LATVIJAS ZINÄTÅU AKADÄMIJA - Latvian Academy of Sciences

UDK 061.23:001(474.3)(058) 

La 811 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJA 

Akadçmijas laukums 1 

Rîga, LV 1050 

Latvija 

Tel.: 7225361. Fakss: 7821153 

E pasts: lza@lza.lv 

http://www.lza.lv 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Gadagrâmata 2007 ir turpinâjumizdevums — jau 

piecpadsmitais ar ðâdu nosaukumu. Iepriekðçjie laidieni atspoguïoja situâciju 1990., 

1992., 1992./1993., 1995.—2006. gadâ. Gadagrâmatas 2007 iznâkðana ir pieskaòota 

akadçmijas gada pilnsapulcei. 

Gadagrâmatâ ievietoti Latvijas Zinâtòu akadçmijas pamatdokumenti, galvenâs 

ziòas par akadçmiju, tâs struktûru un locekïiem, pârskata tipa materiâli par akadçmijas 

darbîbu 2005. gadâ, atseviðíi LZA dokumenti (kuru atkârtota publicçðana nâkamajâs 

gadagrâmatâs nav paredzçta), îsas ziòas par Latvijas zinâtniskajâm iestâdçm. 

Publicçtie dati atspoguïo stâvokli 2007. gada 15. martâ. 

ISBN 978-9984-808-00-0 

ISSN 1407-0413 

© Latvijas Zinâtòu akadçmija, 2007

SATURS 

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas galveno pasâkumu kalendârs . . . . . . . . . . . . . . 8 

PAMATDOKUMENTI 

Latvijas Republikas likumdoðana par Latvijas Zinâtòu akadçmijas statusu . . . . 9 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Harta . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Statûti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 14 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STRUKTÛRAS 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Senâts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 27 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidijs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 29 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas valde . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 31 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Uzraudzîbas padome . . . . . . . . . . . . . . 31 

Latvijas Zinâtòu Akadçmijas Vçstis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32 

Akadçmijas personâls . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 33 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LOCEKÏI 

Îstenie locekïi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 35 

Goda locekïi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 46 

Ârzemju locekïi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 51 

Korespondçtâjlocekïi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 61 

Goda doktori . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 71 

Pârmaiòas LZA locekïu sastâvâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 78 

In memoriam . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 79 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS GODA MECENÂTI . . . . . . . . . . . . 82 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielâ medaïa . . . . . . . . . . . . . . . . . 83 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas vârdbalvas . . . . . . . . . . . . . . . . . . 83 

Izcilie zinâtnieki, kuru vârdâ nosauktas Latvijas Zinâtòu akadçmijas balvas . . . 85 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un sponsoru kopîgâs balvas . . . . . . . . . . . 90 

Balvas un prçmijas jaunajiem zinâtniekiem . . . . . . . . . . . . . . . . 93 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielâs medaïas, balvu un prçmiju laureâti 

2006. un 2007. gadâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 95 

Latvijas zinâtnieki — citu ievçrojamâko zinâtnisko apbalvojumu laureâti 

2006. gadâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 100 

Balvu un prçmiju jauniem zinâtniekiem un studentiem laureâti . . . . . . . . 101 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ 

DARBÎBA 2006. GADÂ 

Nozîmîgi notikumi Latvijas zinâtnç un Latvijas Zinâtòu akadçmijâ 2006. gadâ . 107 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulces . . . . . . . . . . . . . . . . . 128 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas sçdes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 139 

LZA Senâta darbîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 152 

Senâta sçdes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 152 

2006. gadâ pieðíirtie LZA Atzinîbas raksti . . . . . . . . . . . . . . 155 

Zinâtniskie ziòojumi LZA Senâta sçdçs 2006. gadâ . . . . . . . . . . 156 

LZA prezidija darbîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 185 

LZA valdes darbîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 186

LZA budþeta izpilde 2006. gadâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 187 

LZA Fonda darbîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 188 

Ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju saistîtu organizâciju darbîba 2006. gadâ. . . . . 189 

ZINÂTÒU NODAÏAS 

Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïa . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 194 

Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïa . . . . . . . . . . . . . . 199 

Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa . . . . . . . . . . . . . . . . . . 205 

Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïa . . . . . . . . . . . . . . . . 214 

Ârzemju locekïu nodaïa . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 220 

STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 221 

1.pielikums. DOKUMENTI 

LZA un a/s “Latvijas dzelzceïð” sadarbîbas lîgums . . . . . . . . . . . . . 230 

LZA Emîlijas Gudrinieces balvas jaunajiem zinâtniekiem nolikums . . . . . . 232 

Nolikums par LZA Artura Balklava balvas pieðíirðanu . . . . . . . . . . . 234 

2.pielikums. LZAGADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTU 

RÂDÎTÂJS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 236 

3.pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES 

LATVIJÂ 

Latvijas Republikas Izglîtîbas un zinâtnes ministrija . . . . . . . . . . . . 242 

Latvijas Zinâtnes padome . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 242 

Augstâkâs izglîtîbas padome . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 245 

Valsts zinâtniskâs kvalifikâcijas komisija . . . . . . . . . . . . . . . . . 245 

Valsts emeritçto zinâtnieku padome . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 245 

Latvijas Zinâtnieku savienîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 245 

Latvijas universitâtes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 246 

Zinâtniskie institûti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 247 

Fizikas, matemâtikas un tehnisko zinâtòu institûti (247). Íîmijas un bioloìijas 

zinâtòu institûti (249). Medicînas zinâtòu institûti (251). Lauksaimniecîbas un 

meþa zinâtòu institûti (251). Humanitâro un sociâlo zinâtòu institûti (253). 

Ekonomikas institûti (254). 

Citas zinâtniskâs iestâdes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 254 

Zinâtniskâ izdevçjdarbîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 256 

4.pielikums. LATVIJAS ZINÂTNES ORGANIZÇÐANÂ IESAISTÎTO 

PERSONU ALFABÇTISKAIS RÂDÎTÂJS . . . . . . . . . . . . . . . . . . 260

IEVADS 

Kopð 2004. gada Latvijas zinâtne tâpat kâ visa Latvija pilntiesîgi 

iekïâvusies Eiropas Savienîbas zinâtnes telpâ. 2006. gadâ tika izstrâdâts 

Nacionâlâs attîstîbas plâns un operacionâlâs programmas ES struktûrfondu 

apgûðanai 2007.–2013. gadâ, paredzot arî bûtisku zinâtnes attîstîbu, tai skaitâ 

jaunus finansçðanas mehânismus. 2005. gadâ Valsts prezidentes izveidotâs 

Stratçìiskâs analîzes komisijas Zinâtnes apakðkomisija pabeidza darbu pie 

Latvijas zinâtnes, tehnoloìiskâs attîstîbas un inovâciju stratçìijas projekta. 

2006. gads Latvijas zinâtnei bija gads, kad pilnâ mçrâ sâka darboties 

jaunais 2005. gadâ pieòemtais Zinâtniskâs darbîbas likums, un atbilstoði tam 

Ministru kabinets pieòçma vairâkus nolikumus, noteikumus un rîkojumus. 

2006. gads Latvijas zinâtnei bija gads, kad atbilstoði Zinâtniskâs darbîbas 

likumam zinâtnes finansçjums no valsts budþeta pieauga par 0,15% no IKP. 

Pieauga zinâtnes finansçjums augstskolâs, valsts programmu finansçjums, 

daïçji tika sâkts realizçt bâzes finansçjumu. Absolûtajâ izteiksmç Latvijas 

zinâtne 2006. gadâ no daþâdiem avotiem saòçma ap 75 miljonus eiro. 2007. 

gadâ Latvijas zinâtnes finansçjumam nâks vçl klât ap 75 miljonus eiro finansçjums 

no ES struktûrfondiem. Finansçjums no valsts budþeta 2007. gadâ 

pieaugs vçl par 0,15% no IKP. Ðie lîdzekïi tiks novirzîti, lai pilnîbâ veiktu 

valsts programmu finansçjumu un pilnîbâ realizçtu bâzes finansçjumu. 

Bûtiskâ zinâtnes papildu finansçðana ïauj aktivizçt Latvijas zinâtnisko 

darbîbu un sâkt jaunu zinâtnieku piesaisti. 

2005.–2006. gadâ tika sagatavotas un finansçðanas mehânismos iestrâdâtas 

Latvijas zinâtnes prioritâtes tuvâkajam periodam. Latvijâ jau agrâk 

bija fiksçti tâdi zinâtnes prioritârie virzieni kâ informâciju tehnoloìijas, 

materiâlzinâtnes, biotehnoloìija un farmâcija, koksnes tehnoloìija un 

nacionâlâs humanitârâs zinâtnes (Letonika). Tagad zinâtnes prioritâtes 2006.– 

2010. gadam ietver arî agrobiotehnoloìiju, medicînas zinâtni, enerìçtiku un 

5

IEVADS 

vides zinâtni. Lai nodroðinâtu Lisabonas stratçìijas 1+2%finansçjuma optimâlu 

apguvi, nepiecieðams forsçti attîstît doktorantûras un pçcdoktorantûras 

sistçmu un piesaistît visa veida darbaspçku zinâtniskajâm un tehnoloìiskajâm 

izstrâdnçm. Latvijâ ir uzsâkta un aktîvi jâturpina daþâdu zinâtnes, tehnoloìisko 

kompetences centru un parku, tehnoloìijas pârneses centru attîstîba, 

jo tâ ir reâla iespçja îstenot saikni ar uzòçmçjdarbîbu. Bûtiska ir nacionâlo 

humanitâro zinâtòu (Letonikas) speciâla finansçðana, atdalot to no lietiðíâs 

zinâtnes. Ir panâkts speciâls papildu finansçjums Letonikas programmai, kuru 

koordinç Latvijas Zinâtòu akadçmija. 2007. gada oktobrî notiks Letonikas 

II kongress. 

Kâda ðobrîd ir Zinâtòu akadçmijas loma Latvijâ Pirms 15 gadiem – 

1992. gada 14. februârî – ar Hartas un jaunu statûtu pieòemðanu iesâkâs 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas reorganizâcijas process. Tagad to lielâ mçrâ var 

uzskatît par pabeigtu. Latvijas Zinâtòu akadçmija ir radusi stabilu vietu 

Latvijas zinâtnes organizatoriskajâ sistçmâ un veic izvçlçto Rietumeiropas 

klasiskâ tipa zinâtòu akadçmijas misiju. Akadçmija apvieno savus îstenos 

locekïus un korespondçtâjlocekïus — 208 Latvijas izcilâkos zinâtniekus. Par 

Akadçmijas goda locekïiem ir ievçlçti 52 kultûras un izglîtîbas diþgari. Par 

Akadçmijas ârzemju locekïiem ir ievçlçti 92 izcili ârzemju zinâtnieki, no 

kuriem daudzi ir Latvijas izcelsmes. Tâpçc var uzskatît, ka Latvijas Zinâtòu 

akadçmija apvieno kâ Latvijas vietçjo, tâ arî citâs pasaules valstîs mîtoðo 

intelektuâlo potenciâlu, kurð saistîts ar Latvijas zinâtni. Tâdçjâdi Latvijas 

Zinâtòu akadçmija veido valsts augstâko oficiâlo zinâtnes ekspertu 

kontingentu Latvijâ. 

Latvijas Zinâtòu akadçmija tradicionâli ir Latvijas zinâtnieku (gan LZA 

locekïu, gan citu zinâtnieku) diskusiju vieta par zinâtnes svarîgâkajâm 

problçmâm. Ðîs diskusijas notiek akadçmijas un tâs zinâtòu nodaïu sçdçs, 

konferencçs, kâ arî daþâdâs komisijâs un darba grupâs. Pçdçjâ laikâ (un it 

îpaði 2004.–2006. gadâ) Latvijas Zinâtòu akadçmija aktîvi pievçrsâs ne tikai 

konkrçtiem zinâtnes jautâjumiem, bet arî zinâtnes, tehnoloìijas un inovâciju 

problçmâm kopumâ, lîdz ar to vairâk akcentçjot lietiðíâs zinâtnes problçmas. 

Mums jâstrâdâ tâ, lai ðâdâs sçdçs pieòemtajos Zinâtòu akadçmijas slçdzienos 

vairâk ieklausîtos LR Saeima, LR Ministru kabinets, ministrijas un ðîm 

problçmâm tiktu nodroðinâts finansiâls atbalsts. 

6

IEVADS 

Tradicionâla akadçmijas darbîbas joma ir Latvijas zinâtnes starptautiskie 

sakari — gan divpusçjie, gan pârstâvniecîba starptautiskajâs organizâcijâs. 

Îpaði cieða sadarbîba izveidojusies ar Baltijas valstu un Ziemeïvalstu zinâtòu 

akadçmijâm. 2005. gadâ jûnijâ Hesinkos notika 10. Baltijas Intelektuâlâs 

sadarbîbas konference, bet 11.konference notiks 2007. gada oktobrî Rîgâ. 

Analizçjot zinâtnes stâvokli, Zinâtòu akadçmija veic Latvijas zinâtnieku 

nozîmîgâko devumu ekspertîzi un novçrtçðanu. Ievçrojamu rezonansi 

sabiedrîbâ un masu saziòas lîdzekïos ir guvusi izcilâko Latvijas zinâtnes 

sasniegumu nosaukðana katra gada beigâs (par atzinîbâm 2006. gadâ sk. ðîs 

grâmatas 110. lpp.). Par augstâko apbalvojumu zinâtnç Latvijas zinâtnieki 

uzskata LZA Lielo medaïu. Zinâtnieku sasniegumi aizvadîtajâ gadâ atzîmçti 

arî ar citâm LZA balvâm, daudzas no kurâm ir iedibinâtas kopâ ar lieliem 

Latvijas uzòçmumiem. 

2007. gada 14. martâ 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidents

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS 

GALVENO PASÂKUMU KALENDÂRS 

2007. GADS 

12. aprîlî Latvijas Zinâtòu akadçmijas Pavasara pilnsapulce 

22. novembrî Latvijas Zinâtòu akadçmijas Rudens pilnsapulce 

2008. GADS 

3. aprîlî Latvijas Zinâtòu akadçmijas Pavasara pilnsapulce 

20. novembrî Latvijas Zinâtòu akadçmijas Rudens pilnsapulce

PAMATDOKUMENTI 

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMDOÐANA 

PAR LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATUSU 

ZINÂTNISKÂS DARBÎBAS LIKUMS 

(Pieòemts Saeimâ 2005. gada 14. aprîlî. 

Stâjas spçkâ ar 2005. gada 19. maiju) 

Latvijas Zinâtòu akadçmija sastâv no vçlçtiem Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïiem 

un valsts pârvaldes sistçmâ ir atvasinâta publisko tiesîbu persona ar autonomu 

kompetenci, kuras tiesîbas un pienâkumi noteikti tâs Hartâ, ðajâ likumâ un citos 

likumos, kâ arî tâs statûtos un kuru daïçji finansç no valsts budþeta. Latvijas Zinâtòu 

akadçmijas Hartu apstiprina Saeima un tajâ ir norâdîti Latvijas Zinâtòu akadçmijas 

darbîbas mçríi, pamatvirzieni, tiesiskie un ekonomiskie pamati, pârvaldes sistçma, 

tiesîbas un pienâkumi. 

... 

9

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS HARTA 

(Pieòçmusi Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulce 1996. gada 22. novembrî. 

Apstiprinâjusi Latvijas Republikas Saeima 1997. gada 23. janvârî) 

PREAMBULA 

Latvijas Zinâtòu akadçmija ir vairâku agrâk Latvijâ pastâvçjuðu zinâtnisko biedrîbu 

ideju un darbîbas mantiniece. Tâs priekðteces ir 1815. gadâ Jelgavâ dibinâtâ Kurzemes 

Literatûras un mâkslas biedrîba un Rîgas Latvieðu biedrîbas sastâvâ 1869. gadâ 

dibinâtâ Zinâtnîbas (Zinîbu) komisija, kas 1932. gadâ tika pârveidota par Zinâtòu 

komiteju ar privâtas zinâtòu akadçmijas statusu. 

Kopð 1919. gada Latvijas Republikas valdîba vairâkkârt bija apsvçrusi oficiâlas 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas dibinâðanu. Ðo nodomu 1927. gadâ atbalstîja izglîtîbas 

ministrs J. Rainis. 1935. gadâ Ministru prezidents K. Ulmanis publiski paziòoja nodomu 

izveidot Latvijas Zinâtòu akadçmiju, un kâ pirmâ tâs sastâvdaïa ar Latvijas Republikas 

likumu 1936. gada 14. janvârî tika nodibinâts Latvijas vçstures institûts. 

Zinâtòu akadçmija Latvijâ darbîbu uzsâka 1946. gada 14. februârî, kad akadçmijas 

locekïi sanâca uz pirmo kopsapulci. Par Zinâtòu akadçmijas un tâs institûtu pamatkodolu 

kïuva Latvijas Universitâtes un Latvijas Lauksaimniecîbas akadçmijas zinâtnieki. 

Pieòemot Hartu un jaunus Statûtus, ar 1992. gada 14. februâra kopsapulces lçmumu 

Latvijas Zinâtòu akadçmija pârveidota par klasiska tipa akadçmiju, kura apvieno 

vçlçtus locekïus — izcilus zinâtniekus un citus gara darbiniekus. 

Atjaunotajâ Latvijas Republikâ Latvijas Zinâtòu akadçmija veicina zinâtòu 

attîstîbu, veic zinâtniskus pçtîjumus. Tâ gâdâ, lai apzinâtu, pçtîtu, izkoptu, saglabâtu 

un nodotu nâkamajâm paaudzçm visu to îpaðo, ko pasaules zinâtnei un kultûrai ir devusi 

un spçj dot Latvija un latvieðu tauta: nacionâlo kultûru, valodu, folkloru, literatûru, 

sociâlo un saimniecisko pieredzi, tradîcijas. Tâ pçtî un saglabâ Rîgas un Latvijas 

novadu kultûrvçsturiskâs tradîcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulç. 

Latvijas Zinâtòu akadçmija ir iekïâvusies starptautiskajâ zinâtniskajâ kopîbâ, sadarbojas 

ar citâm zinâtòu akadçmijâm un zinâtniskâm organizâcijâm Eiropâ un 

pasaulç. 

1. pants. LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS TIESISKAIS PAMATS 

Latvijas Republikâ ir viena valsts izveidota Latvijas Zinâtòu akadçmija kâ nacionâlas 

nozîmes zinâtnes centrs. Latvijas Zinâtòu akadçmija ir autonoms tiesîbu subjekts, 

kurð sastâv no ievçlçtiem Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïiem un kuru 

subsidç valsts. Latvijas Zinâtòu akadçmija darbojas saskaòâ ar tâs Hartu un Statûtiem. 

Hartu pieòem Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulce un apstiprina Latvijas Repub- 

10


likas Saeima. Saeima vai Ministru kabinets var noteikt Latvijas Zinâtòu akadçmijai 

îpaðus uzdevumus un pilnvaras zinâtnes jomâ. 

Ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju var bût saistîtas zinâtniskâs pçtniecîbas iestâdes, 

biedrîbas, fondi, zinâtniski tehniskas organizâcijas, universitâtes un augstskolas. To 

sadarbîbu ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju nosaka savstarpçja vienoðanâs. Akadçmijas 

mçríu veikðanai tiek veidotas zinâtnieku grupas vai iestâdes, kuras var darboties Latvijas 

Zinâtòu akadçmijas ietvaros. 

Par Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïiem ievçlç izcilus Latvijas un ârzemju 

zinâtniekus un par goda locekïiem — arî citu jomu vispâratzîtus Latvijas gara darbiniekus. 

Latvijas Zinâtòu akadçmija ir juridiska persona. Tâ ievçro Latvijas Republikas 

likumus un starptautiskâs tiesîbu normas. 

2. pants. LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS DARBÎBAS MÇRÍI 

UN PAMATVIRZIENI 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas darbîbas mçríi un pamatvirzieni ir: 

zinâtnes attîstîðana, pçtîjumu veicinâðana un veikðana fundamentâlo un lietiðío 

zinâtòu jomâ, Latvijas tautas un valsts vçstures, kultûras un valodas izpçtes un izkopðanas 

veicinâðana, kâ arî ar Latvijas dabas resursiem, to optimâlas izmantoðanas 

iespçju un apkârtçjâs vides aizsardzîbu saistîtu pçtîjumu atbalstîðana; 

Latvijas attîstîbas procesu prognozçðana, tautas un valdîbas operatîva iepazîstinâðana 

ar zinâtniskâm prognozçm par daþâdu tautsaimniecisku, kultûras un sociâlu 

noriðu un projektu vçlamâm un nevçlamâm sekâm. 

3. pants. LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS TIESÎBAS 

Latvijas Zinâtòu akadçmijai ir tiesîbas: 

sadarboties ar augstâkâs izglîtîbas un zinâtniskâs darbîbas organizatoriskâs 

sistçmas institûcijâm, deleìçt savus pârstâvjus ðo institûciju darbâ; 

saòemt informâciju par to likumu un normatîvo aktu gatavoðanu un grozîðanu 

Saeimas komisijâs, ministrijâs un citâs valsts iestâdçs, kuri saistîti ar zinâtni un augstâko 

izglîtîbu, kâ arî izteikt viedokli par ðiem dokumentiem; 

uzòemties iniciatîvu jaunu zinâtnisku virzienu un ar to saistîtu zinâtnisku institûciju 

veidoðanâ; 

pieðíirt Latvijas Zinâtòu akadçmijas goda doktora grâdu Latvijas un ârzemju 

zinâtniekiem; 

ierosinât un pieòemt savas Hartas grozîjumus, iesniegt tos apstiprinâðanai Saeimâ; 

11


glabât savos arhîvos, krâtuvçs un bibliotçkâs zinâtnes, literatûras, mâkslas un 

citu kultûras darbinieku rokrakstus un dokumentus, kâ arî citus zinâtnei un vçsturei 

nozîmîgus materiâlus. 

4. pants. LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PIENÂKUMI 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas pienâkumi ir: 

aktîva piedalîðanâs Latvijas zinâtnes politikas veidoðanâ un operatîva Saeimas 

un valdîbas konsultçðana zinâtnes jautâjumos; 

lîdzdalîba daþâdu valsts programmu zinâtniskajâ ekspertîzç, pçtîjumu, projektu, 

programmu un zinâtnisko iestâþu pçtnieciskâ lîmeòa izvçrtçðanâ; 

balvu pieðíirðana par izcilâkiem veikumiem Latvijas zinâtnç; 

Latvijas zinâtnes un zinâtnieku paðpârvaldes un demokrâtijas veicinâðana, ðo 

principu aizstâvîba valsts struktûrâs un masu saziòas lîdzekïos; 

rûpes par jaunu pçtnieku paaudþu iesaisti zinâtnç un pensionçto, t.sk. valsts 

emeritçto zinâtnieku sociâlo aizstâvîbu; 

zinâtniskâs pçtniecîbas çtikas, diskusijas principu un tradîciju sargâðana, 

saglabâðana un izkopðana, Latvijas zinâtòu vçstures un zinâtniecîbas problçmu izpçte; 

rûpes par zinâtniskâs literatûras izdoðanu, zinâtnisko terminoloìiju un enciklopçdiju 

zinâtnisko lîmeni Latvijâ; 

zinâtnisko kongresu, konferenèu, atklâtu Latvijas Zinâtòu akadçmijas sçþu, 

diskusiju un konkursu organizçðana un zinâtnes sasniegumu popularizçðana; 

Latvijas zinâtnes un nacionâlâs kultûras mantojuma krâtuvju — Latvijas 

Akadçmiskâs bibliotçkas, Misiòa bibliotçkas un Latvieðu folkloras krâtuves — 

zinâtniska pârziòa; 

Latvijas zinâtnieku starptautisko kontaktu veidoðana un veicinâðana, sadarbîba 

ar citâm zinâtòu akadçmijâm, zinâtniskâm biedrîbâm un savienîbâm, starptautisko 

zinâtnisko sakaru uzturçðana un Latvijas zinâtnes pârstâvniecîba starptautiskâs zinâtniskâs 

organizâcijâs. 

Latvijas Zinâtòu akadçmija ik gadu publicç pârskatu par savu darbîbu. 

5. pants. LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS SASTÂVS 

UN PÂRVALDE 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas sastâvu veido: îstenie locekïi (akadçmiíi), goda locekïi, 

ârzemju locekïi, korespondçtâjlocekïi. To skaitu, kandidâtu izvirzîðanas un 

apsprieðanas kârtîbu zinâtniskâ sabiedrîbâ, kâ arî ievçlçðanas kârtîbu nosaka Latvijas 

Zinâtòu akadçmijas Statûti. 

12


Latvijas Zinâtòu akadçmijas augstâkais lçmçjorgâns ir pilnsapulce, kurâ piedalâs 

ievçlçti îstenie, goda, ârzemju locekïi un korespondçtâjlocekïi. Hartas un Statûtu 

jautâjumus un jaunu locekïu uzòemðanu izlemj îstenie locekïi. Lai sekmçtu starpdisciplinâru 

problçmu risinâðanu un radniecîgo zinâtòu pârstâvju kontaktus, akadçmijas locekïi 

izveido Latvijas Zinâtòu akadçmijas zinâtòu nodaïas. Pilnsapulèu starplaikâ 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas darbu vada tâs locekïu ievçlçts prezidents un Senâts. 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulce ievçl uzraudzîbas padomi. Latvijas 

Zinâtòu akadçmijas daþâdu darbîbas jomu organizçðanai un operatîvu lçmumu 

pieòemðanai tiek izveidots prezidijs, valde un citas organizatoriskas struktûras. Ðo 

struktûru sastâvu un pienâkumus nosaka Latvijas Zinâtòu akadçmijas Statûti. 

6. pants. LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS DARBÎBAS 

EKONOMISKAIS PAMATS 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas darbîbai nepiecieðamais finansçjums tiek subsidçts no 

valsts budþeta. Latvijas Zinâtòu akadçmija valsts noteiktâ kârtîbâ iesniedz motivçtu finansçjuma 

pieprasîjumu nâkamajam gadam kopâ ar gadskârtçjo pârskatu. Latvijas 

Zinâtòu akadçmijas speciâlo budþetu veido lîdzekïi, kurus iegûst no: 

pasûtîjumu izpildes un uzòçmçjdarbîbas; 

îpaðumu apsaimniekoðanas; 

ziedojumiem un dâvinâjumiem; 

citiem avotiem. 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas îpaðumâ vai valdîjumâ var bût nekustamais un kustamais 

îpaðums — zeme, çkas un cita manta, kuru tai nodevuðas valsts institûcijas vai 

kuru tâ ieguvusi savas darbîbas rezultâtâ vai uz cita tiesiska pamata, kâ arî intelektuâlais 

îpaðums, nauda un vçrtspapîri Latvijâ un ârvalstîs. 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas pârziòâ ir iestâdes un organizâcijas, kas nepiecieðamas 

tâs darbîbai, kâ arî iestâdes un organizâcijas, kuras sekmç zinâtnes funkcionçðanu. 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas îpaðumu un tâs valdîjumâ un pârziòâ esoðo objektu 

pârvaldes kârtîbu nosaka Latvijas Zinâtòu akadçmijas Statûti. 

7. pants. LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïu pilnsapulce patstâvîgi pieòem un/vai groza 

savus Statûtus, kuri nedrîkst bût pretrunâ ar ðîs Hartas nostâdnçm.

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI 

(Apstiprinâti ar Latvijas Zinâtòu akadçmijas kopsapulces 

1992. gada 14. februâra lçmumu Nr. 7. 

Grozîti ar LZA pilnsapulces 1992. gada 24. novembra, 1993. gada 11. februâra, 

1994. gada 18. februâra, 1997. gada 21. novembra un 2002.gada 4. aprîïa lçmumu) 

1. nodaïa. VISPÂRÎGIE NOTEIKUMI 

1.1. Latvijas Zinâtòu akadçmija (LZA) ir autonoms tiesîbu subjekts, kas sastâv no 

ievçlçtiem Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïiem un ko subsidç valsts. Latvijas 

Zinâtòu akadçmija darbojas saskaòâ ar tâs Hartu, kuru pieòçmusi Latvijas Zinâtòu 

akadçmijas pilnsapulce un apstiprinâjusi Latvijas Republikas Saeima 1997. gada 

23. janvârî, un ðiem Statûtiem. LR Saeima vai Ministru kabinets var noteikt Latvijas 

Zinâtòu akadçmijai îpaðus uzdevumus un pilnvaras zinâtnes jomâ. 

Par Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïiem ievçlç izcilus Latvijas un ârzemju 

zinâtniekus un par goda locekïiem — arî citu jomu vispâratzîtus Latvijas gara darbiniekus. 

Ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju lîgumiski, asociatîvi vai citâdâs juridiskâs formâs 

var bût saistîtas juridiski patstâvîgas zinâtniskâs pçtniecîbas iestâdes, biedrîbas, fondi, 

zinâtniski tehniskas organizâcijas, universitâtes un citas augstskolas. To sadarbîbu ar 

Latvijas Zinâtòu akadçmiju nosaka savstarpçja vienoðanâs. Akadçmijas mçríu 

îstenoðanai var izveidot zinâtnieku kolektîvus vai institûcijas, kuras var darboties 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas ietvaros, kâ arî piesaistît ekspertus no zinâtnieku un 

speciâlistu vidus. 

1.2. Latvijas Zinâtòu akadçmija ir juridiska persona. Tâ ievçro Latvijas Republikas 

likumus un starptautisko tiesîbu normas. 

1.3. Latvijas Zinâtòu akadçmijas saîsinâtais nosaukums ir LZA. Tâs nosaukums 

citâs valodâs tulkojams ðâdi: Academia Scientiarum Latviensis (latîòu val.), Latvian 

Academy of Sciences (angïu val.), Academie des Sciences de Lettonie (franèu val.), 

Akademie der Wissenschaften Lettlands (vâcu val.), Ëàòâèéñêàÿ Àêàäåìèÿ íàóê 

(krievu val.). 

1.4. LZA atraðanâs vieta — Rîga. LZA juridiskâ adrese: Akadçmijas laukums 1, 

Rîga, LV 1524, Latvija. 

1.5. LZA simboliku reglamentç îpaðs nolikums. LZA krâsas ir balts, kobaltzils, 

zelts. LZA zîmogâ ir attçlots Latvijas Republikas valsts mazais ìerbonis un ietverti 

vârdi “Latvijas Zinâtòu akadçmija — Academia Scientiarum Latviensis”. 

1.6. LZA kâ savu “Akadçmijas dienu” atzîmç 14. februâri, jo 1946. gada 

14. februârî akadçmijas locekïi sanâca uz savu pirmo kopsapulci un 1992. gada 

14. februârî LZA pieòçma savu Hartu un jaunus Statûtus. 

14


2. nodaïa. DARBÎBAS MÇRÍI UN PAMATVIRZIENI 

2.1. Latvijas Zinâtòu akadçmijas darbîbas mçríi un pamatvirzieni: 

2.1.1. pçtîjumu veikðana un veicinâðana fundamentâlo un lietiðío zinâtòu jomâ; 

2.1.2. Latvijas tautas un valsts vçstures izzinâðana; Latvijas kultûras, tâs vçstures 

un perspektîvu apzinâðana; latvieðu valodas izpçtes un izkopðanas veicinâðana; Latvijas 

dabas resursu un to optimâlas izmantoðanas iespçju izvçrtçðana, ar apkârtçjâs 

vides aizsardzîbu saistîtu pçtîjumu sekmçðana; 

2.1.3. Latvijas attîstîbas procesu prognozçðana, tautas un valdîbas operatîva iepazîstinâðana 

ar zinâtniskâm prognozçm par daþâdu tautsaimniecisku, kultûras un sociâlu 

noriðu un projektu vçlamâm un nevçlamâm sekâm; 

2.1.4. uz zinâðanâm balstîtas sabiedrîbas veidoðana un inovatîvo tehnoloìiju 

attîstîbas veicinâðana Latvijâ; 

2.1.5. augstâkâs kvalifikâcijas zinâtniskâs ekspertîzes nodroðinâðana; ekspertatzinumu 

sniegðana par Latvijai un Baltijas reìionam principiâliem jautâjumiem; 

2.1.6. piedalîðanâs nacionâlo, Baltijas un Eiropas Savienîbas reìionâlo programmu 

izstrâdç un to îstenoðanâ; 

2.1.7. aktîva piedalîðanâs Latvijas zinâtnes politikas veidoðanâ un îstenoðanâ; 

Saeimas, Valsts Prezidenta, valdîbas un to iestâþu operatîva konsultçðana zinâtnes 

jautâjumos; 

2.1.8. lîgumisku vai asociatîvu attiecîbu veidoðana ar Latvijas zinâtniskâm un 

profesionâlâm biedrîbâm, fondiem, savienîbâm, asociâcijâm; LZA vârda pieðíirðana 

ar akadçmiju saistîtâm institûcijâm, piedalîðanâs ðo iestâþu galveno pçtniecisko 

virzienu izvçrtçðanâ, ja to paredz savstarpçja vienoðanâs; 

2.1.9. aktîvas sadarbîbas veidoðana ar Latvijas augstskolâm, vienotas akadçmiskâs 

vides veidoðana Latvijâ un piedalîðanâs augstâkâs kvalifikâcijas zinâtnieku sagatavoðanâ; 

2.1.10. zinâtniskâs literatûras un enciklopçdiju izdoðanas veicinâðana, un to zinâtniskâ 

lîmeòa paaugstinâðana Latvijâ; 

2.1.11. latvieðu zinâtniskâs terminoloìijas izstrâdes veicinâðana; 

2.1.12. zinâtnisku kongresu, konferenèu, atklâtu ZA sçþu, konkursu organizçðana, 

zinâtnes sasniegumu popularizçðana; 

2.1.13. starpdisciplinâru pçtîjumu veidoðana, iniciatîva jaunu zinâtnisku virzienu 

iedibinâðanâ; 

2.1.14. sadarbîba ar citâm zinâtòu akadçmijâm, zinâtniskâm asociâcijâm, apvienîbâm, 

biedrîbâm un savienîbâm; starptautisko zinâtnisko sakaru uzturçðana un 

Latvijas zinâtnes pârstâvîba starptautiskâs zinâtniskâs organizâcijâs; 

15


2.1.15. LZA balvu un stipendiju pieðíirðana par darbiem zinâtnç, tai skaitâ kopîgi 

ar universitâtçm, citâm augstskolâm un zinâtnes mecenâtiem vai citâm zinâtni atbalstoðâm 

organizâcijâm; piedalîðanâs zinâtnisku darbu ieteikðanâ un izvçrtçðanâ valsts 

un starptautiskiem apbalvojumiem; 

2.1.16. Latvijas zinâtnieku un ar Latviju saistîto ârzemju zinâtnieku devuma un 

potenèu izvçrtçðana un ieteikðana ievçlçðanai par akadçmijas îstenajiem, ârzemju, goda 

locekïiem vai korespondçtâjlocekïiem; 

2.1.17. Latvijas zinâtòu vçstures un zinâtniecîbas pçtîjumu veicinâðana, nodroðinot 

zinâtnisko tradîciju saglabâðanu un izkopðanu; 

2.1.18. zinâtnieka çtikas kodeksa un zinâtnisko diskusiju principu izstrâde un 

tâlâka izkopðana; 

2.1.19. jaunu pçtnieku paaudþu iesaiste zinâtnç; 

2.1.20. pensionçto (to skaitâ valsts emeritçto) zinâtnieku sociâlâ aizstâvîba un viòu 

aktivitâðu atbalsts. 

