RD Alfa”)<br />

A/s “Latvijas gâze” un<br />

Latvijas Izglîtîbas fonds<br />

A/s “Latvijas Gaisa<br />

satiksme” un Latvijas<br />

Izglîtîbas fonds<br />

a/s “Latvijas dzelzceïs”<br />

un Latvijas izglîtîbas<br />

fonds<br />

5 gada balvas labâkajiem jaunajiem zinâtniekiem par darbiem<br />

enerìçtikâ vai ar to saistîtâs inþenierzinâtnçs<br />

1 ikgadçja balva studentiem fizikâ un tâs inþenierpielietojumos<br />

par pçtniecisku darbu un oriìinâliem rezultâtiem<br />

2 stipendijas doktorantiem gâzes un siltumtehnikas tehnoloìiju<br />

un sirds íirurìijas — kardioloìijas nozarçs<br />

Kârïa Irbîða vârdâ nosaukta ikgadçja stpendija doktorantam,<br />

maìistrantam, bakalauram un studentam kosmisko<br />

informâciju tehnoloìijâ, inþenierizstrâdçs aeronavigâcijas<br />

sakaru un radiolokâcijas tehnikâ<br />

gada balva maìistrantam, doktorantam, zinâtniekam par<br />

pçtîjumiem dzelzceïa transporta nozarç


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LIELÂS MEDAÏAS,<br />

BALVU UN PRÇMIJU LAUREÂTI 2006. UN 2007. GADÂ<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LIELÂS MEDAÏAS<br />

LAUREÂTI<br />

(LZA Senâta 2007. gada 13. marta lçmums)<br />

Viktors Hausmanis — LZA îstenais loceklis (LU Literatûras, folkloras un mâkslas<br />

institûts) — par ievçrojamu ieguldîjumu latvieðu dramaturìijas un teâtra vçstures<br />

izpçtç.<br />

Roberts Evarestovs — LZA ârzemju loceklis (Krievija) — par bûtisku ieguldîjumu<br />

un aktîvu lîdzdalîbu cietvielu kvantu íîmijas skolas izveidoðanâ Latvijâ.<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÂRDBALVU LAUREÂTI<br />

(LZA Senâta 2007. gada 16. janvâra lçmums)<br />

Aleksandrs Adamoviès — Dr.agr. (LLU Lauksaimniecîbas fakultâtes Agrobiotehnoloìijas<br />

institûts) — Pauïa Lejiòa balva lauksaimniecîbas zinâtnçs par darbu kopu<br />

“Zâlâju agr<strong>of</strong>itocenoþu produktivitâti un zâles lopbarîbas kvalitâti noteicoðie vides<br />

faktori Latvijâ”.<br />

Aina Blinkena — LZA îstenâ locekle — Kârïa Mîlenbaha balva par praktisku<br />

sniegumu latvieðu valodniecîbâ — par izcilu devumu latvieðu valodas kultûras<br />

kopðanâ.<br />

Vitolds Grabovskis un Ilgonis Vilks — Artura Balklava balva zinâtnes<br />

popularizçðanâ — par zinâtnes popularizçðanu Latvijâ, t.sk. par þurnâla “Terra”<br />

izveidoðanu un vadîðanu.<br />

Raita Karnîte — LZA îstenâ locekle (LZA Ekonomikas institûts) — Kârïa Baloþa<br />

balva tautsaimniecîbâ par vienotas tematikas zinâtnisko darbu kopumu “Latvijas<br />

tautsaimniecîbas integrâcija Eiropas Savienîbâ”.<br />

Kazimirs Lapuðka — Dr.phys. (LU Astronomijas institûts) — Frîdriha Candera<br />

balva astronomijâ par mûþa ieguldîjumu Latvijas astronomijas attîstîbâ.<br />

95


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

Dace Markus — LZA îstenâ locekle (RPIVA, LU Filoloìijas fakultâte) — Jâòa<br />

Endzelîna balva latvieðu valodniecîbâ par pçtîjumiem latvieðu valodas fonçtikâ un<br />

fonoloìijâ, kâ arî par bçrnu valodas pçtîjumiem.<br />

Elga Parele — Dr.biol. (LU Bioloìijas institûts) — Heinriha Skujas balva bioloìijas<br />

zinâtnçs par vienotas tematikas zinâtnisku darbu kopu “Zoobentoss Latvijas iekðçjos<br />

virszemes ûdeòos”.<br />

Kârlis Rocçns — LZA îstenais loceklis (RTU Bûvniecîbas fakultâte) — Frîdriha<br />

Candera balva mehânikâ par izcilu ieguldîjumu kompozîto materiâlu un sareþìîtu<br />

telpisku konstrukciju aprçíinu metodikas un tehnoloìiju izstrâdç.<br />

Aivars Tabuns — LZA korespondçtâjloceklis (LU Sociâlo zinâtòu fakultâte) —<br />

Tâlivalþa Vilciòa balva socioloìijâ par ieguldîjumu aktuâlo sociâlo procesu izpçtç.<br />

Anna Zariòa — Dr.habil.hist. (LU Latvijas vçstures institûts) —– Arveda Ðvâbes<br />

balva Latvijas vçsturç par monogrâfiju “Salaspils Laukskolas kapulauks.<br />

10.–13. gadsimts”.<br />

Andris Zicmanis — LZA korespondçtâjloceklis (LU Íîmijas fakultâte) — Gustava<br />

Vanaga balva íîmijâ par darbu kopu “Organiskâ sintçze saistîbâ ar netradicionâliem<br />

materiâliem”.<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN<br />

PUBLISKÂS A/S “GRINDEKS” BALVU LAUREÂTI<br />

(Ekspertu komisijas 2006. gada 6. novembra lçmums)<br />

Viesturs Baumanis — LZA goda loceklis (LU Bioloìijas fakultâte) — par nozîmîgiem<br />

pçtîjumiem infekcijas slimîbu izsaucoðo vîrusu un baktçriju molekulârajâ<br />

epidemioloìijâ Latvijâ.<br />

Pârsla Eglîte — LZA korespondçtâjlocekle (LZA Ekonomikas institûts) — par<br />

pçtîjumiem sociâlajâ demogrâfijâ.<br />

Jurijs Dehtjars — LZA korespondçtâjloceklis (Rîgas Tehniskâ universitâte) — par<br />

izciliem sasniegumiem cilvçka kaula materiâla elektronisko îpaðîbu pçtîjumos un<br />

sekmîgu medicînas fizikas un medicînas inþenierzinâtòu studiju programmu izveidi<br />

Rîgas Tehniskajâ universitâtç.<br />

96


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, A/S “DATI EXIGEN GROUP”<br />

UN <strong>LATVIJAS</strong> IZGLÎTÎBAS FONDA BALVU LAUREÂTI<br />

(Ekspertu komisijas 2006. gada 8. jûnija lçmums)<br />

Jânis Bârzdiòð — LZA îstenais loceklis (LU Matemâtikas un informâtikas institûts)<br />

— Eiþena Âriòa balva par mûþa devumu datorzinâtnçs un informâtikâ.<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, FIRMAS “ITERA LATVIJA” UN<br />

<strong>LATVIJAS</strong> IZGLÎTÎBAS FONDA BALVU LAUREÂTI<br />

(Ekspertu komisijas 2006. gada 13. oktobra lçmums)<br />

Pçteris Zâlîtis — LZA korespondçtâjloceklis (Latvijas Valsts meþzinâtnes institûts<br />

“Silava”) — par mûþa ieguldîjumu vides zinâtòu jomâ un monogrâfiju “Meþkopîbas<br />

priekðnosacîjumi”.<br />

Gunârs Pçtersons — Dr.biol. (Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte) — par darbu<br />

“Latvijas sikspâròu (CHIROPTERA) populâciju teritoriâlais izvietojums un sezonas<br />

migrâcijas”.<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN RÎGAS BALVAS<br />

BIEDRÎBAS “RÎGAS BALVA” LAUREÂTI<br />

(Ekspertu komisijas 2006. gada 10. oktobra lçmums)<br />

Vaidelotis Apsîtis — LZA goda loceklis — par devumu Rîgas arhitektûras un<br />

pieminekïu vçstures izpçtç un popularizçðanâ.<br />

Juris Ekmanis — LZA îstenais loceklis (Fizikâlâs enerìçtikas institûts) — par<br />

devumu fizikas un enerìçtikas zinâtnç un Rîgas siltumapgâdes sistçmas attîstîbâ.<br />

Ivars Knçts — LZA îstenais loceklis (Rîgas Tehniskâ universitâte) — par devumu<br />

biomehânikas zinâtnç un Latvijas inþenierzinâtòu speciâlistu sagatavoðanâ.<br />

Valdis Jâkobsons — LZA goda loceklis (A/s “Grindeks”) — par devumu zinâtnes<br />

mecenâtismâ un Rîgas farmaceitisko tradîciju izkopðanâ.<br />

97


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

Genâdijs Stepanovs — tçlnieks — par devumu Rîgas kultûrvides veidoðanâ<br />

restaurâcijas un tçlniecîbas nozarç.<br />

Firma “BIOSAN”, SIA — par nozîmîgu ieguldîjumu inovatîva uzòçmuma izveidç<br />

un attîstîbâ.<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, A/S “<strong>LATVIJAS</strong> GÂZE” UN<br />

<strong>LATVIJAS</strong> IZGLÎTÎBAS FONDA MÇRÍPROGRAMMAS<br />

“IZGLÎTÎBAI, ZINÂTNEI UN KULTÛRAI” BALVU LAUREÂTI<br />

(Ekspertu komisijas 2006. gada 5. decembra lçmums)<br />

Vera Rudzîte — LZA îstenâ locekle — par mûþa ieguldîjumu kardioloìijas nozares<br />

attîstîbâ Latvijâ.<br />

Daniels Turlajs — Dr.habil.sc.ing. (Rîgas Tehniskâ universitâte) — par darbu kopu<br />

“Dabas gâzes efektîva izmantoðana Latvijas kurinâmâ bilancç”.<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN<br />

VAS “LATVENERGO” BALVU LAUREÂTI<br />

(Ekspertu komisijas 2006. gada 8. decembra lçmums)<br />

Leonîds Ribickis — LZA korespondçtâjloceklis (Rîgas Tehniskâ universitâte) —<br />

Alfrçda Vîtola balva par darbu kopu “Zinâtniskâ pçtniecîba energoelektronikâ un<br />

elektropiedziòâ Latvijâ”.<br />

Vladimirs Èuvièins — Dr.habil.sc.ing. (Rîgas Tehniskâ universitâte) — par darbu<br />

kopu “Enerìçtikas attîstîbas veicinâðana un inovâciju vides veidoðana Latvijâ”.<br />

Andris Ðnîders — Dr.habil.sc.ing. (Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte) — par<br />

darbu kopu lauksaimniecîbas enerìçtikâ.<br />

98


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN SIA “RD Electronics”<br />

BALVA FIZIKÂ UN TÂS INÞENIERPIELIETOJUMOS<br />

(Ekspertu komisijas 2007. gada 14. marta lçmums)<br />

Linards Skuja — LZA îstenais loceklis (Latvijas Universitâtes Cietvielu fizikas<br />

institûts) – par izciliem darbiem optisko stiklu fizikâ.<br />

L'ORÉAL <strong>LATVIJAS</strong> 2006. GADA STIPENDIJAS<br />

“SIEVIETÇM ZINÂTNÇ” LAUREÂTES<br />

(AR UNESCO <strong>LATVIJAS</strong> NACIONÂLÂS KOMISIJAS UN<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS ATBALSTU)<br />

(Ekspertu komisijas 2006. gada 25. aprîïa lçmums)<br />

Maija Dambrova — Dr.pharm. (Latvijas Organiskâs sintçzes institûts) — projektam<br />

“Kodola faktora kB regulâcijas loma sirds ðûnu izdzîvoðanâ iðçmijas apstâkïos”.<br />

Oïesja Starkova — Mg. (LU Polimçru mehânikas institûta doktorante) — projektam<br />

“Polimçru lineâri viskoelastîgas uzvedîbas robeþu noteikðana”<br />

Mâra Plotniece — Dr.chem. (RTU Materiâlzinâtnes un lietiðíâs íîmijas fakultâte) —<br />

projektam “Fullerçna un tâ atvasinâjumu modificçðana elektroíîmiskajiem pçtîjumiem<br />

un ðíîdîbas uzlaboðanai”.


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNIEKI — CITU IEVÇROJAMÂKO<br />

ZINÂTNISKO APBALVOJUMU LAUREÂTI<br />

2006. GADÂ<br />

Ivars Kalviòð — LZA îstenais loceklis — Latvijas Republikas Ministru kabineta<br />

2006. gada balva par izciliem sasniegumiem zinâtnç un darbu kopu “Oriìinâlu zâïu<br />

izstrâde un ievieðana klîniskajâ praksç”.<br />

Agnis Andþâns — LZA korespondçtâjloceklis — Latvijas Republikas Ministru<br />

kabineta 2006. gada balva par nozîmîgu ieguldîjumu un paveikto jauno matemâtiíu<br />

izglîtoðanâ, matemâtikas mâcîbu satura pilnveidoðanâ un matemâtikas popularizçðanâ.<br />

Andrejs Çrglis — Dr. med. (Paula Stradiòa Klîniskâ universitâtes slimnîca) —<br />

Latvijas Republikas Ministru kabineta 2006. gada balva par lielu un nozîmîgu<br />

ieguldîjumu invazîvâs kardioloìijas attîstîbâ Latvijâ.<br />

Gunârs Duburs — LZA îstenais loceklis — Vispasaules Intelektuâlâ îpaðuma<br />

otganizâcijas (WIPO) Zelta medaïa “Labâkajam izgudrotâjam 2006”.<br />

Juris Ekmanis — LZA îstenais loceklis — “Latvenergo” medaïa par izcilu ieguldîjumu<br />

“Latvenergo” attîstîbâ.<br />

Jânis Stradiòð, Edmunds Lukevics — LZA îstenie locekïi, Alla Skorova —<br />

Krievijas D. I. Mendeïejeva Íîmijas biedrîbas un Maskavas Valsts universitâtes<br />

“A. N. Kosta piemiòas medaïa”.<br />

Valentîna Skujiòa — LZA îstenâ locekle — Vînes Starptautiskâ Informâcijas centra<br />

terminoloìijâ (Infoterm) Vistera medaïa par sasniegumiem latvieðu terminoloìijas<br />

izstrâdç.<br />

Viktors Hausmanis — LZA îstenais loceklis — Anðlava Eglîða un Veronikas<br />

Janelsiòas fonda 2006. gada Atzinîbas balva par grâmatu “Anðlavs Eglîtis” (Zinâtne,<br />

2005).<br />

Heinrihs Strods — LZA goda loceklis — LR Aizsardzîbas ministrijas Goda raksts<br />

par grâmatas “Latvieðu pilsoòu martiroloìijs Vjatlagâ. 1938–1956” sagatavoðanu.<br />

Oïìerts Kroders — LZA goda loceklis — LR Kultûras ministrijas Gada balva “Trîs<br />

brâïi” par mûþa ieguldîjumu Latvijas teâtra mâkslâ.<br />

Renâte Blumberga — Dr. hist. (LU Latvijas vçstures institûts) — Latvijas Kultûras<br />

fonda Spîdolas balva par monogrâfiju “ Lîbieði dokumentos un vçstulçs. Somijas<br />

zinâtnieku ekspedîcijas pie lîbieðiem”.<br />

100


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

BALVU UN PRÇMIJU JAUNIEM ZINÂTNIEKIEM UN<br />

STUDENTIEM LAUREÂTI<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS<br />

JAUNO ZINÂTNIEKU BALVU UN PRÇMIJU LAUREÂTI<br />

(LZA Senâta 2007. gada 16. janvâra lçmums)<br />

Vârdbalvas<br />

Boriss Poïakovs — Dr.phys. (LU Íîmiskâs fizikas institûts) — Ludviga un Mâra<br />

Jansonu balva fizikâ — par darbu “Nanomateriâlu struktûra, mehâniskâs un<br />

elektrovadâmîbas îpaðîbas” (vad. Dr.chem. D. Erts).<br />

Elîna Erdmane — Mg. (LU Íîmijas fakultâte) — Mârtiòa Straumaòa — Alfrçda<br />

Ieviòa balva íîmijâ par darbu “Paralçlajai sintçzei piemçrotu 3,6-diaizvietotu<br />

imidazo[2,1-b]tiazolu iegûðanas metoþu izstrâde" (vad. LZA îst.loc. Dr.habil.chem.<br />

A. Zicmanis, Dr.chem. R. Zemribo).<br />

Pauls Daija — LU Filoloìijas fakultâtes 4. kursa students — Zentas Mauriòas balva<br />

literatûrzinâtnç un filoz<strong>of</strong>ijâ — par darbu “Þurnâls “Latviska Gada Grâmata”<br />

(1797–1798). Idejas. Autori. Laikmets”. (vad. Dr.philol. M. Grudule).<br />

Anastasija Kotova — Mg. (RTU Materiâlzinâtnes un lietiðíâs íîmijas fakultâte) —<br />

Emîlijas Gudrinieces balva íîmijâ par darbu “Pirmçjo amînu potenciâlo<br />

metabolîtu — N-glikozîdu un Amadori produktu – sintçze” (vad. Dr.chem.<br />

V. Kauss, Mg. J. Roþkovs).<br />

Fizikas un tehniskajâs zinâtnçs<br />

Ilze Dzelme-Bçrziòa — Mg. (LU Fizikas un matemâtikas fakultâte) — par darbu<br />

“Galîgo kvantu automâti un loìika” (vad. LZA îst.loc. R. M. Freivalds ).<br />

Tatjana Glaskova — LU maìistrante, LU Polimçru mehânikas institûta tehniíe —<br />

par darbu “Ar daïiòâm pildîtâs epoksîda saistvielas kompozîtmateriâla struktûra un<br />

îpaðîbas pie mitruma iedarbîbas” (vad. Dr.sc.ing. K. Aòiskevièa, Dr.habil.sc.ing.<br />

V. Tamuþs).<br />

101


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtnçs<br />

Anna Meþaka — Mg. (LU Bioloìijas fakultâte) — par darbu “Epifîtiskâs sûnas<br />

dabiskos nogâþu un gravu meþos Latvijâ” (vad. Dr.habil.biol. A. Piterâns).<br />

Ilze Viðíere — Mg. (RTU Materiâlzinâtnes un lietiðíâs íîmijas fakultâte) — par<br />

darbu “Ar dabiskâm pildvielâm modificçti PHB kompozîti” (vad. V. Tupureina).<br />

Humanitârajâs un sociâlajâs zinâtnçs<br />

Mârtiòð Kaprâns — Mg., LU Sociâlo zinâtòu fakultâtes doktorants — par darbu<br />

“Padomju pieredzes (re)konstrukcija biogrâfiskajos vçstîjumos: Latvijas lokâlâs<br />

preses analîze (1995–2005)” (vad. Dr.hist. V. Zelèe).<br />

Kaspars Ðlihts — Bc. (LU Teoloìijas fakultâte) — par darbu “Diskurss par bçrnu<br />

evaòìçlijos” (vad. Dr.theol. R. Kokins).<br />

Atzîmçjot konkursam iesniegto darbu labo zinâtnisko lîmeni, LZA Senâts<br />

nolçma izteikt atzinîbu sekojoðajiem jaunajiem zinâtniekiem:<br />

Aijai Dirnçnai — Mg., Liepâjas Pedagoìijas akadçmija — par darbu “Frièa Bârdas<br />

lugas autora pasaules uzskatu un pârçjâs daiïrades kontekstâ” (vad. Dr.philol.<br />

E. Lâms).<br />

Lienei Markui–Narvilai — Mg. (Liepâjas Pedagoìijas akadçmija) — par darbu<br />

“G. Repðes româns “Alvas kliedziens” un E. Ventera româns “Âgenskalns”<br />

izaugsmes românu kontekstâ” (vad. Dr.philol. Z. Gûtmane).<br />

Sandrai Muiþniecei-Brasavai — Dr.sc.ing. (LLU Pârtikas tehnoloìijas fakultâte) —<br />

par darbu “Dabai draudzîga poli--hidroksibutirâta kompozîtmateriâli pârtikas<br />

produktu iepakojumam” (vad. Dr.habil.sc.ing. L. Dukaïska).<br />

Janai Svarei — Mg. (RTU Materiâlzinâtnes un lietiðíâs íîmijas fakultâte) — par<br />

darbu “Mitruma un sâïu degradçjoðâ darbîba Rîgas Doma Kapitulzâles akmens<br />

materiâlos” (vad. Dr.sc.ing. I.Vîtiòa).<br />

Nadeþdai Tihomirovai — Mg. (RTU Datorzinâtnes un informâcijas tehnoloìijas<br />

fakultâte) — par darbu “Rîgas pilsçtas ielu krustojumu satiksmes organizâcijas<br />

salîdzinâðana, lietojot imitâcijas modelçðanu” (vad. LZA kor.loc. J. Merkurjevs).<br />

Edmundam Zîlem — Mg. (LU Polimçru mehânikas institûts) — par darbu „Ar<br />

kompozîtmateriâliem aptîto cilindrisko betona kolonnu mehânikâ uzvedîba un<br />

atslâòoðanâs plaisu pçtîjumi aptinuma materiâlâ” (vad. LZA îst.loc. V. Tamuþs).<br />

102


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN PUBLISKÂS<br />

A/S “GRINDEKS” JAUNO ZINÂTNIEKU BALVU LAUREÂTI<br />

(Ekspertu komisijas 2006. gada 6. novembra lçmums)<br />

Dace Çrkðíe — Mg., RTU Polimçru materiâlu institûta doktorante — par darbu<br />

“Funkcionâlo piedevu ietekme uz bioiepakojuma îpaðîbâm” (vad. V. Tupureina).<br />

Sergejs Isajevs — LU Medicînas fakultâtes Ârstniecîbas pr<strong>of</strong>esionâlâs 2.lîmeòa<br />

studiju programmas students — par darbu “Morf<strong>of</strong>unkcionâlo kritçriju izstrâde<br />

hroniskas obstruktîvas plauðu slimîbas diagnostikai un ârstçðanai” (vad. I. Taivans).<br />

Gundars Leitis — Mg. (LU Íîmijas fakultâte) — par darbu “Benzo[C]hromçn-6-onu<br />

un to aza-analogu — potenciâlo mGluR1 receptora antagonistu sintçze” (vad.<br />

Dr.chem. A. Jirgensons, Dr.chem. I. Klimenkovs).<br />

Gunita Sudmale — Mg., LU Bioloìijas fakultâtes doktorante — par darbu “Izmaiòas<br />

hepatîta C vîrusa genoma core, HVR1 un NS5A reìionos – INF terapijas gaitâ”<br />

(vad. Dr.biol. I. Sominska, Dr.biol. J. Jansons).<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, A/S “<strong>LATVIJAS</strong> GÂZE”<br />

UN <strong>LATVIJAS</strong> IZGLÎTÎBAS FONDA MÇRÍPROGRAMMAS<br />

“IZGLÎTÎBAI, ZINÂTNEI UN KULTÛRAI”<br />

BALVU JAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEM LAUREÂTI<br />

(Ekspertu komisijas 2006. gada 5. decembra lçmums)<br />

Anatolijs Borodiòecs — Mg., Rîgas Tehniskâs universitâtes doktorants — par darbu<br />

“Daudzdzîvokïu çku siltuma patçriòa dinamikas analîze” (vad. LZA kor.loc.<br />

A. Krçsliòð).<br />

Uldis Strazdiòð — Rîgas Stradiòa universitâtes doktorants — par darbu “Intraoperatîva<br />

miokarda revaskularizâcijas kvalitâtes kontrole” (vad. Dr.h.c. R. Lâcis).<br />

103


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, VAS “<strong>LATVIJAS</strong> GAISA<br />

SATIKSME” UN <strong>LATVIJAS</strong> IZGLÎTÎBAS FONDA<br />

KÂRÏA IRBÎÐA STIPENDIÂTI<br />

(Ekspertu komisijas 2006. gada 22. septembra lçmums)<br />

Normunds Dreimanis — Mg. (Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts) —<br />

par darbu “Cilvçka faktora nozîme lidojumu droðîbas paaugstinâðanâ” (vad.<br />

Dr.habil.sc.ing. V. Ðestakovs).<br />

Mihails Ivanovs — Mg. (Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts) — par<br />

darbu “Garenkustîbas vienmçrîgâs inerciâlâs navigâcijas sistçmas kïûdas raksturojumu<br />

pçtîjums” (vad. Dr.habil.sc.ing. P. Trifonovs-Bogdanovs).<br />

Ernests Lejnieks — Mg. (Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts) — par<br />

darbu “Augstas temperatûras turbînas un jaunas konstrukcijas turbînas darba<br />

lâpstiòas izpçte un aprçíinâðana” (vad. Dr.habil.sc.ing. M. Banovs).<br />

Einârs Lepnis — Mg. (Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts) — par darbu<br />

“Gaisa kuìa VHF diapazona radiostacijas frekvenèu sintezatora modifikâcijas<br />

iespçjas analîze” (vad. Mg. I. Smirnovs).<br />

Jevgçòijs Koròilovs — Mg. (Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts) — par<br />

darbu “Aviâcijas radioelektrisko lîdzekïu elektromagnçtiskâs savienojamîbas<br />

analîze” (vad. Mg. I. Smirnovs).<br />

Viktors Nerugals — Mg. (Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts) — par<br />

darbu „Sânkustîbas vienmçrîgas inerciâlas navigâcijas sistçmas kïûdas raksturojumu<br />

pçtîjums” (vad. Dr.habil.sc.ing. P. Trifonovs-Bogdanovs).<br />

Olga Graèova — Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûta studente — par<br />

darbu “Mâcîbu priekðmeta „Datormâcîba” laboratorijas darbu n<strong>of</strong>ormçðanas<br />

piemçrs” (vad. Dr.habil.sc.ing. J. Paramonovs).<br />

Timurs Gaïejevs — Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûta students — par<br />

darbu „Ultra vieglâs lidmaðînas projekts. Motoplaniera projekts” (vad.<br />

Dr.habil.sc.ing. V. Ðestakovs).<br />

Edgars Koks — Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûta students — par<br />

darbu „Îpaði viegla bezpilota lidaparâta zinâtniskâs un tehniskâs problçmas: pilna<br />

mçroga lidojoða modeïa fizelâþas un spârnojuma projektçðana un tehnoloìija” (vad.<br />

Dr.habil.sc.ing. V. Pavelko).<br />

Sergejs Kuzòecovs — Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûta students —<br />

par darbu “Îpaði viegla bezpilota lidaparâta zinâtniskâs un tehniskâs problçmas:<br />

pilna mçroga lidojoða modeïa spârna projektçðana un tehnoloìija” (vad.<br />

Dr.habil.sc.ing. V. Pavelko).<br />

104


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

Andrejs Feðèuks — Mg. (Transporta un sakaru institûts) — par darbu „Bîstamo<br />

meteoroloìisko parâdîbu izstrâdâðanas algoritms lidojumu droðîbas un regularitâtes<br />

paaugstinâðanai” (vad. Dr.sc.ing. O. Dþalilovs).<br />

Mihails Savrasovs — Mg. (Transporta un sakaru institûts) — par darbu „Loìistikas<br />

problçmu risinâðanas, izmantojot simulçjoðo modelçðanu, iespçju izpçte” (vad.<br />

Dr.sc.ing. I. Jackiva).<br />

Tatjana Jakovïeva — Bc. (Transporta un sakaru institûts) — par darbu „Laboratorijas<br />

darbu kompleksa izstrâde konvolûcijas kodçðanas/dekodçðanas pçtîjumam”<br />

(vad.Dr.sc.ing. M. Zilbermans).<br />

Vladimirs Jefimovs — Bc. (Transporta un sakaru institûts) — par darbu „Îsviïòu<br />

diapazona radiopelengatora antenu sistçma” (vad. Dr.habil.sc.ing. J. Krasòitskis).<br />

Sergejs Kamenèenko — Bc. (Transporta un sakaru institûts) —- par darbu „Hilberta<br />

diskrçtas pârveides realizâcijas” (vad. Dr.habil.sc.ing. V. Jeremejevs)<br />

Aivars Muravjovs — Bc. (Transporta un sakaru institûts) — par darbu „Programmatûras<br />

izstrâdâðana krâjuma pârvaldîbas uzdevumu risinâðanai” (vad.<br />

Dr.habil.sc.ing. J. Kopitovs).<br />

Andrejs Òesterenko — Bc. (Transporta un sakaru institûts) — par darbu „Attçlojumu<br />

fraktâlâ kodçðana, pamatojoties uz kvadrakoka metodi” (vad. Dr.sc.ing. M. Zilbermans).<br />

Sergejs Sòegovs — Bc. (Transporta un sakaru institûts) — par darbu „Programmatûras<br />

kompleksa izstrâde programmai VHDL valodâ deklaratîvo sekciju veidoðanai”<br />

(vad. Dr.sc.ing. O. Ïusins).<br />

Aleksejs Tarasovs — Bc. (Transporta un sakaru institûts) — par darbu „Aviâcijas<br />

dzinçja diagnostikas automatizçðana, izmantojot mâkslîgos neironu tîklus” (vad.<br />

Dr.habil.sc.ing. J. Kopitovs).<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN VAS “LATVENERGO”<br />

BALVU JAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEM LAUREÂTI<br />

(Ekspertu komisijas 2006. gada 8. decembra lçmums)<br />

Irina Jutkevièa — Mg., Rîgas Tehniskâs universitâtes doktorante — par darbu<br />

“Pasaules, Eiropas Savienîbas un Latvijas enerìçtikas struktûra, vadîba, avâriju<br />

iespçjamîba un iemesli”(vad. LZA kor.loc. A. Sauhats).<br />

105


LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<br />

Kristina Ïebedeva — Mg. (Fizikâlâs enerìçtikas institûts) — par darbu “Kolektoru<br />

un saules bateriju kombinçta izmantoðana Latvijas klimatâ” (vad. LZA kor.loc.<br />

P. Ðipkovs).<br />

Armands Staltmanis — Mg., Rîgas Tehniskâs universitâtes doktorants — par darbu<br />

“Vidsprieguma kabeïu un to metâla apvalku termiskâs izturîbas nodroðinâðanas<br />

metoþu analîze un izvçle Rîgas elektrotîklâ” (vad. Dr.sc.ing. J. Rozenkrons).<br />

Sergejs Vostrikovs — Mg. (Rîgas Tehniskâ universitâte) — par darbu “Latvijas<br />

enerìijas un energoresursu raþoðanas un patçriòa scenâriju izstrâde” (vad.<br />

Dr.habil.sc.ing. D. Turlajs).<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN SIA“RD Electronics”<br />

STUDENTU PRÇMIJU FIZIKÂ UN TÂS INÞENIERPIELIETOJUMOS<br />

LAUREÂTI<br />

(Ekspertu komisijas 2007. gada 14. marta lçmums)<br />

Liene Kancçvièa — Mg., Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes doktorante — par<br />

darbu “Saules starojuma izmantoðanas tehnoloìija” (vad. Dr.habil.sc.ing.<br />

I. Ziemelis).<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS FONDA STIPENDIÂTI<br />

2006/2007.g. (1.11.2006–31.08.2007).<br />

Andrejs Ogurcovs — Daugavpils Universitâte — Konstantîna Poèa stipendija fizikâ.<br />

Elîna Laizâne — Latvijas Universitâte — Konstantîna Poèa stipendija fizikâ.<br />

Gints Putiíis — Latvijas Universitâte — Jâòa Labsvîra stipendija Latvijas vçsturç.<br />

Inese Mieriòa — Rîgas Tehniskâ universitâte — Emîlijas Gudrinieces – Alfrçda<br />

Ieviòa stipendija íîmijâ.<br />

106


<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS<br />

ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ<br />

DARBÎBA 2006. GADÂ<br />

NOZÎMÎGI NOTIKUMI <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNÇ<br />

UN <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJÂ<br />

2006. GADÂ<br />

LZA darbîba ir cieði saistîta ar visâm norisçm Latvijas zinâtnç un Latvijâ<br />

kopumâ.<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmija, apkopojot iesniegtos universitâðu, zinâtnisko<br />

institûtu un centru priekðlikumus, nosaukusi nozîmîgâkos Latvijas zinâtnes<br />

sasniegumus 2006. gadâ:<br />

Ieviesta jauna tehnoloìija hematoloìisko slimnieku ârstçðanâ, kas ievçrojami<br />

uzlabos akûtu un hronisku leikozes pacientu ârstçðanas iespçjas. Jaunâ<br />

tehnoloìija saistîta ar alogena perifçrisko asiòu cilmes ðûnu transplantâciju<br />

(Dr. Sandra Lejniece, Dr. Viesturs Boka, Ilze Puga, Rîgas Stradiòa universitâte;<br />

Rîgas Austrumu slimnîca; klînika “Linezers”)<br />

Izstrâdâti jauni optiskie paòçmieni âdas un asinsvadu saslimstîbu diagnostikai<br />

(Dr. Jânis Spîgulis, LU Atomfizikas un spektroskopijas institûts<br />

sadarbîbâ ar LU Bioloìijas fakultâti un LU Kardioloìijas institûtu)<br />

Veikta augu vîrusu genomu klonçðana un parâdîti to tâlâkie pielietojumi<br />

biotehnoloìijâ – vakcînu un diagnostikas izveidoðanâ (Dr. Andris Zeltiòð,<br />

Latvijas Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrs)<br />

Noteiktas jaunas lielmolekulâru proteînu telpiskâs struktûras, izmantojot<br />

daudzdimensionâlâs kodolu magnçtiskâs rezonanses spektroskopijas<br />

metodi. Tas ïauj labâk izprast ðo proteînu bioloìiskâs darbîbas mehânismu<br />

(akad. Edvards Liepiòð, Latvijas Organiskâs sintçzes institûts)<br />

Izveidoti jauna tipa efektîvi luminiscentie detektoru materiâli, kurus<br />

izmanto skâbekïa daudzuma noteikðanai (Dr. Larisa Grigorjeva, Dr. Donats<br />

Millers, Mg. Kriðjânis Ðmits, LU Cietvielu fizikas institûts sadarbîbâ ar<br />

Polijas ZA Augsto spiedienu fizikas institûtu)<br />

107


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

Izstrâdâta jauna, ietilpîgâka optiskâs atmiòas ierîce, kas sastâv no vairâku<br />

volframâtu plânâm kartiòâm (LZA kor.loc. Aleksejs Kuzmins, Dr. Roberts<br />

Kalendarevs, LU Cietvielu fizikas institûts)<br />

Izstrâdâta jauna tehnoloìija augðòu agroíîmiskajâ izpçtç, lietojot Globâlâs<br />

pozicionçðanas sistçmu (GPS). Tâ izmantota Latvijâ pirmâs digitâlâs<br />

augðòu agroíîmiskâs kartes (Bauskas rajona Codes pagastâ) sagatavoðanai<br />

un izdoðanai (Dr. Regîna Timbare, Skaidrîte Poriete, Aija Miíelsone,<br />

Valsts Agroíîmisko pçtîjumu centrs)<br />

Pabeigts un publicçts Latgales reìionâlâs ekonomikas pçtîjums un veikta<br />

tâs konkurçtspçjas paaugstinâðanas analîze (Dr. Viktors Voronovs, Irîna<br />

Petrova, Edgars Raèko, Daugavpils Universitâte)<br />

Uz veikto arheoloìisko izrakumu pamata apkopoti un monogrâfijâ publicçti<br />

bagâtîgi materiâli, raksturojot materiâlo un garîgo kultûru lîbieðu biezi<br />

apdzîvotâ vietâ un apbedîjumos Daugavas lejtecç – Salaspils Laukskolâ<br />

laikâ no 10. lîdz 13. gs. (Dr. Annas Zariòas vadîbâ, LU Latvijas vçstures<br />

institûts)<br />

Pabeigts fundamentâls kultûrvçsturisks izdevums “Latvieðu kordziesmas<br />

antoloìija: 1873–2000. Dziesmas jauktajiem, sievieðu un vîru koriem<br />

a cappella”. Pirmoreiz mûzikas izdoðanas vçsturç vienkopus sistematizçts<br />

un zinâtniski komentçts latvieðu kora dziesmu “zelta fonds” no pirmajiem<br />

nacionâla mçroga dziesmu svçtkiem (1873) lîdz mûsdienu autoru darbiem<br />

(projekta vadîtâjs LZA goda loceklis Imants Kokars, sastâdîtâjs un<br />

komentâru autors Dr. Arnolds Klotiòð, redkolçìija – Arvîds Bomiks, Dr.<br />

Oïìerts Grâvîtis, Jânis Lindenbergs, Pçteris Plakidis). 12 sçjumus ilustrç<br />

12 kompaktdiski un audiokasetes Rîgas kamerkora Ave Sol izpildîjumâ<br />

(mâkslinieciskais vadîtâjs Imants Kokars, diriìents Uldis Kokars)<br />

Nâkuði klajâ vai sagatavoti izdoðanai vairâki nozîmîgi zinâtniski izdevumi:<br />

Ivars Biïinskis. Digital Alias-free Signal Processing. WILEY, April 2007,<br />

488 p.<br />

Uldis E. Viesturs, Stoyan M. Tzonkov (eds.). Bioprocess Engineering. – S<strong>of</strong>ia:<br />

Avangard Prima, 2006. 253 pp.<br />

A. Mauriòð, A. Zvirgzds. Dendroloìija. Rîga: LU Akadçmiskais apgâds,<br />

2006. 448 lpp.<br />

108


NOZÎMÎGI NOTIKUMI <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNÇ UN LZA 2006. GADÂ<br />

Ideju vçsture Latvijâ. Jaunâ strâva – 20. gs. sâkums. Antoloìija. Sast. un<br />

zin. red. Dr. phil. Ella Buceniece. R.: RaKa. I daïa. 2005. 532 lpp.; II daïa.<br />

2006. 349 lpp.<br />

Teoloìija: Teorija un prakse. Mûsdienu latvieðu teologu raksti, I. Rîga:<br />

Zvaigzne ABC, 2006. 400 lpp.<br />

Apzinâti arî vairâki citi ievçrojami zinâtniskie sasniegumi Latvijâ:<br />

Izgatavots un pçtîts elastomçra un oglekïa nanostrukturçtu daïiòu multifunkcionâls<br />

kompozîts, kas uzrâda izcilas deformâciju sensora un gâzu<br />

sensora îpaðîbas (kor.loc. Mâris Knite, RTU Materiâlu sintçzes un<br />

tehnoloìiju centrs)<br />

Kopâ ar Baltkrievijas Nacionâlo zinâtòu akadçmiju sagatavota un izdota<br />

grâmata „Çàïàäíàÿ Äâèíà – Äàóãàâà. Ðåêà è âðåìÿ”, kurâ ir apkopoti<br />

vispârîgie dati par Daugavu, aprakstîta upes ìeoloìija un hidroloìija<br />

Izpçtîta atomu leòíiskâ momenta sadalîjuma simetrijas izmaiòas elektriskajâ<br />

laukâ. Ðâda momenta eksistence vienlaikus pârkâpj laika inversijas<br />

simetriju un telpas inversijas simetriju (akad. Mârcis Auziòð, akad. Ruvins<br />

Ferbers, LU Lâzeru centrs)<br />

LU Vispârîgâs matemâtikas katedras ietvaros darbojas A. Liepas Neklâtienes<br />

matemâtikas skola (kor.loc. Agòa Andþâna vadîbâ)<br />

Pirmo reizi, izmantojot mazo leòíu rentgendifraktometriju un ES sinhrotronu<br />

radiâciju, detektçtas un raksturotas lignîna nanodaïiòas cietvielâ un<br />

ðíîdumos, kas paver iespçjas jaunai un lçtai nanopildvielu izmantoðanai<br />

kompozîtos materiâlos (kor.loc. Jânis Grâvîtis, LV Koksnes íîmijas<br />

institûts sadarbîbâ ar Helsinku universitâti)<br />

Izstrâdâts un licencçts “Olainfarm” optiski aktîvâ fenibuta un optiski aktîvâ<br />

fenotropila iegûðanas paòçmiens (akad. Ivars Kalviòð, kor.loc. Grigorijs<br />

Veinbergs, Latvijas Organiskâs sintçzes institûts)<br />

Izstrâdâta jauna mildronâta darbîbas mehânisma koncepcija, kas pamatota<br />

uz novçrojumiem par îslaicîgu slâpekïa oksîda lîmeòa paaugstinâðanos<br />

vairâkos orgânos pçc preparâta ievadîðanas (pçtnieku grupa kor.loc.<br />

Nikolaja Sjakstes vadîbâ, Latvijas Organiskâs sintçzes institûts)<br />

109


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

ASV Nacionâlâ pçtniecîbas fonda finansçtajâ starptautiskâs sadarbîbas<br />

projektâ “Skandinâvijas ledusvairoga dienvidu malas deglaciâcijas gaitas<br />

hronoloìija ar jaunâkajâm datçðanas metodçm” kopâ ar autoru kolektîvu<br />

apkopota un izanalizçta Skandinâvijas ledusvairoga un ar to saistîto globâlo<br />

parâdîbu dinamika laika posmâ pirms 25 000 lîdz 12 000 gadiem. Tas<br />

bûtiski papildina priekðstatus par ledâja izzuðanas gaitu un dabas ainavas<br />

veidoðanos plaðâ teritorijâ (proj. lîdzvadîtâjs kor.loc. Vitâlijs Zelès, LU)<br />

Izstrâdâti augstas stiprîbas un temperatûras izturîgi blîvi un poraini<br />

keramikas materiâli no jaukta sastâva illîta mâla un oksîdu kompozîcijâm<br />

izmantoðanai augsttemperatûras iekârtâs ekspluatâcijai lîdz 1300 o C (akad.<br />

Uldis Sedmalis, Dr.habil.chem. Gaida Sedmale, Dr.sc.ing. Ingunda<br />

Ðperberga, RTU Silikâtu materiâlu institûts)<br />

Proponçts dihidroizonikotînskâbes atvasinâjuma antimutagçnâs iedarbîbas<br />

mehânisms (akad. Gunârs Duburs sadarbîbâ ar Polijas un Baltkrievijas<br />

zinâtniekiem). Parâdîta cerebrokrasta aizsargiedarbîba pçc smadzeòu<br />

iðçmijas (akad. Gunârs Duburs, Latvijas Organiskâs sintçzes institûts)<br />

Atklâtas divas jaunas Si-O-Ge saites veidoðanas reakcijas (akad. Edmunds<br />

Lukevics, Latvijas Organiskâs sintçzes institûts)<br />

Jauni atklâjumi par valîna biosintçzi limitçjoðiem intracelulârajiem parametriem<br />

Corunebacterium glutamicum ðûnâs (kor.loc. Maija Rukliða, LU<br />

Mikrobioloìijas un biotehnoloìijas institûts)<br />

Iegûti principiâli jauni dati par gçnu izveidoðanâs mehânismiem. Tas ir<br />

Latvijâ izdarîts oriìinâls un daudzsoloðs atklâjums, nozîmîgs molekulârajai<br />

bioloìijai, ìençtikai un citâm dzîvîbas zinâtòu nozarçm (akad. Gunârs<br />

Èipçns)<br />

Izgudrota “Centrâlâ venozâ katetra konstrukcija”, kas ïauj novçrst bakteriâlo<br />

infekciju un kolonizâciju, bakterçmiju, sepsi un asiòoðanas risku<br />

pacientiem, kuriem veic dialîzi caur katetru (akad. Rafails Rozentâls, Jânis<br />

Juðinskis, Jânis Bicâns, Rîgas Stradiòa universitâte, VAS Paula Stradiòa<br />

Klîniskâ universitâtes slimnîca, patents Nr. P-05-145)<br />

Izgudrota “Endoskopiskâ adatu turçtâja konstrukcija”, kas ïauj veikt íirurìiskas<br />

manipulâcijas ierobeþotâ endoskopiskâ troakarâ diametrâ, samazinât<br />

operâcijas laiku un komplikâciju raðanos (Igors Ivanovs, Mâris Saba, LZA<br />

goda doktors Jânis Vçtra, Andrejs Pavârs. Rîgas Stradiòa universitâte,<br />

Rîgas pilsçtas 1. slimnîca, patents Nr. P-06-73)<br />

110


NOZÎMÎGI NOTIKUMI <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNÇ UN LZA 2006. GADÂ<br />

Pirmo reizi pçc 50 gadiem iznâkusi medicîniskâs embrioloìijas grâmata<br />

latvieðu valodâ (kor.loc. Mâra Pilmane, Gerts Horsts Ðûmahers, Rîgas<br />

Stradiòa universitâte)<br />

Veikts 12 gadus ilgâ lielajos mitrâjos nomedîto ûdensputnu monitoringa<br />

rezultâtu apkopojums (akad. Jânis Vîksne, LU Bioloìijas institûts).<br />

Latvijâ notikuðas vairâkas augsta prestiþa zinâtniskas konferences, to skaitâ:<br />

2. Latvijas konference “Funkcionâlie materiâli un nanotehnoloìijas” (Rîga,<br />

27.–28.03.2006)<br />

Kompozîto materiâlu mehânikas 14. starptautiskâ konference (Rîga,<br />

29.05.–2.06.2006)<br />

Inovâcijas Latvijas nâkotnes medicînai (Rîga, 4.10.2006)<br />

Neskaidrâs transformâcijas – jauni izaicinâjumi nacionâlâ un starptautiskâ<br />

lîmenî (Rîga, 9.–12.11.2006)<br />

Citi svarîgi notikumi zinâtnç un augstskolâs<br />

2006. gads Latvijas zinâtnei bija gads, kad pilnâ mçrâ sâka darboties<br />

jaunais 2005. gadâ pieòemtais Zinâtniskâs darbîbas likums, un atbilstoði<br />

tam Ministru kabinets pieòçma vairâkus nolikumus, noteikumus un<br />

rîkojumus, to skaitâ Latvijas Zinâtnes padomes nolikums (9. maijâ);<br />

Fundamentâlo un lietiðío pçtîjumu projektu izvçrtçðanas un finansçðanas<br />

kârtîba (25. aprîlî); Par prioritârajiem zinâtnes virzieniem fundamentâlo un<br />

lietiðío pçtîjumu finansçðanai 2006.–2009. gadâ (6. jûnijâ); Zinâtnisko<br />

institûciju darba efektivitâtes vçrtçðanas kritçriji (20.jûnijâ); Valsts pçtîjumu<br />

programmu pieteikðanas, ekspertîzes un finansçðanas kârtîba (21. jûnijâ);<br />

Tirgus orientçto pçtîjumu projektu finansçjuma sadales kârtîba<br />

(11. jûlijâ).<br />

2006. gads Latvijas zinâtnei bija gads, kad atbilstoði Zinâtniskâs darbîbas<br />

likumam zinâtnes finansçjums no valsts budþeta pieauga par 0,15% no IKP.<br />

Pieauga zinâtnes finansçjums augstskolâs, valsts programmu finansçjums,<br />

daïçji tika sâkts realizçt bâzes finansçjumu. Absolûtajâ izteiksmç Latvijas<br />

zinâtne 2006. gadâ no daþâdiem avotiem saòçma ap 75 miljonus eiro.<br />

2007. gadâ Latvijas zinâtnes finansçjumam nâks vçl klât ap 75 miljonu eiro<br />

111


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

finansçjums no ES struktûrfondiem. 2007. gadâ finansçjums no valsts<br />

budþeta pieaugs vçl par 0,15% no IKP, tas tiks novirzîts, lai pilnîbâ veiktu<br />

valsts programmu finansçjumu un pilnîbâ realizçtu bâzes finansçjumu.<br />

Pagaidâm praktiski nav izmainîjies fundamentâlo un lietiðío pçtîjumu<br />

projektu (grantu) finansçjums.<br />

Sakarâ ar valsts realizçto zinâtnes atbalstîðanas politiku pieaugusi sabiedrîbas<br />

uzmanîba pret zinâtnes atdevi, tai skaitâ par Latvijas râdîtâjiem citu<br />

Eiropas valstu vidû. Pagaidâm ðie râdîtâji ir relatîvi slikti, bet tas saistîts ar<br />

to, ka tie ir aprçíinâti, balstoties uz 2003.–2004. g. statistikas datiem, kas<br />

bija nelabvçlîgi Latvijai. 2006.gadâ vairâki bûtiski Latvijas statistikas dati<br />

ir uzlabojuðies: piemçram, pieaudzis pieteikumu skaits no Latvijas, lai<br />

saòemtu Eiropas un ASV patentus.<br />

2006. gadâ turpinâja pieaugt valdîbas uzmanîba pret zinâtni. Ministru<br />

prezidents Aigars Kalvîtis apmeklçja vairâkus Latvijas zinâtniskos centrus,<br />

to skaitâ Latvijas Organiskâs sintçzes institûtu, Latvijas Biomedicînas<br />

pçtniecîbas un studiju centru, LU Cietvielu fizikas institûtu, LU Lâzeru<br />

centru, LU Inovâcijas centru.<br />

13. janvârî Latvijas Kara muzeja konferenèu zâlç notika Barikâþu atceres<br />

15. gadadienai veltîta zinâtniskâ konference “Nevardarbîgâ pretoðanâs.<br />

Latvijas pieredze” un konferencei veltîtâ referâtu un dokumentu krâjuma<br />

atvçrðana. Ievadvârdus teica Saeimas priekðsçdçtâja Ingrîda Ûdre, LZA<br />

prezidents Juris Ekmanis, Renârs Zaïais, Aija Fleija, Tâlavs Jundzis.<br />

14. februârî LZA Senâta svinîgajâ sçdç, atzîmçjot LZA 60. gadadienu,<br />

LZA prezidents J. Ekmanis raksturoja zinâtnes paðreizçjo situâciju Latvijâ<br />

un LZA vietu tajâ, bet akadçmiíis J. Stradiòð referçja par Zinâtòu<br />

akadçmijas vçsturi, pretrunâm un panâkumiem.<br />

16. februârî LZA viesojâs veselîbas ministrs Gundars Bçrziòð. Kopâ ar<br />

LZA pârstâvjiem un medicînas zinâtniekiem tika pârrunâti medicînas<br />

zinâtnes projekti.<br />

8. martâ LZA sçþu zâlç notika Valsts emeritçto zinâtnieku biedrîbas<br />

“Emeritus” gada pilnsapulce, kurâ LZA 60 gadu jubilejai veltîtu lekciju<br />

nolasîja akadçmiíis J.Stradiòð un zinâtnieki dalîjâs pârdomâs.<br />

7. aprîlî par LR izglîtîbas un zinâtnes ministri iecelta akadçmiíe Baiba<br />

Rivþa.<br />

112


NOZÎMÎGI NOTIKUMI <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNÇ UN LZA 2006. GADÂ<br />

19. aprîlî LZA notika izglîtîbas un zinâtnes ministres akadçmiíes Baibas<br />

Rivþas un ministrijas darbinieku tikðanâs ar LZA un Augstâkâs izglîtîbas<br />

padomes vadîbu, kurâ tika pârrunâts, kâ sakârtot zinâtnes attîstîbas<br />

samilzuðâs problçmas.<br />

28. aprîlî LZA tika pasniegti LR Patentu valdes un Latvijas Zinâtòu<br />

akadçmijas apbalvojumi konkursâ par labâko 2004./2005. gada nacionâlo<br />

izgudrojumu. Pirmâs trîs prçmijas pieðíirtas Vasilijam Bankovskim (SIA<br />

BioSan), izgudrotâjam Arnim Treijam, akadçmiíim Mârim Kïaviòam<br />

(LU). Ar prestiþo Vispasaules intelektuâlâ îpaðuma organizâcijas (WIPO)<br />

Zelta medaïu apbalvots akadçmiíis Gunârs Duburs. Apbalvojumus<br />

pasniedza LZA prezidents J. Ekmanis un LR Patentu valdes direktors<br />

Z. Aumeisters.<br />

18. maijâ LZA jau otro reizi pasniedza L`Oréal Latvijas stipendijas<br />

“Sievietçm zinâtnç” ar UNESCO Nacionâlâs komisijas un LZA atbalstu.<br />

Svinîgajâ ceremonijâ piedalîjâs LR Valsts prezidente Vaira Vîíe-Freiberga,<br />

LR izglîtîbas un zinâtnes ministre Baiba Rivþa, LZA prezidents Juris<br />

Ekmanis, UNESCO LNK ìenerâlsekretârs Rolands Ozols, þûrijas komisijas<br />

priekðsçdçtâjs Jânis Stradiòð, L'Oreal ìenerâldirektors Baltijas valstîs<br />

Pers Akerlunds, Latvijas zinâtnieku sabiedrîbas pârstâvji. Laureâtes:<br />

Latvijas Organiskâs sintçzes institûta Farmaceitiskâs tehnoloìijas laboratorijas<br />

vadîtâja Dr. pharm. Maija Dambrova, RTU docente Dr.chem. Mâra<br />

Plotniece, LU Polimçru mehânikas institûta doktorante Oïesja Starkova.<br />

17. jûnijâ akadçmiíim, LZA prezidentam (1989–1994), izcilam fiziíim<br />

Jânim Lielpçteram – 75. Apsveikt jubilâru bija ieradusies LZA delegâcija<br />

un Fizikas institûta delegâcija.<br />

19. jûnijâ LZA un LZP organizçja apaïâ galda diskusiju “ES pçtniecîbas<br />

politika un Latvijas pçtniecîbas politikas nâkotne”. To atklâja LZA<br />

prezidents Juris Ekmanis, referçja Jans Kozlovskis (Polija un IPTS Seviïa):<br />

The impact <strong>of</strong> EU research policy on the research policies <strong>of</strong> the new member<br />

states”, LZA viceprezidents Andrejs Siliòð, akad. Uldis Viesturs.<br />

Diskusiju vadîja un ar ES 6. ietvarprogrammas rezultâtiem iepazîstinâja<br />

Dr.phys. Arnolds Ûbelis.<br />

18. jûlijâ notika izdevuma “100 Latvijas personîbu” (tekstu autors un<br />

sastâdîtâjs Pçteris Apinis; zinâtniskais redaktors Jânis Stradiòð. – Rîga:<br />

Nacionâlais apgâds; Lauku Avîze, 2006.) 227 lpp. atvçrðana. 4. decembrî<br />

113


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

Melngalvju namâ notika ðî izdevuma angïu valodâ “A Hundred Great <strong>Latvian</strong>s”<br />

atvçrðana.<br />

20.–21. jûlijâ Rîgâ notika Latvijas – Francijas diskusiju forums par<br />

magnetohidrodinamikas (MHD) pçtîjumu centra „Ampçra institûts”<br />

izveidi. Forums pulcçja augsta lîmeòa Latvijas un Francijas amatpersonas,<br />

tâpat arî zinâtniekus un privâtâ sektora pârstâvjus no abâm valstîm.<br />

26. septembrî reþisoram, rakstniekam, mâksliniekam LZA goda loceklim<br />

Jânim Streièam – 70. LZA delegâcija sveica jubilâru Latvijas Kino muzejâ,<br />

izstâdç “Jâòa Streièa mistçrijas”.<br />

6.–10. novembrî Daugavpilî notika Daugavpils Universitâtes rîkots<br />

Zinâtnes festivâls. Tâ organizâcijâ piedalîjâs arî Britu padome Latvijâ,<br />

UNESCO Latvijas Nacionâlâ komisija. Piecu dienu laikâ skolçniem,<br />

jaunieðiem un visiem interesentiem tika dota iespçja “iepazît labâk zinâtnes<br />

pasauli un atklât, ka tâ patiesîbâ ir mûsu ikdiena”.<br />

10. novembrî LR IZM, LU, UNESCO Latvijas Nacionâlâ komisija un Britu<br />

padome ANO Starptautiskâs Zinâtnes dienas ietvaros sarîkoja Zinâtnes<br />

kafejnîcas diskusiju “Latvija ceïâ uz zinâðanu sabiedrîbu”. Diskusiju vadîja<br />

Dr. biol. Juris Ðteinbergs, ekspertu krçslos sçdçja akadçmiíi Andrejs Siliòð,<br />

Indriíis Muiþnieks un Maija Kûle.<br />

10. novembrî LU Filoloìijas fakultâtç atklâts Rusistikas centrs, kas pçtîs<br />

krievu valodu un literatûru diasporas apstâkïos un veicinâs zinâtnieku<br />

starptautisko sadarbîbu.<br />

21. novembrî Saeimâ tâ priekðsçdçtâjs Dr. biol. Indulis Emsis sarunâ ar LR<br />

izglîtîbas un zinâtnes ministri B. Rivþu, LZA prezidentu J. Ekmani, LU<br />

rektoru I. Lâci, LLU rektoru J. Skujânu, RTU rektoru I. Knçtu, RSU rektoru<br />

J. Vçtru, Daugavpils Universitâtes rektori Z. Ikeri, Banku Augstskolas<br />

rektori T. Volkovu un LU Biomedicînas pçtîjumu un studiju centra<br />

direktoru E. Grçnu runâja par Augstâkâs izglîtîbas likumprojekta virzîbu uz<br />

Saeimu, grozîjumiem Zinâtnes likumâ par zinâtniskâ institûta juridisko<br />

statusu u.c. ar zinâtnisko darbu saistîtâm problçmâm.<br />

5. decembrî Latvijas Akadçmiskajai bibliotçkai svinîgi tika nodotas<br />

zinâtniski un kultûrvçsturiski vçrtîgas grâmatas, kuras 1997. gadâ Francijas<br />

vçstniecîba un Luija Aðeta fonds dâvâja Latvijas Zinâtòu akadçmijai.<br />

Pasâkumâ Latvijas Akadçmiskâs bibliotçkas çkâ Lielvârdes ielâ piedalîjâs<br />

114


NOZÎMÎGI NOTIKUMI <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNÇ UN LZA 2006. GADÂ<br />

LZA prezidents Juris Ekmanis un Francijas vçstnieks Latvijâ Andrç Þans<br />

Liburels.<br />

12. decembrî Rîgas vçstures un kuìniecîbas muzejâ UNESCO Latvijas<br />

Nacionâlâ komisija, atzîmçjot 15. gadadienu kopð Latvijas pievienoðanâs<br />

ðai ANO aìentûrai, pirmoreiz pasniedza apbalvojumu – Goda rakstu par<br />

ieguldîjumu UNESCO LNK darbîbas îstenoðanâ. Goda rakstu pieðíîra<br />

Ainai Nagobads-Âbolai, pirmajai Latvijas vçstniecei UNESCO, un LZA –<br />

par izcilu ieguldîjumu un nozîmîgu atbalstu UNESCO programmu<br />

îstenoðanâ.<br />

12. decembrî ar pr<strong>of</strong>. Rûdolfa Cimdiòa devîzi “Nevienu neinteresç, ko tu<br />

nevari, bet gan tas, ko tu vari” Rîgâ, Pulka ielâ 3 atklâja RTU Biomateriâlu<br />

inovâciju un attîstîbas centru. Centra izveides projekts îstenots PHARE<br />

programmas ietvaros.<br />

21. decembrî LZA prezidents Juris Ekmanis svinîgi pasniedza diplomus<br />

jaunievçlçtajiem LZA locekïiem.<br />

Galvenâs starptautiskâs aktivitâtes:<br />

10.–11. martâ LZA prezidents J. Ekmanis piedalîjâs Eiropas Zinâtòu un<br />

mâkslu akadçmijas (EZMA) svinîgajâ plenârsçdç Zalcburgâ (Austrija) un<br />

saòçma EZMA îstenâ locekïa diplomu. Akadçmiíis J. Ekmanis ievçlçts par<br />

EZMA locekli dabaszinâtòu nodaïâ (Class IV – Natural <strong>Sciences</strong>).<br />

23.–24. martâ Krakovâ (Polija) notika Eiropas zinâtòu akadçmiju federâcijas<br />

ALLEA Ìenerâlâ asambleja, kuras darbâ piedalîjâs LZA prezidents<br />

J. Ekmanis un Senâta priekðsçdçtâjs J. Stradiòð. ALLEA prezidenta funkcijas<br />

pâròçma bijuðais Igaunijas ZA prezidents LZA ârz. loc. J. Engelbrehts.<br />

2006. gadâ turpinâjâs Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju savstarpçjâ sadarbîba,<br />

kâ arî sadarbîba ar Ziemeïvalstu ZA. Vairâkas aktivitâtes bija saistîtas<br />

ar enerìçtikas jomu. Janvârî Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinâtòu akadçmiju<br />

prezidenti parakstîja kopîgu Paziòojumu par Baltijas valstu vienotas<br />

enerìçtikas stratçìijas izstrâdâðanu, kas tika iesniegts Baltijas valstu<br />

valdîbâm.<br />

23. martâ LZA prezidents J. Ekmanis un Britu Akadçmijas viceprezidents<br />

N. Manns Krakovâ parakstîja jaunu Latvijas ZA un Britu Akadçmijas<br />

zinâtniskâs sadarbîbas lîgumu (2006. g. marts–2009.g. marts).<br />

115


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

30. maijâ LZA prezidents J. Ekmanis parakstîja LZA un Ungârijas ZA<br />

divpusçjâ sadarbîbas lîguma jaunu protokolu.<br />

19. septembrî Tallinnâ Latvijas vçstniecîbâ notika grâmatas “Johans<br />

Krist<strong>of</strong>s Broce. Estonica” atvçrðana. Noslçdzies LZA atbalstîtais Latvijas<br />

Akadçmiskâs bibliotçkas un Igaunijas izdevniecîbas „Estopol” projekts par<br />

Baltijas novadpçtnieka J.K. Broces Igaunijai veltîto zîmçjumu un aprakstu<br />

izdoðanu grâmatâ. No Igaunijas puses projektu vadîja LZA Dr.h.c.<br />

pr<strong>of</strong>esors Raimo Pullats.<br />

10. oktobrî LZA atklâta Lietuvas ZA mâkslinieces Migles Datkunaites<br />

grafiku izstâde „No tâlienes”.<br />

31. oktobrî Rîgâ LZA telpâs notika Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas<br />

un Latvijas Zinâtòu akadçmijas kopsçde „Sabiedrîba ceïâ no pagâtnes uz<br />

nâkotni: novecoðanâs un paaudþu nomaiòa”.<br />

31. oktobrî EZMA un LZA Lielâ (Feliksa) balva tika pasniegta LZA<br />

kor.loc. Vilnim Zariòam par darbîbu Latvijas filoz<strong>of</strong>ijâ mûþa garumâ, par<br />

tulkojumiem no vâcu un franèu valodas, par klasisko darbu sçrijas „Avots”<br />

iedibinâðanu un jaunâs filoz<strong>of</strong>u paaudzes audzinâðanu. Veicinâðanas balvas<br />

pasniedza Dr.hist. Renâtei Blumbergai un Dr.sc.pol. Andrim Sprûdam.<br />

Decembrî ar EK Apvienotâ pçtîjumu centra atbalstu nâca klajâ izdevums<br />

„The Central- and Eastern European network <strong>of</strong> academies <strong>of</strong> science”,<br />

kurâ iekïauts arî Latvijas zinâtnes raksturojums (A. Siliòð „The <strong>Latvian</strong><br />