2.2. Lai îstenotu akadçmijas Hartâ un ðo Statûtu 2.1. punktâ noteiktos darbîbas 

mçríus, LZA izmanto savu locekïu un akadçmijas izveidoto institûciju darbîbu, sekmç 

atseviðíu zinâtnisku pçtîjumu, zinâtniski organizatoriskâs un izdevçjdarbîbas finansçðanu. 

3. nodaïa. LZA LOCEKÏI 

3.1. LZA sastâvâ ietilpst: 

3.1.1. îstenie locekïi (akadçmiíi), no tiem vecumâ lîdz 70 gadiem ne vairâk kâ 

100; 

3.1.2. goda locekïi (kopskaitâ ne vairâk kâ 60); 

3.1.3. ârzemju locekïi (ne vairâk kâ 100); 

3.1.4. korespondçtâjlocekïi (no tiem vecumâ lîdz 70 gadiem ne vairâk kâ 100). 

3.2. LZA locekïu ievçlçðanas kârtîba ir ðâda. 

3.2.1. Par LZA îstenajiem locekïiem ievçlç izcilus Latvijas zinâtniekus, kuru 

pçtîjumi Latvijâ un pasaulç ir plaði atzîti. Par LZA îsteno locekli zinâtnieku var 

ievçlçt, ja viòð nav sasniedzis 70 gadu vecumu. Ievçlçto LZA îsteno locekli pçc 70 

gadu vecuma sasniegðanas neietver 3.1.1. punktâ paredzçtajâ kopskaitâ, taèu viòð 

saglabâ balsstiesîbas LZA saietos. 

3.2.2. Par LZA goda locekïiem ievçlç izcilus Latvijas vai citu valstu zinâtnes, 

kultûras, tautsaimniecîbas, izglîtîbas un sabiedriskos darbiniekus, kuri dzîvo un strâdâ 

Latvijâ vai kuriem ir cieða sadarbîba ar Latviju un tâs zinâtni. 

16


3.2.3. Par LZA ârzemju locekïiem ievçlç izcilus pasaules zinâtniekus, kuri dzîvo 

un strâdâ galvenokârt ârzemçs. 

3.2.3.1. Izvçloties ârzemju locekïu kandidâtus, îpaða uzmanîba tiek pievçrsta ârzemçs 

dzîvojoðiem un strâdâjoðiem Latvijas izcelsmes zinâtniekiem. 

3.2.3.2. LZA ârzemju loceklis, pârceïoties uz pastâvîgu dzîvi Latvijâ un uzsâkot 

ðeit zinâtnisku darbîbu, ar pilnsapulces balsojumu var tikt ievçlçts par LZA îsteno 

locekli vai korespondçtâjlocekli. 

3.2.4. Par LZA korespondçtâjlocekïiem ievçlç Latvijâ kâdâ zinâtnes nozarç 

autoritâti ieguvuðus zinâtniekus, kuri spçj kvalificçti pârstâvçt attiecîgo zinâtnes 

nozari, ekspertçt zinâtniskos darbus un savai specializâcijai atbilstoðos zinâtniskos 

virzienus. Par LZA korespondçtâjlocekïiem var ievçlçt zinâtniekus, kuri nav 

sasnieguði 60 gadu vecumu. Ievçlçto LZA korespondçtâjlocekli pçc 70 gadu vecuma 

sasniegðanas neietver 3.1.4. punktâ paredzçtajâ kopskaitâ, taèu viòð saglabâ 

balsstiesîbas LZA saietos. LZA korespondçtâjloceklim sasniedzot 70 gadu vecumu, 

tiek atvçrta vakance jaunu locekïu vçlçðanâm. 

3.2.5.Tiesîbas veidot LZA locekïu un goda doktoru vçlçðanu nolikumus LZA 

pilnsapulce deleìç LZA Senâtam. 

3.3. LZA locekïu tiesîbas ir ðâdas: 

3.3.1. ierosinât zinâtnisku un zinâtniski organizatorisku jautâjumu izskatîðanu 

akadçmijas vai tâs nodaïas sçdç, kâ arî LZA pilnsapulcç; 

3.3.2. saòemt informâciju par LZA, tâs struktûru un nodaïu darbîbu; 

3.3.3. izstâties no LZA, iesniedzot par to rakstisku paziòojumu LZA prezidijam; 

3.3.4. saòemt atalgojumu par atseviðíu LZA uzdevumu izpildi saskaòâ ar ðo 

Statûtu 5.6.4. punktu; 

3.3.5. uz mûþu saglabât ar ievçlçðanu Latvijas Zinâtòu akadçmijâ iegûto nosaukumu, 

izòemot gadîjumus, kas paredzçti ðo Statûtu 3.3.3. un 3.7.punktâ; 

3.3.6. veikt zinâtnisku darbîbu LZA ietvaros, ar LZA Senâta piekriðanu organizçt 

zinâtniskas struktûras — darba grupas, centrus un institûtus, to skaitâ gan LZA 

struktûrvienîbas, gan ar LZA asociçtas juridiskas personas. 

3.4. LZA locekïiem ir ðâdi pienâkumi: 

3.4.1. aktîvi piedalîties LZA darbîbas mçríu îstenoðanâ; 

3.4.2. piedalîties LZA pilnsapulcçs, sçdçs un citos pasâkumos; 

3.4.3. publicçt savu pçtîjumu rezultâtus þurnâlâ “Latvijas Zinâtòu Akadçmijas 

Vçstis” vai citos Latvijas zinâtniskos izdevumos; 

3.4.4. piedalîties zinâtniskâs ekspertîzçs un sniegt konsultâcijas savas kompetences 

robeþâs; 

17


3.4.5. katru gadu sniegt akadçmijai îsu rakstisku informâciju par savu zinâtnisko 

vai cita rakstura darbîbu, îpaði izceïot to, kas paveikts LZA darbîbas mçríu (Statûtu 

2.1. punkts) îstenoðanâ un kas papildinâms personiskalâ interneta mâjaslapâ, kuru 

uztur LZA. Goda locekïi un ârzemju locekïi, kâ arî îstenie locekïi, kas sasnieguði 70 

gadu vecumu, var sniegt mutisku informâciju savâ nodaïâ. 

3.5. LZA ârzemju locekïu tiesîbas un pienâkumi ir ðâdi. 

3.5.1. Papildus 3.3. un 3.4. punktâ minçtajam LZA ârzemju locekïi var tikt 

iesaistîti kâ eksperti Latvijas un starptautisko zinâtnisko projektu izvçrtçðanâ, kâ arî 

palîdzîbas sniegðanâ, lai savâ mîtnes zemç nodibinâtu un nostiprinâtu kontaktus ar 

Latvijas zinâtni un zinâtniekiem. 

3.5.2. LZA ârzemju locekïi, kas dzîvo vienâ ârvalstî vai ârvalstu reìionâ, var 

izveidot ârzemju locekïu nodaïu; ðâdas nodaïas izveidoðanas faktu un tâs darbîbas 

mçríus apstiprina LZA pilnsapulce. 

3.5.3. LZA saskaòâ ar akadçmijas finansiâlâm iespçjâm sedz ârzemju locekïa vai 

ârpus Latvijas dzîvojoða goda locekïa uzturçðanâs izdevumus Latvijâ, ja ðî vizîte notiek 

pçc LZA ielûguma. 

3.6. LZA fondu veidoðana. 

3.6.1. LZA veido LZA Fondu, kura mçríis ir piesaistît finanðu lîdzekïus, lai 

veicinâtu zinâtnieku un studentu zinâtnisko un akadçmisko darbîbu, zinâtnisku 

konferenèu organizçðanu, zinâtniskâs literatûras sagatavoðanu un izdoðanu, zinâtnieku 

sociâlo problçmu risinâðanu un citus pasâkumus, ievçrojot lîdzekïu ziedotâju norâdîjumus. 

LZA Fonda darbîbu nosaka LZA Senâta apstiprinâts nolikums. LZA Fonda 

priekðsçdçtâju no LZA îsteno locekïu vidus ievçlç LZA pilnsapulce. 

3.6.2. LZA savu mçríu un pamatvirzienu (Statûtu 2. nodaïa) sasniegðanai var 

veidot arî citus palîdzîbas fondus papildu lîdzekïu piesaistei. To veidoðanas, izmantoðanas 

un kontroles kârtîbu pçc LZA Valdes ierosinâjuma apstiprina LZA Prezidijs. 

3.7. LZA locekïu izstâðanâs kârtîba. 

3.7.1. LZA îstenajiem locekïiem un korespondçtâjlocekïiem par smagiem zinâtnieka 

çtikas kodeksa normu pârkâpumiem LZA pilnsapulce var ieteikt izstâties no 

akadçmijas. 

3.7.2. Ja LZA loceklis saskaòâ ar ðo Statûtu 3.3.3. punktu paziòojis LZA 

Prezidijam par savu izstâðanos no akadçmijas, kârtçjâ LZA pilnsapulcç par to tiek 

sniegta informâcija, novçrtçti paziòojumâ minçtie iemesli un pieòemts lçmums par ðîs 

personas svîtroðanu no LZA locekïu sarakstiem. 

3.8. LZA locekïu vçlçðanu kârtîba. 

3.8.1. LZA locekïu vçlçðanas notiek saskaòâ ar ðiem Statûtiem. Vçlçðanâs jâievçro 

ðo Statûtu 3.1. punktâ noteiktâs normas attiecîgo locekïu kopskaitam. Jaunus LZA 

locekïus vçlç LZA îstenie locekïi. 

18


3.8.1.1. Jaunu LZA îsteno un ârzemju locekïu vakances rodas Statûtu 3.1. punktâ 

noteikto kvotu ietvaros, vai jau esoðajiem LZA îstenajiem un ârzemju locekïiem 

sasniedzot 70 gadu vecumu. Vçlot jaunos îstenos un ârzemju locekïus, notiek kopîgs 

kandidâtu konkurss bez priekðrocîbâm kâdai specialitâtei (izòemot gadîjumus, kad 

LZA pilnsapulce vai Senâts pieòem citu lçmumu). Vakanèu skaitu izsludina LZA 

Senâts aprîlî. 

3.8.1.2. Jaunu LZA korespondçtâjlocekïu vakances rodas Statûtu 3.1. 4. punktâ 

noteikto kvotu ietvaros, vai jau esoðajiem LZA korespondçtâjlocekïiem sasniedzot 70 

gadu vecumu. Vçlot jaunos korespondçtâjlocekïus, notiek konkurss izsludinâto zinâtnes 

nozaru ietvaros. Korespondçtâjlocekïu zinâtnes nozares un vakanèu skaitu, norâdot 

iespçjamos kandidâtus, iesaka akadçmijas nodaïas. Galîgo lçmumu par vakanèu 

skaitu un zinâtnes nozarçm, izvçrtçjot daþâdus ieteikumus, pieòem LZA Senâts. 

3.8.1.3. LZA goda locekïus vçlç LZA pilnsapulce bez iepriekð izsludinâta 

konkursa pçc LZA Senâta ierosinâjuma Statûtu 3.1.2. punktâ noteikto kvotu ietvaros. 

LZA goda locekïu kandidâtus var izvirzît LZA îstenie un goda locekïi. 

3.8.2. Par LZA locekïu vakancçm LZA ìenerâlsekretârs lîdz katra gada aprîïa 

beigâm ar preses starpniecîbu informç LZA locekïus, Latvijas zinâtniskâs iestâdes, 

universitâtes un citas augstskolas, zinâtniskâs biedrîbas un citas zinâtnieku organizâcijas. 

3.9. LZA goda doktora grâdu (Dr.h.c.) pieðíir ârvalstu un Latvijas zinâtniekiem, 

kuru darbi attiecîgajâ zinâtnes nozarç ir starptautiski atzîti, kuru devums ietekmçjis 

zinâtnes un kultûras attîstîbu Latvijâ un kuriem ir radoði zinâtniski kontakti ar LZA. 

LZA goda doktora grâdu pieðíir LZA nodaïas un apstiprina LZA Senâts. 

3.10. Par ievçrojamu materiâlu un morâlu Latvijas zinâtnes atbalstu LZA darbîbas 

mçríu (Statûtu 2.1. punkts) veicinâðanai LZA ar Senâta lçmumu var pieðíirt LZA 

goda mecenâta nosaukumu, svinîgi pasniedzot attiecîgu diplomu. 

4. nodaïa. LZA SAIETI 

4.1. LZA saietu galvenâs formas ir pilnsapulces, sçdes, simpoziji, konferences un 

diskusijas. 

4.1.1. Saieti tiek sasaukti pçc vajadzîbas. Kârtçjo saietu darba kârtîbai jâbût izziòotai 

iepriekð. 

4.1.2. Ârkârtas pilnsapulces sasauc akadçmijas prezidents vai Prezidijs pçc savas 

iniciatîvas vai kâdas nodaïas ierosinâjuma, vai arî, ja to pieprasa vismaz 25 akadçmijas 

locekïi. Ârkârtas pilnsapulce ir tiesîga uzsâkt darbu, ja zinâms, ka 2/3 îsteno 

locekïu (no 3.1.1. punktâ paredzçtâ kopskaita) par to saòçmuði informâciju vismaz 24 

stundas pirms saieta sâkuma. 

19


4.1.3. Informâciju par notikuðiem saietiem publicç þurnâlâ “Latvijas Zinâtòu 

Akadçmijas Vçstis” un/vai citos Latvijas zinâtniskajos un preses izdevumos. 

4.2. LZA sçdçs: 

4.2.1. noklausâs akadçmijas locekïu, LZA goda doktoru un citu zinâtnieku lekcijas 

un tematiskos ziòojumus; 

4.2.2. diskutç par konkrçtiem pasâkumiem LZA Hartâ un Statûtos pasludinâto 

mçríu sasniegðanai, pieòem par tiem ieteikumus; 

4.2.3. izvçrtç Latvijas nacionâlâs un zinâtniskâs programmas, projektus un to izpildes 

galarezultâtus, iesaka veidot darba grupas to izstrâdes sekmçðanai; 

4.2.4. apsprieþ jautâjumus par akadçmijas darba nodroðinâðanai un darbîbas mçríu 

îstenoðanai nepiecieðamo iestâþu un organizâciju dibinâðanu vai likvidçðanu; 

4.2.5. noklausâs akadçmijas locekïu un citu zinâtnieku pârskatus par svarîgâkajiem 

zinâtniskajiem pçtîjumiem, nacionâlo programmu un lielu tautsaimniecîbai, 

kultûrai un izglîtîbai nozîmîgu projektu veidoðanas un izpildes gaitu, bûtiski svarîgiem 

ârzemju zinâtniskajiem komandçjumiem un to rezultâtiem, kâ arî izskata citus Latvijai 

un tâs zinâtnei svarîgus jautâjumus. 

4.3. LZA sçdi vada akadçmijas prezidents vai viòa pilnvarots LZA îstenais loceklis. 

LZA sçdçs jautâjumus izlemj ar klâtesoðo akadçmijas locekïu balsu vienkârðu 

vairâkumu, ja sçdes dalîbnieku vairâkums nenobalso par citu kârtîbu. LZA sçde ir 

tiesîga pieòemt ieteikumus LZA Senâtam, prezidijam, valdei, prezidentam un citâm 

vçlçtâm LZA amatpersonâm, Latvijas Republikas Saeimai, Valsts Prezidentam, valdîbai 

un tâs struktûrâm. 

5. nodaïa. LZA PÂRVALDE, VÇLÇTÂS INSTITÛCIJAS 

UN AMATPERSONAS 

5.1. Latvijas Zinâtòu akadçmijas augstâkâ lçmçjinstitûcija ir pilnsapulce, kurâ 

piedalâs îstenie locekïi, goda locekïi, ârzemju locekïi un korespondçtâjlocekïi. 

5.1.1. Piedalîðanâs akadçmijas pilnsapulcçs ir obligâta LZA îstenajiem locekïiem 

un korespondçtâjlocekïiem, kuri jaunâki par 70 gadiem, ja nav objektîvu iemeslu, kas 

kavç ðo piedalîðanos. Pilnsapulce ir tiesîga uzsâkt darbu un pieòemt lçmumus, ja 

piedalâs vairâk par pusi îsteno locekïu un korespondçtâjlocekïu, kuri ir jaunâki par 70 

gadiem. 

5.1.2. Pilnsapulci vada akadçmijas prezidents vai viòa pilnvarots viceprezidents. 

Zinâtòu akadçmijas pilnsapulcçs jautâjumus izlemj ar klâtesoðo akadçmijas locekïu 

vienkârðu balsu vairâkumu, izòemot 7.1. punktâ paredzçto balsojumu par LZA Statûtu 

grozîjumiem. Visus personâlos jautâjumus pilnsapulce izlemj, aizklâti balsojot, ja 

20


pilnsapulce nepieòem lçmumu par atklâtu balsoðanu. Par pilnsapulces darba kârtîbâ 

izsludinâtiem jautâjumiem tiem LZA locekïiem, kuri nevar piedalîties pilnsapulcç, 

ïauts balsot pa pastu (arî gadîjumos, kad notiek atklâta balsoðana). Balsoðanai pa pastu 

izmantojama LZA Senâta apstiprinâta biïetena forma. 

5.1.3. LZA pilnsapulces sanâk vismaz 2 reizes gadâ un ir atklâtas. 

5.1.3.1. pavasara pilnsapulcç (parasti aprîlî) noklausâs un apstiprina LZA ìenerâlsekretâra 

pârskatu par akadçmijas darbîbu iepriekðçjâ gadâ, noklausâs Uzraudzîbas 

padomes ziòojumu un izskata citus jautâjumus; 

5.1.3.2. rudens pilnsapulce (parasti novembrî) noklausâs akadçmisko lekciju, ievçlç 

jaunus akadçmijas locekïus, pçc Senâta ieteikuma pârvçlç atseviðías akadçmijas 

amatpersonas un izskata citus jautâjumus. 

5.1.4. LZA pilnsapulce ievçlç ðâdas amatpersonas: akadçmijas prezidentu, viceprezidentus, 

ìenerâlsekretâru, LZA Fonda priekðsçdçtâju, Uzraudzîbas padomes 

priekðsçdçtâju un citas amatpersonas, kuru sarakstu apstiprina LZA pilnsapulce. 

Amatpersonu pilnvaru laiks ir 4 gadi, un to ievçlçðana katrâ no amatiem pieïaujama ne 

vairâk kâ divas reizes pçc kârtas. 

5.2. LZA darbu pilnsapulèu starplaikâ vada LZA Senâts kâ lçmçjinstitûcija, kopâ 

ar LZA prezidentu un LZA ìenerâlsekretâru. 

5.2.1. Senâts: 

5.2.1.1. reglamentç akadçmijas pârvaldîðanas, tâs svarîgu dokumentu, îpaðuma, 

bibliotçku, kolekciju u.tml. vçrtîbu saglabâðanas kârtîbu; no Senâta locekïu vidus 

ievçlç LZA pârstâvi Akadçmiskâs bibliotçkas padomç, izvirza LZA pârstâvjus valsts 

un starptautiskajâs institûcijâs, padomçs un komisijâs; 

5.2.1.2. pamatojoties uz akadçmijas sçþu un nodaïu ieteikumiem, pieòem lçmumus, 

to skaitâ par LZA vârda pieðíirðanu (atòemðanu) zinâtniskâm iestâdçm un 

organizâcijâm, kas saistîtas ar akadçmiju savstarpçju lîgumu ietvaros; 

5.2.1.3. dod skaidrojumus par LZA Hartu, Statûtiem un pilnsapulces lçmumiem. 

5.2.2. LZA Senâtâ pçc amata iekïauj ðâdus akadçmijas îstenos locekïus: akadçmijas 

prezidentu, viceprezidentus, ìenerâlsekretâru, LZA Fonda priekðsçdçtâju un 

ievçlçtos (5.7.4. punkts) akadçmijas zinâtòu nodaïu priekðsçdçtâjus. Ar LZA pilnsapulces 

lçmumu Senâtâ ievçlç arî citus LZA îstenos locekïus, kâ arî korespondçtâjlocekïus 

ar padomdevçja balsstiesîbâm. Senâta pilnvaru laiks ir 4 gadi. 

5.2.3. Senâta vai atseviðíu Senâta locekïu vçlçðanas notiek LZA pilnsapulcç. 

Jaunievçlçtâ Senâta locekïi stâjas pie savu pienâkumu pildîðanas pçc ievçlçðanas 

nâkamâ mçneða 1. datumâ. Lîdz tam savus pienâkumus pilda iepriekðçjâ sastâva 

Senâta locekïi. 

21


5.2.4. Senâts ir pilntiesîgs pieòemt lçmumus, ja sçdç piedalâs vairâk par pusi 

balsstiesîgo Senâta locekïu. Lçmumu pieòem, atklâti balsojot, ja Senâts nav lçmis 

citâdi, un tas skaitâs pieòemts, ja par to ir nobalsojis klâtesoðo Senâta locekïu 

vairâkums; ja balsu skaits sadalâs vienâdi, izðíiroðâ ir Senâta priekðsçdçtâja balss, 

izòemot vçlçðanas, kad vienâda balsu skaita gadîjumâ izvçli izðíir ar atkârtotu 

balsoðanu vai lozçðanu. 

5.3. Kârtçjo LZA organizatorisko darbu LZA pilnsapulces un Senâta darba starplaikos 

veic LZA prezidents kopâ ar LZA Prezidiju, kura sastâvâ ietilpst prezidents, 

viceprezidenti un ìenerâlsekretârs. 

5.3.1. Akadçmiju vada un pârstâv LZA prezidents. 

5.3.1.1. Prezidenta prombûtnç viòu aizstâj kâds no viceprezidentiem vai vecâkais 

no nodaïu priekðsçdçtâjiem. 

5.3.1.2. Prezidentu ievçlç uz 4 gadiem. Lai saglabâtu akadçmijas vadîbas pçctecîbu, 

iepriekðçjâ termiòa prezidents tradicionâli tiek ieteikts ievçlçðanai par viceprezidentu 

vai Senâta locekli. 

5.3.1.3. Prezidents var daïu no savâm amata pilnvarâm nodot citâm vçlçtâm LZA 

amatpersonâm, kâ arî pilnvarot citus LZA locekïus pârstâvçt atseviðías LZA intereses 

Latvijâ un ârzemçs, informçjot par to prezidiju vai Senâtu. 

5.3.2. LZA Prezidijs prezidenta vadîbâ: 

5.3.2.1. ierosina Senâtam apstiprinâðanai LZA vçlçto amatpersonu, izòemot Uzraudzîbas 

padomes locekïu, darbîbas virzienus un atbildîbu, formulç viòu konkrçtos 

operatîvos pienâkumus; 

5.3.2.2. ierosina LZA kârtçjo nozîmîgâko problçmu risinâjumus; 

5.3.2.3. ierosina LZA kârtçjo un ârkârtas pilnsapulèu darba kârtîbu un izziòo to 

akadçmijas locekïiem; 

5.3.2.4. veic kârtçjos LZA prezidenta, Senâta, pilnsapulces dotos darba un LZA 

pârstâvniecîbas uzdevumus. 

5.4. LZA saimniecisko un organizatorisko darbîbu plâno un îsteno ìenerâlsekretârs, 

kurð ir Valdes priekðsçdçtâjs. 

5.4.1. Ìenerâlsekretârs: 

5.4.1.1. izpilda akadçmijas pilnsapulces, Senâta un prezidija lçmumus; 

5.4.1.2. koordinç LZA nodaïu kopîgos pasâkumus (to skaitâ akadçmijas sçdes) un 

to programmu izstrâdi; 

5.4.1.3. kontrolç akadçmijas personâla darbu, aptverot arî LZA Lietu pârvaldes un 

citu LZA saimniecisko struktûru darbîbu, saòem no tâm regulârus pârskatus un uzdod 

tâm veikt nepiecieðamos pasâkumus darba optimizçðanai, nodroðina LZA finansu 

darbîbas auditu; 

22


5.4.1.4. regulâri informç LZA pilnsapulci, Senâtu un Prezidiju par veikto darbu. 

5.4.2. LZA Valde darbojas saskaòâ ar LZA Senâta pieòemtu nolikumu. LZA 

valdes personâlsastâvu ievçlç LZA Senâts no nodaïu priekðsçdçtâju un îsteno locekïu 

vidus. Valdes locekïu skaitu ierosina ìenerâlsekretârs. Ìenerâlsekretâra (valdes 

priekðsçdçtâja) vietnieku, kurð pilda ìenerâlsekretâra pienâkumus viòa prombûtnes 

laikâ, ievçlç Senâts. Valdes sastâvâ Senâts ar padomdevçja balsstiesîbâm var iekïaut 

citus LZA îstenos locekïus un korespondçtâjlocekïus, to vidû vçlçtas LZA amatpersonas. 

5.5. LZA pilnsapulce ievçlç Uzraudzîbas padomi, kura saskaòâ ar LZA pilnsapulcç 

apstiprinâtu nolikumu iepazîstas ar LZA darbîbu un vçrtç tâs atbilstîbu LZA 

Hartai, Statûtiem, seko LZA pilnsapulèu, Senâta, Prezidija un Valdes lçmumu izpildei, 

pilda citus LZA pilnsapulces noteiktus uzdevumus. Uzraudzîbas padomes pilnvaru 

laiks ir 4 gadi. 

5.6. LZA amatpersonu vçlçðanas kârtîba ir ðâda. 

5.6.1. Par akadçmijas prezidentu, viceprezidentiem, ìenerâlsekretâru un LZA 

Fonda priekðsçdçtâju var ievçlçt tikai Latvijas Republikas pilsoòus. 

5.6.2. Par akadçmijas prezidentu, viceprezidentu, ìenerâlsekretâru, akadçmijas 

nodaïas priekðsçdçtâju var ievçlçt LZA îstenos locekïus, kuri ievçlçðanas laikâ ir 

jaunâki par 70 gadiem. 

5.6.3. Visas akadçmijas amatpersonas tiek vçlçtas un atsauktas akadçmijas pilnsapulcçs 

ðâdâ kârtîbâ. 

5.6.3.1. LZA vçlçto amatpersonu kandidâtus no îsteno locekïu vidus var izvirzît 

visi LZA locekïi (îstenie, goda, ârzemju locekïi un korespondçtâjlocekïi) un LZA 

nodaïas, vai to izveidotâs komisijas. Izvirzîtâjam vai tâ pârstâvim Senâtam iesniegtajâ 

pieteikumâ motivçti jâraksturo izvirzîtâs kandidatûras. Pieteikums jâiesniedz LZA 

Senâtam ne vçlâk kâ 30 dienas pirms LZA pilnsapulces, kurâ paredzçtas vçlçðanas. 

Ievçlçtas ir tâs personas, kuras pilnsapulcç ieguvuðas visvairâk balsu, bet ne mazâk par 

pusi no visu klâtesoðo LZA locekïu balsîm. Ievçlçtais prezidents tradicionâli nosauc 

kandidâtus viceprezidentu un ìenerâlsekretâra amatam. Vienâda balsu skaita gadîjumâ 

izvçli izðíir ar atkârtotu balsojumu vai lozçðanu, par konkrçto procedûru iepriekð 

vienojoties. 

5.6.3.2. Akadçmijas amatpersonas var atsaukt LZA pilnsapulce, ja to motivçti 

ierosina LZA Senâts vai vismaz 25 îstenie un/vai korespondçtâjlocekïi (priekðlikuma 

iesniedzçju vidû jâbût vismaz 10 îstenajiem locekïiem). Lçmumu iekïaut jautâjumu 

par akadçmijas amatpersonu atsaukðanu kârtçjâs vai ârkârtas LZA pilnsapulces darba 

kârtîbâ pieòem Senâts. Atsaukums stâjas spçkâ pçc pilnsapulces aizklâta balsojuma, ja 

atsaukðanu atbalsta vismaz 2/3 klâtesoðo LZA locekïu un pilnsapulce pieòem lçmumu 

par jaunas amatpersonas vçlçðanu termiòiem. 

23


5.6.4. LZA locekïi, kuri ievçlçti akadçmijas amatos, kâ arî eksperti un citi 

zinâtnieki, kuri pilda atseviðíus akadçmijas uzdevumus, saòem par ðo darbu atlîdzîbu. 

Vçlçtâm LZA amatpersonâm darba samaksas kârtîbu un lielumu apstiprina LZA 

Senâts. 

5.7. Lai sekmçtu starpdisciplinâru problçmu risinâðanu un radniecîgo zinâtòu pârstâvju 

savstarpçjos kontaktus, akadçmijas locekïi apvienojas LZA zinâtòu nodaïâs. 

Nodaïas izveidoðanu, darbîbas pamatvirzienus un nosaukumu apstiprina LZA pilnsapulce. 

5.7.1. Nodaïa notur savas vai organizç LZA sçdes, lai: 

5.7.1.1. izstrâdâtu Latvijas nacionâlâs, valsts nozîmes u.c. programmas un apspriestu 

to izpildes gaitu; 

5.7.1.2. risinâtu starpdisciplinâras zinâtniskas problçmas; 

5.7.1.3. noklausîtos zinâtniskos referâtus, pârskatus par zinâtniskiem pçtîjumiem 

un pasâkumiem, kas veikti ar LZA atbalstu vai ir aktuâli Latvijas zinâtnes, izglîtîbas, 

tautsaimniecîbas un kultûras attîstîbai; 

5.7.1.4. dotu ieteikumus akadçmijai un nodaïas priekðsçdçtâjam par nepiecieðamâm 

LZA aktivitâtçm. 

5.7.2. Zinâtòu nodaïas savos ietvaros veido pastâvîgas vai pagaidu sekcijas, darba 

grupas, komisijas u.tml. struktûras, kas akadçmijas locekïus un citus zinâtniekus 

apvieno konkrçtu programmu, projektu, grantu u.c. zinâtniski aktuâlu uzdevumu 

risinâðanai. Ðâdas struktûras zinâtnisko darbîbu vada LZA loceklis, kura kandidatûru 

apstiprina nodaïa. Minçtâs struktûras pçc LZA Senâta ieteikuma var iegût juridiskas 

personas tiesîbas kâ zinâtniskas iestâdes, likumâ noteiktâ kârtîbâ reìistrçjot dibinâðanas 

dokumentus. 

5.7.3. Ðâdu struktûru darbîbai LZA zinâtòu nodaïas papildus akadçmijas locekïiem 

var piesaistît ekspertus no zinâtnieku un speciâlistu vidus. Ekspertus ievçlç nodaïu 

sçdçs. 

5.7.4. Katra nodaïa aizklâtâ balsoðanâ ievçlç priekðsçdçtâju, kuru apstiprina LZA 

pilnsapulce, aizklâti balsojot. Nodaïas priekðsçdçtâjs vai tâ pilnvarots nodaïas loceklis 

piedalâs visu savas nodaïas sekciju un darba grupu sçdçs, tâdçjâdi sekmçjot informâcijas 

apmaiòu un tâs izvçrtçðanu. 

5.7.5. Konkrçtu nodaïas darbîbas programmu un reglamentu LZA darbîbas mçríu 

un virzienu îstenoðanai pieòem un apstiprina pati nodaïa. 

5.8. Ar LZA var bût saistîtas autonomas zinâtniskâs iestâdes (juridiskas personas), 

kuras atbilstoði 5.7.2. punktam dibina likuma noteiktâ kârtîbâ vai kuru sadarbîbu ar 

LZA nosaka savstarpçja vienoðanâs (asociâcijas vai cita tipa lîgums). 

24


5.8.1. Lîgumâ jâparedz LZA un zinâtniskâs iestâdes savstarpçjâs saistîbas un 

sadarbîbas formas: LZA vârda izmantoðana asociçtajai iestâdei, LZA piedalîðanâs ðîs 

iestâdes galveno pçtniecisko virzienu izvçrtçðanâ, LZA institûta intereðu pârstâvniecîba 

Latvijas Republikas augstâkajâs institûcijâs. 

5.8.2. LZA vai tâs nodaïu pârziòâ var darboties 2.1.8. punktâ minçtâs asociçtâs 

zinâtniskâs biedrîbas un savienîbas, kâ arî atseviðías zinâtnieku grupas. 

5.9. LZA valdîjumâ un pârziòâ var bût muzeji un îpaði glabâjamas zinâtniskas 

kolekcijas un arhîvi. 

5.10. Latvijas Zinâtòu akadçmijai ir pastâvîgais un pagaidu dienesta personâls, 

kura sarakstu un darba lîgumus kontrolç LZA ìenerâlsekretârs un LZA struktûrvienîba 

Lietu pârvalde (saskaòâ ar LZA Senâta apstiprinâtu Lietu pârvaldes nolikumu). 

Pastâvîgâ personâla sarakstu sagatavo LZA ìenerâlsekretârs LZA Senâta apstiprinâtâs 

gada budþeta tâmes ietvaros. 

6. nodaïa. LZA ÎPAÐUMS UN LÎDZEKÏI 

6.1. Latvijas Zinâtòu akadçmijas îpaðums var bût zeme, cits nekustamais, kâ arî 

kustamais îpaðums, intelektuâlais îpaðums, nauda un vçrtspapîri Latvijâ un ârvalstîs. 

6.1.1. Latvijas Zinâtòu akadçmijas îpaðumâ ir pamatlîdzekïi un cita manta, kuru tai 

nodevuðas valsts institûcijas, dâvinâjuðas juridiskas vai fiziskas personas vai kuru tâ 

ieguvusi savas darbîbas rezultâtâ vai uz cita tiesiska pamata. 

6.1.2. Latvijas Zinâtòu akadçmijas pârvaldîðanâ ir iestâdes un organizâcijas, kas 

nepiecieðamas tâs funkcionçðanas un darbîbas mçríu nodroðinâðanai. Latvijas Zinâtòu 

akadçmijas pârvaldîðanâ var bût arî zinâtniskas iestâdes un organizâcijas, kuras nodroðina 

Latvijai svarîgu zinâtnes virzienu, arî jaunveidojamu, funkcionçðanu. Ðo struktûru 

pârvaldîðanas kârtîbu nosaka Latvijas Zinâtòu akadçmija un ar Latvijas Zinâtòu 

akadçmiju saistîto iestâþu lîgumi. 

6.2. LZA ir nevalstiska zinâtniska institûcija, kuras darbîbai nepiecieðamais 

pamatfinansçjums tiek subsidçts no valsts budþeta. 

6.3. LZA darbîbai nepiecieðamo papildu budþetu veido lîdzekïi, kurus iegûst no: 

6.3.1. pasûtîjumu izpildes un uzòçmçjdarbîbas; 

6.3.2. îpaðumu apsaimniekoðanas; 

6.3.3. ziedojumiem un dâvinâjumiem; 

6.3.4. citiem avotiem. 

6.4. Ienâkumu pârsniegumu pâr izdevumiem LZA izmanto materiâli tehniskajai 

attîstîbai un savu fondu veidoðanai. Fondu izmantoðanas noteikumus apstiprina LZA 

Senâts. 

25


6.5. Akadçmijas îpaðuma apsaimniekoðanu nodroðina LZA Lietu pârvalde, kuras 

darbu pârzina LZA ìenerâlsekretârs un LZA valde saskaòâ ar Statûtu 5.4. punktu. Par 

papildu îpaðumu un lîdzekïu ieguvi ìenerâlsekretârs sniedz pârskatu LZA Senâtam. 

6.6. LZA îpaðuma pârvaldîðanas un lîdzekïu izlietojuma kontroli saskaòâ ar 

Statûtu 5.5. punktu veic Uzraudzîbas padome. 

7. nodaïa. STATÛTU GROZÎÐANAS KÂRTÎBA 

7.1. Grozîjumi LZA Statûtos izdarâmi ar Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulces 

lçmumu, kas pieòemts, ja par to balsoðanâ (ieskaitot pa pastu saòemtos biïetenus) piedalîjuðâs 

vismaz 2/3 îsteno locekïu un par attiecîgiem grozîjumiem nobalsojusi vairâk 

nekâ puse no akadçmijas îsteno locekïu kopskaita. 

7.2. Statûtu grozîjumu projektu izvirza balsoðanai pçc LZA Senâta vai 25 îsteno 

locekïu motivçtas iniciatîvas. Grozîjumu projekts jânodod LZA locekïiem apsprieðanai 

vai jâizsludina presç vismaz 14 dienas pirms balsoðanas pilnsapulcç. 

7.3. Balsoðanas rezultâtus fiksç balsu skaitîðanas komisija, un to pareizîbu pârbauda 

LZA Uzraudzîbas padome, kuras sastâda kopçju aktu, kas jâparaksta visiem 

balsu skaitîðanas komisijas locekïiem, ne mazâk kâ 2/3 Uzraudzîbas padomes locekïu, 

kâ arî akadçmijas prezidentam un ìenerâlsekretâram. Statûtu grozîjumi stâjas spçkâ 10 

dienas pçc ðî akta parakstîðanas.

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS SENÂTS 


STRUKTÛRAS 


Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050 

Tel.: 7225361. Fakss: 7821153. E pasts: lza@lza.lv 

Senâta priekðsçdçtâjs Jânis STRADIÒÐ 

Tel.: 7213663, 7555985. Fakss: 7821153. E pasts: stradins@lza.lv 

Senâta locekïi 

Juris EKMANIS, akadçmijas prezidents 

Tel.: 7223644, 7551373. Fakss: 7821153. E pasts: ekmanis@lza.lv 

Andrejs SILIÒÐ, akadçmijas viceprezidents 

Tel.: 7211405. Fakss: 7821153. E pasts: silins@lza.lv 

Juris JANSONS, Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs, 

akadçmijas viceprezidents 

Tel.: 7223633, 7551145. Fakss: 7821153, 7820467. E pasts: jansons@pmi.lv; fizteh@lza.lv 

Tâlavs JUNDZIS, Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs, 

akadçmijas viceprezidents 

Tel.: 7225889, 7227555. Fakss: 7821153, 7227555. E pasts: bspceva@lza.lv 

Raimonds VALTERS, Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas 

priekðsçdçtâjs, akadçmijas ìenerâlsekretârs 

Tel.: 7225361, 7089231. Fakss: 7821153. E pasts: rvalters@latnet.lv 

Ivars KALVIÒÐ, Bibliotçku padomes priekðsçdçtâjs 

Tel.: 7551822, 7553233. Fakss: 7550338. E pasts: kalvins@osi.lv 

Mârcis AUZIÒÐ 

Tel.: 7033700. Fakss: 7033751. E pasts: marcis.auzins@lu.lv 

Mârtiòð BEÍERS 

Tel.: 7034892. Fakss: 7034885. E pasts: mbek@lanet.lv 

Jânis BÇRZIÒÐ 

Tel.: 7223715. Fakss: 7225044. E pasts: lvi@lza.lv 

Ivars BIÏINSKIS 

Tel.: 7554500. Fakss: 7555337. E pasts: bilinskis@edi.lv 

27


Andris BUIÍIS 

Tel.: 7225674. Fakss: 7227520. E pasts: buikis@latnet.lv 

Elmârs GRÇNS 

Tel.: 7808003, 7808201. Fakss: 7442407. E pasts: grens@biomed.lu.lv 

Viktors HAUSMANIS 

Tel.: 7357910. Fakss: 7229017. E pasts: litfom@lza.lv 

Vija KLUÐA 

Tel.: 9276263. Tel./fakss: 7366306. E pasts: vijaklus@latnet.lv 

Mâris KÏAVIÒÐ 

Tel.: 7331766. Fakss: 7332704. E pasts: mklavins@lanet.lv 

Ivars KNÇTS 

Tel.: 7089300. Fakss: 7089302. E pasts: knets@latnet.lv 

Andris KRÛMIÒÐ 

Tel.: 7261414. Fakss: 7132778. E pasts: krumins@latnet.lv 

Maija KÛLE 

Tel.: 7229208. Fakss: 7210806. E pasts: fsi@lza.lv 

Ivars LÂCIS 

Tel.: 7034301. Fakss: 7034302. E pasts: ilacis@lanet.lv; Ivars.Lacis@lu.lv 

Dace MARKUS 

Tel.: 7808010. Fakss: 7808034. E pasts: markus@latnet.lv; rpiva@rpiva.lv 

Tâlis MILLERS 

Tel.: 7228784. Fakss: 7821153. E pasts: millers@lza.lv 

Baiba RIVÞA 

Tel.: 7047810, 30 23739. Fakss: 7213992. E pasts: velga.jakusko@izm.gov.lv 

Valentîna SKUJIÒA 

Tel.: 7229636. Tel./fakss: 7227696. E pasts: vaska@lza.lv 

28

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PREZIDIJS 




Prezidija priekðsçdçtâjs Juris EKMANIS, akadçmijas prezidents 

Tel.: 7223644, 7551373. Fakss: 7821153. E pasts: ekmanis@lza.lv 

Prezidija locekïi 

Jânis STRADIÒÐ, Senâta priekðsçdçtâjs 

Tel.: 7213663, 7555985. Fakss: 7821153. E pasts: stradins@lza.lv 



Juris JANSONS, akadçmijas viceprezidents 

Tel.: 7223633, 7551145. Fakss: 7821153, 7820467. E pasts: jansons@pmi.lv; fizteh@lza.lv 

Raimonds VALTERS, akadçmijas ìenerâlsekretârs 


Prezidija locekïi ar padomdevçja balsstiesîbâm: 

Tâlis MILLERS, LZA Fonda priekðsçdçtâjs 

Tel.: 7228784. Fakss: 7821153. E pasts: millers@lza.lv 

Jânis KRISTAPSONS, akadçmijas prezidenta padomnieks 

Tel.: 7223567. Fakss: 7821153. E pasts: jtk@lza.lv 

PREZIDIJA LOCEKÏU PIENÂKUMU SADALE 

LZA prezidents Juris EKMANIS 

(Apstiprinâjis LZA Senâts 2001. gada 20. martâ) 

• Vada un pârstâv Latvijas Zinâtòu akadçmiju 

• Vada LZA pilnsapulces, sçdes, prezidija sçdes 

• Paraksta LZA lîgumus un finanðu dokumentus 

• Pârzina LZA sadarbîbu ar ârzemju zinâtniskâm organizâcijâm (ICSU, ALLEA), Baltijas un citu 

valstu zinâtòu akadçmijâm 

• Pârzina LZA jaunu locekïu izvirzîðanas un izvçrtçðanas jautâjumus 

• Pârrauga LZA Lietu pârvaldes darbu 

Senâta 

priekðsçdçtâjs Jânis STRADIÒÐ 

• Vada LZA Senâta darbu 

• Pârzina humanitâro un sociâlo zinâtòu un letonikas pçtîjumu jautâjumus 

29


• Pârzina LZA balvu un medaïu pieðíirðanas jautâjumus 

• Pârzina LZA vçstures, tradîciju pilnveidoðanas un izkopðanas jautâjumus 

LZA viceprezidents Andrejs SILIÒÐ 

• Pilda prezidenta juridiskos pienâkumus viòa prombûtnes laikâ 

• Pârstâv LZA viedokli LR Saeimas Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijâ, Informâcijas 

sabiedrîbas Nacionâlajâ padomç 

• Organizç LZA sadarbîbu ar sabiedrîbu un plaðsaziòas lîdzekïiem (TV, radio, presi) 

• Pârzina sadarbîbu ar starptautiskâm institûcijâm un organizâcijâm (EK, NATO, EASAC u.c.), 

ârzemju vçstniecîbâm 

LZA viceprezidenta p.i. Juris JANSONS 

• Vada LZA statûtu un nolikumu pilnveidoðanas izstrâdi 

• Pârstâv LZA viedokli LR Saeimas Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijâ 

• Pârrauga LZA Informâcijas tîkla un Skaitïoðanas centra darbu 

• Ir LZA Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs 

LZA ìenerâlsekretârs Raimonds VALTERS 

• Vada LZA valdes darbu 

• Pârrauga LZA lîdzekïu izlietojumu un papildu lîdzekïu iegûðanu, paraksta LZA finanðu 

dokumentus 

• Koordinç LZA sçþu tematiskos plânus 

• Ir Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs 

• Gatavo pârskatu LZA pilnsapulcçm par Akadçmijas darbîbu iepriekðçjâ gadâ 

• Atbild par LZA gada atskaitçm un lietvedîbu 

• Iesaista LZA îstenos locekïus un korespondçtâjlocekïus LZA uzdevumu izpildç 

LZA Fonda priekðsçdçtâjs Tâlis MILLERS 

• Pârzina ziedojumos un dâvinâjumos saòemtos lîdzekïus 

• Ir LZA Prezidija loceklis ar padomdevçja balsstiesîbâm 

• Ir LZA Senâta loceklis 

• Rûpçjas par papildu lîdzekïu piesaisti LZA 

LZA prezidenta padomnieks Jânis KRISTAPSONS 

• Pârzina LZA pilnsapulèu sagatavoðanu un to rezultâtu izplatîðanu 

• Pârzina LZA Gadagrâmatas sastâdîðanu un izdoðanu LZA tâmç paredzçto lîdzekïu ietvaros 

• Piedalâs Senâta un Prezidija sçdçs ar padomdevçja balsstiesîbâm 

• Ir Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju pastâvîgâ sekretariâta loceklis 

• Pârzina informâcijas sagatavoðanu un izplatîðanu par LZA un Latvijas zinâtni internetâ 

• Koordinç LZA zinâtniskâ sekretariâta darbu 

30

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VALDE 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VALDE 



Valdes priekðsçdçtâjs Raimonds VALTERS, akadçmijas ìenerâlsekretârs, 

Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs 


Valdes priekðsçdçtâja vietnieks Uldis VIESTURS, akadçmijas 

ìenerâlsekretâra vietnieks 

Tel.: 7034884, 7553063, 9284923. Fakss: 7034885, 7550635. E pasts: lumbi@lanet.lv 

Valdes locekïi 

Jânis BÇRZIÒÐ, Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâja 

vietnieks 


Juris JANSONS, Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs 

Tel.: 7223633, 7551145. Fakss: 7821153. E pasts: fizteh@lza.lv, jansons@pmi.lv 

Tâlavs JUNDZIS, Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs 

Tel.: 7225889, 7227555. Fakss: 7821153, 7227555. E pasts: bspceva@lza.lv 

Arnis TREIMANIS, Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïas 

priekðçdçtâja p.i. 

Tel.: 7223448. Fakss: 7821153. E pasts: lmzn@lza.lv, arnis.treimanis@edi.lv 



LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UZRAUDZÎBAS 

PADOME 



Padomes priekðsçdçtâjs Pçteris ZVIDRIÒÐ 

Tel.: 7034788. Fakss: 7034787. E pasts: zvidrins@lanet.lv 

Padomes locekïi 

Elmârs BLÛMS 

Tel.: 7944664. Fakss: 7901214. E pasts: eblums@latnet.lv 

31

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÇSTIS 

Arnis KALNIÒÐ 

Tel.: 7568319. E pasts: arnisk@e-teliamtc.lv 

Rihards KONDRATOVIÈS 

Tel.: 9103858. Tel./fakss: 7913127. E pasts: Rihards.Kondratovics@lu.lv 

Çvalds MUGURÇVIÈS 


Rolands RIKARDS 

Tel.: 7089124. Fakss: 7089254. E pasts: rikards@latnet.lv 

Andris STRAKOVS 

Tel.: 7089221. Fakss: 7615765. E pasts: strakovs@latnet.lv 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÇSTIS 


Tel.: 7229830. Fakss: 7821153. E pasts: avestis@lza.lv; proceed@lza.lv 

http://www.lza.lv/vestis/vestis.htm 

Atbildîgais redaktors Arno JUNDZE 

Redakcijas padomes priekðsçdçtâjs Tâlavs JUNDZIS 

Tel.: 7225889, 7227555. Fakss: 7821153. E pasts: bspceva@lza.lv 

Redakcijas padomes priekðsçdçtâja vietnieks Îzaks RAÐALS 

Tel.: 7945435. Fakss: 7944986. E pasts: izaks@email.lubi.edu.lv 

“A” daïa (humanitârâs un sociâlâs zinâtnes) 

Redakcijas kolçìijas vadîtâjs Saulvedis CIMERMANIS 

Tel.: 7565265, 7225889. Fakss: 7225044. E pasts: lvi@lza.lv 

Redaktore Anastasija BRICE 

“B” daïa (dabaszinâtnes, eksaktâs, tehniskâs un lietiðíâs zinâtnes) 

Redakcijas kolçìijas vadîtâjs Îzaks RAÐALS 

Tel.: 7945435. Fakss: 7944986. E pasts: izaks@email.lubi.edu.lv 

Redaktore Antra LEGZDIÒA 

32

AKADÇMIJAS PERSONÂLS 


Sekretariâts 

Prezidenta sekretâre Dace GOVINÈUKA 


Senâta priekðsçdçtâja palîdze Dzintra CÇBERE 


Personâldaïas vad. p. i. Inâra AUGULE 


Zinâtniskais sekretariâts 

Prezidenta padomnieks LZA kor.loc. Jânis KRISTAPSONS 

Tel.: 7223567. Fakss: 7821153. E pasts: jtk@lza.lv 

Senâta zinâtniskâ sekretâre Dr.chem. Alma EDÞIÒA 

Tel.: 7223931. Fakss: 7821153. E pasts: alma@lza.lv 

Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas zinâtniskâ sekretâre 

Dr.sc.ing. Sofja NEGREJEVA 

Tel.: 7223633. Fakss: 7821153. E pasts: fizteh@lza.lv 

Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas zinâtniskâ sekretâre 

Dr.hist. Ilga TÂLBERGA 

Tel.: 7225889. Fakss: 7821153. E pasts: humana@lza.lv 

Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas zinâtniskâ sekretâre 

Dr.chem. Baiba ÂDAMSONE 

Tel.: 7220725. Fakss: 7821153. E pasts: chem@lza.lv 

Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïas zinâtniskâs sekretâres p.i. 

M.sc. Ieva SLOKA 

Tel.: 7223448. Fakss: 7821153. E pasts: lmzn@lza.lv 

Starptautiskie sakari 

Prezidenta padomniece Dr.geogr. Anita DRAVENIECE 

Tel.: 7227391. Fakss: 7821153. E pasts: int@lza.lv 

Speciâliste Agnese SURKOVA 


Speciâliste Diâna VUCÂNE 


33


Lietu pârvalde 

Lietu pârvaldnieks Vitâlijs KOZLOVSKIS 

Tel.: 7222817. Fakss: 7221287. E pasts: daina@lza.lv 

Augstceltnes direkcijas vadîtâjs Valdemârs SUVEIZDIS 


Skaitïoðanas centra vadîtâjs Dr.sc.comp. Elmârs LANGE 

Tel.: 7225241. Fakss: 7821153. E pasts: skc@lza.lv 

Galvenâ grâmatvede Ludmila HELMANE 


Arhîva vadîtâja Rûta SKUDRA 

Tel.: 7225793. Fakss: 7821153.


GODA MECENÂTI 

Privâtie ziedotâji 

LZA goda locekle Magda Ðtaudingera-Voita (1902–1997) un Nobela prçmijas 

laureâts Hermanis Ðtaudingers (1881–1965) 

Skolotâja Erna Poèa (1920–2001) un LZA goda doktors Konstantîns Poès 

(1912–1994) 

LZA ârzemju loceklis Dîtrihs Andrejs Lçbers (1923–2004) 

Tautsaimnieks Jânis Sadovskis un skolotâja Austra Sadovska (1913–1999) 

LZA goda doktors Jânis Labsvîrs (1907–2002) 

LZA îstenâ locekle Emîlija Gudriniece (1920–2004) 

Sabiedrîbu un institûciju vadîtâji 

LZA goda loceklis Valdis Jâkobsons 

A/s “Grindeks” 

Imants Meirovics 

Latvijas Izglîtîbas fonda mçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai” 

padomes priekðsçdçtâjs 

Juris Savickis 

Firmas “ITERA Latvija” prezidents


LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LIELÂ MEDAÏA 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielâ medaïa ir augstâkais apbalvojums, ko 

akadçmija pieðíir Latvijas un ârvalstu zinâtniekiem par izciliem radoðiem 

sasniegumiem. 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielâ medaïa ir atlieta bronzâ, tâs aversâ 

attçlots LZA ìerbonis ar uzrakstu “Academia Scientiarum Latviensis”, reversâ 

tiek iegravçts apbalvotâ vârds, uzvârds un medaïas pieðíirðanas datums. 

Kandidâtus apbalvoðanai ar Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielo medaïu var 

ieteikt LZA îstenie, goda un ârzemju locekïi, LZA nodaïas, rakstiski iesniedzot 

motivçtu ierosinâjumu un îsu uzziòu par ieteicamo kandidâtu. Lçmumu 

par apbalvoðanu pieòem LZA Senâts. 

Lîdz ðim LZA Lielo medaïu saòçmuði J. Graudonis, J. Stradiòð, E. Dunsdorfs, 

E. Lavendelis, E. Grçns, D. A. Lçbers, E. Lukevics, M. Ðtaudingera- 

Voita, V. Vîíe-Freiberga, E. Siliòð, D. Draviòð, J. Krastiòð, J. Upatnieks, 

O. Lielausis, G. Birkerts, M. Beíers, J. Hartmanis un A. Caune, T. Millers, 

V. Toporovs, R. M. Freivalds, I. Ðterns, I. Lancmanis, A. Padegs, E. Blûms, 

E. Vedçjs, R. Kondratoviès un T. Fennels. 

2007. gadâ LZA Lielâ medaïa pieðíirta V. Hausmanim un R. Evarestovam. 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÂRDBALVAS 

Raiòa balva 

par izcilu radoðu veikumu zinâtnç vai kultûrâ 

FIZIKAS UN TEHNISKAJÂS ZINÂTNÇS 

Eiþena Âriòa datorzinâtnçs un to pielietojumos 

(kopâ ar a/s “Dati” un 

Latvijas Izglîtîbas fondu) 

Artura Balklava balva par izciliem sasniegumiem zinâtnes popularizçðanâ 

83

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS 

Pîrsa Bola 

Frîdriha Candera 

Valtera Capa 

kopâ ar LR Patentu valdi 

Edgara Siliòa 

Alfrçda Vîtola 

(kopâ ar 

a/s “Latvenergo”) 

matemâtikâ 

mehânikâ, astronomijâ 

labâkajam izgudrotâjam 

fizikâ 

inþenierzinâtnçs un enerìçtikâ 

ÍÎMIJAS, BIOLOÌIJAS, MEDICÎNAS UN LAUKSAIMNIECÎBAS 

ZINÂTNÇS 

Arvîda Kalniòa meþzinâtnçs, koksnes pçtniecîbâ un pârstrâdç 

(kopâ ar Latvijas 

Lauksaimniecîbas un 

meþa zinâtòu akadçmiju) 

Pauïa Lejiòa lauksaimniecîbas zinâtnçs 

Heinricha Skujas bioloìijas zinâtnçs 

Paula Stradiòa medicînas zinâtnç un tâs vçsturç, par ievçrojamu zinâtnisku 

(kopâ ar P. Stradiòa veikumu praktiskajâ ârstniecîbâ 

Medicînas vçstures 

muzeju) 

Gustava Vanaga íîmijas zinâtnçs 

Solomona Hillera biomedicînâ un jaunu medicînas preparâtu izstrâdç 

(kopâ ar a/s “Grindeks”, 

OSI un LU Biomedicînas 

pçtîjumu un studiju centru) 

HUMANITÂRAJÂS UN SOCIÂLAJÂS ZINÂTNÇS 

Kârïa Baloþa tautsaimniecîbâ 

Frièa Brîvzemnieka folkloristikâ, Latvijas etnogrâfijâ un antropoloìijâ 

Teodora Celma filozofijâ 

Jâòa Endzelîna latvieðu valodniecîbâ, baltoloìijâ 

Kârïa Mîlenbaha par praktisku sniegumu latvieðu valodniecîbâ 

(kopâ ar Rîgas Latvieðu 

biedrîbu) 

Viïa Plûdoòa latvieðu literatûrzinâtnç 

Marìera Skujenieka statistikâ 

Arveda Ðvâbes Latvijas vçsturç 

Kârïa Ulmaòa par Latvijas tautsaimniecîbas un valsts vçstures problçmu 

izpçti un risinâjumiem 

Tâlivalþa Vilciòa socioloìijâ 

84


Par labâkajiem zinâtniskajiem darbiem atseviðíâs zinâtòu nozarçs Latvijas 

Zinâtòu akadçmija pieðíir balvas, kuras nosauktas izcilu zinâtnieku vârdâ. Katru balvu 

izsludina reizi divos vai trijos gados. 

Balvu pieðíir par atseviðíiem zinâtniskiem darbiem, atklâjumiem, izgudrojumiem, 

kâ arî par vienotas tematikas zinâtnisku darbu kopumu. Par balvas pretendentu var 

izvirzît tikai atseviðíu personu, no autoru kolektîviem — galveno autoru. Uz balvu var 

pretendçt Latvijas zinâtnieki un tie ârzemju zinâtnieki, kuru darbu tematika saistîta ar 

Latviju. 

LZA balvu fondu veido LZA naudas lîdzekïi un atbalstîtâju ziedojumi. 

Katru gadu pieðíir 4–6 LZA vârdbalvas. Ðo balvu saraksts tiek izziòots jûnijâ 

avîzçs “Latvijas Vçstnesis” un “Zinâtnes Vçstnesis” un LZA interneta lapâ 

(http://www.lza.lv). Dokumentu iesniegðanas termiòð izziòotajâm balvâm — 

2007. gada 31. oktobris. 

IZCILIE ZINÂTNIEKI, KURU VÂRDÂ NOSAUKTAS 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS BALVAS 

Ðo zinâtnieku pilnîgâkas biogrâfijas dotas LZA Gadagrâmatâ 1999 (101.— 

110. lpp.). 

Eiþens Âriòð (1911–1987) — matemâtiíis, viens no pirmajiem zinâtniekiem, 

kurð 50. gados Latvijâ pievçrsies datortehnikai. 

Eiþena Âriòa balvas laureâti R. M. Freivalds (2000), V. Detlovs (2002), J. Osis (2004), 

J. Bârzdiòð (2006). 

Arturs Balklavs-Grînhofs (1933–2005) — radioastronoms, izcils zinâtnes 

popularizçtâjs. Kopð 1969. gada Latvijas Zinâtòu akadçmijas Radioastrofizikas 

observatorijas direktors, profesors (apvienojot LZA un LU 

observatorijas, no 1997. gada lîdz mûþa beigâm LU Astronomijas institûta 

direktors). Starptautiskâs Astronomijas savienîbas (IAU, 1967) biedrs, þurnâla 

“Zvaigþòotâ Debess” atbildîgais redaktors (1969–2005). 

Pirmie balvas laureâti ir V. Grabovskis un I. Vilks (2007). 

Kârlis Balodis (1864–1931) — plaða profila tautsaimniecîbas speciâlists, 

kurð savos darbos pamatojis daudzas jaunas ekonomiskas teorijas. 

LZA Kârïa Baloþa balvu saòçmuði N. Balabkins (1994), P. Zvidriòð (1996), O. Krastiòð 

(1998), J. Krûmiòð (2004), R. Karnîte (2007). 

85


Pîrss Bols (1865–1921) — izcilâkais matemâtiíis, kurð dzîvojis un strâdâjis 

Latvijâ. 

Pirmais Pîrsa Bola balvas laureâts ir A. Buiíis (2005). 

Fricis Brîvzemnieks (1846–1907) — folklorists, literâts, viens no pirmajiem 

latvieðu etnogrâfijas un folkloras materiâlu vâcçjiem, sakârtotâjiem un 

publicçtâjiem. 

LZA Frièa Brîvzemnieka balvu saòçmuði J. Rozenbergs (1996), M. Vîksna (1999), 

A. Alsupe (2005). 

Frîdrihs Canders (1887–1933) — inþenieris izgudrotâjs, viens no raíeðu 

bûves un astronautikas celmlauþiem pasaulç. 

LZA Frîdriha Candera balva turpina 1967. gada 7. decembrî dibinâtâs F. Candera prçmijas 

labâkâs tradîcijas. Ar to apbalvoti E. Blûms, J. Mihailovs (1971), G. Teters (1972), J. Urþumcevs, 

R. Maksimovs (1976), E. Lavendelis (1978), A. Mâlmeisters, V. Tamuþs, G. Teters (1981), 

E. Jakubaitis (1985), A. Bogdanoviès (1989), E. Ðèerbiòins, J. Geïfgats (1991), A. Gailîtis 

(1994), P. Prokofjevs, R. Rikards (1996), J. Kotomins (1998), J. Tarnopoïskis (1998), M. Âbele, 

A. Skudra (2000), J. Þagars, V. Poïakovs (2002), A. Balklavs-Grînhofs, J. Vîba (2004), 

K. Lapuðka, K. Rocçns (2007). 

Valters Caps (1905–2003) — izcils izgudrotâjs, ar savu pasaulslaveno 

fotoaparâtu VEF – Minox veicinâjis Latvijas vârda atpazîðanu pasaulç. 

Balva iedibinâta 2004. gadâ kopâ ar LR Patentu valdi. Balvas pirmie laureâti ir B. Joffe un 

R. Kalniòð (2005). 

Teodors Celms (1893–1989) — latvieðu filozofs. 

Balvas pirmâ laureâte ir M. Kûle (2006). 

Jânis Endzelîns (1873–1961) — latvieðu valodnieks. 

LZA Jâòa Endzelîna balva turpina 1967. gada 7. decembrî dibinâtâs J. Endzelîna prçmijas 

labâkâs tradîcijas. J. Endzelîna prçmiju saòçmuði A. Laua (1970), B. Laumane (1974), L. Ceplîtis 

(1976), A. Reíçna (1978), D. Nîtiòa (1980), T. Jakubaite (1982), E. Kagaine, S. Raìe (1984), 

J. Rozenbergs (1986), B. Buðmane (1990), K. Karulis (1994), T. Fennels (1996), V. Rûíe- 

Draviòa (1998), V. Skujiòa (2001), I. Jansone (2004), D. Markus (2007). 

Emîlija Gudriniece (1920–2004), LZA akadçmiíe, RTU profesore — 

izcila íîmiíe un augstskolu pedagoìe, RTU (RPI) Organiskâs sintçzes un 

biotehnoloìijas katedras dibinâtâja un ilggadçja vadîtâja (1963–1989). Viòas 

vadîtâ katedra sagatavojusi vairâk nekâ 800 bioloìiski aktîvo savienojumu 

86


íîmijas speciâlistus, viòas vadîbâ izstrâdâtas 28 íîmijas doktora disertâcijas. 

E. Gudrinieces zinâtniskais darbs veltîts heterociklu sintçzei, to bioloìiskâs 

aktivitâtes pçtîjumiem, arî augu eïïu praktiskâs izmantoðanas iespçjâm 

biodîzeïdegvielas raþoðanâ. 

Pirmâ balvas laureâte ir A. Kotova (2006). 

Solomons Hillers (1915–1975) — LZA akadçmiíis, íîmiíis, Latvijas 

Organiskâs sintçzes institûta dibinâtâjs un ilggadçjs direktors, izcils zinâtnes 

un raþoðanas organizators. 

Balva iedibinâta 2004. gadâ kopâ ar akciju sabiedrîbu “Grindeks”, Latvijas Organiskâs 

sintçzes institûtu un LU Biomedicînas pçtîjumu un studiju centru. Balva pieðíirta I. Kalviòam 

(2004), E. Grçnam (2006). 

Kârlis Irbîtis (1904–1997) — aviâcijas konstruktors un dizainers. Pçc 

1947. gada strâdâ Kanâdâ, par saviem izgudrojumiem iegûstot Kanâdas un 

ASV patentus. LZA goda doktors. 

Kârïa Irbîða stipendiju no 2003. gada saòçmuði 63 zinâtnieki un studenti. 

Ludvigs un Mâris Jansoni — Ludvigs Jansons (1909–1958) un viòa dçls 

Mâris Jansons (1936–1997) — Latvijas fiziíi un pedagogi. 

LZA Ludviga un Mâra Jansonu balva pieðíirta H. Rjabovam (1999), A. Kuïðam (2000), 

O. Nikolajevai (2001), J. Alnim (2002), O. Docenko (2003), O. Starkovai (2004), K. Bluðam 

(2005), Z. Gavarei (2006), B. Poïakovam (2007). 

Arvîds Kalniòð (1894–1981) — íîmiíis un koksnes pçtnieks, meþzinâtnieks. 

LZA Arvîda Kalniòa balvu saòçmuði P. Eriòð (2000), M. Daugavietis (2002), Ì. Zaíis 

(2003), I. Liepa (2004), J. Zandersons (2005), A. Priedîtis (2006). 

Jânis Labsvîrs (1907–2002) — tautsaimnieks, vçsturnieks un publicists, 

LZA goda doktors. 

Jâòa Labsvîra stipendiju kopð 2004. gada saòçmuði pieci studenti. 

Dîtrihs Andrejs Lçbers (1923–2004) — tiesîbu zinâtnieks, mecenâts. 

LZA ârzemju loceklis, LZA Lielâs medaïas laureâts. 

Kopð 2002. gada pieðíirtas 23 D.A. Lçbera stipendijas studentiem. 