R&D Scene”).<br />

2006. gada 28. martâ LZA Senâts apstiprinâja Eiropas–Latvijas institûta<br />

„Eirolat” (dib.1993.g.) jaunu Nolikumu, tagad tas darbojas LZA sastâvâ.<br />

28. janvârî Augstâkâs izglîtîbas padomes priekðsçdçtâjai akadçmiíei<br />

Baibai Rivþai Stokholmâ pasniegts Zviedrijas Karaliskâs Lauksaimniecîbas<br />

un meþa zinâtòu akadçmijas ârzemju locekles diploms.<br />

2006. gada oktobrî LZA îst. loc. Ivars Kalviòð ievçlçts par Ukrainas<br />

Medicînas stomatoloìijas akadçmijas Goda akadçmiíi.<br />

2006. gadâ par Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas (Academia<br />

Scientiarum et Artium Europaea) îsteno locekli ievçlçts LZA îst.loc. Pçteris<br />

Zvidriòð.<br />

116


NOZÎMÎGI NOTIKUMI <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNÇ UN LZA 2006. GADÂ<br />

21. decembrî Latvijas Zinâtòu akadçmija godinâja 7. decembra pilnsapulcç ievçlçtos<br />

jaunos locekïus. Akadçmijas prezidents Juris Ekmanis, zinâtòu nodaïu priekðsçdçtâji<br />

Juris Jansons, Tâlavs Jundzis, Raimonds Valters un Arnis Treimanis pasniedza viòiem<br />

akadçmijas locekïa diplomus. Pçc ceremonijas, ievçrojot tradîciju, visi kopîgi n<strong>of</strong>otografçjâs.<br />

Attçlâ (no kreisâs): 1. rindâ – kor.loc. Inta Muzikante, Dr.h.c. Zigrîda Apala, kor.loc.<br />

Daina Kârkliòa, Juris Ekmanis, kor.loc. Ârija Meikaliða, akad. Raita Karnîte; 2. rindâ<br />

– kor.loc. Jânis Grâvîtis, Juris Jansons, kor.loc. Aivars Krauze, Arnis Treimanis,<br />

Raimonds Valters, kor.loc. Leonîds Novickis, akad. Ruvins Ferbers, kor.loc. Igors<br />

Aksiks. goda loc. Viktors Zçbergs, goda loc. Viesturs Baumanis, kor.loc. Jânis<br />

Kloviòð, Tâlavs Jundzis.<br />

Foto: Alma Edþiòa


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

LZA prezidents Juris Ekmanis 2006.gadâ piedalîjâs vairâkâs sçdçs un<br />

konferencçs Latvijâ, tikâs ar daudziem zinâtniekiem un sabiedriskiem<br />

darbiniekiem, to skaitâ:<br />

Janvârî personîgi apsveica jubilejâs akadçmiíus M. Auziòu, I. Tâli un<br />

J.-G. Bçrziòu.<br />

19. janvârî piedalîjâs Hillera balvas pasniegðanâ akadçmiíim Elmâram<br />

Grçnam Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrâ.<br />

19. janvârî pieòçma Lietuvas ZA akadçmiíi J. Villemu, lai apspriestu<br />

iespçjamo triju Baltijas valstu ZA iniciatîvu izstrâdât kopîgu Baltijas valstu<br />

enerìçtikas programmu.<br />

25. janvârî piedalîjâs LZA Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas un Íîmijas,<br />

bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas kopsçdç “Nanozinâtnes un tehnoloìijas<br />

Latvijâ” un noslçgumâ uzsvçra lielo nozîmi, kâda ir cieðai sadarbîbai<br />

starp zinâtniskajâm institûcijâm un daþâdu nozaru speciâlistiem<br />

mûsdienu zinâtniskajos un praktiskajos pçtîjumos, jo tieði robeþnozarçs<br />

rodas jauni atklâjumi.<br />

25. janvârî piedalîjâs darba grupas sçdç, kas izstrâdâ jauno nolikumu par<br />

valsts emeritçto zinâtnieku.<br />

1. februârî kopâ ar zemkopîbas ministru Mârtiòu Rozi parakstîja nodomu<br />

protokolu par LZA un ministrijas sadarbîbu.<br />

8. februârî apsveica jubilejâ akadçmiíi E. Blûmu.<br />

10. februârî piedalîjâs þurnâla “Enerìija un Pasaule” redkolçìijas sçdç.<br />

3. martâ pieòçma Rîgas domes izpilddirektoru M. Tralmaku un pârrunâja<br />

Rîgas Tehnoloìiskâ parka izveidi.<br />

15. martâ piedalîjâs preses konferencç a/s “Grindeks” sakarâ ar “Grindeks”<br />

fonda izveidi zinâtnes un izglîtîbas atbalstam.<br />

17. martâ piedalîjâs LLU Konventâ Jelgavâ, kur apsprieda LLU attîstîbas<br />

plânu 2007.–2013.g. LLU rektors J. Skujâns nodeva J. Ekmanim LLU<br />

apsveikuma adresi sakarâ ar LZA 60 gadiem.<br />

26. aprîlî piedalîjâs Enerìçtikas izstâdes atklâðanâ.<br />

2. maijâ piedalîjâs Stratçìiskâs analîzes komisijas sagatavotâs “Politikas<br />

gadagrâmatas” prezentâcijâ.<br />

118


NOZÎMÎGI NOTIKUMI <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNÇ UN LZA 2006. GADÂ<br />

26. maijâ Rîgas domes telpâs atklâja Eiropas Komisijas 6. Ietvarprogrammas<br />

projekta RAIN (“Pçtîjumu un attîstîbas rezultâtu komercializâcijas<br />

forsçðana informâcijas un komunikâciju tehnoloìiju nozarç”)<br />

reìionâlo seminâru.<br />

26. maijâ Jelgavâ LLU aulâ notika LLMZA kopsapulce. Kopsapulcç<br />

iekïauto diskusiju temats bija saistîts ar jautâjumiem par alternatîvo<br />

enerìijas resursu iegûðanas un izmantoðanas iespçjâm. Ar ziòojumu<br />

uzstâjâs Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidents akad. Juris Ekmanis, kurð<br />

iepazîstinâja ar primâro energoresursu patçriòa struktûras dinamiku un<br />

daþâdu alternatîvâs enerìijas veidu izmaksâm, kâ arî akcentçja galvenos<br />

prioritâros pasâkumus alternatîvâs enerìijas izmantoðanas palielinâðanai.<br />

20. jûnijâ piedalîjâs Ministru kabineta sçdç, kurâ apsprieda Noteikumu<br />

projektu “Par Latvijas Zinâtnes padomes ekspertu komisiju izveidoðanu un<br />

darbîbu”.<br />

21. jûnijâ piedalîjâs Stratçìiskâs analîzes komisijas sçdç.<br />

4. jûlijâ tikâs ar Valsts kontrolieri Ingûnu Sudrabu un pârrunâja Latvijas<br />

zinâtnes sistçmu.<br />

28. augustâ tikâs ar a/s “Grindeks” Padomes priekðsçdçtâju LZA goda loc.<br />

V. Jâkobsonu.<br />

30. augustâ piedalîjâs Latvijas Ekonomikas foruma darbâ.<br />

5. septembrî LZA atklâja zinâtniski radoðo konferenci “Knutam Skujeniekam<br />

70”.<br />

13. septembrî piedalîjâs Rîgas TEC 2 pamatakmens ielikðanâ.<br />

22. septembrî piedalîjâs grâmatas “Johans Krist<strong>of</strong>s Broce. Estonica”<br />

prezentâcijâ Akadçmiskajâ bibliotçkâ.<br />

18. oktobrî piedalîjâs izstâdes Baltic Industry atklâðanâ.<br />

2. novembrî notika diplomu pasniegðana 2006. gadâ ievçlçtajiem 45 valsts<br />

emeritçtajiem zinâtniekiem. Pasâkumâ piedalîjâs un emeritçtos zinâtniekus<br />

sveica LZA prezidents J. Ekmanis un izglîtîbas un zinâtnes ministre<br />

B. Rivþa.<br />

23. novembrî kopâ ar a/s “Latvijas dzelzceïð” valdes priekðsçdçtâju Uìi<br />

Magoni Dzelzceïa muzejâ parakstîja vienoðanos par a/s “Latvijas<br />

dzelzceïð” un LZA nodibinâto nozares gada balvu, lai veicinâtu jaunu<br />

tehnoloìiju ievieðanu dzelzceïa transportâ.<br />

119


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

14. decembrî apsveica jubilejâ akadçmiíi E. Lukevicu.<br />

15. decembrî piedalîjâs Darba devçju konfederâcijas rîkotajâs brokastîs<br />

Melngalvju namâ diplomâtiem un uzòçmçjiem.<br />

21. decembrî apsveica a/s “Grindeks” 60 gadu jubilejâ.<br />

2006. gadâ Latvijâ publicçtas daudzas zinâtniskas grâmatas, to skaitâ:<br />

Zigrîda Apala, Kristîne Ducmane. Cçsu pils dârgumi. – Cçsis, 2006. – 56 lpp.<br />

Arheoloìija un etnogrâfija. XXIII. – R.: Latvijas vçstures institûta apgâds, 2006. –<br />

367 lpp.<br />

Haralds Biezais. Seno latvieðu galvenâs dievietes. – R.: Zinâtne, 2006. – 303 lpp.<br />

Ilgonis Bçrsons. Auseklîtis zem âmura un kâðkrusta. Rakstnieku soïi divos lûzumgados<br />

(1940–1941). – R.: Solvita, 2006. – 255 lpp.<br />

Ilgonis Bçrsons. Labestîba. 89 veltîjumi dzejâ –- viens prozâ. R.: Talsi, 2006. –<br />

128 lpp.<br />

Renâte Blumberga. Lîbieði dokumentos un vçstulçs. Somijas zinâtnieku ekspedîcijas<br />

pie lîbieðiem. – R.: Latvijas vçstures institûta apgâds, 2006. – 384 lpp.<br />

Antons Breidaks. Darbu izlase. I. – R.: LU Latvieðu valodas institûts, 2007. –<br />

608 lpp.<br />

Ausma Cimdiòa. Dzîve tekstâ. Raksti par literatûru. – R.: Atçna, 2006. – 216 lpp.<br />

Demogrâfiskâ attîstîba Latvijâ 21. gadsimta sâkumâ. – R..: Zinâtne, 2006. –<br />

192 lpp.<br />

Demographic Situation: Present and Future. – R.: Zinâtne, 2006. – 220 lpp.<br />

Development <strong>of</strong> Democracy. Expierence in the Baltic States and Taivan. Proceedings<br />

and materials <strong>of</strong> the Interenational Conference on 21–22 August 2006, in Riga,<br />

Latvia. – R., 2006. – 311 p.<br />

Education&Sustainable Development. First Steps Toward Changes. Volume 1. –<br />

Daugavpils Saule, 2006. – 414 pp.<br />

Journal <strong>of</strong> Teacher Education and Training. Volume 6. Institute <strong>of</strong> Sustainable Education<br />

Daugavpils University. – Daugavpils Saule, 2006. – 144 p.<br />

Rûdolfs Grabis. Darbu izlase. – R.: LU Latvieðu valodas institûts, 2006. – 285 lpp.<br />

Viktors Hausmanis, Benedikts Kalnaès. Latvieðu drâma. 20. gadsimta otrâ puse. –<br />

R.: Zinâtne, 2006. – 519 lpp.<br />

Holokausts Latvijâ. Latvijas Vçsturnieku komisijas raksti. 18. sçjums. – R.: Latvijas<br />

vçstures institûta apgâds, 2006. – 384 lpp.<br />

120


NOZÎMÎGI NOTIKUMI <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNÇ UN LZA 2006. GADÂ<br />

Imanuels Kants. Prolegomeni. Praktiskâ prâta kritika. No vâcu val. tulkojis Rihards<br />

Kûlis. – R: Zinâtne, 2006. – 348 lpp.<br />

Jânis Krçsliòð. Raksti. II. – R.: “Valters un Rapa”, 2006. – 510 lpp.<br />

Jânis Kuðíis. Mûsu valoda. – R.: RLB Latvieðu valodas attîstîbas kopa; Antava,<br />

2006. – 271 lpp.<br />

Maija Kûle. Eirodzîve. Formas. Principi. Izjûtas. – R.: FSI, 2006. – 435 lpp.<br />

Imants Lancmanis. Jelgavas pils. 3., papild. izd. – R.: Zinâtne, 2006. – 239 lpp. (sçr.<br />

“Latvijas arhitektûras un mâkslas pieminekïi”).<br />

Latvijas Mâkslas akadçmija. 2006. – R.: LMA, 2006. – 152 lpp.<br />

Latvijas Mâkslas akadçmija. 2006. Gadagrâmata. – R.: LMA, 2006. – 208 lpp.<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas akadçmiíe, pr<strong>of</strong>esore Dace Markus. Biobibliogrâfija. –<br />

R.: LAB, 2006. – 208 lpp.<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Goda doktors Ilgonis Bçrsons. Biobibliogrâfija. – R.:<br />

LAB, 2006. – 372 lpp.<br />

Letonika. Plenârsçþu materiâli. Rîga, 2005. gada 24.–25. oktobris. – R.: LZA,<br />

2006. – 110 lpp.<br />

Letonika. Pirmais kongress. Latvijas un latvieðu identitâtes: kultûra, izziòa, komunikâcija.<br />

– R.: LZA, 2006. – 151 lpp.<br />

Letonika. Pirmais kongress. Modernitâte: filos<strong>of</strong>ija, kristîgâs vçrtîbas, mutvârdu<br />

vçsture Latvijâ. – R.: LZA, 2006. – 472 lpp.<br />

Letonika. Pirmais kongress. Valodniecîbas raksti. – R.: LZA, 2006. – 383 lpp.<br />

Dace Markus. Bçrns runâ kultûras valodâ. – R.: Rasa ABC, 2007. – 160 lpp.<br />

Meklçjumi un atradumi. 2005. Rakstu krâjums. Sast. I. Daukste-Silasproìe. – R.:<br />

Zinâtne, 2006. – 200 lpp.<br />

Nevardarbîgâ pretoðanâs. Latvijas pieredze. Rakstu, dokumentu un atmiòu krâjums,<br />

veltîts Barikâþu atceres 15. gadadienai. – R: Militârâs literatûras apgâda fonds,<br />

2006. – 255 lpp.<br />

Simt gadu gulçju, vçl simtu gulçðu. Teikas par mantas vietâm Latvijas novados.<br />

Sast. I. Vîtola. – R.: Zinâtne, 2006. – 156 lpp. (sçr. “Novadu folklora”).<br />

The Occupation Regimes and their Crimes in the Baltic. 1940–1990. – R.: Institute<br />

<strong>of</strong> the History <strong>of</strong> Latvia Publishers, 2006. – 51 pp.<br />

Mirdza Pîrâga. Skrundas izloksnes apraksts. – Liepâja, 2006. – 144 lpp.<br />

Proceedings <strong>of</strong> the 4 th International Congress <strong>of</strong> Dialectologists and Geolinquists. –<br />

R.: <strong>Latvian</strong> Language Institute, University <strong>of</strong> Latvia, 2006. – 559 p.<br />

121


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

Pr<strong>of</strong>esors Dr. habil. hist. Rihards Treijs. Biobibliogrâfija. – R.: LAB, 2006. –<br />

220 lpp.<br />

Senos laikos Umurgâ. Sast. E. Melne. – R.: Zinâtne, 2006. – 512 lpp. (sçr. “Novadu<br />

folklora”).<br />

Simt Latvijas personîbu. – R.: Nacionâlais apgâds; Latvijas Avîze, 2006. – 227 lpp.<br />

Valentîna Skujiòa. Salikteòi G. Manceïa vârdnîcâ “Lettus” un krâjumâ “Phraseologia<br />

Lettica”. – R.: LU Latvieðu valodas institûts, 2006. – 217 lpp.<br />

Astrîda Skurbe. Andris Kolbergs. – R.: Zinâtne, 2006. – 312 lpp. (sçr. “Personîba<br />

un daiïrade”).<br />

Evita Sniedze. Latvieðu teâtra hronika. 1919–1944. – R.: Zinâtne, 2006 . – 658 lpp.<br />

Spogulis. Dzîvestâsti: vçsture, kultûra, sabiedrîba. – R.: FSI, 2007. – 357 lpp.<br />

Heinrihs Strods. PSRS kaujinieki Latvijâ (1941–1945). – R.: Þurnâla “Latvijas<br />

Vçsture” fonds, 2006. – 408 lpp.<br />

Autoru kolektîvs. Civilprocesa likuma komentâri. Treðais papildinâtais izdevums.<br />

Pr<strong>of</strong>. K. Torgâna vispârîgâ zinâtniskâ redakcijâ. – R.: Tiesu nama aìentûra, 2006. –<br />

976 lpp.<br />

Kalvis Torgâns. Saistîbu tiesîbas. I daïa. Mâcîbu grâmata. – R.: Tiesu nama<br />

aìentûra, 2006. – 317 lpp.<br />

1905. gads Latvijâ. 100: Pçtîjumi un starptautiskâs konferences materiâli. 2005.<br />

gada 11.–12. janvâris. Atb. red. J. Bçrziòð. – R.: Latvijas vçstures institûta apgâds,<br />

2006. – 584 lpp.<br />

Juris Urtâns. Augðzemes pilskalni. – R.: Nordik, 2006. – 280 lpp.<br />

Vârds un tâ pçtîðanas aspekti. Rakstu krâjums. 10. – Liepâja, 2006. – 416 lpp.<br />

Mâris Vecvagars. Bizantoloìija Latvijâ – Eduards Kurcs. – R.: FSI, 2006. –<br />

124 lpp.<br />

Mâris Vecvagars. Erihs Dîls Latvijâ. – R.: FSI, 2006. – 162 lpp.<br />

Jânis Nameisis Vçjð. Darbdienas filoz<strong>of</strong>ija. Eseju krâjums. – R.: Zinâtne, 2006. –<br />

383 lpp.<br />

Viktors Voronovs, Irîna Petrova, Edgars Raèko. Reìionâlâs ekonomikas konkurçtspçjas<br />

paaugstinâðana un aktîvâ adaptâcija globalizâcijas apstâkïos. – Daugavpils<br />

Saule, 2006. – 120 lpp.<br />

Anna Zariòa. Salaspils Laukskolas kapulauks. 10.–13. gadsimts. – R.: Latvijas<br />

vçstures institûta apgâds, 2006. – 464 lpp.<br />

122


NOZÎMÎGI NOTIKUMI <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNÇ UN LZA 2006. GADÂ<br />

Zinâtne. Zinâtnieki. Zinâðanas: Izteicieni. Prâtulas. Domugraudi. Veltîjums Latvijas<br />

Zinâtòu akadçmijai 60. gadadienâ un izdevniecîbai “Zinâtne” 55. gadadienâ. Sakârt.<br />

G. Kavacs. – R.: Zinâtne, 2006. – 286 lpp.<br />

M. Beíers. Piezîmes no zinâtnieka dzîves. – R.: LAB, 2006 – 76 lpp.<br />

A.Ô. Áëþãåð. Âðåìÿ çà è ïðîòèâ. – Ðèãà, 2006. – 248 ñ.<br />

Akadçmiíis Anatolijs Bïugers. Biobibliogrâfiskais râdîtâjs / Àêàäåìèê Àíàòîëèé<br />

Ôåäîðîâè÷ Áëþãåð. Áèîáèáëèîãðàôè÷åñêèé óêàçàòåëü. – R., 2006. – 248 lpp.<br />

Lauksaimniecîbas dzîvnieki un to produkcija bioloìiskajâ lauksaimniecîbâ. Sast. un<br />

red. A. Jemeïjanovs. – Sigulda, 2006. – 296 lpp.<br />

Soil Atlas <strong>of</strong> Europe (Arwyn Jones, Luca Montanarella, Robert Jones – Eds.)<br />

(Sast. A. Kârkliòð, O. Nikodemus). – European Commission Directorate Generale<br />

Joint Research Centre and European Soil Bureau: Ispra, 2006, 128 pp.<br />

M. Pilmane, G.H. Ðûmahers. Medicîniskâ embrioloìija. – R.: RSU, 2006. –<br />

336 lpp.<br />

B. Jansone, Î. Raðals, A. Svirskis, A. Benders (eds). 60 Years <strong>of</strong> Research at the <strong>Latvian</strong><br />

Agricultural Institute. – Skrîveri, 2006. – 262 p.<br />

U. Sedmalis, I. Ðperberga. Kristalogrâfija un kristâlíîmija. – R., 2006. – 213 lpp.<br />

Galvenais ftiziatrs. Sast. A.Vîksna. – R., 2006. – 77 lpp.<br />

Katram sava zvaigzne. Atmiòu grâmata par pr<strong>of</strong>esoru Vili Purmali. Sast.<br />

A.Vîksna. – R., 2006. – 273 lpp.<br />

Pçteris Zâlîtis. Meþkopîbas priekðnosacîjumi. – R., 2006. – 218 lpp.<br />

2006. gadâ Latvijâ notika daudzas zinâtniskâs konferences (vairâkas no tâm<br />

ar tieðu LZA lîdzdalîbu), to skaitâ:<br />

J. Endzelîna 133. dzimðanas dienai veltîtâ tradicionâlâ starptautiskâ konference<br />

“Valodas struktûra un valodas vienîbu funkcijas” (Rîga, 22.02.2006)<br />

12. Starptautiskâ zinâtniskâ konference „Aktuâlas problçmas literatûras zinâtnç”<br />

(Liepâja, 2.–4.03.2006)<br />

Literatûras, folkloras un mâkslas institûta gadskârtçjâ konference „Meklçjumi un<br />

atradumi” (Rîga, 20.04.2006)<br />

8. Starptautiskâ konference „Ûdens transports un infrastruktûra” (Rîga, 20.–<br />

21.04.2006)<br />

Starptautiskâ ìermânistu konference „Vâcu valoda un literatûra Baltijas jûras<br />

reìionâ III” (Rîga, 27.04.2006)<br />

123


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

Starptautiskâ konference par vides un ekoloìijas problçmâm „ECOBALT-2006”<br />

(Rîga, 11.–12.05.2006)<br />

Nacionâlo minoritâðu loma Latvijas vçsturç (Rîga, 30.05.2006)<br />

7. Ziemeïvalstu un Baltijas valstu ìermânistu konference (Rîga, 7.–11.06.2006)<br />

7. Starptautiskâ Baltijas psihologu konference (Rîga, 15.–17.06.2006)<br />

Starptautiskâ konference “Baltijas literatûra Gçtes laikmetâ” (Rîga, 26.–28.06.2006)<br />

10. Skandinâvijas starptautiskâ konference par algoritmu teoriju (Rîga, 6.–<br />

8.07.2006)<br />

Starptautiskâ konference „Daudzgadîgo zâlâju selekcija, sçklkopîba un videi<br />

draudzîga laukkopîba” (Skrîveri, 12.–14.07.2006)<br />

Eiropas plâno kârtiòu konference ECOF 10 (Rîga, 20.–24.08.2006)<br />

Demokrâtijas attîstîba: Baltijas un Taivânas pieredze (Rîga, 21.–22.08.2006)<br />

Starptautiskâ konference “ Baltijas jûras ìeoloìija – 9" (Jûrmala, 27.08–3.09.2006)<br />

6. Starptautiskâ konference „Ebreji mainîgajâ pasaulç. Latvijas un Baltijas ebreji<br />

Eiropas vçstures krustcelçs” (Rîga, 11.–14.09.2006)<br />

Baltijas polimçru simpozijs (Jûrmala, 20.–22.09.2006)<br />

Konference “Sapnis un îstenîba globalizçtajâ sabiedrîbâ” (sakarâ ar Zigmunda<br />

Freida 150 gadu jubileju) (Rîga, 29.–30.09.2006)<br />

Cilvçka veselîbas bioçtiskie aspekti (Rîga, 5.–6.10.2006)<br />

Neredzîgâ Indriía dzeju krâjuma (1806) divsimtgade un Jura Alunâna<br />

“Dziesmiòu” (1856) simtpiecdesmit gadi (Rîga, 12.–14.10.2006)<br />

Starptautiskâ zinâtniskâ konference „Informâcijas tehnoloìijas lauku attîstîbai”<br />

(Jelgava, 19.–20.10.2006)<br />

K. Barona dienas konference “Bçrnîbas pieredze: kultûras aspekti” (Rîga, 31.10.–<br />

1.11.2006)<br />

Literatûras un kultûras diskurss 21. gadsimtâ (Rîga, 8.–9.12.2006)<br />

Kognitîvo zinâtòu, loìikas un komunikâcijas simpozijs “Osvalds Kilpe: kvalitatîvas<br />

zinâtnes aspekti” (Rîga, 8.–9.12.2006)<br />

Latvieðu literatûra un reliìija (Rîga, 14.–15.12.2006)<br />

Cilvçks mûsdienu pasaulç: no ikdienas apziòas lîdz augstâkajâm vçrtîbâm (Rîga,<br />

14.–15.12.2006)<br />

124


NOZÎMÎGI NOTIKUMI <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNÇ UN LZA 2006. GADÂ<br />

Vairâki pasâkumi bija veltîti izcilo Latvijas vai Latvijas izcelsmes zinâtnieku<br />

piemiòai, to skaitâ:<br />

19. janvârî LU Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrâ – akadçmiía Solomona<br />

Hillera (1915–1975) piemiòas lasîjumi, kas veltîti molekulârâs bioloìijas pirmajiem<br />

soïiem Latvijâ.<br />

27. janvârî grâmatas “Cilvçkiem veltîts mûþs”, kas veltîta Jûlija Anðelevièa – LZA<br />

akadçmiía, ârsta un zinâtnieka – piemiòai, prezentâcija P. Stradiòa Medicînas<br />

vçstures muzejâ.<br />

8. februârî VEF Kultûras pilî Sv. Apolonijas dienai un pr<strong>of</strong>esora Paula Stradiòa<br />

110. dzimðanas gadadienai veltîta Latvijas Zobârstu asociâcijas sçde.<br />

5. maijâ Dobelç Latvijas Valsts Augïkopîbas institûta rîkots pasâkums, veltîts<br />

selekcionâra P. Upîða 110 gadiem un 50 gadiem, kopð Dobelç sâkts veidot<br />

selekcijas dârzu.<br />

25. maijâ notika Latvijas Organiskâs sintçzes institûta (OSI), Latvijas Zinâtòu<br />

akadçmijas, RTU Materiâlzinâtnes un lietiðíâs íîmijas fakultâtes, LU Íîmijas<br />

fakultâtes un Latvijas Íîmijas biedrîbas rîkotie Gustava Vanaga lasîjumi, atzîmçjot<br />

G. Vanaga priekðteèa pr<strong>of</strong>. V. Fiðera (1881–1934) 125 gadus, G. Vanaga izveidotâs<br />

laboratorijas 60 gadus, Latvijas Organiskâs sintçzes institûta dibinâðanas 50 gadus.<br />

Referâtu par pr<strong>of</strong>esora V. Fiðera mûþu un zinâtnisko devumu nolasîja akadçmiíis<br />

J. Stradiòð. Pçcpusdienâ notika piemiòas brîdis pie pr<strong>of</strong>. G. Vanaga un E. Vanagas<br />

atdusas vietas II Meþa kapos un pr<strong>of</strong>. V. Fiðera atjaunotâ pieminekïa atklâðana<br />

Lielajos kapos.<br />

7. jûnijâ Raiòa kapos lîdzâs dzîvesbiedram vçsturniekam un tautsaimniekam LZA<br />

goda loc. Edgaram Dunsdorfam (1904–2002) guldîta agronomes Lilijas Dunsdorfas<br />

(dzim. Kïaviòa) pelnu urna. Atvadu ceremoniju vadîja LZA goda loceklis Dr.theol.<br />

Juris Rubenis.<br />

28. jûnijâ notika LZA Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas sçde, veltîta Latvijas<br />

izcilajam radiotehnikas speciâlistam Aleksandram Akmentiòam. Referâtâ LZA<br />

goda loceklis, RTU pr<strong>of</strong>esors Jâzeps Loèmelis aprakstîja Aleksandra Akmentiòa<br />

dzîves gaitu.<br />

19. septembrî Salaspilî pie kodolreaktora notika Salaspils Zinâtniskâ atomreaktora<br />

nodibinâðanas 45. gadadienas atceres pasâkums.<br />

28.–29.septembrî Rîgâ notika Starptautiskâ lâzeru spektroskopijas konference,<br />

veltîta akadçmiía Mâra Jansona (1936–1997) piemiòai<br />

9. oktobrî a/s “Grindeks” rîkoja pr<strong>of</strong>. D.H. Grindeïa 230. dzimðanas dienai veltîtu<br />

pasâkumu. Bija piemiòas mirklis pie Grindeïa dzimtas kaplièas Mârtiòa kapos,<br />

turpinâjumâ Melngalvju namâ pçc a/s Valdes priekðsçdçtâja V. Jâkobsona ievad-<br />

125


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

vârdiem a/s “Grindeks” Biznesa attîstîbas direktore Dr. Kintija Veisa sniedza<br />

prezentâciju “Farmâcijas biznesa attîstîbas tendences un medikamenti”. Pçc tam jau<br />

divpadsmito reizi akciju sabiedrîba “Grindeks” pasniedza savu augstâko apbalvojumu<br />

– Grindeïa medaïu.<br />

3. novembrî Rîgâ, pie Austrumu slimnîcas Onkoloìijas centra atklâts piemineklis<br />

Islâma pasaules izcilajam zinâtniekam un filoz<strong>of</strong>am Avicennam. Ceremonijâ<br />

piedalîjâs akadçmiíis Jânis Stradiòð. Piemineklis ir Taðkentas paðvaldîbas dâvana<br />

Rîgas pilsçtai.<br />

15. novembrî Cîrihç, pie nama Usteri ielâ 14 atklâja LZA goda locekïa Jâòa<br />

Strupuïa veidoto piemiòas plâksni Rainim un Aspazijai, kuri ðajâ namâ dzîvoja<br />

1912. gadâ. LZA ir iedibinâjusi Raiòa balvu.<br />

16. novembrî akadçmiía Ilmâra Lazovska 75. dzimðanas dienas atcerei veltîts<br />

sarîkojums LU Mazajâ aulâ “Pr<strong>of</strong>esors Ilmârs Lazovskis un mâkslas pasaule”.<br />

6. decembrî RTU Neorganiskâs íîmijas institûts, RTU Materiâlzinâtnes un lietiðíâs<br />

íîmijas fakultâte, LZA Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïa, Latvijas<br />

Íîmijas biedrîba un Latvijas Íîmijas muzejs bija sarîkojis akadçmiía pr<strong>of</strong>esora<br />

Alfrçda Ieviòa piemiòas lasîjumus. Ievadvârdus sacîja akadçmiíis Tâlis Millers.<br />

Referâtu “Zinâtne un vara: Affrçds Ieviòð un Augusts Íeðâns” nolasîja akadçmiíis<br />

Jânis Stradiòð.<br />

***<br />

21. jûnijâ LZA notika sarîkojums “Akadçmijâ Ludmilas un Jâòi”. LZA ir divas<br />

Ludmilas, viena Lîga un 41 Jânis. Dzeju lasîja LZA goda locekle dzejniece un<br />

atdzejotâja Ludmila Azarova, fragmentu par Oïegu Rudòevu no savas jaunâs<br />

grâmatas “Lâga dvçseïu straumei” lasîja LZA goda loceklis reþisors Jânis Streiès.<br />

Skatîtâji tika iepazîstinâti ar jaunâs filmas “Rûdolfa mantojums” aktieru provçm.<br />

Lîgo dziesmas diriìçja LZA goda loceklis Imants Kokars.<br />

20. decembrî LZA sçþu zâlç prezidents Juris Ekmanis aicinâja uz tradicionâlo<br />

sarîkojumu “Sagaidîsim Ziemassvçtkus ar baltâm domâm”. Piedalîjâs LZA goda<br />

loceklis Dr. theol. Juris Rubenis un Dailes teâtra mâkslinieks Pçteris Liepiòð.<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijâ notika vairâkas izstâdes:<br />

Aròa Blumberga fotoizstâde “Íemeru Nacionâlais parks. Klusums'” (atklâta<br />

10. janvârî)<br />

LMA pr<strong>of</strong>esora Alekseja Naumova gleznu izstâde “Mani ceïojumi” (atklâta<br />

7. martâ)<br />

126


NOZÎMÎGI NOTIKUMI <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNÇ UN LZA 2006. GADÂ<br />

Ausmas Krûmiòas akvareïu izstâde '”Vidzemes ceïos” (atklâta 25. aprîlî)<br />

Zviedru fotomâkslinieka Gunâra Lundkvista dabas fotogrâfiju izstâde (atklâta<br />

6. jûnijâ)<br />

Maijas Tabakas gleznu izstâde “Es gleznoju savu dzîvi” (atklâta 12. septembrî)<br />

Lietuvas ZA mâkslinieces Migles Datkunaites grafiku izstâde “No tâlienes” (atklâta<br />

10. oktobrî)<br />

LMA pr<strong>of</strong>esora Jura Jurjâna gleznu izstâde (atklâta 14. novembrî)<br />

Mâkslinieka Jâzepa Pîgoþòa gleznu izstâde “Latvijas daba” (atklâta 16. decembrî)<br />

Pârskatu sastâdîja LZA kor.loc. Jânis Kristapsons


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PILNSAPULCES<br />

2006. gadâ notika divas LZA pilnsapulces.<br />

Pavasara pilnsapulce 6. aprîlî<br />

Pilnsapulcç piedalîjâs LZA locekïi, pârstâvji no zinâtniskajiem institûtiem un<br />

augstskolâm, LZA balvu laureâti.<br />

Pilnsapulces ievadvârdos prezidents J.Ekmanis uzsvçra, ka beidzot varam runât<br />

par pozitîvâm parâdîbâm Latvijas zinâtnç un tautsaimniecîbâ kopumâ, kaut gaidîtais<br />

un sagaidîtais nekâdi nesaskan, jo Valsts pârvaldes iekârtas likuma aizsegâ tiek<br />

bûvçtas valsts varas pârvaldes piramîdas. Ðâdas piramîdas virsotnç atrodas ministrija,<br />

no kuras kapacitâtes ir pilnîbâ atkarîga gan zinâtnes, gan universitâðu un augstskolu<br />

reorganizâcijas un finansçðanas norise. Esam nonâkuði situâcijâ, kad ministrijas paðas<br />

izstrâdâ noteikumus, paðas finansç, paðas kontrolç, kad kâ padomju sistçmâ zinâtnieks<br />

nevis strâdâ, bet nepârtraukti cînâs. Tâ jau nav, ka neko neizcîna – LZP grantu<br />

finansçjumu izcînîjâm jau janvâra beigâs, institûtu bâzes finansçjumu februâra beigâs,<br />

valsts pçtîjumu programmas varbût jau finansçs aprîlî (tiesa, ar atrunu, ka jau jûnijâ<br />

rakstîsim atskaiti un jaunus pieteikumus). Tagad jau reti kurð atceras, ka visu ðo<br />

finansçjumu starta datums bija janvâra sâkums.<br />

J. Ekmanis aicinâja vairâk iesaistît jaunos zinâtniekus Zinâtnes padomes un<br />

Zinâtòu akadçmijas darbîbâ, jo pateicoties sadarbîbai un staþçðanâs iespçjai ârzemju<br />

centros, daudziem no jaunajiem ir izveidojies daudz plaðâks, mûsdienîgâks skats uz<br />

problçmâm, un beigu beigâs viòiem bûs jârealizç dzîvç zinâtnes un valsts attîstîbas<br />

stratçìija. Uzrunu pilnsapulces dalîbniekiem sacîja izglîtîbas un zinâtnes ministre<br />

I. Druviete. Tika pasniegtas LZA vârdbalvas un balvas jaunajiem zinâtniekiem.<br />

E. Siliòa balvu saòçma akadçmiíis A. Cçbers, P. Lejiòa balvu – Dr.agr. U. Osîtis,<br />

A. Kalniòa – Dr.biol. A. Priedîtis. Pirmoreiz tika pieðíirta P. Bola balva matemâtikâ,<br />

kuru saòçma akadçmiíis A.Buiíis, un T.Celma balva filoz<strong>of</strong>ijâ, kuru saòçma akadçmiíe<br />

M. Kûle. Savas gadskârtçjâs balvas par sasniegumiem fizikâ un tâs inþenierpielietojumos<br />

pasniedza a/s “RD Electronics”. Tâs saòçma LZA korespondçtâjloceklis<br />

I.Bçrsons un students M. Ozols.<br />

Akadçmisko lekciju “Livonijas hronikas un arheoloìijas dati par Baltijas tautâm<br />

12.–14.gs.” nolasîja Baltijas Asamblejas 2005. gada balvas zinâtnç laureâts akadçmiíis<br />

Çvalds Mugurçviès.<br />

Pilnsapulci atreferçja Dr.chem. Alma Edþiòa<br />

128


LZA PILNSAPULCES<br />

LZA prezidenta Jura Ekmaòa ievadvârdi<br />

Saskaòâ ar mûsu akadçmijas statûtiem Pavasara pilnsapulcç mçs izvçrtçjam<br />

iepriekðçjâ gadâ padarîto. 2005. gadâ paveiktais – faktu uzskaitîjums ir akadçmijas<br />

gadagrâmatâ, mûsu darba kârtîbâ tam ir veltîti ìenerâlsekretâra un Uzraudzîbas<br />

padomes priekðsçdçtâja ziòojumi. Es gribçtu îsi pievçrsties tikai daþiem apsvçrumiem.<br />

Aizvadîtajâ gadâ Akadçmijai ir bijuði sâpîgi zaudçjumi. Pçrn no mums ðíîrâs:<br />

jurists goda doktors Izidors Vizulis,<br />

vçsturnieks goda doktors Leonîds Siliòð,<br />

biologs ârzemju loceklis Jânis Skujiòð,<br />

astronoms korespondçtâjloceklis Arturs Balklavs-Grînh<strong>of</strong>s, kura vârdâ nosaucâm<br />

LZA balvu par zinâtnes popularizçðanu un kuru ðogad izsludinâsim,<br />

literatûrzinâtnieks, izdevçjs goda doktors Georgs (Juris) Ðleiers,<br />

medicînas vçsturnieks goda doktors Kârlis Arons,<br />

dzejniece goda locekle Vizma Belðevica (Elsberga),<br />

teâtra un kino aktrise goda locekle Elza Radziòa, mûsu “Karaliene”<br />

ekonomists goda doktors Jânis Gaigulis,<br />

krievu valodnieks un kultûrvçsturnieks goda loceklis Vladimirs Toporovs, mûsu<br />

Lielâs medaïas laureâts. Tikai 4 gadi ir pagâjuði, kopð viòð ðajâ zâlç nolasîja savu<br />

akadçmisko lekciju “Pçdçjâ pusgadsimta baltistikas pçtîjumu rezultâti”,<br />

vçsturnieks ârzemju loceklis Indriíis Ðterns LZA Lielâs medaïas laureâts,<br />

korespondçtâjloceklis Vladimirs Karlivâns, bij. Koksnes íîmijas institûta direktors,<br />

Jau ðogad no mums ðíîrâs Dzejnieks LZA goda loceklis Andrejs Eglîtis.<br />

Godinâsim viòu piemiòu ar klusuma brîdi.<br />

Pavasara gaisotnç gatavojoties ðai pilnsapulcei es ieskatîjos iepriekðçjo pilnsapulèu<br />

materiâlos.<br />

Vispirms jâkonstatç, ka ðodien mums vairs nav jâsaka, ka pçdçjâ gada laikâ nekas<br />

nav mainîjies. Mçs varam runât par pozitîvâm parâdîbâm Latvijas zinâtnç un<br />

tautsaimniecîbâ kopumâ. Tomçr gaidîtais un sagaidîtais nekâdi nesaskan.<br />

Ja runâjam par valsts stratçìiju kopumâ, tad Saeimas darbîba, Ministru kabineta<br />

darbîba, 2005. gadâ pieòemtais jaunais Zinâtniskâs darbîbas likums, Nacionâlâs<br />

attîstîbas plâna 2007.–2013. g. projekts, Valsts prezidentes dibinâtâs Stratçìiskâs<br />

analîzes komisijas dokumenti u.c. norâda uz pavçrsienu Latvijas valsts un zinâtnes<br />

attîstîbâ. Diemþçl tâlâkâ attîstîba tuvâkâ laikâ projicçsies uz ðî Saeimas vçlçðanu gada<br />

politizçto gaisotni.<br />

Bet sagaidîtais gan vispirms jâsâk ar anekdotisko jautâjumu, ko zinâtniekiem<br />

uzdod uzòçmçji – zinâtne beidzot ir bagâta, kâ sadarbosimies Un mûsu pretjautâjums<br />

paðiem sev – ja esam bagâti, tad kur ir nauda<br />

129


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

Viena no atbildçm laikam rodama mûsu politiíu un “stingrâs rokas” juristu<br />

dievinâtajâ Valsts pârvaldes iekârtas likumâ, kura aizsegâ tiek bûvçtas valsts varas<br />

pârvaldes piramîdas. Ðâdas piramîdas virsotnç atrodas ministrija, no kuras kapacitâtes<br />

ir pilnîbâ atkarîga gan zinâtnes, gan universitâðu un augstskolu reorganizâcijas un<br />

finansçðanas norise.<br />

Nonâkam situâcijâ, kad ministrijas paðas izstrâdâ noteikumus, paðas finansç,<br />

paðas kontrolç. Zinâtnieks atkal kâ sociâlisma sistçmâ nevis strâdâ, bet nepârtraukti<br />

cînâs. Cînâs par institûtu savlaicîgu, likuma uzspiesto reorganizâciju par aìentûrâm<br />

(nosaukums, kas izraisa smaidu ârzemju kolçìiem). Starp citu, izrâdâs, ka par ðo<br />

aìentûras titula reìistrâciju no institûtiem vçl saskaòâ ar likumu var iekasçt îpaðuma<br />

nodokli daþu 10 tûkstoðu latu apjomâ.<br />

Tâlâk mums ïauj cînîties par projektu iesniegðanu, tos bezgalîgi pârrakstot<br />

desmitos eksemplâru, jo neviens tak îsti nezina, kâ tâs aizpildâmâs formas mainîsies<br />

rît no rîta. Tad vçl jâcînâs par budþetâ paredzçtâ finansçjuma saòemðanu projektiem.<br />

Tâ jau nav, ka neko neizcîna – LZP grantu finansçjumu izcînîjâm jau janvâra beigâs,<br />

institûtu bâzes finansçjumu februâra beigâs, valsts pçtîjumu programmas varbût jau<br />

finansçs aprîlî (tiesa, ar atrunu, ka jau jûnijâ rakstîsim atskaiti un jaunus pieteikumus).<br />

Tagad jau reti kurð atceras, ka visu ðo finansçjumu starta datums bija janvâra sâkums.<br />

Tajâ paðâ laikâ dzirdam, ka ministriju kapacitâte ir nepietiekama, un tâ ir taisnîba.<br />

Tikai kâdçï tad visi zinâtnes vadîbas procesi jâkoncentrç ministrijâs, kuras vçl<br />

piedevâm ðajâ zinâtnes attîstîbas procesâ savstarpçji praktiski nesadarbojas. Kâdçï<br />

nevar piesaistît jau esoðâs struktûras Praktiski jau ceturto mçnesi bezdarbîbâ atrodas<br />

Latvijas Zinâtnes padome, kuras formâlâs pilnvaras beidzâs pagâjuðâ gada beigâs. Arî<br />

LZA ir gatava aktîvi iesaistîties visâs zinâtnes aktivitâtçs, tai skaitâ veikt ðo zinâtnes<br />

procesu analîzi, ko neviens vçl neprasa.<br />

Tâ vietâ lçnâm tiekot gatavots jauns, speciâls Latvijas attîstîbas likums,<br />

Plânoðanas likums u.c., kuros paredzçs arî kâ labâk vadît zinâtni.<br />

No otras puses, eksistç ârzemju ekspertu viedoklis, ka, piemçram, Latvijas<br />

struktûrfondu apsaimniekoðanas sistçma jau ðodien ir viena no sareþìîtâkajâm Eiropâ.<br />

Gribçtu atgâdinât, ka mums bûtisks dokuments „Zinâtnes, tehnoloìiskâs attîstîbas<br />

un inovâciju stratçìijas pamatnostâdnes”, kuru sagatavoja darba grupa akadçmiía<br />

E. Grçna vadîbâ, tika apspriests Latvijas zinâtniskâs sabiedrîbas konferencç „Latvijas<br />

zinâtne attîstîbâ” jau pirms gada (2005. gada 27. maijâ). Vçlâk tas tika prezentçts arî<br />

Stratçìiskâs analîzes komisijas sçdç un arî Izglîtîbas un zinâtnes ministrijâ. Ministrijâ<br />

to pârstrâdâja par politikas dokumentu ar nosaukumu „Zinâtnes un tehnoloìiju<br />

attîstîbas pamatnostâdnes 2006. – 2013.gadam” un nu tas tikai pçc gada tiek virzîts uz<br />

Ministru kabinetu apstiprinâðanai. Cerams, ka apstiprinât to paspçs vçl ðî valdîba kopâ<br />

ar jaunâm zinâtnes prioritâtçm, kuras arî jau izstrâdâjâm pagâjuðâ gadâ. Bet izrâdâs,<br />

130


LZA PILNSAPULCES<br />

ka vçl nav zinâtnes stratçìijas, Nacionâlâs attîstîbas plâns u.c.. prioritâtes bûs pçdçjâs<br />

ðajâ rindâ.<br />

Tâpat pagâjuðâ gadâ akad. I.Biïinska vadîbâ tika izstrâdâti un oktobrî Ekonomikas<br />

ministrijai iesniegti “Priekðlikumi zinâtniskâs darbîbas finansçðanai ar privâtâ sektora<br />

investîciju piesaisti”, t.i. (1 +2%)problçmas risinâðanai. Tika apkopota ârzemju<br />

pieredze, analizçts Latvijas zinâtniskais un rûpnieciskais potenciâls, izstrâdâti konkrçti<br />

priekðlikumi, tai skaitâ zinâtnisko institûtu piesaiste inovatîvai darbîbai. Laikam bijâm<br />

apsteiguði savu laiku, jo Ekonomikas ministrija vçl nav sapratusi, kâ to izmantot. Par<br />

to diskusijâs.<br />

Domâju, ka mçs visi esam pârliecinâti, ka galvenais Latvijas nâkotnes attîstîbas<br />

resurss ir tâs iedzîvotâji, kas ðeit dzîvo, iegûst izglîtîbu un strâdâ, jo lçtais darbaspçks<br />

nevar bût Latvijas nâkotnes konkurçtspçjas pamats. Latvijai faktiski nav citas<br />

alternatîvas kâ uz cilvçku balstîts un ar cilvçka spçju pilnveidoðanu saistîts attîstîbas<br />

ceïð. Uz zinâðanâm balstîtais attîstîbas modelis izvirza izglîtîbu, zinâtni, ar tâm saistîto<br />

tehnoloìisko attîstîbu un inovâcijas kâ prioritârus priekðnosacîjumus sekmîgai,<br />

ilgtspçjîgai valsts attîstîbai. Arî sabiedrîba ir sapratusi, ka ieguldîjums zinâtnç un<br />

izglîtîbâ ir vienîgais reâlais veids, kâ paaugstinât Latvijas iedzîvotâju konkurçtspçju.<br />

Es ceru, ka arî tie politiíi, kuri 1991. gadâ aicinâja mûs visus kïût par tirgotâjiem,<br />

beidzot bûs sapratuði zinâtnieku lomu, protams, pçc tam, kad paði bûs beiguði<br />

politisko tirgoðanos. Un kad tas bûs<br />

Pçdçjâ gada laikâ, protams, esam kïuvuði gudrâki finanðu lîdzekïu piesaistes jomâ.<br />

Ir parâdîjusies perspektîva veidot modernu Latvijas zinâtnes telpu. Vienîgi nedrîkstçtu<br />

visus zinâtniekus piesaistît tikai pieteikumu un atskaiðu rakstîðanai, lai zinâtniskam<br />

darbam atliek laiks jau ðodien un nevis tikai 2013. gadâ, kad bûs pabeigta paðreiz<br />

plânotâ finanðu lîdzekïu apguve.<br />

Ðeit, ðíiet, ir îstâ vieta atgâdinât mûsu kolçìa Artura Balklava–Grînh<strong>of</strong>a vârdus<br />

90 gadu vidû, kuri nupat publicçti – “Cik zinâms no vçstures, vçl nevienu sabiedrîbu<br />

vai valsti lîdz ðim nav noplicinâjuði un pie bojâejas noveduði zinâtnieki, ko nevar teikt<br />

par ierçdniecîbu un politiíiem”.<br />

Paðlaik visâ valstî notiek intensîva Nacionâlâs attîstîbas plâna apsprieðana –<br />

Liepâjâ, Daugavpilî, internetâ, ar uzòçmçjiem... Bet ne ar zinâtniekiem un ne Zinâtòu<br />

akadçmijâ.<br />

Ðobrîd varbût vairâk nav tik svarîgi apspriest paðu plânu, bet gan tâ realizâcijas<br />

shçmas. Pats plâns ir uzrakstîts vairâk vai mazâk labi, pats galvenais tur ir pateikts –<br />

izglîtîba, zinâtne, tehnoloìiskâ attîstîba, inovâcijas. Sliktâk ir ar tâ saucamajâm<br />

operacionâlajâm programmâm. Ja paskatâs uz zinâtnes un inovâcijas daïu ðajâs<br />

operacionâlajâs programmâs, tad tur nav nekâdu jaunu momentu salîdzinot ar to, ko<br />

jau mçìina realizçt ðodien.<br />

131


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

Ðeit gribçtu uzsvçrt, ja mçs bûsim kûtri jauno zinâtnieku iesaistîðanâ Zinâtnes<br />

padomes darbâ un Zinâtòu akadçmijas darbîbâ, veidojot ðâdas ilgtermiòa stratçìijas,<br />

tad mûsu pûliòi (lai kâdi tie arî nebûtu) ir lemti neveiksmei. Atzîsim, ka, pateicoties<br />

sadarbîbai un staþçðanâs iespçjai ârzemju centros, daudziem no jaunajiem ir izveidojies<br />

daudz plaðâks, mûsdienîgâks skats uz problçmâm, un beigu beigâs viòiem tas viss<br />

arî jârealizç dzîvç.<br />

Protams, svarîgi ir virzît zinâtniskâ darba iemaòas jau talantîgâkajiem skolçniem.<br />

Patlaban Eiropas Komisijas lîmenî tiek apzinâta ES dalîbvalstîs esoðâ labâkâ prakse<br />

zinâtnieku kontaktos ar skolçniem. Varam bût gandarîti, ka arî Latvijai ir ko teikt:<br />

mûsu skolçnu uzvaras starptautiskajâs olimpiâdçs, jauno pçtnieku klubi, skolçnu<br />

zinâtniskâs konferences.<br />

To, ka mums ir talantîgi jaunie zinâtnieki, mçs tûlît redzçsim, pasniedzot LZA<br />

balvas.<br />

Ar ðo atziòu, ka mums aug talantîga maiòa, uz kuru varam balstîties un vçl daudz<br />

ko pasâkt, es pasludinu mûsu pilnsapulci par atklâtu.<br />

LZA îstenais loceklis Çvalds Mugurçviès<br />

Livonijas hronikas un arheoloìijas dati par Baltijas tautâm 12.-14.gs.<br />

Ir trîs svarîgâkâs hronikas, kas kâ stâstoðâs vçstures avoti sniedz nozîmîgu<br />

informâciju par politiskajiem notikumiem Baltijas jûras austrumu krastâ viduslaiku<br />

sâkumâ. Tâs ir Indriía, Vecâkâ atskaòu un Vartberges Hermaòa hronika. Ðo hroniku<br />

autori ir ârzemnieki, aktîvi kristîgâs ticîbas izplatîðanas aizstâvji, kas atbalstîja bruòotu<br />

cîòu pret neticîgajiem. Tâ kâ vietçjiem pagâniem krustneðu mentalitâte nebija<br />

pieòemama, izraisîjâs krusta karð un sâkâs Baltijas tautu brîvîbas cîòas.<br />

Indriía hronika ir pilnîgâkais rakstîtâs vçstures avots, kas stâsta par notikumiem<br />

Baltijâ 12.gs. beigâs un 13.gs. pirmajos gadu desmitos. Ðî hronika, kas sarakstîta<br />

latîòu valodâ, izceïas ar savu satura bagâtîbu. Tâ atspoguïo lîbieðu, rietumlatgaïu, sçïu<br />

un igauòu pakïauðanu. Ðo procesu hronikas sarakstîðanas laikâ autors vçrojis no savas<br />

draudzes centra Ziemeïvidzemç. Arheoloìisko pieminekïu etnisko un kultûras<br />

piederîbu var noteikt pçc hronikâ atrodamâm ziòâm par atseviðíu tautu izplatîbu, bet<br />

apdzîvotu vietu atraðanos dabâ iespçjams konstatçt pçc arheoloìiski pçtîto pilskalnu<br />

un ciemu situâcijas.<br />

Atskaòu hronika, kas ir vecâkais vidusaugðvâcu valodâ sacerçtais dzejojums par<br />

Vâcu ordeòa darbîbu, parâda kurðu un zemgaïu pakïauðanu 13.gs otrajâ pusç un<br />

ordeòa cîòu ar naidîgajiem kaimiòiem Livonijas valstiòu veidoðanas laikâ. Hronikâ<br />

132


LZA PILNSAPULCES<br />

minçtos faktus apstiprina arheoloìiskie izrakumi vietçjo iedzîvotâju un krustneðu celto<br />

nocietinâjumu vietâs, kur pçtîtie kultûras slâòi atbilst hronikâ tçlotiem notikumiem.<br />

Vartberges Hermaòa Livonijas hronika ir svarîgs vçstures avots par notikumiem<br />

Baltijâ 14. gs. Îpaði tas sakâms par 14.gs. treðo ceturksni, kad hronikas autors<br />

uzturçjâs Livonijâ un viòa informâcija par ðo laiku daudzos gadîjumos ir vienîgâ. No<br />

hronikas ir saglabâjies tikai viens noraksts. Tagad hronika pirmoreiz tulkota latvieðu<br />

valodâ un publicçta kopâ ar paralçlo latîòu tekstu. Hronikâ minçts simtiem apdzîvotu<br />

vietu Livonijâ un Lietuvas valstî, kas komentâros raksturotas, balstoties uz<br />

arheoloìiskajiem pçtîjumiem un lokalizçtas pievienotajâs kartçs.<br />

Augðminçto Livonijas hroniku saturs, kas tagad izmantojams no tulkojumiem<br />

latvieðu valodâ lîdz ar plaðiem komentâriem un kartçm ðai sakarâ, dod uzskatâmu<br />

priekðstatu par kristîgâs ticîbas ievieðanas gaitu un Baltijas reìiona iesaistîðanu<br />

Rietumeiropas kultûras lokâ 12.-14.gs.<br />

Avoti<br />

Indriía hronika – Heinrici Chronicon. Â.Feldhûna tulkojums, Ç.Mugurçvièa<br />

priekðvârds un komentâri. – R.: Zinâtne, 1993.<br />

Atskaòu hronika – Livländische Reimchronik. Valþa Bisenieka atdzejojums no<br />

vidusaugðvâcu valodas. Çvalda Mugurçvièa priekðvârds, Çvalda Mugurçvièa, Kaspara<br />

Kïaviòa komentâri. – R.: Zinâtne, 1998.<br />

Vartberges Hermaòa Livonijas hronika. – Hermanni de Wartberge Chronicon<br />

Livoniae. No latîòu valodas tulkojis, priekðvârdu un komentârus sarakstîjis Çvalds<br />

Mugurçviès. – R.: Latvijas vçstures institûta apgâds, 2005.<br />

Rudens pilnsapulce 7. decembrî<br />

Pilnsapulcç piedalîjâs LZA locekïi, pârstâvji no zinâtniskajiem institûtiem un<br />

augstskolâm, LZA jauno locekïu kandidâti, LR izglîtîbas un zinâtnes ministre Baiba<br />

Rivþa.<br />

Ievadvârdus sacîja LZA prezidents J.Ekmanis.<br />

LR Izglîtîbas un zinâtnes ministre akadçmiíe B.Rivþa sniedza informâciju par<br />

zinâtnes budþetu 2007. gadam un valdîbas nostâdnçm zinâtnes finansçðanâ laika<br />

posmâ lîdz 2010. gadam, kâ tas paredzçts valdîbas deklarâcijâ, kâ arî par citiem<br />

svarîgiem valdîbas uzdevumiem, tostarp arî zinâtnisko iestâþu statusa noregulçðanâ.<br />

Sekoja LZA 2006. gada Lielâs medaïas laureâta akadçmiía Riharda Kondratovièa<br />

godinâðana – viòa dzîvei un akadçmiskajai darbîbai bija veltîts akadçmiía Indriía<br />

Muiþnieka Laudatio, tika pasniegta LZA Lielâ medaïa. Pçc tam laureâts nolasîja ar<br />

skaistiem attçliem ilustrçtu akadçmisko lekciju “Rododendru introdukcija un selekcija<br />

133


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

Latvijâ”. Notika LZA jaunu locekïu vçlçðanas. Tika ievçlçti trîs îstenie locekïi, 8<br />

korespondçtâjlocekïi un trîs goda locekïi.<br />

Gaidot balsu skaitîðanas rezultâtus, Pilnsapulces dalîbnieki izteica savu viedokli<br />

par daþiem aktuâliem jautâjumiem. LZA Senâta uzdevumâ akadçmiíis Juris Jansons<br />

ierosinâja izmaiòas LZS Statûtu jaunu locekïu vçlçðanu nolikumâ gadîjumâ, ja<br />

nodotâs balsis starp vairâkiem kandidâtiem sadalâs tâ, ka neviens neiegûst<br />

nepiecieðamos 50 % balsu. Ir jau bijuði gadîjumi, kad, piemçram, uz vienu vakanci<br />

bija trîs kandidâti un balsoðanas rezultâtâ neviens netika ievçlçts. Vakance palika<br />

brîva. Ierosinâjums – tiek rîkotas atkârtotas vçlçðanas, kurâs piedalâs divi kandidâti,<br />

kuri ieguvuði lielâko balsu skaitu, turklât par tiem nobalsot varçtu pa pastu.<br />

Pilnsapulce atbalstîja ðo lçmumu. Vçl debatçs runâja LZA goda loceklis Pçteris<br />

Guïâns, LZA goda doktors Astrîds Freimanis, akadçmiíis Ivars Kalviòð.<br />

Pilnsapulci atreferçja Dr.chem. Alma Edþiòa<br />

LZA prezidenta J.Ekmaòa ievadvârdi<br />

Augsti cien. ministres kundze, augsti god. LZA locekïi, kolçìi, dâmas un kungi!<br />

Ðî ir tradicionâlâ pilnsapulce, kas mûsu statûtos saucas Rudens pilnsapulce.<br />

Pateicoties NATO samita ienestâm korekcijâm, esam sapulcçjuðies pirmajâ ziemas<br />

mçnesî – decembrî. Bet laikam jau tâpçc, ka mûsu pilnsapulce saucas Rudens<br />

pilnsapulce, ârâ jûs arî redzat rudeni un nekâ no decembra ziemas. Ceru, ka ðî statûtu<br />

nesaskançðana ar darbiem bûs LZA vienîgais nekonsekvences piemçrs.<br />

Decembris ir aizejoðâ gada atskaiðu un nâkamâ gada plânu mçnesis. Mçs ðeit<br />

Akadçmijâ jau sâkam iepazîties ar zinâtnisko iestâþu un zinâtnieku iesûtîtiem<br />

priekðlikumiem tradicionâlam 2006.gada Latvijas zinâtnes izcilâko sasniegumu<br />

sarakstam. Vçl tikai ekspertîzes posms – un tad publicçsim.<br />

Ar prieku gribu atzîmçt, ka ðo LZA iniciatîvu, kas sâkusies pirms vairâkiem<br />

gadiem – katru gadu publicçt 10 izcilâkos zinâtnes sasniegumus –, ir pârtvçruðas arî<br />

universitâtes un daþas augstskolas, piemçram, LU ðâdu sarakstu jau publicçjusi.<br />

Gribçtu no ðîs tribînes aicinât visas Latvijas augstskolas pâròemt ðo iniciatîvu un<br />

katra gada beigâs droði pateikt sabiedrîbai, kas izcils zinâtnç ir paveikts ðajâ<br />

gadâ. Tad LZA bûtu daudz vieglâk apkopot paðus izcilâkos sasniegumus. Kas gan<br />

mûs paslavçs, ja paði nedosim faktus par to, ko esam izdarîjuði un par ko mçs gribam,<br />

lai arî turpmâk maksâ, arî no valsts budþeta.<br />

2006.gads bija îpaðs gads.<br />

134


LZA PILNSAPULCES<br />

Zinâtnei ir fiksçtas prioritâtes, precizçta likumdoðana, uzsâktas jaunas valsts<br />

programmas, uzsâkta Latvijas Zinâtnes padomes reorganizâcija u.c. Zinâtniskas<br />

programmas atbalsta vairums LR ministriju, ar kurâm veidojas stabila sadarbîba,<br />

viscieðâkâ, protams, ar Izglîtîbas un zinâtnes ministriju.<br />

Tas pagâja bûtiski pieauguða finansçjuma apstâkïos, nerunâjot par to ES naudu,<br />

kuru mums vçl sola. Toties ir uzsâktas intensîvas debates un plânoðana, kâ tad, sâkot<br />

ar 2007.gadu, mçs to ES naudu liksim lietâ. Kâ tagad saka – apgûsim.<br />

Laikam neviena iepriekðçjâ LZA pilnsapulce nav notikusi, ja no ðîs tribînes<br />

nerunâja par naudu. Agrâkajos gados ðîs runas galvenokârt ir bijuðas par to, ka naudas<br />

ir ïoti maz. Pçdçjos divos gados naudas problçmrunu saturs ir mainîjies par 180<br />

grâdiem – nu mçs runâjam par jaunu problçmu – kâ pareizâk izlietot naudu, kâ gût no<br />

tâs lielâku atdevi.<br />

Nav tik vienkârði ierindas zinâtniekam saprast kaut aptuvenu rçíinu skaitïus, jo ne<br />

ES fondu Latvijas interneta lapâ, ne ministriju lapâs nevar atrast skaidras ziòas par<br />

naudas summâm zinâtnei, tai skaitâ arî 2007.gadam. Pagaidâm tikai Zinâtnes padomes<br />

interneta lapâ ir izdevies ieviest tâ saucamo caurspîdîguma principu: var redzçt, ka<br />

katram projektam izdalîts tâds vai citâds naudas daudzums. Tad katrs var sasummçt<br />

Zinâtnes padomes projektu un citu pieðíîrumu naudu un tas sakritîs ar naudu, kas<br />

uzrâdîta valsts budþetâ. Neviens tâ îsti gan nenodefinç, kas vçl ir zinâtnes nauda – vai<br />

augstskolu zinâtnes nauda, vai inovâciju nauda arî ir zinâtnes nauda... Un tâpçc<br />

iegûstam atðíirîgus ciparus, kad sâkam rçíinât paðu fundamentâlâko râdîtâju –<br />

zinâtnes finansçjuma procentu no iekðzemes kopprodukta. Mçs akadçmijâ sarçíinâjâm<br />