87


Paulis Lejiòð (1883–1959) — latvieðu lauksaimniecîbas zinâtnieks, lopkopîbas 

speciâlists. 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmijas 

Pauïa Lejiòa balvu saòçmuði J. Latvietis (1994), J. Neilands (1996), A. Boruks (1997), C. Ðíiòíis 

(1998), S. Timðâns (1999), M. Skrîvele (2002), R. Baltakmens un A. Jemeïjanovs (2003), 

U. Osîtis (2006), A. Adamoviès (2007). 

Zenta Mauriòa (1897–1978) — literatûrzinâtniece, kultûrfilozofe, rakstniece. 

LZA Zentas Mauriòas balvu saòçmuði Z. Ðiliòa (1999), I. Zepa (2000), D. Balode (2002), 

D. Oïukalne (2003), R. Ceplis (2004), S. Stepena (2005), A. Gaigala (2006), P. Daija (2007). 

Kârlis Mîlenbahs (1853–1916) — latvieðu valodnieks. 

LZA un Rîgas Latvieðu biedrîbas Kârïa Mîlenbaha balvu saòçmuði J. Kuðíis (1999), 

Dz. Hirða (2002), M. Stengrevica (2004), A. Blinkena (2007). 

Vilis Plûdonis (1874–1940) — latvieðu dzejnieks. 

LZA Viïa Plûdoòa balvas laureâti ir V. Hausmanis (1996), J. Kursîte-Pakule (1998), 

B. Kalnaès (2000), I. Daukste-Silasproìe (2003), Z. Frîde (2005). 

Konstantîns Poès (1912–1994) — fiziíis, viens no izcilâkajiem latvieðu 

izcelsmes zinâtniekiem un izgudrotâjiem, LZA goda doktors. Vairâk nekâ 30 

gadus strâdâjis ASV Gaisa spçku un pasaules telpas laboratorijâ (Bostonâ, 

ASV), piedalîjies ASV Mçness pçtîjumu programmas îstenoðanâ un slavenâs 

AWACS sistçmas izveidoðanâ. 

Konstantîna Poèa stipendija kopð 2002. gada pieðíirta 15 studentiem. 

Jânis Rainis (1865–1929) — latvieðu dzejnieks, domâtâjs un sabiedriskais 

darbinieks. 

LZA Raiòa balvas laureâti ir I. Ranka (1998), I. Ziedonis (2001), A. Eglîtis (2006). LZA 

Senâts uzskata, ka Raiòa balva sava prestiþa ziòâ ir nâkamâ pçc LZA Lielâs medaïas. 

Edgars Siliòð (1927–1998) — viens no Latvijas izcilâkajiem fiziíiem. 

LZA Edgara Siliòa balvas laureâti ir I. Muzikante (1999), A. Gailîtis un P. Prokofjevs 

(2001), L. Skuja (2003), A. Cçbers (2006). 

Heinrichs Skuja (1892–1972) — latvieðu biologs — floras pçtnieks. 

LZA Heinricha Skujas balvu saòçmuði M. Selga (1994), A. Piterâns (1996), M. Beíers 

(1998), A. Âboliòa (2001), M. Balode (2004), E. Parele (2007). 

88


Marìers Skujenieks (1886–1941) — zinâtnieks un valstsvîrs, Ministru 

prezidents, ministrs, Valsts statistikas pârvaldes organizçtâjs un direktors 

(1919–1940). 

Pirmais Marìera Skujenieka balvas laureâts ir P. Zvidriòð (2004). 

Pauls Stradiòð (1896–1958) — latvieðu íirurgs, onkologs un medicînas 

vçsturnieks. 

Paula Stradiòa balva turpina Medicînas vçstures muzeja 1983. gadâ iedibinâtâs Paula Stradiòa 

balvas tradîcijas. Kopð 1991. gada 14. novembra balvu pieðíir kopîgi LZA un MVM. Medicînas 

zinâtnç 1992. gadâ balvu saòçmuði V. Rudzîte un V. Utkins, 1994. gadâ — K. J. Keggi, 

1996. gadâ — J. O. Çrenpreiss, 1998. gadâ — K. K. Zariòð un I. Lazovskis, 2000. gadâ — 

J. Kïaviòð, 2002. gadâ — J. Volkolâkovs, 2004. gadâ — A. Bïugers, 2006. gadâ — A. Skaìers. 

1983.—1999. gadâ balvu medicînas vçsturç saòçmuði V. Kaòeps, J. Stradiòð (1983), 

P. Gerke, B. Petrovs (1984), V. Derums, A. Georgijevskis (1985), Ò. Stradiòa, P. Zabludovskis 

(1986), K. Arons, J. Ïisicins (1987), K. Vasiïjevs, A. Vîksna (1988), A. Kaikaris, V. Kalnins 

(1989), H. Millers-Dics, I. un J. Krûmaïi (1990), J. Âboliòð, A. Alksnis (1991), Dz. Alks (1993), 

A. Dirbe (1995), J. Strupulis (1997), Z. Èerfass, E. Larsens (1999), J. Salaks, V. Kalnbçrzs 

(2001), J. Vçtra (2003), K. Habriha, V. Jâkobsons (2005), E. Platkâjs (2007). 

Mârtiòð Eduards Straumanis (1898–1973) un Alfrçds Ieviòð (1897– 

1975) — latvieðu íîmiíi, kristâliskâ reþìa parametru rentgenogrâfiskâs 

metodes autori (1935). 

LZA Mârtiòa Straumaòa—Alfrçda Ieviòa balva pieðíirta M. Turkam (1999), T. Ivanovai 

(2000), V. Mihailovam (2001), R. M. Meri (2002), K. Zihmanei (2003), I. Juhòçvièai (2004), 

K. Edolfai (2005), L. Èernovai (2006), E. Erdmane (2007). 

Arveds Ðvâbe (1888–1959) — vçsturnieks, tiesîbu zinâtnieks, rakstnieks. 

LZA Arveda Ðvâbes balvas laureâti ir T. Zeids (1996), J. Bçrziòð (1998), I. Ðterns (2000), 

I. Ðneidere (2003), A. Zariòa (2007). 

Kârlis Ulmanis (1877–1942) — tautsaimnieks un valstsvîrs, Latvijas 

Republikas pirmais Ministru prezidents. 

Balva iedibinâta 2003. gadâ pçc LZA goda doktora prof. J. Labsvîra ierosinâjuma. Balva 

pieðíirta V. Bçrziòam un V. Strîíim (2004), A. Borukam (2006). 

Gustavs Vanags (1891–1965) — Latvijas íîmiíis organiíis. 

LZA Gustava Vanaga balva turpina 1967. gada 7. decembrî dibinâtâs G. Vanaga prçmijas 

labâkâs tradîcijas. Ar to apbalvoti A. Ârens (1971), E. Gudriniece, A. Strakovs (1972), V. Oðkâja 

(1974), J. Freimanis (1976), O. Neilands (1978), J. Bankovskis (1980), R. Valters (1982), 

G. Duburs, E. Stankevièa (1984), E. Lukevics (1986), B. Puriòð (1988), M. Lîdaka (1990), 

89


G. Èipçns (1992), J. Stradiòð (1994), F. Avotiòð, M. Ðimanska (1996), T. Millers (1998), 

M. Kalniòð (2000), I. Kalviòð (2003), E. Liepiòð (2005), A. Zicmanis (2007). 

Tâlivaldis Vilciòð (1922–1997) — vçsturnieks un sociologs. 

Tâlivalþa Vilciòa balvu saòçmuði B. Zepa (2002), A. Tabuns (2007). 

Alfrçds Vîtols (1878–1945) — hidromehânikas speciâlists. 

LZA un va/s “Latvenergo” Alfrçda Vîtola balvu saòçmuði J. Ekmanis (1999), V. Zçbergs 

(2002), N. Zeltiòð (2003), J. Barkâns (2004), K. Timermanis (2005), L. Ribickis (2006). 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN SPONSORU KOPÎGÂS 

BALVAS 

Sponsors 

Eiropas Zinâtòu un 

mâkslu akadçmija 

A/s “Grindeks” 

Balvas 

Latvijas balva (Lielâ Feliksa balva) un 2 veicinâðanas 

balvas par ievçrojamiem sasniegumiem humanitâro 

zinâtòu jomâs 

Balvas 2001. gadâ pieðíîra pirmo reizi. Lielo Feliksa balvu saòçma 

V. Vîíe-Freiberga, veicinâðanas balvas — I. Ose un I. Ðuvajevs. 

2003. g. Lielo Feliksa balvu saòçma M. Kûle, veicinâðanas 

balvas — D. Baltaiskalna un Ç. Jçkabsons, 2006. g. Lielo Feliksa 

balvu saòçma V. Zariòð, veicinâðanas balvas — R. Blumberga un 

A. Sprûds 

3 ikgadçjas balvas ievçrojamâkajiem zinâtniekiem par 

izcilu veikumu vai mûþa devumu 

Balvu laureâti: 1998. g. — M. Lîdaka, U. Ulmanis, S. Cimermanis; 

1999. g. — E. Lukevics, O. Lielausis, K. Arâjs, 2000. g. — 

O. Neilands, V. Tamuþs, V. Bçrziòð, 2001. g. — V. Kluða, 

E. Blûms, A. Caune, 2002. g. — T. Millers, J. Kristapsons, 

O. Spârîtis, 2003. g. — R. M. Freivalds, E. Gudriniece, P. Guïâns, 

2004. g. — G. Èipçns, I. Knçts, Ç. Mugurçviès, 2005.g. — 

J.G. Bçrziòð, E. Kagaine, A. Strakovs, 2006. g. — V. Baumanis, 

P. Eglîte, J. Dehtjars 

90


A/s “Aldaris” 

(1999–2004) 

Va/s “Latvenergo” 

A/s “Dati Exigen 

group” un Latvijas 

Izglîtîbas fonds 

2 ikgadçjas balvas ievçrojamâkajiem zinâtniekiem 

par izcilu veikumu vai mûþa devumu 

Balvu laureâti: 1999. g. — U. Viesturs, P. Zariòð, 2000. g. — 

M. Beíers, B. Laumane, 2001. g. — D. Kârkliòa, M. Poiða, 

2002. g. — M. Rukliða, V. Hausmanis, 2003. g. — I. Apine, 

Î. Raðals, 2004. g. — Dz. Çrglis, U. Sedmalis. Kopð 2005. g. pieðíirðana 

pârtraukta. 

2 gada balvas par izcilu veikumu vai mûþa devumu 

enerìçtikâ vai ar to saistîtâs inþenierzinâtnçs 

Balvu laureâti: 1999. g. — Z. Kriðâns, I. Staltmanis, 2002. g. — 

K. Briòíis, A. Grundulis, 2003. g. — A. S. Sauhats un P. Ðipkovs, 

2004. g. — E. Tomsons, J. Dirba, J. Rozenkrons, 2005. g. — 

D. Blumberga, V. Pugaèevs, 2006. g. — V. Èuvièins, A. Ðnîders 

2 ikgadçjas balvas ievçrojamiem zinâtniekiem par 

izcilu veikumu vai mûþa devumu datorzinâtnçs, 

informâtikâ vai par nozîmîgu informâcijas izstrâdes 

sistçmu veicinâðanu 

Balvu laureâti: 1999. g. — J. Bârzdiòð, A. Anspoks, 2000. g. — 

J. Osis, M. Treimanis, 2001. g. — L. Niceckis, A. Vasiïjevs, 

2002. g. — I. Kabaðkins, A. Brûvelis, 2003. g. — J. Bièevskis, 

E. Karnîtis, 2005. g. — P. Rivþa un A. Virtmanis 

SIA “RD Electronics” 

(lîdz 2005. g. 

A/s “RD Alfa”) 

A/s “ITERA Latvija” 

un Latvijas Izglîtîbas 

fonds 

Gada balva fizikâ un tâs inþenierpielietojumos 

Balvu laureâti: 2000. g. — K. Ðvarcs, 2001. g. — J. Gelfgats, 

2002. g. — A. Cçbers, 2003. g. — D. Millers, 2004. g. — 

A. Truhins, 2005. g. — J. Joïins, 2006. g. — I. Bçrsons, 2007. g. — 

L. Skuja 

2 gada balvas ievçrojamiem Latvijas zinâtniekiem un 

praktiíiem par izcilu veikumu vai mûþa devumu 

vides, zemes un ìeogrâfijas zinâtnçs vai par nozîmîgu 

vides izstrâdes sistçmu veicinâðanu 

Balvu laureâti: 2001. g. — G. Andruðaitis, A. Melluma, 2002. g. — 

G. Eberhards, R. Kondratoviès, 2003. g. — A. Andruðaitis, 

M. Kïaviòð, 2004. g. — E. Kaufmane, J. Vîksne, 2005. g. — 

V. Jansons, V. Melecis, 2006. g. — G. Pçtersons, P. Zâlîtis 

91


SIA “Lattelekom” un 

Latvijas Izglîtîbas 

fonds 

A/s “Latvijas Gaisa 

satiksme” un Latvijas 


A/s “Latvijas gâze” un 

Latvijas Izglîtîbas 

fonds 


radoðiem praktiíiem telekomunikâciju nozarç un 

sociâli humanitârajâs zinâtnçs par izcilu veikumu vai 

mûþa devumu 

Balvu laureâti: 2002. g. — J. Loèmelis, Dz. Ozoliòa, 2003. g. — 

T. Galdiòð, T. Tisenkopfs, 2004. g. — I. Biïinskis, I. Loze, 

2005. g. — J. Busarovs, J. Rubîns, 2006. g. — A. Dimants, 

J. Merkurjevs, G. Raòíis. Kopð 2007. gada pieðíirðana pârtraukta 


praktiíiem par izcilu veikumu vai mûþa devumu 

kosmisko informâciju tehnoloìijâ, inþenierizstrâdçs 

aeronavigâcijas sakaru un radiolokâcijas tehnikâ un 

Kârïa Irbîða stipendijas pasniedzçjam/zinâtniekam 

Balvu laureâti: 2001. g. — E. Bervalds, I. Kabaðkins, 2003. g. — 

J. Kopitovs, M. Âbele, K. Lapuðka, 2005. g. — J. Artjuhs, J. Þagars. 

K. Irbîða stipendijas saòçmuði — A. Pozdòakovs (2003), I. Jackiva 

(2004) 

2 gada balvas ievçrojamiem zinâtniekiem un praktiíiem 

gâzes, siltumtehnikas un ar tâm saistîtâs 

íîmijas tehnoloìijas nozarçs, sirds íirurìijas un 

kardioloìijas zinâtnçs par izcilu darbu kopumu vai 

mûþa veikumu 

Balvu laureâti: 2002. g. — R. Lâcis, A. Krçsliòð, 2003.g. — 

J. Anðeleviès, E. Dzelzîtis, 2004. g. — J. Volkolâkovs, V. Zçbergs, 

2005. g. — I. Siliòð, N. Zeltiòð, 2006. g. — V. Rudzîte, D. Turlajs 

Rîgas dome un 

Rîgas balvas 

biedrîba 

Ikgadçja “Rîgas balva” par nozîmîgâko zinâtnisko 

pçtîjumu Rîgas vçsturç un kultûrvçsturç, arhitektûras 

un mâkslas vçsturç, etnogrâfijâ, demogrâfijâ un 

etnisko attiecîbu izpçtç, ìeogrâfijâ, ekoloìijâ un citâs 

nozarçs, kas saistîtas ar Rîgas attîstîbu 

2002. gadâ balva pirmo reizi pieðíirta J. Krastiòam, K. Radziòai, 

A. Celmiòam, veicinâðanas balva — V. Bebrei, R. Spirìim, 

2003. g. balvas laureâti ir A. Caune, O. Spârîtis un O. Zanders, 

2004. g. — L. Balodis, J. Stradiòð, M. Zunde, 2005. g. — J. Bçrziòð, 

V. Vîíe-Freiberga, A. Holcmanis, J. Vîksne, J. Savickis, 

2006. g. — V. Apsîtis, J. Ekmanis, I. Knçts, V. Jâkobsons 

D. A. Lçbers apbalvots ar “Rîgas balvas” Goda diplomu (pçc 

nâves). 

92


LR Patentu valde 

Valtera Capa balva labâkajam izgudrotâjam. Balvu 

pieðíir reizi divos gados 

Balvu saòçmuði B. Joffe un R. Kalniòð (2005) 

Latvijas Organiskâs Solomona Hillera balva par izciliem sasniegumiem 

sintçzes institûts, biomedicînâ un jaunu medicînas preparâtu izstrâdç 

a/s “Grindeks”, Balvu saòçmuði I. Kalviòð (2004), E. Grçns (2006) 

Latvijas Biomedicînas 

pçtîjumu un studiju 

centrs 

SIA “L`ORÉAL 

BALTIC”, UNESCO 

Latvijas Nacionâlâ 

komisija 

3 gada stipendijas “Sievietçm zinâtnç” nozîmîgu 

zinâtnisku pçtîjumu veikðanai dzîvîbas zinâtòu un 

materiâlzinâtòu jomâ 

Stipendijas saòçmuðas R. Muceniece, A. Linç, A. Zajakina (2005), 

M. Dambrova, O. Starkova, M. Plotniece (2006) 

a/s “Latvijas dzelzceïs” gada balva par izcilu darbu veikumu vai mûþa darba 

un Latvijas izglîtîbas devumu Latvijas dzelzceïa transportâ 

fonds 

BALVAS 

UN PRÇMIJAS JAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEM 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÂRDBALVAS UN PRÇMIJAS 

JAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEM 

Balvas uz darbu konkursa pamata tiek pieðíirtas maìistrantiem vai doktorantiem, 

vai jaunajiem pçtniekiem ne vçlâk kâ vienu gadu pçc maìistra vai doktora darba 

aizstâvçðanas. Reflektçðanai var iesniegt darbus, kurus veicis atseviðís zinâtnieks, 

kurð pieteikuma iesniegðanas brîdî nav vecâks par 30 gadiem. 

Katru gadu pieðíir 9 prçmijas, no tâm fizikas, matemâtikas, inþenierzinâtnçs un 

datorzinâtnçs — 3, íîmijas, bioloìijas, lauksaimniecîbas un medicînas zinâtnçs — 3, 

humanitârajâs un sociâlajâs zinâtnçs — 3. 

Balva par labâko jaunâ zinâtnieka darbu fizikâ nosaukta Ludviga un Mâra 

Jansonu vârdâ, 

par labâko darbu íîmijâ Mârtiòa Straumaòa — Alfrçda Ieviòa vârdâ, 

93


par labâko darbu literatûrzinâtnç un filozofijâ — Zentas Mauriòas vârdâ. 

Jauno zinâtnieku konkursam darbi iesniedzami lîdz 2007. gada 31. oktobrim LZA 

sekretariâtâ vai attiecîgo zinâtòu nodaïâs (Akadçmijas laukumâ 1, 2.stâvâ, Rîga, LV 

1524) 

Uzziòas par nepiecieðamajiem dokumentiem var saòemt pa tel. 7223931. 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN SPONSORU KOPÎGÂS 

BALVAS UN STPENDIJAS JAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEM UN 

STUDENTIEM 

Sponsors 

Emîlija Gudriniece 

Balvas 

balva labâkajam jaunajam zinâtniekam íîmijâ vai íîmijas 

tehnoloìijâ 

Emîlija Gudriniece Emîlijas Gudrinieces–Alfrçda Ieviòa vârdâ nosaukta 

ikgadçja stipendija bakalauru, maìistru un inþenierstudiju 

programmu studentiem íîmijâ un íîmijas tehnoloìijâ 

A/s “Grindeks” 4 ikgadçjas balvas labâkajiem jaunajiem zinâtniekiem 

A/s “Latvenergo” 

SIA “RD Electronics” 

(lîdz 2005. g. 

A/s “RD Alfa”) 

A/s “Latvijas gâze” un 

Latvijas Izglîtîbas fonds 

A/s “Latvijas Gaisa 

satiksme” un Latvijas 


a/s “Latvijas dzelzceïs” 

un Latvijas izglîtîbas 

fonds 

5 gada balvas labâkajiem jaunajiem zinâtniekiem par darbiem 

enerìçtikâ vai ar to saistîtâs inþenierzinâtnçs 

1 ikgadçja balva studentiem fizikâ un tâs inþenierpielietojumos 

par pçtniecisku darbu un oriìinâliem rezultâtiem 

2 stipendijas doktorantiem gâzes un siltumtehnikas tehnoloìiju 

un sirds íirurìijas — kardioloìijas nozarçs 

Kârïa Irbîða vârdâ nosaukta ikgadçja stpendija doktorantam, 

maìistrantam, bakalauram un studentam kosmisko 

informâciju tehnoloìijâ, inþenierizstrâdçs aeronavigâcijas 

sakaru un radiolokâcijas tehnikâ 

gada balva maìistrantam, doktorantam, zinâtniekam par 

pçtîjumiem dzelzceïa transporta nozarç


LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LIELÂS MEDAÏAS, 

BALVU UN PRÇMIJU LAUREÂTI 2006. UN 2007. GADÂ 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LIELÂS MEDAÏAS 

LAUREÂTI 

(LZA Senâta 2007. gada 13. marta lçmums) 

Viktors Hausmanis — LZA îstenais loceklis (LU Literatûras, folkloras un mâkslas 

institûts) — par ievçrojamu ieguldîjumu latvieðu dramaturìijas un teâtra vçstures 

izpçtç. 

Roberts Evarestovs — LZA ârzemju loceklis (Krievija) — par bûtisku ieguldîjumu 

un aktîvu lîdzdalîbu cietvielu kvantu íîmijas skolas izveidoðanâ Latvijâ. 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÂRDBALVU LAUREÂTI 

(LZA Senâta 2007. gada 16. janvâra lçmums) 

Aleksandrs Adamoviès — Dr.agr. (LLU Lauksaimniecîbas fakultâtes Agrobiotehnoloìijas 

institûts) — Pauïa Lejiòa balva lauksaimniecîbas zinâtnçs par darbu kopu 

“Zâlâju agrofitocenoþu produktivitâti un zâles lopbarîbas kvalitâti noteicoðie vides 

faktori Latvijâ”. 

Aina Blinkena — LZA îstenâ locekle — Kârïa Mîlenbaha balva par praktisku 

sniegumu latvieðu valodniecîbâ — par izcilu devumu latvieðu valodas kultûras 

kopðanâ. 

Vitolds Grabovskis un Ilgonis Vilks — Artura Balklava balva zinâtnes 

popularizçðanâ — par zinâtnes popularizçðanu Latvijâ, t.sk. par þurnâla “Terra” 

izveidoðanu un vadîðanu. 

Raita Karnîte — LZA îstenâ locekle (LZA Ekonomikas institûts) — Kârïa Baloþa 

balva tautsaimniecîbâ par vienotas tematikas zinâtnisko darbu kopumu “Latvijas 

tautsaimniecîbas integrâcija Eiropas Savienîbâ”. 

Kazimirs Lapuðka — Dr.phys. (LU Astronomijas institûts) — Frîdriha Candera 

balva astronomijâ par mûþa ieguldîjumu Latvijas astronomijas attîstîbâ. 

95


Dace Markus — LZA îstenâ locekle (RPIVA, LU Filoloìijas fakultâte) — Jâòa 

Endzelîna balva latvieðu valodniecîbâ par pçtîjumiem latvieðu valodas fonçtikâ un 

fonoloìijâ, kâ arî par bçrnu valodas pçtîjumiem. 

Elga Parele — Dr.biol. (LU Bioloìijas institûts) — Heinriha Skujas balva bioloìijas 

zinâtnçs par vienotas tematikas zinâtnisku darbu kopu “Zoobentoss Latvijas iekðçjos 

virszemes ûdeòos”. 

Kârlis Rocçns — LZA îstenais loceklis (RTU Bûvniecîbas fakultâte) — Frîdriha 

Candera balva mehânikâ par izcilu ieguldîjumu kompozîto materiâlu un sareþìîtu 

telpisku konstrukciju aprçíinu metodikas un tehnoloìiju izstrâdç. 

Aivars Tabuns — LZA korespondçtâjloceklis (LU Sociâlo zinâtòu fakultâte) — 

Tâlivalþa Vilciòa balva socioloìijâ par ieguldîjumu aktuâlo sociâlo procesu izpçtç. 

Anna Zariòa — Dr.habil.hist. (LU Latvijas vçstures institûts) —– Arveda Ðvâbes 

balva Latvijas vçsturç par monogrâfiju “Salaspils Laukskolas kapulauks. 

10.–13. gadsimts”. 

Andris Zicmanis — LZA korespondçtâjloceklis (LU Íîmijas fakultâte) — Gustava 

Vanaga balva íîmijâ par darbu kopu “Organiskâ sintçze saistîbâ ar netradicionâliem 

materiâliem”. 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN 

PUBLISKÂS A/S “GRINDEKS” BALVU LAUREÂTI 

(Ekspertu komisijas 2006. gada 6. novembra lçmums) 

Viesturs Baumanis — LZA goda loceklis (LU Bioloìijas fakultâte) — par nozîmîgiem 

pçtîjumiem infekcijas slimîbu izsaucoðo vîrusu un baktçriju molekulârajâ 

epidemioloìijâ Latvijâ. 

Pârsla Eglîte — LZA korespondçtâjlocekle (LZA Ekonomikas institûts) — par 

pçtîjumiem sociâlajâ demogrâfijâ. 

Jurijs Dehtjars — LZA korespondçtâjloceklis (Rîgas Tehniskâ universitâte) — par 

izciliem sasniegumiem cilvçka kaula materiâla elektronisko îpaðîbu pçtîjumos un 

sekmîgu medicînas fizikas un medicînas inþenierzinâtòu studiju programmu izveidi 

Rîgas Tehniskajâ universitâtç. 

96


LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, A/S “DATI EXIGEN GROUP” 

UN LATVIJAS IZGLÎTÎBAS FONDA BALVU LAUREÂTI 

(Ekspertu komisijas 2006. gada 8. jûnija lçmums) 

Jânis Bârzdiòð — LZA îstenais loceklis (LU Matemâtikas un informâtikas institûts) 

— Eiþena Âriòa balva par mûþa devumu datorzinâtnçs un informâtikâ. 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, FIRMAS “ITERA LATVIJA” UN 

LATVIJAS IZGLÎTÎBAS FONDA BALVU LAUREÂTI 

(Ekspertu komisijas 2006. gada 13. oktobra lçmums) 

Pçteris Zâlîtis — LZA korespondçtâjloceklis (Latvijas Valsts meþzinâtnes institûts 

“Silava”) — par mûþa ieguldîjumu vides zinâtòu jomâ un monogrâfiju “Meþkopîbas 

priekðnosacîjumi”. 

Gunârs Pçtersons — Dr.biol. (Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte) — par darbu 

“Latvijas sikspâròu (CHIROPTERA) populâciju teritoriâlais izvietojums un sezonas 

migrâcijas”. 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN RÎGAS BALVAS 

BIEDRÎBAS “RÎGAS BALVA” LAUREÂTI 

(Ekspertu komisijas 2006. gada 10. oktobra lçmums) 

Vaidelotis Apsîtis — LZA goda loceklis — par devumu Rîgas arhitektûras un 

pieminekïu vçstures izpçtç un popularizçðanâ. 

Juris Ekmanis — LZA îstenais loceklis (Fizikâlâs enerìçtikas institûts) — par 

devumu fizikas un enerìçtikas zinâtnç un Rîgas siltumapgâdes sistçmas attîstîbâ. 

Ivars Knçts — LZA îstenais loceklis (Rîgas Tehniskâ universitâte) — par devumu 

biomehânikas zinâtnç un Latvijas inþenierzinâtòu speciâlistu sagatavoðanâ. 

Valdis Jâkobsons — LZA goda loceklis (A/s “Grindeks”) — par devumu zinâtnes 

mecenâtismâ un Rîgas farmaceitisko tradîciju izkopðanâ. 

97


Genâdijs Stepanovs — tçlnieks — par devumu Rîgas kultûrvides veidoðanâ 

restaurâcijas un tçlniecîbas nozarç. 

Firma “BIOSAN”, SIA — par nozîmîgu ieguldîjumu inovatîva uzòçmuma izveidç 

un attîstîbâ. 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, A/S “LATVIJAS GÂZE” UN 

LATVIJAS IZGLÎTÎBAS FONDA MÇRÍPROGRAMMAS 

“IZGLÎTÎBAI, ZINÂTNEI UN KULTÛRAI” BALVU LAUREÂTI 

(Ekspertu komisijas 2006. gada 5. decembra lçmums) 

Vera Rudzîte — LZA îstenâ locekle — par mûþa ieguldîjumu kardioloìijas nozares 

attîstîbâ Latvijâ. 

Daniels Turlajs — Dr.habil.sc.ing. (Rîgas Tehniskâ universitâte) — par darbu kopu 

“Dabas gâzes efektîva izmantoðana Latvijas kurinâmâ bilancç”. 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN 

VAS “LATVENERGO” BALVU LAUREÂTI 


Leonîds Ribickis — LZA korespondçtâjloceklis (Rîgas Tehniskâ universitâte) — 

Alfrçda Vîtola balva par darbu kopu “Zinâtniskâ pçtniecîba energoelektronikâ un 

elektropiedziòâ Latvijâ”. 

Vladimirs Èuvièins — Dr.habil.sc.ing. (Rîgas Tehniskâ universitâte) — par darbu 

kopu “Enerìçtikas attîstîbas veicinâðana un inovâciju vides veidoðana Latvijâ”. 

Andris Ðnîders — Dr.habil.sc.ing. (Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte) — par 

darbu kopu lauksaimniecîbas enerìçtikâ. 

98


LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN SIA “RD Electronics” 

BALVA FIZIKÂ UN TÂS INÞENIERPIELIETOJUMOS 

(Ekspertu komisijas 2007. gada 14. marta lçmums) 

Linards Skuja — LZA îstenais loceklis (Latvijas Universitâtes Cietvielu fizikas 

institûts) – par izciliem darbiem optisko stiklu fizikâ. 

L'ORÉAL LATVIJAS 2006. GADA STIPENDIJAS 

“SIEVIETÇM ZINÂTNÇ” LAUREÂTES 

(AR UNESCO LATVIJAS NACIONÂLÂS KOMISIJAS UN 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS ATBALSTU) 

(Ekspertu komisijas 2006. gada 25. aprîïa lçmums) 

Maija Dambrova — Dr.pharm. (Latvijas Organiskâs sintçzes institûts) — projektam 

“Kodola faktora kB regulâcijas loma sirds ðûnu izdzîvoðanâ iðçmijas apstâkïos”. 

Oïesja Starkova — Mg. (LU Polimçru mehânikas institûta doktorante) — projektam 

“Polimçru lineâri viskoelastîgas uzvedîbas robeþu noteikðana” 

Mâra Plotniece — Dr.chem. (RTU Materiâlzinâtnes un lietiðíâs íîmijas fakultâte) — 

projektam “Fullerçna un tâ atvasinâjumu modificçðana elektroíîmiskajiem pçtîjumiem 

un ðíîdîbas uzlaboðanai”.


LATVIJAS ZINÂTNIEKI — CITU IEVÇROJAMÂKO 

ZINÂTNISKO APBALVOJUMU LAUREÂTI 

2006. GADÂ 

Ivars Kalviòð — LZA îstenais loceklis — Latvijas Republikas Ministru kabineta 

2006. gada balva par izciliem sasniegumiem zinâtnç un darbu kopu “Oriìinâlu zâïu 

izstrâde un ievieðana klîniskajâ praksç”. 

Agnis Andþâns — LZA korespondçtâjloceklis — Latvijas Republikas Ministru 

kabineta 2006. gada balva par nozîmîgu ieguldîjumu un paveikto jauno matemâtiíu 

izglîtoðanâ, matemâtikas mâcîbu satura pilnveidoðanâ un matemâtikas popularizçðanâ. 

Andrejs Çrglis — Dr. med. (Paula Stradiòa Klîniskâ universitâtes slimnîca) — 

Latvijas Republikas Ministru kabineta 2006. gada balva par lielu un nozîmîgu 

ieguldîjumu invazîvâs kardioloìijas attîstîbâ Latvijâ. 

Gunârs Duburs — LZA îstenais loceklis — Vispasaules Intelektuâlâ îpaðuma 

otganizâcijas (WIPO) Zelta medaïa “Labâkajam izgudrotâjam 2006”. 

Juris Ekmanis — LZA îstenais loceklis — “Latvenergo” medaïa par izcilu ieguldîjumu 

“Latvenergo” attîstîbâ. 

Jânis Stradiòð, Edmunds Lukevics — LZA îstenie locekïi, Alla Skorova — 

Krievijas D. I. Mendeïejeva Íîmijas biedrîbas un Maskavas Valsts universitâtes 

“A. N. Kosta piemiòas medaïa”. 

Valentîna Skujiòa — LZA îstenâ locekle — Vînes Starptautiskâ Informâcijas centra 

terminoloìijâ (Infoterm) Vistera medaïa par sasniegumiem latvieðu terminoloìijas 

izstrâdç. 

Viktors Hausmanis — LZA îstenais loceklis — Anðlava Eglîða un Veronikas 

Janelsiòas fonda 2006. gada Atzinîbas balva par grâmatu “Anðlavs Eglîtis” (Zinâtne, 

2005). 

Heinrihs Strods — LZA goda loceklis — LR Aizsardzîbas ministrijas Goda raksts 

par grâmatas “Latvieðu pilsoòu martiroloìijs Vjatlagâ. 1938–1956” sagatavoðanu. 