0,52% 2006.gadam, Ekonomikas ministrija – 0,57%. Zinâtnieki saka – kïûdu robeþâs<br />

jau sakrît. Galvenais: beidzot ir daudz vairâk, un daudz vairâk nekâ iepriekðçjâ gadâ.<br />

Ðajâ gadâ zinâtnei un attîstîbai Latvijâ izlietoja aptuveni 50 miljonu latu.<br />

2007.gadâ ðis cipars gandrîz dubultosies. Nâks klât Eiropas struktûrfondu nauda –<br />

aptuveni 50 miljonu latu. Nâks klât iesniegtajâ 2007.gada budþeta projektâ jau otro<br />

reizi paredzçtais pielikums 0,15% no iekðzemes kopprodukta. Procenti aug, ceru, ka<br />

aug arî reâlâ nauda, kas nonâk mûsu laboratorijâs un augstskolâs. Par ðo tçmu mums<br />

ðodien vairâk pastâstîs izglîtîbas un zinâtnes ministre akadçmiíe B.Rivþa, kurai ir<br />

vissvaigâkâ informâcija par to, kas ir iesniegts Saeimâ.<br />

Manuprât, svarîgi, ka aizejoðajâ 2006.gadâ galvenajos vilcienos pabeigta jaunâ<br />

Zinâtniskâs darbîbas likuma iedarbinâðana, kas izrâdîjâs nebût ne tik vienkârði.<br />

Un tagad daþi priekðlikumi (ceru par to runâs debetçs), kâ pareizâk apgût<br />

lîdzekïus, kâ gût lielâku atdevi. Ðeit mçs sastopamies ar vairâkiem izaicinâjumiem<br />

(kâ tagad pieòemts teikt).<br />

Galvenais no tiem ir uzòçmçjdarbîbas sektora iesaiste pçtniecîbâ un inovâcijâ.<br />

Ja netiks izveidota stimulu sistçma, kurâ galvenais ir nodokïu atlaiþu politika, nekas<br />

135


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

nesanâks. Kâpçc aviosabiedrîbâm ir atlaides, bet uzòçmçjiem, kas kopâ ar zinâtniekiem<br />

gribçtu radît jaunu Nokia, nav nekâdu priekðrocîbu Un skaidrs ir arî tas, ja<br />

pieðíirs atlaides uzòçmçjiem par pçtniecîbas reâlu atbalstu, tad ministriem nebûs<br />

jâkonfliktç ar Konkurences padomi par ðâdu atbalstu.<br />

Otrs galvenais izaicinâjums ir saistîts ar mûsu augstâkâs izglîtîbas sistçmu: krasi<br />

jâpalielina absolventu skaits inþeniertehniskajâs specialitâtçs un dabaszinâtòu<br />

specialitâtçs. Paðlaik attiecîgais Latvijas râdîtâjs ir tikai 70% no Eiropas Savienîbas<br />

vidçjâ râdîtâja.<br />

Kâ treðo izaicinâjumu es gribçtu nosaukt to, ka Latvijâ sagatavotos speciâlistus,<br />

tajâ skaitâ zinâtniekus, vajag prast visiem spçkiem noturçt Latvijâ. Un vajag prast<br />

daïu no uz ârzemçm aizbraukuðajiem speciâlistiem atgriezt dzimtenç.<br />

Protams, ir virkne daudz citu problçmu. Bet tieði ðîs trîs, manuprât, bûs izðíiroðâs<br />

Latvijas zinâtnes cîòâ par vietu zem Saules savâ zemç un Eiropâ.<br />

LZA îstenais loceklis Rihards Kondratoviès<br />

Rododendru introdukcija un selekcija Latvijâ<br />

Rododendri (grieíiski rhodon – roze un dendron – koks) ir çriku dzimtas<br />

(Ericaceae D. C.) augi – krûmi, retâk koki ar mûþzaïâm, daïçji mûþzaïâm vai<br />

vasarzaïâm lapâm. Tie ir vieni no skaistâkajiem koðumkrûmiem, ko izmanto<br />

sabiedrisko un individuâlo apstâdîjumu ierîkoðanâ. Lai vislabâk izpaustos to izcilâ<br />

dekorativitâte, tiem jâsagâdâ optimâli augðanas apstâkïi.<br />

Rododendru ìints ir ïoti plaða un daudzveidîga. Ir rododendru sugas, kas paceïas<br />

virs zemes tikai daþus centimetrus, veidojot blîvas paklâjveida audzes, turpretî citas<br />

aug kâ pundurkrûmi, krûmi un pat lieli koki, sasniedzot lîdz 30 m augstumu.<br />

Sastopamas sugas, kam lapas ir sîkas, tikai 1 cm garas, vairumam tâs ir 5–10 cm<br />

garas, bet daþâm tâs var sasniegt pat 60 un vairâk cm garumu. Rododendriem ir<br />

milzîga ziedu lieluma, formas un krâsu daþâdîba.<br />

Rododendri savvaïâ izplatîti galvenokârt ziemeïu puslodes aukstajos un mçrenajos<br />

apgabalos, kalnos un ap lielajâm ûdens tilpnçm: okeâniem, jûrâm, lielajiem ezeriem<br />

un upçm. Rododendri savvaïâ neaug Dienvidamerikâ un Âfrikâ.<br />

Rododendru ìints ir lielâkâ çriku dzimtâ. Savvaïâ ir sastopamas 1200–1300 sugas,<br />

pie kam tâs visas ir skaistas, ar izcilâm dekoratîvâm un saimnieciskâm îpaðîbâm.<br />

Dekoratîvajâ dârzkopîbâ tiek izmantotas tikai ~ 250 sugas, kas norâda uz to, ka<br />

rododendru praktiskâs izmantoðanas iespçjas ne tuvu vçl nav izsmeltas.<br />

136


LZA PILNSAPULCES<br />

Rododendri, salîdzinâjumâ ar citiem dekoratîvajiem augiem, ir jauns kultûraugs.<br />

Pirmâ suga, ko 1656. gadâ sâka kultivçt, ir Alpos savvaïâ augoðais skarbmatainais<br />

rododendrs. Masveidîga rododendru savvaïas sugu introdukcija sâkâs 18. gs. otrajâ<br />

pusç Anglijâ. No Anglijas tie izplatîjâs tâlâk pa visu Eiropu. 1763. gadâ no Spânijas<br />

Anglijâ ieveda mûþzaïo Pontijas rododendru. 1792. gadâ no Kaukâza – dzelteno<br />

rododendru. 1809. gadâ no Ziemeïamerikas introducçja Katavbas rododendru. 1811.<br />

gadâ no Himalajiem – sarkanziedu koka rododendru. Rododendru savvaïas sugu<br />

introdukcijas darbs 19. un 20. gs. turpinâjâs un lîdz 21. gs. sâkumam praktiski tika<br />

pabeigts.<br />

Pirmie mçìinâjumi ieviest rododendrus Latvijâ bija 19. gs. 20. gados, kad Vâgnera<br />

dârzkopîbas firma piedâvâja divas rododendru sugas – Katavbas un dzelteno.<br />

Vçlâkajos gados rododendrus piedâvâja J. Cigras, C. Ðoha un citas firmas. Skrîveru<br />

dendroloìiskâ parka izveidotâjs Sîvers parkâ izstâdîja 8 rododendru sugas. Gadsimtu<br />

mijâ Rîgas pilsçtas parkos auga 7 sugas. Diemþçl ne Skrîveros, ne Rîgâ tâlaika<br />

stâdîjumi nav saglabâjuðies.<br />

Nâkamais rododendru introdukcijas posms Latvijâ saistîts ar 20. gs. 20. un 30.<br />

gadiem. Divdesmitajos gados samçrâ daudz rododendrus audzçja Jûrmalâ pie<br />

vasarnîcâm (gan tikai daþas sugas). 30-tajos gados nelielas rododendru kolekcijas tika<br />

izveidotas Bulduru dârzkopîbas skolâ un Latvijas Universitâtes Botâniskajâ dârzâ.<br />

Vairums no introducçtajiem rododendriem 1939./40. un 1940./41.g. ïoti bargajâs<br />

ziemâs aizgâja bojâ.<br />

Interese par rododendriem kâ vietçjiem krâðòumaugiem, pieauga 20. gs. piecdesmito<br />

gadu sâkumâ. 1952. gadâ Dubultu dârzniecîbas vadîtâjs J. Andersons uzsâka<br />

3 rododendru sugu (Katavbas, Japânas un dzeltenâ) masveida vairoðanu no vietçjâs<br />

reprodukcijas sçklâm Rîgas apstâdîjumiem. 1958. gadâ pirmos simts stâdus izstâdîja<br />

Rîgas apstâdîjumos, nâkamajos gados nâca klât vçl vairâki tûkstoði. Pirmajos gados<br />

pçc iestâdîðanas tie ziedçja ârkârtîgi krâðòi, taèu pçc daþiem gadiem nepareizâs<br />

agrotehnikas un neprasmîgâs kopðanas dçï gâja bojâ.<br />

Intensîva rododendru introdukcija Latvijâ sâkâs 1957. gadâ, kad LU Botâniskâ<br />

dârza zinâtniskâ darba tematikâ tika iekïauts jautâjums par rododendru introdukciju un<br />

aklimatizâciju. Pirmajos septiòos gados – lîdz 1964. gadam – tika pârbaudîta ap 200<br />

rododendru savvaïas sugu piemçrotîba Latvijas klimatiskajiem apstâkïiem. 100 sugas<br />

no tâm izrâdîjâs piemçrotas audzçðanai Latvijâ. 20. gs. seðdesmitajos un septiòdesmito<br />

gadu sâkumâ intensîvi tika veidota Rietumeiropâ izveidoto glezno ðíiròu kolekcija, lai<br />

to kopâ ar sugâm varçtu izmantot selekcijâ – jaunu ðíiròu veidoðanas darbâ.<br />

Laikâ no 1957. lîdz 2006. gadam izdarîti 614 krustojumi daþâdâs kombinâcijâs, no<br />

kuriem iegûti vairâki desmiti tûkstoði hibrîdu, izdalîti daþi simti visperspektîvâko.<br />

137


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

Kopð 1999. gada par ðíirnçm apstiprinâtas un iekïautas Latvijas aizsargâto augu<br />

ðíiròu valsts reìistrâ 49 jaunas brîvdabas rododendru ðíirnes, tai skaitâ 29 vasarzaïo<br />

un 20 mûþzaïo rododendru ðíirnes. 36 no tâm reìistrçtas Anglijas Karaliskâs<br />

dârzkopîbas biedrîbas Starptautiskajâ rododendru ðíiròu reìistrâ.<br />

Darbs ar rododendriem turpinâs turpat pusgadsimta garumâ. Bûtiskâkie sasniegumi<br />

ir:<br />

• Latvijas flora ir papildinâta ar jaunu, vçrtîgu kultûraugu – rododendriem;<br />

• izstrâdâta rododendru audzçðanas agrotehnika;<br />

• izstrâdâtas rododendru pavairoðanas metodes;<br />

• noskaidroti fizioloìiskie un bioíîmiskie procesi rododendru ekoloìiskâs adaptâcijas<br />

laikâ;<br />

• pateicoties uzrakstîtajâm grâmatâm, broðûrâm un rakstiem daþâdos preses<br />

izdevumos, izstâdçm, radio un televîzijas raidîjumiem, rododendrus tagad labi pazîst<br />

pr<strong>of</strong>esionâlie dârzkopji un apzaïumotâji, dârzkopji amatieri un visi pârçjie interesenti,<br />

kuriem ir tuva dzîvâ daba.


LZA SÇDES<br />

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS SÇDES<br />

25. janvâra sçde. Nanozinâtnes un tehnoloìijas Latvijâ<br />

Sçdi organizçja Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïa un Íîmijas, bioloìijas un<br />

medicînas zinâtòu nodaïa.<br />

Sçdes dalîbnieki noklausîjâs un apsprieda èetru ziòojumus.<br />

Referâtu “Foto- un ekso- elektronu spektroskopijas nanostruktûru un materiâlu<br />

raksturoðanai” nolasîja LZA korespondçtâjloceklis Jurijs Dehtjars (RTU). Referents<br />

iepazîstinâja ar iespçjâm izmantot ðîs spektroskopijas metodes nanoslâòu filmu<br />

attçloðanai, molekulâro filmu fâzes transformâcijâm, nanodaïiòu virsmas elektriskâ<br />

potenciâla novçrtçðanai, informçja arî par mikrobioloìisko objektu – substrâta<br />

mijiedarbîbas inþenieriju ar nolûku perspektîvâ izmantot sasniegumus dzîva objekta<br />

terapijâ un biotehnoloìijâs. Sadarbîbâ ar fiziíiem, materiâlzinâtnes speciâlistiem,<br />

mikrobiologiem un uzòçmçjiem noskaidrots, ka jaunizveidoto hidroksiapatîta<br />

nanostrukturçto materiâlu ar elektriski uzlâdçto virsmu var izmantot bioimplantantiem<br />

ar uzlabotu antitoksisko efektu. Autors dalîjâs arî turpmâko pçtîjumu plânos.<br />

Dr.habil.phys. Inta Muzikante (FEI) savâ ziòojumâ “Nanostrukturçtie organiskie<br />

materiâli molekulârajai elektronikai” norâdîja, ka strauja izaugsme nanomaterâlu un<br />

nanotehnoloìiju attîstîbâ ir balstîta arî uz organisko molekulu un polimçru izpçtes<br />

datiem. Organisko molekulu un polimçru pçtîjumu rezultâtâ ir radies jauns virziens –<br />

molekulârâ (organiskâ, polimçru) elektronika. Perspektîva ir ideja par vienas molekulas<br />

elektroniskâs ierîces izveidoðanu, kuras îpaðîbas nosaka molekulas pârslçgðanâs<br />

starp 2 elektroniskiem stâvokïiem. Referente îsi raksturoja pçtîjumus, kas tiek veikti<br />

Latvijâ, par jaunu organisko materiâlu un ierîèu îpaðîbâm. Íîmiíu, fiziíu un biologu<br />

grupas no LU, RTU, FEI un LOSI Valsts pçtîjumu programmas materiâlzinâtnç un<br />

LZP sadarbîbas projekta “Nanomateriâli un nanotehnoloìijas” ietvaros sadarbojas gan<br />

jaunu savienojumu sintçzç, gan struktûru izveidç un to îpaðîbu izpçtç. Kopçjais darbs<br />

dod ieguldîjumu tâdu jaunu ierîèu kâ molekulârâs diodes, sensori, saules elementi,<br />

organiskas gaismas emitçjoðas diodes izveidç.<br />

Akad. Jânis Grabis (RTU NÍI) referâtâ “Nanodaïiòu sintçze konstruktîvo un<br />

funkcionâlo materiâlu izveidei” îsi raksturoja LZP starpnozaru projektu, Valsts<br />

pçtîjumu programmas un EK projektu ietvaros pçdçjos gados veiktos pçtîjumus par<br />

nanodaïiòu sintçzi gâzes fâzç zemas temperatûras plazmâ un ðíidrâ fâzç, izmantojot<br />

íîmiskâs sintçzes metodes. Tika dots izmantoto metoþu un iegûto produktu raksturojums<br />

un novçrtçjums, kâ arî ieskicçtas nanodaïiòu lietoðanas iespçjas: antifrikcijas<br />

materiâlu, augsttemperatûras materiâlu, apstrâdes un medicînas instrumentu izgatavoðanâ;<br />

nanodaïiòu izmantoðana funkcionâlo materiâlu izveidç. Pçtîjumi veikti<br />

sadarbîbâ ar ârvalstu organizâcijâm (Vâcija, Beïìija, Itâlija, Austrija) un LU CFI un<br />

139


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

LU Íîmijas fakultâti. Nobeigumâ referents raksturoja nanodaïiòu sintçzes un lietojuma<br />

perspektîvas Latvijâ un ârzemçs.<br />

Akad. Mârtiòð Kalniòð (RTU) savâ ziòojumâ “Polimçru nanokompozîti”<br />

iepazîstinâja ar pçtîjumiem, kas tiek veikti RTU Polimçrmateriâlu institûtâ sadarbîbâ<br />

ar LU Polimçru mehânikas institûtu termoplastisku dispersi pildîtu polimçru<br />

nanokompozîtu jomâ, aplûkoja bûtiskâkâs problçmas, kas saistîtas ar nanokompozîtu<br />

veidoðanu: nanodaïiòu iegûðana, dispersâ stâvokïa uzturçðana, disperìçðana, nanodaïiòu<br />

saistîbas palielinâðana ar matricu. Referents aplûkoja atseviðíu nanokompozîtu<br />

struktûras îpatnîbas un svarîgâkâs kvalitâtes: îslaicîgo un ilglaicîgo stiprîbasdeformâcijas<br />

îpaðîbu râdîtâji, tehnoloìiskâs îpaðîbas, kâ arî atseviðías specifiskas<br />

iezîmes. Nobeigumâ referents iezîmçja tâlâko pçtîjumu perspektîvas.<br />

Noslçgumâ akad. J.Ekmanis, rezumçjot dzirdçto, uzsvçra lielo nozîmi, kâda ir<br />

cieðai sadarbîbai starp zinâtniskajâm institûcijâm un daþâdu nozaru speciâlistiem<br />

mûsdienu zinâtniskajos un praktiskajos pçtîjumos, jo tieði robeþnozarçs attîstâs<br />

oriìinâlas idejas un rodas jauni atklâjumi. Latvijas zinâtniekiem ir zinâmas<br />

priekðrocîbas, jo ir pârskatâma informâcija par citâs nozarçs risinâmajâm problçmâm<br />

un iespçjamo sadarbîbu. Cieðâ sadarbîbâ rodas sinerìçtikas efekts un pârliecîba par<br />

nozîmîgu panâkumu sasniegðanu arî moderno nanomateriâlu radîðanâ un izpçtç.<br />

Sçdi atreferçja Dr. Baiba Âdamsone un Dr. S<strong>of</strong>ja Negrejeva<br />

30. marta sçde. Ârvalstu investîcijas Latvijâ – gaidîtais un sagaidîtais<br />

Sçdi organizçja Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa, sagatavoja SIA LZA<br />

Ekonomikas institûts.<br />

Sçdi atklâjot, LZA prezidents Juris Ekmanis uzsvçra, ka “mûsu situâcijâ gaidîtâ<br />

ir vairâk nekâ sagaidîtâ. Jâizvçrtç, kâ ârvalstu investîcijas ienâk Latvijâ, ît îpaði tajâ<br />

tehnoloìiju daïâ, kas veido produkciju ar augstu pievienoto vçrtîbu. “<br />

Ârvalstu investîciju seju Latvijâ iezîmçja Dr.oec. Raita Karnîte un Mg.oec. Irina<br />

Èurkina. Ziòojumâ tika raksturoti teorçtiski atzîtie ieguvumi no tieðajâm ârvalstu<br />

investîcijâm (TÂI), t.i., tautsaimniecîbas rekonstrukcija, inovâciju attîstîba, jauna<br />

vadîbas stila ievieðana, ârçjo tirgu apgûðana, augstâkas pievienotâs vçrtîbas radîðana<br />

utt., kâ arî draudi, kâdus var radît ðîs investîcijas. Investîciju apjoms, dinamika un<br />

nozaru struktûra Latvijâ tika raksturoti ar statistikas datiem. .Investîciju ieplûðanu<br />

sekmçja ïoti labvçlîga politika trîspadsmit gadu garumâ un tikai nesen sâkts vçrtçt,<br />

vai ðie lîdzekïi piedalâs arî produkcijas ar augstu pievienoto vçrtîbu radîðanâ. Jo<br />

zemo tehnoloìiju sektoram tiek 60%, bet augsto – tikai 18% investîciju. Referentes<br />

140


LZA SÇDES<br />

raksturoja investîciju dinamiku, struktûru, teorçtiski atzîtos ieguvumus un salîdzinâja<br />

ðos ieguvumus ar draudiem ekonomikai.<br />

Par globalizâciju un tehnisko progresu, tâ ietekmi uz darba vietu skaita samazinâðanos<br />

un ðo procesu atbalsi Latvijâ ziòojumâ par ârçjo investîciju projektu<br />

efektivitâtes vçrtçðanas kritçrijiem referçja LZA goda loceklis Dr.habil.oec. Pçteris<br />

Guïâns. Latvija veidojas kâ pasaules saimniecîbas daïa un ir jâatðíir termini “mums”<br />

un “pie mums”. Nosacîti pastâv divas Latvijas – raþojoðâ ar uzòçmumiem, arî<br />

ârvalstu uzòçmumiem, un sociâli ekonomiskâ, ko veido iedzîvotâju eksistences<br />

apstâkïu kopums. Lai to uzlabotu, ir jâraþo produkcija ar augstu pievienoto vçrtîbu.<br />

Ârvalstu investîciju pielietoðanas praksi desmit gadu pieredzç Latvijas telekomunikâciju<br />

sektorâ aplûkoja Dr.sc.ing. Jânis Lelis. Vadoties no tâ, ka 90. gados Latvija ar<br />

26 telefona aparâtiem uz 100 iedzîvotâjiem bija labâkâ situâcijâ nekâ kaimiòu valstis<br />

un 60% telefona centrâïu bija vairâk nekâ 20 gadu vecas, sâkâs ceïð uz ârvalstu<br />

investoru meklçðanu un firmu iesaistîðanu Lattelekom attîstîbâ, jo telekomunikâcijas ir<br />

tâ nozare, kura dod iespçju attîstîties citâm nozarçm. Piebildîsim, ka ðis nozares<br />

attîstîbas problçmas vistieðâkajâ veidâ saistîtas ar ikvienu no mums.<br />

Taivânas, kuras teritorija ir mazâka nekâ puse no Latvijas, bet iedzîvotâju skaits<br />

ir vairâk nekâ desmit reizes lielâks, ekonomiskâ augðupeja ðodien komentârus neprasa.<br />

Par ârvalstu investîciju nozîmi Taivânas ekonomikas attîstîbâ referçja Taivânas<br />

misijas Latvijâ vadîtâja vietnieks Endijs Èins (Andy Chin) un izteica stingru pârliecîbu<br />

par jaunu iespçju meklçjumiem sadarbîbai ar Latviju.<br />

Investîciju vidi Latvijâ vispusîgi raksturoja Dr.oec. Sergejs Babuðkins, analizçjot<br />

jçdziena “labvçlîga ekonomiskâ vide” kâ faktoru kopuma veidoðanos. Ievçrojamu<br />

stimulu tai dod Eiropas Savienîbas struktûrfondu pieejamîba. Taèu pastâv vçl daþâdi<br />

blakus apstâkïi. Piemçram, lai izveidotu un reìistrçtu uzòçmumu, Latvijâ vajag 16<br />

dienas. Nekustamâ îpaðuma reìistrâcijai Lietuvâ jâpatçrç trîs dienas, bet Latvijâ turpat<br />

divi mçneði.<br />

Gan referâtos, gan vçlâk diskusijâ dominçja divas problçmas: kâ novirzît<br />

nepiecieðamâs ârvalstu investîcijas uz tâm nozarçm, kuru raþojumi raksturîgi ar augstu<br />

pievienoto vçrtîbu, un kâ izturçties pret tehnisko progresu, ja tas samazina darba vietu<br />

skaitu, kâ, piemçram Lattelekom, kur strâdâjoðo skaits mainîjies no 7000 uz 2000<br />

Atbilde meklçjama rûpîgi pârdomâtâ valsts attîstîbas stratçìijâ.<br />

Sçdi atreferçja Dr. Ilga Tâlberga<br />

141


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

27.aprîïa sçde. Mûþizglîtîbas izaicinâjumi<br />

Sçdi rîkoja Latvijas Zinâtòu akadçmija un Augstâkâs izglîtîbas padome (AIP), to<br />

organizçja Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa. Sçdç piedalîjâs pârstâvji no<br />

Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas, AIP, LZA, augstskolâm un Latvijas pagastiem.<br />

Ievadreferâtu “Mûþizglîtîba kâ izaicinâjums izglîtîbas sistçmai Latvijâ” nolasîja<br />

izglîtîbas un zinâtnes ministre B.Rivþa, uzsverot, ka jâveido mûþizglîtîbas politika, lai<br />

samazinâtu atðíirîbas starp Latvijas reìioniem. Situâcija tam ir labvçlîga, jo arî<br />

Nacionâlâs attîstîbas plâns centrâ liek cilvçku un viòa dzîves kvalitâtes uzlaboðanu.<br />

Augstâkâs izglîtîbas iestâdes jau tagad veido mûþizglîtîbas programmu piedâvâjumu,<br />

kaut gan pr<strong>of</strong>esionâlâs izglîtîbas iestâdes ir piemçrotâkas mûþizglîtîbas vajadzîbâm, jo<br />

caur ðo sistçmu cilvçks var sekmîgâk iekïauties darba tirgû.<br />

Pamatnostâdòu izstrâdes darba grupas locekle LZA kor.loc. T.Koíe prezentçja<br />

jaunizstrâdâtâs “Mûþizglîtîbas politikas pamatnostâdnes”, uzsverot, kâ tâ nav<br />

programma vienîgi Rîgai, bet skar visus reìionus. Balstoties uz ðîm pamatnostâdnçm,<br />

katrs reìions veido savu rîcîbas plânu. Ventspils augstskolas rektors J.Vucâns dalîjâs<br />

astoòu darba gadu pieredzç, kâ mûþizglîtîbas problçmas tiek risinâtas Ventspilî,<br />

ietverot arî Talsus un Kuldîgu, kur daþâdos intereðu izglîtîbas kursos mâcîjuðies jau<br />

855 cilvçki. Mçríis ir cilvçkus aktivizçt, un intereðu izglîtîba ðajâ ziòâ ir tikai pirmais<br />

solis.<br />

Plaða pieredze iegûta arî Jelgavas Pieauguðo izglîtîbas centrâ, par kuru stâstîja<br />

centra direktore I. Muraðkovska.<br />

Pamatnostâdòu apsprieðanâ un debatçs par mâcîðanos mûþa garumâ piedalîjâs<br />

akadçmiíi V.Hausmanis, A.Siliòð, T.Millers, IZM darbinieki A.Kapenieks, A.Cinis<br />

u.c.<br />

Sçdi atreferçja Dr. Alma Edþiòa<br />

12. maija sçde. Latgales Akadçmiskais parks<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas izbraukuma sçde Transporta un sakaru institûta (TSI)<br />

Latgales filiâlç. LZA kor.loc., Transporta un sakaru institûta zinâtòu prorektors<br />

pr<strong>of</strong>esors Igors Kabaðkins iepazîstinâja sçdes dalîbniekus ar viòa vadîtâ projekta<br />

“Latgales Akadçmiskais parks” aktivitâtçm – pirmâs kârtas funkcionçðanu un otrâs<br />

kârtas praktisko realizâciju. Projekta mçríis ir izveidot uz biznesa attîstîbu un atbalstu<br />

orientçtas inovâciju vides infrastruktûras kodolu, kas bûtu balstîts uz zinâðanâm, un<br />

veidot saikni starp biznesu, kas izmanto augsti tehnoloìiskos inovâciju risinâjumus, ar<br />

zinâtniskâm struktûrâm, kas nodarbojas ar to izstrâdâðanu, kâ arî ar akadçmiskajâm<br />

142


LZA SÇDES<br />

struktûrâm, kas gatavo speciâlistus atbilstoðajâm nozarçm. Projekta apsprieðanâ<br />

piedalîjâs LZA prezidents Juris Ekmanis, akad. Tâlis Millers, LR 8. Saeimas deputâte<br />

Sarmîte Íikuste, Daugavpils rajona Tautas izglîtîbas un kultûras centra direktore Inâra<br />

Mukâne, Daugavpils Universitâtes rektore Zaiga Ikere, prorektors Arvîds Barðevskis<br />

u.c. Kâpçc Akadçmiskais parks veidots Daugavpilî Daugavpilî krustojas dzelzceïa<br />

lînijas, kas savieno Rîgu ar Krieviju, Ventspili ar Krieviju, Krieviju (Sanktpçterburgu)<br />

ar Lietuvu un tâlâk ar pârçjo Eiropu. Daugavpils ir kâ liela tilta pilons, kas notur ðîs<br />

plûsmas. Turklât Latgale katastr<strong>of</strong>âli izjût augstas klases speciâlistu trûkumu. Sâkot ar<br />

2001. gada 1. septembri TSI Daugavpils filiâle, kurâ var iegût augstâko izglîtîbu<br />

datorzinâtnçs, menedþmenta, ekonomikas un transporta nozarçs, mâcîbas uzsâka<br />

jaunâs, rekonstruçtâs, labâkajiem Eiropas standartiem atbilstoðâs telpâs bijuðajâ<br />

dzemdîbu namâ Varðavas ielâ 43. Gan vecâ, divstâvu, gan jaunâ, pagaidâm iesaldçtâ<br />

èetrstâvu çka un vairâk nekâ 20 000 kvadrâtmetru lielais zemes gabals tika pirkts ar<br />

tâlejoðu mçríi – veidot lielu inovâciju centru, Latgales Akadçmisko parku ar tâlâku<br />

perspektîvu kïût par visa Latgales reìiona knowledge–based business centru. Tam<br />

plaðajâ zemes gabalâ iecerçta jauna daudzstâvu çka ar helikopteru laukumu uz jumta.<br />

Latgales Akadçmiskâ parka projekta partneri ir: Daugavpils pilsçtas dome, Latvijas<br />

Zinâtòu akadçmija, Latvijas Transporta attîstîbas un izglîtîbas asociâcija, Latvijas<br />

Telekomunikâciju asociâcija, Rîgas Vagonu rûpnîcas zinâtnes un tehnoloìiju parks,<br />

Latvijas Transporta savienîba, Latvijas Operâciju pçtîjumu sabiedrîba, Latvijas<br />

Universitâtes Latgales filiâle, Rîgas Tehniskâs universitâtes Latgales filiâle,<br />

Telemâtikas un loìistikas institûts un Transporta un sakaru institûts. Nupat projektam<br />

pievienojusies arî Daugavpils Universitâte.<br />

Sçdes dalîbnieki apmeklçja arî Jâòa Raiòa mâju – muzeju “Beríeneïos”, kur<br />

piedalîjâs Akadçmiskâ parka organizçtajâ pasâkumâ “Zaïâ Akadçmdiena Latgalç”,<br />

klausîjâs bçrnu ansambli “Vijolîte” un stâdîja ozoliòus.<br />

Sçdi atreferçja Dr. Alma Edþiòa<br />

20. jûnija diskusija ES pçtniecîbas politika un Latvijas pçtniecîbas politikas<br />

nâkotne<br />

Latvijas Zinâtnes padome un Latvijas Zinâtòu akadçmija organizçja apaïâ galda<br />

diskusiju “ES pçtniecîbas politika un Latvijas pçtniecîbas politikas nâkotne” (EU research<br />

policy and the future <strong>of</strong> research policy in the Latvia)<br />

Diskusiju atklâja LZA prezidents un LZP priekðsçdçtâjs Juris Ekmanis. Diskusiju<br />

vadîja Dr. Arnolds Ûbelis.<br />

143


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

Diskusija sâkâs ar diviem ievadreferâtiem: Dr. Jans Kozlovskis (J. Kozlowski<br />

Polija, Apvienotais pçtîjumu centrs, Seviïa) “ES pçtniecîbas politikas ietekme uz ES<br />

jauno valstu pçtniecîbas politiku” (The impact <strong>of</strong> EU research policy on the research<br />

policies <strong>of</strong> the new member states) un pr<strong>of</strong>. Andrejs Siliòð (Latvija) “Koordinâcijas<br />

atvçrtâ metode pçtniecîbas politikas attîstîbai” (Open method <strong>of</strong> coordination for the<br />

development <strong>of</strong> research policy).<br />

Uz diskusiju kopumâ tika aicinâti atnâkt vairâk nekâ 40 cilvçku un tika rosinâti<br />

runât par talâk minçtiem jautâjumiem un izvirzît arî citus jautâjumus:<br />

Latvijas pçtniecîbas vieta Eiropas pçtniecîbas telpâ (vai ES pçtniecîbas politika<br />

atbilst Latvijas valsts interesçm);<br />

valdîbas apstiprinâtâs Latvijas fundamentâlo un lietiðío pçtîjumu prioritârie<br />

zinâtnes virzieni 2006.–2009.g.;<br />

prioritâtes starptautiskas klases (Eiropas mçroga) pçtniecîbas centru izveidei<br />

Latvijâ;<br />

Latvijas pçtniecîbas politikas prioritâtes (augstâk minçto mçríu realizçðanai vai<br />

citas).<br />

Dr. Jans Kozlovskis analîtiskâ ES zinâtnes politikas apskatâ un tçmas jauno ES<br />

dalîbvalstu kontekstâ parâdîja: pamatatðíirîba starp vecajâm un jaunajâm dalîbvalstîm<br />

ir zinâtnes politikas nacionâla lokâla orientâcija jaunajâs dalîbvalstîs pretstatâ<br />

atvçrtîbai un âtrai reakcijai uz notiekoðo pasaulç vecajâs dalîbvalstîs.<br />

Otra radikâla atðíirîba – pr<strong>of</strong>esionalitâte.<br />

ES kopîgai un veco dalîbvalstu politikai ir raksturîga: lielâka strukturizâcija;<br />

daudz lielâks indikatoru detalizâcijas lîmenis; liela izmantojamo politikas instrumentu<br />

un metoþu daþâdîba; daudz izsmalcinâtâka terminoloìija; inteliìentâka un izsmalcinâtâka<br />

valoda.<br />

Kopîgâ zinâtnes stratçìija un politiskâ virzîba – abstrakto zinâðanu un praktisko<br />

know–how aizvien lielâka mijiedarbîba, kura balstâs pasaulç uzkrâto zinâðanu<br />

pieejamîbâ virtuâlâ telpâ un ar to saistîtâ zinâðanu sabiedrîbas izaugsmç.<br />

Izaicinâjumi ES jauno dalîbvalstu zinâtnes politikâ: slikta zinâtnes politikas<br />

koordinâcija; ilgtermiòa mçríu neskaidrîbas un to trûkums; praktiski nenotiek<br />

politikas izvçrtçðana un analîze un lîdz ar to benchmarking un plânoto mçríu un ceïazîmju<br />

sasniegðanas kontrole, t.sk. zinâtnes politikas kïûdu analîze; daudz politiskas<br />

retorikas, nepareiza ES vispâratzîtu terminu lietoðana un interpretâcija, ar tehnoloìijâm<br />

un inovâcijâm saistîtu jçdzienu lietoðana vietâ un nevietâ; pârejas ekonomikas<br />

valstîm ir vajadzîga specifiska zinâtnes un tehnoloìiju attîstîbas indikatoru sistçma,<br />

kura nav primitîva ES lietotâs sistçmas nacionâla adaptâcija.<br />

144


LZA SÇDES<br />

Pr<strong>of</strong>. Andrejs Siliòð, runâjot par ES politiku, akcentçja “Open method <strong>of</strong> Coordination”<br />

kâ stratçìiski radikâlu soli ES zinâtnes politikas pçdçjo gadu dinamikâ un<br />

Lisabonas mçríu sasniegðanâ. Tâ saucamâ ES lîguma 169. punkta izmantoðana<br />

zinâtnç – dalîbvalstu nacionâlo programmu multinacionâla koordinâcija – ir solis, kurð<br />

pârliecinoði ved uz vienota darba tirgus radîðanu zinâtnç un tehnoloìijâs Eiropas<br />

Savienîbâ. Referents uzsvçra, ka “Open method <strong>of</strong> Coordination” politikas<br />

instrumenta izstrâde un argumentâcija balstâs uz pçtîjumu rezultâtiem, kuri râda, ka<br />

nacionâlâs programmâs un pçtniecîbas projektos naudas izlietojums ir mazâk “cost effective”<br />

kâ kopîgos multinacionâlos projektos un programmâs. Tam ir daudz<br />

izskaidrojumu, bet starp tiem galvenie: vieglâk nokomplektçt intelektuâli stiprâkas<br />

pçtnieku komandas, lai sasniegu tâ saucamo “critical mass”, kas vajadzîga<br />

nepiecieðamu attiecîgo darbu veikðanai; labâkas un lielâkas iespçjas zinâtnes<br />

infrastruktûras izmantoðanâ un arî daudz efektîvâka tâs izmantoðana gan kvalitatîvi,<br />

gan ar lielâku noslodzi (t.i., bez dîkstâves); labâka darba koordinâcija un dziïâka<br />

sasniegto rezultâtu analîze; lielâka zinâtnieku konkurence.<br />

Diskusijas dalîbnieks Dr. Edvins Karnîtis îsâ replikâ vçlreiz akcentçja Polijas<br />

kolçìa konstatçjumu, ka vecajâs ES dalîbvalstîs operacionâlâs izmaksas (operational<br />

costs) ir 2–3 reizes lielâkas nekâ jaunajâs dalîbvalstîs. Var akli kopçt vecâs ES<br />

dalîbvalstis un tçrçt vairâk uz zinâtnes politikas administrçðanu, bet, ja pr<strong>of</strong>esionâlais<br />

lîmenis ir zems, tad tas noved pie lieliem birokrâtijas radîtiem zaudçjumiem;<br />

RTU rektors pr<strong>of</strong>. Ivars Knçts, akcentçjot saikni starp augstâko izglîtîbu un<br />

zinâtni, norâdîja, ka pagaidâm ir problçmas ar resursiem, no vienas puses, un to pçdçjo<br />

gadu pieaugumu un izmantoðanas efektivitâti, no otras. Tas arî liecina par detalizçtas<br />

politikas trûkumu; <strong>of</strong>iciâlâm prioritâtçm ir jâbût zinâmâm, bet lîdzâs tam pastâv<br />

vispârzinâms plaðâks prioritâðu loks, tas ir zinâtnieku grupu ambîcijas un intereses<br />

balstîtas uz augstas kvalitâtes zinâtni, tas ir “botom–up” iniciatîvas; ir problçmas ar<br />

horizontâlo koordinâciju un zinâmu noslçgtîbu starp zinâtnieku grupâm, kuras ir<br />

noslogotas ar labiem ES projektiem. Ir problçma un uzdevums panâkt lielâku atvçrtîbu<br />

un sadarbîbu, lai bûtu sinerìija un lielâks labums zinâtnes saimei; ir zinâtnes un<br />

raþoðanas mijiedarbîbas problçmas.<br />

Dr. Arnolds Ûbelis (sçdes vadîtâjs) uzsvçra, ka zinâtnes un raþoðanas mijiedarbîba<br />

ir svarîga un tur slçpjas lielas zinâtnes papildu finansçjuma iespçjas pie<br />

nosacîjuma, ja Latvijas augsta lîmeòa zinâtne strâdâ ne tikai nacionâlai industrijai,<br />

kuras kopçjais pçtniecîbai domâtais budþets gadâ, iespçjams, nesasniedz pat 1 miljonu<br />

latu, bet orientçjas uz pasaules lielajâm kompânijâm ar zinâtnes gada budþetu virs<br />

viena miljarda eiro. To skaits sniedzas desmitos un, mçrítiecîgi strâdâjot, pastâv<br />

iespçjas rosinât miljonus vçrtus pielietojamâs zinâtnes un arî specifiskus<br />

fundamentâlâs zinâtnes pçtîjumus un attiecîgus kontraktus ar Latvijas vadoðiem<br />

institûtiem<br />

145


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

LZA prezidents Juris Ekmanis akcentçja problçmu – vai EUROSTAT indikatori<br />

dod pietiekoðu priekðstatu par zinâtnes un tehnoloìiju iniciatîvu efektivitâti Ir<br />

vajadzîgs detalizçt un, jo vairâk mçs detalizçjam nacionâlâ lîmenî, jo labâk saprotam<br />

savas problçmas un radâm priekðnosacîjumus efektîvâkai zinâtnes politikai.<br />

Pr<strong>of</strong>. Uldis Viesturs – nav koordinâcijas Latvijas politikâ. Ir “politiíu” politika,<br />

kur praktiski zinâtnei nav vietas. Ir zinâtnes un zinâtnieku politika. Ir augstâkâs<br />

izglîtîbas – studiju politika. Nav politikas, kura veidojas kâ viens veselums un balsta<br />

tautsaimniecîbu uz nâcijas galveno resursu – inteliìenci un zinâtni.<br />

Diskusijas vadîtâjs Dr. Arnolds Ûbelis iezîmçja tçzes, kuras var nosacîti saukt par<br />

diskusijas centrçjumu ðajâ pirmajâ apaïajâ galdâ un nâkotnei, ja tas kïûs tradicionâls:<br />

ekonomisko sistçmu sacensîbu pasaulç ir nomainîjusi izglîtîbas sistçmu sacensîba.<br />

Panâkumi tajâ garantç panâkumus tautsaimniecîbâ un labklâjîbu. Piemçri nav tâlu<br />

jâmeklç – Somijas izaugsme no viduvçjas valsts1990. gadâ lîdz pasaules lîmeòa<br />

inovâciju valstij 2006. gadâ;<br />

skaidra izpratne par topoðo globâla mçroga zinâðanu sabiedrîbu un tâs iespçju<br />

izmantoðanu;<br />

prioritâro virzienu definçðana mazâ valstî vienmçr saistîta ar nopietniem draudiem<br />

attîstîbai un smagi deformç brîvo konkurenci un akadçmiskâs brîvîbas, kas<br />

viennozîmîgi ir pamatâ radoðâm izaugsmçm un augstâkâs izglîtîbas kvalitâtç<br />

valstî. Ja Latvijâ nebûtu grantu sistçmas daþâdîba, kura rosina un atïauj daudzu<br />

virzienu pçtîjumus daþâdos zinâtnes laukos, Latvijas konkurçtspçja ES Vienotajâ<br />

zinâtnes telpâ un ES Ietvarprogrammâs bûtu daudz mazâka.<br />

Diskusijas vadîtâjs piedâvâja pretnostatîjumu: pakâpeniska pastâvoðâ lineâri<br />

plânota izaugsme (procentu desmitdaïas gadâ) zinâtnes un tehnoloìiju sektorâ – kad<br />

sasniegsim ES vidçjo lîmeni!<br />

Krîzes menedþmenta metoþu pielietojums zinâtnes un tehnoloìiju sektorâ, lai<br />

tuvâko piecu gadu laikâ sasniegtu ES vidçjo lîmeni zinâtnes un tehnoloìiju sektorâ un<br />

augstâkajâ izglîtîbâ (t.sk. palielinâtu zinâtnieku skaitu no paðreizçjiem (5000 lîdz<br />

10000–12000) un uz to balstîtu labklâjîbas izaugsmi; bijuðo zinâtnieku mobilizâcija<br />

no uzòçmçjdarbîbas sektora; struktûrfondu stipendijas 500 un vairâk Ls mçnesî<br />

doktorantiem un “postdokiem”; 10–20 struktûrfondu atgrieðanâs granti (savas pçtniecîbas<br />

grupas izveidei) – 200 000–500 000 Ls Latvijas pasaules klases zinâtniekiem<br />

pasaulç – piemçram, Dr. Pauls Stradiòð – modernajâs “photovoltaics” tehnoloìijâs,<br />

kuru praktiskos pielietojumus ar nepacietîbu gaida viss enerìçtikas sektors pasaulç. Ar<br />

lielu varbûtîbu lielâs kompânijas, redzot ðo nacionâla lîmeòa þestu ar struktûrfondiem<br />

pasaules klases zinâtniekam un viòa iespçjami multinacionâlai grupa, bûs gatavas<br />

investçt papildu miljonus konkrçtâm tirgum orientçtâm izstrâdnem. Var nosaukt virkni<br />

citu pasaules klases zinâtnieku – piemçram, bioinformâtikas pr<strong>of</strong>esors Alvis Brâzma<br />

146


LZA SÇDES<br />

(UK), vai Linards Skuja optoelektronikâ, kurð patriotisku motîvu vadîts formâli<br />

skaitâs Cietvielu fizikas institûtâ, bet maizi ìimenei pelna Japânâ, kur viòu ir gatavi<br />

rekrutçt pastâvîgam darbam; daþi tikpat lieli granti perspektîviem ârzemju zinâtniekiem,<br />

lai dinamizçtu akadçmisko un zinâtnes vidi Latvijâ; îpaðs akcents uz<br />

dabaszinâtnu mâcîbâm vidusskolâs, lai radîtu pamatus kvalitatîvam darba spçkam<br />

ilgtermiòa 15–25 gados; kâdi citi ârkârtas zinâtnes politikas instrumenti<br />

Ðî pretnostatîjuma apsprieðanai tika intensîvi izmantotas diskusijas pçdçjâs 20<br />

minûtes, bet bûtîbâ jautâjums palika atklâts nâkotnes diskusijâm.<br />

Iezîmçjâs divas kontroversiâlas nostâdnes.<br />

Dr. Maija Bundule, pârstâvot IZM, iestâjâs par plânveida lineâriem pieaugumiem,<br />

kuri, viòas vârdiem runâjot, nodroðinâs panâkumus.<br />

Pârçjie diskusijas dalîbnieki daþâdos aspektos akcentçja vajadzîbu pçc eksponenciâlâs<br />

vai lçcienveida izaugsmes, atsaucoties uz divu daþâdu valstu pieredzi.<br />

Piemçram, pr<strong>of</strong>. A. Siliòð norâdîja uz ASV pieredzi un politikas metodçm, pârvarot<br />

atpalicîbu. Vçlreiz tika pieminçts Somijas kâ mazas valsts piemçrs.<br />

Diskusiju atreferçja Dr. Arnolds Ûbelis<br />

5. septembris. Radoði zinâtniskâ konference “Knutam Skujeniekam – 70”<br />

“Sprieþot pçc saviem gadiem es deru par vijoles koku” (K. Skujenieks). Autora<br />

izvçlçtais moto un oranþi sarkanîgais liesmas motîvs tâpat kâ uz izdevniecîbas<br />

“Nordik” izdotajiem Rakstu sçjumiem greznoja ielûgumu uz radoði zinâtnisko<br />

konferenci Latvijas Zinâtòu akadçmijâ 5. septembrî “ Knutam Skujeniekam 70”<br />

Jubilejas pasâkumu sarûpçðanâ lîdzdarbojâs LU Literatûras, folkloras un mâkslas<br />

institûts, Rîgas Latvieðu biedrîba un Latvijas Rakstnieku savienîba. Konferenci vadîja<br />

LU Literatûras, folkloras un mâkslas institûta direktors Benedikts Kalnaès un<br />

literatûrzinâtniece Ieva Kalniòa.<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas apsveikumu, atklâjot konferenci, teica LZA<br />

prezidents Juris Ekmanis.<br />

Programma tika sakârtota tâ, lai par jubilâra darbîbas vispusîbu runâtu viszinoðâkie<br />

un autoram tuvâkie. Folklorists Valdis Muktupâvels atraktîvâ stâstîjumâ par<br />

tçmu “Knuts Skujenieks un folklora” atklâja bûtisku ðíautni dzejnieka daiïradç, tik<br />

organisku mûsu uztverei, ka visi varçja pievienoties somu dziesmai “Mana mîïâ<br />

skaista ir”, kurai, tâpat kâ daudzâm citâm, tulkotâja meistarîba ir palîdzçjusi<br />

folklorizçties. Lietuvieðu literatûrzinâtnieks Kestutis Nastopka, referâtu nolasot labâ<br />

147


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

latvieðu valodâ, runâja par Knuta Skujenieka çtiku un estçtiku. Vairâkkârt pieminçtâ<br />

K. Skujenieka daiïrades daudzpusîba ieguva vçl vienu godpilnu apzîmçjumu –<br />

Skolotâjs. To pamatoja literatûrkritiíe Anda Kubuliòa, referçjot par Knuta Skujenieka<br />

“darbu vidusslâòu intelekta atdzîvinâðanâ, kuru viòð veica gan ar dzeju, gan vçl vairâk<br />

ar iesaistîðanos 70.–80. gadu domu apmaiòâ”. Mûsu literatûrkritiíu teorçtiskajâ<br />

sagatavoðanâ liela loma piekrît K. Skujeniekam.<br />

Knuta Skujenieka Rakstu sastâdîtâja, komentâru un bibliogrâfisko atsauèu autore<br />

literatûrzinâtniece Inta Èaklâ, referçjot par humoru un satîru Knuta Skujenieka dzejâ,<br />

ar piemçriem atklâja ðo eleganto dzejas pasaules daïu, kurâ humors, reizçm pat ass,<br />

nav cinisks, bet asprâtîgs un ïoti cilvçcîgs. Dzejnieks un publicists Jânis Rokpelnis<br />

iepazîstinâja klausîtâjus ar K. Skujenieka agrînajiem gadiem, izraisot klausîtâjos lielu<br />

interesi par savu jau uzrakstîto, bet vçl neiznâkuðo grâmatu. Tikko ieradies no<br />

brauciena ar prâmi lînijâ “Rîga–Stokholma”, par dzejnieka saikni ar Zviedriju stâstîja<br />

Juris Kronbergs. Par Gustava Frçdinga, Gunnara Çkelçva atdzeju, par divu K. Skujenieka<br />

dzejoïu krâjumu publikâciju Zviedrijâ, par kuriem presç parâdîjuðâs ap 30<br />

atsauksmju. Par katru! Bûtu ïoti izzinoði saskaitît, cik atsauksmju parâdâs mûsu presç<br />

par kâdu ârzemju autora darbu.<br />

Svinîgus un sirsnîgus vârdus konferences noslçgumâ sacîja Latvijas Rakstnieku<br />

savienîbas priekðsçdçtâja, þurnâla “Karogs” galvenâ redaktore Ieva Kolmane.<br />

Jubilâra atbildes runâ lîdz ar pateicîbu visiem, sâkot ar vecâkiem, dzîvesbiedri,<br />

tiem, ar kuriem kopâ bûts un kuru sapulcçðanai vajadzçtu kâdus divus stadionus,<br />

izskançja jauka doma. Proti, atzinis, ka ðeit par sevi uzzinâjis gana daudz jauna, Knuts<br />

Skujenieks uzsvçra: “Dzejniekam par daudzâm lietâm savâ darbâ nepiedien aizdomâties,<br />

citâdi var pazust dzeja.” Un: “es stâvu ðeit – savâ zemç, savâ tautâ, savâ<br />

valodâ, un tas ir vçrtîgâkais, kas var bût.”<br />

Paredzamâs puíu straumes tika novirzîtas sâòus jau ar piebildi konferences<br />

programmâ: ”Jubilârs un rîkotâji uzskatîs par lielu prieku un pagodinâjumu, ja<br />

uzdâvinâsiet Knuta Skujenieka Rakstus lauku bibliotçkâm”.<br />

Konferenci atreferçja Dr. Ilga Tâlberga<br />

29. septembra sçde. Meliorçto meþu augðanas un apsaimniekoðanas savdabîbas<br />

Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmija (LLMZA), sadarbîbâ ar<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas (LZA) Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïu<br />

organizçja izbraukuma sçdi uz Jaunkalsnavu.<br />

148


LZA SÇDES<br />

Sçdes dalîbniekiem bija iespçja iepazîties ar Vesetas palienes ekosistçmâm,<br />

meliorçto pârejas purvu intensîvas apsaimniekoðanas rezultâtiem Vesetnieku stacionârâ,<br />

nemeþa zemju transformçðanas aspektiem augstraþîgâs meþa ekosistçmâs un<br />

daudziem citiem faktoriem – bija iespçja salîdzinât meþu audzes, kuras ir ietekmçjusi<br />

cilvçku darbîba (gan pozitîvâ, gan negatîvâ aspektâ), kâ arî neskartas jaunaudzes.<br />

Sçdes galvenais organizators akad. Pçteris Zâlîtis vairâkkârt uzsvçra, ka izðíiroðâ<br />

loma gan cilvçces, gan meþa izdzîvoðanâ ir cilvçka spçjai prognozçt savas rîcîbas<br />

sekas. Tieði seku prognoze, nevis mehânisks un formâls aizliegums ir visupirms meþa,<br />

tad arî visas biosfçras kâ ekosistçmas saglabâðanas priekðnosacîjums, tomçr reâlajâ<br />

dzîvç tas ne vienmçr tiek ievçrots.<br />

Sçdes organizçtâji iepazîstinâja arî ar vairâkâm meþu iezîmçm. Tâ, piemçram, ar<br />

egïu un bçrzu audþu specifiku – ðos kokus nedrîkst audzçt vienkopus, pretçjâ<br />

gadîjumâ tiks stimulçta to iznîkðana.<br />

Tika norâdîts arî uz Latvijas klimata iezîmçm – slapjâs vasarâs 85% no teritorijas<br />

ir bagâtîgi nodroðinâti ar ûdens resursiem, savukârt sausâs vasarâs gandrîz tikpat lielas<br />

platîbas (80%) var ciest no ûdens trûkuma. Tajâ paðâ laikâ ir pârsteidzoði, ka vairâkos<br />

rajonos (Aizkraukles, Limbaþu, Rîgas, Talsu), kuros ir paaugstinâts ûdens deficîta<br />

risks, sastopamas ïoti lielas pârmitro un pârpurvoto meþu platîbas. Lai izskaidrotu ðo<br />

procesu, pr<strong>of</strong>. Zâlîtis norâdîja uz vairâkiem bijuðâs PSRS, gan Rietumeiropas<br />

zinâtnieku pçtîjumiem, kuros dominç uzskats, ka uz dziïas kûdras augsnçm (gruntîm)<br />

nav iespçjams izaudzçt augstraþîgus meþus. Ðâds arguments ir veidojies no daudziem<br />

novçrojumiem dabâ. Tam ir arî savs teorçtiskais priekðraksts – meþa ekosistçma nevar<br />

pilnvçrtîgi darboties, trûkstot minerâlajâm barîbas vielâm. Kûdras augsnç koku saknes<br />

nesniedzas dziïâk par 40 cm un starp augsni un purva minerâlo pamatslâni izveidojas<br />

prâvs, nereti vairâkus metrus, pârrâvums. Neskatoties uz to, augstraþîgi meþi Latvijâ<br />

sastopami arî uz dziïas kûdras gruntîm. Vçl vairâk – arî sausâs vasarâs (1963., 1964.,<br />

1975., 1976., 2002.g.) kûdrûdeòos pa aptuveni vienu metru dziïiem grâvjiem<br />

nepârtraukti plûda ûdens, kaut arî tanî paðâ laikâ daudzi dabiskie strauti un upîtes ar<br />

3–4 m dziïâm gultnçm bija pilnîgi sausi. Lîdz ar to neizbçgams ir jautâjums – kur<br />

rodas meþa izdzîvoðanai vajadzîgais ûdens Par meþa pârpurvoðanâs cçloni joprojâm<br />

nereti uzskata apstâkli, ka Latvijâ nokriðòu daudzums 1,5–2,0 reizes pârsniedz iztvaikoðanu.<br />

Tajâ paðâ laikâ netiek òemts vçrâ, ka ðâda fakta gadîjumâ pârmitro meþu<br />

sastopamîbai bûtu pozitîvi jâkorelç ar nokriðòu daudzumu, bet negatîvi ar iztvaikoðanas<br />

râdîtâjiem, taèu korelatîvâ sakarîba starp iztvaikojuðo nokriðòu daudzumu un<br />

pârmitro meþu îpatsvaru meþsaimniecîbâs ir diametrâli pretçja gaidîtajai. Lîdz ar to<br />

cçlonis ir pavisam citâds – teritorijâs ar vâji drençtâm augsnçm un nelielu zemes<br />

virsmas slîpumu pârmitrinâjuma cçlonis varçtu bût t.s. bruto samitrinâjums, ko aprçíina,<br />

no nokriðòiem atskaitot virszemes noteci. Bruto samitrinâjums tâdçjâdi ir pazemes<br />

noteces un iztvaikoðanas summa un raksturo augiem pieejamo ûdens daudzumu.<br />

149


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

Izbraukuma sçdes dalîbnieki tika iepazîstinâti arî ar vairâkiem citiem nozîmîgiem<br />

aspektiem meþu jomâ. Tâ, piemçram, uzskatâmi bija demonstrçjumi par jaunaudzçm,<br />

kurâs iestâdîti vairâk nekâ 2000 koku uz vienu hektâru – ðâda audze ir pârâk bieza un<br />

traucç koku augðanu. Lîdz ar to ir jâòem vçrâ fakts – ja koku vainags ir mazâks par 2 3<br />

no diametra, audze ir pârlieku bieza.<br />

Pr<strong>of</strong>. P. Zâlîtis iepazîstinâja arî ar daudzâm citâm „meþu îpatnîbâm”, kas lielâkoties<br />

zinâmas tikai augstas klases meþu speciâlistiem.<br />

Izbraukuma sçde tika lîdzfinansçta no Zemkopîbas ministrijas subsîdiju projekta<br />

„Diskusiju un zinâtnisko atziòu stimulçðana lauksaimniecîbas un meþsaimniecîbas<br />

nozarçs” lîdzekïiem.<br />

Sçdi atreferçja Ieva Sloka<br />

14. decembra sçde. Akadçmisko institûciju mainîgâ loma Latvijâ: izaicinâjumi<br />

un perspektîvas<br />

Sçdi sagatavoja Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïa un to vadîja LZA viceprezidents<br />

Juris Jansons. Kopumâ sçdes darbâ piedalîjâs ap 40 cilvçku, galvenokârt<br />

vadoðie pârstâvji no LZA, zinâtniskajiem institûtiem un augstâkâs izglîtîbas iestâdçm.<br />

Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas Zinâtnes departamenta direktore Dr. Maija<br />

Bundule referçja par sagatavotajiem grozîjumiem Zinâtniskâs darbîbas likumâ<br />

attiecîbâ uz zinâtnisko institûtu statusu un to tiesîbâm. Referâtus „Akadçmisko<br />

institûciju mainîgâ loma Latvijâ: izaicinâjumi un perspektîvas” nolasîja Latvijas<br />

Universitâtes zinâtòu prorektors akadçmiíis Indriíis Muiþnieks un Transporta un<br />

sakaru institûta prezidents LZA kor.loc. Igors Kabaðkins.<br />

Sçdç skartie pamatjautâjumi bija saistîti ar akadçmisko institûciju jçdziena<br />

traktçjumu un to identificçðanu Latvijâ, to juridisko statusu, attiecîgajiem aktuâlajiem<br />

likumdoðanas jautâjumiem un to ietekmi uz akadçmisko institûciju darbîbu, kâ arî ðo<br />

institûciju uzdevumiem, liekot uzsvaru uz pasaules tendencçm un to adaptâciju<br />

Latvijâ. Tâpat uzmanîba tika vçrsta uz izpratnes jautâjumiem, problçmâm, ar kâdâm<br />

ðodien nâkas saskarties nacionâlajai augstâkâs izglîtîbas sistçmai un attiecîgajâm<br />

institûcijâm kâ valsts, tâ privâtajâ sektorâ, kâ arî jaunâkajâm tendencçm politikas jomâ<br />

un nâkotnes izredzçm. Prezentâcijas un tâm sekojoðâs debates veicinâja viedokïu<br />

apmaiòu un izpratnes padziïinâðanos par akadçmisko institûciju lomu, to uzdevumiem<br />

un esoðajiem izaicinâjumiem.<br />

150


LZA SÇDES<br />

Universitâtçm jâspçj efektîvi darboties studijâs, zinâtnç, zinâðanu pârnesç, palîdzot<br />

sabiedrîbai. Zinâtniskâ darbîba augstskolâs ietver: promocijas darbu izstrâdi; fundamentâlos<br />

pçtîjumus; lietiðíos pçtîjumus; pçtîjumu rezultâtu izmantoðanu jaunu<br />

tehnoloìiju radîðanai; pçtîjumu rezultâtu un tehnoloìiju komercializâciju (inovâcijas);<br />

akadçmisko kolekciju un datubâzu izveidi, etalonu uzturçðanu; ekspertu atzinumu un<br />

sabiedrîbai nepiecieðamu zinâtòietilpîgu pakalpojumu sniegðanu; zinâtnes popularizçðanu;<br />

augstskolas zinâtniskajai darbîbai nepiecieðamâ materiâltehniskâ nodroðinâjuma<br />

izveidi un attîstîbu. Akadçmiíis I. Muiþnieks sava referâta lielu daïu veltîja<br />

virzîbai uz zinâtnes universitâti Latvijâ. Eiropas augstâkâs izglîtîbas telpâ mçs varam<br />

runât par maksimâli 1000 institûcijâm, kuras atbilst universitâtes statusam, bet tikai 18<br />

no tâm atbilst zinâtnes universitâtei. Plaða pr<strong>of</strong>ila zinâtnes universitâte piedâvâ plaðu<br />

bakalaura programmu klâstu un augstâkâ lîmeòu, tai skaitâ doktora, studiju<br />

programmas. Noteiktâ laika periodâ, vidçji pa pieciem gadiem, tâs pieðíir 50 vai<br />

vairâk doktora grâdus gadâ vismaz 15 zinâtnes nozarçs. Specializçta zinâtnes<br />

universitâte piedâvâ plaðu bakalaura programmu klâstu un augstâkâ lîmeòa, tai skaitâ<br />

doktora, studiju programmas. Noteiktâ laika periodâ, vidçji pa pieciem gadiem, tâs<br />

pieðíir 10 vai vairâk doktora grâdus gadâ. Zinâtnes universitâtes dzîvo intensîvas<br />

konkurences apstâkïos. Atðíirîbâ no komercuzòçmumiem, kas sacenðas peïòas<br />

gûðanas nolûkâ vai par savu daïu vçrtîbas paaugstinâðanu, zinâtnes universitâtes<br />

sacenðas par augstâkâs kvalitâtes akadçmiskâ personâla piesaisti un lielâku zinâtniskâs<br />

darbîbas efektivitâti. Tâs tiecas arî pçc augstâkâs kvalitâtes, bet ne vienmçr pçc lielâkâ<br />

studentu skaita.<br />

LZA kor.loc. I. Kabaðkins savâ referâtâ pievçrsâs Transporta un sakaru institûta kâ<br />

privâtas augstskolas darbîbas îpatnîbâm un pieredzei. Institûts ir vienîgâ privâtâ<br />

augstskola Latvijâ, kurâ darbojas promocijas padome (telemâtikâ un loìistikâ).<br />

Institûts nesaòem nekâdu valsts budþeta finansçjumu. Institûts Daugavpilî ir izveidojis<br />

Latgales filiâli un Akadçmisko parku. Institûts ir piektais starp populârâkajâm<br />

augstskolâm Latvijâ 12.klaðu skolçnu vidû. 2001.–2006. gadâ institûts ir realizçjis 50<br />

pçtnieciskos projektus.<br />

Referâtiem sekoja vispârçja diskusija, kurâ kâ pirmais ar tematisku runu<br />

„Akadçmisko institûciju treðâ misija” uzstâjâs LZA kor.loc. Jânis Kristapsons,<br />

uzsverot zinâtnisko rezultâtu komercializâciju. Diskusijâ piedalîjâs: Daugavpils<br />

Universitâtes zinâtòu prorektors pr<strong>of</strong>. Arvîds Barðevskis, Latvijas Lauksaimniecîbas<br />

universitâtes zinâtòu prorektors pr<strong>of</strong>. Pçteris Rivþa, LU Latvieðu valodas institûta<br />

direktore LZA kor.loc. Ilga Jansone, LU Cietvielu fizikas institûta direktors<br />

akadçmiíis Andris Ðternbergs, Sociâlo tehnoloìiju augstskolas rektors akadçmiíis<br />

Juris Zaíis, Rîgas Tehniskâs universitâtes rektors akadçmiíis Ivars Knçts, Izglîtîbas<br />

un zinâtnes ministrijas parlamentârâ sekretâre LZA kor.loc. Tatjana Koíe<br />

Sçdi atreferçja Anda Âdamsone-Fiskovièa


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

LZA SENÂTA DARBÎBA<br />

SENÂTA SÇDES<br />

2006. gadâ notika 10 Senâta sçdes.<br />

LZA Senâta sçde 2006. gada 10. janvârî<br />

Senâts apstiprinâja balvu ekspertu komisiju lçmumus par LZA vârdbalvu un<br />

balvu jaunajiem zinâtniekiem pieðíirðanu.<br />

Senâts noklausîjâs ziòojumus:<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas dibinâðanas mçìinâjumi neatkarîgâs Latvijas laikâ<br />

(1918 – 1940) un Latvijas vçstures institûts (akadçmiíis Jânis Stradiòð);<br />

Latvijas vçstures institûta darbîba Latvijas Republikas un okupâcijas gados<br />

(akadçmiíis Jânis Bçrziòð);<br />

Latvijas vçstures institûta devums atjaunotajâ Latvijas valstî (akadçmiíis Andris<br />

Caune);<br />

Par Latvijas vçstures mâcîðanu skolâ (Dr.hist. Guntis Zemîtis).<br />

LZA Senâta svinîgâ sçde 2006. gada 14. februârî<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijai – 60<br />

Senâts noklausîjâs ziòojumus:<br />

Zinâtòu akadçmijas uzdevumi un vieta mûsdienu Latvijâ (akadçmiíis Juris<br />

Ekmanis);<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmija: pretrunîgâ vçsture un nâkotnes skatîjums (akadçmiíis<br />

Jânis Stradiòð);<br />

LZA Senâts izteica viedokli par Latvijas vçstures mâcîðanu skolâs:<br />

Latvijas humanitâro zinâtòu institûti kopð Latvijas neatkarîbas atgûðanas ir<br />

uzsvçruði nepiecieðamîbu veltît prioritâru uzmanîbu Latvijas vçstures mâcîðanai skolâ,<br />

atgâdinot, ka Latvijas vçsture kâ atseviðís priekðmets ir ticis pasniegts skolâs 30.-tajos<br />

gados Latvijas Republikas neatkarîbas laikâ, bet ðî tradîcija zudusi lîdz ar Latvijas<br />

okupâciju.<br />

Latvijas Zinâtòu Akadçmijas Senâts izsaka atbalstu Izglîtîbas un zinâtnes<br />

ministres LZA korespondçtâjlocekles pr<strong>of</strong>esores I. Druvietes lçmumam par Latvijas<br />

152


LZA SENÂTA DARBÎBA<br />

vçstures kâ atseviðía priekðmeta mâcîðanu skolâ, uzskatot, ka ðis lçmums ir pamatots<br />

un balstîts uz mûsu sabiedrîbas un politiskâs dzîves situâcijas analîzi un pareizu<br />

izpratni.<br />

LZA Senâts uzskata, ka lçmums pieðíirt Latvijas vçsturei mâcîbu priekðmeta<br />

statusu nenozîmç tâs atrauðanu no Eiropas un pasaules vçstures konteksta, bet vienîgi<br />

rada priekðnoteikumus labâkai Latvijas vçstures apguvei un atseviðíu Latvijas novadu<br />

pagâtnes izpratnei. Mâcîbu priekðmeta konkrçtâ pasniegðana saistîbâ ar Eiropas un<br />

pasaules vçsturiskajiem notikumiem ir priekðmeta mâcîðanas metodes jautâjums, kas<br />

jâatstâj pedagogu ziòâ. Ïoti vçlams, lai vçstures skolotâji kursa pamatatziòas<br />

saskaòotu ar vçsturniekiem – zinâtniekiem.<br />

LZA Senâts uzskata, ka atzinumu par Latvijas vçstures kâ atseviðía priekðmetu<br />

mâcîðanu bûtu lietderîgi iestrâdât Latvijas Republikas normatîvajos aktos.<br />

LZA Senâta sçde 2006. gada 7. martâ<br />

Senâts noklausîjâs ziòojumu:<br />

Pirmie soïi molekulârajâ bioloìijâ: cilvçki, idejas, risinâjumi, perspektîvas<br />

(akadçmiíis Elmârs Grçns)<br />

Senâts pieðíîra LZA Lielo medaïu akadçmiíim Rihardam Kondratovièam un<br />

LZA ârzemju loceklim Trevoram Fennelam.<br />

Senâts iedibinâja A. Balklava vârdâ nosauktu balvu par izciliem sasniegumiem<br />

zinâtnes popularizçðanâ.<br />

LZA Senâta sçde 2006. gada 25. aprîlî<br />

Senâts noklausîjâs informâciju:<br />

Zinâtniskâs literatûras izdoðana Latvijâ un Latvijas Zinâtòu akadçmija (sakarâ ar<br />

izdevniecîbas “Zinâtne” 55 gadu jubileju) (Apgâda “Zinâtne” valdes priekðsçdçtâja<br />

Ingrîda Segliòa, projektu vadîtâja Ieva Jansone, direktore Ingrida Vâverniece)<br />

Par 7. ALLEA ìenerâlasambleju Krakovâ (akadçmiíi Juris Ekmanis, Jânis<br />

Stradiòð)<br />

Senâts apsprieda LZA pilnsapulcç izteiktos priekðlikumus (akadçmiíis Andrejs<br />

Siliòð)<br />

Senâts apstiprinâja LZA locekïu vakances 2006. gada vçlçðanâs<br />

Senâts nolçma:<br />

Izveidot darba grupu jaunu LZA locekïu vçlçðanu procedûras optimizçðanai ðâdâ<br />

sastâvâ: J. Jansons (priekðsçdçtâjs), T. Jundzis, J. Kristapsons.<br />

153


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

LZA Senâta sçde 2006. gada 23. maijâ<br />

Senâts apsprieda:<br />

Nacionâlâs attîstîbas plânu (Sabiedrisko pakalpojumu regulçðanas komisijas<br />

Padomes loceklis Dr.sc.ing. Edvîns Karnîtis, akad. Ivars Kalviòð, akad. Tâlis Millers)<br />

Senâts nolçma:<br />

Izsludinât LZA vârdbalvu konkursu 2007. gadam.<br />

LZA Senâta sçde 2006. gada 20. jûnijâ<br />

Senâts noklausîjâs ziòojumus:<br />

Latvija Eiropas zinâtnes telpâ (Eiropas Perspektîvo tehnoloìiju institûta Seviïâ<br />

pârstâvis Jans Kozlovskis (Jan Kozlovsky)<br />

Rîgas apbûves aktualitâtes (koncertzâle Rîgâ, LZA kvartâla apbûve, u.c.)<br />

(akadçmiíis Jânis Krastiòð)<br />

Informâcija par piedalîðanos Krievijas ZA pilnsapulcç (akadçmiíis Elmârs Grçns)<br />

Senâts apstiprinâja:<br />

E.Gudrinieces balvas jaunajiem zinâtniekiem nolikumu.<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Terminoloìijas komisijas nolikumu.<br />

LZA Senâta sçde 2006. gada 12. septembrî<br />

Senâts noklausîjâs ziòojumus:<br />

“Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbas mçría un struktûrpolitikas atbilstîba” (LZA<br />

korespondçtâjlocekle Raita Karnîte)<br />

Senâts izvirzîja:<br />

LR Ministru kabineta balvai zinâtnç akadçmiíi Ivaru Kalviòu par darbu kopu<br />

“Oriìinâlu zâïu izstrâde un ievieðana klîniskajâ praksç”.<br />

Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas (Fçliksa) balvai LZA korespondçtâjlocekli<br />

Vilni Zariòu par devumu Latvijas filoz<strong>of</strong>ijâ un jaunâs filoz<strong>of</strong>u paaudzes audzinâðanâ.<br />

Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas veicinâðanas balvai jaunos zinâtniekus:<br />

Renâti Blumbergu par monogrâfiju “Lîbieði dokumentos un vçstulçs” un Andri<br />

Sprûdu par darbu “Krievijas biznesa elite un Baltija 20. gs. 90. gados”.<br />

154


LZA SENÂTA DARBÎBA<br />

LZA Senâta sçde 2006. gada 10. oktobrî<br />

Senâts noklausîjâs ziòojumus:<br />

“Divatomu molekulu struktûra un dinamika: jauni rezultâti” (LZA korespondçtâjloceklis<br />

Ruvins Ferbers)<br />

“Pârmantotie audzçji – vçzi var paredzçt un izârstçt” (LZA korespondçtâjlocekis<br />

Jânis Gardovskis)<br />

Informâciju par LZA jauno locekïu kandidâtiem un apstiprinâja kandidâtu sarakstu<br />

2005.gada LZA jaunu locekïu vçlçðanâm<br />

LZA Senâta sçde 2006. gada 14. novembrî<br />

Senâts apsprieda jaunievçlamo LZA locekïu kandidatûras un izstrâdâja<br />

ieteikumus LZA pilnsapulcei ðajâ jautâjumâ.<br />

Senâts apsprieda LZA goda locekïu kandidatûras.<br />

Senâts nolçma, pamatojoties uz Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas sçdes<br />

12.oktobra lçmumu, pieðíirt LZA goda doktora grâdu vçsturç (Dr.h.c.hist.) Zigrîdai<br />

Apalai un, pamatojoties uz Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas sçdes<br />

20.oktobra lçmumu, pieðíirt LZA goda doktora grâdu íîmijâ (Dr.h.c.chem.)<br />

Mihkelam Veidermâ.<br />

2006. GADÂ PIEÐÍIRTIE ATZINÎBAS RAKSTI<br />

2006. gadâ Senâts pieðíîra Atzinîbas rakstus:<br />

Akadçmiíim Anatolijam Bïugeram par mûþa devumu medicînas zinâtnes<br />

attîstîðanâ Latvijâ (26.jûnijâ)<br />

Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas prezidentam Feliksam Ungeram par<br />

devumu Latvijas integrâcijâ Eiropas zinâtnç un kultûrâ (10.oktobrî)<br />

Dr.hist. Leo Dribinam par etnisko un nacionâlo attiecîbu pçtîjumiem un devumu<br />

sabiedrîbas integrâcijâ (10.oktobrî)<br />

Akadçmiíim Edmundam Lukevicam par izciliem sasniegumiem organiskajâ<br />

íîmijâ (14.decembrî)<br />

155


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

ZINÂTNISKIE ZIÒOJUMI SENÂTA SÇDÇS 2006. GADÂ<br />

10. janvârî<br />

LZA îstenais loceklis Jânis Stradiòð<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas dibinâðanas mçìinâjumi neatkarîgâs<br />

Latvijas laikâ (1918–1940) un Latvijas vçstures institûts<br />

Pirms runât par Latvijas vçstures institûtu, kuram parît aprit 70 gadu, gribu runât<br />

par ðî institûta dibinâðanu LZA veidoðanas kontekstâ.<br />

Latvijas Republikas (1918–1940) <strong>of</strong>iciâlajâ likumdoðanâ Latvijas Zinâtòu<br />

akadçmijas vârds pirmo un vienîgo reizi parâdâs 1936. g. 14. janvâra “Likumâ par<br />

Latvijas Vçstures institûtu”, kura 8. pantâ sacîts, ka “dibinoties Latvijas Zinâtòu<br />

akadçmijai, Vçstures institûts ieies tajâ kâ viòas pirmâ sastâvdaïa”, Latvijas ZA lîdz<br />

1940. gadam netika nodibinâta, bet Latvijas vçstures institûtu – tâ pirmo sastâvdaïu –<br />

dibinâja 1936. g. janvârî. Jâpiebilst, ka pçc 1934. g. 15. maija apvçrsuma, kad Saeimas<br />

darbîba bija pârtraukta, valsts likumus izdeva Ministru kabinets (konkrçto likumu<br />

parakstîja Ministru prezidents K. Ulmanis un izglîtîbas ministrs A. Tentelis).<br />

Referâtâ izsekoti Latvijas Zinâtòu akadçmijas dibinâðanas mçìinâjumi ðajâ laika<br />

posmâ. Pirmo reizi par Latvieðu zinîbu akadçmiju ir runâjis Maskavas universitâtes<br />

maìistrants Pauls Dâle lekcijâ Maskavas Politehniskajâ muzejâ 1916. g. februârî,<br />

ieteicot ðâdu akadçmiju dibinât iecerçtâs vienotâs Latvieðu augstskolas ietvaros<br />

(augstskola bija iecerçta kâ trejâda tipa iestâþu apvienojums: 1) tautas augstskolas,<br />

2) nacionâlâ augstskola (universitâte) un 3) latvieðu zinîbu akadçmija). 1918. g.<br />

30. novembrî dibinâtâs Latvieðu Akadçmiskâs savienîbas mçríu skaitâ iekïauta – “tîri<br />

zinâtnisku jautâjumu atrisinâðana, lai tâ varbût liktu pamatu nâkamai Latvijas Zinâtòu<br />

akadçmijai”.<br />

1920. g. pçc Latvijas Augstskolas sekretâra doc. P. Dâles ierosinâjuma pie<br />

Izglîtîbas ministrijas izveidota Zinâtòu komiteja (prezidents – pr<strong>of</strong>. J. Endzelîns,<br />

sekretârs – pr<strong>of</strong>. E. Lejnieks, locekïi – pr<strong>of</strong>esori K. Balodis, E. Felsbergs, R. Krimbergs,<br />

L. Kundziòð, E. Laube,<br />

P. Ðmits, vçlâk arî V. Purvîtis un Jâz. Vîtols), kas <strong>of</strong>iciâli darbu sâka 1921. g.<br />

1. oktobrî. Ðai komitejai (akadçmijai) uzdota zinâtniskâs terminoloìijas izstrâde,<br />

grâmatu recenzçðana, augstskolu un muzeju, Moricsalas dabas rezervâta pârraudzîba,<br />

universitâtes docçtâju algu un kvalifikâcijas diferencçðana. Taèu jau 1922.g. toreizçjais<br />

finanðu ministrs Ringolds Kalnings taupîbas reþîma dçï komiteju svîtroja no<br />

valsts izglîtîbas budþeta.<br />

Par LZA dibinâðanu vçlâkajos gados iestâjâs – rakstos un parlamenta runâs – pr<strong>of</strong>.<br />

P. Zâlîte (1923), J. Rainis (1927), pr<strong>of</strong>. A. Tentelis (1927), pr<strong>of</strong>. K. Balodis (1929).<br />

156


LZA SENÂTA DARBÎBA<br />

Impulsus deva Norvçìijas ZA reorganizçðana un J. Raiòa Baltkrievijas brauciens<br />

(1926). Raiòa dienasgrâmatâs pavîd doma, ka izglîtîbas ministrs Arv. Kalniòð varçtu<br />

Rainim piedâvât dibinâmâs ZA priekðsçdçtâja vietu (1925. g. 17. jûnijâ).<br />

Taèu daþâdu iemeslu dçï valsts subsidçtas ZA dibinâðana uz priekðu nevirzîjâs un<br />

1932. g. 23. maijâ tika atklâta privâta zinâtòu akadçmija ar Rîgas Latvieðu biedrîbas<br />

Zinâtòu Komiteju (Academia Scientiarum Latviensis, SRL), kas darbojâs lîdz 1940. g.<br />

5. jûlijam (vadîja pr<strong>of</strong>. P. Ðmits, no 1938. g. – pr<strong>of</strong>. J. Endzelîns).<br />

1935. g. oktobrî K. Ulmanis atgriezâs pie domas par valstiskas Latvijas ZA<br />

dibinâðanas laikraksta “Brîvâ Zeme” redakcijas gada sapulcç (“vçstures pçtîðanas<br />

institûts varçtu nozîmçt pirmo mazo istabiòu zinâtòu akadçmijas<br />

nâkotnç”). 1935. g. 30. oktobrî 1. Baltijas valstu Intelektuâlâs sadarbîbas konference<br />

Kauòâ savâ rezolûcijâ ieteica visâm Baltijas valstîm dibinât savas zinâtòu akadçmijas.<br />

1938. g. aprîlî tika nodibinâta Igaunijas ZA, bet Lietuvâ 1939. g. 1. janvârî<br />

organizçts A. Smetonas Lituânistikas institûts, uz kura pamata 1941. g. izveidoja<br />

Lietuvas PSR ZA. Latvijâ bez Vçstures institûta tika iecerçts dibinât vçl Zemes<br />

bagâtîbu pçtîðanas institûtu, Valodas un folkloras institûtu (uz Valodas krâtuves un<br />

Folkloras krâtuves bâzes), Dabzinâtòu institûtu un pçc tam ðîs institûcijas kopâ ar<br />

RLB ZK apvienot Latvijas Zinâtòu akadçmijâ. Taèu ieceres îstenoðana objektîvi un<br />

subjektîvi aizkavçjâs (ko vçlâk pr<strong>of</strong>. L. Slaucîtâjs kvalificç kâ Ulmaòa valdîbas<br />

kïûdu). Ðâda jaukta tipa zinâtòu akadçmija – “personâlâ” ZA saistîbâ ar pçtnieciskiem<br />

institûtiem – Latvijâ nodibinâta tomçr netika. Nav arî tieðu liecîbu, ka K. Ulmanis<br />

bûtu izteicis gatavîbu legalizçt tieði RLB Zinâtòu komiteju par valsts nacionâlo<br />

zinâtòu akadçmiju.<br />

K. Ulmaòa autoritarâs valdîðanas laiks, saimnieciskâ ziòâ veiksmîgs, neveicinâja<br />

vçrienîgu intelektuâlo atmosfçru, bet lielâ mçrâ nomâca ar vadonîbas kultu un lîdz ar<br />

to pârçjo cilvçku bezpersonîbu. K. Ulmanim bija daudz ieceru, zinâtòu akadçmija<br />

neðíita prioritâte, viòð vilcinâjâs,ïaujot lietai “norûgt” – un lîdz ar to nokav<br />

ç j a ieceres îstenoðanu pilnâ apjomâ. Lîdz 1940. gadam Latvija pilntiesîgu zinâtòu<br />

akadçmiju neieguva.<br />

Diskutçtas iespçjamâs zinâtòu akadçmijas koncepcijas, procesa stihiskais raksturs<br />

un varas attieksme pret zinâtni ðajâ laikmetâ.<br />

157


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

LZA îstenais loceklis Jânis Bçrziòð<br />

Latvijas Vçstures institûta darbîba Latvijas Republikas un okupâcijas<br />

gados<br />

1936. gada 14. janvâra likuma par Latvijas vçstures institûtu 2. pantâ norâdîts, ka<br />

institûta uzdevums ir latvieðu un vispârîgâs vçstures notikumus pçtît nacionâlisma un<br />

patiesîbas garâ. Ko tajos gados nozîmçja “nacionâlisma garâ” ir skaidrojis LVI<br />

vicedirektors pr<strong>of</strong>. A. Ðvâbe, kas reizç arî bija pirmais LU Latvijas vçstures katedras<br />

vadîtâjs (no 1936. g.) un 1937./38. mâcîbu gadâ pirmo reizi Filoloìijas un filoz<strong>of</strong>ijas<br />

fakultâtç sâka lasît sistemâtisku latvieðu vçstures kursu. Tas tika saprasts tâ, ka katras<br />

politiski organizçtas zemes pçtniecîbai jâsâkas ar tâs pirmiedzîvotâju un tautas<br />

vairâkuma vçsturiskajiem likteòiem. Jâpçta nevis kâ lîdz ðim no kolonizatoru, bet no<br />

latvieðu tautas viedokïa. Latvieðu zemnieks tiek iecelts “historiogrâfijas saulîtç” – tai<br />

vietâ, kur lîdz ðim atradâs muiþnieks. Ðâda likuma prasîba nepelna negatîvu<br />

vçrtçjumu, jo nebût netraucç vçstures objektîvu izpçti un ïauj celt iedzîvotâju<br />

nacionâlo paðapziòu.<br />

Jaundibinâtâ institûta kadri veidojâs tâ, ka pusi iecçla Ministru kabinets, otra puse<br />

tika ievçlçta un pçc tam apstiprinâta Ministru kabinetâ. Starp pirmajiem institûta<br />

pçtniekiem bija pr<strong>of</strong>. Fr. Balodis, ìen. M. Peniíis, privâtdocents J. Bçrziòð, pr<strong>of</strong>.<br />

A. Spekke, A. Tentelis, A. Ðvâbe, R. Vipers, J. Rancâns, E. Dunsdorfs u. c. Institûta<br />

direktors bija A. Tentelis, ìenerâlsekretârs – M. Stepermanis. Zinâtniskajiem darbiniekiem<br />

bija laba izglîtîba un valodu zinâðanas. Neòemos izvçrtçt ðo zinâtnieku<br />

devumu, tas lîdz ðim nav darîts, bet ðajos gados tika likti pamati akadçmiskai Latvijas<br />

vçstures pçtniecîbai, sâkts Latvijas vçstures avotu vâkðanas un apstrâdes darbs. Tika<br />

izdoti fundamentâli vçstures avotu krâjumi.<br />

Vçstures pçtniecîbas tçmas – cîòa pret vâcu iebraucçjiem 13. gs., par seno Kursu,<br />

Jersiku, Tâlavu, sçïiem, kurðiem, zemgaïiem, lîbieðiem, par cilðu tiesîbâm un<br />

Kurzemes hercogisti.<br />

Arheologi izvçrsa arheoloìijas pieminekïu sistemâtisku reìistrâciju, organizçja<br />

daþâdu periodu objektu izrakumus, ieguva jaunas atziòas par iedzîvotâju nodarboðanos<br />

un to etnisko piederîbu. Parâdîjâs arheologu publikâcijas. Fr. Balodis uzrakstîja darbu<br />

“Latvieðu senvçsture”.<br />

Kad nodibinâja Latvijas vçstures institûtu, valstî darbojâs tikai daþi pr<strong>of</strong>esionâli<br />

etnogrâfi. Par tâdu minams arî LVI kârtçjais biedrs – pr<strong>of</strong>. P. Ðmits. Taèu par<br />

etnogrâfijas problçmâm rakstîja arî citi institûta darbinieki.<br />

1936. gadâ institûts nodibinâja savu grâmatu apgâdu, 1937. gadâ sâka izdot<br />

“Latvijas Vçstures Institûta Þurnâlu”, veidoja savu bibliotçku. Veidojâs starptautiskie<br />

sakari ar kaimiòu valstîm. 1937. gada 16.–20. augustâ LU kopâ ar LVI noorganizçja<br />

Baltijas vçsturnieku 1. konferenci, kurâ piedalîjâs 326 dalîbnieki, no tiem 141<br />

158


LZA SENÂTA DARBÎBA<br />

ârzemju. Latvijas vçstures institûts îsâ laikâ izauga par Eiropas lîmeòa zinâtnisku<br />

iestâdi. Vadonîbas laikmetâ, protams, arî publikâcijâs bija politizâcijas elementi,<br />

izpaudâs pagâtnes romantizçðana. Arheologa Fr. Baloþa romantisms zinâmâ mçrâ<br />

atgâdinâja jaunlatvieðu kustîbas gados sastopamo. Institûts deva meslus K. Ulmaòa<br />

glorificçðanai, taèu pamatâ zinâtnieki publicçja objektîvus vçstures pçtîjumus.<br />

Pirmajâ padomju okupâcijas gadâ sâkâs LVI reorganizâcija. Nacistu okupâcijas<br />

laikâ LVI tika pârveidots par vçstures krâtuvi, padomju laika direktoru J. Liekni<br />

noðâva.<br />

1945. gadâ otrâs padomju okupâcijas vara institûta darbîbu atjaunoja un par tâ<br />

direktoru nozîmçja M. Stepermani. No 1946. gada institûts darbojâs LPSR Zinâtòu<br />

akadçmijas sastâvâ. Institûtam bija trîs galvenie pçtniecîbas virzieni: Latvijas vçsture,<br />

arheoloìija un etnogrâfija. Pçtniecîbai bija jânotiek <strong>of</strong>iciâlâs ideoloìijas un<br />

metodoloìijas ietvaros.<br />

Lai ideoloìiski institûtu nostiprinâtu, daïa vçsturnieku ieradâs no PSRS: V. Doroðenko,<br />

A. Drîzulis, J. Krastiòð, K. Strazdiòð, J. Zutis. Viens no pieredzçjuðâkajiem<br />

padomju vçsturniekiem bija J. Zutis. Blakus iebraukuðajiem vçsturniekiem strâdâja<br />

vietçjie zinâtnieki, kam nebija sveðas LVI 30. gadu pçtniecîbas tradîcijas<br />

(M. Stepermanis, T. Zeids, J. Zemzaris, A. Altements, B. Breþgo). Institûta attîstîbai<br />

kadru jautâjuma risinâðanâ vispateicîgâkais bija laiks, kad par direktoru strâdâja<br />

A. Drîzulis (1963–1970). Viòð nevadîjâs pçc darbinieku biogrâfijâm, bet skatîjâs uz<br />

viòu pr<strong>of</strong>esionalitâti, un, ja bija nepiecieðams, pçtniekus aizstâvçja. Tâ, piemçram,<br />

tikai pateicoties A. Drîzulim, institûtâ varçja strâdât ievçrojamais arheologs<br />

J. Graudonis.<br />

Vispirms tika izdota Latvijas PSR vçsture, kas saturçja jaunâs politiskâs<br />

pamatnostâdnes, pçc kurâm vadîjâs arî turpmâkajos gados. Institûta darbîbâ<br />

parâdîjâs raksturîga iezîme – visu laiku norisinâjâs nopietns darbs ar vçstures<br />

pirmavotiem.<br />

Feodâlisma un kapitâlisma vçstures nodaïu darbinieki Latvijas historiogrâfijâ ir<br />

atstâjuði paliekoðus kolektîvus darbus, tâdus kâ “Feodâlâ Rîga”, “Kapitâlistiskâ Rîga”,<br />

“Latvijas ekonomiskâs vçstures apcerçjumi” un daudzus citus. T. Zeida vadîbâ tika<br />

sagatavoti pirmie divi J. K.Broces “Monumente” materiâlu sçjumi. Jâmin vairâku<br />

zinâtnieku uzvârdi, kuru darbi arî nâkotnç krâðòos Latvijas historiogrâfiju: B. Breþgo,<br />

V. Doroðenko, M. Stepermanis, Dz. Liepiòa, H. Strods, M. Svarâne, J. Zutis, T. Zeids,<br />

L. Balevica, M. Kozins, A. Mieriòa, Dz. Ozoliòa, B. Vilka u. c.<br />

Institûtâ darbojâs vçl Padomju sabiedrîbas vçstures nodaïa, kur politizâcija bija<br />

spçcîgâka, bet arî tur bija vçrojami pozitîvi rezultâti: T.Vilciòa vadîbâ Latvijâ aizsâkâs<br />

pirmie pçtîjumi socioloìijâ, tika radîti veiksmîgi darbi zinâtnes vçsturç, pçtîjumi par<br />

latvieðu formçjumiem padomju armijâ. 80.gados darbu sâka Attîstîtâ sociâlistiskâs<br />

159


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

sabiedrîbas vçstures nodaïa, kas bija vçl politizçtâka. Ðodien tomçr vajag saprast, ka<br />

bez ðîm nodaïâm institûts vispâr nebûtu varçjis darboties.<br />

Arheoloìijas nodaïa pâròçma 30. gadu pçtniecîbas tradîcijas. Daudzi arheologi<br />

bija emigrâcijâ, daþi (R. Ðnore) apcietinâti, bet turpinâja strâdât viòu skolnieki.<br />

Redzamu vietu nodaïas darbâ ieòçma Fr. Baloþa skolniece E. Ðnore. Darbâ iesaistîjâs<br />

J. Graudonis, Ç. Mugurçviès, Fr. Zagorskis, Â. Stubavs u.c. Laikâ no 1946. lîdz 1959.<br />

gadam notika arheoloìisko pieminekïu apzinâðana un pakâpeniski izvçrsâs izrakumi.<br />

1959. gadâ J. Apals, izmantojot akvalangu, atklâja jaunu Latvijas arheoloìijas pieminekïu<br />

kategoriju – klâstu mîtnes vai ezerpilis. 1960.–1974. gadâ notiek intensîvi<br />

Daugavas spçkstacijas appludinâtâs zonas arheoloìiskie pçtîjumi. No Aizkraukles lîdz<br />

Pïaviòâm tika izpçtîti 40 arheoloìiskie pieminekïi un tie norâdîja, ka ðis apvidus ir<br />

bijis nepârtraukti 4000 gadu garumâ apdzîvots. No 1966. lîdz 1975. gadam tika pçtîta<br />

Rîgas HES appludinâmâ zona, kurâ atradâs vairâk nekâ 50 arheoloìisko pieminekïu.<br />

Tie bija plaðâkie izrakumi Latvijas arheoloìijas vçsturç. 1969. gadâ arheoloìisko<br />

pçtniecîbu Rîgâ pâròçma A. Caune. Viòam izdevâs pilsçtas arheoloìisko pçtniecîbu<br />

nostâdît uz starptautiski atzîtiem pamatiem. No 1975. lîdz 1990. gadam arheologi savâ<br />

darbîbâ centâs aptvert visu Latvijas teritoriju. Notika Âraiðu ezerpils rekonstrukcija.<br />

Ðajos gados tika publicçtas daudzas monogrâfijas, no kurâm ne mazums ir<br />

populâras arî ârzemçs. Speciâli jâatzîmç padomju gadu lielâkais apkopojoðais darbs<br />

“Latvijas PSR arheoloìija” (R., 1974. – 374. lpp.).<br />

50. gadu beigâs pçc PSRS Etnogrâfijas institûta antropoloìijas aspirantûras<br />

beigðanas LVI darbu uzsâka R. Denisova, kas savâca unikâlu antropoloìisko materiâlu,<br />

izaudzinâja jaunos antropologus un izveidoja sava virziena pçtniecîbas skolu.<br />

Viòas vadîtâ laboratorija strâdâja pie vissenâko Latvijas iedzîvotâju etnoìençzes<br />

problemâtikas. Laboratorijas zinâtnieki deva plaðu publikâciju klâstu. R. Denisovas<br />

pçtîjumi apkopoti darbos “Seno baltu antropoloìija” – R., 1975. – 403.lpp. un<br />

“Latvieðu etnoìençze” (R., 1977. – 360. lpp.).<br />

Etnogrâfijas nodaïa savu darbîbu izvçrsa M. Stepermaòa vadîbâ (1956–1961).<br />

Tika pâròemtas 30. gadu tradîcijas. Darbs risinâjâs, balstoties uz pirmavotiem. Pçtîja<br />

iedzîvotâju tradicionâlos nodarboðanâs veidus, lietiðío mâkslu, tradicionâlâs kultûras<br />

jomas, sadzîvi, çkas, iekârtas, priekðmetus, zemnieku ìimenes.<br />

Notika ikgadçjâs ekspedîcijas, tâdçjâdi tika vâktas un pasargâtas no iznîcîbas<br />

daudzas vçsturiskas liecîbas. Ðo nodaïu veiksmîgi vadîja S. Cimermanis (1971–1995).<br />

Paðreiz ir savâkts ïoti plaðs etnogrâfisko ziòu arhîvs. Nodaïa saskârâs ar ideoloìisko<br />

iestâþu prasîbu pçc sociâlistiskâ perioda iedzîvotâju kultûras pçtîjumiem. Nodaïas<br />

pçtnieki arî ðo uzdevumu veica zinâtniskâ lîmenî. Vçrtîgas monogrâfijas ir devuði<br />

daudzi pçtnieki: A. Alsupe, L. Dumpe, S. Cimermanis, L. Jefremova, M. Slava,<br />

A. Zavarina u. c.<br />

160


LZA SENÂTA DARBÎBA<br />

Kopumâ Latvijas vçstures institûts padomju darbîbas gados, neskatoties uz<br />

valdoðajâm ideoloìiskajâm prasîbâm, ir devis daudz nezûdoðu zinâtnes vçrtîbu.<br />

LZA îstenais loceklis Andris Caune<br />

Latvijas vçstures institûta darba rezultâti beidzamos 10 gados (1996–<br />

2006)<br />

Latvijai 1991. g. atgûstot neatkarîbu, tika atjaunots institûta sâkotnçjais<br />

nosaukums – Latvijas vçstures institûts. Pirmie pieci gadi bija darbîbas pârveidoðanâs<br />

laiks, bija arî neparedzçti institûta darba satricinâjumi, bija pat nonâcis lîdz tam, ka<br />

kolektîvs saðíçlâs un institûta turpmâkâ pastâvçðana tika apdraudçta. Izmaiòas<br />

pozitîvâ virzienâ sâkâs ar 1996. gadu. No ðî laika ir notikusi institûta darbinieku<br />

saliedçðanâs, apvienoðanâs darbam, kopîgiem mçríiem un uzdevumiem. Neskatoties<br />

uz mûsu valsts lîdzðinçjo nepietiekamo finansçjumu zinâtnei pçdçjos 10 gados,<br />

institûtâ ir veikts apjomîgs vçstures problçmu pçtîðanas darbs. Institûtam ir izveidojusies<br />

plaða sadarbîba ar pçtniecîbas iestâdçm ârzemçs. Desmit institûta zinâtnieki ir<br />

daþâdu ârzemju zinâtnisko biedrîbu (pavisam 28) biedri. LVI pçdçjos septiòos gados<br />

ir organizçjis 21 starptautisku zinâtnisku konferenci. Îpaði vçlçtos pieminçt sekmîgi<br />

organizçto 2001. g. Talsos notikuðo starptautisko dzintara pçtnieku konferenci un<br />

2005. g. Turaidâ rîkoto 8. Baltijas jûras zemju piïu pçtnieku konferenci. Tajâs<br />

piedalîjâs atbilstoði 20 un 40 pçtnieku no 10 un 15 valstîm. LVI darbinieki ðajâ laikâ ir<br />

nolasîjuði starptautiskâs konferencçs ârzemçs 90 referâtus. LVI izdevumos savus<br />

darbus regulâri publicç pieci pazîstami ârzemju zinâtnieki – mûsu akadçmijas ârzemju<br />

locekïi un reizç arî LVI korespondçtâjbiedri. Institûta darbinieki publicç arî savus<br />

rakstus ârzemju izdevumos. Pçdçjos 7 gados publicçti 176 raksti. LVI 28 darbinieki<br />

staþçjuðies ârzemju zinâtniskâs iestâdçs. LVI grâmatu apgâds publicçjis 8 grâmatas<br />

par Latvijas vçstures jautâjumiem angïu valodâ, vçl divas grâmatas: T. Bergas un<br />

F. Zagorska pçtîjumi izdoti Londonâ.<br />

LVI jau veic valstiskas nozîmes izpçtes uzdevumus. Plaði izvçrtusies sadarbîba ar<br />

Latvijas Vçsturnieku komisiju. LVI 6 darbinieki ir komisijas locekïi. Komisijas<br />

pçtîjumos ap 50% darbu izpilda institûta pçtnieki. LVI apgâds izdod komisijas rakstus,<br />

iespiesti jau 16 sçjumi. Organizç komisijas starptautiskâs zinâtniskâs konferences.<br />

LVI aktîvi piedalâs Letonikas valsts programmas izpildç, veicot pçtîjumus plaðâ<br />

salîdzinoðâ aspektâ Eiropas notikumu kontekstâ. Sekmîgi tiek pildîti Latvijas Zinâtnes<br />

Padomes apstiprinâtie pçtniecîbas granti. LVI sadarbojas ar Rîgas, Jçkabpils, Cçsu,<br />

Siguldas, Saldus, Valmieras un Ventspils pilsçtu domçm, konsultç un sniedz<br />

metodisku palîdzîbu LR Kultûras ministrijas muzejiem un iestâdçm. LVI nodroðina<br />

glabâðanu, papildinâðanu un zinâtnisko izmantoðanu 4 valsts nozîmes unikâlu kultûras<br />

161


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

vçrtîbu kolekcijâm – t.i. arheoloìisko, etnoloìisko, paleoantropoloìisko materiâlu un<br />

dendrohronoloìisko paraugu krâjumiem.<br />

Institûtâ darbojâs divas vçstures nodaïas, arheoloìijas, etnoloìijas nodaïas, antropoloìijas<br />

un dendrohronoloìijas laboratorijas un èetras vçstures materiâlu krâtuves.<br />

LVI ir augsti kvalificçti pçtnieku kadri. Institûtâ strâdâ 40 zinâtnieki, no tiem 28<br />

doktori un habilitçtie doktori, 6 doktoranti. Kopð 1991. g. LVI ir sagatavoti 24 doktori<br />

un 4 habilitçtie doktori. Darbu sekmîgi turpina 7 valsts emeritçtie zinâtnieki.<br />

Paðreizçjais institûta akadçmiskâ personâla vidçjais vecums ir 46 gadi. No LVI<br />

darbiniekiem 7 ir Latvijas ZA îstenie locekïi, 1 goda loceklis, 2 koresponçtâjlocekïi, 2<br />

goda doktori. Par sava darba rezultâtiem institûta darbinieki ir apbalvoti ar 45<br />

prçmijâm un balvâm.<br />

Par Latvijas vçsturi un tâs pçtîðanu ârzemçs sprieþ nevis pçc laikrakstu<br />

publikâcijâm, lai cik tâs publicistiski bûtu spoþas, bet gan pçc zinâtniskajos izdevumos<br />

un konferencçs aprobçtiem rakstiem. Lai nodroðinâtu institûta darbinieku sagatavoto<br />

rakstu un monogrâfiju izdoðanu, jau 1991. gadâ LVI atjaunoja institûta 1936. gada<br />

statûtos paredzçto un 1936. gadâ dibinâto grâmatu apgâdu un “Latvijas Vçstures<br />

Institûta Þurnâla” izdoðanu. Apgâds savu darbîbu reâli uzsâka tikai 1994. gadâ ar<br />

pirmâs grâmatas izdoðanu, tâ bija Induïa Roòa un Artura Þvinkïa sastâdîtais<br />

dokumentu krâjums “Kârlis Ulmanis trimdâ un cietumâ”. Ðîs grâmatas izdoðana it kâ<br />

simboliski sasaistîja abus Latvijas vçstures institûta apgâda darbîbas posmus. Pçc<br />

Valsts un ministru prezidenta Kârïa Ulmaòa ierosmes un ar viòa atbalstu tika dibinâts<br />

1936. gadâ LVI un tâ apgâds. Pçc 50 gadiem atsâkot apgâda darbîbu, pirmâ izdotâ<br />

grâmata bija veltîta prezidentam Kârlim Ulmanim.<br />

Ar katru nâkamo gadu institûta apgâda klajâ laisto grâmatu skaits pakâpeniski<br />

pieauga. Sâkot ar 1995. gadu, institûts no izdevniecîbas “Zinâtne” pâròçma arî<br />

“Latvijas Vçstures Institûta Þurnâla” izdoðanu. Jau 1996. gadâ bez þurnâla 4<br />

burtnîcâm klajâ tika laistas piecas grâmatas un broðûras. Beidzamos gados apgâds<br />

katru gadu izdod 11–14 grâmatas un broðûras. Ðodien LVI apgâds ir kïuvis par<br />

galveno nacionâlâs vçstures zinâtnes oriìinâlliteratûras un vçstures avotu izdevçju<br />

Latvijâ. Kopumâ ir iznâkuði 57 “Latvijas Vçstures Institûta Þurnâla” numuri plus<br />

rakstu râdîtâjs par desmit gadiem, 4 kolektîvas monogrâfijas, 21 monogrâfija, 45<br />

rakstu krâjumi, 8 vçstures avoti, 12 disertâciju kopsavilkumi, kopumâ 148 izdevumi.<br />

Ðeit vçl bûtu jâmin 12 grâmatas, kuras no 1991. lîdz 2002. gadam sagatavojuði<br />

institûta darbinieki un izdevusi izdevniecîba “Zinâtne”. Tâtad institûts 15 savas<br />

darbîbas gados atjaunotajâ Latvijâ ir laidis klajâ 160 izdevumus. Kâ galvenie te bûtu<br />

jâmin vçstures avotu izdevumi: 3 J. K. Broces “Monumentes” sçjumi, vçl nelaiía<br />

T. Zeida lolojums; Indriía, Atskaòu un Vartberges Hermaòa hronikas, kuras<br />

sagatavojis izdoðanai un komentçjis pr<strong>of</strong>. Ç. Mugurçviès; No NKVD lîdz KGB.<br />

Politiskâs prâvas Latvijâ 1940–1956. Rudîtes Vîksnes un Kârïa Kangera redakcijâ;<br />

162


LZA SENÂTA DARBÎBA<br />

Apjomîgie kopdarbi – divi sçjumi Latvijas 20. gadsimta vçsture no 1900. lîdz<br />

1940. g., kas uzrakstîti akadçmiía Valda Bçrziòa vadîbâ; Latvija 19. gadsimtâ, kuras<br />

atbildîgais redaktors akadçmiíis Jânis Bçrziòð; Latvijas senâkâ vçsture 9. g. t. pr.<br />

Kr. – 1200. g., kas ir LZA goda locekïa Jâòa Graudoòa vadîbâ izstrâdâtais darbs; Jâòa<br />

Stradiòa “Latvijas Zinâtòu akadçmija. Izcelsme. Vçsture. Pârvçrtîbas”. Rîga,<br />

“Zinâtne”, 1998.<br />

No rakstu krâjumiem – sçrijveida izdevumiem – jâmin jau populâri kïuvuðie. Pieci<br />

sçjumi “Arheoloìija un etnogrâfija”, kas izdoti turpinâjumâ jau iepriekðçjos gados<br />

izveidotajai sçrijai. Jaunizveidotâs sçrijas “Senâ Rîga” 5 sçjumi, “Latvijas viduslaiku<br />

pilis” 5 sçjumi, “Latvijas Vçsturnieku komisijas raksti” 16 sçjumi un “Latvijas<br />

vçsturnieki” 10 grâmatas. No rakstu krâjumiem kâ populârâkos gribçtos minçt<br />

“Latvijas zemju robeþas 1000 gados”, Kârlim Ulmanim 120. un 125. gadadienai<br />

veltîtos rakstu krâjumus.<br />

No angïu valodâ izdotajâm grâmatâm atzîmçsim institûta korespondçtâjbiedra<br />

pr<strong>of</strong>esora Andrieva Ezergaiïa monogrâfiju “Holokausts vâcu okupçtajâ Latvijâ”,<br />

dokumentu krâjumu par Latvieðu leìionâriem un dokumentus par vâcu okupâcijas<br />

gadiem Latvijâ.<br />

Daudz pieprasîtas no ârzemju bibliotçkâm un grâmatnîcâm ir Vçsturnieku<br />

komisijas rakstu 14 sçjumi, kas apkopo pirmajos seðos komisijas darba gada paveiktos<br />

pçtîjumus, un 2001. gadâ Talsos notikuðâs dzintara pçtnieku konferences referâtu<br />

krâjums. Sagatavots izdoðanai ir arî Turaidas piïu pçtnieku konferences rakstu<br />

krâjums.<br />

No institûta korespondçtâjbiedriem sagatavotajiem un LVI apgâda izdotajiem<br />

kapitâldarbiem jâmin pr<strong>of</strong>esora A. Ezergaiïa angliski sarakstîtâ grâmata par<br />

holokaustu un izdevums par leìionâriem latvieðu valodâ, kâ arî pr<strong>of</strong>esora Indriía<br />

Ðterna – “Latvijas vçsture 1180.–1290. gads – Krustakari” (Rîga, 2002).<br />

Te minçti tikai daþi galvenie institûta izdevumi – pilnîgs institûta apgâda publicçto<br />

grâmatu saraksts izdots atseviðíâ bibliogrâfiskâ râdîtâjâ 2004. gadâ. Institûta izdotâs<br />

grâmatas pieprasa daudzas ârzemju bibliotçkas (ASV, Vâcijâ, Anglijâ, Somijâ u.c.).<br />

Recenzijas par tâm parâdâs ârzemju zinâtniskajos þurnâlos.<br />

Nedaudz vârdu par “Latvijas Vçstures Institûta Þurnâlu”.<br />

Pateicoties LZA goda locekïa Jâòa Graudoòa ierosmei, 1991. gadâ tika atjaunots<br />

1936. gadâ dibinâtais “Latvijas Vçstures Institûta Þurnâls”. Viòð arî bija þurnâla<br />

galvenais redaktors lîdz 1998. gadam. No 1998. gada galvenâ redaktora pienâkumus<br />

pilda akadçmiíis A. Caune. Þurnâlam ir redakcijas padome, kurâ darbojâs desmit<br />

pazîstami Latvijas un latvieðu izcelsmes ârzemju vçsturnieki. Redakcijas padomi no<br />

2005. g. vada akadçmiíis J. Stradiòð. Visi þurnâlam iesniegtie raksti tiek recenzçti.<br />

Laikâ no 1991. lîdz 1996. gadam izdoti 57 þurnâla numuri, katrs 210–220 lpp. apjomâ.<br />

163


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

Publicçts ap 350 zinâtnisku rakstu un vairâk nekâ 100 sabiedrîbai lîdz ðim nezinâmi<br />

vçstures avoti ar zinâtniskiem komentâriem. Þurnâls regulâri recenzç ârvalstu<br />

izdevniecîbu piesûtîtâs grâmatas, tâ iegûstot starptautisku ievçrîbu un ceïot mûsu<br />

izdevniecîbas prestiþu. Zinâtnisko rakstu publikâcijas tagad aptver visas pçtîjumu<br />

jomas Latvijas un Baltijas vçsturç, arheoloìijâ, numismâtikâ, etnoloìijâ, folklorâ,<br />

mâkslas vçsturç. Þurnâli bez LVI darbinieku pçtîjumiem publicç arî citu ar vçstures<br />

zinâtni saistîtu iestâþu darbinieku, kâ arî ârzemju vçsturnieku darbus.<br />

“Latvijas Vçstures Institûta Þurnâls” kïuvis par prestiþu un iecienîtu vçstures<br />

pçtîjumu un avotu publikâcijas vietu vçstures pçtniekiem. Tas izplatâs ne vien Latvijâ,<br />

bet arî ASV, Anglijâ, Vâcijâ, Polijâ, Somijâ, Igaunijâ, Lietuvâ u.c.<br />

Nedaudz par mûsu tuvâkâs nâkotnes iecerçm:<br />

1. Tuvojas nobeigumam Latvijas 20. gs. vçstures III sçjums I. Ðneideres vadîbâ.<br />

2. 2006. gadâ tiks publicçts Broces 4. sçjums.<br />

3. 2006. g. atzîmçsim Dr.habil.hist. Annas Zariòas 80 gadu jubileju. Tiks izdota<br />

viòas monogrâfija par Salaspils lîbieðu kapulaukiem un 40 autorlokðòu plaðs jubilejas<br />

rakstu krâjums.<br />

4. Iznâks 1905. gada revolûcijas notikumiem veltîts plaðs rakstu krâjums J. Bçrziòa<br />

redakcijâ.<br />

5. Iznâks arî unikâls dokumentu krâjums, ko sagatavojusi Renâte Blumberga par<br />

lîbieðu materiâliem Somijas arhîvos.<br />

Dr.hist. Guntis Zemîtis<br />

Par Latvijas vçstures mâcîðanu skolâ<br />

Lçmums par Latvijas vçstures kâ atseviðía, obligâta mâcîbu priekðmeta mâcîðanu<br />

skolâ tika pieòemts jau Brîvîbas cîòu laikâ 1919. g. 8. decembrî, kad Tautas Padome<br />

pieòçma Likumu par Latvijas izglîtîbas iestâdçm. Nodaïâ “Skola”7. pantâ teikts:<br />

“Visâs Latvijas skolâs obligatorisku priekðmetu skaitâ uzòemami: latvieðu valoda..,<br />

Latvijas vçsture un Latvijas ìeogrâfija.”<br />

Latvijas vçsture kâ atseviðís priekðmets netika pasniegts okupâcijas periodâ, kad<br />

padomju ideoloìija bija vçrsta uz nacionâlâs un valstiskâs paðapziòas iznîcinâðanu, tâ<br />

vietâ veidojot “jauno vçsturisko kopîbu – padomju tautu”.<br />

Nav nejauðîba, ka Atmodas gados LTF izvirzîja prasîbu atjaunot Latvijas vçstures<br />

mâcîðanu skolâs, nodalot to no PSRS (îstenîbâ Krievijas) vçstures atseviðíâ mâcîbu<br />

priekðmetâ. Ðo pozîciju vienmçr aizstâvçjis arî LU Latvijas vçstures institûts un citi<br />

humanitârie institûti.<br />

164


LZA SENÂTA DARBÎBA<br />

1999. gada 21. maijâ, tika sasaukts LU Latvijas vçstures institûta Zinâtniskâs<br />

domes paplaðinâtajâ sçdç tika pieòemta rezolûcija, ka skolâs Latvijas vçsture jâmâca<br />

kâ atseviðís mâcîbu priekðmets.<br />

1999. 9. jûnijâ LZA Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas sçdç pieòemta lîdzîga<br />

rezolûcija (publicçta laikrakstâ “Zinâtnes Vçstnesis” 1999. gada 13. numurâ).<br />

LU vçstures institûta direktors publicçjis vairâkus rakstu (Latvijas vçstures<br />

mâcîðana skolâ// LZAV. A. – 1999, 53. sçj., Nr. 4./5./6. (603./604./605) 156.–<br />

158. lpp.;<br />

Latvijas humanitârie zinâtnieki par Latvijas vçstures mâcîðanu // Latvijas<br />

Universitâte. Latvijas Vçsture. Jaunie un jaunâkie laiki. 2004. Nr. 4 (56). 13.–<br />

16. lpp.).<br />

2004. un 2005. g. diskusija par veidu, kâ mâcît Latvijas vçsturi – integrçti, vai<br />

izdalot atseviðíâ priekðmetâ – atjaunojâs. Vairâki pedagogi un mâcîbu spçki,<br />

pretstatâ zinâtniekiem, pauda viedokli, ka Latvijas vçsture mâcâma integrçti. Kâ<br />

galvenie argumenti tika minçti:<br />

Latvijas jaunâ paaudze uztvers Latviju un pârçjo pasauli kâ divas daþâdâs<br />

orbîtâs riòíojoðas pasaules (G. Straube. Vçstures priekðmeta uzdevumi// Latvijas<br />

Universitâte. Latvijas Vçsture. Jaunie un jaunâkie laiki. 2004. Nr. 4 (56). 17. lpp.).<br />

Latvijas vçstures izdalîðana atseviðíâ priekðmetâ traucçs sabiedrîbas integrâciju;<br />

Vairos eiroskeptiíu skaitu;<br />

Latvijas vçsture pretstatâ pasaules vçsturei ir neinteresanta un neveicinâs<br />

jaunatnes interesi par to.<br />

LU Latvijas vçstures institûts arî ðobrîd aizstâv pozîciju, ka Latvijas vçsture<br />

ir jâmâca kâ atseviðís priekðmets, kâ galvenos argumentus minot:<br />

Latvijas jaunatnes zinâðanas Latvijas vçsturç vçrtçjamas kâ kritiskas, kas ir<br />

nopietns ðíçrslis patriotiskâs un valstiskâs apziòas izveidei;<br />

Latvijas vçstures izdalîðana atseviðíâ priekðmetâ nenozîmç tâs izrauðanu no<br />

pasaules un Eiropas konteksta;<br />

Latvijas vçstures izdalîðanai atseviðíâ priekðmetâ ir simboliska nozîme, kas<br />

seviðíi svarîgi, atjaunojot neatkarîbu pçc 50 okupâcijas gadiem;<br />

Latvijas vçsture mûsdienu Latvijâ nav tikai humanitâra disciplîna, bet asu<br />

politisko diskusiju objekts,<br />

Jâòem vçrâ, ka liela sabiedrîbas daïa, kas Latvijâ ieradusies pçckara gados,<br />

neizprot Latvijas vçsturi, ir negatîvi noskaòota pret Latvijas neatkarîbu un ðâdâ garâ<br />

iespaido jaunatni;<br />

Tas nav ðíçrslis integrâcijas procesam.<br />

165


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

Rezumçjums:<br />

Uzskats neizdalît Latvijas vçsturi kâ atseviðíu priekðmetu netiek balstîts uz mûsu<br />

sabiedriskâs un politiskâs dzîves konkrçtas situâcijas analîzi un izpratni.<br />

14. februârî<br />

LZA îstenais loceklis Juris Ekmanis<br />

Zinâtòu akadçmijas uzdevumi un vieta mûsdienu Latvijâ<br />

Ðodien mçs svinam zinâtnes svçtkus Latvijâ. Skaitlis 14 visos laikos ir saistîjies ar<br />

akadçmiju. 1936. gada 14. janvârî tika nodibinâts Latvijas vçstures institûts, 1946.<br />

gada 14. februârî notika Zinâtòu akadçmijas pirmâ sçde, 1992. gada 14. februârî<br />

pieòçma akadçmijas Statûtus. 60 gadu ir ilgs laiks, ðodien daudziem akadçmijas<br />

locekïiem gadu skaits ir mazâks par ðo jubilejas ciparu. Tas nozîmç, ka paaudzes ir<br />

nomainîjuðâs.<br />

Atcerçsimies, ka pirmie akadçmijas locekïi tika iecelti, daudzi no viòiem bija sava<br />

laika izcili zinâtnieki. Ðodien Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïa nosaukums daudz<br />

nozîmç arî ârpus Latvijas sabiedrîbas, un viòi tika ievçlçti lielos konkursos.<br />

Par akadçmijas misiju domâjot – pirms 60 gadiem tâ tika dibinâta uz augstskolu –<br />

Latvijas universitâtes un toreizçjâs Latvijas Lauksaimniecîbas akadçmijas bâzes. Lîdz<br />

1992. gadam akadçmija bija sava veida zinâtnes inkubators – radâs un nostiprinâjâs<br />

zinâtniskie kolektîvi un institûti. Tagad lielâko daïu no tiem akadçmija ir godîgi<br />

atdevusi atpakaï universitâtçm. Arî pçc 1992. gada akadçmija ir turpinâjusi jaunu<br />

zinâtnes centru dibinâðanu. Zinâtòu akadçmijâ savu inkubâciju ir izgâjis, piemçram,<br />

Starptautiskais Radioastronomijas centrs, kurð tagad ir Ventspils Augstskolas<br />

sastâvdaïa. Baltijas Stratçìisko pçtîjumu centru vada akadçmiíis Tâlavs Jundzis, ïoti<br />

nozîmîgo Zinâtòu akadçmijas Sertifikâcijas centru vada akadçmiíis Imants Matîss.<br />

Sekmîgi attîstas un tâlâk attîstîsies programma “Letonika”.<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas darbîba ir jâsadala divos posmos – lîdz 1992. gadam<br />

un pçc tam. Ðodien Latvijas Zinâtòu akadçmija ir viena no Eiropas zinâtnes<br />

sastâvdaïâm kâ augstâkâ lîmeòa ekspertu institûcija.Tâ gan likumdoðanas formâ, gan<br />

citos veidos pârstâvçta visâs Latvijas stratçìiskâs programmâs un aktivitâtçs, tâ ir<br />

pârstâvçta Eiropas Savienîbâ. Mums pat ir grûti atrast vajadzîgajâ daudzumâ<br />

pârstâvjus daþâdâs starptautiskâs programmâs. Visi akadçmijas locekïi par tâdiem ir<br />

kïuvuði sareþìîtâ ievçlçðanas procedûrâ, konkurss kïûst arvien lielâks. Piemçram,<br />

pagâjðgad tika ievçlçti tikai trîs jauni îstenie locekïi. Patîkami, ka jaunievçlçtie<br />

akadçmijas locekïi gados kïûst arvien jaunâki,un tas vieð zinâmu optimismu. Zinâtòu<br />

akadçmija ir iekïauta vienotajâ Latvijas zinâtnisko institûciju reìistrâ un strâdâ vienotâ<br />

166


LZA SENÂTA DARBÎBA<br />

zinâtnes sistçmâ. Lielâkâ daïa akadçmijas locekïu pârstâv kâdu no augstskolâm. Pçc<br />

1992. gada ievçrojami ir pieaudzis ekspertu arsenâls, palielinâjies nozaru skaits, klât<br />

nâkuðas tâdas nozares kâ biotehnoloìija, vides zinâtnes un materiâlzinâtnes íîmijâ,<br />

politoloìija, teoloìija un þurnâlistika humanitârajâs un sociâlajâs zinâtnçs.<br />

Vçl viena Zinâtòu akadçmijas sûtîba ir balvas, kuras LZA pieðíir gan pati, gan<br />

kopâ ar daþâdâm biznesa institûcijâm. Kopsummâ tâs ir 25 daþâdas balvas, kuras, kâ<br />

liecina Zinâtòu akadçmijas gadagrâmata, 2004. gadâ ir saòçmuði 30 zinâtnieki senioru<br />

grupâ un 51 jaunais zinâtnieks. Tâ ir lieliska iespçja izraudzîties labâkos un viòiem<br />

pateikt – jûs esat izvçlçjuðies pareizu ceïu un mçs to esam ievçrojuði. Jaunie pçc tam<br />

mûsu redzeslokâ parâdâs vçl un vçl – gan kâ jaunie doktori, gan citu balvu<br />

pretendenti.<br />

Runâjot par nâkotni, mçs atrodamies tajâ organizatoriski sareþìîtajâ zinâtnes<br />

attîstîbas brîdî, kad ienâk ievçrojami Eiropas Savienîbas lîdzekïi, kad Latvijas<br />

attîstîbas stratçìijâ lîdz 2013. gadam nepârtraukti tiek piesaukta zinâtne. Lîdz 2013.<br />

gadam Izglîtîbas un zinâtnes ministrija zinâtnei ir paredzçjusi 280 miljonus eiro,<br />

Ekonomikas, Labklâjîbas, Zemkopîbas ministrija – ap 500 miljonus eiro. Tas nav<br />

vienkârði, un mûsu visu pienâkums ir rûpçties, lai ðie lîdzekïi tiktu likti lietâ pçc<br />

iespçjas labi un nâkamajos 4–10 gados veidotu tâlâko Latvijas zinâtnes nâkotni.<br />

Izsaku pateicîbu visiem Zinâtòu akadçmijas locekïiem un pârliecîbu, ka visi kopâ<br />

spçsim radît paliekoðas vçrtîbas Latvijas zinâtnç. Un tâlâk es lûgtu akadçmiíi<br />

J. Stradiòu runât par Akadçmijas vçsturi.<br />

LZA îstenais loceklis Jânis Stradiòð<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmija: pretrunîgâ vçsture un nâkotnes skatîjums<br />

2005.g. rudens pilnsapulcç tika aplûkota Latvijas Zinâtòu akadçmijas senvçsture –<br />

runâjâm par Napoleona laikiem, Kurzemes Literatûras un mâkslas biedrîbu, Jelgavas<br />

pr<strong>of</strong>esoriem un hercogieni Doroteju. Aizvadîtajâ Senâta sçdç pieminçjâm mçìinâjumus<br />

dibinât zinâtòu akadçmiju neatkarîgajâ Latvijâ, Kârïa Ulmaòa laikâ.<br />

Atgâdinâðu, ka 1932. gadâ Rîgas Latvieðu biedrîbas Zinîbu komisija <strong>of</strong>iciâli tika<br />

pârveidota par Zinâtòu komiteju (Academia Scientiarum Latviensis SRL), un tâlaika<br />

fotogrâfijâ redzam ðîs privâtâs Akadçmijas atklâðanas sçdi 1932.g. 23. maijâ,<br />

piedaloties toreizçjam Valsts prezidentam Albertam Kviesim, diplomâtiskam<br />

korpusam, pirmajiem akadçmiíiem, Rîgas Latvieðu biedrîbas vadîtâjiem. Ðîs<br />

akadçmijas vadîtâji bija filologi – Pçteris Ðmits un pçc viòa nâvçs – izcilâkais latvieðu<br />

valodnieks un baltologs Jânis Endzelîns.<br />

167


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

Taèu K. Ulmanis nepaguva dot ðai privâtai akadçmijai valstisku atzîðanu. Viòð itin<br />

kâ bija domâjis to darît, taèu izvçloties viòaprât racionâlâku variantu: veidot Zinâtòu<br />

akadçmiju vienlaikus gan kâ elitâru zinâtnieku kopu, taèu lîdz ar pçtnieciskiem<br />

institûtiem. Neatkarîgâs Latvijas likumdoðanâ pirmo un vienîgo reizi ZA nosaukums<br />

parâdâs 1936. g. 14. janvâra likumâ par Latvijas Vçstures institûtu, kur sacîts:<br />

“Nodibinoties Latvijas Zinâtòu akadçmijai, Latvijas Vçstures institûts pâriet tajâ kâ<br />

viòas pirmâ sastâvdaïa”. Neskarot ðoreiz motîvus, kâdçï Ulmaòa nodoms palika tikai<br />

deklarâcija, piebildîðu, ka Baltijas valstu intelektuâlâs sadarbîbas komiteja jau 1935. g.<br />

bija ieteikusi visâs trijâs valstîs dibinât savas zinâtòu akadçmijas. Tâdu dibinâja<br />

Igaunijâ 1938. g. aprîlî; arî Lietuvâ vispirms 1939. g. izveidojâs Antana Smetonas<br />

Lituânistikas institûts un drîz pçc tam uz ðî institûta bâzes, jau pçc Lietuvas aneksijas<br />

PSRS sastâvâ, 1941. g. sâkumâ tika nodibinâta Lietuvas PSR ZA, kura darbu turpinâja<br />

arî vâcu okupâcijas laikâ.<br />

Paradoksâlâ kârtâ prezidenta Kârïa Ulmaòa nodomu îstenoja padomju okupâcijas<br />

vara. Vispirms ieskicçðu notikumu secîbu, kâ to atspoguïo arhîva dokumenti, par kuru<br />

ekscerptiem pateicos Dzintrai Cçberei. Vispirms, pusotru mçnesi pçc Hitlera Vâcijas<br />

kapitulâcijas, 1945. g. 18. jûnijâ Padomju Latvijas valdîba lûdza PSRS Tautas<br />

komisâru padomei atïaut organizçt Latvijas PSR Zinâtòu akadçmiju. Iesniegumâ<br />

teikts:<br />

“Òemot vçrâ sazaroto zinâtniski pçtniecisko iestâþu tîklu Latvijas PSR, kvalificçtu<br />

zinâtnieku kadru esamîbu un nepiecieðamîbu radît zinâtniski pçtniecisku darbu vadoðo<br />

centru vâcu faðistisko iebrucçju izpostîtâs tautsaimniecîbas atjaunoðanai, dabas<br />

bagâtîbu pçtîðanai, ekonomikas un nacionâlâs kultûras attîstîbai,<br />

ievçrojot lielo kulturâlo un sabiedriski politisko nozîmîbu, kas bûtu ðâda Latvijas<br />

zinâtnes vadoðo centru radîðanai sakarâ ar to, ka lîdz padomju varas nodibinâðanai<br />

burþuâziskâs Latvijas valdîbas nespçja organizçt Zinâtòu akadçmiju, bet pagaidu<br />

okupâcijas laikâ vâcu tumsoòi (mrakobesi) izpostîja Latvijas zinâtni un iznîcinâja<br />

progresîvo inteliìenci,<br />

atzîstot, ka daudzo zinâtnisko iestâþu apvienoðana un to plânveidîga vadîðana no<br />

vienota centra radîs labvçlîgus priekðnoteikumus Latvijas zinâtnieku radoðâs un<br />

pçtnieciskâs domas attîstîbai, ko varçs virzît tâlâkai mûsu Dzimtenes militâri<br />

saimnieciskâs varenîbas nostiprinâðanai [izcçlums mans. –<br />

J.S.] un padomju zinâtnes attîstîbai, uzskatot, ka pie tam vislabâkâ veidâ tiks<br />

nodroðinâts latvieðu inteliìences nacionâlo kadru nepârtraukts pieaugums,<br />

LPSR TKP un LK(b)P CK nolemj:<br />

nolûkâ radît zinâtniski pçtniecisko darbu vadoðu centru un plânveidîgu vadîbu<br />