Oïìerts Kroders — LZA goda loceklis — LR Kultûras ministrijas Gada balva “Trîs 

brâïi” par mûþa ieguldîjumu Latvijas teâtra mâkslâ. 

Renâte Blumberga — Dr. hist. (LU Latvijas vçstures institûts) — Latvijas Kultûras 

fonda Spîdolas balva par monogrâfiju “ Lîbieði dokumentos un vçstulçs. Somijas 

zinâtnieku ekspedîcijas pie lîbieðiem”. 

100


BALVU UN PRÇMIJU JAUNIEM ZINÂTNIEKIEM UN 

STUDENTIEM LAUREÂTI 


JAUNO ZINÂTNIEKU BALVU UN PRÇMIJU LAUREÂTI 

(LZA Senâta 2007. gada 16. janvâra lçmums) 

Vârdbalvas 

Boriss Poïakovs — Dr.phys. (LU Íîmiskâs fizikas institûts) — Ludviga un Mâra 

Jansonu balva fizikâ — par darbu “Nanomateriâlu struktûra, mehâniskâs un 

elektrovadâmîbas îpaðîbas” (vad. Dr.chem. D. Erts). 

Elîna Erdmane — Mg. (LU Íîmijas fakultâte) — Mârtiòa Straumaòa — Alfrçda 

Ieviòa balva íîmijâ par darbu “Paralçlajai sintçzei piemçrotu 3,6-diaizvietotu 

imidazo[2,1-b]tiazolu iegûðanas metoþu izstrâde" (vad. LZA îst.loc. Dr.habil.chem. 

A. Zicmanis, Dr.chem. R. Zemribo). 

Pauls Daija — LU Filoloìijas fakultâtes 4. kursa students — Zentas Mauriòas balva 

literatûrzinâtnç un filozofijâ — par darbu “Þurnâls “Latviska Gada Grâmata” 

(1797–1798). Idejas. Autori. Laikmets”. (vad. Dr.philol. M. Grudule). 

Anastasija Kotova — Mg. (RTU Materiâlzinâtnes un lietiðíâs íîmijas fakultâte) — 

Emîlijas Gudrinieces balva íîmijâ par darbu “Pirmçjo amînu potenciâlo 

metabolîtu — N-glikozîdu un Amadori produktu – sintçze” (vad. Dr.chem. 

V. Kauss, Mg. J. Roþkovs). 

Fizikas un tehniskajâs zinâtnçs 

Ilze Dzelme-Bçrziòa — Mg. (LU Fizikas un matemâtikas fakultâte) — par darbu 

“Galîgo kvantu automâti un loìika” (vad. LZA îst.loc. R. M. Freivalds ). 

Tatjana Glaskova — LU maìistrante, LU Polimçru mehânikas institûta tehniíe — 

par darbu “Ar daïiòâm pildîtâs epoksîda saistvielas kompozîtmateriâla struktûra un 

îpaðîbas pie mitruma iedarbîbas” (vad. Dr.sc.ing. K. Aòiskevièa, Dr.habil.sc.ing. 

V. Tamuþs). 

101


Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtnçs 

Anna Meþaka — Mg. (LU Bioloìijas fakultâte) — par darbu “Epifîtiskâs sûnas 

dabiskos nogâþu un gravu meþos Latvijâ” (vad. Dr.habil.biol. A. Piterâns). 

Ilze Viðíere — Mg. (RTU Materiâlzinâtnes un lietiðíâs íîmijas fakultâte) — par 

darbu “Ar dabiskâm pildvielâm modificçti PHB kompozîti” (vad. V. Tupureina). 

Humanitârajâs un sociâlajâs zinâtnçs 

Mârtiòð Kaprâns — Mg., LU Sociâlo zinâtòu fakultâtes doktorants — par darbu 

“Padomju pieredzes (re)konstrukcija biogrâfiskajos vçstîjumos: Latvijas lokâlâs 

preses analîze (1995–2005)” (vad. Dr.hist. V. Zelèe). 

Kaspars Ðlihts — Bc. (LU Teoloìijas fakultâte) — par darbu “Diskurss par bçrnu 

evaòìçlijos” (vad. Dr.theol. R. Kokins). 

Atzîmçjot konkursam iesniegto darbu labo zinâtnisko lîmeni, LZA Senâts 

nolçma izteikt atzinîbu sekojoðajiem jaunajiem zinâtniekiem: 

Aijai Dirnçnai — Mg., Liepâjas Pedagoìijas akadçmija — par darbu “Frièa Bârdas 

lugas autora pasaules uzskatu un pârçjâs daiïrades kontekstâ” (vad. Dr.philol. 

E. Lâms). 

Lienei Markui–Narvilai — Mg. (Liepâjas Pedagoìijas akadçmija) — par darbu 

“G. Repðes româns “Alvas kliedziens” un E. Ventera româns “Âgenskalns” 

izaugsmes românu kontekstâ” (vad. Dr.philol. Z. Gûtmane). 

Sandrai Muiþniecei-Brasavai — Dr.sc.ing. (LLU Pârtikas tehnoloìijas fakultâte) — 

par darbu “Dabai draudzîga poli--hidroksibutirâta kompozîtmateriâli pârtikas 

produktu iepakojumam” (vad. Dr.habil.sc.ing. L. Dukaïska). 

Janai Svarei — Mg. (RTU Materiâlzinâtnes un lietiðíâs íîmijas fakultâte) — par 

darbu “Mitruma un sâïu degradçjoðâ darbîba Rîgas Doma Kapitulzâles akmens 

materiâlos” (vad. Dr.sc.ing. I.Vîtiòa). 

Nadeþdai Tihomirovai — Mg. (RTU Datorzinâtnes un informâcijas tehnoloìijas 

fakultâte) — par darbu “Rîgas pilsçtas ielu krustojumu satiksmes organizâcijas 

salîdzinâðana, lietojot imitâcijas modelçðanu” (vad. LZA kor.loc. J. Merkurjevs). 

Edmundam Zîlem — Mg. (LU Polimçru mehânikas institûts) — par darbu „Ar 

kompozîtmateriâliem aptîto cilindrisko betona kolonnu mehânikâ uzvedîba un 

atslâòoðanâs plaisu pçtîjumi aptinuma materiâlâ” (vad. LZA îst.loc. V. Tamuþs). 

102


LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN PUBLISKÂS 

A/S “GRINDEKS” JAUNO ZINÂTNIEKU BALVU LAUREÂTI 

(Ekspertu komisijas 2006. gada 6. novembra lçmums) 

Dace Çrkðíe — Mg., RTU Polimçru materiâlu institûta doktorante — par darbu 

“Funkcionâlo piedevu ietekme uz bioiepakojuma îpaðîbâm” (vad. V. Tupureina). 

Sergejs Isajevs — LU Medicînas fakultâtes Ârstniecîbas profesionâlâs 2.lîmeòa 

studiju programmas students — par darbu “Morfofunkcionâlo kritçriju izstrâde 

hroniskas obstruktîvas plauðu slimîbas diagnostikai un ârstçðanai” (vad. I. Taivans). 

Gundars Leitis — Mg. (LU Íîmijas fakultâte) — par darbu “Benzo[C]hromçn-6-onu 

un to aza-analogu — potenciâlo mGluR1 receptora antagonistu sintçze” (vad. 

Dr.chem. A. Jirgensons, Dr.chem. I. Klimenkovs). 

Gunita Sudmale — Mg., LU Bioloìijas fakultâtes doktorante — par darbu “Izmaiòas 

hepatîta C vîrusa genoma core, HVR1 un NS5A reìionos – INF terapijas gaitâ” 

(vad. Dr.biol. I. Sominska, Dr.biol. J. Jansons). 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, A/S “LATVIJAS GÂZE” 

UN LATVIJAS IZGLÎTÎBAS FONDA MÇRÍPROGRAMMAS 

“IZGLÎTÎBAI, ZINÂTNEI UN KULTÛRAI” 

BALVU JAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEM LAUREÂTI 


Anatolijs Borodiòecs — Mg., Rîgas Tehniskâs universitâtes doktorants — par darbu 

“Daudzdzîvokïu çku siltuma patçriòa dinamikas analîze” (vad. LZA kor.loc. 

A. Krçsliòð). 

Uldis Strazdiòð — Rîgas Stradiòa universitâtes doktorants — par darbu “Intraoperatîva 

miokarda revaskularizâcijas kvalitâtes kontrole” (vad. Dr.h.c. R. Lâcis). 

103


LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, VAS “LATVIJAS GAISA 

SATIKSME” UN LATVIJAS IZGLÎTÎBAS FONDA 

KÂRÏA IRBÎÐA STIPENDIÂTI 

(Ekspertu komisijas 2006. gada 22. septembra lçmums) 

Normunds Dreimanis — Mg. (Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts) — 

par darbu “Cilvçka faktora nozîme lidojumu droðîbas paaugstinâðanâ” (vad. 

Dr.habil.sc.ing. V. Ðestakovs). 

Mihails Ivanovs — Mg. (Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts) — par 

darbu “Garenkustîbas vienmçrîgâs inerciâlâs navigâcijas sistçmas kïûdas raksturojumu 

pçtîjums” (vad. Dr.habil.sc.ing. P. Trifonovs-Bogdanovs). 

Ernests Lejnieks — Mg. (Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts) — par 

darbu “Augstas temperatûras turbînas un jaunas konstrukcijas turbînas darba 

lâpstiòas izpçte un aprçíinâðana” (vad. Dr.habil.sc.ing. M. Banovs). 

Einârs Lepnis — Mg. (Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts) — par darbu 

“Gaisa kuìa VHF diapazona radiostacijas frekvenèu sintezatora modifikâcijas 

iespçjas analîze” (vad. Mg. I. Smirnovs). 

Jevgçòijs Koròilovs — Mg. (Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts) — par 

darbu “Aviâcijas radioelektrisko lîdzekïu elektromagnçtiskâs savienojamîbas 

analîze” (vad. Mg. I. Smirnovs). 

Viktors Nerugals — Mg. (Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts) — par 

darbu „Sânkustîbas vienmçrîgas inerciâlas navigâcijas sistçmas kïûdas raksturojumu 

pçtîjums” (vad. Dr.habil.sc.ing. P. Trifonovs-Bogdanovs). 

Olga Graèova — Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûta studente — par 

darbu “Mâcîbu priekðmeta „Datormâcîba” laboratorijas darbu noformçðanas 

piemçrs” (vad. Dr.habil.sc.ing. J. Paramonovs). 

Timurs Gaïejevs — Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûta students — par 

darbu „Ultra vieglâs lidmaðînas projekts. Motoplaniera projekts” (vad. 

Dr.habil.sc.ing. V. Ðestakovs). 

Edgars Koks — Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûta students — par 

darbu „Îpaði viegla bezpilota lidaparâta zinâtniskâs un tehniskâs problçmas: pilna 

mçroga lidojoða modeïa fizelâþas un spârnojuma projektçðana un tehnoloìija” (vad. 

Dr.habil.sc.ing. V. Pavelko). 

Sergejs Kuzòecovs — Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûta students — 

par darbu “Îpaði viegla bezpilota lidaparâta zinâtniskâs un tehniskâs problçmas: 

pilna mçroga lidojoða modeïa spârna projektçðana un tehnoloìija” (vad. 

Dr.habil.sc.ing. V. Pavelko). 

104


Andrejs Feðèuks — Mg. (Transporta un sakaru institûts) — par darbu „Bîstamo 

meteoroloìisko parâdîbu izstrâdâðanas algoritms lidojumu droðîbas un regularitâtes 

paaugstinâðanai” (vad. Dr.sc.ing. O. Dþalilovs). 

Mihails Savrasovs — Mg. (Transporta un sakaru institûts) — par darbu „Loìistikas 

problçmu risinâðanas, izmantojot simulçjoðo modelçðanu, iespçju izpçte” (vad. 

Dr.sc.ing. I. Jackiva). 

Tatjana Jakovïeva — Bc. (Transporta un sakaru institûts) — par darbu „Laboratorijas 

darbu kompleksa izstrâde konvolûcijas kodçðanas/dekodçðanas pçtîjumam” 

(vad.Dr.sc.ing. M. Zilbermans). 

Vladimirs Jefimovs — Bc. (Transporta un sakaru institûts) — par darbu „Îsviïòu 

diapazona radiopelengatora antenu sistçma” (vad. Dr.habil.sc.ing. J. Krasòitskis). 

Sergejs Kamenèenko — Bc. (Transporta un sakaru institûts) —- par darbu „Hilberta 

diskrçtas pârveides realizâcijas” (vad. Dr.habil.sc.ing. V. Jeremejevs) 

Aivars Muravjovs — Bc. (Transporta un sakaru institûts) — par darbu „Programmatûras 

izstrâdâðana krâjuma pârvaldîbas uzdevumu risinâðanai” (vad. 

Dr.habil.sc.ing. J. Kopitovs). 

Andrejs Òesterenko — Bc. (Transporta un sakaru institûts) — par darbu „Attçlojumu 

fraktâlâ kodçðana, pamatojoties uz kvadrakoka metodi” (vad. Dr.sc.ing. M. Zilbermans). 

Sergejs Sòegovs — Bc. (Transporta un sakaru institûts) — par darbu „Programmatûras 

kompleksa izstrâde programmai VHDL valodâ deklaratîvo sekciju veidoðanai” 

(vad. Dr.sc.ing. O. Ïusins). 

Aleksejs Tarasovs — Bc. (Transporta un sakaru institûts) — par darbu „Aviâcijas 

dzinçja diagnostikas automatizçðana, izmantojot mâkslîgos neironu tîklus” (vad. 

Dr.habil.sc.ing. J. Kopitovs). 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN VAS “LATVENERGO” 

BALVU JAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEM LAUREÂTI 


Irina Jutkevièa — Mg., Rîgas Tehniskâs universitâtes doktorante — par darbu 

“Pasaules, Eiropas Savienîbas un Latvijas enerìçtikas struktûra, vadîba, avâriju 

iespçjamîba un iemesli”(vad. LZA kor.loc. A. Sauhats). 

105


Kristina Ïebedeva — Mg. (Fizikâlâs enerìçtikas institûts) — par darbu “Kolektoru 

un saules bateriju kombinçta izmantoðana Latvijas klimatâ” (vad. LZA kor.loc. 

P. Ðipkovs). 

Armands Staltmanis — Mg., Rîgas Tehniskâs universitâtes doktorants — par darbu 

“Vidsprieguma kabeïu un to metâla apvalku termiskâs izturîbas nodroðinâðanas 

metoþu analîze un izvçle Rîgas elektrotîklâ” (vad. Dr.sc.ing. J. Rozenkrons). 

Sergejs Vostrikovs — Mg. (Rîgas Tehniskâ universitâte) — par darbu “Latvijas 

enerìijas un energoresursu raþoðanas un patçriòa scenâriju izstrâde” (vad. 

Dr.habil.sc.ing. D. Turlajs). 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN SIA“RD Electronics” 

STUDENTU PRÇMIJU FIZIKÂ UN TÂS INÞENIERPIELIETOJUMOS 

LAUREÂTI 

(Ekspertu komisijas 2007. gada 14. marta lçmums) 

Liene Kancçvièa — Mg., Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes doktorante — par 

darbu “Saules starojuma izmantoðanas tehnoloìija” (vad. Dr.habil.sc.ing. 

I. Ziemelis). 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS FONDA STIPENDIÂTI 

2006/2007.g. (1.11.2006–31.08.2007). 

Andrejs Ogurcovs — Daugavpils Universitâte — Konstantîna Poèa stipendija fizikâ. 

Elîna Laizâne — Latvijas Universitâte — Konstantîna Poèa stipendija fizikâ. 

Gints Putiíis — Latvijas Universitâte — Jâòa Labsvîra stipendija Latvijas vçsturç. 

Inese Mieriòa — Rîgas Tehniskâ universitâte — Emîlijas Gudrinieces – Alfrçda 

Ieviòa stipendija íîmijâ. 

106


ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ 


NOZÎMÎGI NOTIKUMI LATVIJAS ZINÂTNÇ 

UN LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJÂ 

2006. GADÂ 

LZA darbîba ir cieði saistîta ar visâm norisçm Latvijas zinâtnç un Latvijâ 

kopumâ. 

Latvijas Zinâtòu akadçmija, apkopojot iesniegtos universitâðu, zinâtnisko 

institûtu un centru priekðlikumus, nosaukusi nozîmîgâkos Latvijas zinâtnes 

sasniegumus 2006. gadâ: 

Ieviesta jauna tehnoloìija hematoloìisko slimnieku ârstçðanâ, kas ievçrojami 

uzlabos akûtu un hronisku leikozes pacientu ârstçðanas iespçjas. Jaunâ 

tehnoloìija saistîta ar alogena perifçrisko asiòu cilmes ðûnu transplantâciju 

(Dr. Sandra Lejniece, Dr. Viesturs Boka, Ilze Puga, Rîgas Stradiòa universitâte; 

Rîgas Austrumu slimnîca; klînika “Linezers”) 

Izstrâdâti jauni optiskie paòçmieni âdas un asinsvadu saslimstîbu diagnostikai 

(Dr. Jânis Spîgulis, LU Atomfizikas un spektroskopijas institûts 

sadarbîbâ ar LU Bioloìijas fakultâti un LU Kardioloìijas institûtu) 

Veikta augu vîrusu genomu klonçðana un parâdîti to tâlâkie pielietojumi 

biotehnoloìijâ – vakcînu un diagnostikas izveidoðanâ (Dr. Andris Zeltiòð, 

Latvijas Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrs) 

Noteiktas jaunas lielmolekulâru proteînu telpiskâs struktûras, izmantojot 

daudzdimensionâlâs kodolu magnçtiskâs rezonanses spektroskopijas 

metodi. Tas ïauj labâk izprast ðo proteînu bioloìiskâs darbîbas mehânismu 

(akad. Edvards Liepiòð, Latvijas Organiskâs sintçzes institûts) 

Izveidoti jauna tipa efektîvi luminiscentie detektoru materiâli, kurus 

izmanto skâbekïa daudzuma noteikðanai (Dr. Larisa Grigorjeva, Dr. Donats 

Millers, Mg. Kriðjânis Ðmits, LU Cietvielu fizikas institûts sadarbîbâ ar 

Polijas ZA Augsto spiedienu fizikas institûtu) 

107

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA 

Izstrâdâta jauna, ietilpîgâka optiskâs atmiòas ierîce, kas sastâv no vairâku 

volframâtu plânâm kartiòâm (LZA kor.loc. Aleksejs Kuzmins, Dr. Roberts 

Kalendarevs, LU Cietvielu fizikas institûts) 

Izstrâdâta jauna tehnoloìija augðòu agroíîmiskajâ izpçtç, lietojot Globâlâs 

pozicionçðanas sistçmu (GPS). Tâ izmantota Latvijâ pirmâs digitâlâs 

augðòu agroíîmiskâs kartes (Bauskas rajona Codes pagastâ) sagatavoðanai 

un izdoðanai (Dr. Regîna Timbare, Skaidrîte Poriete, Aija Miíelsone, 

Valsts Agroíîmisko pçtîjumu centrs) 

Pabeigts un publicçts Latgales reìionâlâs ekonomikas pçtîjums un veikta 

tâs konkurçtspçjas paaugstinâðanas analîze (Dr. Viktors Voronovs, Irîna 

Petrova, Edgars Raèko, Daugavpils Universitâte) 

Uz veikto arheoloìisko izrakumu pamata apkopoti un monogrâfijâ publicçti 

bagâtîgi materiâli, raksturojot materiâlo un garîgo kultûru lîbieðu biezi 

apdzîvotâ vietâ un apbedîjumos Daugavas lejtecç – Salaspils Laukskolâ 

laikâ no 10. lîdz 13. gs. (Dr. Annas Zariòas vadîbâ, LU Latvijas vçstures 

institûts) 

Pabeigts fundamentâls kultûrvçsturisks izdevums “Latvieðu kordziesmas 

antoloìija: 1873–2000. Dziesmas jauktajiem, sievieðu un vîru koriem 

a cappella”. Pirmoreiz mûzikas izdoðanas vçsturç vienkopus sistematizçts 

un zinâtniski komentçts latvieðu kora dziesmu “zelta fonds” no pirmajiem 

nacionâla mçroga dziesmu svçtkiem (1873) lîdz mûsdienu autoru darbiem 

(projekta vadîtâjs LZA goda loceklis Imants Kokars, sastâdîtâjs un 

komentâru autors Dr. Arnolds Klotiòð, redkolçìija – Arvîds Bomiks, Dr. 

Oïìerts Grâvîtis, Jânis Lindenbergs, Pçteris Plakidis). 12 sçjumus ilustrç 

12 kompaktdiski un audiokasetes Rîgas kamerkora Ave Sol izpildîjumâ 

(mâkslinieciskais vadîtâjs Imants Kokars, diriìents Uldis Kokars) 

Nâkuði klajâ vai sagatavoti izdoðanai vairâki nozîmîgi zinâtniski izdevumi: 

Ivars Biïinskis. Digital Alias-free Signal Processing. WILEY, April 2007, 

488 p. 

Uldis E. Viesturs, Stoyan M. Tzonkov (eds.). Bioprocess Engineering. – Sofia: 

Avangard Prima, 2006. 253 pp. 

A. Mauriòð, A. Zvirgzds. Dendroloìija. Rîga: LU Akadçmiskais apgâds, 

2006. 448 lpp. 

108

NOZÎMÎGI NOTIKUMI LATVIJAS ZINÂTNÇ UN LZA 2006. GADÂ 

Ideju vçsture Latvijâ. Jaunâ strâva – 20. gs. sâkums. Antoloìija. Sast. un 

zin. red. Dr. phil. Ella Buceniece. R.: RaKa. I daïa. 2005. 532 lpp.; II daïa. 

2006. 349 lpp. 

Teoloìija: Teorija un prakse. Mûsdienu latvieðu teologu raksti, I. Rîga: 

Zvaigzne ABC, 2006. 400 lpp. 

Apzinâti arî vairâki citi ievçrojami zinâtniskie sasniegumi Latvijâ: 

Izgatavots un pçtîts elastomçra un oglekïa nanostrukturçtu daïiòu multifunkcionâls 

kompozîts, kas uzrâda izcilas deformâciju sensora un gâzu 

sensora îpaðîbas (kor.loc. Mâris Knite, RTU Materiâlu sintçzes un 

tehnoloìiju centrs) 

Kopâ ar Baltkrievijas Nacionâlo zinâtòu akadçmiju sagatavota un izdota 

grâmata „Çàïàäíàÿ Äâèíà – Äàóãàâà. Ðåêà è âðåìÿ”, kurâ ir apkopoti 

vispârîgie dati par Daugavu, aprakstîta upes ìeoloìija un hidroloìija 

Izpçtîta atomu leòíiskâ momenta sadalîjuma simetrijas izmaiòas elektriskajâ 

laukâ. Ðâda momenta eksistence vienlaikus pârkâpj laika inversijas 

simetriju un telpas inversijas simetriju (akad. Mârcis Auziòð, akad. Ruvins 

Ferbers, LU Lâzeru centrs) 

LU Vispârîgâs matemâtikas katedras ietvaros darbojas A. Liepas Neklâtienes 

matemâtikas skola (kor.loc. Agòa Andþâna vadîbâ) 

Pirmo reizi, izmantojot mazo leòíu rentgendifraktometriju un ES sinhrotronu 

radiâciju, detektçtas un raksturotas lignîna nanodaïiòas cietvielâ un 

ðíîdumos, kas paver iespçjas jaunai un lçtai nanopildvielu izmantoðanai 

kompozîtos materiâlos (kor.loc. Jânis Grâvîtis, LV Koksnes íîmijas 

institûts sadarbîbâ ar Helsinku universitâti) 

Izstrâdâts un licencçts “Olainfarm” optiski aktîvâ fenibuta un optiski aktîvâ 

fenotropila iegûðanas paòçmiens (akad. Ivars Kalviòð, kor.loc. Grigorijs 

Veinbergs, Latvijas Organiskâs sintçzes institûts) 

Izstrâdâta jauna mildronâta darbîbas mehânisma koncepcija, kas pamatota 

uz novçrojumiem par îslaicîgu slâpekïa oksîda lîmeòa paaugstinâðanos 

vairâkos orgânos pçc preparâta ievadîðanas (pçtnieku grupa kor.loc. 

Nikolaja Sjakstes vadîbâ, Latvijas Organiskâs sintçzes institûts) 

109


ASV Nacionâlâ pçtniecîbas fonda finansçtajâ starptautiskâs sadarbîbas 

projektâ “Skandinâvijas ledusvairoga dienvidu malas deglaciâcijas gaitas 

hronoloìija ar jaunâkajâm datçðanas metodçm” kopâ ar autoru kolektîvu 

apkopota un izanalizçta Skandinâvijas ledusvairoga un ar to saistîto globâlo 

parâdîbu dinamika laika posmâ pirms 25 000 lîdz 12 000 gadiem. Tas 

bûtiski papildina priekðstatus par ledâja izzuðanas gaitu un dabas ainavas 

veidoðanos plaðâ teritorijâ (proj. lîdzvadîtâjs kor.loc. Vitâlijs Zelès, LU) 

Izstrâdâti augstas stiprîbas un temperatûras izturîgi blîvi un poraini 

keramikas materiâli no jaukta sastâva illîta mâla un oksîdu kompozîcijâm 

izmantoðanai augsttemperatûras iekârtâs ekspluatâcijai lîdz 1300 o C (akad. 

Uldis Sedmalis, Dr.habil.chem. Gaida Sedmale, Dr.sc.ing. Ingunda 

Ðperberga, RTU Silikâtu materiâlu institûts) 

Proponçts dihidroizonikotînskâbes atvasinâjuma antimutagçnâs iedarbîbas 

mehânisms (akad. Gunârs Duburs sadarbîbâ ar Polijas un Baltkrievijas 

zinâtniekiem). Parâdîta cerebrokrasta aizsargiedarbîba pçc smadzeòu 

iðçmijas (akad. Gunârs Duburs, Latvijas Organiskâs sintçzes institûts) 

Atklâtas divas jaunas Si-O-Ge saites veidoðanas reakcijas (akad. Edmunds 

Lukevics, Latvijas Organiskâs sintçzes institûts) 

Jauni atklâjumi par valîna biosintçzi limitçjoðiem intracelulârajiem parametriem 

Corunebacterium glutamicum ðûnâs (kor.loc. Maija Rukliða, LU 

Mikrobioloìijas un biotehnoloìijas institûts) 

Iegûti principiâli jauni dati par gçnu izveidoðanâs mehânismiem. Tas ir 

Latvijâ izdarîts oriìinâls un daudzsoloðs atklâjums, nozîmîgs molekulârajai 

bioloìijai, ìençtikai un citâm dzîvîbas zinâtòu nozarçm (akad. Gunârs 

Èipçns) 

Izgudrota “Centrâlâ venozâ katetra konstrukcija”, kas ïauj novçrst bakteriâlo 

infekciju un kolonizâciju, bakterçmiju, sepsi un asiòoðanas risku 

pacientiem, kuriem veic dialîzi caur katetru (akad. Rafails Rozentâls, Jânis 

Juðinskis, Jânis Bicâns, Rîgas Stradiòa universitâte, VAS Paula Stradiòa 

Klîniskâ universitâtes slimnîca, patents Nr. P-05-145) 

Izgudrota “Endoskopiskâ adatu turçtâja konstrukcija”, kas ïauj veikt íirurìiskas 

manipulâcijas ierobeþotâ endoskopiskâ troakarâ diametrâ, samazinât 

operâcijas laiku un komplikâciju raðanos (Igors Ivanovs, Mâris Saba, LZA 

goda doktors Jânis Vçtra, Andrejs Pavârs. Rîgas Stradiòa universitâte, 

Rîgas pilsçtas 1. slimnîca, patents Nr. P-06-73) 

110


Pirmo reizi pçc 50 gadiem iznâkusi medicîniskâs embrioloìijas grâmata 

latvieðu valodâ (kor.loc. Mâra Pilmane, Gerts Horsts Ðûmahers, Rîgas 

Stradiòa universitâte) 

Veikts 12 gadus ilgâ lielajos mitrâjos nomedîto ûdensputnu monitoringa 

rezultâtu apkopojums (akad. Jânis Vîksne, LU Bioloìijas institûts). 

Latvijâ notikuðas vairâkas augsta prestiþa zinâtniskas konferences, to skaitâ: 

2. Latvijas konference “Funkcionâlie materiâli un nanotehnoloìijas” (Rîga, 

27.–28.03.2006) 

Kompozîto materiâlu mehânikas 14. starptautiskâ konference (Rîga, 

29.05.–2.06.2006) 

Inovâcijas Latvijas nâkotnes medicînai (Rîga, 4.10.2006) 

Neskaidrâs transformâcijas – jauni izaicinâjumi nacionâlâ un starptautiskâ 

lîmenî (Rîga, 9.–12.11.2006) 

Citi svarîgi notikumi zinâtnç un augstskolâs 

2006. gads Latvijas zinâtnei bija gads, kad pilnâ mçrâ sâka darboties 

jaunais 2005. gadâ pieòemtais Zinâtniskâs darbîbas likums, un atbilstoði 

tam Ministru kabinets pieòçma vairâkus nolikumus, noteikumus un 

rîkojumus, to skaitâ Latvijas Zinâtnes padomes nolikums (9. maijâ); 

Fundamentâlo un lietiðío pçtîjumu projektu izvçrtçðanas un finansçðanas 

kârtîba (25. aprîlî); Par prioritârajiem zinâtnes virzieniem fundamentâlo un 

lietiðío pçtîjumu finansçðanai 2006.–2009. gadâ (6. jûnijâ); Zinâtnisko 

institûciju darba efektivitâtes vçrtçðanas kritçriji (20.jûnijâ); Valsts pçtîjumu 

programmu pieteikðanas, ekspertîzes un finansçðanas kârtîba (21. jûnijâ); 

Tirgus orientçto pçtîjumu projektu finansçjuma sadales kârtîba 

(11. jûlijâ). 

2006. gads Latvijas zinâtnei bija gads, kad atbilstoði Zinâtniskâs darbîbas 

likumam zinâtnes finansçjums no valsts budþeta pieauga par 0,15% no IKP. 

Pieauga zinâtnes finansçjums augstskolâs, valsts programmu finansçjums, 

daïçji tika sâkts realizçt bâzes finansçjumu. Absolûtajâ izteiksmç Latvijas 

zinâtne 2006. gadâ no daþâdiem avotiem saòçma ap 75 miljonus eiro. 

2007. gadâ Latvijas zinâtnes finansçjumam nâks vçl klât ap 75 miljonu eiro 

111


finansçjums no ES struktûrfondiem. 2007. gadâ finansçjums no valsts 

budþeta pieaugs vçl par 0,15% no IKP, tas tiks novirzîts, lai pilnîbâ veiktu 

valsts programmu finansçjumu un pilnîbâ realizçtu bâzes finansçjumu. 

Pagaidâm praktiski nav izmainîjies fundamentâlo un lietiðío pçtîjumu 

projektu (grantu) finansçjums. 

Sakarâ ar valsts realizçto zinâtnes atbalstîðanas politiku pieaugusi sabiedrîbas 

uzmanîba pret zinâtnes atdevi, tai skaitâ par Latvijas râdîtâjiem citu 

Eiropas valstu vidû. Pagaidâm ðie râdîtâji ir relatîvi slikti, bet tas saistîts ar 

to, ka tie ir aprçíinâti, balstoties uz 2003.–2004. g. statistikas datiem, kas 

bija nelabvçlîgi Latvijai. 2006.gadâ vairâki bûtiski Latvijas statistikas dati 

ir uzlabojuðies: piemçram, pieaudzis pieteikumu skaits no Latvijas, lai 

saòemtu Eiropas un ASV patentus. 

2006. gadâ turpinâja pieaugt valdîbas uzmanîba pret zinâtni. Ministru 

prezidents Aigars Kalvîtis apmeklçja vairâkus Latvijas zinâtniskos centrus, 

to skaitâ Latvijas Organiskâs sintçzes institûtu, Latvijas Biomedicînas 

pçtniecîbas un studiju centru, LU Cietvielu fizikas institûtu, LU Lâzeru 

centru, LU Inovâcijas centru. 

13. janvârî Latvijas Kara muzeja konferenèu zâlç notika Barikâþu atceres 

15. gadadienai veltîta zinâtniskâ konference “Nevardarbîgâ pretoðanâs. 

Latvijas pieredze” un konferencei veltîtâ referâtu un dokumentu krâjuma 

atvçrðana. Ievadvârdus teica Saeimas priekðsçdçtâja Ingrîda Ûdre, LZA 

prezidents Juris Ekmanis, Renârs Zaïais, Aija Fleija, Tâlavs Jundzis. 

14. februârî LZA Senâta svinîgajâ sçdç, atzîmçjot LZA 60. gadadienu, 

LZA prezidents J. Ekmanis raksturoja zinâtnes paðreizçjo situâciju Latvijâ 

un LZA vietu tajâ, bet akadçmiíis J. Stradiòð referçja par Zinâtòu 

akadçmijas vçsturi, pretrunâm un panâkumiem. 

16. februârî LZA viesojâs veselîbas ministrs Gundars Bçrziòð. Kopâ ar 

LZA pârstâvjiem un medicînas zinâtniekiem tika pârrunâti medicînas 

zinâtnes projekti. 

8. martâ LZA sçþu zâlç notika Valsts emeritçto zinâtnieku biedrîbas 

“Emeritus” gada pilnsapulce, kurâ LZA 60 gadu jubilejai veltîtu lekciju 

nolasîja akadçmiíis J.Stradiòð un zinâtnieki dalîjâs pârdomâs. 