Latvijas PSR tautsaimniecîbas atjaunoðanas neatliekamu uzdevumu, mûsu Dzimtenes<br />

militâri ekonomiskâs varenîbas tâlâkai nostiprinâðanai un zinâtnes un nacionâlâs<br />

168


LZA SENÂTA DARBÎBA<br />

kultûras attîstîbai, kâ arî jaunu nacionâlo kadru sagatavoðanai un kvalifikâcijas<br />

papildinâðanai lûgt Vissavienîbas K(b)P CK atïaut organizçt Latvijas PSR Zinâtòu<br />

akadçmiju.<br />

V. Lâcis, J. Kalnbçrziòð “<br />

Atsaucoties iesniegumam, 1945.g. 4. novembrî pieòemts PSRS Tautas komisâru<br />

padomes lçmums ar Padomju valdîbas priekðsçdçtâja vietnieka V. Molotova parakstu<br />

(priekðsçdçtâjs J. Staïins bija saslimis) par Latv. PSR ZA nodibinâðanu, saskaòâ ar<br />

kuru uzdots “Latv. PSR TKP kopâ ar PSRS ZA Prezidiju veikt visu sagatavoðanas<br />

darbu Latv. PSR ZA noorganizçðanâ”.<br />

Pçc lçmuma pieòemðanas Padomju Latvijas valdîbas galva Vilis Lâcis 1945.g.<br />

15. nov. TKP sçþu zâlç pulcçja vairâk nekâ 100 Latvijas zinâtnes, kultûras un mâkslas<br />

darbiniekus uz plaðu apspriedi, kur pats nolasîja referâtu par dibinâmo ZA, bet atbalsta<br />

runas sacîja pr<strong>of</strong>esori P. Lejiòð, P. Stradiòð, F. Blumbahs, Arv. Kalniòð un Art.<br />

Tramdahs, aicinot arî atsûtît uz Rîgu kvalificçtu PSRS zinâtnieku komisiju zinâtnisko<br />

institûtu pr<strong>of</strong>ila noteikðanai, statûtu izstrâdâðanai. Komisiju vadîja patieðâm<br />

prominents zinâtnieks – parazitologs akadçmiíis Jevgenijs Pavlovskis, starptautiski<br />

atzîts endçmisko parazitâro slimîbu (çrèu encefalîta u.c.),asinssûcçju kukaiòu un<br />

indîgo dzîvnieku pçtnieks, PSRS Ìeogrâfu biedrîbas prezidents, daudzu ekspedîciju<br />

vadîtâjs pa Vidusâziju, Irânu, Tâlajiem Austrumiem, latvieðiem ïoti labvçlîgs, bij.<br />

Paula Stradiòa skolotâjs Pçterburgas Kara medicînas akadçmijâ, kurð Medicînas<br />

vçstures muzejam Rîgâ uzdâvâja vçrtîgas Irânas ârstniecîbas relikvijas – senas<br />

grâmatas un pat rokrakstus. ZA organizçðanas Latvijas grupu vadîja toreizçjais Latv.<br />

PSR ârlietu tautas komisârs Pçteris Valeskalns.<br />

Saziòâ ar J. Pavlovski tika daïçji apstiprinâtas pirmo padomju valdîbas iekïaujamo<br />

Latvijas ZA locekïu kandidatûras 12–15 cilvçku sastâvâ, kuras pçc tam vçl sijâja un<br />

galîgi apstiprinâja LK(b)P CK birojs. Ðî biroja sçde par LPSR ZA dibinâðanu notika<br />

1946.g. 7. februârî, bet CK biroja lçmumu ieteica publicçt kâ Valdîbas (LTKP)<br />

lçmumu. Saskaòâ ar ðo lçmumu pirmajâ ZA locekïu sastâvâ iekïauti 13 îstenie un 5<br />

korespondçtâjlocekïi. To skaitâ ir gan izcili zinâtnieki, un tâdu ir vairums, gan arî no<br />

zinâtnes visai tâlu stâvoðas personas kâ Arvîds Pelðe un Jânis Bumbiers. Vairums<br />

pirmo akadçmiíu bija LVU un LLA mâcîbspçki, no 13 akadçmiíiem bija pirmskara<br />

LU pr<strong>of</strong>esori (ieskaitot arî rakstnieku un literatûrzinâtnieku Andreju Upîti – pr<strong>of</strong>esoru<br />

pat 9) un tikai 4 – iebraucçji no PSRS. Komunistiskâs partijas biedri no 13 pirmajiem<br />

akadçmiíiem bija 5 (Kadeks, Kirhenðteins, Peive, Upîts, Valeskalns; vçlâk iestâjâs arî<br />

Al. Ðmits), pârçjie bija bezpartejiski, daþi no viòiem pat bija pirmskara studentu<br />

korporâcijas filistri (P. Lejiòð, A. Krûmiòð, J. Endzelîns, P. Stradiòð, E. Ðtâlbergs, arî<br />

pirmais goda loceklis F. Blumbahs). Interesanti, ka lçmums publicçts latviski un<br />

alfabçta secîbâ pirmais akadçmiíis iznâk J. Endzelîns, bet 13. – P. Valeskalns, taèu<br />

169


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

oriìinâlâ lçmums pieòemts krievu valodâ un tur pirmais ir Valeskalns, pçdçjais –<br />

Endzelîns. Starp citu, J. Endzelîns rediìçja ZA pirmo statûtu latvisko versiju, ierosinot<br />

terminus “îstenais loceklis”, “pilna sapulce” (vçlâk – pilnsapulce), arî “neklâtiene”.<br />

Nedçïu vçlâk, 14. februârî, arî tajâ paðâ Ministru Padomes çkâ Brîvîbas ielâ notika<br />

pirmâ jaundibinâtâs ZA pilnsapulce, kurâ piedalîjâs visi 13 akadçmiíi un 3<br />

korespondçtâjlocekïi (zîmîgâ kârtâ nepiedalîjâs man neskaidru iemeslu dçï<br />

korespondçtâjlocekïi un vçlâkie ZA grâvçji – Arvîds Pelðe un Jânis Bumbiers).<br />

Pilnsapulcç piedalîjâs arî Padomju Latvijas vadîtâji Kalnbçrziòð, Lâcis, Ïebedevs,<br />

Titovs, Jurgens, Rjazanovs, Trinklers, Plûdons un Kleckins. Lâcis sacîja ievadrunu par<br />

ZA tuvâkajiem uzdevumiem, ieteica prezidenta un prezidija locekïu kandidatûras. Ðî<br />

pilnsapulce notika vakarâ, bet tâs paðas dienas rîtâ bija notikusi LK(b)P CK biroja<br />

sçde, kuras lçmumâ sacîts:<br />

«Ðåêîìåíäîâàòü îáùåìó ñîáðàíèþ ÀÍ Ëàòâ. ÑÑÐ èçáðàòü ïðåçèäåíòîì ÀÍ<br />

ò. Ëåèíü Ï.ß., äåêàí, çàâ. êàôåäðîé æèâîòíîâîäñòâà Ëàòâèéñêîé Ñ/Õ àêàäåìèè,<br />

âèöå-ïðåçèäåíòîì ÀÍ ò. Êàäåêà Ì.Ã., ðåêòîðà ËÃÓ àêàäåìèêîì-ñåêðåòàðåì ÀÍ<br />

ò. Ïåéâå ß.Â., ðåêòîðà Ëàòâèéñêîé Ñ/Õ àêàäåìèè Èçáðàòü Ïðåçèäèóì ÀÍ â<br />

êîëè÷åñòâå 7 ÷åëîâåê â ñîñòàâå òò. Ëåèíü Ï.ß., Êàäåê Ì.Ã., Ïåéâå ß.Â., Êèðõåíøòåéí<br />

À.Ì., Âàëåñêàëí Ï.È., Êðóìèíü À.Ê. è Øìèäò À.À.»<br />

Redzam, ka atðíirîbâ no ZA îsteno locekïu sastâva te proporcijâ 2:1 dominç<br />

iebraucçji no PSRS un Komunistiskâs partijas biedri. Partijas biroja “rekomendâciju”,<br />

protams, vienbalsîgi atbalstîja pirmâ pilnsapulce.<br />

Tieði ðîs pirmâs pilnsapulces dçï par ZA dibinâðanas datumu pieòemam ne<br />

7. februâri, bet 14. februâri, kad pulcçjâs kopâ akadçmijas locekïi, lai sâktu regulâru,<br />

gadu desmitos nepârtrauktu darbîbu.<br />

Par pirmo ZA Prezidentu tâtad ievçlçja Pauli Lejiòu – pazîstamu lauksaimniecîbas<br />

zinâtnieku, lopkopîbas un ganîbu speciâlistu, kurð ilgus mûþa gadus bija veltîjis<br />

fermas “Râmava” iekârtoðanai, Latvijas sarkanraibâs govju ðíirnes izkopðanai, âboliòa<br />

kultivçðanai. 30 gadus viòð bija darbojies kâ zinâtnes organizators, 1919.g. vadîjis LU<br />

izveidoðanu kâ pagaidu prorektors, vçlâk bijis LU Lauksaimniecîbas fakultâtes dekâns<br />

un 1940.g. jûlijâ – augustâ îslaicîgi izglîtîbas ministrs A. Kirhenðteina valdîbâ, tomçr<br />

savlaicîgi atkâpies un pat vâcu okupâcijas laikâ nav vajâts. P.Lejiòa ievçlçðana bija<br />

veiksmîga (alternatîvo A. Kirhenðteina kandidatûru noraidîja LKP) – Lejiòð bija gados<br />

vecâks (63), pieredzes bagâts, ar vietçjo zinâtnieku aprindâm cieði saistîts cilvçks, kam<br />

piemita autoritâte, demokrâtiska sabiedriska darbinieka reputâcija un vçlçðanâs veikt<br />

Latvijas apstâkïiem kaut ko jaunu, nebijuðu. Arî raksturâ Lejiòð bija korekts, taktisks,<br />

pietiekami principiâls un izlçmîgs, taèu arî elastîgs, turklât reprezentatîvs izskatâ un<br />

stâjâ, ar garu, cienîgu bârdu. Lejiòð bija godavîrs un viòa piecgadu prezidentûras laiks<br />

(1946–51) iezîmçjas ar ZA vçsturei paliekamu veikumu Latvijas labâ.<br />

170


LZA SENÂTA DARBÎBA<br />

Lejiòa tuvâkie lîdzgaitnieki – pr<strong>of</strong>esori M. Kadeks un J. Peive nâca no Padomju<br />

Krievijas, abi bija amatu savietotâji, abi bija Latvijas universitâðu rektori, komunisti,<br />

taèu samçrâ liberâli noskaòoti, kas saprata zinâtnes vajadzîbas un savas mentalitâtes<br />

robeþâs centâs darît pozitîvu darbu. Viòu lîdzdalîba ZA vadîbâ ïâva îstenot reâlu ZA<br />

un Latvijas augstskolu integrâciju; liberâlâkâ gaisotne ZA ïâva pârnâkt ðurp politiskâ<br />

ziòâ mazâk uzticamiem cilvçkiem.<br />

Jau 1946.g. ZA sistçma pâròçma 5 institûtus no LVU (Folkloras institûts, Vçstures<br />

institûts, Purvu zinîbu institûts, kâ arî Serumstacija un Vitamînu un hormonu<br />

institûts – tag. Grindex). Tika organizçti arî pavisam jauni institûti (Bioloìijas un<br />

eksperimentâlâs medicînas institûts, Mikrobioloìijas institûts, Uztures institûts, Ìeoloìijas<br />

un ìeogrâfijas institûts, Augsnes zinîbu un zemkopîbas institûts, Zootehnikas<br />

un zoohigiçnas institûts, Meþsaimniecîbas problçmu institûts, Ekonomikas institûts,<br />

Arhitektûras un celtniecîbas institûts, Fizikas un matemâtikas institûts, Enerìçtikas un<br />

maðînbûvniecîbas institûts, Íîmijas institûts). ZA struktûrâ iekïâva Rîgas pilsçtas<br />

vçsturisko bibliotçku (Fundamentâlo bibliotçku), Misiòa bibliotçku. 1946.g. decembrî<br />

ZA sistçmâ jau strâdâja 608 cilvçki (17 institûtos), ZA saòçma daïu çkas Smilðu ielâ<br />

1, daudz telpu universitâðu un slimnîcu telpâs.<br />

Te nu vietâ ir jautâjums, kâpçc tik grûtos pçckara laikos izpostîtajâ Latvijâ, kur<br />

65% zinâtnieku bija emigrçjuði, nodibinâja LZA, kâpçc to nodibinâja tieði 1946.g.<br />

februârî Izskatâs jau gluþi sirrealistiski, taèu jâatzîst, ka tieði tajâ laikâ PSRS dzîvoja<br />

Uzvaras eiforijâ, krasi pieauga zinâtnes (îpaði eksakto zinâtòu) prestiþs un nozîmîba<br />

PSRS dzîvç, pirmâm kârtâm saistîbâ ar kodolieroèu un mazliet vçlâk arî raíeðu<br />

izstrâdi. 1946.g. 9. februârî savâ pragmâtiskajâ PSRS AP priekðvçlçðanu runâ<br />

J. Staïins ierâdîja zinâtnei prioritâru lomu PSRS un noteica, ka nepiecieðams “ne tikai<br />

panâkt, bet tuvâkâ laikâ arî pârspçt zinâtnes sasniegumus aiz mûsu valsts robeþâm”.<br />

Kaut arî pirmâm kârtâm tika domâts par tehniska pr<strong>of</strong>ila institûtiem un militârâm<br />

izstrâdnçm, taèu pçtniecîbu traktçja arî plaðâk. Pamazâm, bet ïoti konsekventi izvçrsâs<br />

zinâtnisko institûciju veidoðana ne tikai PSRS galvenajos centros (Maskavâ,<br />

Ïeòingradâ, Kijevâ), bet arî savienotajâs republikâs, toskait anektçtajâs Baltijas<br />

republikâs.<br />

Tieði ðî Baltijas republiku aneksija, PSRS centieni likt Rietumvalstîm atzît<br />

inkorporâcijas likumîbu, bija papildu faktors ZA dibinâðanâ.<br />

Viens no galvenajiem Latvijas PSR Zinâtòu akadçmijas organizçtâjiem (tâs<br />

apvienotâs organizâcijas komisijas priekðsçdçtâjs, varçtu teikt, “pelçkais kardinâls”)<br />

bija Pçteris Valeskalns, kurð vienlaikus (1944–1950) bija arî Latvijas PSR ârlietu<br />

tautas komisârs (ministrs) un PSRS delegâcijas loceklis Parîzes 1946.–1947. gada<br />

miera sarunâs ar Itâliju, Somiju u.c. Vâcijas sabiedrotajiem. Ðo rindiòu rakstîtâjam<br />

bija lemts ilgus gadus darboties kopâ ar P. Valeskalnu un T. Vilciòu Latvijas Dabzinâtòu<br />

un tehnikas vçsturnieku apvienîbas vadîbâ, kur priekðsçdis 1958.–1987.g.<br />

171


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

skaitîjâs P. Valeskalns, kâ P. Valeskalna vietniekam. Ðajâ laikâ, îpaði 1971.–1973.g.<br />

gan atseviðíi, gan kopâ ar T. Vilciòu – ZA toreizçjo historiogrâfu (sakarâ ar ZA 25<br />

gadu jubileju) mums bija daudz neformâlu sarunu ar P. Valeskalnu par Latvijas PSR<br />

ZA tapðanu. No ïoti piesardzîgâ P. Valeskalna izteikumiem varçja noprast Latvijas<br />

PSR ZA dibinâðanas cieðo saistîbu ar PSRS Valdîbas centieniem vçl 1945.–1947.g.<br />

starptautiski legalizçt Baltijas republiku iekïauðanu PSRS sastâvâ. Pçc Valeskalna<br />

izteikumiem, bija iecerçts nostiprinât un paplaðinât Latvijas PSR ârlietu ministriju (par<br />

tâs rezidenci bija iecerçts Benjamiòu nams), panâkt Baltijas republiku iekïauðanas<br />

atzîðanu PSRS un to pârstâvîbu Apvienoto Nâciju Organizâcijâ. Jaundibinâmâs<br />

Latvijas PSR un Igaunijas PSR zinâtòu akadçmijas (Lietuvas PSR tâda jau pastâvçja<br />

kopð 1941. gada) bija iecerçtas kâ ðo republiku valstiskuma un kulturâlâs autonomijas<br />

apliecinâjums.<br />

Starp citu, pirmskara Petsa dibinâto Igaunijas ZA likvidçja paðu igauòu kreisie<br />

intelektuâïi jau 1940. gada jûlijâ, un 1946.g. 26. janvârî IZA dibinâta pilnîgi no jauna,<br />

jo visi bij. IZA locekïi bija emigrçjuði uz Rietumiem, Padomju Igaunijas ZA sastâvâ<br />

iekïaujot vienîgo Padomju Igaunijâ palikuðo veco IZA locekli Paulu Kogermanu.<br />

Jaundibinâtâs LPSR ZA sastâvâ tika iekïauti abi Latvijâ palikuðie RLB Academia<br />

Scientiarum locekïi – Jânis Endzelîns un purvu pçtnieks Pçteris Nomals (treðo<br />

dzimtenç palikuðo tautsaimnieku Eduardu Balodi uz organizçðanas sanâksmi gan<br />

aicinâja, bet ZA neiekïâva).<br />

Un vçl viens faktors ZA dibinâðanai – PSRS valdoðâ tendence atdalît zinâtni no<br />

augstâkâs izglîtîbas, no jaunatnes. Ja LU bija “burþuâziskâs Latvijas gaismas pils”, tâs<br />

simbols, tad jaunajai ZA bija jâkïûst par Padomju Latvijas gaismas pili, jaunu<br />

simbolu, jo tas bija padomju varas lolojums. Referâta apjoms liedz man sîkâk aplûkot<br />

ðo problçmu, paðreiz veidoju lielâku rakstu par staïiniskâ reþîma attieksmi pret zinâtni<br />

un akadçmiskajâm aprindâm Latvijâ, kur râdu, kâ zinâtne un zinâtnieki – îpaði pçc<br />

1949.g., kad par LVU rektoru Kadeka vietâ kïuva arogantais èekists Jânis Jurgens –<br />

tika izspiesta no universitâtes un pârvietojâs uz ZA.<br />

Tâdi bija priekðnoteikumi ZA izveidoðanai Latvijâ. Vçsturei ir labpaticis, ka ZA<br />

nodibinâja ne Ulmanis, bet Vilis Lâcis, totalitârâ reþîma laikâ. Savâ ziòâ tâ, saprotams,<br />

tika veidota kâ viens no totalitârâs varas instrumentiem, kâ elitâra iestâde, kas bija<br />

saistîta ar varas augstâkajâm struktûrâm, atradâs stingrâ Maskavas (PSRS ZA)<br />

uzraudzîbâ. Tâs darbîba lielâ mçrâ tika plânota no augðas un piepildîta ar tâdu saturu,<br />

kas bija galvenokârt PSRS impçrijas, un ne tik daudz Latvijas intereðu labâ. Tâ tas,<br />

acîmredzot, bija plânots, taèu vçsture mîl paradoksus – izveidojâs tomçr kaut kas<br />

vidçjs, kaut kas tâds, kas novirzîjâs no komunistisko varas vîru scenârija. Zinâtòu<br />

akadçmija centâs iespçju robeþâs izmantot Padomju Latvijas “pusvalstiskumu” PSRS<br />

ietvaros tieði Latvijas labâ.<br />

172


LZA SENÂTA DARBÎBA<br />

Pirmie akadçmiíi un ZA darbinieki pârsvarâ bija Latvijas patrioti. Darbodamies<br />

ïoti saliedçti, viòi mçìinâja Latvijâ nostâties karâ izpostîtâs dzîves atjaunoðanas un<br />

pârveidojumu avangardâ, îstenojot “apslçptas rezistences” politiku pret staïinisma<br />

uztieptâm dogmâm un Baltijas bezierunu integrâciju PSRS. Paulis Lejiòð aizstâvçja<br />

domu par Latvijas lauksaimniecîbas attîstîðanu uz kolhozu un viensçtu konkurences<br />

pamata, Jânis Endzelîns drosmîgi, lîdz pçdçjai iespçjai, turpinâja cîòu par latvieðu<br />

valodu un patiesîbu zinâtnç; aktîvi bija arî daudzi citi Latvijas zinâtnieki. Pçteris Rizga<br />

aktîvi uzstâjâs pret Lisenko “revolûciju bioloìijâ”, akad. E. Ðtâlbergs aizstâvçja savus<br />

arhitektûras principus, Pçteris Nomals – savu vispârçjo “purvu kadastru”, tolaik<br />

vienîgo PSRS. Citu starpâ jâpiemin pr<strong>of</strong>esora Augusta Kirhenðteina pretrunîgâ<br />

personîba, padomju Latvijas “leïïu prezidents”, kas tomçr centâs aizkavçt Latvijas<br />

neatgriezenisku sovetizâciju, atbalstot iespçju robeþâs inteliìences centienus, kâ arî<br />

sniedzot palîdzîbu represijâs cietuðajiem, uz Sibîriju izsûtîtajiem.<br />

Arî Paulam Stradiòam, vienam no pirmajiem Latvijas PSR ZA akadçmiíiem,<br />

LVU Medicînas fakultâtes dekânam un daudzu citu pienâkumu veicçjam, tieði<br />

1944.–1949.g. bija mûþa sabiedriskâs darbîbas apogejs ar pozitîvu darboðanos ne tikai<br />

Latvijas medicînas atjaunoðanâ, bet arî visas Latvijas zinâtnes augsta standarta<br />

saglabâðanâ Padomju Savienîbas ietvaros, ar pirmo starprepublikânisko sakaru<br />

veidoðanu Igaunijâ, Lietuvâ, Krievijâ, Ukrainâ, Vidusâzijas republikâs.<br />

Taèu Latvijas inteliìentu balsis un daþu vietçjo funkcionâru biklie centieni<br />

1946.–1949.g. tika brutâli apslâpçti. Vairâki zinâtnieki un mâcîbspçki tika atlaisti no<br />

amatiem, pat arestçti, no iespçjas veikt pçtniecisku darbu politisku iemeslu dçï tika<br />

izslçgta vesela potenciâla latvieðu zinâtnieku paaudze. Galvenâ metode tomçr bija<br />

nevis tieðas represijas, aresti, bet veco, “burþuâzisko”, speciâlistu pâraudzinâðana,<br />

izmantojot boïðevistiskâs kritikas un paðkritikas metodes. Viss risinâjâs pçc noteikta<br />

scenârija: kritisks raksts padomju presç, sanâksme un “nosodîjumi”, vainîgâ<br />

“apstrâdâðana” un piespiedu grçku noþçla. Zinâtnç uzplauka jauns þanrs – politiskâ<br />

denunciâcija.<br />

Taèu tas notika vçlâk, pirmâ ZA publiskâ kritika no Komunistiskâs partijas puses<br />

nâca 1948.g. oktobrî, daudz asâka 1949. un 1950.g., lîdz P. Lejiòam bija jâatkâpjas no<br />

prezidenta amata, lîdzi bija jâaiziet no institûtu direktoru amatiem gan arhitektam<br />

Ernestam Ðtâlbergam, gan Paulam Stradiòam, gan Alfredam Ieviòam, gan Nikolajam<br />

Brâzmam, gan pat Andrejam Upîtim!<br />

Neskarot ZA kâ integrâlas sistçmas vçsturi kopumâ, ko pusstundâ izklâstît nav<br />

iespçjams, komentçðanu tikai daþus izvçlçtus attçlus.<br />

Attçlâ redzam ZA vadîtâju grupu pie çkas Smilðu ielâ 1, redzam Andreja Upîða<br />

godinâðanu 70 gadu jubilejâ Prezidija sçþu zâlç, redzam pirmos Zinâtòu akadçmijas<br />

pçtnieciskâ darba plânus, kas ir vienreizçji toreizçjâs Latvijas zinâtniskâ potenciâla un<br />

173


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

zinâtnisko nodomu inventarizâcijas akti – ðos plânus gan izpildîja mazâ mçrâ, pati<br />

toreizçjâ dzîve tos koriìçja un daudzi potenciâlie izpildîtâji tika padzîti no darba, pat<br />

arestçti. Arvîds Kalniòð attîstîja savu Meþsaimniecîbas institûtu, kur S. Hillers<br />

izstrâdâja pirmos ârstniecîbas preparâtus, saòçma Staïina prçmiju par PASK (1951) un<br />

pirmo Latv. PSR Valsts prçmiju par furacilînu (1957). P. Stradiòð izvçrsa onkoloìijas<br />

pçtîjumus, radîja Medicînas vçstures muzeju, kas lîdz 1952.g. darbojâs ZA sistçmâ,<br />

taèu drîz tika ïoti asi kritizçts gan par “kaitîgu lekciju” gerontoloìijâ, gan par kâdu<br />

<strong>of</strong>iciâlu runu Viïòâ, kur bija aicinâjis neiepludinât ne ârstniecîbâ, ne zinâtnç<br />

nekompetentus caurbraucçjus karjeristus no citâm PSRS republikâm bez vietçjo<br />

îpatnîbu un valodu zinâðanâm (1947.g. oktobrî tika rîkota îpaða ZA pilnsapulce<br />

P. Stradiòa kïûdu kritikai, vienîgâ ðâda veida pilnsapulce ZA vçsturç, kur galveno<br />

triecienu deva pats Arvîds Pelðe); Asus uzbrukumus pieredzçja Augusts Kirhenðteins,<br />

kas bija organizçjis Mikrobioloìijas institûtu, kur viòa lîdzgaitniece Rita Kukaine<br />

izvçrsa pçtîjumus virusoloìijâ, poliomelîta un leikoþu pçtniecîbâ.<br />

P. Lejiòa pçctecis prezidenta amatâ agroíîmiíis Jânis Peive, kuram ðogad aprit<br />

100 gadi, saòçma 1964.g. Ïeòina prçmiju par mikroelementu bioloìiskâs lomas<br />

pçtîjumiem (pirms viòa 1958.g. tâdu bija saòçmis Jânis Endzelîns par “Latvieðu<br />

valodas gramatiku”).<br />

Tipisku laikmeta ainu redzam Baltijas republiku apspriedç par lauksaimniecîbas<br />

zinâtni Peives vadîbâ, ar Kalnbçrziòa, Lâèa un akadçmiíu Sukaèova un Pavlovska<br />

lîdzdalîbu.<br />

Redzam raksturîgu vadoðo akadçmiíu grupu 1955.g., apsprieþam problçmas<br />

J. Peives vadîbâ. Aizmugurç viceprezidents, ekonomists, bûtîbâ viens no vadoðajiem<br />

nacionâlkomunistiem Fricis Deglavs, kura tuvâkais lîdzgaitnieks Pauls Dzçrve<br />

vienîgais ZA vçsturç tika izslçgts no ZA sastâva 1960.g., pçc Berklava opozicionârâs<br />

grupas sagrâves, atjaunots ZA sastâvâ 1987. gadâ.<br />

F. Deglavam mums jâpateicas, ka nenobeigtais “Kolhoznieku nams” tika nodots<br />

ZA par rezidenci 1956.–1957.g. (nedçïu pirms savas nâves Deglavs panâca visas<br />

Augstceltnes, arî konferenèu zâles nodoðanu ZA rîcîbâ un asignçjumus celtniecîbas<br />

darbu pabeigðanai 1958. gadâ). Augstceltnes veidolu redzam attçlotu ZA 25 gadu<br />

jubilejas medaïâ 1971. gadâ.<br />

K. Plaudes prezidentûras laikâ 1961.g. tika atklâts ZA Kodolreaktors, kura darbîba<br />

apturçta 1998.g. 19. jûnijâ. Viòa laikâ tika uzcelta Akadçmijas pilsçtiòa pie “Teikas”<br />

ar Organiskâs sintçzes, Fizikâlâs enerìçtikas, Koksnes íîmijas, Polimçru mehânikas,<br />

Elektronikas un skaitïojamâs tehnikas institûtu çkâm. Visilgâk ZA vadîja prezidents<br />

Aleksandrs Mâlmeisters (1970–1984), bet îpaði – akadçmiíis–sekretârs Vilis Samsons<br />

(1961–1992). Samsons aktîvi piedalîjâs Raiòa Kopotu rakstu 30 sçjumu veidoðanâ<br />

(1977–1988), ðî izdevuma veidotâjus, izdevçjus, komentçtâjus, kuru vidû ir<br />

174


LZA SENÂTA DARBÎBA<br />

arî akadçmiíi J. Kalniòð un V. Hausmanis, redzam pie Raiòa pieminekïa, un kopâ ar<br />

viòiem jau ir Vaira un Imants Freibergi, tolaik vçl viesi no Kanâdas, bet vçlâk – mûsu<br />

ZA saimes locekïi.<br />

Vislielâkais un nozîmîgâkais zinâtnieku saiets, kâds jebkad noticis Latvijâ, bija<br />

IUPAC VII Dabasvielu íîmijas simpozijs Rîgâ ar 1900 dalîbniekiem (to skaitâ 900<br />

ârzemnieki no 40 valstîm, 4 Nobela prçmijas laureâti), kur Nobela prçmijas laureâts<br />

Horâna ziòoja par pirmo mâkslîgâ gçna sintçzi, bet cits Nobela laureâts – Vudvords<br />

par gandrîz paobeigtu B 12 vitamîna totâlo sintçzi, savukârt Dþerasi – par saviem<br />

pçtîjumiem dzimumhormonu stereoîdu jomâ. Ðis simpozijs notika 1970.g. jûnijâ<br />

jaunajâ Sporta pilî (plenârlekcijâs – 4000 klausîtâju), to organizçja akad. S. Hillers,<br />

kuru redzam sarunâ ar Horânu. S. Hillers lika pamatus OSI un jaunu ârstniecîbas<br />

preparâtu meklçjumiem. ZA ietvaros attîstîjâs arî magnçtiskâ hidrodinamika, polimçru<br />

mehânika, koksnes íîmija u.tml.<br />

Pçdçjais ZA prezidents pirms Atmodas bija fizikâlíîmiíis Bruno Puriòð, kura<br />

laikâ Akadçmija sasniedza vislielâko darbinieku skaitu – 8090 personas 1988.g.<br />

janvârî. Attçlâ redzam ZA sazaroto struktûru, kas aptvçra institûtus un raþotnes.<br />

Nevar ðe skart visu pretrunîgo notikumu spektru ar un ap ZA “treðâs atmodas”<br />

laikâ – te ir gan R. Kukaines veiktâs ekoloìiskâs ekspedîcijas Daugavpils HES<br />

celtniecîbas apturçðanai, A. Blinkenas lîdzdalîba 1989.g. valsts valodas likuma<br />

izstrâdç, cîòa par nacionâlo simboliku, pirmâs zinâtniskâs diskusijas par Latvijas<br />

vçsturi, asas diskusijas par zinâtnes nâkotni Latvijâ, kas tolaik likâs prioritâra joma,<br />

ZA demokratizâcijas centieni. ZA loma ðajos notikumos bija pretrunîga – pati ZA, tâs<br />

toreizçjâ vadîba nereti it kâ distancçjâs no ðiem notikumiem, deklarçja labâkajâ<br />

gadîjumâ apolitiskumu. Nosaukumam “Latvijas Zinâtòu akadçmija” tajos apstâkïos<br />

bija principiâla nozîme, jo tas 1) parâdîja ZA nostâju Latvijas valstiskuma jautâjumâ,<br />

norobeþoðanos no LPSR; 2) ïautu ievçlçt LZA sastâvâ ârzemju latvieðus kâ ârzemju<br />

un goda locekïus, jo viòi nepiekrita ievçlçðanai LPSR ZA. Taèu ðis priekðlikums<br />

LPSR ZA kopsapulcç ne 1989.g. 26. oktobra, ne 1990.g. 4. janvâra kopsapulcç neguva<br />

2/3 balsu, debates izvçrsâs tik asas, ka Samsons ierosinâja apsprieðanu pârtraukt, jo<br />

“akadçmiíiem ceïas asinsspiediens”. Nosaukuma maiòu îstenoja ar Ministru padomes<br />

un premjera Viïòa Breða atbalstu – 1990.g. 15. martâ MP pieòçma lçmumu Nr. 67<br />

“par grozîjumiem Latv. PSR ZA Statûtos un tâs pârdçvçðanu”, vienlaikus atdot LU<br />

nosaukumu P. Stuèkas LVU, pârdçvçjot A. Pelðes RPI par RTU. Bija jâiztur pat<br />

vesela cîòa, lai mainîtu Latvijas PSR ZA nosaukumu pret LZA nosaukumu 1990.g.<br />

15. martâ.<br />

Atseviðíi Akadçmijas locekïi bija visai aktîvi gan Zinâtnieku savienîbas organizçðanâ,<br />

gan LTF organizçðanâ un akcijâs, kas ïâva atgût Latvijas valstisko neatkarîbu<br />

1990.–1991. gadâ.<br />

175


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

Daudzi ZA locekïi rosîgi piedalîjâs 1. Vispasaules Latvieðu zinâtnieku kongresa<br />

organizçðanâ 1991.g. jûlijâ, mçnesi pirms augusta puèa. Kongresa ietvaros 16. jûlijâ<br />

notika pirmâ LZA kopsapulces sesija ar 20 jaunievçlçto ârzemju locekïu piedalîðanos,<br />

kurâ pasniedza ârzemju locekïu un goda doktoru diplomus. Attçlâ redzam ZA rîkoto<br />

pieòemðanu Lielupç, kur centrâ ir mûsu ZA pirmâ mecenâte – Nobela prçmijas<br />

laureâta Hermaòa Ðtaudingera sieva un lîdzgaitniece Magda Ðtaudingere-Voita, LZA<br />

goda locekle un Lielâs medaïas saòçmçja, kas no vîra Nobela prçmijas noguldîjuma<br />

procentiem LZA ziedoja 30 tûkstoðus DM.<br />

Daudzo diskusiju rezultâtâ, ne bez principiâlâm domstarpîbâm, 1992.g. nonâca pie<br />

jaunas ZA koncepcijas pçc Skandinâvijas ZA parauga – ZA darbojas kâ individuâlu<br />

ievçlçtu zinâtnieku kopums, nevis kâ hibrîdveidojums – locekïu kopa un institûtu<br />

asociâcija. Ðie principi iekïauti ZA Hartâ, ko pieòçma 1992.g. 14. februâra<br />

kopsapulces sesijâ. Atgâdinâðu, ka pirmajâ balsojumâ jaunâ Harta apstiprinâðanai<br />

vajadzîgâs 2/3 balsu nesavâca (par hibrîdakadçmiju iestâjâs R. Kukaine, P. Guïâns,<br />

M. Beíers, U. Viesturs, A. Blinkena), pietrûka 1 balss, bet, kad sçdes vadîbu atkal<br />

pâròçma prezidents J. Lielpçters, kas bija izgâjis uzsmçíçt, atsâkâs îsa, emocionâla<br />

diskusija un otrajâ balsojumâ Hartu akceptçja.<br />

Ðajâ kopsapulcç sâkumâ piedalîjâs arî Zviedrijas Karaliskâs ZA vadîtâji –<br />

prezidents Torvalds Laurents un ìenerâlsekretârs Karls Ûlafs Jâkobsons. J. Lielpçters<br />

pasniedza akadçmiíu diplomus jaunievçlçtajiem akadçmiíiem, kuru skaitâ bija arî<br />

T. Millers un J. Ekmanis, tâpat goda locekïu un goda doktoru diplomus. Ðie<br />

jaunievçlçtie akadçmijas locekïi piedalîjâs balsoðanâ par Hartu, un viòu balsis izðíîra<br />

ZA nâkotni. Tiem apstâkïiem tas bija pareizs lçmums.<br />

Tâdâ kârtâ 1946.g. dibinâto ZA izdevâs saglabât, to transformçjot. Un 14. februâris,<br />

tikai 1992.g. 14. februâris atkal ir atskaites punkts ZA darbîbas sâkumam jaunâ<br />

statusâ. Arî ðajâ laika posmâ notikumu bijis daudz, to varbût varçsim aplûkot citugad<br />

ðâdâ paðâ dienâ, taèu gribu atgâdinât daþu ZA iniciatîvu sâkumus, piem., Letonikas<br />

programmas aizsâkumu 1995.g., kas vainagojâs ar I Letonikas kongresu 2005. gadâ,<br />

un 1996.g. februâri, kad LZA 50 gadu jubilejâ ar apsveikuma runu uzstâjâs toreizçjais<br />

Valsts prezidents Guntis Ulmanis un apsveikumu teica arî toreizçjais Augstâkâs<br />

izglîtîbas un zinâtnes valsts ministrs Pçteris Cimdiòð, kurð tieði tad sâka bij. ZA<br />

vienlaidus integrçðanu universitâtçs. Daþus no prezidentiem varat redzçt arî vaigâ ðajâ<br />

Senâta sçdç.<br />

Pçc 1992. gada 14. februâra<br />

Aizvadîtajos 14 gados iedibinâti “personâlakadçmijas” tradîciju iedîgïi<br />

Akadçmija funkcionç bez institûtiem un bez administratîvas varas<br />

176


LZA SENÂTA DARBÎBA<br />

Lielâ mçrâ atjauninâts un paplaðinâts LZA locekïu korpuss, tas samçrâ adekvâti<br />

aptver Latvijas zinâtnisko eliti (bet ne visu!)<br />

LZA vieno daþâdu nozaru zinâtniekus un daþâdas universitâtes (arî ârpus Rîgas)<br />

Ârzemju locekïu korpusâ iesaistîta Latvijas izcelsmes zinâtnieku vecâkâ daïa<br />

Mçìinâts uzturçt zinâtnes prestiþu sabiedrîbâ, popularizçt zinâtni (zinâtnes<br />

popularizçðana)<br />

LZA rosina plaðâkas sabiedriskas iniciatîvas, arî perifçrijâ (reìionâlâs identitâtes)<br />

LZA dod savus atzinumus un ierosinâjumus par zinâtniskâm u. c. nozîmîgâm<br />

problçmâm<br />

LZA reâli veic:<br />

1. Pçtîjumu un pçtnieku izvçrtçðana un nominâcijas: ievçlçðana LZA; vârdbalvu<br />

pieðíirðana; svarîgâko Latvijas zinâtnes notikumu un gada labâko izgudrotâju<br />

nosaukðana; zinâtniskâs kvalifikâcijas komisijas darbs<br />

2. LZA sçdes, Latvijai aktuâlu zinâtnes virzienu akcentçðana<br />

3. Starpdisciplinâru pçtîjumu ievirze (Letonikas u.c. programmas)<br />

4. Zinâtniskâ mecenâtisma veicinâðana (balvas un stipendijas kopâ ar firmâm), arî<br />

jauno pçtnieku atbalsts!<br />

5. Valsts emeritçto zinâtnieku aprûpe<br />

6. Mûsdienu Latvijas zinâtnes faktu un aktuâlo datu fiksçðana (datubâzes par<br />

zinâtniekiem, izgudrotâjiem u.tml.), par zinâtnes organizâciju<br />

7. Zinâtnes vçstures liecîbu un zinâtnisko tradîciju izkopðana (arî pieminekïi)<br />

8. Latvieðu zinâtniskâs terminoloìijas izstrâde<br />

9. Zinâtniskâs sadarbîbas veicinâðana Latvijâ (arî pçtniecisku centru rosinâðana un<br />

to atbalsts perifçrijâ)<br />

10. Starptautiskâ zinâtniskâ sadarbîba, Latvijas zinâtnes reprezentâcija ârzemçs<br />

(ES zinâtnes struktûrâs; arî Baltijas intelektuâlâs sadarbîbas konferences)<br />

Jautâjumi nâkotnei, retorika (Quo vadis, Academia)<br />

1. Vai LZA spçj veikt visas Hartâ iekïautâs funkcijas (enciklopçdijas, bibliotçkas,<br />

izdevçjdarbîba utml.)<br />

2. ZA “griesti” un“sienas”;<br />

griesti – intelektuâlais un “aktîvais” LZA potenciâls<br />

177


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

sienas – funkcijas, darboðanâs sfçru kopums<br />

(Vai ZA veidojama kâ istabiòa vai kâ katedrâle )<br />

3. Vai LZA ir pievilcîga, autoritatîva, pat pazîstama pçtniecîbâ iesaistîtajai jaunatnei<br />

Ko darît ðajâ virzienâ<br />

4. Kâ nodroðinât LZA “aktîvâs daïas” pçctecîbu, kâdi akadçmiíi pulcçsies Senâta<br />

zâlç 2021. gadâ<br />

5. Vai LZA loma Latvijâ samazinâs vai pieaug<br />

(Vai ZA loma postmodernisma pasaulç saðaurinâs vai pieaug)<br />

6. Vai LZA jâsaglabâ neatkarîba no politiíiem (Mûs nevar “abonçt”, mûs nevar<br />

nopirkt) Vai vçl cieðâk jâsaistâs ar zinâtnes valsts administrâciju<br />

7. Vai Latvijâ nâkotnç var veidoties pçtniecisku institûtu kopa ârpus universitâtçm<br />

(Planka, Frauenh<strong>of</strong>era sistçmas)<br />

Ja veidosies, vai tiem jâbût saistîtiem ar personâlo LZA<br />

8. Vai Humanitâro un sociâlo institûtu kopai jâpaliek Augstceltnç saistîbâ gan ar<br />

LZA, gan ar LU u.c. augstskolâm (“Letonikas” attîstîba)<br />

[Nacionâli nozîmîgo vçrtîbu krâjums – etnogrâfisku, lingvistisku, folkloras<br />

dokumentu kolekcijas un arhîvi, datubâzes par zinâtniekiem]<br />

9. Kas jâdara, lai Latvijâ veidotos (saglabâtos) lielformâta, principiâla zinâtne<br />

Vai Latvija tâdu spçj veidot un uzturçt (zinâtniskas universitâtes)<br />

7. martâ<br />

LZA îstenais loceklis Elmârs Grçns<br />

Pirmie soïi molekulârajâ bioloìijâ: cilvçki, idejas, risinâjumi, perspektîvas<br />

Hillera lasîjumos savu runu es pabeidzu ar periodu, kad sâkâs Latvijas neatkarîba,<br />

ðodien es gribçtu runât arî par paðreizçjo stâvokli un nâkotnes perspektîvâm. Nav vairs<br />

daudz cilvçku, kas varçtu pastâstît par kâdu zinâtnes nozari no tâs dzimðanas brîþa lîdz<br />

tagadnei. Molekulârâ bioloìija ir tâda nozare, ar kuru man bijusi tâ laime un iespçja<br />

bût saistîtam no tâs pirmsâkumiem. Es stâstîðu nedaudz populârâk, jo visi klausîtâji<br />

ðeit nav biologi. Molekulârâ bioloìija kâ nozare dzima un radâs Latvijas Organiskâs<br />

sintçzes institûtâ. Pateicîba par to pienâkas diviem cilvçkiem, kuri ðai dzimðanai<br />

stâvçja klât – G. Vanagam un S. Hilleram – viòi deva iespçju izteikties. G. Vanags<br />

bija ïoti brîvs, ïoti atraktîvs cilvçks, studenti pie viòa nâca no pirmajâm dienâm pçc<br />

178


LZA SENÂTA DARBÎBA<br />

iestâðanâs Íîmijas fakultâtç. S.Hillers bija izcilâkais zinâtnes organizators, kâds<br />

Latvijâ jebkad bijis. Tâtad – molekulârâs bioloìijas pirmsâkums 1964.gada rudenî –<br />

G.Duburs, G.Èipçns, R.Þagata, M.Lîdaka, E.Grçns. Ar Maskavas finansçjumu dibinâs<br />

mazas struktûrvienîbas, kas gatavas riskçt un sâkt kaut ko pilnîgi jaunu. Citi vairâk vai<br />

mazâk palika tuvâk organiskajai sintçzei, es riskçju visvairâk. 1969.gadâ sâkâm<br />

strâdât atseviðía grupiòa piecu cilvçku sastâvâ, mums ïâva strâdât piecus gadus,<br />

neprasot rezultâtus. Pirmie, kas sâka – Inta Jansone, Regîna Reinh<strong>of</strong>a, Guntis<br />

Rozentâls, Valdis Bçrziòð, Valdis Tauriòð. Vçlâk pievienojâs V.Baumanis, P.Pumpçns,<br />

G.Borisova, Cielçns, E.Stankçvièa, A.Cîmanis (tagad strâdâ Izraçlâ), A.Diðlers,<br />

T.Kozlovska, V.Bièko, Z.Ðomðteine u.c. Pirmie pieci gadi bija bez reâlas materiâlâs<br />

bâzes un bez zinâðanâm. Uz ârzemçm mûs nelaida, nâcâs visu apgût paðiem bez<br />

jebkâdas palîdzîbas. Pavçrsiens bija 1970.gads – Rîgâ notika starptautiskais JUPAC<br />

simpozijs par dabas vielu íîmiju. Tas bija un joprojâm ir vienreizçjs notikums<br />

Latvijâ – tajâ piedalîjâs 4 Nobela prçmijas laureâti un daudzi pasaulç vispâratzîti<br />

íîmiíi. Ðî simpozija nozîmi mçs tikai tagad pa îstam apzinâmies. Un ðajâ simpozijâ<br />

mçs râdîjâm arî savus rezultâtus. Parâdîjâs arî mûsu pirmâs publikâcijas centrâlajos<br />

þurnâlos – par nukleînskâbes modifikâciju 3' galâ. Toreiz vçl neprata noteikt<br />

nukleînskâbju struktûru, to mçìinâja darît, kaut vai iezîmçjot galu. Tad parâdîjâs<br />

iespçjas pierâdît ribosomu RNS nepârtrauktîbu, jo iezîmçjâs tikai vienâ galâ. Tas bija<br />

pietiekami liels sasniegums tam laikam, kaut sperti bija tikai pirmie soïi. Mûsu<br />

“zvaigþòu stunda” pienâca 1975.gadâ, kad Kijevâ notika PSRS–ASV simpozijs<br />

Kijevâ: visiem bija pârsteigums par mûsu lîmeni. Togad mçs arî sâkam publicçties<br />

prestiþâkajos rietumu þurnâlos un kïûstam plaði pazîstami un OSI dibina Nukleînskâbju<br />

íîmijas laboratoriju (19 cilv.). Diemþçl, S.Hillers to vairs nepieredzçja. Mûsu<br />

zinâtniskâ lîmeòa apliecinâjums bija bakter<strong>of</strong>âga MS2 RNS replikâcijas gçna<br />

iniciâcijas rajona funkcionâlâ organizâcija. Pasaulç tolaik ïoti daudzi strâdâja pie ðî<br />

jautâjuma. Mçs pçtîjâm struktûru starp abiem gçniem, to, kâda loma ir nukleotîdiem.<br />

Radîjâm daþâda garuma nukleînskâbju virknîtes un pçtîjâm aktivitâti.<br />

Sekoja oligoribonukleotîdu enzimâtiskâ un íîmiskâ sintçze, mainîjâm nukleotîdu<br />

kompozîciju (Regînas Renh<strong>of</strong>as un Evas Stankçvièas grupâs). Lîmenis bija sasniegts.<br />

Otrs mezgla punkts bija veiksmîgs RNS fâgu replikâcijas mehânisma risinâjums,<br />

atjûdzot fâga replikâciju no ðûnas procesiem ar rifamicînu (P.Pumpçns). Tikai<br />

tolaik vçl vâjâs datortehnikas dçï nevarçja uztaisît matemâtisko modeli. Septiòdesmitie<br />

gadi<br />

noslçdza vienu svarîgu posmu gan mûsu zinâtnç, gan arî pasaulç – t.s. “tîrâs”<br />

molekulârâs bioloìijas çru.<br />

Astoòdesmitie gadi nâca ar jaunâm grandiozâm iespçjâm un izaicinâjumiem –<br />

sâkâs gçnu inþenierijas un modernâs biotehnoloìijas laikmets<br />

179


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

Mçs nedrîkstçjâm palaist garâm ðo vienreizçjo iespçju ... un to mçs nepalaidâm.<br />

Tad nâca pie mums jauni cilvçki, mçs bijâm pietiekoði daudz, pie mums “rûdîjâs”<br />

daudzi vçlâkie valsts iestâþu un firmu vadîtâji – Valdis Tauriòð, Juris Bundulis, Maija<br />

Bundule. Tâlâkâ izaugsme - 1988.gadâ OSI nodibinâja Molekulârâs bioloìijas nodaïu<br />

(sâkumâ 41 cilv.):<br />

1. Proteînu inþenierijas laboratorija (vad. Pauls Pumpçns) – 12 cilv.<br />

2. Gçnu inþenierijas laboratorija (vad. Aleksands Cîmanis) – 13 cilv.<br />

3. Rekombinantu biotehnoloìijas laboratorija (vad. Valdis Bçrziòð) – 14 cilv.<br />

4. Polinukleotîdu sintçzes grupa (vad. Regîna Renh<strong>of</strong>a) – 6 cilv. Vçlâk mums<br />

pievienojas Oligonukleotîdu sintçzes grupa (vad. Eva Stankçvièa) – 6 cilv. un mums<br />

OSI kïuva jau par ðauru (gan tieðâ, gan pârnestâ nozîmç), mçs pârcçlâmies uz<br />

jaunuzcelto Molekulârâs bioloìijas korpusu Krustpils ielâ, tagadçjo “Grindeks”.<br />

1990.gadâ nodibinâjâs Molekulârâs bioloìijas institûts, 1993.gadâ – LU Biomedicînas<br />

pçtîjumu un studiju centru Râtsupîtes ielâ, pievienojot daïu Mikrobioloìijas un<br />

virusoloìijas institûta personâla. Astoòdesmitajos gados (1977) pasaulç sâkâs gçnu<br />

inþenierijas çra, pie mums to aizsâka P.Pumpçns. Toreiz no pasaules mçs atpalikâm<br />

par ~ 3 gadiem. Pirmais “kucçns”, kuru nevajadzçja slîcinât – B hepatîta vîrusa DNS<br />

sekvence – pirmâ PSRS, treðâ pasaulç un mûsu pirmâ nopietnâ gçnu inþenierijas<br />

publikâcija (Äîêëàäû ÀÍ ÑÑÑÐ, 1981, ò. 260, 1022–1024.). Sâkâs B hepatîta vîrusa<br />

gçnu ekspresijas drudzis ar mainîgâm sekmçm, iekðçjâ antigçna vîrusveidîgu daïiòu<br />

konstruçðana, ko darâm arî ðobrîd. VLP iesâkâs toreiz (tas nav vîruss, tikai apvalks, ko<br />

var modificçt). Notika mûsu ielauðanâs lielajâ un politizçtajâ rekombinatu biotehnoloìijas<br />

biznesâ.<br />

Mçìinâjums Nr.1 – Alfa interferons (-IFN):<br />

izejmateriâls – inducçti leikocîti: Ïeòingradas Pastçra institûts<br />

reversâ transkriptâze un “know how”: Molekulârâs bioloìijas un ìçtikas<br />

institûts Kijevâ<br />

IFN mRNS ekspresija oocitos, IFN noteikðana un bioloìiskâ aktivitâtes<br />

pârbaude: Mikrobioloìijas un virusoloìijas institûts Rîgâ<br />

mçìinâjumi radît tehnoloìiju: OSI Eksperimentâlâ rûpnîca (tagad Grindeks)<br />

vadoði norâdîjumi un ður tur arî palîdzîba: Bioorganiskâs íîmijas institûts<br />

Maskavâ<br />

pârçjie “sîkumi” – mRNS iegûðana, reversâ transkripcija, klonçðana, selekcija,<br />

ekspresijas klonu konstruçðana, ekspresija, IFN preparâta attîrîðana utt. utt.: mûsu<br />

komanda OSI<br />

180


LZA SENÂTA DARBÎBA<br />

Rezultâti:<br />

IFN-A subtipa gçna konstruçðana – galva Maskavâ, bet aste Rîgâ ...<br />

jauns á-interferona subtips – áIFN-N un áIFN gçnu struktûra<br />

IFN-N produkts ampulâs, salîdzinoðâ antivirâlâ un antiproliferatîvâ aktivitâte.<br />

Mçìinâjums Nr.2 – Interleikîns 2 (perspektîvs pretvçþa preparâts).<br />

Ar interleikîna 2 (IL2) biotehnoloìiju mçs aizgâjâm vistâlâk.<br />

Sadarbîbas partneri:<br />

stimulçta limfocîtu kultûra un IL2 detektçðana: Imunoloìijas institûts Minskâ<br />

IL2 iegûðanas tehnoloìija unpreparâta uzstrâde: OSI Eksperimentâlâ rûpnîca<br />

(tagad Grindeks)<br />

IL2 ekspresija raugâ: Îpaði tîru biopreparâtu pçtnieciskais institûts Maskavâ<br />

IL2 preparâta biopârbaudes (toksikoloìija, pretvçþa aktivitâte uc.): Onkoloìijas<br />

centrs Maskavâ<br />

IL2 imunostimulatora aktivitâte: Organiskâs kîmijas un bioíîmijas institûts<br />

Prâgâ.<br />

OSI Eksperimentâlajâ rûpnîcâ tika iekârtota pilotiekârta IL2 tehnoloìijas izstrâdei<br />

un preparâta raþoðanai bioloìiskajâm pârbaudçm (vad. Juris Bundulis). Viss noritçja<br />

ïoti sekmîgi, bet tad ... sabruka PSRS. Nabadzîgâ Latvija nevarçja nodroðinât raþoðanu<br />

ar biotehnoloìiskâm metodçm.<br />

Pagâja ilgâks laiks, pirms mçs atkal atgriezâmies pie biotehnoloìijas. Un tâ jau ir<br />

ðodiena – moderno tehnoloìiju laikmets. LU BMC ðodien balstâs uz izglîtîbu,<br />

tehnoloìijâm un zinâtnisko sadarbîbu. Izglîtîbâ mçs sadarbojamies ar LU, RSU,<br />

tehnoloìijâs ar ASLA Biotech, GenEra, A/S Grindeks, Cytos Biotech GmbH, Rhein<br />

Biotech GmbH. Arvien vairâk medicîniskos preparâtos ielauþas biotehnoloìija, un<br />

mçs gribçtu biotehnoloìiskos procesus palaist arî Latvijâ. Ðobrîd mûsu ðtatos ir 109<br />

cilvçki, vidçjais vecums<br />

39 gadi, 45 doktori, 14 doktorantûras studenti. Darba pr<strong>of</strong>ils – gçnu tehnoloìijas,<br />

genoma pçtîjumi, biomedicîna. Galvenie pçtîjumu virzieni:<br />

Vîrusu daïiòu un proteînu kapsîdu telpiskâ struktûra un paðsavâkðanâs. Kapsîdu<br />

programmçta modifikâcija, lai radîtu jaunas paaudzes biokorekcijas lîdzekïus –<br />

vakcînas, imûnmodulatorus un gçnu terapijas lîdzekïus.<br />

Gçnu un proteînu struktûra un funkcijas, to darbîbas regulâcijas molekulârie<br />

mehânismi. Gçnu ekspresija.<br />

181


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

Infekciju, onkoloìisko un iedzimto slimîbu molekulârâ un epidemioloìiskâ<br />

analîze un diagnostika. Jauni lîdzekïi un metodes veselîbas monitoringam, preventîvai<br />

un terapeitiskai medicînai.<br />

LU BMC kalpo kâ Latvijas genoma pçtîðanas centrs, kas nodroðina DNS<br />

struktûras noteikðanu un genotipçðanas pçtîjumus, veido un uztur Latvijas iedzîvotâju<br />

genoma datubâzi.<br />

Piedalâmies arî vairâkos ES projektos. Latvijas genoma programmas pilotprojekts<br />

iesâkts 2003.gadâ, programmas pirmais posms varçtu sâkties no 2006.gada. Tâ ir<br />

ðodiena, kurâ mçs visumâ jûtamies diezgan stabili. Bet kâdas ir perspektîvas Domâju,<br />

ka BMC kâ struktûra paliks nemainîga, vienalga, vai tâ bûs ar LU nosaukumâ vai bez,<br />

jo turpinâsim sadarboties ar universitâtçm. Attîstîbas stimuls ir augstâkâ izglîtîba un<br />

fundamentâlâ zinâtne. Jautâjums, vai Latvijâ iespçjams uzturçt augsta lîmeòa zinâtni<br />

bez sadarbîbas ar ârvalstu laboratorijâm Latvijas industrija nestimulç augstu tehnoloìiju<br />

attîstîbu, tâ nav spçjîga ðâdas tehnoloìijas izmantot. Vienîgais ceïð – kontaktçt<br />

ar labâkajâm laboratorijâm Rietumos, tas neïaus mums ieslîgt provinciâlismâ. BMC<br />

var darboties kâ skolu un seminâru rîkoðanas centrs, kâ saikne ar augstâko izglîtîbu<br />

vispâr. Latvijâ nepiecieðams biotehnoloìiju pârneses centrs, vai Latvijas Valsts varçs<br />

ieguldît lîdzekïus ðâda centra radîðanai Genoma datubâze – vai tâ bûs Tâtad nâkotne<br />

ir liela jautâjuma zîme!<br />

12. septembrî<br />

LZA korespondçtâjlocekle Raita Karnîte<br />

Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbas mçría un struktûrpolitikas<br />

atbilstîba<br />

Man ir milzîgs gods runât ðai auditorijai, un arî ïoti grûti to darît. Parasti es<br />

nerunâju par tik plaðu tçmu, bet ðoreiz to izvçlçjos apzinâti, jo tâ ir makroekonomika,<br />

kas koncentrç visu, kas notiek tautsaimniecîbâ.<br />

Ziòojuma atslçgas vârdi ir tautsaimniecîbas attîstîbas mçríis, tautsaimniecîbas<br />

struktûrpolitika un atbilstîba.<br />

Tautsaimniecîbas attîstîbas mçríis ir cilvçku dzîves kvalitâtes uzlaboðanâs.<br />

Ekonomikâ to reducç uz tautas labklâjîbu, to mçra ar iekðzemes kopprodukta (IKP)<br />

apjomu uz vienu valsts iedzîvotâju, vai ar nacionâlâ kopprodukta apjomu uz vienu<br />

valsts iedzîvotâju. Salîdzinâðanai lieto râdîtâju – IKP uz 1 iedzîvotâju pçc pirktspçjas<br />

paritâtes standarta.<br />

Tautsaimniecîbas struktûrpolitika ir ekonomisko politiku kopums, kas mçrítiecîgi<br />

vçrsts uz vçlamâs tautsaimniecîbas struktûras izveidoðanos. Struktûrpolitiku<br />

182


LZA SENÂTA DARBÎBA<br />

formulç ilgtermiòa stratçìiskajos dokumentos – nozaru, problçmu vai tautsaimniecîbas<br />

kopumâ. Pçdçjais svarîgâkais struktûrpolitikas dokuments ir Nacionâlais<br />

attîstîbas plâns.<br />

Novçrtçt atbilstîbu nozîmç atbildçt uz jautâjumu – vai tautsaimniecîbas struktûrpolitikas<br />

îstenoðana sekmçs tautsaimniecîbas mçría sasniegðanu.<br />

Labklâjîbas avots ir no jauna radîtâ vçrtîba. Tâ kâ Latvijâ strauji samazinâs<br />

iedzîvotâju skaits, un lîdz ar to darba resursu pieejamîba, tautsaimniecîbas struktûrâ<br />

vçlams palielinât tâdu nozaru daïu, kuras dos lielâku pievienoto vçrtîbu uz vienu<br />

strâdâjoðo.<br />

Pçdçjos desmit gados tautsaimniecîbas attîstîba ir ïoti strauja, bet struktûrâ dominç<br />

konjunktûras vadîtas nozares (tirdzniecîba, darîjumi ar nekustamiem îpaðumiem,<br />

transports). Ðo nozaru attîstîbu veicina globâlie procesi un brîvi finanðu lîdzekïi<br />

pasaules ekonomiskajâ telpâ. Rûpniecîbas îpatsvars Latvijas IKP 2006. gada 1. ceturksnî<br />

bija tikai 12,7%, pakalpojumu 75,1%, bet no tiem 22,6% tirdzniecîba, 13,2%<br />

darîjumi ar nekustamiem îpaðumiem, 13,6% transports. Ðîm nozarçm ir lielâkais<br />

ieguldîjums tautsaimniecîbas augsmç un augstâkâ produktivitâte.<br />

Konjunktûras vadîtai tautsaimniecîbai ir âtra augsme, bet augsts risks, liela<br />

atkarîba no ârçjiem apstâkïiem. Bûtiskâkie ârçjie ietekmçjoðie faktori paðlaik ir<br />

pasaules sistçmas krîze, kas saistîta ar varas polu maiòu, valûtas spçku attiecîbu<br />

izmaiòu globâlajâ telpâ, nekustamâ îpaðuma tirgus krîze (ASV jau sâkusies),<br />

iespçjamie satricinâjumi naftas tirgû, saistîbâ ar notikumiem Âzijas valstîs un<br />

Dienvidamerikâ un citi.<br />

Bûtiskâkie iekðçjie ietekmçjoðie faktori ir darbaspçka skaitliskais trûkums un<br />

kvalifikâcijas neatbilstîba izveidotajai tautsaimniecîbas struktûrai, nesaskaòotîba starp<br />

augsmes faktoriem un jomâm, kuras tie ietekmç (piemçram, transports un tûrisms),<br />

satricinâjumi mâjokïu tirgû, kas var radît individuâlos bankrotus, sociâlo spriedzi,<br />

emigrâciju un padziïinât demogrâfisko krîzi, inflâcija un cenu kâpums.<br />

Novçrtçjot Latvijâ piedâvâto struktûrpolitiku (tai skaitâ Latvijas Nacionâlajâ<br />

attîstîbas plânâ atspoguïoto), var secinât, ka jaunâkajos dokumentos ir uzsvçrta cilvçka<br />

kâ galvenâ raþoðanas faktora nozîme. Tomçr tautsaimniecîbas attîstîbas struktûrpolitika<br />

ir orientçta uz tradicionâlu, zinâmâ mçrâ pat novecojuðu tautsaimniecîbas<br />

modeli. NAP îstenoðana bûtiskas strukturâlas izmaiòas nenesîs (izòemot finanðu<br />

pârdali), bet pârmaiòas var notikt tirgus spçku un notiekoðo pasaules ekonomiskâs un<br />

politiskâs sistçmas izmaiòu ietekmç.<br />

183


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

10. oktobrî<br />

LZA korespondçtâjloceklis Ruvins Ferbers<br />

Divatomu molekulu struktûra un dinamika: jauni rezultâti<br />

Man liels gods uzstâties ar ziòojumu Senâta priekðâ. Stâstîðu par pçdçjo 5 gadu<br />

darba rezultâtiem. Tas ir laiks, kopð esmu ievçlçts par korespondçtâjlocekli, tâ kâ<br />

mans ziòojums bûs kâ atskaite par padarîto darbu.<br />

Pçdçjos 10 gados vismaz èetras Nobela prçmijas tika pieðíirtas par molekulu un<br />

atomu lâzeru spektroskopiju. No 10 laureâtiem 9 nâk no apakðvirziena „Atomu,<br />

molekulu un optiskâ (AMO) fizika” Piecdesmit gados lâzeri no virzîta starojuma<br />

avota kïuvuði par instrumentu, kas ïauj „kontrolçt kvantu pasauli”. AMO komitejas<br />

ziòojums izdala ðâdus aktuâlus virzienus: atomu un molekulu iegûðana pie ïoti zemâm<br />

temperatûrâm (10 -6 –10 -9 grâdu pçc Kelvina), kvantu datori, nan<strong>of</strong>otonika, íîmisko<br />

reakciju kontrole, u.c. 2001. gadâ Nobela prçmija fizikâ tika pieðíirta par jauna vielas<br />

stâvokïa – Bozes-Einðteina kondensâta (BEK) iegûðanu atomos (sârmu metâlu, t. sk.<br />

Na, K, Rb, Cs). Turpmâkie centieni ir veltîti BEK iegûðanai divatomu molekulâs.<br />

Viscerîgâkie pretendenti ir divatomu molekulas, ko veido daþâdi sârmu metâlu atomi<br />

(NaK, NaRb, KRb, NaCs, KCs, RbCs). Tajâ paðâ laikâ trûkst informâcijas par to<br />

struktûru un dinamiku.<br />

Jauni dati par ðo objektu struktûru tika iegûti Latvijas Universitâtes Fizikas nodaïâ<br />

(Lâzeru centrâ un Atomfizikas un spektroskopijas institûtâ) MOLPOL (Molekulu<br />

optiskâs polarizâcijas) laboratorijâ, apvienojot skençjamus lâzerus ar vislabâko ðobrîd<br />

sasniegto spektru uzòemðanas izðíirtspçju un precizitâti. Piemçram, pçtot „pilnîgi<br />

sajauktu” A-b kompleksu un zemâko tripleta stâvokli NaRb molekulâ, tika piedâvâta<br />

konkrçta shçma molekulas iegûðanai lâzeru iedarbîbas rezultâtâ pie ïoti zemas<br />

temperatûras (zem 10 -6 grâdu pçc Kelvina) ar pilnîgi iesaldçtu svârstîbu un rotâcijas<br />

kustîbu. Pçtot molekulu dinamiku (ierosinâto stâvokïu relaksâcijas laikus, elektriskâs<br />

mijiedarbîbas parametrus u.c.), tika konstatçtas lielas dipola momenta vçrtîbas, kas<br />

ïauj prognozçt to izmantoðanas iespçjas nan<strong>of</strong>otonikas jomâ (manipulâcija ar daïiòâm,<br />

elektriskâ lauka attçloðana ar optiskâm metodçm u.c.). Tika paredzçti un eksperimentos<br />

novçroti jauni efekti, proti, leòíisko momentu sadalîjuma simetrijas maiòa<br />

ârçjâ laukâ atomos un divatomu molekulâs.<br />

Ziòojumâ dots pârskats par autora publicçtajiem darbiem, vadîtajâm disertâcijâm<br />

un projektiem.


LZA PREZIDIJA DARBÎBA<br />

LZA PREZIDIJA DARBÎBA<br />

Prezidijs strâdâ saskaòâ ar LZA Statûtiem (p.5.3.2). Prezidijs uz sçdçm sanâk<br />

regulâri, reizi nedçïâ. 2006. gadâ notikusi 41 prezidija sçde. Prezidija uzmanîbas lokâ<br />

2006. gadâ bija galvenokârt ðâdi jautâjumi:<br />

Zinâtnes stâvoklis un zinâtnes politika Latvijâ<br />

LZA un Latvijas zinâtnes budþets 2006. un 2007. gadam<br />

Svarîgâkie notikumi Latvijas un Latvijas zinâtnes dzîvç<br />

Ar Zinâtniskâs darbîbas likumu saistîto normatîvo aktu izstrâde<br />

LZA Senâta sçþu un pilnsapulèu gatavoðana un to rezultâti<br />

LZA organizçtu pasâkumu (konferenèu, sçþu u.tml.) rosinâðana un to norises<br />

izvçrtçðana<br />

LZA un Latvijas zinâtnes starptautiskâs sadarbîbas izvçrtçðana un veicinâðana<br />

Sadarbîba ar Igaunijas, Lietuvas, Ziemeïvalstu u.c. zinâtòu akadçmijâm<br />

Zinâtnes un sabiedrîbas attiecîbas. Sabiedrisko attiecîbu veidoðana. Zinâtnes<br />

atspoguïojums plaðsaziòas lîdzekïos<br />

Sadarbîba ar Rîgas Latvieðu biedrîbu, citâm organizâcijâm<br />

Þurnâla “Latvijas Zinâtòu Akadçmijas Vçstis” izdoðana<br />

Sadarbîba ar Latvijas Akadçmisko bibliotçku<br />

Sadarbîba ar Izglîtîbas un zinâtnes ministriju, Latvijas Zinâtnes padomi un<br />

citâm zinâtni organizçjoðâm institûcijâm<br />

Atbalsts emeritçtajiem zinâtniekiem<br />

Sadarbîba ar atbalstîtâjiem (organizâcijâm, mecenâtiem) un atbalstîtâju lîdzekïu<br />

piesaistîðana pçtîjumiem, balvâm un stipendijâm zinâtniekiem un studentiem<br />

Latvijas zinâtnes sasniegumu izvçrtçðana<br />

LZA balvu pieðíirðana<br />

Uzskaitîtais jautâjumu klâsts ir tradicionâls prezidija darbîbai. 2006. gadâ galvenâ<br />

uzmanîba tika veltîta jautâjumiem, kas bija saistîti ar Latvijas zinâtnes finansçjumu<br />

kopumâ, ar zinâtnisko institûtu statusu un attiecîgiem grozîjumiem likumdoðanâ. LZA<br />

prezidents J. Ekmanis, viceprezidenti A. Siliòð un J. Jansons aktîvi iesaistîjâs zinâtnes<br />

likumdoðanas un finansçjuma jautâjumu apsprieðanâ LR Saeimâ.<br />

Visi prezidija locekïi iekïâvuðies Latvijas Zinâtnes padomes darbâ, ir tâs valdes<br />

locekïi vai eksperti, kas pastâvîgi piedalâs valdes sçdçs. LZA prezidents J. Ekmanis ir<br />

Latvijas Zinâtnes padomes priekðsçdçtâjs un Augstâkâs izglîtîbas padomes priekð-<br />

185


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

sçdçtâja p.i. Viceprezidents J. Jansons ir Latvijas Zinâtnes padomes priekðsçdçtâja<br />

vietnieks. LZA ìenerâlsekretârs R. Valters vada Valsts zinâtniskâs kvalifikâcijas<br />

komisijas darbu un Valsts emeritçto zinâtnieku padomi. Tas viss kopumâ nodroðina<br />

LZA bûtisku ietekmi uz Latvijas zinâtni.<br />

LZA VALDES DARBÎBA<br />

LZA valde strâdâja saskaòâ ar LZA statûtiem un LZA Senâta apstiprinâto<br />

nolikumu. Valdes pârraudzîbâ bija LZA darba organizâcija, LZA pilnsapulèu, Senâta<br />

un Prezidija lçmumu izpilde, kâ arî operatîvâ darba plânoðana.<br />

Valde apsprieda LZA budþeta izpildi 2005. gadâ un 2006. gada budþeta projektu,<br />

LZA sçþu tematiku un procedûru, apstiprinâja LZA darbinieku algu sarakstu, LZA<br />

balvu pieðíirðanas grafiku un finansçjumu, apstiprinâja sçþu un citu LZA pasâkumu<br />

pusgada plânus, koordinçja nodaïu kopîgi organizçtos pasâkumus. Diskutçta LZA<br />

sadarbîba ar LR Saeimas Izglîtîbas un zinâtnes komisiju, Izglîtîbas un zinâtnes<br />

ministriju, Zemkopîbas ministriju, Latvijas Zinâtnes padomi, Augstâkâs izglîtîbas<br />

padomi, universitâtçm, ârzemju partnerorganizâcijâm, TV un citiem Latvijas<br />

plaðsaziòas lîdzekïiem. Plaði diskutçta zinâtnisko institûtu statusa maiòa.<br />

Valde regulâri noklausîjâs LZA lietu pârvaldnieka Vitâlija Kozlovska ziòojumus<br />

par LZA valdîjumâ esoðo objektu apsaimniekoðanu un apsprieda svarîgâkâs<br />

problçmas. 2006. gadâ tika pârdots LZA îpaðums – akadçmiíes E.Gudrinieces<br />

dâvinâtais dzîvoklis un nauda ieskaitîta LZA fondâ. Svarîgâkie Lietu pârvaldes<br />

organizçtie remonta darbi augstceltnç: nomainîti logi augstceltnes pirmâ stâva lîmenî,<br />

uzbûvçts grâmatu veikals vestibilâ, jaunâs izremontçtâs telpâs pârvietota VAS<br />

”Latvijas pasts” nodaïa (ðos darbus daïçji finansçja SEB Unibanka), pabeigta toròa<br />

daïas parapetu un karnîþu nosegðana ar metâla segumu 14.–17. stâvu lîmenî, veikts<br />

kabinetu telpu remonts 120 m 2 platîbâ, divos stâvos izremontçti koridori un<br />

koplietoðanas telpas, rekonstruçtas ûdens padeves un ugunsdroðîbas ûdens sistçmas,<br />

nomainîti sûkòi, noslçdzoðâ armatûra un 60 % maìistrâlo cauruïu.<br />

Valde apstiprinâja LZA augstceltnes remontu un celtniecîbas darbu plânu.<br />

Apspriests Rîgas domes Pilsçtas attîstîbas departamenta sagatavotais detâlplânojums<br />

teritorijai starp Gaiziòa, Gogoïa, Turgeòeva un Maskavas ielu, iespçjamie ceïi<br />

augstceltnes apkures izdevumu samazinâðanâ, faktisko augstceltnes ekspluatâcijas<br />

izdevumu pieaugums un telpu îres izmaksu palielinâðana, augstceltnes toròa daïâ<br />

izvietoto antenu un citu radiotelekomunikâciju tehnisko lîdzekïu ekspluatâcijas<br />

problçmas, iznomâtâ Zinâtnes nama (Lielupe) deviòstâvu korpusa rekonstrukcijas<br />

186


LZA BUDÞETA IZPILDE 2006. GADÂ<br />

priekðlikumi. Valde pieòçma lçmumu par LZA darbinieku veselîbas apdroðinâðanu<br />

2007. gadâ.<br />

Valdes sçdes notiek reizi divâs nedçïâs, tajâs piedalâs LZA prezidents un Lietu<br />

pârvaldnieks. Operatîvos jautâjumus kârto valdes priekðsçdçtâjs – LZA<br />

ìenerâlsekretârs.<br />

LZA BUDÞETA IZPILDE 2006. GADÂ<br />

Nr.<br />

p.k.<br />

Izdevumu veids<br />

Summa,<br />

Ls<br />

1. LZA mçría finansçjums,<br />

152 616<br />

t.sk.:<br />

1.1. Ðtata darbinieku atalgojums 90 645<br />

1.2. Senâta un valdes locekïu, ekspertu komisiju,<br />

ârðtata darbinieku atalgojums 11 668<br />

1.3. Sociâlais nodoklis 21 669<br />

1.4. Starptautiskâ sadarbîba un komandçjumi, t.sk. EZMA 15 979<br />

1.5. Pakalpojumu apmaksa 7400<br />

1.6. Kancelejas preces, materiâli, rezerves daïas, saimniecîbas inventârs 1536<br />

1.7. LZA gadagrâmata, tipogrâfijas izdevumi 2525<br />

1.8. Reprezentâcijas izdevumi 640<br />

1.9. Laikrakstu un þurnâlu abonçðana 554<br />

2. “Latvijas izgudrojumi un izgudrotâji”, elektroniskâ datubâze 2500<br />

3. Latvijas zinâtnes atbalsta popularizçðanas izdevumi 7200<br />

4. “Latvijas zinâtnieki”, elektroniskâ datubâze 3300<br />

5. LZA locekïu sagatavoto monogrâfiju izdoðana 16 958<br />

6. LZA nominâlâs balvas 15 000<br />

7. Valsts Zinâtniskâs kvalifikâcijas komisija 12 000<br />

8. LZA Skaitïoðanas centrs 10 000<br />

9. LZA Centrâlais arhîvs 3800<br />

Kopâ 223 374<br />

187


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

LZA FONDA DARBÎBA<br />

Pârskata periodâ Fonds saòçmis akadçmiíes E. Gudrinieces ziedojumu Ls<br />

90701,34. Ðos lîdzekïus ilgâkâ laika periodâ plânots izmantot:<br />

1) LZA akadçmiíes E.Gudrinieces balvas pieðíirðanai labâkajam jaunajam<br />

zinâtniekam bioloìiski aktîvo vielu sintçzes jomâ;<br />

2) akadçmiíes E. Gudrinieces balvas pieðíirðanai labâkajam íîmijas skolotâjam<br />

Latvijâ;<br />

3) akadçmiíu E. Gudrinieces un A. Ieviòa stipendijas pieðíirðanai studentiem<br />

íîmijas un íîmijas tehnoloìijas jomâ;<br />

4) lîdzdalîbai akadçmiíes E. Gudrinieces auditorijas iekârtoðanâ RTU MZLÍ<br />

fakultâtç;<br />

5) akadçmiíes E. Gudrinieces piemiòas pasâkumu atbalstam.<br />

2006. gadâ pieðíirta akadçmiíu E. Gudrinieces un A. Ieviòa stipendija Ls 120.-<br />

mçn. vienam studentam, pieðíirta un pasniegta akadçmiíes E. Gudrinieces balva<br />

Ls 600.- labâkajam íîmijas skolotâjam Latvijâ, kâ arî izgatavotas nozîmes un medaïas<br />

(Ls 1486,84), kuras pasniegs balvu ieguvçjiem.<br />

No J. Labsvîra ziedojuma pasniegta K. Ulmaòa balva Latvijas valsts vçsturç un<br />

tautsaimniecîbâ Ls 1000.- pr<strong>of</strong>esoram Dr.habil.agr. A. Borukam. No ðî ziedojuma<br />

pieðíirta arî stipendija Ls 70.- mçn. vienam Latvijas Universitâtes studentam.<br />

No K. Poèa ziedojuma pieðíirta stipendija fizikâ Ls 60.- mçnesî: vienam<br />

studentam no Latvijas Universitâtes un vienam no Daugavpils Universitâtes.<br />

No D.A. Lçbera ziedojuma pieðíirti:<br />

1) Ls 3000.- LU vçstures institûta apgâdam J.K. Broces darba “Zîmçjumi un<br />

apraksti” 4. sçjuma sagatavoðanai un izdoðanai.<br />

2) Ls 1200.- Latvijas Akadçmiskajai bibliotçkai rakstu krâjuma “Juridica<br />

Lettonica” sagatavoðanai un izdoðanai;<br />

3) Ls 1000.- Latvijas Akadçmiskajai bibliotçkai O. Zandera grâmatas par latvieðu<br />

grâmatniecîbas vçsturi sagatavoðanai un izdoðanai.<br />

No M. Ðtaudingeres-Voitas ziedojuma izmaksâti Ls 1000.- tçlniekam LZA Goda<br />

loceklim I. Rankam pieminekïa izgatavoðanai un uzstâdîðanai LZA Goda locekïa<br />

Andreja Eglîða kapavietai Ïaudonas kapos. No ðî ziedojuma nelielâ apmçrâ sniegts arî<br />

atbalsts LZA locekïu kapavietu sakârtoðanai un cita veida pakalpojumiem.<br />

188


AR LZA SAISTÎTU ORGANIZÂCIJU DARBÎBA<br />

AR <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJU SAISTÎTU ORGANIZÂCIJU<br />

DARBÎBA 2006. GADÂ<br />

(ÎSI PÂRSKATI)<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Terminoloìijas komisija<br />

2006. gadâ pabeigts divgadçjais starptautiskais septiòu ES dalîbvalstu — Vâcijas,<br />

Dânijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Ungârijas — projekts Eurotermbank,<br />

kurâ Latvijas Zinâtòu akadçmija ir viena no partnerçm. Izveidota daudzvalodu terminu<br />

datubâze ar vienotu piekïuvi vairâk par 220 tûkstoðiem latvieðu valodas terminu<br />

internetâ.<br />

LZA TK izstrâdâti un/vai apstiprinâti juridiskie, droðîbas, spçkratu teorijas un<br />

meþzinâtnes termini. 24. oktobra svinîgajâ sçdç godinâta LZA TK ilggadçjâ vadîtâja<br />

LZA goda locekïa simtgadnieka Rûdolfa Grabja piemiòa lîdz ar valodnieka “Darbu<br />

izlases” atvçrðanu un atskatu uz LZA TK darbîbas 60 gadiem.<br />

Sadarbîbâ ar SIA TehnoMedia izveidota jauna akadçmiskâ terminu datubâze<br />

AkadTerm ar aptuveni 300 tûkstoðiem terminu. Datubâzes adrese: http://termini.lza.lv/akadterm/.<br />

Publicçts kârtçjais biïetens “Terminoloìijas Jaunumi” numurs, kurâ sniegta<br />

atjauninâta informâcija par LZA TK paðreizçjo darbîbu, tâs juridisko pamatu,<br />

struktûru, sastâvu, apakðkomisijâm, publikâcijâm u. c.<br />

Apstiprinâta jauna Politikas zinâtnes terminoloìijas apakðkomisija LZA akadçmiía<br />

Tâlava Jundþa vadîbâ.<br />

Kâ atzinîbu par rosîgu darbu terminoloìijas attîstîbâ LZA akadçmiíe Valentîna<br />

Skujiòa saòçmusi starptautisko Eiþena Vistera (Wüster) speciâlo balvu un medaïu.<br />

Pieðíîrçja — Austrijas UNESCO komisija Starptautiskâ terminoloìijas informâcijas<br />

centra Infoterm, Vînes universitâtes Eiþena Vistera arhîva un Austrijas Nacionâlâs<br />

bibliotçkas Starptautiskâ esperanto muzeja vârdâ.<br />

Komisijas priekðsçdçtâja Valentîna Skujiòa<br />

Valsts Zinâtniskâs kvalifikâcijas komisija<br />

Valsts Zinâtniskâs kvalifikâcijas komisija 2006. gadâ izskatîja 119 promocijas<br />

darbus, akceptçja 118, noraidîja 1. 2005. gadâ komisija izskatîja un akceptçja 107<br />

darbus. 2006. gadâ akceptçto promocijas darbu skaits salîdzinâjumâ ar 2005. gadu ir<br />

pieaudzis par 10,3 %.<br />

189


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

2006. gadâ akceptçtie promocijas darbi pa specialitâtçm iedalâs ðâdi (iekavâs<br />

2005. gadâ akceptçto darbu skaits): arhitektûra – 2 (0), bioloìija – 5 (8), bûvzinâtne –<br />

4 (1), datorzinâtne un informâcijas tehnoloìijas – 6 (4), ekonomika un vadîbzinâtne –<br />

12 (13), elektrotehnika un telekomunikâcijas – 2 (0), enerìçtika un elektrotehnika –<br />

6 (8), farmakoloìija – 0 (1), farmâcija – 1 (0), filoz<strong>of</strong>ija 0 (3), fizika un astronomija –<br />

3 (5), ìeogrâfija – 2 (2), hidroinþenierzinâtne 0 (1), juridiskâ zinâtne – 7 (1), íîmija un<br />

íîmijas inþenierzinâtnes – 10 (4), laukkopîba – 0 (4), lauksaimniecîbas inþenierzinâtne<br />

0 (2), literatûrzinâtne – 5 (5), lopkopîba – 1 (0), mâkslas zinâtne – 2 (2), matemâtika –<br />

1 (1), materiâlzinâtne – 0 (2), medicîna 16 (15), mehânika un maðînzinâtne – 5 (3),<br />

pârtikas zinâtne – 5 (1), pedagoìija – 8 (9), (6), psiholoìija 1 (1), socioloìija, politikas<br />

un komunikâciju zinâtne – 0, noraidîts 1 (6), transports un satiksme – 5 (1), valodniecîba<br />

– 7 (2), veterinârmedicîna – 1 (2), vçsture – 1 (0).<br />

Akceptçtie darbi pa augstskolâm iedalâs sekojoði: LU – 46 (51), RTU – 38 (21),<br />

RSU – 15, 1 noraidîts (15), LLU – 8 (13), DU – 6 (5), TSI – 3 (0), Latvijas Mûzikas<br />

akadçmija – 2 (0).<br />

Komisijas priekðsçdçtâjs Raimonds Valters<br />

Valsts emeritçto zinâtnieku padome<br />

2006. gadâ Valsts emeritçto zinâtnieku padome, pamatojoties uz LR MK<br />

1995. gada 7. novembra noteikumu Nr.328 “Nolikums par valsts emeritçtâ zinâtnieka<br />

nosaukuma pieðíirðanu” un 1997. gada 11. februâra un 2006. gada 30. maija<br />

grozîjumiem, izskatot 57 iesniegumus, pieðíîrusi valsts emeritçtâ zinâtnieka<br />

nosaukumu un mûþa grantu 45 Latvijas daþâdu nozaru ievçrojamiem zinâtniekiem, to<br />

skaitâ LZA kor.loc. Benitai Laumanei, LZA goda doktoriem Elgai Kagainei un<br />

Andrim Zvirgzdam.<br />

No 2007. gada 1. janvâra valsts emeritçtâ zinâtnieka mûþa grants palielinâts lîdz<br />

Ls 150.- mçnesî.<br />

Kopð 1996. gada, kad tika iedibinâts valsts emeritçtâ zinâtnieka statuss, pieðíirtais<br />

finansçjums (Ls) bijis ðâds: 1996. g. — 17 820, 1997. g. — 59 226, 1998. g. —<br />

91 720, 1999. g. — 105 848, 2000. g. — 111 077, 2001. g. — 121 077, 2002. g. —<br />

133 000, 2003. g. — 153 000, 2004. g. — 153 000, 2005. g. — 263 000, 2006. g. —<br />

314 000, 2007. g. — 505 000.<br />

Mûþa granti, atbilstoði pieðíirtajam finansçjumam, pavisam pieðíirti 356<br />

zinâtniekiem, tai skaitâ 1996. g. — 40, 1997. g. — 46, 1998. g. — 50, 1999. g. — 9,<br />

2000. g. — 20, 2001. g. — 23, 2002. g. — 13, 2003. g. — 40 , 2004. — 20, 2005. —<br />

190


AR LZA SAISTÎTU ORGANIZÂCIJU DARBÎBA<br />

50, 2006. — 45. Patlaban grantu saòem 271 zinâtnieks. Granti pieðíirti 43 LZA<br />

îstenajiem locekïiem, 16 goda locekïiem, 14 korespondçtâjlocekïiem un 16 LZA goda<br />

doktoriem.<br />

2007. gada 5. martâ izsludinâts jauns konkurss valsts emeritçtâ zinâtnieka<br />

nosaukuma iegûðanai.<br />

Padomes priekðsçdçtâjs Raimonds Valters<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Ekonomikas institûts<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Ekonomikas institûts ir privâta zinâtniska institûcija,<br />

kas veic pçtîjumus ekonomikâ. Institûts ir izveidots uz 1946. gadâ dibinâtâ Latvijas<br />

Zinâtòu akadçmijas Ekonomikas institûta bâzes un turpina tâ darbîbu. Institûta<br />

îpaðnieki ir Latvijas Zinâtòu akadçmija, augstskolas „Turîba” un Starptautiskais<br />

praktiskâs psiholoìijas institûts, kokapstrâdes uzòçmums „Latvijas Finieris”, biedrîbas<br />

„Latvijas Inteliìences apvienîba” un „Latvijas Telekomunikâciju asociâcija”,<br />

zemnieku saimniecîba „Lejaslâèi” un vairâkas privâtpersonas – zinâtnieki ekonomikas<br />

jomâ.<br />

Galvenie institûta pçtîjumu virzieni ir: makroekonomiskâ attîstîba, politiskâ<br />

ekonomija, tautsaimniecîbas struktûrpolitika un atseviðíu tautsaimniecîbas nozaru<br />

attîstîba, demogrâfija un darba tirgus, sabiedriskâs finanses, darba attiecîbas. Institûts<br />

ir Eiropas Komisijas dibinâtas institûcijas „Eiropas Dzîves un darba apstâkïu<br />

uzlaboðanas fonds” Nacionâlais centrs trîs Eiropas Savienîbas observatorijâs darba<br />

attiecîbu, darba apstâkïu un tautsaimniecîbas pârstrukturizâcijas novçroðanai un<br />

politikas veidoðanai ðajâs jomâs.<br />

Izmantojot savas izdevçjdarbîbas tiesîbas un starptautiskâs sadarbîbas iespçjas,<br />

institûtâ veikto pçtîjumu rezultâti tiek regulâri publicçti. 2006. gadâ institûts pâròçma<br />

Latvijas Universitâtes dibinâtâ akadçmiskâ þurnâla „Humanities and Social <strong>Sciences</strong>.<br />

Latvia” izdoðanu.<br />

Institûtâ veic pçtîjumus septiòos Latvijas valsts finansçtos akadçmiskos projektos<br />

un divos valsts sadarbîbas projektos, citos valsts institûciju, privâto uzòçmumu un<br />

ârvalstu institûciju finansçtos projektos. Sadarbîbâ ar ârvalstu institûcijâm un<br />

zinâtniskajâm iestâdçm un starptautisko zinâtniskâs sadarbîbas tîklu ietvaros institûta<br />

darbinieki piedalâs starptautiskos zinâtniskos pasâkumos. Vairâki institûta darbinieki<br />

ir nacionâlâ un Eiropas lîmenî atzîti eksperti.<br />

191


LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA<br />

2006. gadâ institûtâ veikts 21 pçtîjumu projekts, no tiem pieci – starptautiski<br />

projekti. Institûtâ strâdâja 24 darbinieki, no tiem deviòi zinâtòu doktori un trîs<br />

doktoranti.<br />

Institûta direktore Raita Karnîte<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Sertifikâcijas centrs<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Sertifikâcijas centrs ir valsts paziòota Eiropas<br />

Komisijai (notificçta) sertifikâcijas institûcija bûvmateriâlu atbilstîbas novçrtçðanas<br />

jomâ, kas nozîmç to, ka Centra izsniegtie bûvmateriâlu droðîbu apliecinoðie<br />

dokumenti tiek atzîti visâs ES dalîbvalstîs un uz ðo apliecinâjumu pamata raþotajiem ir<br />

tiesîbas maríçt produkciju ar ES pieòemto droðîbas maríçjumu „CE” („pase” uz<br />

Eiropas tirgu). Latvijas Zinâtòu akadçmijas Sertifikâcijas centra identifikâcijas numurs<br />

ir 1327, kuru lieto ar „CE” maríçjumu.<br />

Centrs ir akreditçts Latvijas (LATAK) un Apvienotâs Karalistes (UKAS)<br />

akreditâcijas institûcijâs. Pateicoties UKAS akreditâcijai, centrs ieguva tiesîbas ES<br />

pakalpojumu tirgû, jau pirms Latvija tika uzòemta ES pilntiesîga biedra statusâ.<br />

Aizvadîtajâ gadâ centrs ir sekmîgi izturçjis gadskârtçjâs uzraudzîbas akreditâcijas.<br />

Centra pakalpojumus izmanto daudzas Eiropas valstis, to skaitâ ârpus ES ietvariem<br />

(Krievija, Ukraina, Baltkrievija).<br />

2006. gadâ ir izsniegti:<br />

64 produktu atbilstîbas sertifikâti,<br />

28 atbilstîbas sertifikâti droðîbas prasîbâm;<br />

44 raþotnes produkcijas kontroles sertifikâti (BPD).<br />

Bez sertifikâcijas pakalpojumiem Centrs sniedz konsultâcijas un veic apmâcîbu<br />

Eiropas standartu apgûðanâ, piedalâs Latvijas nacionâlo standartu izstrâdâðanâ (3 standartu<br />

tehniskajâs komitejâs).<br />

Centra valdes priekðsçdçtâjs Imants Matîss<br />

192


AR LZA SAISTÎTU ORGANIZÂCIJU DARBÎBA<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Zinâtnes un tehnoloìijas pçtniecîbas<br />

centrs<br />

2006. gadâ Latvijas Zinâtòu akadçmijas Zinâtnes un tehnoloìijas pçtniecîbas<br />

centrs turpinâja lîdzdalîbu vairâkos starptautiskos projektos, tostarp ikgadçjo<br />

nacionâlo atskaiðu sagatavoðanâ par nacionâlo inovâciju politiku Eiropas Komisijai<br />

projekta „Trend Chart: Innovation policy in Europe” ietvaros, kurâ centra darbinieki<br />

nacionâlo korespondentu statusâ darbojas kopð 2004. gada. Tika veikts darbs arî<br />

starptautiska pçtniecîbas projekta „Developing Universities – The Evolving Role <strong>of</strong><br />

Academic Institutions in Economic Growth” ietvaros, kurð tika uzsâkts 2005. gadâ,<br />

piesaistot pçtniekus no vairâk nekâ 10 pasaules valstîm, un kuru koordinç Lundas<br />

Ekonomikas un vadîbas skolas Pçtniecîbas politikas institûts Zviedrijâ. Ðî projekta<br />

mçríis ir veidot labâku izpratni par akadçmisko institûciju mainîgo lomu daþâdos<br />

nacionâlajos kontekstos, kâ arî veicinât politikas pieredzes apguvi un apmaiòu starp<br />

daþâda ekonomiskâs attîstîbas lîmeòa valstîm. Centrs piedalîjâs Latvijas nacionâlas<br />

sadaïas sagatavoðanâ apjomîgai datubâzei „Erawatch baseload inventory” par zinâtnes<br />

politiku Eiropas Savienîbas valstîs.<br />

Attiecîbâ uz Latvijas mçroga aktivitâtçm centra pçtnieki 2006. gadâ turpinâja<br />

realizçt Latvijas Zinâtnes padomes zinâtnisko projektu „Inovatîvâs attîstîbas un jaunu<br />

tehnoloìiju radîðanas problçmas Latvijâ” (2004–2007).<br />

Centra vadîtâjs Jânis Kristapsons


ZINÂTÒU NODAÏAS<br />

FIZIKAS UN TEHNISKO ZINÂTÒU NODAÏA<br />

Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524<br />

Tel.: 7223633. Fakss: 7821153<br />

E pasts: fizteh@lza.lv<br />

Nodaïas padome<br />

Nodaïas priekðsçdçtâjs Juris JANSONS<br />

Nodaïas priekðsçdçtâja vietnieki Vitauts TAMUÞS<br />

Andris KRÛMIÒÐ<br />

Zinâtniskâ sekretâre S<strong>of</strong>ja NEGREJEVA<br />

Padomes locekïi<br />

Ivars BIÏINSKIS<br />

Andris BUIÍIS<br />

Jânis GRUNDSPEÒÍIS<br />

Jânis KRISTAPSONS<br />

Andris KRÇSLIÒÐ<br />

Andris OZOLS<br />

Uldis RAITUMS<br />

Rolands RIKARDS<br />

Pçteris ÐIPKOVS<br />

Nodaïa apvieno 86 LZA locekïus, t.sk. 30 îstenos, 3 goda, 20 ârzemju locekïus un<br />

33 korespondçtâjlocekïus.<br />

Ar nodaïas darbu saistîti 11 LZA goda doktori.<br />

Locekïu skaits<br />

Specialitâte<br />

korespondçtâjloc.<br />

îstenie<br />

ârzemju goda<br />

Fizika 17 7 12 –<br />

Mehânika 8 6 3 –<br />

Informâtika 3 8 3 2<br />

Matemâtika 2 5 1 –<br />

Astronomija – 3 1 –<br />

Enerìçtika – 4 – 1<br />

194


FIZIKAS UN TEHNISKO ZINÂTÒU NODAÏA<br />

Nodaïas locekïu sadalîjums pa specialitâtçm<br />

astronomija<br />

Mâris Âbele, kor. loc.<br />

Edgars Bervalds, kor. loc.<br />

Juris Þagars, kor. loc.<br />

Dainis Draviòð, ârz. loc.<br />

enerìçtika<br />

Andris Krçsliòð, kor. loc.<br />

Leonîds Ribickis, kor. loc.<br />

Antans Sauïus Sauhats, kor. loc.<br />

Pçteris Ðipkovs, kor. loc.<br />

Viktors Zçbergs, goda loc.<br />

fizika<br />

Mârcis Auziòð, îst. loc.<br />

Jânis Guntis Bçrziòð, îst. loc.<br />

Elmârs Blûms, îst. loc.<br />

Andrejs Cçbers, îst. loc.<br />

Juris Ekmanis, îst. loc.<br />

Ruvins Ferbers, îst. loc.<br />

Agris Gailîtis, îst. loc.<br />

Andris Krûmiòð, îst. loc.<br />

Ivars Lâcis, îst. loc.<br />

Oïìerts Lielausis, îst. loc.<br />

Jânis Lielpçters, îst. loc.<br />

Andrejs Siliòð, îst. loc.<br />

Linards Skuja, îst. loc.<br />

Andris Ðternbergs, îst. loc.<br />

Kurts Ðvarcs, îst. loc.<br />

Ivars Tâle, îst. loc.<br />

Juris Zaíis, îst. loc.<br />

Imants Bçrsons, kor. loc.<br />

Jurijs Dehtjars, kor. loc.<br />

Jevgeòijs Joïins, kor. loc.<br />

Mâris Knite, kor. loc.<br />

Aleksejs Kuzmins, kor. loc.<br />

Inta Muzikante, kor. loc.<br />

Andris Ozols, kor. loc.<br />

Hermanis Branovers, ârz. loc.<br />

Oïìerts Dumbrâjs, ârz. loc.<br />

Tills fon Egidijs, ârz. loc.<br />

Roberts Evarestovs, ârz. loc.<br />

Pauls Janmeijs, ârz. loc.<br />

Igors Kirko, ârz. loc.<br />

Ivars Melngailis, ârz. loc.<br />

Jânis Melngailis, ârz. loc.<br />

Zenons Rokus Rudziks, ârz. loc.<br />

Þaks Simons, ârz. loc.<br />

Juris Pçteris Svenne, ârz. loc.<br />

Juris Upatnieks, ârz. loc.<br />

informâtika<br />

Jânis Bârzdiòð, îst. loc.<br />

Ivars Biïinskis, îst. loc.<br />

Jânis Grundspeòíis, îst. loc.<br />

Andris Ambainis, kor. loc.<br />

Igors Kabaðkins, kor. loc.<br />

Audris Kalniòð, kor. loc.<br />

Jurijs Merkurjevs, kor. loc.<br />

Leonîds Novickis, kor. loc.<br />

Vladimirs Pirogovs, kor. loc.<br />

Pçteris Videnieks, kor. loc.<br />

Jâzeps Loèmelis, goda loc.<br />

Jânis Osis, goda loc.<br />

Þils Brasârs, ârz. loc.<br />

Juris Hartmanis, ârz. loc.<br />

Andris Padegs, ârz. loc.<br />

informâtika (zinâtniecîba)<br />

Jânis Kristapsons, kor. loc.<br />

matemâtika<br />

Andris Buiíis, îst. loc.<br />

Rûsiòð Mârtiòð Freivalds, îst. loc.<br />

Agnis Andþâns, kor. loc.<br />

Uldis Raitums, kor. loc.<br />

Andrejs Reinfelds, kor. loc.<br />

Aleksandrs Ðostaks, kor. loc.<br />

195


ZINÂTÒU NODAÏAS<br />

Aivars Zemîtis, kor. loc.<br />

Raimonds Èiegis, ârz. loc.<br />

mehânika<br />

Juris Jansons, îst. loc.<br />

Ivars Knçts, îst. loc.<br />

Egons Lavendelis, îst. loc.<br />

Imants Matîss, îst. loc.<br />

Rolands Rikards, îst. loc.<br />

Kârlis Rocçns, îst. loc.<br />

Vitauts Tamuþs, îst. loc.<br />

Gundaris Teters, îst. loc.<br />

Andris Èate, kor. loc.<br />

Vladimirs Kasjanovs, kor. loc.<br />

Roberts Maksimovs, kor. loc.<br />

Jânis Rudzîtis, kor. loc.<br />

Narimants Salenieks, kor. loc.<br />

Jânis Vîba, kor. loc.<br />

Jânis Dundurs, ârz. loc.<br />

Jiri Engelbrehts, ârz. loc.<br />

Renç Moro, ârz. loc.<br />

Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas darbîba<br />

2006. gadâ notika astoòas nodaïas sçdes un nodaïa sagatavoja trîs LZA sçdes.<br />

Nodaïas sçdçs tika izskatîtâs ðâdas galvenâs problçmas:<br />

1. martâ nodaïas locekïi noklausîjâs akad. Jura Jansona pârskatu par nodaïas<br />

darbîbu 2005.gadâ un apsprieda priekðlikumus darbam 2006.gadâ. Sçdes dalîbnieki<br />

apskatîja un apsprieda FTZ nodaïas mâjaslapas maketu un akceptçja to. J. Jansons<br />

ieteica atbalstît LU Astronomijas institûta ierosinâjumu iedibinât Artura Balklava<br />

vârdâ nosauktu Latvijas Zinâtòu akadçmijas balvu par izcilu veikumu zinâtnes<br />

popularizçðanâ. Visi klâtesoðie vienbalsîgi atbalstîja ðo priekðlikumu. Ðogad Artura<br />

Balklava balva tika pieðíirta pirmo reizi. Vitolds Grabovskis un Ilgonis Vilks ir<br />

apbalvoti par zinâtnes popularizçðanu Latvijâ, tai skaitâ par þurnâla “Terra” izveidoðanu<br />

un vadîðanu.<br />

22. martâ notika sçde „Çku energoefektivitâte un Latvijas likumdoðana”. Pirmo<br />

reizi Eiropâ veikta çku enerìçtiskâ sertificçðana veselai pilsçtai (Ogrç), panâkot 10%<br />

enerìijas ekonomiju. Par ðo Latvijas sasnieguma bûtîbu referçja kor.loc. Andris<br />

Krçsliòð. Referents klâtesoðos iepazîstinâja ar Eiropas Savienîbas direktîvâm un to<br />

ievieðanas problçmâm Eiropâ un Latvijâ: çkas energopases un energomaríçjuma<br />

izveidoðanu; energoinspekcijas atjaunoðanu, jaunu speciâlistu sagatavoðanu. Par<br />

dzîvojamo çku energosertifikâcijas metodiku Ogrç sçdes dalîbniekus informçja RTU<br />

asistents Mg. Anatolijs Borodinecs. Dzîvojamo çku sertifikâcijas mçríis bija çku<br />

enerìijas patçriòa samazinâðana. Ogres pilsçtâ çku energosertificçðana tika veikta pçc<br />

faktiskâ siltumpatçriòa. Tas deva iespçju veikt daþâdu çku salîdzinâjumu, motivçt çku<br />

rekonstrukcijas darbus un novçrtçt ðo darbus efektivitâti. Pieredze liecina, ka<br />

sertifikâcija dod iespçju nodroðinât no 5 lîdz 20% energopatçriòa samazinâjumu. Par<br />

196


FIZIKAS UN TEHNISKO ZINÂTÒU NODAÏA<br />

çku energosertificçðanas pieredzi Ogres pilsçtâ referçja RTU pr<strong>of</strong>., Dr.habil.sc.ing.<br />

Egîls Dzelzîtis. Rekonstrukciju gaitâ Ogrç ir uzstâdîti 147 siltummezgli. Komunikâciju<br />

attîstîba dod iespçju ar interneta palîdzîbu reâlâ laikâ kontrolçt iekârtas stâvokli,<br />

iedzîvotâjiem – temperatûras mçrîjumus siltummezglâ, bet tehniskiem darbiniekiem ir<br />

iespçja no attâluma regulçt siltummezgla parametrus. Galvenie ieguvumi ir: avârijas<br />

prognozes, naudas plûsmas optimizâcija, siltummezglu atjaunoðana un patçrçtâju<br />

izglîtoðana. Sçdes dalîbnieku kopçjais viedoklis: enerìçtikas problçmas ir ïoti<br />

svarîgas, ir nepiecieðams sekmçt racionâlu enerìijas izmantoðanu Latvijâ, plaði izplatît<br />

informâciju par Ogres sasniegumiem un nodroðinât pieeju Ogres pilsçtas pieredzes<br />

izmantoðanai visâm ieinteresçtâm institûcijâm un iedzîvotajiem.<br />

19. aprîlî notika sçde „Par valsts pçtîjumu programmâm informâcijas tehnoloìijâs<br />

un materiâlzinâtnçs”. Sçdes mçríis bija – noklausîties atskaites par valsts pçtîjumu<br />

programmu izpildi un apspriest, kâ tâs varçtu attîstîties nâkotnç. Akad. Ivars Biïinskis<br />

runâja par valsts pçtîjumu programmu informâcijas tehnoloìiju jomâ un raksturoja<br />

problçmas, kas saistîtas ar projekta realizâciju. Galvenâ no tâm ir finansiâla problçma.<br />

Par valsts pçtîjumu programmu materiâlzinâtnç un to izpildes gaitu sçdes dalîbniekus<br />

informçja akad. Andris Ðternbergs. Viòð iepazîstinâja ar visiem seðiem projektiem,<br />

projektu uzdevumiem un zinâtnieku grupâm, kuras ir saistîtas ar projektu izpildîðanu<br />

un arî ar tâm problçmâm (galvenokârt finansiâlâm), no kurâm atkarîga valsts pçtîjumu<br />

programmas „Materiâlzinâtne” savlaicîga izpilde.<br />

7. jûnijâ sçdç „Latvijas Universitâtes Lâzeru centrs” akad. Mârcis Auziòð aprakstîja<br />

Lâzeru centra izveidoðanas vçsturi. Lâzeru centrâ darbojas trîs zinâtniskâs<br />

pçtniecîbas laboratorijas, kuras apvienojuðas resursus, lai izveidotu kopîgi izmantojamu<br />

lâzeru parku ar vairâkâm vienlaikus darbinâmâm lâzeru sistçmâm, kuras lîdz ar<br />

citu unikâlu aparatûru nodroðina iespçju veikt oriìinâlus, pasaules lîmenî konkurçtspçjîgus<br />

pçtîjumus Par LU Atomfizikas un spektroskopijas institûta Molekulu optiskâs<br />

polarizâcijas (MOLPOL) laboratorijas pçtîjumiem ar Lâzeru centra palîdzîbu referçja<br />

kor.loc. Ruvins Ferbers. Referents raksturoja MOLPOL laboratorijas galvenos<br />

zinâtniskos virzienus, zinâtniski pçtniecisko kolektîvu, pçtâmos objektus, metodes,<br />

projektus, galvenos sadarbîbas partnerus. Centrâ regulâri viesosies vadoðie pasaules<br />

zinâtnieki, lai veiktu kopîgus pçtîjumus un lasîtu lekcijas LU studentiem.<br />

28. jûnija sçde bija veltîta Latvijas izcilajam radiotehnikas speciâlistam Aleksandram<br />

Akmentiòam. Referâtâ LZA god.loc. Jâzeps Loèmelis aprakstîja Aleksandra<br />

Akmentiòa dzîves gaitas. Nodaïas lçmums bija apvienot pûles, lai informâcija par<br />

Aleksandru Akmentiòu bûtu sistematizçta, atrodama internetâ un zinâma jaunajai paaudzei,<br />

ar vârdbalvas vai stipendiju palîdzîbu saglabât Aleksandra Akmentiòa vârdu<br />

(sk. Zinâtnes Vçstnesis, 2006, 18. septembris, Nr. 15(328)).<br />

18. oktobrî sçdç noklausîjâs Dr. Mâra Çlerta, akad. Agra Gailîða, akad. Oïìerta<br />

Lielauða, Dr. Jâòa Freiberga un akad. Elmâra Blûma ziòojumu par Francijas-Latvijas<br />

197


ZINÂTÒU NODAÏAS<br />

sadarbîbas projektu „Ampera iniciatîva”. Tâs rezultâtâ paredzçts veidot Ampera<br />

institûtu ar specifisku pçtîjumu tematiku, centrçtu magnetohidrodinâmikâ (MHD),<br />

tâtad mâcîbâ par elektromagnçtiskâ lauka mijiedarbi ar ðíidrumiem, kam raksturîga<br />

dabîga elektrovadamîba vai arî mâkslîgi radîta magnetizçjamîba. Tas bûtu galamçríis<br />

iepriekðçjam sagatavoðanas procesam, jo „Ampera iniciatîva” ir tâlâkais izvçrsums<br />

„European Concerted Action COST P6” 2001. gada priekðlikumam, kuru sagatavoja<br />

A. Alemany (Francija), G. Gerbeth (Vâcija) un O. Lielausis (Latvija) (sk. Zinâtnes<br />

Vçstnesis, 2006, 6. nov., Nr. 18(331)).<br />

25. oktobrî ar ârz.loc. Oïìerta Dumbrâja un kor.loc. Ruvina Ferbera zinâtniskiem<br />

ziòojumiem sâkâs nodaïas locekïu iepazîstinâðana ar jaunajiem LZA îsteno locekïu<br />

kandidâtiem.<br />

8. novembrî sçdes dalîbnieki noklausîjâs èetrus referâtus: LZA îsteno locekïu<br />

kandidâtu Jurija Dehtjara un Leonîda Ribicka ziòojumus, LZA korespondçtâjlocekïa<br />

kandidâta Leonîda Novicka un korespondçtâjlocekïa kandidâtes Intas Muzikantes<br />

ziòojumus par zinâtnisko pçtîjumu rezultâtiem.<br />

LZA Rudens pilnsapulce 7. decembrî par akadçmiíi no nodaïas ievçlçja Ruvinu<br />

Ferberu un par korespondçtâjlocekïiem Leonîdu Novicki un Intu Muzikanti. Par LZA<br />

goda locekli tika ievçlçts Viktors Zçbergs (FEI).<br />

LZA sçdes:<br />

25. janvârî LZA sçdç “Nanozinâtnes un tehnoloìijas Latvijâ” sçdes dalîbnieki<br />

noklausîjâs un apsprieda èetrus ziòojumus (sk. 138. lpp.).<br />

12. maijâ notika LZA izbraukuma sçde Transporta un sakaru institûta (TSI) Latgales<br />

filiâlç (Daugavpils). Kor.loc. Igors Kabaðkins iepazîstinâja sçdes dalîbniekus ar<br />

projekta „Akadçmiskais parks” aktivitâtçm: pirmâs kârtas funkcionçðanu un otrâs<br />

kârtas praktisko realizâciju (sk. Zinâtnes Vçstnesis, 2006, 22.maijs, Nr.10 (323)).<br />

14. decembrî LZA sçdç „Akadçmisko institûciju mainîgâ loma Latvijâ: izaicinâjumi<br />

un perspektîvas” sçdes dalîbnieki noklausîjâs akad. Indriía Muiþnieka un<br />

kor.loc. Igora Kabaðkina ziòojumus (sk. 149. lpp.).<br />

Nodaïas locekïu ievçrojamâkos sasniegumus sk. 107. lpp.<br />

Par zinâtniskajiem sasniegumiem balvas pieðíirtas kor.loc. Agnim Andþânam,<br />

akad. Jânim Bârzdiòam, kor.loc. Jurijam Dehtjaram, kor.loc. Leonîdam Ribickim,<br />

akad. Kârlim Rocçnam (sk. 96.–98. lpp.).<br />

Nodaïas priekðsçdçtâjs Juris Jansons<br />

Zinâtniskâ sekretâre S<strong>of</strong>ja Negrejeva


ÍÎMIJAS, BIOLOÌIJAS UN MEDICÎNAS ZINÂTÒU NODAÏA<br />

ÍÎMIJAS, BIOLOÌIJAS UN MEDICÎNAS ZINÂTÒU NODAÏA<br />

Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524<br />

Tel.: 7220725. Fakss: 7821153<br />

E pasts: chem@lza.lv<br />

Nodaïas padome<br />

Nodaïas priekðsçdçtâjs Raimonds VALTERS<br />

Nodaïas priekðsçdçtâja vietnieki Gunârs DUBURS<br />

Vija KLUÐA<br />

Uldis VIESTURS<br />

Zinâtniskâ sekretâre Baiba ÂDAMSONE<br />

Padomes locekïi<br />

Bruno ANDERSONS<br />

Rihards KONDRATOVIÈS<br />

Mârtiòð BEÍERS<br />

Tâlis MILLERS<br />

Jekaterina ÇRENPREISA<br />

Jânis STRADIÒÐ<br />

Elmârs GRÇNS<br />

Andris STRAKOVS<br />

Aleksandrs JEMEÏJANOVS<br />

Jânis VOLKOLÂKOVS<br />

Mârtiòð KALNIÒÐ<br />

Henriks ZENKEVIÈS<br />

Nodaïa apvieno 116 LZA locekïus, t.sk. 39 îstenos, 7 goda, 31 ârzemju locekïus<br />

un 39 korespondçtâjlocekïus.<br />

Ar nodaïas darbu saistîti 32 LZA goda doktori.<br />

Locekïu skaits<br />

Specialitâte<br />

korespondçtâjloc.<br />

îstenie<br />

ârzemju goda<br />

Íîmija 13 7 9 –<br />

Medicîna 10 11 10 4<br />

Bioloìija 8 11 6 1<br />

Biotehnoloìija 3 – 1 –<br />

Ekoloìija, videszinâtnes<br />

un ìeogrâfija 2 3 1 –<br />

Ìeoloìija un<br />

ûdenssaimniecîba – 2 2 1<br />

Lauksaimniecîbas zinâtnes 1 3 – 1<br />

Meþzinâtnes – 1 – –<br />

Zinâtnes vçsture – – 1 –<br />

Materiâlzinâtne 2 1 1 –<br />

199


ZINÂTÒU NODAÏAS<br />

Nodaïas locekïu sadalîjums pa specialitâtçm<br />

bioloìija<br />

Jekaterina Çrenpreisa, îst. loc.<br />

Elmârs Grçns, îst. loc.<br />

Rihards Kondratoviès, îst. loc.<br />

Rita Kukaine, îst. loc.<br />

Indriíis Muiþnieks, îst. loc.<br />

Pauls Pumpçns, îst. loc.<br />

Îzaks Raðals, îst. loc.<br />

Jânis Vîksne, îst. loc.<br />

Gunârs Andruðaitis, kor. loc.<br />

Viktorija Baumane, kor. loc.<br />

Jânis Kloviòð, kor. loc.<br />

Tatjana Kozlovska, kor. loc.<br />

Imants Liepa, kor. loc.<br />

Viesturs Melecis, kor. loc.<br />

Aleksandrs Rapoports, kor. loc.<br />

Maija Rukliða, kor. loc.<br />

Nikolajs Sjakste, kor. loc.<br />

Anatolijs Ðaripo, kor. loc.<br />

Henriks Zenkeviès, kor. loc.<br />

Viesturs Baumanis, goda loc.<br />

Mâris Hartmanis, ârz. loc.<br />

Vitauts Kalniòð, ârz. loc.<br />

Jânis Metuzâls, ârz. loc.<br />

Uldis Streips, ârz. loc.<br />

Rihards Villems, ârz. loc.<br />

Kurts Vitrihs, ârz. loc.<br />

biotehnoloìija<br />

Mârtiòð Beíers, îst. loc.<br />

Romans Kârkliòð, îst. loc.<br />

Uldis Viesturs, îst. loc.<br />

Andrejs Daugulis, ârz. loc.<br />

ekoloìija, videszinâtnes<br />

Pçteris Cimdiòð, îst. loc.<br />

Mâris Kïaviòð, îst. loc.<br />

Aija Melluma, kor. loc.<br />

ìeogrâfija<br />

Guntis Eberhards, kor. loc.<br />

Oïìerts Nikodemus, kor. loc.<br />

Edmunds Bunkðe, ârz. loc.<br />

ìeoloìija un ûdenssaimniecîba<br />

Vitâlijs Zelès, kor. loc.<br />

Ansis Zîverts, kor. loc.<br />

Igors Danilâns, goda loc.<br />

Aleksis Dreimanis, ârz. loc.<br />

Hennings Sçrensens, ârz. loc.<br />

íîmija<br />

Gunârs Èipçns, îst. loc.<br />

Gunârs Duburs, îst. loc.<br />

Mârtiòð Kalniòð, îst. loc.<br />

Ivars Kalviòð, îst. loc.<br />

Valdis Kampars, îst. loc.<br />

Edvards Liepiòð, îst. loc.<br />

Edmunds Lukevics, îst. loc.<br />

Tâlis Millers, îst. loc.<br />

Uldis Sedmalis, îst. loc.<br />

Jânis Stradiòð, îst. loc.<br />

Andris Strakovs, îst. loc.<br />

Raimonds Valters, îst. loc.<br />

Nikolajs Vederòikovs, îst. loc.<br />

Mâra Jure, kor. loc.<br />

Aivars Krauze, kor. loc.<br />

Çriks Kupèe, kor. loc.<br />

200


ÍÎMIJAS, BIOLOÌIJAS UN MEDICÎNAS ZINÂTÒU NODAÏA<br />

Pçteris Trapencieris, kor. loc.<br />

Arnis Treimanis, kor. loc.<br />

Grigorijs Veinbergs, kor. loc.<br />

Andris Zicmanis, kor. loc.<br />

Nikodems Bojârs, ârz. loc.<br />

Pçteris Bolðaitis, ârz. loc.<br />

Benedikts Juodka, ârz. loc.<br />

Georgs Pauls Kreiðmanis, ârz. loc.<br />

Arnis Kuksis, ârz. loc.<br />

Gotfrîds Ottings, ârz. loc.<br />

Edvîns Vedçjs, ârz. loc.<br />

Mihails Voronkovs, ârz. loc.<br />

Regîna Þuka, ârz. loc.<br />

lauksaimniecîbas zinâtnes<br />

Aleksandrs Jemeïjanovs, îst. loc.<br />

Edîte Birìele, kor. loc.<br />

Andrejs Câlîtis, kor. loc.<br />

Aldis Kârkliòð, kor. loc.<br />

Jânis Latvietis, goda loc.<br />

materiâlzinâtne<br />

Bruno Andersons, îst. loc.<br />

Jânis Grabis, îst. loc.<br />

Jânis Grâvîtis, kor. loc.<br />

Elza Reihmane, ârz. loc.<br />

medicîna<br />

Georgs Andrejevs, îst. loc.<br />

Anatolijs Bïugers, îst. loc.<br />

Jânis Gardovskis, îst. loc.<br />

Viktors Kalnbçrzs, îst. loc.<br />

Vija Kluða, îst. loc.<br />

Jânis Priedkalns, îst. loc.<br />

Rafails Rozentâls, îst. loc.<br />

Vera Rudzîte, îst. loc.<br />

Arnis Vîksna, îst. loc.<br />

Jânis Volkolâkovs, îst. loc.<br />

Igors Aksiks, kor. loc.,<br />

Andris Ferdats, kor. loc.<br />

Alfrçds Miltiòð, kor. loc.<br />

Ruta Muceniece, kor. loc.<br />

Modra Murovska, kor. loc.<br />

Mâra Pilmane, kor. loc.<br />

Ingrîda Rumba, kor. loc.<br />

Andrejs Skaìers, kor. loc.<br />

Uldis Vikmanis, kor. loc.<br />

Ludmila Vîksna, kor. loc.<br />

Aija Þilevièa, kor. loc.<br />

Çvalds Ezerietis, goda loc.<br />

Kristaps Juris Keggi, goda loc.<br />

Aina Muceniece, goda loc.<br />

Nikolajs Skuja, goda loc.<br />

Sergejs Fjodorovs, ârz. loc.<br />

Meinhards Klasens, ârz. loc.<br />

Jânis Kïaviòð, ârz. loc.<br />

Ruta Kundziòa, ârz. loc.<br />

Andrejs Okðe, ârz. loc.<br />

Aivars Jânis Strçlis, ârz. loc.<br />

Felikss Ungers, ârz. loc.<br />

Jarls Vikbergs, ârz. loc.<br />

Bertrams Zariòð, ârz. loc.<br />

Kristaps Zariòð, ârz. loc.<br />

meþzinâtnes<br />

Pçteris Zâlîtis, kor. loc.<br />

zinâtnes vçsture<br />

Jurijs Solovjovs, ârz. loc.<br />

201


ZINÂTÒU NODAÏAS<br />

Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas darbîba<br />

Pârskata periodâ kopâ ar Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïu organizçta LZA sçde<br />

“Nanozinâtnes un tehnoloìijas Latvijâ” (sk. 139. lpp.) un notikuðas piecas nodaïas<br />

sçdes.<br />

10. februârî nodaïas pilnsapulcç pârskatu par nodaïas darbu 2005. gadâ sniedza<br />

priekðsçdçtâjs akad. Raimonds Valters. Sçdç apsprieda arî nodaïas locekïu ierosinâjumus<br />

darbam 2006. gadâ un iezîmçja sçþu plânu.<br />

Sçdes dalîbnieki noklausîjâs un apsprieda ïoti aktuâlo un interesanto kor.loc.<br />

pr<strong>of</strong>esores Ludmilas Vîksnas referâtu “Gripa: zinâmais un hipotçtiskais”. Par pretgripas<br />

medikamentiem (Tamiflu, Remantadîns u.c.) un to iespçjamo lietojumu t.s.<br />

putnu gripas apkaroðanai informçja Dr. Aivars Zvaigzne.<br />

31. martâ nodaïas sçdç “Koksne – tradicionâls materiâls un perspektîva izejviela”<br />

tâs dalîbnieki noklausîjâs un apsprieda Latvijas Valsts Koksnes íîmijas institûta<br />

zinâtnieku ziòojumus par 2005. gada pçtîjumu rezultâtiem. LZA A. Kalniòa balvas<br />

laureâts Dr.sc.ing. Jânis Zandersons nolasîja plaðu pârskata referâtu “Koksne –<br />

enerìçtikas un íîmijas izejviela”. Akad. Bruno Andersons runâja par kultûrvçsturiskâ<br />

koka mantojuma izpçti un saglabâðanu, par ES integrâcijas projekta WOODPRO<br />

ietvaros veikto kultûrvçsturisko objektu apsekoðanu. Lai saglabâtu unikâlâs vçrtîbas,<br />

sadarbîbâ ar Rundâles pils muzeju veikta koksngrauþu iznîcinâðana ar gâzçðanas<br />

metodi. Tas ir pirmais ðâds pasâkums Latvijâ, kâds bûtu nepiecieðams vçl vairâkiem<br />

citiem objektiem, kuru interjeros ir izcili 17. un 18.gs. baroka stila mâkslas darbi.<br />

Dr.chem. Viesturs Zeltiòð sniedza pârskatu par pçtîjumiem “zaïo” putu poliuretânu<br />

(PPU) iegûðanâ un praktiskajâ izmantoðanâ – par freonus nesaturoðu poliolu sistçmu<br />

izstrâdi no atjaunojamâm dabîgâm izejvielâm cieto PPU raþoðanai. Pçtîjumu rezultâtâ<br />

izstrâdâta tehnoloìija poliolu iegûðanai no Latvijâ raþotas rapðu eïïas, noskaidrots, ka<br />

ðis process ir energomazietilpîgs, tehnoloìiski vienkârðs un ekoloìiski „zaïð”.<br />

Rezultâti un ekonomiskie aprçíini liecina, ka poliolu raþoðana cieto uzsmidzinâmo<br />

PPU iegûðanai bûtu ekonomiski izdevîga, un to varçtu veikt kâds no Latvijas<br />

mazajiem uzòçmumiem; iegûtâ produkcija bûs nepiecieðama ne tikai Latvijas tirgum.<br />

Cietie PPU dos iespçju gan ekonomçt valsts ierobeþotos enerìçtiskos resursus, gan<br />

vienlaicîgi samazinât kaitîgu izmeðu daudzumus.<br />

21. aprîïa nodaïas sçde “Imûnpreparâti Rigvir un Larifâns: to izmantoðana vçþa<br />

imûnterapijâ un sekundârâ imûndeficîta ârstçðanâ” bija veltîta vienam no 2005. gada<br />

desmit nozîmîgâkajiem sasniegumiem Latvijas zinâtnç – divu oriìinâlu imûnpreparâtu<br />

Rigvir un Larifâns ievieðanai medicînas praksç vçþa imûnterapijâ un sekundâra<br />

imûndeficîta ârstçðanâ. Sçdes dalîbnieki noklausîjâs un apsprieda LZA goda locekles<br />

Dr.habil.med. Ainas Mucenieces referâtu “Ïaundabîgo audzçju viroterapija ar Latvijâ<br />

202


ÍÎMIJAS, BIOLOÌIJAS UN MEDICÎNAS ZINÂTÒU NODAÏA<br />

iegûto bçrnu zarnu vîrusu – Rigvir”, kurâ viòa îsi raksturoja viroterapijas vçsturi<br />

pasaulç un tâs attîstîbas gaitu no 1912. gada, kâ arî savu un lîdzstrâdnieku<br />

(R. Brûveres, I. Èçmas, A. Ferdata, O. Heiseles, Â. Volrâtes u.c.) veikto darbu<br />

oriìinâlpreparâta Rigvir radîðanâ, izpçtç un klîniskajâ pârbaudç. Par pretvîrusu<br />

preparâtu Larifâns ziòojumu nolasîja Dr.med. Guna Feldmane. Pamatâ abi savienojumi<br />

darbojas tieði kâ pretaudzçja preparâti. Kaut arî izveidoti divi neatkarîgi<br />

preparâti, taèu tie viens otru veiksmîgi papildina, un to kombinçta lietoðana ir vçl<br />

efektîvâka. Salîdzinâjumâ ar citiem zinâmajiem imûnpreparâtiem ðie izrâdîjuðies<br />

daudz veiksmîgâki ïaundabîgo veidojumu ârstçðanâ un pagarina dzîvi lielâkam<br />

skaitam slimnieku.<br />

20. oktobrî nodaïas sçdç klausîjâs un apsprieda LZA korespondçtâjlocekïu<br />

kandidâtu zinâtniskos ziòojumus un balsoja par nodaïas atbalstu kandidâtiem.<br />