7. aprîlî par LR izglîtîbas un zinâtnes ministri iecelta akadçmiíe Baiba 

Rivþa. 

112


19. aprîlî LZA notika izglîtîbas un zinâtnes ministres akadçmiíes Baibas 

Rivþas un ministrijas darbinieku tikðanâs ar LZA un Augstâkâs izglîtîbas 

padomes vadîbu, kurâ tika pârrunâts, kâ sakârtot zinâtnes attîstîbas 

samilzuðâs problçmas. 

28. aprîlî LZA tika pasniegti LR Patentu valdes un Latvijas Zinâtòu 

akadçmijas apbalvojumi konkursâ par labâko 2004./2005. gada nacionâlo 

izgudrojumu. Pirmâs trîs prçmijas pieðíirtas Vasilijam Bankovskim (SIA 

BioSan), izgudrotâjam Arnim Treijam, akadçmiíim Mârim Kïaviòam 

(LU). Ar prestiþo Vispasaules intelektuâlâ îpaðuma organizâcijas (WIPO) 

Zelta medaïu apbalvots akadçmiíis Gunârs Duburs. Apbalvojumus 

pasniedza LZA prezidents J. Ekmanis un LR Patentu valdes direktors 

Z. Aumeisters. 

18. maijâ LZA jau otro reizi pasniedza L`Oréal Latvijas stipendijas 

“Sievietçm zinâtnç” ar UNESCO Nacionâlâs komisijas un LZA atbalstu. 

Svinîgajâ ceremonijâ piedalîjâs LR Valsts prezidente Vaira Vîíe-Freiberga, 

LR izglîtîbas un zinâtnes ministre Baiba Rivþa, LZA prezidents Juris 

Ekmanis, UNESCO LNK ìenerâlsekretârs Rolands Ozols, þûrijas komisijas 

priekðsçdçtâjs Jânis Stradiòð, L'Oreal ìenerâldirektors Baltijas valstîs 

Pers Akerlunds, Latvijas zinâtnieku sabiedrîbas pârstâvji. Laureâtes: 

Latvijas Organiskâs sintçzes institûta Farmaceitiskâs tehnoloìijas laboratorijas 

vadîtâja Dr. pharm. Maija Dambrova, RTU docente Dr.chem. Mâra 

Plotniece, LU Polimçru mehânikas institûta doktorante Oïesja Starkova. 

17. jûnijâ akadçmiíim, LZA prezidentam (1989–1994), izcilam fiziíim 

Jânim Lielpçteram – 75. Apsveikt jubilâru bija ieradusies LZA delegâcija 

un Fizikas institûta delegâcija. 

19. jûnijâ LZA un LZP organizçja apaïâ galda diskusiju “ES pçtniecîbas 

politika un Latvijas pçtniecîbas politikas nâkotne”. To atklâja LZA 

prezidents Juris Ekmanis, referçja Jans Kozlovskis (Polija un IPTS Seviïa): 

The impact of EU research policy on the research policies of the new member 

states”, LZA viceprezidents Andrejs Siliòð, akad. Uldis Viesturs. 

Diskusiju vadîja un ar ES 6. ietvarprogrammas rezultâtiem iepazîstinâja 

Dr.phys. Arnolds Ûbelis. 

18. jûlijâ notika izdevuma “100 Latvijas personîbu” (tekstu autors un 

sastâdîtâjs Pçteris Apinis; zinâtniskais redaktors Jânis Stradiòð. – Rîga: 

Nacionâlais apgâds; Lauku Avîze, 2006.) 227 lpp. atvçrðana. 4. decembrî 

113


Melngalvju namâ notika ðî izdevuma angïu valodâ “A Hundred Great Latvians” 

atvçrðana. 

20.–21. jûlijâ Rîgâ notika Latvijas – Francijas diskusiju forums par 

magnetohidrodinamikas (MHD) pçtîjumu centra „Ampçra institûts” 

izveidi. Forums pulcçja augsta lîmeòa Latvijas un Francijas amatpersonas, 

tâpat arî zinâtniekus un privâtâ sektora pârstâvjus no abâm valstîm. 

26. septembrî reþisoram, rakstniekam, mâksliniekam LZA goda loceklim 

Jânim Streièam – 70. LZA delegâcija sveica jubilâru Latvijas Kino muzejâ, 

izstâdç “Jâòa Streièa mistçrijas”. 

6.–10. novembrî Daugavpilî notika Daugavpils Universitâtes rîkots 

Zinâtnes festivâls. Tâ organizâcijâ piedalîjâs arî Britu padome Latvijâ, 

UNESCO Latvijas Nacionâlâ komisija. Piecu dienu laikâ skolçniem, 

jaunieðiem un visiem interesentiem tika dota iespçja “iepazît labâk zinâtnes 

pasauli un atklât, ka tâ patiesîbâ ir mûsu ikdiena”. 

10. novembrî LR IZM, LU, UNESCO Latvijas Nacionâlâ komisija un Britu 

padome ANO Starptautiskâs Zinâtnes dienas ietvaros sarîkoja Zinâtnes 

kafejnîcas diskusiju “Latvija ceïâ uz zinâðanu sabiedrîbu”. Diskusiju vadîja 

Dr. biol. Juris Ðteinbergs, ekspertu krçslos sçdçja akadçmiíi Andrejs Siliòð, 

Indriíis Muiþnieks un Maija Kûle. 

10. novembrî LU Filoloìijas fakultâtç atklâts Rusistikas centrs, kas pçtîs 

krievu valodu un literatûru diasporas apstâkïos un veicinâs zinâtnieku 

starptautisko sadarbîbu. 

21. novembrî Saeimâ tâ priekðsçdçtâjs Dr. biol. Indulis Emsis sarunâ ar LR 

izglîtîbas un zinâtnes ministri B. Rivþu, LZA prezidentu J. Ekmani, LU 

rektoru I. Lâci, LLU rektoru J. Skujânu, RTU rektoru I. Knçtu, RSU rektoru 

J. Vçtru, Daugavpils Universitâtes rektori Z. Ikeri, Banku Augstskolas 

rektori T. Volkovu un LU Biomedicînas pçtîjumu un studiju centra 

direktoru E. Grçnu runâja par Augstâkâs izglîtîbas likumprojekta virzîbu uz 

Saeimu, grozîjumiem Zinâtnes likumâ par zinâtniskâ institûta juridisko 

statusu u.c. ar zinâtnisko darbu saistîtâm problçmâm. 

5. decembrî Latvijas Akadçmiskajai bibliotçkai svinîgi tika nodotas 

zinâtniski un kultûrvçsturiski vçrtîgas grâmatas, kuras 1997. gadâ Francijas 

vçstniecîba un Luija Aðeta fonds dâvâja Latvijas Zinâtòu akadçmijai. 

Pasâkumâ Latvijas Akadçmiskâs bibliotçkas çkâ Lielvârdes ielâ piedalîjâs 

114


LZA prezidents Juris Ekmanis un Francijas vçstnieks Latvijâ Andrç Þans 

Liburels. 

12. decembrî Rîgas vçstures un kuìniecîbas muzejâ UNESCO Latvijas 

Nacionâlâ komisija, atzîmçjot 15. gadadienu kopð Latvijas pievienoðanâs 

ðai ANO aìentûrai, pirmoreiz pasniedza apbalvojumu – Goda rakstu par 

ieguldîjumu UNESCO LNK darbîbas îstenoðanâ. Goda rakstu pieðíîra 

Ainai Nagobads-Âbolai, pirmajai Latvijas vçstniecei UNESCO, un LZA – 

par izcilu ieguldîjumu un nozîmîgu atbalstu UNESCO programmu 

îstenoðanâ. 

12. decembrî ar prof. Rûdolfa Cimdiòa devîzi “Nevienu neinteresç, ko tu 

nevari, bet gan tas, ko tu vari” Rîgâ, Pulka ielâ 3 atklâja RTU Biomateriâlu 

inovâciju un attîstîbas centru. Centra izveides projekts îstenots PHARE 

programmas ietvaros. 

21. decembrî LZA prezidents Juris Ekmanis svinîgi pasniedza diplomus 

jaunievçlçtajiem LZA locekïiem. 

Galvenâs starptautiskâs aktivitâtes: 

10.–11. martâ LZA prezidents J. Ekmanis piedalîjâs Eiropas Zinâtòu un 

mâkslu akadçmijas (EZMA) svinîgajâ plenârsçdç Zalcburgâ (Austrija) un 

saòçma EZMA îstenâ locekïa diplomu. Akadçmiíis J. Ekmanis ievçlçts par 

EZMA locekli dabaszinâtòu nodaïâ (Class IV – Natural Sciences). 

23.–24. martâ Krakovâ (Polija) notika Eiropas zinâtòu akadçmiju federâcijas 

ALLEA Ìenerâlâ asambleja, kuras darbâ piedalîjâs LZA prezidents 

J. Ekmanis un Senâta priekðsçdçtâjs J. Stradiòð. ALLEA prezidenta funkcijas 

pâròçma bijuðais Igaunijas ZA prezidents LZA ârz. loc. J. Engelbrehts. 

2006. gadâ turpinâjâs Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju savstarpçjâ sadarbîba, 

kâ arî sadarbîba ar Ziemeïvalstu ZA. Vairâkas aktivitâtes bija saistîtas 

ar enerìçtikas jomu. Janvârî Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinâtòu akadçmiju 

prezidenti parakstîja kopîgu Paziòojumu par Baltijas valstu vienotas 

enerìçtikas stratçìijas izstrâdâðanu, kas tika iesniegts Baltijas valstu 

valdîbâm. 

23. martâ LZA prezidents J. Ekmanis un Britu Akadçmijas viceprezidents 

N. Manns Krakovâ parakstîja jaunu Latvijas ZA un Britu Akadçmijas 

zinâtniskâs sadarbîbas lîgumu (2006. g. marts–2009.g. marts). 

115


30. maijâ LZA prezidents J. Ekmanis parakstîja LZA un Ungârijas ZA 

divpusçjâ sadarbîbas lîguma jaunu protokolu. 

19. septembrî Tallinnâ Latvijas vçstniecîbâ notika grâmatas “Johans 

Kristofs Broce. Estonica” atvçrðana. Noslçdzies LZA atbalstîtais Latvijas 

Akadçmiskâs bibliotçkas un Igaunijas izdevniecîbas „Estopol” projekts par 

Baltijas novadpçtnieka J.K. Broces Igaunijai veltîto zîmçjumu un aprakstu 

izdoðanu grâmatâ. No Igaunijas puses projektu vadîja LZA Dr.h.c. 

profesors Raimo Pullats. 

10. oktobrî LZA atklâta Lietuvas ZA mâkslinieces Migles Datkunaites 

grafiku izstâde „No tâlienes”. 

31. oktobrî Rîgâ LZA telpâs notika Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas 

un Latvijas Zinâtòu akadçmijas kopsçde „Sabiedrîba ceïâ no pagâtnes uz 

nâkotni: novecoðanâs un paaudþu nomaiòa”. 

31. oktobrî EZMA un LZA Lielâ (Feliksa) balva tika pasniegta LZA 

kor.loc. Vilnim Zariòam par darbîbu Latvijas filozofijâ mûþa garumâ, par 

tulkojumiem no vâcu un franèu valodas, par klasisko darbu sçrijas „Avots” 

iedibinâðanu un jaunâs filozofu paaudzes audzinâðanu. Veicinâðanas balvas 

pasniedza Dr.hist. Renâtei Blumbergai un Dr.sc.pol. Andrim Sprûdam. 

Decembrî ar EK Apvienotâ pçtîjumu centra atbalstu nâca klajâ izdevums 

„The Central- and Eastern European network of academies of science”, 

kurâ iekïauts arî Latvijas zinâtnes raksturojums (A. Siliòð „The Latvian 

R&D Scene”). 

2006. gada 28. martâ LZA Senâts apstiprinâja Eiropas–Latvijas institûta 

„Eirolat” (dib.1993.g.) jaunu Nolikumu, tagad tas darbojas LZA sastâvâ. 

28. janvârî Augstâkâs izglîtîbas padomes priekðsçdçtâjai akadçmiíei 

Baibai Rivþai Stokholmâ pasniegts Zviedrijas Karaliskâs Lauksaimniecîbas 

un meþa zinâtòu akadçmijas ârzemju locekles diploms. 

2006. gada oktobrî LZA îst. loc. Ivars Kalviòð ievçlçts par Ukrainas 

Medicînas stomatoloìijas akadçmijas Goda akadçmiíi. 

2006. gadâ par Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas (Academia 

Scientiarum et Artium Europaea) îsteno locekli ievçlçts LZA îst.loc. Pçteris 

Zvidriòð. 

116


21. decembrî Latvijas Zinâtòu akadçmija godinâja 7. decembra pilnsapulcç ievçlçtos 

jaunos locekïus. Akadçmijas prezidents Juris Ekmanis, zinâtòu nodaïu priekðsçdçtâji 

Juris Jansons, Tâlavs Jundzis, Raimonds Valters un Arnis Treimanis pasniedza viòiem 

akadçmijas locekïa diplomus. Pçc ceremonijas, ievçrojot tradîciju, visi kopîgi nofotografçjâs. 

Attçlâ (no kreisâs): 1. rindâ – kor.loc. Inta Muzikante, Dr.h.c. Zigrîda Apala, kor.loc. 

Daina Kârkliòa, Juris Ekmanis, kor.loc. Ârija Meikaliða, akad. Raita Karnîte; 2. rindâ 

– kor.loc. Jânis Grâvîtis, Juris Jansons, kor.loc. Aivars Krauze, Arnis Treimanis, 

Raimonds Valters, kor.loc. Leonîds Novickis, akad. Ruvins Ferbers, kor.loc. Igors 

Aksiks. goda loc. Viktors Zçbergs, goda loc. Viesturs Baumanis, kor.loc. Jânis 

Kloviòð, Tâlavs Jundzis. 

Foto: Alma Edþiòa


LZA prezidents Juris Ekmanis 2006.gadâ piedalîjâs vairâkâs sçdçs un 

konferencçs Latvijâ, tikâs ar daudziem zinâtniekiem un sabiedriskiem 

darbiniekiem, to skaitâ: 

Janvârî personîgi apsveica jubilejâs akadçmiíus M. Auziòu, I. Tâli un 

J.-G. Bçrziòu. 

19. janvârî piedalîjâs Hillera balvas pasniegðanâ akadçmiíim Elmâram 

Grçnam Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrâ. 

19. janvârî pieòçma Lietuvas ZA akadçmiíi J. Villemu, lai apspriestu 

iespçjamo triju Baltijas valstu ZA iniciatîvu izstrâdât kopîgu Baltijas valstu 

enerìçtikas programmu. 

25. janvârî piedalîjâs LZA Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas un Íîmijas, 

bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas kopsçdç “Nanozinâtnes un tehnoloìijas 

Latvijâ” un noslçgumâ uzsvçra lielo nozîmi, kâda ir cieðai sadarbîbai 

starp zinâtniskajâm institûcijâm un daþâdu nozaru speciâlistiem 

mûsdienu zinâtniskajos un praktiskajos pçtîjumos, jo tieði robeþnozarçs 

rodas jauni atklâjumi. 

25. janvârî piedalîjâs darba grupas sçdç, kas izstrâdâ jauno nolikumu par 

valsts emeritçto zinâtnieku. 

1. februârî kopâ ar zemkopîbas ministru Mârtiòu Rozi parakstîja nodomu 

protokolu par LZA un ministrijas sadarbîbu. 

8. februârî apsveica jubilejâ akadçmiíi E. Blûmu. 

10. februârî piedalîjâs þurnâla “Enerìija un Pasaule” redkolçìijas sçdç. 

3. martâ pieòçma Rîgas domes izpilddirektoru M. Tralmaku un pârrunâja 

Rîgas Tehnoloìiskâ parka izveidi. 

15. martâ piedalîjâs preses konferencç a/s “Grindeks” sakarâ ar “Grindeks” 

fonda izveidi zinâtnes un izglîtîbas atbalstam. 

17. martâ piedalîjâs LLU Konventâ Jelgavâ, kur apsprieda LLU attîstîbas 

plânu 2007.–2013.g. LLU rektors J. Skujâns nodeva J. Ekmanim LLU 

apsveikuma adresi sakarâ ar LZA 60 gadiem. 

26. aprîlî piedalîjâs Enerìçtikas izstâdes atklâðanâ. 

2. maijâ piedalîjâs Stratçìiskâs analîzes komisijas sagatavotâs “Politikas 

gadagrâmatas” prezentâcijâ. 

118


26. maijâ Rîgas domes telpâs atklâja Eiropas Komisijas 6. Ietvarprogrammas 

projekta RAIN (“Pçtîjumu un attîstîbas rezultâtu komercializâcijas 

forsçðana informâcijas un komunikâciju tehnoloìiju nozarç”) 

reìionâlo seminâru. 

26. maijâ Jelgavâ LLU aulâ notika LLMZA kopsapulce. Kopsapulcç 

iekïauto diskusiju temats bija saistîts ar jautâjumiem par alternatîvo 

enerìijas resursu iegûðanas un izmantoðanas iespçjâm. Ar ziòojumu 

uzstâjâs Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidents akad. Juris Ekmanis, kurð 

iepazîstinâja ar primâro energoresursu patçriòa struktûras dinamiku un 

daþâdu alternatîvâs enerìijas veidu izmaksâm, kâ arî akcentçja galvenos 

prioritâros pasâkumus alternatîvâs enerìijas izmantoðanas palielinâðanai. 

20. jûnijâ piedalîjâs Ministru kabineta sçdç, kurâ apsprieda Noteikumu 

projektu “Par Latvijas Zinâtnes padomes ekspertu komisiju izveidoðanu un 

darbîbu”. 

21. jûnijâ piedalîjâs Stratçìiskâs analîzes komisijas sçdç. 

4. jûlijâ tikâs ar Valsts kontrolieri Ingûnu Sudrabu un pârrunâja Latvijas 

zinâtnes sistçmu. 

28. augustâ tikâs ar a/s “Grindeks” Padomes priekðsçdçtâju LZA goda loc. 

V. Jâkobsonu. 

30. augustâ piedalîjâs Latvijas Ekonomikas foruma darbâ. 

5. septembrî LZA atklâja zinâtniski radoðo konferenci “Knutam Skujeniekam 

70”. 

13. septembrî piedalîjâs Rîgas TEC 2 pamatakmens ielikðanâ. 

22. septembrî piedalîjâs grâmatas “Johans Kristofs Broce. Estonica” 

prezentâcijâ Akadçmiskajâ bibliotçkâ. 

18. oktobrî piedalîjâs izstâdes Baltic Industry atklâðanâ. 

2. novembrî notika diplomu pasniegðana 2006. gadâ ievçlçtajiem 45 valsts 

emeritçtajiem zinâtniekiem. Pasâkumâ piedalîjâs un emeritçtos zinâtniekus 

sveica LZA prezidents J. Ekmanis un izglîtîbas un zinâtnes ministre 

B. Rivþa. 

23. novembrî kopâ ar a/s “Latvijas dzelzceïð” valdes priekðsçdçtâju Uìi 

Magoni Dzelzceïa muzejâ parakstîja vienoðanos par a/s “Latvijas 

dzelzceïð” un LZA nodibinâto nozares gada balvu, lai veicinâtu jaunu 

tehnoloìiju ievieðanu dzelzceïa transportâ. 

119


14. decembrî apsveica jubilejâ akadçmiíi E. Lukevicu. 

15. decembrî piedalîjâs Darba devçju konfederâcijas rîkotajâs brokastîs 

Melngalvju namâ diplomâtiem un uzòçmçjiem. 

21. decembrî apsveica a/s “Grindeks” 60 gadu jubilejâ. 

2006. gadâ Latvijâ publicçtas daudzas zinâtniskas grâmatas, to skaitâ: 

Zigrîda Apala, Kristîne Ducmane. Cçsu pils dârgumi. – Cçsis, 2006. – 56 lpp. 

Arheoloìija un etnogrâfija. XXIII. – R.: Latvijas vçstures institûta apgâds, 2006. – 

367 lpp. 

Haralds Biezais. Seno latvieðu galvenâs dievietes. – R.: Zinâtne, 2006. – 303 lpp. 

Ilgonis Bçrsons. Auseklîtis zem âmura un kâðkrusta. Rakstnieku soïi divos lûzumgados 

(1940–1941). – R.: Solvita, 2006. – 255 lpp. 

Ilgonis Bçrsons. Labestîba. 89 veltîjumi dzejâ –- viens prozâ. R.: Talsi, 2006. – 

128 lpp. 

Renâte Blumberga. Lîbieði dokumentos un vçstulçs. Somijas zinâtnieku ekspedîcijas 

pie lîbieðiem. – R.: Latvijas vçstures institûta apgâds, 2006. – 384 lpp. 

Antons Breidaks. Darbu izlase. I. – R.: LU Latvieðu valodas institûts, 2007. – 

608 lpp. 

Ausma Cimdiòa. Dzîve tekstâ. Raksti par literatûru. – R.: Atçna, 2006. – 216 lpp. 

Demogrâfiskâ attîstîba Latvijâ 21. gadsimta sâkumâ. – R..: Zinâtne, 2006. – 

192 lpp. 

Demographic Situation: Present and Future. – R.: Zinâtne, 2006. – 220 lpp. 

Development of Democracy. Expierence in the Baltic States and Taivan. Proceedings 

and materials of the Interenational Conference on 21–22 August 2006, in Riga, 

Latvia. – R., 2006. – 311 p. 

Education&Sustainable Development. First Steps Toward Changes. Volume 1. – 

Daugavpils Saule, 2006. – 414 pp. 

Journal of Teacher Education and Training. Volume 6. Institute of Sustainable Education 

Daugavpils University. – Daugavpils Saule, 2006. – 144 p. 

Rûdolfs Grabis. Darbu izlase. – R.: LU Latvieðu valodas institûts, 2006. – 285 lpp. 

Viktors Hausmanis, Benedikts Kalnaès. Latvieðu drâma. 20. gadsimta otrâ puse. – 

R.: Zinâtne, 2006. – 519 lpp. 

Holokausts Latvijâ. Latvijas Vçsturnieku komisijas raksti. 18. sçjums. – R.: Latvijas 

vçstures institûta apgâds, 2006. – 384 lpp. 

120


Imanuels Kants. Prolegomeni. Praktiskâ prâta kritika. No vâcu val. tulkojis Rihards 

Kûlis. – R: Zinâtne, 2006. – 348 lpp. 

Jânis Krçsliòð. Raksti. II. – R.: “Valters un Rapa”, 2006. – 510 lpp. 

Jânis Kuðíis. Mûsu valoda. – R.: RLB Latvieðu valodas attîstîbas kopa; Antava, 

2006. – 271 lpp. 

Maija Kûle. Eirodzîve. Formas. Principi. Izjûtas. – R.: FSI, 2006. – 435 lpp. 

Imants Lancmanis. Jelgavas pils. 3., papild. izd. – R.: Zinâtne, 2006. – 239 lpp. (sçr. 

“Latvijas arhitektûras un mâkslas pieminekïi”). 

Latvijas Mâkslas akadçmija. 2006. – R.: LMA, 2006. – 152 lpp. 

Latvijas Mâkslas akadçmija. 2006. Gadagrâmata. – R.: LMA, 2006. – 208 lpp. 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas akadçmiíe, profesore Dace Markus. Biobibliogrâfija. – 

R.: LAB, 2006. – 208 lpp. 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Goda doktors Ilgonis Bçrsons. Biobibliogrâfija. – R.: 

LAB, 2006. – 372 lpp. 

Letonika. Plenârsçþu materiâli. Rîga, 2005. gada 24.–25. oktobris. – R.: LZA, 

2006. – 110 lpp. 

Letonika. Pirmais kongress. Latvijas un latvieðu identitâtes: kultûra, izziòa, komunikâcija. 

– R.: LZA, 2006. – 151 lpp. 

Letonika. Pirmais kongress. Modernitâte: filosofija, kristîgâs vçrtîbas, mutvârdu 

vçsture Latvijâ. – R.: LZA, 2006. – 472 lpp. 

Letonika. Pirmais kongress. Valodniecîbas raksti. – R.: LZA, 2006. – 383 lpp. 

Dace Markus. Bçrns runâ kultûras valodâ. – R.: Rasa ABC, 2007. – 160 lpp. 

Meklçjumi un atradumi. 2005. Rakstu krâjums. Sast. I. Daukste-Silasproìe. – R.: 

Zinâtne, 2006. – 200 lpp. 

Nevardarbîgâ pretoðanâs. Latvijas pieredze. Rakstu, dokumentu un atmiòu krâjums, 

veltîts Barikâþu atceres 15. gadadienai. – R: Militârâs literatûras apgâda fonds, 

2006. – 255 lpp. 

Simt gadu gulçju, vçl simtu gulçðu. Teikas par mantas vietâm Latvijas novados. 

Sast. I. Vîtola. – R.: Zinâtne, 2006. – 156 lpp. (sçr. “Novadu folklora”). 

The Occupation Regimes and their Crimes in the Baltic. 1940–1990. – R.: Institute 

of the History of Latvia Publishers, 2006. – 51 pp. 

Mirdza Pîrâga. Skrundas izloksnes apraksts. – Liepâja, 2006. – 144 lpp. 

Proceedings of the 4 th International Congress of Dialectologists and Geolinquists. – 

R.: Latvian Language Institute, University of Latvia, 2006. – 559 p. 

121


Profesors Dr. habil. hist. Rihards Treijs. Biobibliogrâfija. – R.: LAB, 2006. – 

220 lpp. 

Senos laikos Umurgâ. Sast. E. Melne. – R.: Zinâtne, 2006. – 512 lpp. (sçr. “Novadu 

folklora”). 

Simt Latvijas personîbu. – R.: Nacionâlais apgâds; Latvijas Avîze, 2006. – 227 lpp. 

Valentîna Skujiòa. Salikteòi G. Manceïa vârdnîcâ “Lettus” un krâjumâ “Phraseologia 

Lettica”. – R.: LU Latvieðu valodas institûts, 2006. – 217 lpp. 

Astrîda Skurbe. Andris Kolbergs. – R.: Zinâtne, 2006. – 312 lpp. (sçr. “Personîba 

un daiïrade”). 

Evita Sniedze. Latvieðu teâtra hronika. 1919–1944. – R.: Zinâtne, 2006 . – 658 lpp. 

Spogulis. Dzîvestâsti: vçsture, kultûra, sabiedrîba. – R.: FSI, 2007. – 357 lpp. 

Heinrihs Strods. PSRS kaujinieki Latvijâ (1941–1945). – R.: Þurnâla “Latvijas 

Vçsture” fonds, 2006. – 408 lpp. 

Autoru kolektîvs. Civilprocesa likuma komentâri. Treðais papildinâtais izdevums. 

Prof. K. Torgâna vispârîgâ zinâtniskâ redakcijâ. – R.: Tiesu nama aìentûra, 2006. – 

976 lpp. 

Kalvis Torgâns. Saistîbu tiesîbas. I daïa. Mâcîbu grâmata. – R.: Tiesu nama 

aìentûra, 2006. – 317 lpp. 

1905. gads Latvijâ. 100: Pçtîjumi un starptautiskâs konferences materiâli. 2005. 

gada 11.–12. janvâris. Atb. red. J. Bçrziòð. – R.: Latvijas vçstures institûta apgâds, 

2006. – 584 lpp. 

Juris Urtâns. Augðzemes pilskalni. – R.: Nordik, 2006. – 280 lpp. 

Vârds un tâ pçtîðanas aspekti. Rakstu krâjums. 10. – Liepâja, 2006. – 416 lpp. 

Mâris Vecvagars. Bizantoloìija Latvijâ – Eduards Kurcs. – R.: FSI, 2006. – 

124 lpp. 

Mâris Vecvagars. Erihs Dîls Latvijâ. – R.: FSI, 2006. – 162 lpp. 

Jânis Nameisis Vçjð. Darbdienas filozofija. Eseju krâjums. – R.: Zinâtne, 2006. – 

383 lpp. 

Viktors Voronovs, Irîna Petrova, Edgars Raèko. Reìionâlâs ekonomikas konkurçtspçjas 

paaugstinâðana un aktîvâ adaptâcija globalizâcijas apstâkïos. – Daugavpils 

Saule, 2006. – 120 lpp. 

Anna Zariòa. Salaspils Laukskolas kapulauks. 10.–13. gadsimts. – R.: Latvijas 

vçstures institûta apgâds, 2006. – 464 lpp. 

122


Zinâtne. Zinâtnieki. Zinâðanas: Izteicieni. Prâtulas. Domugraudi. Veltîjums Latvijas 

Zinâtòu akadçmijai 60. gadadienâ un izdevniecîbai “Zinâtne” 55. gadadienâ. Sakârt. 

G. Kavacs. – R.: Zinâtne, 2006. – 286 lpp. 

M. Beíers. Piezîmes no zinâtnieka dzîves. – R.: LAB, 2006 – 76 lpp. 

A.Ô. Áëþãåð. Âðåìÿ çà è ïðîòèâ. – Ðèãà, 2006. – 248 ñ. 

Akadçmiíis Anatolijs Bïugers. Biobibliogrâfiskais râdîtâjs / Àêàäåìèê Àíàòîëèé 

Ôåäîðîâè÷ Áëþãåð. Áèîáèáëèîãðàôè÷åñêèé óêàçàòåëü. – R., 2006. – 248 lpp. 

Lauksaimniecîbas dzîvnieki un to produkcija bioloìiskajâ lauksaimniecîbâ. Sast. un 

red. A. Jemeïjanovs. – Sigulda, 2006. – 296 lpp. 

Soil Atlas of Europe (Arwyn Jones, Luca Montanarella, Robert Jones – Eds.) 

(Sast. A. Kârkliòð, O. Nikodemus). – European Commission Directorate Generale 

Joint Research Centre and European Soil Bureau: Ispra, 2006, 128 pp. 

M. Pilmane, G.H. Ðûmahers. Medicîniskâ embrioloìija. – R.: RSU, 2006. – 

336 lpp. 

B. Jansone, Î. Raðals, A. Svirskis, A. Benders (eds). 60 Years of Research at the Latvian 

Agricultural Institute. – Skrîveri, 2006. – 262 p. 

U. Sedmalis, I. Ðperberga. Kristalogrâfija un kristâlíîmija. – R., 2006. – 213 lpp. 

Galvenais ftiziatrs. Sast. A.Vîksna. – R., 2006. – 77 lpp. 

Katram sava zvaigzne. Atmiòu grâmata par profesoru Vili Purmali. Sast. 

A.Vîksna. – R., 2006. – 273 lpp. 

Pçteris Zâlîtis. Meþkopîbas priekðnosacîjumi. – R., 2006. – 218 lpp. 

2006. gadâ Latvijâ notika daudzas zinâtniskâs konferences (vairâkas no tâm 

ar tieðu LZA lîdzdalîbu), to skaitâ: 

J. Endzelîna 133. dzimðanas dienai veltîtâ tradicionâlâ starptautiskâ konference 

“Valodas struktûra un valodas vienîbu funkcijas” (Rîga, 22.02.2006) 

12. Starptautiskâ zinâtniskâ konference „Aktuâlas problçmas literatûras zinâtnç” 

(Liepâja, 2.–4.03.2006) 

Literatûras, folkloras un mâkslas institûta gadskârtçjâ konference „Meklçjumi un 

atradumi” (Rîga, 20.04.2006) 

8. Starptautiskâ konference „Ûdens transports un infrastruktûra” (Rîga, 20.– 

21.04.2006) 

Starptautiskâ ìermânistu konference „Vâcu valoda un literatûra Baltijas jûras 

reìionâ III” (Rîga, 27.04.2006) 

123


Starptautiskâ konference par vides un ekoloìijas problçmâm „ECOBALT-2006” 

(Rîga, 11.–12.05.2006) 

Nacionâlo minoritâðu loma Latvijas vçsturç (Rîga, 30.05.2006) 

7. Ziemeïvalstu un Baltijas valstu ìermânistu konference (Rîga, 7.–11.06.2006) 

7. Starptautiskâ Baltijas psihologu konference (Rîga, 15.–17.06.2006) 

Starptautiskâ konference “Baltijas literatûra Gçtes laikmetâ” (Rîga, 26.–28.06.2006) 

10. Skandinâvijas starptautiskâ konference par algoritmu teoriju (Rîga, 6.– 

8.07.2006) 

Starptautiskâ konference „Daudzgadîgo zâlâju selekcija, sçklkopîba un videi 

draudzîga laukkopîba” (Skrîveri, 12.–14.07.2006) 

Eiropas plâno kârtiòu konference ECOF 10 (Rîga, 20.–24.08.2006) 

Demokrâtijas attîstîba: Baltijas un Taivânas pieredze (Rîga, 21.–22.08.2006) 

Starptautiskâ konference “ Baltijas jûras ìeoloìija – 9" (Jûrmala, 27.08–3.09.2006) 

6. Starptautiskâ konference „Ebreji mainîgajâ pasaulç. Latvijas un Baltijas ebreji 

Eiropas vçstures krustcelçs” (Rîga, 11.–14.09.2006) 

Baltijas polimçru simpozijs (Jûrmala, 20.–22.09.2006) 

Konference “Sapnis un îstenîba globalizçtajâ sabiedrîbâ” (sakarâ ar Zigmunda 

Freida 150 gadu jubileju) (Rîga, 29.–30.09.2006) 

Cilvçka veselîbas bioçtiskie aspekti (Rîga, 5.–6.10.2006) 

Neredzîgâ Indriía dzeju krâjuma (1806) divsimtgade un Jura Alunâna 

“Dziesmiòu” (1856) simtpiecdesmit gadi (Rîga, 12.–14.10.2006) 

Starptautiskâ zinâtniskâ konference „Informâcijas tehnoloìijas lauku attîstîbai” 

(Jelgava, 19.–20.10.2006) 

K. Barona dienas konference “Bçrnîbas pieredze: kultûras aspekti” (Rîga, 31.10.– 

1.11.2006) 

Literatûras un kultûras diskurss 21. gadsimtâ (Rîga, 8.–9.12.2006) 

Kognitîvo zinâtòu, loìikas un komunikâcijas simpozijs “Osvalds Kilpe: kvalitatîvas 

zinâtnes aspekti” (Rîga, 8.–9.12.2006) 

Latvieðu literatûra un reliìija (Rîga, 14.–15.12.2006) 

Cilvçks mûsdienu pasaulç: no ikdienas apziòas lîdz augstâkajâm vçrtîbâm (Rîga, 

14.–15.12.2006) 

124


Vairâki pasâkumi bija veltîti izcilo Latvijas vai Latvijas izcelsmes zinâtnieku 

piemiòai, to skaitâ: 

19. janvârî LU Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrâ – akadçmiía Solomona 

Hillera (1915–1975) piemiòas lasîjumi, kas veltîti molekulârâs bioloìijas pirmajiem 

soïiem Latvijâ. 