Pârskatus par savu zinâtnisko darbîbu sniedza pretendenti uz vakancçm íîmijâ un<br />

materiâlzinâtnç: Latvijas Organiskâs sintçzes institûta vadoðais pçtnieks Dr.chem.<br />

Aivars Krauze – “ Bioloìiski aktîvu N,S-saturoðu heterociklu konstruçðana, lietojot<br />

viena reaktora daudzkomponentu metodi un ievçrojot zaïâs íîmijas principus”, RTU<br />

pr<strong>of</strong>esors Dr.sc.ing. Rûdolfs Cimdiòð – “Materiâlu mijiedarbîba robeþvirsmâs”,<br />

Latvijas Valsts Koksnes íîmijas institûta laboratorijas vadîtâjs pr<strong>of</strong>esors Dr.habil.<br />

chem. Jânis Grâvîtis – “Jauni materiâli no augu ðûnu cietajiem apvalkiem” un RTU<br />

pr<strong>of</strong>esors Dr.habil.sc.ing. Gundars Meþinskis – “Stiklveidîgo un keramisko materiâlu<br />

sintçzes metodes”. Aizklâti balsojot, nodaïas locekïi izteica atbalstu visiem pretendentiem.<br />

Nodaïas locekïi nobalsoja arî par LZA goda doktora grâda Dr.chem.h.c.<br />

pieðíirðanu Igaunijas ZA akadçmiíim Mihkelam Veiderma.<br />

3. novembrî nodaïas locekïi noklausîjâs un vçrtçja LZA îstenâ loc. kandidâta<br />

LZA kor.loc. RSU pr<strong>of</strong>esora Dr.habil.med. Jâòa Gardovska pârskatu “Íirurìija un<br />

zinâtne” un korespondçtâjlocekïu kandidâtu medicînâ un bioloìijâ zinâtniskos ziòojumus:<br />

P. Stradiòa Klîniskâs universitâtes slimnîcas Neiroíirurìjas klînikas vadîtâjs,<br />

LU asoc. pr<strong>of</strong>esors Dr.habil.med. Igors Aksiks – “Aktuâlo CNS slimîbu neiroíirurìiskie<br />

risinâjumi”, LU Bioloìijas fakultâtes pr<strong>of</strong>esors Dr.biol. Uldis Kalnenieks –<br />

“Etanola cikls baktçrijâ Zymomonas mobilis ” un Latvijas Biomedicînas pçtîjumu un<br />

studiju centra vad.pçtnieks Dr.biol. Jânis Kloviòð – “G-proteînu saistoðo receptoru<br />

sistçmu molekulârâ ìençtika – evolûcijas, funkciju un ìençtiskâs epidemioloìijas<br />

pçtîjumi”. Aizklâti balsojot, nodaïas locekïi izteica atbalstu visiem pretendentiem.<br />

LZA pilnsapulcç 7. decembrî par LZA îsteno locekli ievçlçja J. Gardovski, par<br />

korespondçtâjlocekïiem – I. Aksiku, J. Grâvîti, J. Kloviòu un A. Krauzi, par goda<br />

locekli – Dr.biol. Viesturu Baumani.<br />

Pârskata periodâ iznâkuðas 14 grâmatas, kuru autori vai lîdzautori ir nodaïas<br />

locekïi M. Beíers, A. Bïugers, A. Jemeïjanovs, O. Nikodemus, M. Pilmane, Î. Raðals,<br />

U. Sedmalis, U. Viesturs, A. Vîksna, P. Zâlîtis, A. Zîverts, A. Zvirgzds.<br />

203


ZINÂTÒU NODAÏAS<br />

Apkopoti arî nodaïas locekïu ievçrojamâkie pçtîjumu rezultâti íîmijâ, bioloìijâ,<br />

medicînâ un materiâlzinâtnç 2006. gadâ.<br />

Par zinâtniskajiem sasniegumiem daþâdas balvas saòçmuði (sk. 95. lpp.) nodaïas<br />

locekïi akad. E. Grçns, akad. I. Kalviòð, akad. M. Kïaviòð, akad. R. Kondratoviès,<br />

akad. V. Rudzîte, goda loc. V. Baumanis, kor.loc. A. Skaìers.<br />

Akad. I. Kalviòð, akad. A. Bïugers un LZA goda doktors Ì. Kaugars (ASV)<br />

apbalvoti ar Triju Zvaigþòu ordeni.<br />

Akad. A. Bïugeram par medicînas zinâtnes organizâciju Latvijâ un ieguldîjumu<br />

jaunu medicînas preparâtu izstrâdç pasniegts a/s “Grindeks” augstâkais apbalvojums –<br />

D. H. Grindeïa medaïa, akad. N. Vederòikovam par ieguldîjumu zinâtnç – LR Zemkopîbas<br />

ministrijas Meþa nozares gada balva “Zelta èiekurs”. Kor. loc. Ç. Kupèe saòçmis<br />

Bruker firmas dibinâtâja G. Laukiena prçmiju par daudzdimensionâlo KMR metoþu<br />

izveidi spektru uzkrâðanai un apstrâdei.<br />

Akadçmiíes Emîlijas Gudrinieces piemiòas iemûþinâðanai nodibinâta LZA<br />

Emîlijas Gudrinieces balva jaunajam zinâtniekam, LZA un RTU Materiâlzinâtnes un<br />

íîmijas fakultâtes Emîlijas Gudrinieces balva gada labâkajam íîmijas skolotâjam un<br />

LZA akadçmiíu Emîlijas Gudrinieces un Alfrçda Ieviòa stipendijas RTU MÍF<br />

bakalauru, maìistru vai inþenierstudiju programmu studentiem. Balvas un stipendijas<br />

finansç LZA fonds no akadçmiíes E. Gudrinieces dâvinâjuma lîdzekïiem.<br />

Nodaïas priekðsçdçtâjs Raimonds Valters<br />

Zinâtniskâ sekretâre Baiba Âdamsone


HUMANITÂRO UN SOCIÂLO ZINÂTÒU NODAÏA<br />

HUMANITÂRO UN SOCIÂLO ZINÂTÒU NODAÏA<br />

Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524<br />

Tel.: 7225889. Fakss: 7821153. E pasts: humana@lza.lv<br />

Nodaïas padome<br />

Nodaïas priekðsçdçtâjs Tâlavs JUNDZIS<br />

Nodaïas priekðsçdçtâja vietnieki Jânis BÇRZIÒÐ, Viktors HAUSMANIS,<br />

Dace MARKUS<br />

Zinâtniskâ sekretâre Ilga TÂLBERGA<br />

Padomes locekïi<br />

Andris CAUNE, Saulvedis CIMERMANIS, Lilija DZENE, Pârsla EGLÎTE,<br />

Jânis KRASTIÒÐ, Maija KÛLE, Imants LANCMANIS, Baiba RIVÞA,<br />

Valentîna SKUJIÒA, Jânis STRADIÒÐ, Kalvis TORGÂNS<br />

Nodaïa apvieno 148 LZA locekïus, t.sk. 31 îsteno, 42 goda, 41 ârzemju un<br />

34 korespondçtâjlocekïus. Ar nodaïas darbu saistîti 28 LZA goda doktori.<br />

Locekïu skaits<br />

Specialitâte<br />

îstenie<br />

korespondçtâjloc.<br />

ârzemju goda<br />

Literatûrzinâtne 5 2 8 –<br />

Literatûra – – 1 12<br />

Ekonomika 6 7 3 2<br />

Filoz<strong>of</strong>ija 3 4 1 –<br />

Tiesîbu zinâtnes 2 2 1 –<br />

Valodniecîba 3 7 9 1<br />

Vçsture 4 3 6 2<br />

Antropoloìija – – – 1<br />

Arheoloìija 3 2 – –<br />

Arhitektûra 1 – 2 2<br />

Bibliogrâfija – – 1 –<br />

Demogrâfija – 2 – –<br />

Etnogrâfija 1 – – –<br />

Mâkslas zinâtnes 1 1 – 1<br />

Mâksla – – 1 18<br />

Pedagoìija – 1 – –<br />

Politoloìija 1 1 4 –<br />

Psiholoìija – – 1 –<br />

Psiholoìija, folkloristika 1 – – –<br />

Socioloìija – 2 1 –<br />

Teoloìija – – – 1<br />

Kultûras vçsture – – 1 –<br />

Mâkslas vçsture – – – 1<br />

Zinâtnes vçsture – – 1 –<br />

Þurnâlistika – – – 1<br />

205


ZINÂTÒU NODAÏAS<br />

Nodaïas locekïu sadalîjums pa specialitâtçm<br />

antropoloìija<br />

Raisa Denisova, goda loc.<br />

arheoloìija<br />

Andris Caune, îst. loc.<br />

Çvalds Mugurçviès, îst. loc.<br />

Ieva Ose, îst. loc.<br />

Ilze Biruta Loze, kor. loc.<br />

Andrejs Vasks, kor. loc.<br />

arhitektûra<br />

Jânis Krastiòð, îst. loc.<br />

Vaidelotis Apsîtis, goda loc.<br />

Gunârs Asaris, goda loc.<br />

Gunârs Birkerts, ârz. loc.<br />

Sigurds Grava, ârz. loc.<br />

bibliogrâfija<br />

Jânis Krçsliòð, ârz. loc.<br />

demogrâfija<br />

Pârsla Eglîte, kor. loc.<br />

Juris Krûmiòð, kor. loc.<br />

ekonomika<br />

Arnis Kalniòð, îst. loc.<br />

Raita Karnîte, îst. loc.<br />

Oïìerts Krastiòð, îst. loc.<br />

Baiba Rivþa, îst. loc.<br />

Edvîns Vanags, îst. loc.<br />

Pçteris Zvidriòð, îst. loc.<br />

Konstantîns Didenko, kor. loc.<br />

Jânis Janovs, kor. loc.<br />

Imants Kirtovskis, kor. loc.<br />

Uldis Osis, kor. loc.<br />

Remigijs Poès, kor. loc.<br />

Kazimirs Ðpoìis, kor. loc.<br />

Inna Ðteinbuka, kor. loc.<br />

Pçteris Guïâns, goda loc.<br />

Valdis Jâkobsons, goda loc.<br />

Nikolajs Balabkins, ârz. loc.<br />

Gundars Íeniòð (Kings), ârz. loc.<br />

Juris Vîksniòð, ârz. loc.<br />

etnogrâfija<br />

Saulvedis Cimermanis, îst. loc.<br />

filoz<strong>of</strong>ija<br />

Maija Kûle, îst. loc.<br />

Valentîns Ðteinbergs, îst. loc.<br />

Andris Rubenis, kor. loc.<br />

Igors Ðuvajevs, kor. loc.<br />

Ivans Vedins, kor. loc.<br />

Vilnis Zariòð, kor. loc.<br />

Arvîds Ziedonis, ârz. loc.<br />

kultûras vçsture<br />

Vjaèeslavs Ivanovs, ârz. loc.<br />

literatûra<br />

Ludmila Azarova-Vâciete, goda loc.<br />

Alberts Bels, goda loc.<br />

Uldis Bçrziòð, goda loc.<br />

Roalds Dobrovenskis, goda loc.<br />

Juris Kronbergs, goda loc.<br />

Jânis Peters, goda loc.<br />

Valdis Rûmnieks, goda loc.<br />

Knuts Skujenieks, goda loc.<br />

Zigmunds Skujiòð, goda loc.<br />

Mâra Zâlîte, goda loc.<br />

Imants Ziedonis, goda loc.<br />

Anna Þîgure, goda loc.<br />

Andrejs Vozòesenskis, ârz. loc.<br />

literatûrzinâtne<br />

Viktors Hausmanis, îst. loc.<br />

Viktors Ivbulis, îst. loc.<br />

206


HUMANITÂRO UN SOCIÂLO ZINÂTÒU NODAÏA<br />

Benedikts Kalnaès, îst. loc.<br />

Janîna Kursîte-Pakule, îst. loc.<br />

Vera Vâvere, îst. loc.<br />

Ausma Cimdiòa, kor. loc.<br />

Fjodors Fjodorovs, kor. loc.<br />

Rolfs Ekmanis, ârz. loc.<br />

Benjamiòð Jçgers, ârz. loc.<br />

Lalita Muiþniece, ârz. loc.<br />

Valters Nollendorfs, ârz. loc.<br />

Radegasts Paroleks, ârz. loc.<br />

Juris Silenieks, ârz. loc.<br />

Frîdrihs Ðolcs, ârz. loc.<br />

Jana Tesarþova, ârz. loc.<br />

mâksla<br />

Biruta Baumane, goda loc.<br />

Ilmârs Blumbergs, goda loc.<br />

Jânis Dûmiòð, goda loc.<br />

Maija Einfelde, goda loc.<br />

Imants Kalniòð, goda loc.<br />

Imants Kokars, goda loc.<br />

Gidons Krçmers, goda loc.<br />

Oïìerts Kroders, goda loc.<br />

Jânis Andris Osis, goda loc.<br />

Raimonds Pauls, goda loc.<br />

Indulis Ojârs Ranka, goda loc.<br />

Mâris Sirmais, goda loc.<br />

Dþemma Skulme, goda loc.<br />

Jânis Streiès, goda loc.<br />

Jânis Strupulis, goda loc.<br />

Pçteris Vasks, goda loc.<br />

Andris Vârpa, goda loc.<br />

Kârlis Zariòð, goda loc.<br />

Ernsts Òeizvestnijs, ârz. loc.<br />

mâkslas vçsture<br />

Imants Lancmanis, goda loc.<br />

mâkslas zinâtnes<br />

Ojârs Spârîtis, îst. loc.<br />

Silvija Radzobe, kor. loc.<br />

Lilija Dzene, goda loc.<br />

pedagoìija<br />

Tatjana Koíe, kor. loc.<br />

politoloìija<br />

Tâlavs Jundzis, îst. loc.<br />

Artis Pabriks, kor. loc.<br />

Andreass Adâls, ârz. loc.<br />

Juris Dreifelds, ârz. loc.<br />

Jânis Peniíis, ârz. loc.<br />

Rasma Ðilde-Kârkliòa, ârz. loc.<br />

psiholoìija<br />

Solveiga Miezîte, ârz. loc.<br />

psiholoìija, folkloristika<br />

Vaira Vîíe-Freiberga, îst. loc.<br />

socioloìija<br />

Aivars Tabuns, kor. loc.<br />

Tâlis Tisenkopfs, kor. loc.<br />

Vilfrîds Ðlaus, ârz. loc.<br />

teoloìija<br />

Juris Rubenis, goda loc.<br />

tiesîbu zinâtnes<br />

Juris Bojârs, îst. loc.<br />

Kalvis Torgâns, îst. loc.<br />

Ârija Meikaliða, kor. loc.,<br />

Andris Plotnieks, kor. loc.<br />

Erki Hollo, ârz. loc.<br />

valodniecîba<br />

Aina Blinkena, îst. loc.<br />

Dace Markus, îst. loc.<br />

Valentîna Skujiòa, îst. loc.<br />

207


ZINÂTÒU NODAÏAS<br />

Brigita Buðmane, kor. loc.<br />

Ina Druviete, kor. loc.<br />

Ilga Jansone, kor. loc.<br />

Benita Laumane, kor. loc.<br />

Daina Nîtiòa, kor. loc.<br />

Jânis Valdmanis, kor. loc.<br />

Andrejs Veisbergs, kor. loc.<br />

Tenu Karma, goda loc.<br />

Dzintra Bonda, ârz. loc.<br />

Maikls Branès, ârz. loc.<br />

Umberto Pjetro Dini, ârz. loc.<br />

Trevors Fennels, ârz. loc.<br />

Baiba Metuzâle-Kangere, ârz. loc.<br />

Aïìirds Sabaïausks, ârz. loc.<br />

Sepo Suhonens, ârz. loc.<br />

Volfgangs Ðmids, ârz. loc.<br />

Zigms Zinkeviès, ârz. loc.<br />

vçsture<br />

Jânis Bçrziòð, îst. loc.<br />

Valdis Bçrziòð, îst. loc.<br />

Inesis Feldmanis, îst. loc.<br />

Indulis Ronis, îst. loc.<br />

Ilga Apine, kor. loc.<br />

Aivars Stranga, kor. loc.<br />

Alberts Varslavâns, kor. loc.<br />

Anna Jurkâne, goda loc.<br />

Heinrihs Strods, goda loc.<br />

Norberts Angermanis, ârz. loc.<br />

Frîdrihs Benningh<strong>of</strong>ens, ârz. loc.<br />

Andrievs Ezergailis, ârz. loc.<br />

Gerts fon Pistolkorss, ârz. loc.<br />

Andrejs Plakans, ârz. loc.<br />

Enns Tarvels, ârz. loc.<br />

vçsture, filoz<strong>of</strong>ija<br />

Vilis Samsons, îst. loc.<br />

zinâtnes vçsture<br />

Anto Leikola, ârz. loc.<br />

þurnâlistika<br />

Oskars Gerts, goda loc.<br />

Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas darbîba<br />

Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas locekïi sekmîgi strâdâjuði Valsts pçtîjumu<br />

programmas Letonika izpildç, kâ arî meklçjuði jaunas darba formas Letonikas tçmu<br />

popularizâcijai.<br />

Valsts prioritârâs pçtîjumu programmas Letonika rezultâtu publiska apsprieðana<br />

notika LZA Senâta sçdç 2007. gada 16. janvârî. Pârskatu sniedza programmas<br />

koordinatore kor.loc. Ilga Jansone. Runâja akadçmiíi Jânis Stradiòð, Tâlavs Jundzis,<br />

Maija Kûle, Dr. art. Elita Grosmane. Publicçta virkne monogrâfiju, Letonikas I<br />

kongresa referâti – plenârsçdes, Latvijas un latvieðu identitâtes jautâjumiem veltîtâs<br />

sekcijas, valodniecîbas, kâ arî filoz<strong>of</strong>ijas un kristîgo vçrtîbu sekcijas materiâli.<br />

Letonikas I kongress, pulcçjot 525 referentus no 9 valstîm, bija notikums zinâtnes<br />

pasaulç.<br />

208


HUMANITÂRO UN SOCIÂLO ZINÂTÒU NODAÏA<br />

Aktîvi sadarbojoties Letonikas padomei un kongresa organizâcijas komitejai, sâkta<br />

gatavoðanâs Letonikas II kongresam 2007. g. 30.–31. oktobrî. Tâpat kâ iepriekð,<br />

kongresa sçdes vispirms notiks Liepâjas Pedagoìijas akadçmijâ un Daugavpils<br />

Universitâtç, analizçjot Kurzemes novada kultûrvçsturisko mantojumu, tâ izpçti un<br />

saglabâðanu (LPA) un skatot “Latgali kâ robeþsituâcijas fenomenu” (DU). Letonikas<br />

Valsts programmas rezultâtiem var pieskaitît ne tikai monogrâfijas, rakstu krâjumus,<br />

bet arî ap 100 zinâtniskos rakstus. Galvenais – Letonikâ ienâk jaunie pçtnieki: programmâ<br />

strâdâ 2 bakalauri, 7 maìistrantûras, 20 doktorantûras programmu studenti.<br />

Divas doktora disertâcijas pieòemtas aizstâvçðanai, trîs aizstâvçtas. No 118 Valsts zinâtniskâs<br />

kvalifikâcijas komisijas 2006.g. akceptçtajâm disertâcijâm 44 jeb 37,2% pieder<br />

humanitâro un sociâlo zinâtòu jomai. Rezultâts nav slikts, taèu jâdomâ par zinâtnskâs<br />

kvalitâtes paaugstinâðanu, darbu ar pirmavotiem, pçtîjuma valodas izkopðanu.<br />

Problçmas<br />

Vçlami, nepiecieðami apkopojoði pçtîjumi Letonikas tematikâ. Lûgums autoriem –<br />

Letonikai veltîto monogrâfiju, rakstu krâjumu u.c. izdevuma titullapâ atzîmçt, ka tie ir<br />

darbi no Valsts pçtîjumu programmas Letonika. Tâ, ka tas darîts, piem., Viktora<br />

Hausmaòa un Benedikta Kalnaèa monogrâfijâ “Latvieðu drâma. 20. gadsimta otrâ<br />

puse”.<br />

Par atzinîbu humanitâro zinâtòu pçtîjumiem liecina fakts, ka tradicionâli LZA<br />

paziòoto desmit Latvijas zinâtnes ievçrojamâko sasniegumu skaitâ 2006. gadâ ir<br />

nosaukti: LU Latvijas vçstures institûta Dr.habil. hist. Annas Zariòas uz unikâlu<br />

arheoloìisko pçtîjumu pamata uzrakstîtâ monogrâfija par lîbieðu materiâlo un garîgo<br />

kultûru Salaspils Laukskolâ 10.–13. gs., Daugavpils Universitâtes pçtnieku grupas<br />

pçtîjums par Latgales reìionâlo ekonomiku un tâs konkurçtspçjas paaugstinâðanu, kâ<br />

arî LZA goda locekïa Imanta Kokara vadîbâ sagatavotais fundamentâlais kultûrvçsturiskais<br />

darbs “Latvieðu kordziesmas antoloìija. 1873–2000” 12 sçjumos un 12<br />

kompaktdiski ar dziesmu ieskaòojumiem Rîgas kamerkora Ave Sol izpildîjumâ.<br />

Aizvadîtajâ gadâ notikuðas vairâkas LZA Senâta sçdes, kurâm ir bûtiska nozîme<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas, HSZN un humanitâro/sociâlo zinâtòu dzîvç: 10. janvârî<br />

akadçmiíi Andris Caune un Jânis Bçrziòð zinoja par LU Latvijas vçstures institûta,<br />

viena no pirmajiem LZA institûtiem, veidoðanos un attîstîbu. Dr. hist. Guntis Zemîtis<br />

izteica zinâtnieku viedokli par Latvijas vçstures kâ atseviðía priekðmeta mâcîðanu<br />

Latvijas skolâs. Pçc tam Latvijas preses izdevumos sâkâs plaða diskusija, atspoguïojot<br />

LZA, LZA FSI, LU u.c. zinâtnisko institûciju pârstâvju viedokïus. Ðobrîd LR IZM ðo<br />

priekðmetu atzîst kâ eksperimentâlu.<br />

14. februârî, LZA gadadienâ, prezidents Juris Ekmanis referçja par ZA vietu un<br />

uzdevumiem mûsdienu Latvijâ un Jânis Stradiòð – par LZA pretrunîgo vçsturi un<br />

nâkotni.<br />

209


ZINÂTÒU NODAÏAS<br />

Nodaïas sçdes<br />

Tradicionâli – 2006.gada 26. janvârî – atskaite par zinâtnisko, organizatorisko un<br />

pedagoìisko darbu. T. Jundzis ziòoja par Letonikas I kongresa organizâciju un gaitu,<br />

par divu Letonikas programmu norisi. Darbakârtîbâ bija arî LZA kor.loc. Dr.sc. pol.<br />

Arta Pabrika ziòojums “Latvijas ârpolitikas aktualitâtes”.<br />

12. oktobrî nodaïas sçdes dalîbnieki noklausîjâs LPA rektores pr<strong>of</strong>. Dr. iur. Ârijas<br />

Meikaliðas zinâtnisko ziòojumu ”Kriminâlprocesa attîstîbas aktuâlâs tendeces”,<br />

balsoja par attieksmes izteikðanu LZA jauno locekïu kandidâtiem un LU LVI<br />

pçtniecei arheoloìei Zigrîdai Apalai pieðíîra goda doktora grâdu vçsturç.<br />

LZA sçdes<br />

30. martâ notikuðo LZA sçdi “Ârvalstu investîcijas Latvijâ – gaidîtais un<br />

sagaidîtais” sagatavoja Ekonomikas institûta direktore Dr.oec. Raita Karnîte un<br />

sniedza galveno ziòojumu par ðo investîciju ”seju” (sk. 139. lpp.). Ðî akadçmijas sçde<br />

atðíîrâs ar iesaistîto referentu tçmu daudzveidîbu, ar ârvalstu pârstâvju un ar jauno<br />

zinâtnieku lîdzdalîbu (R. Karnîtes referâta lîdzautore bija Mg. oec. Irina Èurkina).<br />

27. aprîlî notika HSZN organizçâ LZA sçde “Mûþizglîtîbas izaicinâjumi”.<br />

Referçja LR izglîtîbas un zinâtnes ministre akadçmiíe Baiba Rivþa, LZA kor.loc.<br />

Tatjana Koíe, par ðo vitâli svarîgo problçmu un tâs risinâjumu Latvijas reìionos –<br />

Ventspils augstskolas rektors Dr. math. Jânis Vucâns, par praktiski paveikto –<br />

Jelgavas Pieauguðo izglîtîbas centra direktore Ingrîda Muraðkovska. Jâpiebilst, ka<br />

T. Koíe ir ievçlçta Eiropas Pieauguðo izglîtîbas asociâcijas valdç.<br />

Konferences<br />

Konferences nosacîti iedalâs netradicionâlajâs un “ tradicionâlajâs”, kuras notiek<br />

regulâri.<br />

13. janvârî Latvijas Kara muzejâ notika Barikâþu atceres 15. gadadienai veltîta<br />

zinâtniskâ konference “Nevardarbîgâ pretoðanâs: Latvijas pieredze”. Tâs materiâli<br />

publicçti krâjumâ ar tâdu paðu nosaukumu. 21.–22. augustâ notika starptautiska<br />

konference “Demokrâtijas attîstîba: Baltijas un Taivânas pieredze”. Arî ðîs konferences<br />

materiâli publicçti rakstu krâjumâ.<br />

29.–30. septembrî starptautiska, LU un Austrijas vçstniecîbas organizçta konference<br />

“Freidam – 150”.<br />

Vairâku konferenèu tçmas bija veltîtas varas un kultûras attiecîbâm. 8. februârî LU<br />

Filoloìijas fakultâtç Valsts Letonikas programmas ietvaros notika konference “Vara<br />

un tradicionâlâ kultûra”, 15. februârî – “Kultûra un vara: mijiedarbes latvieðu valodâ,<br />

folklorâ un literatûrâ”, 11.–12. oktobrî, Latvijas Mâkslas akadçmijas 85. gadadienâ –<br />

“Mâksla, vara, izglîtîba”.<br />

210


HUMANITÂRO UN SOCIÂLO ZINÂTÒU NODAÏA<br />

Pie tradicionâlajâm, ikgadçjâm konferencçm jâmin: 22.–23. februârî J. Endzelînam<br />

veltîtâ (LU LVaI), 20. aprîlî – LFMI konference “'Meklçjumi un atradumi”,<br />

22. maijâ – LU LVI atskaites sesija “Par arheologu pçtîjumiem 2004. un 2005. gadâ”,<br />

31. okt.–1. nov. – K. Baronam veltîtâ konference “Bçrnîbas pieredze kultûras<br />

aspektâ”. T.s. tradicionâlâs konferences ir îpaði nozîmîgas, demonstrçjot zinâtnisko<br />

institûciju darba regularitâti, radoðo potenciâlu, jaunatradumus un jauno zinâtnieku<br />

iesaistîðanu pçtniecîbas darbâ.<br />

Goda locekïu aktivitâtes<br />

Esam pateicîgi LZA goda locekïiem par akadçmijai izrâdîto cieòu, lîdzdalîbu<br />

pasâkumos un veltçm Zinâtòu akadçmijai.<br />

7. jûnijâ Raiòa kapos apbedîja latvieðu kultûras darbinieces Lilijas Dunsdorfas<br />

pelnu urnu. Svinîgo ceremoniju vadîja Dr. theol. Juris Rubenis.<br />

21. jûnijâ sarîkojumâ “Akadçmijâ Ludmilas un Jâòi” dzeju lasîja dzejniece<br />

Ludmila Azarova, fragmentus no topoðâs grâmatas – Jânis Streiès. Skatîjâmies jaunâs<br />

filmas “Rûdolfa mantojums” aktieru mçìinâjumus. Lîgo dziesmas diriìçja Imants<br />

Kokars.<br />

HSZN piedalîjâs dzejnieka, atdzejotâja Knuta Skujenieka jubilejas sagatavoðanâ –<br />

bija izstâdes Daugavas muzejâ un Rakstniecîbas, teâtra un mûzikas muzejâ, zinâtniski<br />

radoðâ konference LZA “Knutam Skujeniekam 70”.<br />

Oktobrî jubileju svinçja reþisors, mâkslinieks un rakstnieks Jânis Streiès, kurð<br />

aicinâja LZA uz viòam veltîto izstâdi Kino muzejâ un kopâ ar apgâdu “Dienas<br />

Grâmata” LZA atvçra savu eseju grâmatu “Lâga dvçseïu straumei”. Tradicionâli<br />

kïuvuði sarîkojumi “Sagaidîsim Ziemassvçtkus ar baltâm domâm”, kuros piedalâs Dr.<br />

theol. Juris Rubenis un kâds skatuves mâkslinieks. Ðogad dzeju lasîja aktieris Pçteris<br />

Liepiòð.<br />

Izstâdes LZA izstâþu telpâ regulâri pulcç skatîtâjus. Aizvadîtais gads raksturîgs ar<br />

starptautisku autoru loku un LMA pr<strong>of</strong>esoru piedalîðanos.<br />

10. janvârî Aròa Blumberga fotoizstâde “Íemeru Nacionâlais parks. Klusums'”<br />

7. martâ LMA pr<strong>of</strong>esora Alekseja Naumova gleznu izstâde “Mani ceïojumi”<br />

25. aprîlî Ausmas Krûmiòas akvareïu izstâde “Vidzemes ceïos”<br />

6. jûnijâ atklâta zviedru fotomâkslinieka Gunâra Lundkvista dabas fotogrâfiju<br />

izstâde<br />

12. septembrî Maijas Tabakas gleznu izstâde “Es gleznoju savu dzîvi”<br />

10. oktobrî – Lietuvas ZA mâkslinieces Migles Datkunaites grafiku izstâde “No<br />

tâlienes”<br />

211


ZINÂTÒU NODAÏAS<br />

14. novembrî LMA pr<strong>of</strong>esora Jura Jurjâna gleznu izstâde<br />

16. decembrî mâkslinieka Jâzepa Pîgoþòa gleznu izstâde “Latvijas daba”.<br />

Valsts apbalvojumi, balvas<br />

Triju Zvaigþòu ordenis: Gundaram Íeniòam-Kingam, Jânim Peniíim, Maijai<br />

Einfeldei, Jurim Dreifeldam, Mârim Sirmajam. Viestura ordenis – Ârijai Meikaliðai.<br />

Atzinîbas krusts – Raimo Pullatam.<br />

LZA Raiòa balva dzejniekam Andrejam Eglîtim<br />

LZA un a/s Grindeks balva – LZA kor.loc. Pârslai Eglîtei par devumu sociâlajâ<br />

demogrâfijâ<br />

Rîgas balva – Vaidelotim Apsîtim<br />

Feliksa balva – Vilnim Zariòam<br />

LZA/RLB K. Mîlenbaha balva Ainai Blinkenai<br />

LZA K. Baloþa balva – Raitai Karnîtei<br />

LZA Jâòa Endzelîna balva – Dacei Markui<br />

LZA Tâlivalþa Vilciòa balva – Aivaram Tabunam<br />

LZA Arveda Ðvâbes balva – Annai Zariòai<br />

Nodaïas locekïi guvuði augstas atzinîbas: akadçmiíe V. Vîíe-Freiberga saòçmusi<br />

Ljeþas un Otavas universitâðu goda doktora grâdus, akadçmiíe Baiba Rivþa ievçlçta<br />

par Karaliskâs Zviedrijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmijas ârzemju<br />

locekli., akadçmiíe Valentîna Skujiòa saòçmusi starptautisku atzinîbu terminoloìijas<br />

jomâ, Folkloras Gada balva – akadçmiíei Janînai Kursîtei. “Draudzîgâ aicinâjuma”<br />

medaïas – Janînai Kursîtei, Imantam Lancmanim, Jurim Rubenim. LZA A. Krastkalna<br />

balva – akadçmiíim Viktoram Hausmanim.<br />

Par presi – varam pateikties uzticamajiem sadarbîbas partneriem un pateikties<br />

jaunajiem projektiem. Paldies laikrakstiem “Latvijas Vçstnesis”, “Neatkarîgâ Rîta<br />

Avîze Latvijai”, “Diena”, “Latvijas Avîze”, “Rîgas Balss” (ar ilgtermiòa projektu<br />

“Gudrâ Rîga”), “Izglîtîba un Kultûra”,“ LZA Vçstis” un “Zinâtnes Vçstnesis”. Un<br />

Latvijas TV raidîjumam “Panorâma”.<br />

Pateicîba par sadarbîbu visâm LZA nodaïâm, augstskolâm. Îpaði – Rîgas<br />

Latvieðu biedrîbai, kuras Teâtra komisijâ aktîvi darbojas akad. Viktors Hausmanis,<br />

veidojot teâtra vçsturei un Latvijas aktieriem veltîtus emocionâlus sarîkojumus. RLB<br />

sniedza lielu palîdzîbu Letonikas I kongresa organizâcijâ un ceram uz atbalstu arî II<br />

kongresa sagatavoðanâ um norisç.<br />

212


HUMANITÂRO UN SOCIÂLO ZINÂTÒU NODAÏA<br />

Îpaði jâuzteic Latvijas Akadçmiskâ bibliotçka un direktore Venta Kocere – gan par<br />

Letonikai veltîtajâm izstâdçm, par aktivitâti Latvijas mazzinâmo kultûras lappuðu<br />

atainoðanâ, par starptautisko sadarbîbu, popularizçjot Latvijas grâmatu kultûru<br />

ârzemçs.<br />

Sprieþot pçc aktîvâs gleznu ekspozîciju maiòas, izveidojusies laba sadarbîba ar<br />

Latvijas Mâkslas akadçmiju un tâs rektoru LZA goda locekli Jâni Andri Osi. Paldies<br />

par to!<br />

Visos pasâkumos LZA HSZN saòçmusi LZA vadîbas atsaucîbu, atbalstu un<br />

palîdzîbu.<br />

Perspektîvas<br />

Letonikas Valsts programmas sekmîga izpilde. Apkopojoðu darbu sagatavoðana un<br />

izdoðana. Jâaktualizç starptautiskâ sadarbîba, jauno zinâtnieku piesaiste un kvalificçtu<br />

jauno doktoru sagatavoðana.<br />

Nodaïas locekïu entuziasms ïauj cerçt, ka ðî perspektîva ir reâla un izpildâma.<br />

Nodaïas priekðsçdçtâjs Tâlavs Jundzis<br />

Zinâtniskâ sekretâre Ilga Tâlberga


ZINÂTÒU NODAÏAS<br />

LAUKSAIMNIECÎBAS UN MEÞA ZINÂTÒU NODAÏA<br />

Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524<br />

Tel.: 7223448. Fakss: 7821153<br />

E-pasts: lmzn@lza.lv<br />

Nodaïas padome<br />

Nodaïas priekðsçdçtâja p.i. Arnis TREIMANIS<br />

Zinâtniskâs sekretâres p.i. Ieva SLOKA<br />

Padomes locekïi<br />

Aleksandrs JEMEÏJANOVS<br />

Uldis VIESTURS<br />

Nodaïa ðobrîd apvieno 18 LZA locekïus, t.sk. 8 îstenos, 1 goda locekli un 9 korespondçtâjlocekïus.<br />

Ar nodaïas darbîbu saistîti 3 goda doktori.<br />

Specialitâte<br />

îstenie<br />

Locekïu skaits<br />

korespondçtâjloc.<br />

ârzemju<br />

goda<br />

Bioloìija un biotehnoloìija 3 – – –<br />

Ekonomika 2 1 – –<br />

Lauksaimniecîba un pârstrâdes<br />

tehnoloìijas<br />

Meþzinâtne un koksnes<br />

tehnoloìijas<br />

1 3 – 1<br />

2 4 – –<br />

Ûdenssaimniecîba – 1 – –<br />

214


LAUKSAIMNIECÎBAS UN MEÞA ZINÂTÒU NODAÏA<br />

Nodaïas locekïu sadalîjums pa specialitâtçm<br />

Bioloìija un biotehnoloìija<br />

Mârtiòð Beíers, îst.loc.<br />

Îzaks Raðals, îst.loc.<br />

Uldis Viesturs, îst.loc.<br />

Ekonomika<br />

Arnis Kalniòð, îst.loc.<br />

Baiba Rivþa, îst.loc.<br />

Kazimirs Ðpoìis, kor.loc.<br />

Lauksaimniecîba un pârstrâdes<br />

tehnoloìijas<br />

Aleksandrs Jemeïjanovs, îst.loc.<br />

Edîte Birìele, kor.loc.<br />

Daina Kârkliòa, kor.loc.<br />

Aldis Kârkliòð, kor.loc.<br />

Jânis Latvietis, goda loc.<br />

Meþzinâtne un koksnes tehnoloìijas<br />

Bruno Andersons, îst.loc.<br />

Nikolajs Vederòikovs, îst.loc.<br />

Imants Liepa, kor.loc.<br />

Arnis Treimanis, kor.loc.<br />

Pçteris Zâlîtis, kor.loc.<br />

Aivars Þûriòð, kor.loc.<br />

Ûdenssaimniecîba<br />

Ansis Zîverts, kor.loc.<br />

Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïas darbîba<br />

Nodaïas sçdes<br />

9. janvâris – LZA LMZN un Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu<br />

akadçmijas (LLMZA) prezidija kopsçde, kuras laikâ tika pârrunâts iepriekðçja gadâ<br />

paveiktais un noteikti turpmâkie plâni. LLMZA ir sabiedriska zinâtnieku apvienîba,<br />

kas sadarbojas ar LMZN, organizçjot kopîgus seminârus un izbraukuma sçdes.<br />

13. februâris – LZA LMZN un LLMZA prezidija kopsçde. Viens no sçdes darbakârtîbas<br />

jautâjumiem tika veltîts izaicinâjumiem zinâtnes atbalsta projektu sagatavoðanai<br />

– LMZN priekðsçdçtâjas vietnieks akad. Arnis Treimanis informçja par Latvijas<br />

zinâtnieku iespçjâm piedalîties Eiropas Zinâtnes COST (European Cooperation in the<br />

field <strong>of</strong> Scientific and Technical Research) projektos.<br />

13. marts – LZA LMZN un LLMZA prezidija kopsçde, kas tika koncentrçta uz<br />

diskusiju par biodegvielas raþoðanas attîstîbas virzieniem Latvijâ. Ar ziòojumu par ðo<br />

tematu uzstâjâs akadçmiíis Arvîds Kalniòð.<br />

10. aprîlis – LZA LMZN un LLMZA prezidija kopsçde. Sçdes galvenais<br />

jautâjums bija LLMZA kopsapulces (paredzçta 2006. gada 26. maijâ) organizçðana.<br />

Bez tam – klâtesoðie arî tika informçti, ka ðobrîd Zemkopîbas ministrijâ notiek<br />

pieteikumu izvçrtçðana subsîdiju saòemðanai. Paredzçtais subsîdiju apjoms ir<br />

1 300 000 LVL materiâltehniskâs bâzes stiprinâðanai un 535 000 – zinâtniskâs<br />

pçtniecîbas projektiem.<br />

215


ZINÂTÒU NODAÏAS<br />

18. maijs – LZA LMZN un LLMZA prezidija sçde (izbraukuma sçde)<br />

Lauksaimniecîbas universitâtes (LLU) Augsnes un augu zinâtòu institûtâ par tematu<br />

„Ìençtiski modificçto, konvencionâlo un bioloìiskâs saimniecîbâs audzçto kultûraugu<br />

lîdzâspastâvçðanas problçmas”, ar ziòojumiem uzstâjâs Dr.habil.agr. Inâra Turka<br />

(referâts tika koncentrçts uz jautâjumiem par ìençtiski modificçto, konvencionâlo un<br />

bioloìiskâs saimniecîbâs audzçto kultûraugu lîdzâspastâvçðanas problçmâm) un asoc.<br />

pr<strong>of</strong>esore, Dr.biol. Biruta Bankina (ziòojums par labîbas slimîbu epidemioloìiju<br />

Latvijâ). Sçdes noslçgumâ dalîbniekiem bija iespçja praksç iepazîties ar LLU Augsnes<br />

un augu zinâtòu institûta uzturçto dârza saimniecîbu.<br />

21. jûnijs – LZA LMZN un LLMZA prezidija sçde, kuras laikâ tika precizçti<br />

Zemkopîbas ministrijas finansçtâ projekta „Lîdzdalîba Eiropas Savienîbas valstu tîklâ<br />

par lauksaimniecîbas pçtîjumu stratçìijas izstrâdi ar foresight metodi” darba<br />

uzdevumi, kura îstenoðana uzticçta LMZN.<br />

7. augusts – LZA LMZN un LLMZA prezidija sçde, kuras laikâ ar referâtu<br />

uzstâjâs Dr.hist. Artûrs Puga, informçjot par jaunâko izpçti forsaita jomâ.<br />

8. septembris – LZA LMZN un LLMZA prezidija sçde Jaunpilî, z/s „Joþi”, kuras<br />

laikâ LLMZA atbalstu LZA korespondçtâjlocekïa vçlçðanâm guva Dr.biol. Jânis<br />

Mièulis. Izbraukuma sçde bija veltîta tematam „Tehnikas izmantoðana modernâ<br />

zemnieku saimniecîbâ”.<br />

23. oktobris – LZA LMZN un LLMZA prezidija kopsçde, kuras galvenais darbakârtîbas<br />

jautâjums bija atbalsta izteikðana jaunajiem LZA korespondçtâjlocekïu<br />

kandidâtiem. Uz vienu vakanto vietu lauksaimniecîbas zinâtnç kandidçja Dr.biol.<br />

Jânis Mièulis un Dr.sc.ing. Daina Kârkliòa. Nodaïas atbalstu saòçma abi pretendenti.<br />

Sçdes dalîbnieki arî noklausîjâs Dr. Artûra Pugas sniegto informâciju par lauksaimniecîbas<br />

un lauku pçtniecîbas iespçjâm ES u.c. starptautiski atbalstîto forsaita<br />

programmu un jaunveidojamo struktûru kontekstâ.<br />

22. novembris – LZA LMZN un LLMZA prezidija kopsçde, kuras laikâ tika<br />

precizçta 2006. gada 15. decembrî paredzçtâs LLMZA kopsapulces darbakârtîba, kâ<br />

arî pieòemts lçmums par sadarbîbas lîguma parakstîðanu starp LLMZA Latvijâ un<br />

lîdzîgu akadçmiju Rumânijâ.<br />

Izbraukuma sçdes<br />

Papildus nodaïas sçdçm un LLMZA prezidija sçdçm 2006. gadâ ir norisinâjuðâs<br />

vairâkas izbraukuma sçdes, kas tika lîdzfinansçtas no Zemkopîbas ministrijas<br />

pieðíirtajâm subsîdijâm projekta „Diskusiju un zinâtnisko atziòu stimulçðana<br />

lauksaimniecîbas un meþsaimniecîbas nozarçs” ietvaros. Projekta îstenotâjs –<br />

LLMZA, kas cieði sadarbojas ar LZA LMZN, izsaka pateicîbu Zemkopîbas ministrijai<br />

par sniegto atbalstu tik daudzu pasâkumu organizçðanâ, ïaujot nodroðinât pieredzes<br />

apmaiòu zinâtnisko institûciju pârstâvjiem.<br />

216


LAUKSAIMNIECÎBAS UN MEÞA ZINÂTÒU NODAÏA<br />

24. februârî notika LLMZA kopsapulce, kuras laikâ tika godinâti 2005. gada balvu<br />

laureâti, kâ arî diskutçts par izaicinâjumiem jauno zinâtnieku sagatavoðanâ.<br />

19. maijâ LLU Biotehnoloìijas un veterinârmedicînas zinâtniskajâ institûtâ<br />

„Sigra” norisinâjâs izbraukuma sçde, veltîta bioloìiskâs un netradicionâlâs lauksaimniecîbas<br />

jautâjumiem. Sçdes sâkumâ referâtu par netradicionâlo putnkopîbu Latvijâ<br />

nolasîja zinâtniskâ institûta „Sigra” vadoðâ pçtniece Dr.biol. Îra Irçna Vîtiòa. Savâ<br />

priekðlasîjumâ viòa iepazîstinâja ar putniem, kuri ir visvçrtîgâkie diçtisko produktu<br />

grupâ, kâ arî putniem, kuru olas uzskatâmas par visveselîgâkajâm. Pasâkuma<br />

dalîbniekiem bija iespçja arî redzçt strausus, pçrïu vistas un citus eksotiskos putnus<br />

klâtienç, apmeklçjot putnu fermu Siguldâ, kâ arî – iepazîties ar staltbrieþu audzçðanu<br />

brieþu fermâ Morç.<br />

26. maijâ norisinâjâs Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmijas<br />

kopsapulce. Tajâ iekïauto diskusiju temats tika saistîts ar jautâjumiem par alternatîvo<br />

enerìijas resursu iegûðanas un izmantoðanas iespçjâm. Ar ziòojumu uzstâjâs LZA<br />

prezidents akad. J. Ekmanis („Alternatîvâs enerìijas veidi un to izmantoðanas iespçjas<br />

Latvijâ”), ar referâtiem piedalîjâs arî citi ievçrojami zinâtnieki un speciâlisti – pr<strong>of</strong>.<br />

Mârtiòð Beíers („Alternatîvo (atjaunojamo) enerìiju ieguves iespçjas no lauksaimniecîbas<br />

izejvielâm”), doc. Kârlis Siïíe („Mazâ hidroenerìçtika kâ alternatîvâs enerìijas<br />

resurss”), Mazâs hidroenerìçtikas asociâcijas valdes priekðsçdçtâjs Orvils Heniòð<br />

(„Mazâs hidroenerìçtikas attîstîbas perspektîvas Latvijâ”), pr<strong>of</strong>. Imants Ziemelis<br />

(„Saules kolektoru izmantoðanas iespçjas Latvijâ”) un pr<strong>of</strong>. Pçteris Zâlîtis („Meþzinâtnes<br />

un meþsaimniecîbas izaicinâjumi Latvijâ”).<br />

31.maijâ tika organizçta izbraukuma sçde uz Latvijas Valsts augïkopîbas institûtu.<br />

Jûnijâ notika vçl piecas izbraukuma sçdes: 8. jûnijâ – LLU Mâcîbu un pçtîjumu<br />

saimniecîbâ „Vecauce”; 20. jûnijâ a/s „Pûres Dârzkopîbas izmçìinâjumu stacija”;<br />

22. jûnijâ – LLU aìentûrâ „Zemkopîbas zinâtniskais institûts”; 28. jûnijâ – Valsts<br />

Priekuïu laukaugu selekcijas institûtâ, bet 30. jûnijâ – Valsts Stendes graudaugu<br />

selekcijas institûtâ.<br />

Jûlijâ seminâri un diskusijas notika: 5. jûlijâ – izbraukuma sçdç LLU MPS<br />

„Pçterlauki”; 8.–9. jûlijâ lauka izmçìinâjumu apskatç Reìionâlâs lauksaimniecîbas<br />

izstâdes „Viïâni 2006” ietvaros. Divi nozîmîgi pasâkumi jûlijâ norisinâjâs LLU<br />

Zemkopîbas zinâtniskajâ institûtâ: 13. jûlijâ notika institûta 60 gadu jubilejai veltîta<br />

konference, bet 21. jûlijâ – LLU seminârs par bioloìiskâs lauksaimniecîbas jautâjumiem.<br />

27. oktobrî norisinâjâs izbraukuma sçde uz „SIA „Papîrfabrika „Lîgatne””, kurâ<br />

dalîbniekiem bija iespçja iepazîties ar fabrikas darbu, kâ arî saraþoto produkciju.<br />

Izbraukuma sçþu cikls noslçdzâs 2006. gada 15. decembrî Rîgâ, Zemkopîbas<br />

ministrijâ ar LLMZA kopsapulci.<br />

217


ZINÂTÒU NODAÏAS<br />

Seminâru un izbraukuma sçþu laikâ gûtas atziòas par:<br />

– ìençtiski modificçto kultûraugu audzçðanas un augu aizsardzîbas aktuâlâkajâm<br />

problçmâm;<br />

– precîzâs lauksaimniecîbas iespçjâm un nozîmi, jo, neraugoties uz Latvijas mazo<br />

teritoriju, ir jâòem vçrâ daþâdie augðòu un klimata apstâkïi Latvijas rajonos un pat<br />

lauka ietvaros. Lîdz ar to tiek veikti pçtîjumi ar mçríi nodroðinât resursu racionâlu<br />

izmantoðanu laukkopîbâ un arî lopkopîbâ;<br />

– linu audzçðanas iespçjâm, jo vçsturiski izplatîtâkâs linu audzçðanas vietas bija<br />

Kurzeme un Zemgale, nevis Latgale, kas bûtu piemçrotâka vieta rudzu un kartupeïu<br />

audzçðanai.<br />

Izmçìinâjumu apskates un diskusiju laikâ uzskatâmi iezîmçjâs vairâkas tendences:<br />

– vietçjâ lauksaimniecîbas produkcija un ðíirnes ir daudz izturîgâkas un<br />

piemçrotâkas vietçjiem apstâkïiem;<br />

– ir nepiecieðams apzinât Latvijas augu un dzîvnieku ìençtisko potenciâlu, turklât<br />

ðî darba realizçðanai ir nepiecieðama visu Latvijas zinâtnisko institûciju sadarbîba.<br />

Tika ieskicçtas vairâkas problçmas un izaicinâjumi, kas bûtu risinâmi gan valsts,<br />

gan zinâtniskajâm institûcijâm, piemçram:<br />

– tika pausta noþçla par zinâtnisko institûciju neiesaistîðanu vairâku nozîmîgu<br />

valstisku stratçìiju izstrâdç, kâ arî bûtisku projektu îstenoðanâ, lîdz ar to bûtu<br />

jâstimulç valsts un zinâtnisko pçtniecîbas institûciju turpmâka sadarbîba;<br />

– daudzu raþoðanai aktuâlu jautâjumu risinâjumam nepiecieðama vairâku zinâtòu<br />

nozaru sadarbîba. Tas attiecinâms uz problçmâm par ìeogrâfisko informâcijas sistçmu<br />

lietojumu meliorâcijas sistçmu kopðanâ, pçtîjumu rezultâtu ekonomisko interpretâciju,<br />

informâciju tehnoloìiju zinâtniski pamatotu lietojumu, komplekso pçtîjumu programmu<br />

realizâciju ar mçríi nodroðinât zinâtniski pamatotu izpçtes íçdi no<br />

tehnoloìijâm uz lauka lîdz patçrçtâja galdam.<br />

Sadarbîba ar Zemkopîbas ministriju<br />

1. februârî parakstîts nodomu protokols starp Latvijas Republikas Zemkopîbas<br />

ministriju, LZA LMZN un LLZMA, paredzot stimulçt sadarbîbu lauksaimniecîbas,<br />

meþa zinâtnes un zinâtnisko institûciju attîstîbas koncepcijas izstrâdç, augstâko<br />

izglîtîbu un zinâtni reglamentçjoðu normatîvo aktu izstrâdç, kopîgu pçtîjumu veikðanâ<br />

lauksaimniecîbas, lauku attîstîbas un meþa zinâtnes jomâ, informâcijas apmaiòâ starp<br />

zinâtnes struktûrâm un lauksaimnieku pr<strong>of</strong>esionâlâm organizâcijâm un speciâlistiem,<br />

starptautiskâs zinâtniskâs sadarbîbas veicinâðanâ un citos aspektos.<br />

31. jûlijâ tika parakstîts lîgums starp Latvijas Republikas Zemkopîbas ministriju<br />

(pasûtîtâjs) un LZA (izpildîtâjs) par projekta „Lîdzdalîba Eiropas Savienîbas valstu<br />

218


LAUKSAIMNIECÎBAS UN MEÞA ZINÂTÒU NODAÏA<br />

tîklâ par lauksaimniecîbas pçtîjumu stratçìijas izstrâdi ar foresight metodi” îstenoðanu.<br />

Projekta finansçjums – 15 000 LVL, projekta izpilde – 2006. gada 1. decembris.<br />

Galvenie projekta ietvaros veicamie uzdevumi:<br />

– apkopot un izanalizçt publikâcijas un pçtîjumus foresight (jeb forsaita) metodes<br />

izmantoðanas aspektiem, identificçjot galvenâs problçmas tâs pielietoðanai, kâ arî<br />

sadarboties ar pçtnieku grupu, kas piedalâs Eiropas Savienîbas valstu darba sanâksmçs<br />

par foresight izmantoðanas aspektiem;<br />

– izstrâdât lauksaimniecîbas zinâtnes pçtîjumu datubâzi, nodroðinot vienotu<br />

uzskaites metodoloìiju;<br />

– ieteikt lauksaimniecîbas zinâtnes un augstâkâs izglîtîbas iestâþu sadarbîbas<br />

stratçìiskos virzienus ar LZA un Latvijas Zinâtnes padomi (LZP), akcentçjot ðâdus<br />

jautâjumus:<br />

– lauksaimniecîbas zinâtnes saistîba ar LZA un LZP tagadnç un nâkotnç;<br />

– LZA un LZP sadarbîba un iespçjamais atbalsts lauksaimniecîbas zinâtnes<br />

fundamentâlajos pçtîjumos;<br />

– sniegt rekomendâcijas zinâtnei pieðíirto finanðu lîdzekïu efektîvâkai izmantoðanai<br />

saistîbâ ar lauksaimniecîbas nozares un lauksaimniecîbas zinâtnes attîstîbas<br />

stratçìiskajiem virzieniem;<br />

– noteikt pasâkumus lauksaimniecîbas zinâtnes organizâciju, raþotâju un<br />

sabiedrisko organizâciju cieðâkai sadarbîbai zinâtnes resursu un finanðu lîdzekïu<br />

izlietoðanâ.<br />

Projekta ietvaros organizçti divi seminâri:<br />

22. septembrî – darba seminârs „Forsaits un stratçìiskâs plânoðanas prasmes<br />

lauksaimniecîbas pçtîjumu stratçìijas kontekstâ”. Dalîbnieki varçja piedalîties<br />

praktiskâ foresight vingrinâjumâ lauksaimniecîbas pçtîjumu stratçìijas izstrâdç, kâ arî<br />

piedalîties diskusijâs par iespçjâm zinâtnei pieðíirto lîdzekïu efektîvâkâ izmantoðanâ<br />

un citiem jautâjumiem.<br />

20. oktobrî – darba seminârs „Forsaits un stratçìiskâs plânoðanas prasmes<br />

lauksaimniecîbas pçtîjumu kontekstâ II”. Darbakârtîbas galvenie jautâjumi bija<br />

diskusija par iespçjâm raþotâju, zinâtnisko institûciju un valsts institûciju labâkai<br />

sadarbîbai, kâ arî forsaita vingrinâjumu praktiskâ izpilde.<br />

Nodaïas sastâvs papildinâjies ar jaunievçlçtu korespondçtâjlocekli Dr.sc.ing.<br />

Dainu Kârkliòu.<br />

Nodaïas priekðsçdçtâjs Arnis Treimanis<br />

Zinâtniskâ sekretâre Ieva Sloka


Nodaïas padome<br />

ÂRZEMJU LOCEKÏU NODAÏA<br />

Latvijas Universitâte, Raiòa bulv. 19–248, Rîga, LV 1586<br />

Tel.: 26496128. Fakss: 67174758<br />

E pasts: jpuika@chariot.net.au<br />

Nikolajs BALABKINS<br />

Juris DREIFELDS<br />

Jânis KÏAVIÒÐ<br />

Jânis KRÇSLIÒÐ<br />

Jânis MELNGAILIS<br />

Andris PADEGS<br />

Andrejs PLAKANS<br />

Jânis PRIEDKALNS<br />

Edvîns VEDÇJS<br />

Kristaps ZARIÒÐ<br />

ZINÂTÒU NODAÏAS<br />

Nodaïas padomes darbu vada pr<strong>of</strong>esors Jânis PRIEDKALNS<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Ârzemju locekïu nodaïa izveidota saskaòâ ar LZA<br />

Statûtu 3.5.2. punktu un apstiprinâta LZA pilnsapulcç 1993. gada 26. novembrî.<br />

LZA Ârzemju locekïu nodaïas uzdevumi saskaòâ ar 1994. gada 18. oktobra Senâta<br />

lçmumu:<br />

1. LZA ârzemju locekïu (galvenokârt ASV un Kanâdâ dzîvojoðo) iesaistîðana<br />

LZA darbîbâ, t.sk. regulâra iepazîstinâðana ar LZA informatîvajiem materiâliem.<br />

2. Palîdzîba Latvijas jauno zinâtnieku apmâcîbu organizçðanâ (îpaði pçcdoktora<br />

studijas) ârzemju mâcîbu iestâdçs.<br />

3. Jauno Latvijas izcelsmes zinâtnieku apzinâðana ârzemçs, to piesaiste etniskâs<br />

dzimtenes zinâtnes veicinâðanai; jaunu LZA ârzemju locekïu kandidâtu ieteikðana.<br />

4. Cieðu sakaru un sadarbîbas veidoðana ar Latvieðu akadçmisko mâcîbspçku un<br />

zinâtnieku apvienîbu (LAMZA) un Baltijas studiju veicinâðanas asociâciju (AABS).<br />

5. Plaðâka ârzemju latvieðu zinâtnieku iesaistîðana Latvijas zinâtnisko darbu projektu<br />

izvçrtçðanâ.<br />

6. Ja kâdu iemeslu dçï Latvijas Zinâtòu akadçmijas brîva funkcionçðana nâkotnç<br />

varçtu tikt traucçta, uzdot LZA Ârzemju locekïu nodaïai pildît Latvijas Zinâtòu<br />

akadçmijas funkcijas un rîkoties kâ pilntiesîgai LZA pârstâvei.<br />

Saskaòâ ar Latvijas Zinâtòu akadçmijas 1998. gada 13. februâra pilnsapulces<br />

lçmumu, nodaïas padomes locekïiem, uzturoties Latvijâ, ir tiesîbas piedalîties LZA<br />

Senâta darbâ ar lçmçjtiesîbâm.


STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA<br />

Saskaòâ ar Hartu un Statûtiem Latvijas Zinâtòu akadçmijas (LZA) pienâkumos<br />

ietilpst Latvijas zinâtnieku starptautisko kontaktu veidoðana, sadarbîba ar citâm<br />

zinâtòu akadçmijâm, zinâtniskâm asociâcijâm, apvienîbâm, biedrîbâm un savienîbâm;<br />

starptautisko zinâtnisko sakaru uzturçðana un Latvijas zinâtnes pârstâvniecîba<br />

starptautiskâs zinâtniskâs organizâcijâs.<br />

LZA starptautiskâ darbîba aptver<br />

Latvijas zinâtnes pârstâvniecîbu starptautiskâs organizâcijâs, kas atbalsta un<br />

veicina zinâtnisku pçtniecîbu un zinâtnes attîstîbu;<br />

sakaru veidoðanu un uzturçðanu ar citu valstu zinâtòu akadçmijâm vai lîdzîgâm<br />

institûcijâm;<br />

atbalstu individuâlu un kopîgu divpusçju pçtîjumu veikðanai LZA divpusçjo<br />

sadarbîbas lîgumu ietvaros.<br />

Latvijas zinâtnes pârstâvniecîba starpvalstu, starptautiskâs organizâcijâs un<br />

tîklojumos<br />

Valdîbas uzdevumâ LZA 2006. gadâ turpinâja pârstâvçt Latviju ðâdâs starpvalstu<br />

un starptautiskâs organizâcijâs:<br />

NATO Zinâtnes komitejâ (lîdz tâs likvidçðanai 2006. gada 29. jûnijâ);<br />

Eiropas Savienîbas Zinâtniskâs un tehniskâs pçtniecîbas komitejâ (EU Scientific<br />

and Technical Research Committee, CREST);<br />

Eiropas Komisijas Apvienotâ pçtîjumu centra Ìenerâldirektorâta vadîtâju valdç<br />

(Joint Research Centre Board <strong>of</strong> Governors).<br />

2006. gadâ LZA turpinâja sadarbîbu ar starpvaldîbu organizâcijas – ANO Izglîtîbas,<br />

zinâtnes un kultûras organizâcijas (UNESCO) – Nacionâlo komisiju Latvijâ, kas<br />

iesâkta 1998. gadâ pçc sadarbîbas lîguma parakstîðanas starp LZA un UNESCO.<br />

Latvijas Nacionâlâs komisijas Zinâtnes programmu padomi, kas apvieno UNESCO<br />

zinâtnes programmu vadîtâjus Latvijâ, vada viceprezidents A.Siliòð. Sadarbîbas<br />

ietvaros 2006. gadâ ar LZA atbalstu, nodroðinot iesniegto pieteikumu izvçrtçðanu, otro<br />

reizi notika L’Oreal stipendiju pieðíirðana Latvijas zinâtniecçm. Tâs saòçma<br />

Dr.pharm. Maija Dambrova, Dr.chem. Mâra Plotniece un Mg.phys. Oïesja Starkova.<br />

Eiropas Savienîbas zinâtòu akadçmiju ietvaros LZA pârstâv Latviju (kopð<br />

2004. g.) Eiropas akadçmiju Zinâtnes konsultatîvajâ padomç (European Academies<br />

Science Advisory Council, EASAC), kas darbojas kâ ES administratîvo organizâciju<br />

221


LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA<br />

padomdevçja par zinâtnes attîstîbas jautâjumiem. LZA piedalâs EASAC Enerìijas<br />

pçtîjumu darba grupâ, un tâs kârtçjâ sçdç 2006. gada jûnijâ Londonâ piedalîjâs<br />

viceprezidens A. Siliòð. 2006. gadâ EASAC publicçja ekspertu grupas ziòojumu par<br />

vakcînâm „Vaccines: innovation and human health”, ko LZA izplatîja ðîs jomas<br />

institûcijâm Latvijâ.<br />

2006. gadâ LZA turpinâja pârstâvçt Latvijas zinâtni starptautiskâs nevalstiskâs<br />

organizâcijâs (4), kuru darbîba virzîta uz zinâtnes attîstîbas stratçìisku jautâjumu un<br />

problçmu risinâðanu, to skaitâ<br />

Starptautiskajâ zinâtnisko apvienîbu padomç (International Council for Science,<br />

ICSU), kas apvieno divu veidu institûcijas: pçc valstiskâs piederîbas<br />

(galvenokârt zinâtòu akadçmijas) un pçc biedrîbu piederîbas – starptautiskâs<br />

zinâtniskâs biedrîbas.<br />

2006. gadâ ICSU atzîmçja savu 75. gadadienu (1931–2006), kam veltîti divi lieli<br />

pasâkumi: ICSU zinâtnes simpozijs 2006. gada jûlijâ Parîzç un 2007. gada 4.–6. aprîlî<br />

konference „Global Scientific Challenges: Perspectives from Young Scientists”<br />

Lindavâ (Vâcija).<br />

2006. gada 20. oktobrî Parîzç notika 4. ICSU – Eiropas dalîbvalstu sanâksme, kurâ<br />

LZA pârstâvçja LZA ârz. loc. Z.R. Rudziks.<br />

Starptautiskajâ Humanitâro zinâtòu akadçmiju apvienîbâ (Union Academique<br />

Internationale, UAI).<br />

Starptautiskajâ fondâ zinâtnei (International Foundation for Science, IFS).<br />

2006. gadâ LZA îst.loc. U.Viesturs turpinâja pildît IFS zinâtniskâ konsultanta<br />

pienâkumus, veicot uzturzinâtnç un dabasproduktu nozarç iesniegto pçtniecisko<br />

grantu izvçrtçðanu.<br />

Eiropas zinâtòu akadçmiju federâcijâ (European Federation <strong>of</strong> National Academies<br />

<strong>of</strong> <strong>Sciences</strong> and Humanities, ALLEA), kura apvieno 53 zinâtòu<br />

akadçmijas 40 Eiropas valstîs. 2006. gada martâ Krakovâ notika ALLEA<br />

Ìenerâlâ asambleja. Savu prezidentûru izbeidza lîdzðinçjais ALLEA prezidents<br />

P.Drents (P.Drenth) un amatâ stâjâs jaunais prezidents J.Engelbrehts, LZA ârz.<br />

loc. Vizîtes laikâ LZA prezidents J.Ekmanis un Senâta priekðsçdçtâjs J.Stradiòð<br />

iepazinâs ar Polijas Mâkslas un zinâtòu akadçmiju, kurâ arî notika ìenerâlâ<br />

asambleja, kâ arî pârrunâja sadarbîbas jautâjumus ar Lietuvas, Igaunijas,<br />

Gruzijas un daþu citu valstu zinâtòu akadçmiju vadîtâjiem.<br />

2006. gadâ, piedaloties visâm partnerakadçmijâm, ALLEA sniedza savu vçrtçjumu<br />

EK Pçtniecîbas ìenerâldirektorâtam par Eiropas pçtniecîbas telpas attîstîbu un<br />

nâkotni.<br />

2006. gadâ LZA turpinâja veikt dalîbas maksâjumus ICSU, UAI, IFS un EASAC.<br />

222


LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA<br />

2006. gadâ LZA bija iesaistîta vairâkos zinâtòu akadçmiju tîklojumos (reìionâli<br />

un globâli).<br />

2006. gadâ LZA turpinâja piedalîties Centrâl- un Austrumeiropas zinâtòu<br />

akadçmiju tîmekïa (CEEN) darbîbâ, kura intereðu lokâ bija jautâjumi par 7. Ietvarprogrammas<br />

uzsâkðanu, Eiropas Tehnoloìiju institûtu (European Institute <strong>of</strong> Technology,<br />

EIT) un Eiropas Pçtniecîbas padomi (European Research Council, ERC). Kârtçjâ<br />

(6.) CEEN sanâksmç 26. maijâ Budapeðtâ tika pieòemta Budapeðtas deklarâcija par<br />

pçtniecîbas finansçðanu Eiropâ, kas tika iesniegta ES Padomei. Decembrî ar EK<br />

Apvienotâ pçtîjumu centra atbalstu nâca klajâ izdevums „The Central- and Eastern<br />

European network <strong>of</strong> academies <strong>of</strong> science”, kurâ iekïauts arî Latvijas zinâtnes<br />

raksturojums (A. Siliòð „The <strong>Latvian</strong> R&D Scene”).<br />

LZA ir Globâlâ zinâtòu akadçmiju tîkla (The Inter<strong>Academy</strong> Panel on International<br />

Issues, IAP) dalîbniece kopð 2000. gada. Ðis neformâlais tîkls (pavisam 92 zinâtòu<br />

akadçmijas) pilda padomdevçja funkcijas valdîbâm un starptautiskâm organizâcijâm,<br />

kâ arî sniedz plaðai sabiedrîbai zinâtniski pamatotus skaidrojumus un vçrtçjumus par<br />

aktuâliem starptautiskiem jautâjumiem. 2006. gada jûnijâ IAP publiskoja Paziòojumu<br />

par evolûcijas mâcîbu, kuru atbalstîja vairâk nekâ 60 zinâtòu akadçmijas un tostarp<br />

LZA. 2006. gada 1.–4. decembrî Kairâ (Çìipte) notika IAP Ìenerâlâ asambleja, kurâ<br />

LZA pârstâvçja ârz.loc. Z.R. Rudziks.<br />

2006. gadâ LZA parakstîja globâlâ medicînas akadçmiju un to zinâtòu akadçmiju,<br />

kurâs ir medicînas nodaïas (pavisam 51), tîklojuma (Inter<strong>Academy</strong> Medical Panel on<br />

Global Health Issues, IAMP) statûtus. LZA pievienojâs IAMP paziòojumam par<br />

atbalstu globâlam projektam „Disease Control Priorities Project” un IAMP 2. Ìenerâlajâ<br />

asamblejâ 2006. gada aprîlî Pekinâ publiski tika prezentçta ðî projekta ietvaros<br />

tapusî grâmata „Disease Control Priorities Project”, kas adresçta veselîbas aprûpes<br />

un zinâtnes politikas veidotâjiem visâ pasaulç. Ìenerâlajâ asamblejâ LZA pârstâvçja<br />

kor.loc. A. Þilevièa.<br />

2006. gadâ turpinâjâs Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju savstarpçjâ<br />

sadarbîba, kâ arî sadarbîba ar Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmijâm. Vairâkas aktivitâtes<br />

bija saistîtas ar enerìçtikas jomu.<br />

Janvârî Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinâtòu akadçmiju prezidenti parakstîja<br />

kopîgu Paziòojumu par Baltijas valstu vienotas enerìçtikas stratçìijas izstrâdâðanu,<br />

kas tika iesniegts Baltijas valstu valdîbâm. Bûtiski, ka Baltijas valstu zinâtnieki –<br />

akadçmiju pârstâvji, tostarp no Latvijas zinâtniekiem akadçmiíi LZA îst.loc.<br />

J. Ekmanis un J.G. Bçrziòð, piedalîjâs Ignalinas AES priekðizpçtes projektâ, kurð<br />

novembrî tika prezentçts un atbalstîts Latvijas Ministru kabinetâ. 2006. gada augustâ<br />

Helsinkos notika Ziemeïvalstu tehnisko zinâtòu akadçmiju un Baltijas valstu zinâtòu<br />

akadçmiju kopîga sanâksme. LZA pârstâvçja Dr. G. Klâvs (LZA FEI).<br />

223


LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA<br />

LZA locekïu piederîba citu valstu zinâtòu akadçmijâm, starptautiskâm<br />

organizâcijâm un pagodinâjumi<br />

Daudzi LZA locekïi ir daþâdu starptautisku zinâtnisko organizâciju, tostarp<br />

zinâtòu akadçmiju, locekïi.<br />

2006. gada oktobrî LZA îst. loc. I. Kalviòð ievçlçts par Ukrainas Medicînas<br />

Stomatoloìijas akadçmijas Goda akadçmiíi.<br />

2006. gadâ par Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas (Academia Scientiarum et<br />

Artium Europaea) îstenajiem locekïiem ievçlçti LZA îst.loc. P. Zvidriòð un V. Kluða.<br />

Kopð 1993. gada par Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas îstenajiem locekïiem<br />

ievçlçti ðâdi LZA îst. loc.: E.Blûms, A.Caune, J. Ekmanis, I.Knçts, R.Kondratoviès,<br />

M.Kûle, J.Lielpçters, T.Millers, J. Stradiòð, U.Viesturs, J.Volkolâkovs un LZA Dr.h.c.<br />

J.Vçtra.<br />

Par Academia Europaea – starptautiska, nevalstiska ievçrojamu individuâlu<br />

zinâtnieku asociâcija (dibinâta 1988. g.) – îstenajiem locekïiem ievçlçti LZA îstenie<br />

locekïi E.Grçns, V.Tamuþs, A. Cçbers un kor.loc. A.Ðostaks. LZA korespondçtâjlocekïi<br />

A.Ambainis un A.Kuzmins savulaik saòçmuði Academia Europaea Baltijas<br />

balvas jaunajiem zinâtniekiem (1996).<br />

Eiropas Zinâtòu akadçmijas (European <strong>Academy</strong> <strong>of</strong> <strong>Sciences</strong> in Support <strong>of</strong> Excellence<br />

in Science and Technology), kas dibinâta 1999. gadâ locekïi ir LZA îst. loc.<br />

V. Tamuþs, U. Viesturs un kor.loc. A. Ðostaks un A. Krûmiòð.<br />

Par Vâcijas Dabaspçtnieku akadçmijas ‘Leopoldina’ locekïiem ievçlçti LZA îst.<br />

loc. J.Stradiòð un kor.loc. Â.Krauklis.<br />

LZA îst. loc. J. Stradiòð ir arî Saksijas Zinâtòu akadçmijas korespondçtâjloceklis,<br />

kâ arî Igaunijas, Lietuvas un Gruzijas zinâtòu akadçmiju ârzemju loceklis.<br />

LZA îst. loc. E.Grçns ir Krievijas ZA korespondçtâjloceklis.<br />

LZA îst. loc. B.Rivþa ir Krievijas Lauksaimniecîbas zinâtòu akadçmijas<br />

korespondçtâjlocekle un Zviedrijas Karaliskâs lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu<br />

akadçmijas ârzemju locekle.<br />

LZA kor.loc. A.Treimanis ir Zviedrijas Karaliskâs Inþenierzinâtòu akadçmijas<br />

ârzemju loceklis.<br />

LZA ârzemju loceklis J. Engelbrehts ir Eiropas zinâtòu akadçmiju federâcijas<br />

ALLEA prezidents.<br />

Divpusçjâ zinâtniskâ sadarbîba<br />

2006. gadâ turpinâjâs LZA sadarbîba ar citu valstu zinâtòu akadçmijâm divpusçju<br />

zinâtniskâs sadarbîbas lîgumu ietvaros. Uz 2007. gada 1. janvâri LZA ir 29 zinâtniskâs<br />

224


LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA<br />

sadarbîbas dokumenti ar: Austrijas Zinâtòu akadçmiju (ZA), Baltkrievijas Nacionâlo<br />

ZA, Berlînes-Brandenburgas ZA, Bulgârijas ZA, Britu Akadçmiju, Èehijas ZA,<br />

Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmiju, Francijas ZA, Igaunijas ZA, Itâlijas Nacionâlo<br />

ZA, Izraçlas Zinâtnes un tehnikas ministriju, Izraçlas ZA, Kanâdas Karalisko<br />

biedrîbu, Krievijas ZA, Lietuvas ZA, Londonas Karalisko biedrîbu, Melnkalnes ZA,<br />

Norvçìijas ZA, Polijas ZA, Saksijas ZA, Slovâkijas ZA, Slovçnijas ZA, Somijas<br />

Akadçmiju, Somijas ZA, Ðveices Zinâtòu akadçmiju, Taivânas (Íînas Republika)<br />

Nacionâlo Zinâtnes padomi, Ukrainas Nacionâlo ZA, Ungârijas ZA un Zviedrijas<br />

Karalisko literatûras, vçstures un kultûras mantojuma akadçmiju.<br />

Kâ saikne starp LZA un Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmiju (EZMA) saskaòâ<br />

ar abu akadçmiju vienoðanos (1991.g.) izveidots institûts „Eurolat”. Kopð 2006. gada<br />

28. marta, kad LZA Senâts apstiprinâja Eiropas-Latvijas institûta „Eurolat” Nolikumu,<br />

tas darbojas LZA sastâvâ. Tâdçjâdi tika pârveidots Eiropas-Latvijas institûts kultûras<br />

un zinâtnes apmaiòai „Eurolat” (dib. 1993.g.), kurð iepriekð darbojâs kâ sabiedriska<br />

organizâcija.<br />

31.oktobrî Rîgâ ieradâs EZMA prezidents un LZA ârz.loc. Felikss Ungers, lai<br />

piedalîtos EZMA–LZA rudens kopsçdç un pasniegtu LZA un EZMA Eiropas balvas.<br />

Kopsçdes tçma „Sabiedrîba ceïâ no pagâtnes uz nâkotni: novecoðanâs un paaudþu<br />

nomaiòa”. Eiropas (Feliksa) balva tika pieðíirta LZA kor.loc. Vilnim Zariòam par<br />

darbîbu Latvijas filos<strong>of</strong>ijâ mûþa garumâ, par tulkojumiem no vâcu un franèu valodâm,<br />

par klasisko darbu sçrijas „Avots” iedibinâðanu un jaunâs filoz<strong>of</strong>u paaudzes<br />

audzinâðanu. Veicinâðanas balvas pasniedza Dr.hist. Renâtei Blumbergai un<br />

Dr.sc.pol. Andrim Sprûdam.<br />

Sadarbîbas lîgumu ietvaros 2006. gadâ turpinâjâs ne vien informâcijas apmaiòa,<br />

bet arî zinâtnieku îstermiòa vizîtes, jo ar 23 zinâtòu akadçmijâm parakstîtie sadarbîbas<br />

lîgumi paredz atbalstu individuâliem pçtîjumiem un kopîgu projektu izstrâdâðanai<br />

(1. tabula). To norise notiek saskaòâ ar Noteikumiem par Latvijas zinâtnieku îstermiòa<br />

vizîtçm un ârvalstu zinâtnieku uzòemðanu divpusçjâs zinâtniskâs sadarbîbas lîgumu<br />

ietvaros.<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un tâs partnerakadçmiju divpusçjâs zinâtniskâs<br />

sadarbîbas lîgumu ietvaros tika îstenotas arî ðâdas vizîtes un pasâkumi:<br />

10. februârî notika Latvijas ZA, Igaunijas ZA un Britu Akadçmijas starptautisko<br />

sakaru speciâlistu kopîgais seminârs. Tika apspriests iepriekðçjâ gada veikums,<br />

kâ arî plânotas turpmâkâs starptautisko sakaru aktivitâtes. Britu Akadçmijas<br />

pârstâve Dþeina Lidona (Jane Lyddon) un LZA starptautisko sakaru speciâlistes<br />

ðî seminâra ietvaros pârrunâja jautâjumu par jauna divpusçjâs sadarbîbas lîguma<br />

parakstîðanu. 2006. gada 23. martâ LZA prezidents J. Ekmanis un Britu<br />

Akadçmijas viceprezidents N. Manns Krakovâ parakstîja jaunu Latvijas ZA un<br />

225


LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA<br />

LZA divpusçjo lîgumu izpildes dinamika<br />

Gads Uz Latviju No Latvijas<br />

vizîðu skaits izmantotâs<br />

cilvçkdienas<br />

vizîðu skaits izmantotâs<br />

cilvçkdienas<br />

1995 19 202 29 279<br />

1996 20 267 43 471<br />

1997 26 196 35 334<br />

1998 36 166 39 457<br />

1999 42 274 59 655<br />

2000 33 260 68 715<br />

2001 49 285 47 629<br />

2002 40 355 65 602<br />

2003 60 417 51 604<br />

2004 64 455 47 408<br />

2005 53 373 76 601<br />

2006 65 485 60 573<br />

Britu Akadçmijas zinâtniskâs sadarbîbas lîgumu (2006.g. marts – 2009.g.<br />

marts);<br />

30. maijâ LZA apmeklçja Ungârijas ZA Starptautisko sakaru speciâliste<br />

Katalîna Kovaèa (Katalin Kovacs). LZA prezidents J.Ekmanis parakstîja abu<br />

akadçmiju divpusçjâ sadarbîbas lîguma jaunu protokolu. Lai vizîtes ietvaros<br />

pârspriestu turpmâkâs sadarbîbas iespçjas, Ungârijas ZA pârstâve tikâs arî ar<br />

LZA viceprezidentu A. Siliòu un starptautisko sakaru speciâlistçm;<br />

19. septembrî Tallinnâ Latvijas vçstniecîbâ notika grâmatas “Johans Krist<strong>of</strong>s<br />

Broce. Estonica” atvçrðana. Tâdçjâdi noslçdzies LZA atbalstîtais Latvijas<br />

Akadçmiskâs bibliotçkas un Igaunijas izdevniecîbas „Estopol” projekts par<br />

Baltijas novadpçtnieka J.K. Broces Igaunijai veltîto zîmçjumu un aprakstu<br />

izdoðanu grâmatâ. No Igaunijas puses darba grupu vadîja LZA Dr.h.c. pr<strong>of</strong>.<br />

Raimo Pullats, kura vairâkkârtçjâs pçtnieciskâs vizîtes LAB Rokrakstu un reto<br />

grâmatu nodaïâ notika Latvijas un Igaunijas ZA divpusçjâs sadarbîbas lîguma<br />

ietvaros;<br />

22. septembrî Rîgâ Latvijas Akadçmiskajâ bibliotçkâ (LAB) atklâja izstâdi<br />

“J. K. Broces Livonijas zîmçjumi un apraksti Latvijas Akadçmiskajâ bibliotçkâ”<br />

un notika grâmatas “Johans Krist<strong>of</strong>s Broce. Estonica” atvçrðanas svçtki Latvijâ.<br />

226


LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA<br />

10. oktobrî LZA tika atklâta lietuvieðu mâkslinieces Migles Datkunaites grafiku<br />

izstrâde „No tâlienes”. M. Datkunaite ir galvenâ mâkslinieciskâ redaktore<br />

Lietuvas Zinâtòu akadçmijâ (LieZA) un izstâdes atklâðanâ piedalîjâs mûsu<br />

partnerakadçmijas Zinâtnes organizâcijas daïas delegâcija. Vizîte notika LZA<br />

un Lietuvas ZA lîguma ietvaros.<br />

16.–17. novembrî Londonâ notika Britu Akadçmijas rîkotais seminârs, lai kopâ<br />

ar savâm Viduseiropas un Austrumeiropas partnerakadçmijâm pârrunâtu<br />

sadarbîbas aktuâlos jautâjumus. LZA pârstâvçja îst. loc. B. Kalnaès un<br />

prezidenta padomniece A.Draveniece. Tika apspriesta lîdzðinçjâ sadarbîba, tâs<br />

finansçðanas iespçjas un izvçrtçtas iespçjamâs izmaiòas nâkotnç saistîbâ ar<br />

zinâtniskâs sadarbîbas attîstîbu Eiropas Savienîbas kontekstâ.<br />

Gada nogalç LZA un Baltkrievijas Nacionâlâs zinâtòu akadçmijas sadarbîbas<br />

ietvaros tika izdota monogrâfija „Çàïàäíàÿ Äâèíà – Äàóãàâà. Ðåêà è âðåìÿ”.<br />

Grâmatas sagatavoðanâ piedalîjies liels skaits Latvijas un Baltkrievijas<br />

zinâtnieku un speciâlistu, un visu piecu nodaïu pamatmateriâli sagatavoti pirms<br />

20 gadiem. Laikâ no 2004. lîdz 2006. gadam abu akadçmiju veidotâ darba grupa<br />

veica monogrâfijas „atjauninâðanu” un zinâtnisko rediìçðanu.<br />

Zinâtnisko un vispârçju kontaktu paplaðinâðana<br />

27.–28. martâ LZA Lauksaimniecîbas un meþzinâtòu nodaïas zinâtniskâ sekretâre<br />

I. Sloka piedalîjâs Eiropas Komisijas konferencç „Giving More for Research in Europe”.<br />

Konferences mçríis: apspriest pçtniecîbas stimulçðanas iespçjas, îpaðu uzsvaru<br />

liekot uz nodibinâjumu (foundations) lomas palielinâðanu, jo tagad tâ ir nepietiekama<br />

salîdzinâjumâ ar ASV un Âzijas valstîm.<br />

28. martâ LZA apmeklçja Rietumanglijas universitâtes pr<strong>of</strong>esors Franks Bernits<br />

(Frank Burnet), kurð Senâta sçdç sniedza ziòojumu par zinâtnes komunikâciju. Pr<strong>of</strong>.<br />

Bernits atzina, ka, 21. gadsimtâ ieejot, radusies uzticîbas krîze, kas liek mainît pieeju<br />

zinâtnes komunikâcijas jautâjumam, un runâja par Dþenkina ziòojumu, kurâ uzsvçrts,<br />

ka svarîgâka par sabiedrîbas izpratni ir uzticçðanâs jeb ticîba un dialogs, nevis<br />

vienvirziena komunikâcija, kâ arî plaðâka sabiedrîbas iesaistîðana zinâtnes jautâjumu<br />

risinâðanâ. Noslçgumâ F.Bernits îsi raksturoja darbîbu, kas tiek veikta Lielbritânijâ<br />

ðajâ jomâ.<br />

18.–19. maijâ LZA îst. loc. I. Matîss piedalîjâs konferencç „Inovâcijas sabiedrîba”<br />

Stokholmâ, kurâ bija aicinâti piedalîties 14 Eiropas Savienîbas veco un jauno<br />

dalîbvalstu inovatîvo reìionu, tostarp Rîgas reìiona, paðvaldîbu, zinâtnes un<br />

rûpniecîbas nozaru pârstâvji. Vairums ziòojumu bija veltîti ekselences puduru (cluster)<br />

tçmai, t.i., vairâku radniecîgu uzòçmumu apvienoðanai inovâciju puduros<br />

227


LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA<br />

augstâkas inovâciju ìenerçðanas un resursu izmantoðanas efektivitâtes sasniegðanai,<br />

akcentçjot funkcionâlo, nevis administratîvo vai ìeogrâfisko pazîmi.<br />

21. augustâ LZA apmeklçja Taivânas Demokrâtijas fonda delegâcija tâs<br />

prezidenta Ïiòa Veòèeòa (Lin Wen-cheng) vadîbâ, un to pavadîja Taipejas misijas<br />

Latvijâ vadîtâjs Metju Lî (Metthew S.Lee). Viesi ieradâs Latvijâ, lai piedalîtos LZA un<br />

Taivânas Demokrâtijas fonda organizçtajâ starptautiskajâ konferencç „Demokrâtijas<br />

attîstîba: Baltijas un Taivânas pieredze” 21.–22. augustâ. Ar referâtiem lîdzâs paðmâju<br />

speciâlistiem uzstâjâs Taivânas viesi Ï.Veòèeòs, Dz.Èilu (Jang Chyi-lu), S.Dzendzavs<br />

(Soong Jenn-jaw), J.Veòðeòs (Hsiao Wen-sheng), kâ arî D.Hennings (Vâcija), H.Pâbo<br />

(Igaunija), A.Jankausks un A.Gricius (abi – Lietuva).<br />

1. novembrî vienas dienas vizîtç LZA ieradâs Eiropas Savienîbas valstu zinâtòu<br />

akadçmiju Zinâtnes padomdevçju padomes (EASAC) sekretariâta vadîtâja Fiona<br />

Steigere. Vieðòa iepazinâs ar LZA darbîbu un zinâtnes organizâciju Latvijâ un<br />

apmeklçja Britu padomi, kur apsprieda zinâtnes popularizâcijas jautâjumus.<br />

No 7. lîdz 10. novembrim LZA kor.loc. A.Þilevièa piedalîjâs Eiropas medicînas<br />

zinâtòu akadçmiju federâcijas (Federation <strong>of</strong> the European Academies <strong>of</strong> Medicine,<br />

FEAM) sçdç Briselç (Beïìija) novçrotâja statusâ, lai iepazîtos ar ðîs organizâcijas<br />

darbîbu un izvçrtçtu priekðlikumu iestâties federâcijâ. Sçde bija veltîta projekta<br />

„Vakcinâcija pret cilvçka un dzîvnieku kontagiozajâm slimîbâm” apsprieðanai.<br />

No 9. lîdz 12. novembrim LZA kor.loc. R. Ferbers pârstâvçja LZA Izraçlas<br />

premjerministra konferencç Telavivâ par eksporta un starptautiskâs sadarbîbas<br />

jautâjumiem. Vizîtes laikâ R.Ferbers tikâs ar Latvijas vçstniecîbas Izraçlâ pârstâvjiem<br />

un pârrunâja konferencç skarto jautâjumu, tostarp inovâciju jomâ, realizâcijas iespçjas.<br />

Turpinâjâs ârvalstu viesu un augstu amatpersonu pieòemðana. 2006. gadâ LZA<br />

apmeklçja Eiropas Aizsardzîbas aìentûras (EAA) izpilddirektors N.Vitnijs (Witney)<br />

un plânoðanas daïas pârstâve H.Boguslavska (31.01.), Âzijas-Eiropas fonda (Asia-Europe<br />

Foundation) priekðsçdçtâjs P.Brouers (Paul R.Brouwer) (01.02.), Ukrainas<br />

Prezidenta kancelejas Izglîtîbas un zinâtnes departmenta vadoðais konsultants Dr.<br />

Aleksejs Ivanèenko (16.11.), EK Pçtniecîbas ÌD Pârvaldîbas un çtikas nodaïas<br />

vadîtâjs Pçteris Zilgalvis (23.11.).<br />

LZA dalîba starptautiskos projektos<br />

2006. gadâ LZA piedalîjâs kâ darbuzòçmçjs (contractor) vai darbu apakðuzòçmçjs<br />

(sub-contractor) vairâkos EK projektos:<br />

Eiropas terminu bankas (EuroTermBank) izveidoðanas projekts „Collection <strong>of</strong><br />

Pan-European Terminology Resources through Cooperation <strong>of</strong> Terminology Insti-<br />

228


LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA<br />

tutions (2004-2006)”, kurð tika realizçts EK tirgus orientçtâs programmas e-Content<br />

ietvaros. Projekta partneri no septiòâm ES dalîbvalstîm strâdâja pie terminoloìijas<br />

darba saskaòoðanas un konsolidçðanas jaunajâs ES dalîbvalstîs (Latvija, Lietuva,<br />

Igaunija, Polija, Ungârija), izmantojot citu ES terminoloìisko tîklu pieredzi un<br />

pievienojot savas zinâðanas, un veica vârdnîcu un interneta resursos atrodamos<br />

terminoloìijas datu apvienoðanu, izveidojot ES mçroga portâlu<br />

www.eurotermbank.com;<br />

Innovation Relay Centre Latvia – Promoter <strong>of</strong> Transnational Technology Transfer<br />

within EU IRC IST Network (2004-2006), kas tika realizçts EK Inovâciju un MVU<br />

programmas ietvaros;<br />

Erawatch baseload inventory;<br />

The Evolving Role <strong>of</strong> Academic Institutions in Economic Growth;<br />

Trend Chart: Innovation policy in Europe.<br />

Starptautiskâs daïas vadîtâja Dr. Anita Draveniece


1.pielikums<br />

DOKUMENTI<br />

SADARBÎBAS LÎGUMS<br />

Rîgâ<br />

2006. gada 23. novembrî<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmija (LZA), tâs prezidenta Jura Ekmaòa personâ, valsts<br />

a/s “Latvijas dzelzceïð”, tâs valdes priekðsçdçtâja Uìa Magoòa personâ un Latvijas<br />

Izglîtîbas fonds (LIF), kuru uz pilnvarojuma pamata pârstâv mçríprogrammas<br />

“Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai” padomes priekðsçdçtâjs Imants Meirovics, vienojâs<br />

par sekojoðu:<br />

1. LÎGUMA PRIEKÐMETS<br />

1.1. Puses apòemas, izmantojot finanðu, organizatoriskâs un citas iespçjas,<br />

apvienot savus spçkus, lai veicinâtu Latvijas zinâtnes un moderno tehnoloìiju attîstîbu<br />

un pielietojumu ar dzelzceïa nozari saistîtâs inþenierzinâtnçs, uzòçmçjdarbîbas<br />

efektivitâtç un Latvijas dzelzceïa kâ Austrumu-Rietumu koridora partneri prioritârajâ<br />

Transeiropas transporta tîkla Baltijas reìiona daïâ saistîbâ ar transporta loìistiku un<br />

novçrtçtu Latvijas zinâtnieku, dzelzceïa radoðu praktiíu un dzelzceïa topoðo maìistrantu,<br />

doktorantu, zinâtnieku izcilu veikumu vai mûþa devumu ðajos procesos.<br />

1.2. Puses vienojas ðî lîguma mçría îstenoðanai nodibinât Latvijas dzelzceïa Gada<br />

balvu (turpmâk tekstâ – Gada balva), kas veltîta:<br />

– ievçrojamam zinâtniekam vai dzelzceïa praktiíim par izcilu darbu veikumu<br />

vai mûþa darba devumu Latvijas dzelzceïa transportâ;<br />

– topoðajam jaunajam Latvijas dzelzceïa speciâlistam – maìistrantam, doktorantam,<br />

zinâtniekam par pçtîjumiem dzelzceïa transporta nozarç.<br />

2. PUÐU SAVSTARPÇJO ATTIECÎBU PRINCIPI<br />

2.1. Ar ðo Lîgumu tiek noteikti Puðu savstarpçjo attiecîbu vispârîgie principi, no<br />

kuriem Puses vadîsies Lîguma izpildes gaitâ. Atseviðíu jautâjumu detalizçtam<br />

risinâjumam Puses nepiecieðamîbas gadîjumâ var noslçgt atseviðíus lîgumus vai<br />

izstrâdât atseviðíus normatîvus dokumentus.<br />

2.2. Puses apòemas izstrâdât Nolikumu par Latvijas dzelzceïa Gada balvu, kurð<br />

reglamentçs Gada balvas organizçðanas kârtîbu, izvirzîðanas kritçrijus, vçrtçðanas<br />

kârtîbu, balvu kategorijas u.c. jautâjumus.<br />

230


1. pielikums. DOKUMENTI<br />

2.3. Puses apòemas izveidot Gada balvas ekspertu komisiju, kura sastâvçs no<br />

septiòiem komisijas locekïiem, kuras sastâvâ tiks iekïauts LZA Fizikas un tehnisko<br />

zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs, LIF mçríprogrammas IZK Padomes priekðsçdçtâjs un<br />

valsts a/s “Latvijas dzelzceïð” valdes priekðsçdçtâjs, un apstiprinât ðo komisiju viena<br />

mçneða laikâ no lîguma noslçgðanas brîþa. Gada balvas ekspertu komisijas uzdevums<br />

ir izstrâdât Gada balvas tiesisko regulçjumu, t.sk. Nolikumu par Latvijas dzelzceïa<br />

Gada balvu, un nodroðinât Gada balvas sekmîgu darbîbu.<br />

2.4. Katra Puse apòemas neveikt darbîbas, kas tieði vai netieði var kaitçt otras<br />

Puses prestiþam un interesçm.<br />

3. LÎGUMA GROZÎÐANA UN STRÎDUS RISINÂÐANA<br />

3.1. Lîgumu var grozît, papildinât vai izbeigt ar Puðu rakstisku vienoðanos. Katrai<br />

no pusçm ir tiesîbas atkâpties no ðî Lîguma, rakstiski brîdinot Puses trîs mçneðus<br />

iepriekð.<br />

3.2. Jebkuras domstarpîbas Puses risina sarunu ceïâ, ja tas nav iespçjams, tad<br />

Latvijas Republikas likumdoðanas noteiktajâ kârtîbâ.<br />

4. NOBEIGUMA NOTEIKUMI UN LÎGUMA DARBÎBAS TERMIÒÐ<br />

4.1. Lîgums stâjas spçkâ ar parakstîðanas brîdi un ir noslçgts uz nenoteiktu laiku.<br />

4.2. Puses ar saviem parakstiem apliecina, ka viòâm ir saprotams ðî Lîguma saturs,<br />

nozîme un sekas, tâs atzîst ðo Lîgumu par pareizu, savstarpçji izdevîgu un labprâtîgi<br />

vçlas to parakstît.<br />

4.3. Lîgums sastâdîts uz 2 (divâm) lapâm, trîs eksemplâros, katrai Pusei pa<br />

vienam.<br />

Valsts a/s “Latvijas dzelzceïð”<br />

Rîga, Gogoïa iela 3, LV 1547<br />

Reì. Nr. 40003032065<br />

KontsLV37BATR005R701486300<br />

A/S “Baltic Trust bank”<br />

Kods BATRLV2X<br />

________________ U.Magonis<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmija<br />

Rîga, Akadçmijas lauk. 1, LV 1050<br />

Reì. Nr. 90000022543<br />

Konts LV41UNLA0001001609748<br />

A/S SEB <strong>LATVIJAS</strong> UNIBANKA<br />

Kods UNLALV2X<br />

_________________ J.Ekmanis<br />

Latvijas Izglîtîbas fonds<br />

Rîga, Kuldîgas iela 45b, LV 1083<br />

Reì. Nr. 50008018801 mçríprogramma “IZK”<br />

KontsLV85HABA0140J03650501<br />

A/S Hansabanka<br />

Kods HABALV22<br />

___________________ I.Meirovics<br />

231


1. pielikums. DOKUMENTI<br />

Apstiprinâts ar LZA Senâta lçmumu<br />

2006. gada 20. jûnijâ<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Emîlijas GUDRINIECES<br />

balva jaunajam zinâtniekam<br />

NOLIKUMS<br />

Emîlija Gudriniece (03.08.1920 – 04.10.2004), LZA akadçmiíe, RTU pr<strong>of</strong>esore,<br />

Dr. habil. chem. — izcila íîmiíe un augstskolu pedagoìe, RTU (RPI) Organiskâs<br />

sintçzes un biotehnoloìijas katedras dibinâtâja un ilggadçja vadîtâja (1963–1989).<br />

Viòas vadîtâ katedra sagatavojusi vairâk nekâ 800 bioloìiski aktîvo savienojumu<br />

íîmijas speciâlistus, viòas vadîbâ izstrâdâtas 28 íîmijas doktora disertâcijas.<br />

E.Gudrinieces zinâtniskais darbs veltîts heterociklu sintçzei, to bioloìiskâs aktivitâtes<br />

pçtîjumiem, arî augu eïïu praktiskâs izmantoðanas iespçjâm biodîzeïdegvielas<br />

raþoðanâ.<br />

Lai godinâtu Emîlijas Gudrinieces piemiòu un viòas devumu organiskajâ íîmijâ<br />

un jauno speciâlistu – íîmiíu sagatavoðanâ, LZA 2006. gadâ iedibina Emîlijas<br />

Gudrinieces balvu gada labâkajam jaunajam zinâtniekam íîmijâ un íîmijas<br />

tehnoloìijâ. Balvu pieðíir par attiecîgajâ kalendâra gadâ aizstâvçtu maìistra darbu vai<br />

inþenierprojektu bioloìiski aktîvo savienojumu, dabasvielu un atjaunojamo enerìçtisko<br />

resursu íîmijas tehnoloìijas jomâ.<br />

1. Emîlijas Gudrinieces balvu pieðíir katru gadu oktobrî. Balvas lielums ir 500.-<br />

Ls, to apmaksâ Latvijas Zinâtòu akadçmijas fonds no Emîlijas Gudrinieces<br />

dâvinâjuma lîdzekïiem.<br />

2. Kandidâtus Emîlijas Gudrinieces balvai var izvirzît LZA îstenie locekïi,<br />

Latvijas universitâðu senâti vai attiecîgâ pr<strong>of</strong>ila fakultâðu domes.<br />

3. Izvirzot kandidâtus Emîlijas Gudrinieces balvai, iesniedzami ðâdi dokumenti:<br />

• motivçts izvirzîtâja ieteikums, kurâ dots îss iesniegtâ darba vçrtçjums un jaunâ<br />

zinâtnieka raksturojums;<br />

• konkursa darbs, norâdot uz titullapas universitâtes nosaukumu, darba nosaukumu,<br />

autora vârdu, uzvârdu. Uz titullapas jâbût norâdei – LZA Emîlijas<br />

Gudrinieces jauno zinâtnieku darbu konkursam;<br />

• darba îsa anotâcija latvieðu valodâ;<br />

• publicçto darbu saraksts (ja tâdi ir);<br />

• uzziòu lapa (Curriculum vitae) par darba autoru: vârds, uzvârds, dzimðanas<br />

gads un datums, personas kods, darba vai studiju vieta, mâjas un darba vietas<br />

pilnas adreses, telefoni, elektroniskais pasts;<br />

232


1. pielikums. DOKUMENTI<br />

4. Konkursa darbus vçrtç un lçmumu par balvas pieðíirðanu pieòem konkursa<br />

komisija, kuras sastâvu pçc LZA Íîmijas, bioloìijas un medicînas nodaïas ieteikuma<br />

apstiprina LZA Prezidijs. Vismaz viens no komisijas locekïiem ir RTU MLÍF<br />

Bioloìiski aktîvo savienojumu íîmijas tehnoloìijas katedras docçtâjs.<br />

5. Godalgotie darbi glabâjas RTU bibliotçkâ.<br />

6. Laureâts saòem diplomu, medaïu un naudas balvu. Balvu pasniedz svinîgâ<br />

sarîkojumâ, kas veltîts E.Gudrinieces piemiòai. Paziòojums par balvas pieðíirðanu tiek<br />

publicçts presç.<br />

7. LZA Fonda valdei ir tiesîbas mainît naudas balvas apmçru pirms kârtçjâs balvas<br />

izsludinâðanas.<br />

8. Materiâli iesniedzami LZA Zinâtniskajâ sekretariâtâ Akadçmijas laukumâ 1,<br />

2. stâvâ 231. istabâ, Rîga, LV–1524 (tâlruòi uzziòâm 7223931, 7220725 vai 7225361)<br />

lîdz 31. augustam.


1. pielikums. DOKUMENTI<br />

Apstiprinâts<br />

LZA Prezidijâ<br />

2006.gada 2.maijâ.<br />

LZA prezidents<br />

J. Ekmanis<br />

NOLIKUMS<br />

par <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS ARTURA BALKLAVA<br />

BALVAS pieðíirðanu<br />

1. Latvijas Zinâtòu akadçmijas Artura Balklava balva tiek pieðíirta par izcilu<br />

veikumu zinâtnes popularizçðanâ.<br />

2. Artura Balklava balvu pieðíir individuâliem zinâtniekiem par nozîmîgiem<br />

populârzinâtniskiem darbiem: publicçtâm grâmatâm, rakstiem vai vienotas tematikas<br />

populârzinâtnisku darbu kopâm.<br />

Prçmijai var izvirzît darbus (publikâcijâm jâbût latvieðu valodâ), kas nav pretrunâ<br />

ar mûsdienu zinâtnes atziòâm un attiecas uz astronomiju, bioloìiju, fiziku, íîmiju,<br />

matemâtiku, medicînu, tehniskajâm zinâtnçm, minçto zinâtòu starpdisciplinârajâm<br />

nozarçm vai ðo zinâtòu vçsturi.<br />

Par populârzinâtniskiem netiek uzskatîti un lîdz ar to nevar pretendçt uz prçmiju<br />

darbi, kas attiecas uz t.s. ezotçriskajâm zinâðanâm, astroloìiju, numeroloìiju, ufoloìiju<br />

u.tml. Izòçmums ir ðo “zinâtòu” konstruktîva kritika.<br />

3. Kandidâtus Artura Balklava balvai var izvirzît Latvijas Zinâtòu akadçmijas<br />

îstenie locekïi, zinâtnisko iestâþu padomes, augstâko mâcîbu iestâþu – universitâðu vai<br />

akadçmiju senâti, domes.<br />

4. Artura Balklava balvas fondu veido Latvijas Zinâtòu akadçmijas budþets, sponsoru<br />

ziedojumi u.tml.<br />

5. Artura Balklava balvas pieðíirðanai iesniegtos darbus vçrtç balvu komisija, kuru<br />

ievçl LZA nodaïas un apstiprina LZA Prezidijs. Komisija iesniegto darbu izvçrtçðanai<br />

var pieaicinât ârçjus ekspertus.<br />

6. Artura Balklava balvas laureâts saòem Latvijas Zinâtòu akadçmijas balvas<br />

piemiòas medaïu un naudas summu, kuras avotus un apmçru nosaka LZA Valde.<br />

Balvas svinîga pasniegðana notiek Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulcç.<br />

7. Populârzinâtniskâs publikâcijas vai darbu aprakstus, par kuriem pieðíirta Artura<br />

Balklava balva, nodod glabâðanâ Latvijas Akadçmiskajâ bibliotçkâ.<br />

234


1. pielikums. DOKUMENTI<br />

8. Izvirzot kandidâtus Artura Balklava balvai, ekspertu komisijai 1 eks. iesniedzami<br />

ðâdi dokumenti:<br />

8.1) izvirzîtâja ieteikums;<br />

8.2) izvirzîtâs publikâcijas vai izvirzîtâ darba apraksts;<br />

8.3) ziòas par autoru (Curriculum vitae), norâdot darba un mâjas adresi un tâlr.;<br />

8.4) autora parakstîta îsa iesniegtâ darba anotâcija latvieðu valodâ;<br />

8.5) darba nosaukums angïu valodâ.<br />

Materiâli iesniedzami pçc balvas izziòoðanas Latvijas Zinâtòu akadçmijas<br />

sekretariâtâ (Akadçmijas laukumâ 1, 2.st., 231.ist. Rîga, LV 1050).<br />

Tâlr. uzziòâm 7223931 vai 7223633, E-pasts: fizteh@lza.lv


2.pielikums<br />

LZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTU<br />

RÂDÎTÂJS<br />

LR likumi, normatîvie akti, koncepcijas<br />

Gads, lpp.<br />

Latvijas Republikas likumdoðana par LZA statusu .............1995: 7<br />

Latvijas Republikas Augstskolu likums (izraksts) .............1996: 119<br />

Likums “Par valsts nozîmes izglîtîbas, kultûras un zinâtnes objektiem un<br />

nacionâlajâm sporta bâzçm” ...........................1996: 124<br />

Latvijas Republikas Ministru kabineta Nolikums par valsts emeritçtâ<br />

zinâtnieka nosaukuma pieðíirðanu .......................1996: 115<br />

LR MK Nolikums par Valsts emeritçtâ zinâtnieka nosaukuma<br />

pieðíirðanu ......................................1998: 158<br />

Zinâtnieka çtikas kodekss .............................1998: 145<br />

Latvijas Republikas likums “Par zinâtnisko darbîbu” ...........1999: 219<br />

Latvijas Republikas Zinâtnes attîstîbas nacionâlâ koncepcija ......1999: 205<br />

Meti augstâkâs izglîtîbas, zinâtnes un tehnoloìiju attîstîbas stratçìijai<br />

2003.–2010.gadam ..................................2004: 208<br />

Zinâtniskâs darbîbas likums ............................2006: 221<br />

LZA normatîvie dokumenti<br />

LZA Harta (un turpmâk katru gadu) ......................1992/93: 7<br />

LZA Statûti (un turpmâk katru gadu) .....................1992/93: 12<br />

LZA Statûti, ar 2002.g. labojumiem ......................2003: 16<br />

LZA simbolika (krâsas, ìerbonis, karogs) ..................1992/93: 25<br />

LZA ìerbonis. Heraldiskais apraksts ......................2003: 15<br />

Nolikums par LZA Valdi (1994) ........................1995: 116<br />

LZA valdes nolikums (1998) ...........................1999: 238<br />

Nolikums par LZA goda doktora (Dr.h.c.) grâda pieðíirðanas kârtîbu 1995: 118<br />

Pagaidu nolikums par LZA vçlçðanâm ....................1995: 121<br />

236


2. pielikums. LZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTU RÂDÎTÂJS<br />

LZA Uzraudzîbas padomes nolikums .....................1999: 236<br />

Nolikums par LZA locekïu pârvçlçðanâm sakarâ ar pastâvîgâs dzîves<br />

vietas maiòu .....................................1999: 240<br />

Nolikums par jaunu LZA locekïu vçlçðanâm ................2000: 194<br />

LZA paziòojumi<br />

LZA aicinâjums valsts varas institûcijâm par latvieðu valodu ......1999: 198<br />

LZA vçstîjums sakarâ ar Salaspils pçtnieciskâ kodolreaktora darbîbas<br />

apstâdinâðanu .....................................1999: 199<br />

LZA paziòojums par kâdu bçdîgu un pamâcoðu pagâtnes lappusi<br />

Latvijas bioloìijas un lauksaimniecîbas zinâtòu vçsturç ..........1999: 201<br />

Augstâkâs izglîtîbas padomes, Latvijas Zinâtnes padomes un LZA<br />

atklâtâ vçstule sakarâ ar budþeta samazinâðanu augstâkajai izglîtîbai<br />

un zinâtnei ......................................1999: 203<br />

LZA paziòojums par ozona slâòa sarukðanas bîstamajâm sekâm ....2001: 186<br />

LZA aicinâjums pievçrst îpaðu uzmanîbu valsts intelektuâlâ potenciâla<br />

saglabâðanai un attîstîbai .............................2001: 189<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas aicinâjums “Par Latviju Eiropas Savienîbâ”<br />

(2003. gada 09. septembrî). ............................2004: 211<br />

Par Kârïa Mîlenbaha gadu (Latvijas Zinâtòu akadçmijas paziòojums) . 2004: 212<br />

Sadarbîbas lîgumi<br />

LZA un Rîgas Latvieðu biedrîbas sadarbîbas lîgums ...........1997: 138<br />

Deklarâcija par sadarbîbu starp LZA un Latvijas Universitâti .....2000: 186<br />

LZA un Latvijas Kultûras fonda sadarbîbas lîgums ............2000: 188<br />

LZA un Latvijas Reìionâlâs arhitektûras akadçmijas sadarbîbas<br />

lîgums .........................................2001: 191<br />

Deklarâcija par sadarbîbu starp LZA un Rîgas Tehnisko universitâti . 2001: 192<br />

Deklarâcija par Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Daugavpils<br />

Universitâtes sadarbîbu ..............................2002: 190<br />

Vienoðanâs par Latvijas Zinâtòu akadçmijas un LR aizsardzîbas<br />

ministrijas sadarbîbu ................................2002: 192<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Latvijas Medicînas akadçmijas /<br />

Rîgas Stradiòa universitâtes sadarbîbas lîgums ...............2003: 186<br />

237


2. pielikums. LZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTU RÂDÎTÂJS<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas, Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu<br />

akadçmijas un Latvieðu akadçmisko mâcîbspçku un zinâtnieku<br />

apvienîbas vienoðanâs par sadarbîbu ......................2003: 188<br />

Vienoðanâs par Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Latvijas Republikas<br />

Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas sadarbîbu ..................2004: 214<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Akadçmiskâs vienîbas “Austrums”<br />

sadarbîbas lîgums. ..................................2004: 216<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas, Akadçmiía Viktora Kalnbçrza muzeja<br />

un Paula Stradiòa Medicînas vçstures muzeja vienoðanâs<br />

par sadarbîbu .....................................2004: 217<br />

Viesîtes pilsçtas Domes un novadpçtniecîbas muzeja “Sçlija”,<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Paula Stradiòa Medicînas<br />

vçstures muzeja vienoðanâs par sadarbîbu ...................2004: 219<br />

Deklarâcija par sadarbîbu Ventspils zinâtniskâ centra veidoðanâ ....2005: 202<br />

LZA un LR Patentu valdes sadarbîbas lîgums ................2005: 204<br />

LZA un Rîgas Latvieðu biedrîbas sadarbîbas lîgums ............2005: 205<br />

LZA un Liepâjas Pedagoìiskâs akadçmijas sadarbîbas lîgums. .....2006: 238<br />

LZA) un a/s “Latvijas dzelzceïð” sadarbîbas lîgums ............2007: 230<br />

Lîgumi, balvu un fondu nolikumi<br />

Nolikums par LZA Sociâlâs palîdzîbas fondu ................1995: 120<br />

LZA Magdas un Hermaòa Ðtaudingeru fonda noteikumi .........1996: 114<br />

LZA un publiskâs a/s “Grindeks” vienoðanâs par<br />

sadarbîbu un a/s “Grindeks” gada balvâm un prçmijâm zinâtnç ....1999: 233<br />

LZA un a/s “Aldaris” vienoðanâs par sadarbîbu un a/s “Aldaris”<br />

gada balvâm zinâtnç ................................1999: 234<br />

Nolikums par LZA un pva/s “Latvenergo” Gada balvu inþenierzinâtnçs<br />

un enerìçtikâ pieðíirðanas kârtîbu .......................2000: 190<br />

LZA, a/s “Dati” un Latvijas Izglîtîbas fonda mçríprogrammas<br />

“Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai" vienoðanâs par sadarbîbu un<br />

gada balvâm .....................................2000: 192<br />

Nolikums par LZA un a/s “RD ALFA” balvâm fizikâ un tâs<br />

inþnierpielietojumos un to pieðíirðanas kârtîbu ...............2001: 194<br />

LZA, firmas “ITERA Latvija” un Latvijas Izglîtîbas fonda<br />

mçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai” vienoðanâs<br />

par sadarbîbu un gada balvâm ..........................2001: 196<br />

238


2. pielikums. LZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTU RÂDÎTÂJS<br />

Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas Latvijas balvas (kopâ ar<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmiju) nolikums .....................2002: 193<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas, va/s “Latvijas Gaisa satiksme” un<br />

Latvijas Izglîtîbas fonda mçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei un<br />

kultûrai” vienoðanâs par sadarbîbu un gada balvâm ............2002: 195<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas, SIA Lattelekom un Latvijas Izglîtîbas<br />

fonda mçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai” vienoðanâs<br />

par sadarbîbu un gada balvâm ..........................2002: 197<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Rîgas domes Rîgas balvas<br />

iedibinâðanas lîgums ................................2002: 199<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un SIA “Biznesa augstskola Turîba”<br />

Rîgas balvas iedibinâðanas lîgums .......................2002: 200<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas, a/s “Latvijas gâze” un Latvijas<br />

Izglîtîbas fonda vienoðanâs par sadarbîbu un gada balvâm .......2003: 190<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Paula Stradiòa Medicînas vçstures<br />

muzeja vienoðanâs par sadarbîbu un gada balvâm .............2003: 192<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas, va/S “Latvijas Gaisa satiksme”<br />

un Latvijas Izglîtîbas fonda vienoðanâs par sadarbîbu<br />

un stipendijâm ....................................2003: 194<br />

LZA Jâòa Labsvîra iedibinâtâs Kârïa Ulmaòa balvas nolikums .....2004: 221<br />

Nolikums par LZA un LR Patentu valdes Valtera Capa balvu<br />

labâkajam izgudrotâjam ...............................2005: 207<br />

Nolikums par LZA, PAS “Grindeks”, Latvijas Organiskâs sintçzes<br />

institûta un LU Biomedicînas pçtîjumu un studiju centra Solomona<br />

Hillera balvas pieðíirðanu .............................2005: 208<br />

LZA Emîlijas Gudrinieces balvas jaunajiem zinâtniekiem nolikums . . 2007: 232<br />

Nolikums par LZA Artura Balklava balvas pieðíirðanu ..........2007: 234<br />

Starptautiskâ sadarbîba. Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju<br />

sadarbîba<br />

Igaunijas, Lietuvas, Latvijas Zinâtòu akadçmiju prezidiju kopçjâs<br />

sçdes protokols ....................................1990: 39<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas, Igaunijas Zinâtòu akadçmijas un<br />

Lietuvas Zinâtòu akadçmijas lîgums par zinâtnisko sadarbîbu .....1992: 52<br />

Latvijas Zinâtòu akadçmijas, Lietuvas Zinâtòu akadçmijas un Igaunijas<br />

Zinâtòu akadçmijas prezidiju kopîgais Komunikç (Viïòa, 12.11.1991) 1992: 54<br />

239


2. pielikums. LZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTU RÂDÎTÂJS<br />

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinâtòu akadçmiju vadîtâju apspriedes<br />

komunikç .......................................1996: 111<br />

Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas<br />

parlamentiem .....................................1996: 113<br />

Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju konferences komunikç . . 1997: 124<br />

Baltijas zinâtòu akadçmiju prezidentu kopîgais paziòojums .......1997: 128<br />

Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju komunikç “Par kopîgâm pçtîjumu<br />

programmâm” ....................................1997: 129<br />

Programma “Enerìçtika” ..........................1997: 130<br />

Programma “Baltijas jûra” .........................1997: 131<br />

Programma “Baltonika” ...........................1997: 133<br />

Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju 1997.gada konferences<br />

dokumenti .......................................1998: 152<br />

Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju konferences komunikç . . 1998: 152<br />

Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju prezidentu sanâksmes protokols . . 1998: 154<br />

Treðâs Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju konferences<br />

komunikç .......................................1999: 191<br />

Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju prezidentu sanâksmes protokols . . 1999: 194<br />

Baltijas studiju veicinâðanas asociâcijas un Baltijas valstu zinâtòu<br />

akadçmiju vienoðanâs memorands .......................1999: 197<br />

Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju konferences komunikç .........2000: 173<br />

J. Stradiòð. Atklâðanas runa 7. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbas<br />

konferencç .......................................2000: 176<br />

V. Vîíe-Freiberga. Uzruna 7. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbas<br />

konferencç .......................................2000: 180<br />

7. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbas konferences rezolûcija ........2000: 184<br />

V. Vîíe-Freiberga. Zinâtniskajai domai ir cieða kopîba<br />

ar demokrâtijas garu .................................2004: 199<br />

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinâtòu akadçmiju sanâksmes<br />

protokols (Viïòa, 2003. gada 6. jûnijs) .....................2004: 204<br />

9. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbas konferences rezolûcija ........2004: 206<br />

Starptautiskâ sadarbîba. Divpusçjâs sadarbîbas lîgumi<br />

Vienoðanâs memorands par zinâtnisko sadarbîbu starp Londonas<br />

Karalisko biedrîbu un LZA ............................1992: 46<br />

240


2. pielikums. LZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTU RÂDÎTÂJS<br />

LZA un Norvçìijas Zinâtnes un literatûras akadçmijas zinâtniskâs<br />

sadarbîbas lîgums ..................................1992: 46<br />

Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas un LZA sadarbîbas lîgums . . 1992: 48<br />

Eiropas–Latvijas institûts kultûras un zinâtniskai apmaiòai<br />

(Konstitûcija) .....................................1992: 49<br />

LZA un Somijas akadçmijas sarunu memorands ..............1992: 51<br />

UNESCO un LZA zinâtniskâs sadarbîbas lîgums .............1998: 156<br />

LZA noteikumi par piedalîðanos starptautiskajâs zinâtniskâs<br />

apmaiòas programmâs ...............................1997: 136<br />

LZA un Saksijas Zinâtòu akadçmijas zinâtniskâs sadarbîbas lîgums . . 2005: 201<br />

Starptautiskâ sadarbîba. Zinâtnes attîstîbas vispârîgâs problçmas<br />

J. Stradiòð. “Zinâtne XXI gadsimtam — jaunas saistîbas”. Runa<br />

Pasaules zinâtnes konferencç Budapeðtâ (1999. gada jûnijâ–jûlijâ) . . 2000: 161<br />

Pasaules zinâtnes konferences Budapeðtâ Deklarâcija par zinâtni un<br />

zinâtnes sasniegumu izmantoðanu (1999. gada 1. jûlijâ) .........2000: 164<br />

Pâreja uz ilgtspçju 21. gadsimtâ. Pasaules zinâtòu akadçmiju<br />

paziòojums (Tokija, 2000. gada maijs) ....................2001: 179


3.pielikums<br />

GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES<br />

LATVIJÂ<br />

Gadagrâmatas ðîs nodaïas mçríis — dot ieskatu Latvijas zinâtnes struktûrâ vispâr.<br />

Diemþçl ðis pârskats nav pilnîgs, jo no zinâtniskajiem institûtiem tajâ ietverti tikai tie,<br />

kuriem ir juridiskas personas tiesîbas, nav minçtas arî citas universitâðu struktûrvienîbas.<br />

Latvijas Republikas<br />

Izglîtîbas un zinâtnes ministrija<br />

Vaïòu ielâ 2, Rîga, LV 1050<br />

Tel.: 7226209. Fakss: 7223905. E pasts: izm@izm.gov.lv<br />

http://www.izm.gov.lv<br />

Ministre LZA îst.loc. Dr.habil.oec. Baiba RIVÞA<br />

Zinâtnes, tehnoloìiju un inovâciju departaments<br />

Departamenta direktore Dr.biol. Maija BUNDULE<br />

Tel.: 7047896. Fakss: 7243126, 7047996. E pasts: maija.bundule@izm.gov.lv<br />

Direktores vietnieks, Projektu nodaïas vadîtâjs Dr.habil.phys. Vilnis DIMZA<br />

Tel.: 7047897. Fakss: 7243126, 7047996. E pasts: vilnis.dimza@izm.gov.lv<br />

Zinâtnes, tehnoloìiju un inovâciju politikas nodaïas vadîtâja Dr.phys. Gita RÇVALDE<br />

Tel.: 7047963. Fakss: 7243126, 7047996. E pasts: gita.revalde@izm.gov.lv<br />

Latvijas Zinâtnes padome<br />

Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050<br />

Tel.: 7223480. Fakss: 7223211. E pasts: lzp@lza.lv<br />

http://www.lzp.lv<br />

Biroja direktore Gaïina KAÏIÒINA<br />

Tel.: 7225164. Fakss: 7223211. E pasts: lzp@lza.lv<br />

242


3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂ<br />

Padomes locekïi<br />

Bruno ANDERSONS, LZA îst.loc., Dr.chem.<br />

Tel.: 7552554. Fakss: 7550635. E pasts: brunoan@edi.lv<br />

Mârcis AUZIÒÐ, LZA îst.loc. Dr.habil.phys.<br />

Tel.: 7033700. Fakss: 7033751. E pasts: marcis.auzins@lu.lv<br />

Aivars ÂBOLTIÒÐ, Dr.sc.ing.<br />

Tel.: 7212706. Fakss: 7821153. E pasts: lzs@lza.lv<br />

Edîte BIRÌELE, LZA kor.loc., Dr.habil.biol.<br />

Tel.: 3027664. Fakss: 3027344. E pasts: ebirgele@llu.lv<br />

Elmârs GRÇNS, LZA îst.loc., Dr.habil.biol.<br />

Tel.: 7808003, 7808201. Fakss: 7442407. E pasts: grens@biomed.lu.lv<br />

Juris JANSONS, LZA îst.loc., Dr.habil.sc.ing.<br />

Tel.: 7551145, 7223633. Fakss: 7820467. E pasts: jansons@pmi.lv<br />

Benedikts KALNAÈS, LZA îst.loc., Dr.habil.philol.<br />

Tel.: 7212872. Fakss: 7229017. E pasts: litfom@lza.lv<br />

Leonîds RIBICKIS, LZA kor.loc., Dr.habil.sc.ing.<br />

Tel.: 7089400. Fakss: 7820094. E pasts: leonids.ribickis@rtu.lv<br />

Baiba RIVÞA, LZA îst.loc., Dr.habil.oec.<br />

Tel.: 7047810. Fakss: 7213992. E pasts: velga.jakusko@izm.gov.lv<br />

Valdis PÎRÂGS, Dr.med.<br />

Tel.: 7069307. Fakss: 7614168. E pasts: pirags@latnet.lv<br />

Andrejs SILIÒÐ, LZA îst.loc., Dr.habil.phys.<br />

Tel.: 7211405. Fakss: 7821153. E pasts: silins@lza.lv<br />

Jânis VÇTRA, Dr.habil.med., Dr.med.h.c.<br />

Tel.: 7409224. Fakss: 7471815. E pasts: rector@rsu.lv<br />

Zinâtnes padomes nozaru ekspertu komisiju priekðsçdçtâji<br />

1. Dabaszinâtòu un matemâtikas ekspertu komisija<br />

Ivars KALVIÒÐ, LZA îst.loc. Dr.habil.chem.<br />

Tel.: 7553233. Fakss: 7550338. E pasts: kalvins@osi.lv<br />

2. Inþenierzinâtòu un datorzinâtnes ekspertu komisija<br />

Jânis VÎBA, LZA kor.loc. Dr.habil.sc.ing.<br />

Tel.: 7089473, 7089332. Fakss: 7089746. E pasts: janis.viba@rtu.lv<br />

243


3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂ<br />

3. Bioloìijas un medicînas zinâtnes ekspertu komisija<br />

Pauls PUMPÇNS, LZA îst.loc. Dr.habil.biol.<br />

Tel.: 7808214. Fakss: 7442407. E pasts: paul@biomed.lu.lv<br />

4. Lauksaimniecîbas, vides, zemes un meþa zinâtòu ekspertu komisija<br />

Antons RUÞA, Dr.habil.agr.<br />

Tel.: 3026611. Fakss: 3005629. E pasts: antons.ruza@llu.lv<br />

5. Humanitâro un sociâlo zinâtòu ekspertu komisija<br />

Maija KÛLE, LZA îst.loc. Dr.habil.phil.<br />

Tel.: 7229208, 7210806. Fakss: 7210806. E pasts: maya@lza.lv<br />

Zinâtnes padomes sekretariâts<br />

Biroja direktore Gaïina KAÏIÒINA<br />

Tel.: 7225164. Fakss: 7223211. E pasts: lzp@lza.lv<br />

Vecâkâ speciâliste lietvedîbas jautâjumos Jeïena BLAZARENE<br />

Tel.: 7228421. Fakss: 7223211. E pasts: jelena@lza.lv<br />

Vecâkâ referente Irina SOLOMEÒIKOVA, Dr.chem.<br />

Tel.: 7223211. Fakss: 7223211. E pasts: irina@lza.lv<br />

Vecâkâ referente Mâra PUTNIÒA<br />

Tel.: 7223211. Fakss: 7223211. E pasts: putnina@lza.lv<br />

Vecâkâ speciâliste Astrîda HOLMA<br />

Tel.: 7228421. Fakss: 7223211. E pasts: astrida@lza.lv<br />

Galvenâ grâmatvede Mirdza SERGEJEVA<br />

Tel.: 7223285. Fakss: 7223211. E pasts: mirdza@lza.lv<br />

Grâmatvede Inta ÈERÒAVSKA<br />

Tel.: 7223285. Fakss: 7223211.<br />

Latvijas Zinâtnes padomes Biroja Latvijas Nacionâlâ kontaktpunkta nodaïa<br />

Vadîtâja Dace TIRZÎTE, Dr.biol.<br />

Tel.: 7223280. Fakss: 7223211. E pasts: tirzite@latnet.lv<br />

Vecâkais eksperts Ints ZÎTARS<br />

Tel.: 7223280. Fakss: 7223211. E pasts: ints.zitars@latnet.lv<br />

244


3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂ<br />

Augstâkâs izglîtîbas padome<br />

Meistaru ielâ 21, Rîga, LV 1050<br />

Tel.: 7223392. Fakss: 7220423. E pasts: aip@latnet.lv<br />

http://www.aip.lv<br />

Priekðsçdçtâja vietnieks Juris EKMANIS, Dr.habil.phys.<br />

Tel.: 7223644. Fakss: 7821153. E pasts: ekmanis@lza.lv<br />

Valsts Zinâtniskâs kvalifikâcijas komisija<br />

Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524<br />

Tel.: 7223931. Fakss: 7821153. E pasts: alma@lza.lv<br />

Komisijas priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.chem. Raimonds VALTERS<br />

Zin. sekretâre Dr.chem. Alma EDÞIÒA<br />

Valsts emeritçto zinâtnieku padome<br />

Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524<br />

Tel.: 7220725. Fakss: 7821153. E pasts: chem@lza.lv<br />

http://www.lza.lv/lat/emerit/emerit.htm<br />

Padomes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.chem. Raimonds VALTERS<br />

Zin. sekretâre Dr.chem. Baiba ÂDAMSONE<br />

Latvijas Zinâtnieku savienîba<br />

Akadçmijas laukumâ 1 (611a. ist.), Rîga, LV 1524<br />

Tel.: 7212706, 7225361. Fakss: 7821153. E pasts: lzs@lza.lv<br />

http://www.lvzs.lv<br />

Valdes