27. janvârî grâmatas “Cilvçkiem veltîts mûþs”, kas veltîta Jûlija Anðelevièa – LZA 

akadçmiía, ârsta un zinâtnieka – piemiòai, prezentâcija P. Stradiòa Medicînas 

vçstures muzejâ. 

8. februârî VEF Kultûras pilî Sv. Apolonijas dienai un profesora Paula Stradiòa 

110. dzimðanas gadadienai veltîta Latvijas Zobârstu asociâcijas sçde. 

5. maijâ Dobelç Latvijas Valsts Augïkopîbas institûta rîkots pasâkums, veltîts 

selekcionâra P. Upîða 110 gadiem un 50 gadiem, kopð Dobelç sâkts veidot 

selekcijas dârzu. 

25. maijâ notika Latvijas Organiskâs sintçzes institûta (OSI), Latvijas Zinâtòu 

akadçmijas, RTU Materiâlzinâtnes un lietiðíâs íîmijas fakultâtes, LU Íîmijas 

fakultâtes un Latvijas Íîmijas biedrîbas rîkotie Gustava Vanaga lasîjumi, atzîmçjot 

G. Vanaga priekðteèa prof. V. Fiðera (1881–1934) 125 gadus, G. Vanaga izveidotâs 

laboratorijas 60 gadus, Latvijas Organiskâs sintçzes institûta dibinâðanas 50 gadus. 

Referâtu par profesora V. Fiðera mûþu un zinâtnisko devumu nolasîja akadçmiíis 

J. Stradiòð. Pçcpusdienâ notika piemiòas brîdis pie prof. G. Vanaga un E. Vanagas 

atdusas vietas II Meþa kapos un prof. V. Fiðera atjaunotâ pieminekïa atklâðana 

Lielajos kapos. 

7. jûnijâ Raiòa kapos lîdzâs dzîvesbiedram vçsturniekam un tautsaimniekam LZA 

goda loc. Edgaram Dunsdorfam (1904–2002) guldîta agronomes Lilijas Dunsdorfas 

(dzim. Kïaviòa) pelnu urna. Atvadu ceremoniju vadîja LZA goda loceklis Dr.theol. 

Juris Rubenis. 

28. jûnijâ notika LZA Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas sçde, veltîta Latvijas 

izcilajam radiotehnikas speciâlistam Aleksandram Akmentiòam. Referâtâ LZA 

goda loceklis, RTU profesors Jâzeps Loèmelis aprakstîja Aleksandra Akmentiòa 

dzîves gaitu. 

19. septembrî Salaspilî pie kodolreaktora notika Salaspils Zinâtniskâ atomreaktora 

nodibinâðanas 45. gadadienas atceres pasâkums. 

28.–29.septembrî Rîgâ notika Starptautiskâ lâzeru spektroskopijas konference, 

veltîta akadçmiía Mâra Jansona (1936–1997) piemiòai 

9. oktobrî a/s “Grindeks” rîkoja prof. D.H. Grindeïa 230. dzimðanas dienai veltîtu 

pasâkumu. Bija piemiòas mirklis pie Grindeïa dzimtas kaplièas Mârtiòa kapos, 

turpinâjumâ Melngalvju namâ pçc a/s Valdes priekðsçdçtâja V. Jâkobsona ievad- 

125


vârdiem a/s “Grindeks” Biznesa attîstîbas direktore Dr. Kintija Veisa sniedza 

prezentâciju “Farmâcijas biznesa attîstîbas tendences un medikamenti”. Pçc tam jau 

divpadsmito reizi akciju sabiedrîba “Grindeks” pasniedza savu augstâko apbalvojumu 

– Grindeïa medaïu. 

3. novembrî Rîgâ, pie Austrumu slimnîcas Onkoloìijas centra atklâts piemineklis 

Islâma pasaules izcilajam zinâtniekam un filozofam Avicennam. Ceremonijâ 

piedalîjâs akadçmiíis Jânis Stradiòð. Piemineklis ir Taðkentas paðvaldîbas dâvana 

Rîgas pilsçtai. 

15. novembrî Cîrihç, pie nama Usteri ielâ 14 atklâja LZA goda locekïa Jâòa 

Strupuïa veidoto piemiòas plâksni Rainim un Aspazijai, kuri ðajâ namâ dzîvoja 

1912. gadâ. LZA ir iedibinâjusi Raiòa balvu. 

16. novembrî akadçmiía Ilmâra Lazovska 75. dzimðanas dienas atcerei veltîts 

sarîkojums LU Mazajâ aulâ “Profesors Ilmârs Lazovskis un mâkslas pasaule”. 

6. decembrî RTU Neorganiskâs íîmijas institûts, RTU Materiâlzinâtnes un lietiðíâs 

íîmijas fakultâte, LZA Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïa, Latvijas 

Íîmijas biedrîba un Latvijas Íîmijas muzejs bija sarîkojis akadçmiía profesora 

Alfrçda Ieviòa piemiòas lasîjumus. Ievadvârdus sacîja akadçmiíis Tâlis Millers. 

Referâtu “Zinâtne un vara: Affrçds Ieviòð un Augusts Íeðâns” nolasîja akadçmiíis 

Jânis Stradiòð. 

*** 

21. jûnijâ LZA notika sarîkojums “Akadçmijâ Ludmilas un Jâòi”. LZA ir divas 

Ludmilas, viena Lîga un 41 Jânis. Dzeju lasîja LZA goda locekle dzejniece un 

atdzejotâja Ludmila Azarova, fragmentu par Oïegu Rudòevu no savas jaunâs 

grâmatas “Lâga dvçseïu straumei” lasîja LZA goda loceklis reþisors Jânis Streiès. 

Skatîtâji tika iepazîstinâti ar jaunâs filmas “Rûdolfa mantojums” aktieru provçm. 

Lîgo dziesmas diriìçja LZA goda loceklis Imants Kokars. 

20. decembrî LZA sçþu zâlç prezidents Juris Ekmanis aicinâja uz tradicionâlo 

sarîkojumu “Sagaidîsim Ziemassvçtkus ar baltâm domâm”. Piedalîjâs LZA goda 

loceklis Dr. theol. Juris Rubenis un Dailes teâtra mâkslinieks Pçteris Liepiòð. 

Latvijas Zinâtòu akadçmijâ notika vairâkas izstâdes: 

Aròa Blumberga fotoizstâde “Íemeru Nacionâlais parks. Klusums'” (atklâta 

10. janvârî) 

LMA profesora Alekseja Naumova gleznu izstâde “Mani ceïojumi” (atklâta 

7. martâ) 

126


Ausmas Krûmiòas akvareïu izstâde '”Vidzemes ceïos” (atklâta 25. aprîlî) 

Zviedru fotomâkslinieka Gunâra Lundkvista dabas fotogrâfiju izstâde (atklâta 

6. jûnijâ) 

Maijas Tabakas gleznu izstâde “Es gleznoju savu dzîvi” (atklâta 12. septembrî) 

Lietuvas ZA mâkslinieces Migles Datkunaites grafiku izstâde “No tâlienes” (atklâta 

10. oktobrî) 

LMA profesora Jura Jurjâna gleznu izstâde (atklâta 14. novembrî) 

Mâkslinieka Jâzepa Pîgoþòa gleznu izstâde “Latvijas daba” (atklâta 16. decembrî) 

Pârskatu sastâdîja LZA kor.loc. Jânis Kristapsons


LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PILNSAPULCES 

2006. gadâ notika divas LZA pilnsapulces. 

Pavasara pilnsapulce 6. aprîlî 

Pilnsapulcç piedalîjâs LZA locekïi, pârstâvji no zinâtniskajiem institûtiem un 

augstskolâm, LZA balvu laureâti. 

Pilnsapulces ievadvârdos prezidents J.Ekmanis uzsvçra, ka beidzot varam runât 

par pozitîvâm parâdîbâm Latvijas zinâtnç un tautsaimniecîbâ kopumâ, kaut gaidîtais 

un sagaidîtais nekâdi nesaskan, jo Valsts pârvaldes iekârtas likuma aizsegâ tiek 

bûvçtas valsts varas pârvaldes piramîdas. Ðâdas piramîdas virsotnç atrodas ministrija, 

no kuras kapacitâtes ir pilnîbâ atkarîga gan zinâtnes, gan universitâðu un augstskolu 

reorganizâcijas un finansçðanas norise. Esam nonâkuði situâcijâ, kad ministrijas paðas 

izstrâdâ noteikumus, paðas finansç, paðas kontrolç, kad kâ padomju sistçmâ zinâtnieks 

nevis strâdâ, bet nepârtraukti cînâs. Tâ jau nav, ka neko neizcîna – LZP grantu 

finansçjumu izcînîjâm jau janvâra beigâs, institûtu bâzes finansçjumu februâra beigâs, 

valsts pçtîjumu programmas varbût jau finansçs aprîlî (tiesa, ar atrunu, ka jau jûnijâ 

rakstîsim atskaiti un jaunus pieteikumus). Tagad jau reti kurð atceras, ka visu ðo 

finansçjumu starta datums bija janvâra sâkums. 

J. Ekmanis aicinâja vairâk iesaistît jaunos zinâtniekus Zinâtnes padomes un 

Zinâtòu akadçmijas darbîbâ, jo pateicoties sadarbîbai un staþçðanâs iespçjai ârzemju 

centros, daudziem no jaunajiem ir izveidojies daudz plaðâks, mûsdienîgâks skats uz 

problçmâm, un beigu beigâs viòiem bûs jârealizç dzîvç zinâtnes un valsts attîstîbas 

stratçìija. Uzrunu pilnsapulces dalîbniekiem sacîja izglîtîbas un zinâtnes ministre 

I. Druviete. Tika pasniegtas LZA vârdbalvas un balvas jaunajiem zinâtniekiem. 

E. Siliòa balvu saòçma akadçmiíis A. Cçbers, P. Lejiòa balvu – Dr.agr. U. Osîtis, 

A. Kalniòa – Dr.biol. A. Priedîtis. Pirmoreiz tika pieðíirta P. Bola balva matemâtikâ, 

kuru saòçma akadçmiíis A.Buiíis, un T.Celma balva filozofijâ, kuru saòçma akadçmiíe 

M. Kûle. Savas gadskârtçjâs balvas par sasniegumiem fizikâ un tâs inþenierpielietojumos 

pasniedza a/s “RD Electronics”. Tâs saòçma LZA korespondçtâjloceklis 

I.Bçrsons un students M. Ozols. 

Akadçmisko lekciju “Livonijas hronikas un arheoloìijas dati par Baltijas tautâm 

12.–14.gs.” nolasîja Baltijas Asamblejas 2005. gada balvas zinâtnç laureâts akadçmiíis 

Çvalds Mugurçviès. 

Pilnsapulci atreferçja Dr.chem. Alma Edþiòa 

128

LZA PILNSAPULCES 

LZA prezidenta Jura Ekmaòa ievadvârdi 

Saskaòâ ar mûsu akadçmijas statûtiem Pavasara pilnsapulcç mçs izvçrtçjam 

iepriekðçjâ gadâ padarîto. 2005. gadâ paveiktais – faktu uzskaitîjums ir akadçmijas 

gadagrâmatâ, mûsu darba kârtîbâ tam ir veltîti ìenerâlsekretâra un Uzraudzîbas 

padomes priekðsçdçtâja ziòojumi. Es gribçtu îsi pievçrsties tikai daþiem apsvçrumiem. 

Aizvadîtajâ gadâ Akadçmijai ir bijuði sâpîgi zaudçjumi. Pçrn no mums ðíîrâs: 

jurists goda doktors Izidors Vizulis, 

vçsturnieks goda doktors Leonîds Siliòð, 

biologs ârzemju loceklis Jânis Skujiòð, 

astronoms korespondçtâjloceklis Arturs Balklavs-Grînhofs, kura vârdâ nosaucâm 

LZA balvu par zinâtnes popularizçðanu un kuru ðogad izsludinâsim, 

literatûrzinâtnieks, izdevçjs goda doktors Georgs (Juris) Ðleiers, 

medicînas vçsturnieks goda doktors Kârlis Arons, 

dzejniece goda locekle Vizma Belðevica (Elsberga), 

teâtra un kino aktrise goda locekle Elza Radziòa, mûsu “Karaliene” 

ekonomists goda doktors Jânis Gaigulis, 

krievu valodnieks un kultûrvçsturnieks goda loceklis Vladimirs Toporovs, mûsu 

Lielâs medaïas laureâts. Tikai 4 gadi ir pagâjuði, kopð viòð ðajâ zâlç nolasîja savu 

akadçmisko lekciju “Pçdçjâ pusgadsimta baltistikas pçtîjumu rezultâti”, 

vçsturnieks ârzemju loceklis Indriíis Ðterns LZA Lielâs medaïas laureâts, 

korespondçtâjloceklis Vladimirs Karlivâns, bij. Koksnes íîmijas institûta direktors, 

Jau ðogad no mums ðíîrâs Dzejnieks LZA goda loceklis Andrejs Eglîtis. 

Godinâsim viòu piemiòu ar klusuma brîdi. 

Pavasara gaisotnç gatavojoties ðai pilnsapulcei es ieskatîjos iepriekðçjo pilnsapulèu 

materiâlos. 

Vispirms jâkonstatç, ka ðodien mums vairs nav jâsaka, ka pçdçjâ gada laikâ nekas 

nav mainîjies. Mçs varam runât par pozitîvâm parâdîbâm Latvijas zinâtnç un 

tautsaimniecîbâ kopumâ. Tomçr gaidîtais un sagaidîtais nekâdi nesaskan. 

Ja runâjam par valsts stratçìiju kopumâ, tad Saeimas darbîba, Ministru kabineta 

darbîba, 2005. gadâ pieòemtais jaunais Zinâtniskâs darbîbas likums, Nacionâlâs 

attîstîbas plâna 2007.–2013. g. projekts, Valsts prezidentes dibinâtâs Stratçìiskâs 

analîzes komisijas dokumenti u.c. norâda uz pavçrsienu Latvijas valsts un zinâtnes 

attîstîbâ. Diemþçl tâlâkâ attîstîba tuvâkâ laikâ projicçsies uz ðî Saeimas vçlçðanu gada 

politizçto gaisotni. 

Bet sagaidîtais gan vispirms jâsâk ar anekdotisko jautâjumu, ko zinâtniekiem 

uzdod uzòçmçji – zinâtne beidzot ir bagâta, kâ sadarbosimies Un mûsu pretjautâjums 

paðiem sev – ja esam bagâti, tad kur ir nauda 

129


Viena no atbildçm laikam rodama mûsu politiíu un “stingrâs rokas” juristu 

dievinâtajâ Valsts pârvaldes iekârtas likumâ, kura aizsegâ tiek bûvçtas valsts varas 

pârvaldes piramîdas. Ðâdas piramîdas virsotnç atrodas ministrija, no kuras kapacitâtes 

ir pilnîbâ atkarîga gan zinâtnes, gan universitâðu un augstskolu reorganizâcijas un 

finansçðanas norise. 

Nonâkam situâcijâ, kad ministrijas paðas izstrâdâ noteikumus, paðas finansç, 

paðas kontrolç. Zinâtnieks atkal kâ sociâlisma sistçmâ nevis strâdâ, bet nepârtraukti 

cînâs. Cînâs par institûtu savlaicîgu, likuma uzspiesto reorganizâciju par aìentûrâm 

(nosaukums, kas izraisa smaidu ârzemju kolçìiem). Starp citu, izrâdâs, ka par ðo 

aìentûras titula reìistrâciju no institûtiem vçl saskaòâ ar likumu var iekasçt îpaðuma 

nodokli daþu 10 tûkstoðu latu apjomâ. 

Tâlâk mums ïauj cînîties par projektu iesniegðanu, tos bezgalîgi pârrakstot 

desmitos eksemplâru, jo neviens tak îsti nezina, kâ tâs aizpildâmâs formas mainîsies 

rît no rîta. Tad vçl jâcînâs par budþetâ paredzçtâ finansçjuma saòemðanu projektiem. 

Tâ jau nav, ka neko neizcîna – LZP grantu finansçjumu izcînîjâm jau janvâra beigâs, 

institûtu bâzes finansçjumu februâra beigâs, valsts pçtîjumu programmas varbût jau 

finansçs aprîlî (tiesa, ar atrunu, ka jau jûnijâ rakstîsim atskaiti un jaunus pieteikumus). 

Tagad jau reti kurð atceras, ka visu ðo finansçjumu starta datums bija janvâra sâkums. 

Tajâ paðâ laikâ dzirdam, ka ministriju kapacitâte ir nepietiekama, un tâ ir taisnîba. 

Tikai kâdçï tad visi zinâtnes vadîbas procesi jâkoncentrç ministrijâs, kuras vçl 

piedevâm ðajâ zinâtnes attîstîbas procesâ savstarpçji praktiski nesadarbojas. Kâdçï 

nevar piesaistît jau esoðâs struktûras Praktiski jau ceturto mçnesi bezdarbîbâ atrodas 

Latvijas Zinâtnes padome, kuras formâlâs pilnvaras beidzâs pagâjuðâ gada beigâs. Arî 

LZA ir gatava aktîvi iesaistîties visâs zinâtnes aktivitâtçs, tai skaitâ veikt ðo zinâtnes 

procesu analîzi, ko neviens vçl neprasa. 

Tâ vietâ lçnâm tiekot gatavots jauns, speciâls Latvijas attîstîbas likums, 

Plânoðanas likums u.c., kuros paredzçs arî kâ labâk vadît zinâtni. 

No otras puses, eksistç ârzemju ekspertu viedoklis, ka, piemçram, Latvijas 

struktûrfondu apsaimniekoðanas sistçma jau ðodien ir viena no sareþìîtâkajâm Eiropâ. 

Gribçtu atgâdinât, ka mums bûtisks dokuments „Zinâtnes, tehnoloìiskâs attîstîbas 

un inovâciju stratçìijas pamatnostâdnes”, kuru sagatavoja darba grupa akadçmiía 

E. Grçna vadîbâ, tika apspriests Latvijas zinâtniskâs sabiedrîbas konferencç „Latvijas 

zinâtne attîstîbâ” jau pirms gada (2005. gada 27. maijâ). Vçlâk tas tika prezentçts arî 

Stratçìiskâs analîzes komisijas sçdç un arî Izglîtîbas un zinâtnes ministrijâ. Ministrijâ 

to pârstrâdâja par politikas dokumentu ar nosaukumu „Zinâtnes un tehnoloìiju 

attîstîbas pamatnostâdnes 2006. – 2013.gadam” un nu tas tikai pçc gada tiek virzîts uz 

Ministru kabinetu apstiprinâðanai. Cerams, ka apstiprinât to paspçs vçl ðî valdîba kopâ 

ar jaunâm zinâtnes prioritâtçm, kuras arî jau izstrâdâjâm pagâjuðâ gadâ. Bet izrâdâs, 

130


ka vçl nav zinâtnes stratçìijas, Nacionâlâs attîstîbas plâns u.c.. prioritâtes bûs pçdçjâs 

ðajâ rindâ. 

Tâpat pagâjuðâ gadâ akad. I.Biïinska vadîbâ tika izstrâdâti un oktobrî Ekonomikas 

ministrijai iesniegti “Priekðlikumi zinâtniskâs darbîbas finansçðanai ar privâtâ sektora 

investîciju piesaisti”, t.i. (1 +2%)problçmas risinâðanai. Tika apkopota ârzemju 

pieredze, analizçts Latvijas zinâtniskais un rûpnieciskais potenciâls, izstrâdâti konkrçti 

priekðlikumi, tai skaitâ zinâtnisko institûtu piesaiste inovatîvai darbîbai. Laikam bijâm 

apsteiguði savu laiku, jo Ekonomikas ministrija vçl nav sapratusi, kâ to izmantot. Par 

to diskusijâs. 

Domâju, ka mçs visi esam pârliecinâti, ka galvenais Latvijas nâkotnes attîstîbas 

resurss ir tâs iedzîvotâji, kas ðeit dzîvo, iegûst izglîtîbu un strâdâ, jo lçtais darbaspçks 

nevar bût Latvijas nâkotnes konkurçtspçjas pamats. Latvijai faktiski nav citas 

alternatîvas kâ uz cilvçku balstîts un ar cilvçka spçju pilnveidoðanu saistîts attîstîbas 

ceïð. Uz zinâðanâm balstîtais attîstîbas modelis izvirza izglîtîbu, zinâtni, ar tâm saistîto 

tehnoloìisko attîstîbu un inovâcijas kâ prioritârus priekðnosacîjumus sekmîgai, 

ilgtspçjîgai valsts attîstîbai. Arî sabiedrîba ir sapratusi, ka ieguldîjums zinâtnç un 

izglîtîbâ ir vienîgais reâlais veids, kâ paaugstinât Latvijas iedzîvotâju konkurçtspçju. 

Es ceru, ka arî tie politiíi, kuri 1991. gadâ aicinâja mûs visus kïût par tirgotâjiem, 

beidzot bûs sapratuði zinâtnieku lomu, protams, pçc tam, kad paði bûs beiguði 

politisko tirgoðanos. Un kad tas bûs 

Pçdçjâ gada laikâ, protams, esam kïuvuði gudrâki finanðu lîdzekïu piesaistes jomâ. 

Ir parâdîjusies perspektîva veidot modernu Latvijas zinâtnes telpu. Vienîgi nedrîkstçtu 

visus zinâtniekus piesaistît tikai pieteikumu un atskaiðu rakstîðanai, lai zinâtniskam 

darbam atliek laiks jau ðodien un nevis tikai 2013. gadâ, kad bûs pabeigta paðreiz 

plânotâ finanðu lîdzekïu apguve. 

Ðeit, ðíiet, ir îstâ vieta atgâdinât mûsu kolçìa Artura Balklava–Grînhofa vârdus 

90 gadu vidû, kuri nupat publicçti – “Cik zinâms no vçstures, vçl nevienu sabiedrîbu 

vai valsti lîdz ðim nav noplicinâjuði un pie bojâejas noveduði zinâtnieki, ko nevar teikt 

par ierçdniecîbu un politiíiem”. 

Paðlaik visâ valstî notiek intensîva Nacionâlâs attîstîbas plâna apsprieðana – 

Liepâjâ, Daugavpilî, internetâ, ar uzòçmçjiem... Bet ne ar zinâtniekiem un ne Zinâtòu 

akadçmijâ. 

Ðobrîd varbût vairâk nav tik svarîgi apspriest paðu plânu, bet gan tâ realizâcijas 

shçmas. Pats plâns ir uzrakstîts vairâk vai mazâk labi, pats galvenais tur ir pateikts – 

izglîtîba, zinâtne, tehnoloìiskâ attîstîba, inovâcijas. Sliktâk ir ar tâ saucamajâm 

operacionâlajâm programmâm. Ja paskatâs uz zinâtnes un inovâcijas daïu ðajâs 

operacionâlajâs programmâs, tad tur nav nekâdu jaunu momentu salîdzinot ar to, ko 

jau mçìina realizçt ðodien. 

131


Ðeit gribçtu uzsvçrt, ja mçs bûsim kûtri jauno zinâtnieku iesaistîðanâ Zinâtnes 

padomes darbâ un Zinâtòu akadçmijas darbîbâ, veidojot ðâdas ilgtermiòa stratçìijas, 

tad mûsu pûliòi (lai kâdi tie arî nebûtu) ir lemti neveiksmei. Atzîsim, ka, pateicoties 

sadarbîbai un staþçðanâs iespçjai ârzemju centros, daudziem no jaunajiem ir izveidojies 

daudz plaðâks, mûsdienîgâks skats uz problçmâm, un beigu beigâs viòiem tas viss 

arî jârealizç dzîvç. 

Protams, svarîgi ir virzît zinâtniskâ darba iemaòas jau talantîgâkajiem skolçniem. 

Patlaban Eiropas Komisijas lîmenî tiek apzinâta ES dalîbvalstîs esoðâ labâkâ prakse 

zinâtnieku kontaktos ar skolçniem. Varam bût gandarîti, ka arî Latvijai ir ko teikt: 

mûsu skolçnu uzvaras starptautiskajâs olimpiâdçs, jauno pçtnieku klubi, skolçnu 

zinâtniskâs konferences. 

To, ka mums ir talantîgi jaunie zinâtnieki, mçs tûlît redzçsim, pasniedzot LZA 

balvas. 

Ar ðo atziòu, ka mums aug talantîga maiòa, uz kuru varam balstîties un vçl daudz 

ko pasâkt, es pasludinu mûsu pilnsapulci par atklâtu. 

LZA îstenais loceklis Çvalds Mugurçviès 

Livonijas hronikas un arheoloìijas dati par Baltijas tautâm 12.-14.gs. 

Ir trîs svarîgâkâs hronikas, kas kâ stâstoðâs vçstures avoti sniedz nozîmîgu 

informâciju par politiskajiem notikumiem Baltijas jûras austrumu krastâ viduslaiku 

sâkumâ. Tâs ir Indriía, Vecâkâ atskaòu un Vartberges Hermaòa hronika. Ðo hroniku 

autori ir ârzemnieki, aktîvi kristîgâs ticîbas izplatîðanas aizstâvji, kas atbalstîja bruòotu 

cîòu pret neticîgajiem. Tâ kâ vietçjiem pagâniem krustneðu mentalitâte nebija 

pieòemama, izraisîjâs krusta karð un sâkâs Baltijas tautu brîvîbas cîòas. 

Indriía hronika ir pilnîgâkais rakstîtâs vçstures avots, kas stâsta par notikumiem 

Baltijâ 12.gs. beigâs un 13.gs. pirmajos gadu desmitos. Ðî hronika, kas sarakstîta 

latîòu valodâ, izceïas ar savu satura bagâtîbu. Tâ atspoguïo lîbieðu, rietumlatgaïu, sçïu 

un igauòu pakïauðanu. Ðo procesu hronikas sarakstîðanas laikâ autors vçrojis no savas 

draudzes centra Ziemeïvidzemç. Arheoloìisko pieminekïu etnisko un kultûras 

piederîbu var noteikt pçc hronikâ atrodamâm ziòâm par atseviðíu tautu izplatîbu, bet 

apdzîvotu vietu atraðanos dabâ iespçjams konstatçt pçc arheoloìiski pçtîto pilskalnu 

un ciemu situâcijas. 

Atskaòu hronika, kas ir vecâkais vidusaugðvâcu valodâ sacerçtais dzejojums par 

Vâcu ordeòa darbîbu, parâda kurðu un zemgaïu pakïauðanu 13.gs otrajâ pusç un 

ordeòa cîòu ar naidîgajiem kaimiòiem Livonijas valstiòu veidoðanas laikâ. Hronikâ 

132


minçtos faktus apstiprina arheoloìiskie izrakumi vietçjo iedzîvotâju un krustneðu celto 

nocietinâjumu vietâs, kur pçtîtie kultûras slâòi atbilst hronikâ tçlotiem notikumiem. 

Vartberges Hermaòa Livonijas hronika ir svarîgs vçstures avots par notikumiem 

Baltijâ 14. gs. Îpaði tas sakâms par 14.gs. treðo ceturksni, kad hronikas autors 

uzturçjâs Livonijâ un viòa informâcija par ðo laiku daudzos gadîjumos ir vienîgâ. No 

hronikas ir saglabâjies tikai viens noraksts. Tagad hronika pirmoreiz tulkota latvieðu 

valodâ un publicçta kopâ ar paralçlo latîòu tekstu. Hronikâ minçts simtiem apdzîvotu 

vietu Livonijâ un Lietuvas valstî, kas komentâros raksturotas, balstoties uz 

arheoloìiskajiem pçtîjumiem un lokalizçtas pievienotajâs kartçs. 

Augðminçto Livonijas hroniku saturs, kas tagad izmantojams no tulkojumiem 

latvieðu valodâ lîdz ar plaðiem komentâriem un kartçm ðai sakarâ, dod uzskatâmu 

priekðstatu par kristîgâs ticîbas ievieðanas gaitu un Baltijas reìiona iesaistîðanu 

Rietumeiropas kultûras lokâ 12.-14.gs. 

Avoti 

Indriía hronika – Heinrici Chronicon. Â.Feldhûna tulkojums, Ç.Mugurçvièa 

priekðvârds un komentâri. – R.: Zinâtne, 1993. 

Atskaòu hronika – Livländische Reimchronik. Valþa Bisenieka atdzejojums no 

vidusaugðvâcu valodas. Çvalda Mugurçvièa priekðvârds, Çvalda Mugurçvièa, Kaspara 

Kïaviòa komentâri. – R.: Zinâtne, 1998. 

Vartberges Hermaòa Livonijas hronika. – Hermanni de Wartberge Chronicon 

Livoniae. No latîòu valodas tulkojis, priekðvârdu un komentârus sarakstîjis Çvalds 

Mugurçviès. – R.: Latvijas vçstures institûta apgâds, 2005. 

Rudens pilnsapulce 7. decembrî 

Pilnsapulcç piedalîjâs LZA locekïi, pârstâvji no zinâtniskajiem institûtiem un 

augstskolâm, LZA jauno locekïu kandidâti, LR izglîtîbas un zinâtnes ministre Baiba 

Rivþa. 

Ievadvârdus sacîja LZA prezidents J.Ekmanis. 

LR Izglîtîbas un zinâtnes ministre akadçmiíe B.Rivþa sniedza informâciju par 

zinâtnes budþetu 2007. gadam un valdîbas nostâdnçm zinâtnes finansçðanâ laika 

posmâ lîdz 2010. gadam, kâ tas paredzçts valdîbas deklarâcijâ, kâ arî par citiem 

svarîgiem valdîbas uzdevumiem, tostarp arî zinâtnisko iestâþu statusa noregulçðanâ. 

Sekoja LZA 2006. gada Lielâs medaïas laureâta akadçmiía Riharda Kondratovièa 

godinâðana – viòa dzîvei un akadçmiskajai darbîbai bija veltîts akadçmiía Indriía 

Muiþnieka Laudatio, tika pasniegta LZA Lielâ medaïa. Pçc tam laureâts nolasîja ar 

skaistiem attçliem ilustrçtu akadçmisko lekciju “Rododendru introdukcija un selekcija 

133


Latvijâ”. Notika LZA jaunu locekïu vçlçðanas. Tika ievçlçti trîs îstenie locekïi, 8 

korespondçtâjlocekïi un trîs goda locekïi. 

Gaidot balsu skaitîðanas rezultâtus, Pilnsapulces dalîbnieki izteica savu viedokli 

par daþiem aktuâliem jautâjumiem. LZA Senâta uzdevumâ akadçmiíis Juris Jansons 

ierosinâja izmaiòas LZS Statûtu jaunu locekïu vçlçðanu nolikumâ gadîjumâ, ja 

nodotâs balsis starp vairâkiem kandidâtiem sadalâs tâ, ka neviens neiegûst 

nepiecieðamos 50 % balsu. Ir jau bijuði gadîjumi, kad, piemçram, uz vienu vakanci 

bija trîs kandidâti un balsoðanas rezultâtâ neviens netika ievçlçts. Vakance palika 

brîva. Ierosinâjums – tiek rîkotas atkârtotas vçlçðanas, kurâs piedalâs divi kandidâti, 

kuri ieguvuði lielâko balsu skaitu, turklât par tiem nobalsot varçtu pa pastu. 

Pilnsapulce atbalstîja ðo lçmumu. Vçl debatçs runâja LZA goda loceklis Pçteris 

Guïâns, LZA goda doktors Astrîds Freimanis, akadçmiíis Ivars Kalviòð. 

Pilnsapulci atreferçja Dr.chem. Alma Edþiòa 

LZA prezidenta J.Ekmaòa ievadvârdi 

Augsti cien. ministres kundze, augsti god. LZA locekïi, kolçìi, dâmas un kungi! 

Ðî ir tradicionâlâ pilnsapulce, kas mûsu statûtos saucas Rudens pilnsapulce. 

Pateicoties NATO samita ienestâm korekcijâm, esam sapulcçjuðies pirmajâ ziemas 

mçnesî – decembrî. Bet laikam jau tâpçc, ka mûsu pilnsapulce saucas Rudens 

pilnsapulce, ârâ jûs arî redzat rudeni un nekâ no decembra ziemas. Ceru, ka ðî statûtu 

nesaskançðana ar darbiem bûs LZA vienîgais nekonsekvences piemçrs. 

Decembris ir aizejoðâ gada atskaiðu un nâkamâ gada plânu mçnesis. Mçs ðeit 

Akadçmijâ jau sâkam iepazîties ar zinâtnisko iestâþu un zinâtnieku iesûtîtiem 

priekðlikumiem tradicionâlam 2006.gada Latvijas zinâtnes izcilâko sasniegumu 

sarakstam. Vçl tikai ekspertîzes posms – un tad publicçsim. 

Ar prieku gribu atzîmçt, ka ðo LZA iniciatîvu, kas sâkusies pirms vairâkiem 

gadiem – katru gadu publicçt 10 izcilâkos zinâtnes sasniegumus –, ir pârtvçruðas arî 

universitâtes un daþas augstskolas, piemçram, LU ðâdu sarakstu jau publicçjusi. 

Gribçtu no ðîs tribînes aicinât visas Latvijas augstskolas pâròemt ðo iniciatîvu un 

katra gada beigâs droði pateikt sabiedrîbai, kas izcils zinâtnç ir paveikts ðajâ 

gadâ. Tad LZA bûtu daudz vieglâk apkopot paðus izcilâkos sasniegumus. Kas gan 

mûs paslavçs, ja paði nedosim faktus par to, ko esam izdarîjuði un par ko mçs gribam, 

lai arî turpmâk maksâ, arî no valsts budþeta. 

2006.gads bija îpaðs gads. 

134


Zinâtnei ir fiksçtas prioritâtes, precizçta likumdoðana, uzsâktas jaunas valsts 

programmas, uzsâkta Latvijas Zinâtnes padomes reorganizâcija u.c. Zinâtniskas 

programmas atbalsta vairums LR ministriju, ar kurâm veidojas stabila sadarbîba, 

viscieðâkâ, protams, ar Izglîtîbas un zinâtnes ministriju. 

Tas pagâja bûtiski pieauguða finansçjuma apstâkïos, nerunâjot par to ES naudu, 

kuru mums vçl sola. Toties ir uzsâktas intensîvas debates un plânoðana, kâ tad, sâkot 

ar 2007.gadu, mçs to ES naudu liksim lietâ. Kâ tagad saka – apgûsim. 

Laikam neviena iepriekðçjâ LZA pilnsapulce nav notikusi, ja no ðîs tribînes 

nerunâja par naudu. Agrâkajos gados ðîs runas galvenokârt ir bijuðas par to, ka naudas 

ir ïoti maz. Pçdçjos divos gados naudas problçmrunu saturs ir mainîjies par 180 

grâdiem – nu mçs runâjam par jaunu problçmu – kâ pareizâk izlietot naudu, kâ gût no 

tâs lielâku atdevi. 

Nav tik vienkârði ierindas zinâtniekam saprast kaut aptuvenu rçíinu skaitïus, jo ne 

ES fondu Latvijas interneta lapâ, ne ministriju lapâs nevar atrast skaidras ziòas par 

naudas summâm zinâtnei, tai skaitâ arî 2007.gadam. Pagaidâm tikai Zinâtnes padomes 

interneta lapâ ir izdevies ieviest tâ saucamo caurspîdîguma principu: var redzçt, ka 

katram projektam izdalîts tâds vai citâds naudas daudzums. Tad katrs var sasummçt 

Zinâtnes padomes projektu un citu pieðíîrumu naudu un tas sakritîs ar naudu, kas 

uzrâdîta valsts budþetâ. Neviens tâ îsti gan nenodefinç, kas vçl ir zinâtnes nauda – vai 

augstskolu zinâtnes nauda, vai inovâciju nauda arî ir zinâtnes nauda... Un tâpçc 

iegûstam atðíirîgus ciparus, kad sâkam rçíinât paðu fundamentâlâko râdîtâju – 

zinâtnes finansçjuma procentu no iekðzemes kopprodukta. Mçs akadçmijâ sarçíinâjâm 

0,52% 2006.gadam, Ekonomikas ministrija – 0,57%. Zinâtnieki saka – kïûdu robeþâs 

jau sakrît. Galvenais: beidzot ir daudz vairâk, un daudz vairâk nekâ iepriekðçjâ gadâ. 

Ðajâ gadâ zinâtnei un attîstîbai Latvijâ izlietoja aptuveni 50 miljonu latu. 

2007.gadâ ðis cipars gandrîz dubultosies. Nâks klât Eiropas struktûrfondu nauda – 

aptuveni 50 miljonu latu. Nâks klât iesniegtajâ 2007.gada budþeta projektâ jau otro 

reizi paredzçtais pielikums 0,15% no iekðzemes kopprodukta. Procenti aug, ceru, ka 

aug arî reâlâ nauda, kas nonâk mûsu laboratorijâs un augstskolâs. Par ðo tçmu mums 

ðodien vairâk pastâstîs izglîtîbas un zinâtnes ministre akadçmiíe B.Rivþa, kurai ir 

vissvaigâkâ informâcija par to, kas ir iesniegts Saeimâ. 

Manuprât, svarîgi, ka aizejoðajâ 2006.gadâ galvenajos vilcienos pabeigta jaunâ 

Zinâtniskâs darbîbas likuma iedarbinâðana, kas izrâdîjâs nebût ne tik vienkârði. 

Un tagad daþi priekðlikumi (ceru par to runâs debetçs), kâ pareizâk apgût 

lîdzekïus, kâ gût lielâku atdevi. Ðeit mçs sastopamies ar vairâkiem izaicinâjumiem 

(kâ tagad pieòemts teikt). 

Galvenais no tiem ir uzòçmçjdarbîbas sektora iesaiste pçtniecîbâ un inovâcijâ. 

Ja netiks izveidota stimulu sistçma, kurâ galvenais ir nodokïu atlaiþu politika, nekas 

135


nesanâks. Kâpçc aviosabiedrîbâm ir atlaides, bet uzòçmçjiem, kas kopâ ar zinâtniekiem 

gribçtu radît jaunu Nokia, nav nekâdu priekðrocîbu Un skaidrs ir arî tas, ja 

pieðíirs atlaides uzòçmçjiem par pçtniecîbas reâlu atbalstu, tad ministriem nebûs 

jâkonfliktç ar Konkurences padomi par ðâdu atbalstu. 

Otrs galvenais izaicinâjums ir saistîts ar mûsu augstâkâs izglîtîbas sistçmu: krasi 

jâpalielina absolventu skaits inþeniertehniskajâs specialitâtçs un dabaszinâtòu 

specialitâtçs. Paðlaik attiecîgais Latvijas râdîtâjs ir tikai 70% no Eiropas Savienîbas 

vidçjâ râdîtâja. 

Kâ treðo izaicinâjumu es gribçtu nosaukt to, ka Latvijâ sagatavotos speciâlistus, 

tajâ skaitâ zinâtniekus, vajag prast visiem spçkiem noturçt Latvijâ. Un vajag prast 

daïu no uz ârzemçm aizbraukuðajiem speciâlistiem atgriezt dzimtenç. 

Protams, ir virkne daudz citu problçmu. Bet tieði ðîs trîs, manuprât, bûs izðíiroðâs 

Latvijas zinâtnes cîòâ par vietu zem Saules savâ zemç un Eiropâ. 

LZA îstenais loceklis Rihards Kondratoviès 

Rododendru introdukcija un selekcija Latvijâ 

Rododendri (grieíiski rhodon – roze un dendron – koks) ir çriku dzimtas 

(Ericaceae D. C.) augi – krûmi, retâk koki ar mûþzaïâm, daïçji mûþzaïâm vai 

vasarzaïâm lapâm. Tie ir vieni no skaistâkajiem koðumkrûmiem, ko izmanto 

sabiedrisko un individuâlo apstâdîjumu ierîkoðanâ. Lai vislabâk izpaustos to izcilâ 

dekorativitâte, tiem jâsagâdâ optimâli augðanas apstâkïi. 

Rododendru ìints ir ïoti plaða un daudzveidîga. Ir rododendru sugas, kas paceïas 

virs zemes tikai daþus centimetrus, veidojot blîvas paklâjveida audzes, turpretî citas 

aug kâ pundurkrûmi, krûmi un pat lieli koki, sasniedzot lîdz 30 m augstumu. 

Sastopamas sugas, kam lapas ir sîkas, tikai 1 cm garas, vairumam tâs ir 5–10 cm 

garas, bet daþâm tâs var sasniegt pat 60 un vairâk cm garumu. Rododendriem ir 

milzîga ziedu lieluma, formas un krâsu daþâdîba. 

Rododendri savvaïâ izplatîti galvenokârt ziemeïu puslodes aukstajos un mçrenajos 

apgabalos, kalnos un ap lielajâm ûdens tilpnçm: okeâniem, jûrâm, lielajiem ezeriem 

un upçm. Rododendri savvaïâ neaug Dienvidamerikâ un Âfrikâ. 

Rododendru ìints ir lielâkâ çriku dzimtâ. Savvaïâ ir sastopamas 1200–1300 sugas, 

pie kam tâs visas ir skaistas, ar izcilâm dekoratîvâm un saimnieciskâm îpaðîbâm. 

Dekoratîvajâ dârzkopîbâ tiek izmantotas tikai ~ 250 sugas, kas norâda uz to, ka 

rododendru praktiskâs izmantoðanas iespçjas ne tuvu vçl nav izsmeltas. 

136


Rododendri, salîdzinâjumâ ar citiem dekoratîvajiem augiem, ir jauns kultûraugs. 

Pirmâ suga, ko 1656. gadâ sâka kultivçt, ir Alpos savvaïâ augoðais skarbmatainais 

rododendrs. Masveidîga rododendru savvaïas sugu introdukcija sâkâs 18. gs. otrajâ 

pusç Anglijâ. No Anglijas tie izplatîjâs tâlâk pa visu Eiropu. 1763. gadâ no Spânijas 

Anglijâ ieveda mûþzaïo Pontijas rododendru. 1792. gadâ no Kaukâza – dzelteno 

rododendru. 1809. gadâ no Ziemeïamerikas introducçja Katavbas rododendru. 1811. 

gadâ no Himalajiem – sarkanziedu koka rododendru. Rododendru savvaïas sugu 

introdukcijas darbs 19. un 20. gs. turpinâjâs un lîdz 21. gs. sâkumam praktiski tika 

pabeigts. 

Pirmie mçìinâjumi ieviest rododendrus Latvijâ bija 19. gs. 20. gados, kad Vâgnera 

dârzkopîbas firma piedâvâja divas rododendru sugas – Katavbas un dzelteno. 

Vçlâkajos gados rododendrus piedâvâja J. Cigras, C. Ðoha un citas firmas. Skrîveru 

dendroloìiskâ parka izveidotâjs Sîvers parkâ izstâdîja 8 rododendru sugas. Gadsimtu 

mijâ Rîgas pilsçtas parkos auga 7 sugas. Diemþçl ne Skrîveros, ne Rîgâ tâlaika 

stâdîjumi nav saglabâjuðies. 

Nâkamais rododendru introdukcijas posms Latvijâ saistîts ar 20. gs. 20. un 30. 

gadiem. Divdesmitajos gados samçrâ daudz rododendrus audzçja Jûrmalâ pie 

vasarnîcâm (gan tikai daþas sugas). 30-tajos gados nelielas rododendru kolekcijas tika 

izveidotas Bulduru dârzkopîbas skolâ un Latvijas Universitâtes Botâniskajâ dârzâ. 

Vairums no introducçtajiem rododendriem 1939./40. un 1940./41.g. ïoti bargajâs 

ziemâs aizgâja bojâ. 

Interese par rododendriem kâ vietçjiem krâðòumaugiem, pieauga 20. gs. piecdesmito 

gadu sâkumâ. 1952. gadâ Dubultu dârzniecîbas vadîtâjs J. Andersons uzsâka 

3 rododendru sugu (Katavbas, Japânas un dzeltenâ) masveida vairoðanu no vietçjâs 

reprodukcijas sçklâm Rîgas apstâdîjumiem. 1958. gadâ pirmos simts stâdus izstâdîja 

Rîgas apstâdîjumos, nâkamajos gados nâca klât vçl vairâki tûkstoði. Pirmajos gados 

pçc iestâdîðanas tie ziedçja ârkârtîgi krâðòi, taèu pçc daþiem gadiem nepareizâs 

agrotehnikas un neprasmîgâs kopðanas dçï gâja bojâ. 

Intensîva rododendru introdukcija Latvijâ sâkâs 1957. gadâ, kad LU Botâniskâ 

dârza zinâtniskâ darba tematikâ tika iekïauts jautâjums par rododendru introdukciju un 

aklimatizâciju. Pirmajos septiòos gados – lîdz 1964. gadam – tika pârbaudîta ap 200 

rododendru savvaïas sugu piemçrotîba Latvijas klimatiskajiem apstâkïiem. 100 sugas 

no tâm izrâdîjâs piemçrotas audzçðanai Latvijâ. 20. gs. seðdesmitajos un septiòdesmito 

gadu sâkumâ intensîvi tika veidota Rietumeiropâ izveidoto glezno ðíiròu kolekcija, lai 

to kopâ ar sugâm varçtu izmantot selekcijâ – jaunu ðíiròu veidoðanas darbâ. 

Laikâ no 1957. lîdz 2006. gadam izdarîti 614 krustojumi daþâdâs kombinâcijâs, no 

kuriem iegûti vairâki desmiti tûkstoði hibrîdu, izdalîti daþi simti visperspektîvâko. 

137


Kopð 1999. gada par ðíirnçm apstiprinâtas un iekïautas Latvijas aizsargâto augu 

ðíiròu valsts reìistrâ 49 jaunas brîvdabas rododendru ðíirnes, tai skaitâ 29 vasarzaïo 

un 20 mûþzaïo rododendru ðíirnes. 36 no tâm reìistrçtas Anglijas Karaliskâs 

dârzkopîbas biedrîbas Starptautiskajâ rododendru ðíiròu reìistrâ. 

Darbs ar rododendriem turpinâs turpat pusgadsimta garumâ. Bûtiskâkie sasniegumi 

ir: 

• Latvijas flora ir papildinâta ar jaunu, vçrtîgu kultûraugu – rododendriem; 

• izstrâdâta rododendru audzçðanas agrotehnika; 

• izstrâdâtas rododendru pavairoðanas metodes; 

• noskaidroti fizioloìiskie un bioíîmiskie procesi rododendru ekoloìiskâs adaptâcijas 

laikâ; 

• pateicoties uzrakstîtajâm grâmatâm, broðûrâm un rakstiem daþâdos preses 

izdevumos, izstâdçm, radio un televîzijas raidîjumiem, rododendrus tagad labi pazîst 

profesionâlie dârzkopji un apzaïumotâji, dârzkopji amatieri un visi pârçjie interesenti, 

kuriem ir tuva dzîvâ daba.

LZA SÇDES 

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS SÇDES 

25. janvâra sçde. Nanozinâtnes un tehnoloìijas Latvijâ 

Sçdi organizçja Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïa un Íîmijas, bioloìijas un 

medicînas zinâtòu nodaïa. 

Sçdes dalîbnieki noklausîjâs un apsprieda èetru ziòojumus. 

Referâtu “Foto- un ekso- elektronu spektroskopijas nanostruktûru un materiâlu 

raksturoðanai” nolasîja LZA korespondçtâjloceklis Jurijs Dehtjars (RTU). Referents 

iepazîstinâja ar iespçjâm izmantot ðîs spektroskopijas metodes nanoslâòu filmu 

attçloðanai, molekulâro filmu fâzes transformâcijâm, nanodaïiòu virsmas elektriskâ 

potenciâla novçrtçðanai, informçja arî par mikrobioloìisko objektu – substrâta 

mijiedarbîbas inþenieriju ar nolûku perspektîvâ izmantot sasniegumus dzîva objekta 

terapijâ un biotehnoloìijâs. Sadarbîbâ ar fiziíiem, materiâlzinâtnes speciâlistiem, 

mikrobiologiem un uzòçmçjiem noskaidrots, ka jaunizveidoto hidroksiapatîta 

nanostrukturçto materiâlu ar elektriski uzlâdçto virsmu var izmantot bioimplantantiem 

ar uzlabotu antitoksisko efektu. Autors dalîjâs arî turpmâko pçtîjumu plânos. 

Dr.habil.phys. Inta Muzikante (FEI) savâ ziòojumâ “Nanostrukturçtie organiskie 

materiâli molekulârajai elektronikai” norâdîja, ka strauja izaugsme nanomaterâlu un 

nanotehnoloìiju attîstîbâ ir balstîta arî uz organisko molekulu un polimçru izpçtes 

datiem. Organisko molekulu un polimçru pçtîjumu rezultâtâ ir radies jauns virziens – 

molekulârâ (organiskâ, polimçru) elektronika. Perspektîva ir ideja par vienas molekulas 

elektroniskâs ierîces izveidoðanu, kuras îpaðîbas nosaka molekulas pârslçgðanâs 

starp 2 elektroniskiem stâvokïiem. Referente îsi raksturoja pçtîjumus, kas tiek veikti 

Latvijâ, par jaunu organisko materiâlu un ierîèu îpaðîbâm. Íîmiíu, fiziíu un biologu 

grupas no LU, RTU, FEI un LOSI Valsts pçtîjumu programmas materiâlzinâtnç un 

LZP sadarbîbas projekta “Nanomateriâli un nanotehnoloìijas” ietvaros sadarbojas gan 

jaunu savienojumu sintçzç, gan struktûru izveidç un to îpaðîbu izpçtç. Kopçjais darbs 

dod ieguldîjumu tâdu jaunu ierîèu kâ molekulârâs diodes, sensori, saules elementi, 

organiskas gaismas emitçjoðas diodes izveidç. 

Akad. Jânis Grabis (RTU NÍI) referâtâ “Nanodaïiòu sintçze konstruktîvo un 

funkcionâlo materiâlu izveidei” îsi raksturoja LZP starpnozaru projektu, Valsts 

pçtîjumu programmas un EK projektu ietvaros pçdçjos gados veiktos pçtîjumus par 

nanodaïiòu sintçzi gâzes fâzç zemas temperatûras plazmâ un ðíidrâ fâzç, izmantojot 

íîmiskâs sintçzes metodes. Tika dots izmantoto metoþu un iegûto produktu raksturojums 

un novçrtçjums, kâ arî ieskicçtas nanodaïiòu lietoðanas iespçjas: antifrikcijas 

materiâlu, augsttemperatûras materiâlu, apstrâdes un medicînas instrumentu izgatavoðanâ; 

nanodaïiòu izmantoðana funkcionâlo materiâlu izveidç. Pçtîjumi veikti 

sadarbîbâ ar ârvalstu organizâcijâm (Vâcija, Beïìija, Itâlija, Austrija) un LU CFI un 

139


LU Íîmijas fakultâti. Nobeigumâ referents raksturoja nanodaïiòu sintçzes un lietojuma 

perspektîvas Latvijâ un ârzemçs. 

Akad. Mârtiòð Kalniòð (RTU) savâ ziòojumâ “Polimçru nanokompozîti” 

iepazîstinâja ar pçtîjumiem, kas tiek veikti RTU Polimçrmateriâlu institûtâ sadarbîbâ 

ar LU Polimçru mehânikas institûtu termoplastisku dispersi pildîtu polimçru 

nanokompozîtu jomâ, aplûkoja bûtiskâkâs problçmas, kas saistîtas ar nanokompozîtu 

veidoðanu: nanodaïiòu iegûðana, dispersâ stâvokïa uzturçðana, disperìçðana, nanodaïiòu 

saistîbas palielinâðana ar matricu. Referents aplûkoja atseviðíu nanokompozîtu 

struktûras îpatnîbas un svarîgâkâs kvalitâtes: îslaicîgo un ilglaicîgo stiprîbasdeformâcijas 

îpaðîbu râdîtâji, tehnoloìiskâs îpaðîbas, kâ arî atseviðías specifiskas 

iezîmes. Nobeigumâ referents iezîmçja tâlâko pçtîjumu perspektîvas. 

Noslçgumâ akad. J.Ekmanis, rezumçjot dzirdçto, uzsvçra lielo nozîmi, kâda ir 

cieðai sadarbîbai starp zinâtniskajâm institûcijâm un daþâdu nozaru speciâlistiem 

mûsdienu zinâtniskajos un praktiskajos pçtîjumos, jo tieði robeþnozarçs attîstâs 

oriìinâlas idejas un rodas jauni atklâjumi. Latvijas zinâtniekiem ir zinâmas 

priekðrocîbas, jo ir pârskatâma informâcija par citâs nozarçs risinâmajâm problçmâm 

un iespçjamo sadarbîbu. Cieðâ sadarbîbâ rodas sinerìçtikas efekts un pârliecîba par 

nozîmîgu panâkumu sasniegðanu arî moderno nanomateriâlu radîðanâ un izpçtç. 

Sçdi atreferçja Dr. Baiba Âdamsone un Dr. Sofja Negrejeva 

30. marta sçde. Ârvalstu investîcijas Latvijâ – gaidîtais un sagaidîtais 

Sçdi organizçja Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa, sagatavoja SIA LZA 

Ekonomikas institûts. 

Sçdi atklâjot, LZA prezidents Juris Ekmanis uzsvçra, ka “mûsu situâcijâ gaidîtâ 

ir vairâk nekâ sagaidîtâ. Jâizvçrtç, kâ ârvalstu investîcijas ienâk Latvijâ, ît îpaði tajâ 

tehnoloìiju daïâ, kas veido produkciju ar augstu pievienoto vçrtîbu. “ 

Ârvalstu investîciju seju Latvijâ iezîmçja Dr.oec. Raita Karnîte un Mg.oec. Irina 

Èurkina. Ziòojumâ tika raksturoti teorçtiski atzîtie ieguvumi no tieðajâm ârvalstu 

investîcijâm (TÂI), t.i., tautsaimniecîbas rekonstrukcija, inovâciju attîstîba, jauna 

vadîbas stila ievieðana, ârçjo tirgu apgûðana, augstâkas pievienotâs vçrtîbas radîðana 

utt., kâ arî draudi, kâdus var radît ðîs investîcijas. Investîciju apjoms, dinamika un 

nozaru struktûra Latvijâ tika raksturoti ar statistikas datiem. .Investîciju ieplûðanu 

sekmçja ïoti labvçlîga politika trîspadsmit gadu garumâ un tikai nesen sâkts vçrtçt, 

vai ðie lîdzekïi piedalâs arî produkcijas ar augstu pievienoto vçrtîbu radîðanâ. Jo 

zemo tehnoloìiju sektoram tiek 60%, bet augsto – tikai 18% investîciju. Referentes 

140

LZA SÇDES 

raksturoja investîciju dinamiku, struktûru, teorçtiski atzîtos ieguvumus un salîdzinâja 

ðos ieguvumus ar draudiem ekonomikai. 

Par globalizâciju un tehnisko progresu, tâ ietekmi uz darba vietu skaita samazinâðanos 

un ðo procesu atbalsi Latvijâ ziòojumâ par ârçjo investîciju projektu 

efektivitâtes vçrtçðanas kritçrijiem referçja LZA goda loceklis Dr.habil.oec. Pçteris 

Guïâns. Latvija veidojas kâ pasaules saimniecîbas daïa un ir jâatðíir termini “mums” 

un “pie mums”. Nosacîti pastâv divas Latvijas – raþojoðâ ar uzòçmumiem, arî 

ârvalstu uzòçmumiem, un sociâli ekonomiskâ, ko veido iedzîvotâju eksistences 

apstâkïu kopums. Lai to uzlabotu, ir jâraþo produkcija ar augstu pievienoto vçrtîbu. 

Ârvalstu investîciju pielietoðanas praksi desmit gadu pieredzç Latvijas telekomunikâciju 

sektorâ aplûkoja Dr.sc.ing. Jânis Lelis. Vadoties no tâ, ka 90. gados Latvija ar 

26 telefona aparâtiem uz 100 iedzîvotâjiem bija labâkâ situâcijâ nekâ kaimiòu valstis 

un 60% telefona centrâïu bija vairâk nekâ 20 gadu vecas, sâkâs ceïð uz ârvalstu 

investoru meklçðanu un firmu iesaistîðanu Lattelekom attîstîbâ, jo telekomunikâcijas ir 

tâ nozare, kura dod iespçju attîstîties citâm nozarçm. Piebildîsim, ka ðis nozares 

attîstîbas problçmas vistieðâkajâ veidâ saistîtas ar ikvienu no mums. 

Taivânas, kuras teritorija ir mazâka nekâ puse no Latvijas, bet iedzîvotâju skaits 

ir vairâk nekâ desmit reizes lielâks, ekonomiskâ augðupeja ðodien komentârus neprasa. 

Par ârvalstu investîciju nozîmi Taivânas ekonomikas attîstîbâ referçja Taivânas 

misijas Latvijâ vadîtâja vietnieks Endijs Èins (Andy Chin) un izteica stingru pârliecîbu 

par jaunu iespçju meklçjumiem sadarbîbai ar Latviju. 

Investîciju vidi Latvijâ vispusîgi raksturoja Dr.oec. Sergejs Babuðkins, analizçjot 

jçdziena “labvçlîga ekonomiskâ vide” kâ faktoru kopuma veidoðanos. Ievçrojamu 

stimulu tai dod Eiropas Savienîbas struktûrfondu pieejamîba. Taèu pastâv vçl daþâdi 

blakus apstâkïi. Piemçram, lai izveidotu un reìistrçtu uzòçmumu, Latvijâ vajag 16 

dienas. Nekustamâ îpaðuma reìistrâcijai Lietuvâ jâpatçrç trîs dienas, bet Latvijâ turpat 

divi mçneði. 

Gan referâtos, gan vçlâk diskusijâ dominçja divas problçmas: kâ novirzît 

nepiecieðamâs ârvalstu investîcijas uz tâm nozarçm, kuru raþojumi raksturîgi ar augstu 

pievienoto vçrtîbu, un kâ izturçties pret tehnisko progresu, ja tas samazina darba vietu 

skaitu, kâ, piemçram Lattelekom, kur strâdâjoðo skaits mainîjies no 7000 uz 2000 

Atbilde meklçjama rûpîgi pârdomâtâ valsts attîstîbas stratçìijâ. 

Sçdi atreferçja Dr. Ilga Tâlberga 

141


27.aprîïa sçde. Mûþizglîtîbas izaicinâjumi 

Sçdi rîkoja Latvijas Zinâtòu akadçmija un Augstâkâs izglîtîbas padome (AIP), to 

organizçja Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa. Sçdç piedalîjâs pârstâvji no 

Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas, AIP, LZA, augstskolâm un Latvijas pagastiem. 

Ievadreferâtu “Mûþizglîtîba kâ izaicinâjums izglîtîbas sistçmai Latvijâ” nolasîja 

izglîtîbas un zinâtnes ministre B.Rivþa, uzsverot, ka jâveido mûþizglîtîbas politika, lai 

samazinâtu atðíirîbas starp Latvijas reìioniem. Situâcija tam ir labvçlîga, jo arî 

Nacionâlâs attîstîbas plâns centrâ liek cilvçku un viòa dzîves kvalitâtes uzlaboðanu. 

Augstâkâs izglîtîbas iestâdes jau tagad veido mûþizglîtîbas programmu piedâvâjumu, 

kaut gan profesionâlâs izglîtîbas iestâdes ir piemçrotâkas mûþizglîtîbas vajadzîbâm, jo 

caur ðo sistçmu cilvçks var sekmîgâk iekïauties darba tirgû. 

Pamatnostâdòu izstrâdes darba grupas locekle LZA kor.loc. T.Koíe prezentçja 

jaunizstrâdâtâs “Mûþizglîtîbas politikas pamatnostâdnes”, uzsverot, kâ tâ nav 

programma vienîgi Rîgai, bet skar visus reìionus. Balstoties uz ðîm pamatnostâdnçm, 

katrs reìions veido savu rîcîbas plânu. Ventspils augstskolas rektors J.Vucâns dalîjâs 

astoòu darba gadu pieredzç, kâ mûþizglîtîbas problçmas tiek risinâtas Ventspilî, 

ietverot arî Talsus un Kuldîgu, kur daþâdos intereðu izglîtîbas kursos mâcîjuðies jau 

855 cilvçki. Mçríis ir cilvçkus aktivizçt, un intereðu izglîtîba ðajâ ziòâ ir tikai pirmais 

solis. 

Plaða pieredze iegûta arî Jelgavas Pieauguðo izglîtîbas centrâ, par kuru stâstîja 

centra direktore I. Muraðkovska. 

Pamatnostâdòu apsprieðanâ un debatçs par mâcîðanos mûþa garumâ piedalîjâs 

akadçmiíi V.Hausmanis, A.Siliòð, T.Millers, IZM darbinieki A.Kapenieks, A.Cinis 

u.c. 

Sçdi atreferçja Dr. Alma Edþiòa 

12. maija sçde. Latgales Akadçmiskais parks 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas izbraukuma sçde Transporta un sakaru institûta (TSI) 

Latgales filiâlç. LZA kor.loc., Transporta un sakaru institûta zinâtòu prorektors 

profesors Igors Kabaðkins iepazîstinâja sçdes dalîbniekus ar viòa vadîtâ projekta 

“Latgales Akadçmiskais parks” aktivitâtçm – pirmâs kârtas funkcionçðanu un otrâs 

kârtas praktisko realizâciju. Projekta mçríis ir izveidot uz biznesa attîstîbu un atbalstu 

orientçtas inovâciju vides infrastruktûras kodolu, kas bûtu balstîts uz zinâðanâm, un 

veidot saikni starp biznesu, kas izmanto augsti tehnoloìiskos inovâciju risinâjumus, ar 

zinâtniskâm struktûrâm, kas nodarbojas ar to izstrâdâðanu, kâ arî ar akadçmiskajâm 

142

LZA SÇDES 

struktûrâm, kas gatavo speciâlistus atbilstoðajâm nozarçm. Projekta apsprieðanâ 

piedalîjâs LZA prezidents Juris Ekmanis, akad. Tâlis Millers, LR 8. Saeimas deputâte 

Sarmîte Íikuste, Daugavpils rajona Tautas izglîtîbas un kultûras centra direktore Inâra 

Mukâne, Daugavpils Universitâtes rektore Zaiga Ikere, prorektors Arvîds Barðevskis 

u.c. Kâpçc Akadçmiskais parks veidots Daugavpilî Daugavpilî krustojas dzelzceïa 

lînijas, kas savieno Rîgu ar Krieviju, Ventspili ar Krieviju, Krieviju (Sanktpçterburgu) 

ar Lietuvu un tâlâk ar pârçjo Eiropu. Daugavpils ir kâ liela tilta pilons, kas notur ðîs 

plûsmas. Turklât Latgale katastrofâli izjût augstas klases speciâlistu trûkumu. Sâkot ar 

2001. gada 1. septembri TSI Daugavpils filiâle, kurâ var iegût augstâko izglîtîbu 

datorzinâtnçs, menedþmenta, ekonomikas un transporta nozarçs, mâcîbas uzsâka 

jaunâs, rekonstruçtâs, labâkajiem Eiropas standartiem atbilstoðâs telpâs bijuðajâ 

dzemdîbu namâ Varðavas ielâ 43. Gan vecâ, divstâvu, gan jaunâ, pagaidâm iesaldçtâ 

èetrstâvu çka un vairâk nekâ 20 000 kvadrâtmetru lielais zemes gabals tika pirkts ar 

tâlejoðu mçríi – veidot lielu inovâciju centru, Latgales Akadçmisko parku ar tâlâku 

perspektîvu kïût par visa Latgales reìiona knowledge–based business centru. Tam 

plaðajâ zemes gabalâ iecerçta jauna daudzstâvu çka ar helikopteru laukumu uz jumta. 

Latgales Akadçmiskâ parka projekta partneri ir: Daugavpils pilsçtas dome, Latvijas 

Zinâtòu akadçmija, Latvijas Transporta attîstîbas un izglîtîbas asociâcija, Latvijas 

Telekomunikâciju asociâcija, Rîgas Vagonu rûpnîcas zinâtnes un tehnoloìiju parks, 

Latvijas Transporta savienîba, Latvijas Operâciju pçtîjumu sabiedrîba, Latvijas 

Universitâtes Latgales filiâle, Rîgas Tehniskâs universitâtes Latgales filiâle, 

Telemâtikas un loìistikas institûts un Transporta un sakaru institûts. Nupat projektam 

pievienojusies arî Daugavpils Universitâte. 

Sçdes dalîbnieki apmeklçja arî Jâòa Raiòa mâju – muzeju “Beríeneïos”, kur 

piedalîjâs Akadçmiskâ parka organizçtajâ pasâkumâ “Zaïâ Akadçmdiena Latgalç”, 

klausîjâs bçrnu ansambli “Vijolîte” un stâdîja ozoliòus. 

Sçdi atreferçja Dr. Alma Edþiòa 

20. jûnija diskusija ES pçtniecîbas politika un Latvijas pçtniecîbas politikas 

nâkotne 

Latvijas Zinâtnes padome un Latvijas Zinâtòu akadçmija organizçja apaïâ galda 

diskusiju “ES pçtniecîbas politika un Latvijas pçtniecîbas politikas nâkotne” (EU research 

policy and the future of research policy in the Latvia) 

Diskusiju atklâja LZA prezidents un LZP priekðsçdçtâjs Juris Ekmanis. Diskusiju 

vadîja Dr. Arnolds Ûbelis. 

143


Diskusija sâkâs ar diviem ievadreferâtiem: Dr. Jans Kozlovskis (J. Kozlowski 

Polija, Apvienotais pçtîjumu centrs, Seviïa) “ES pçtniecîbas politikas ietekme uz ES 

jauno valstu pçtniecîbas politiku” (The impact of EU research policy on the research 

policies of the new member states) un prof. Andrejs Siliòð (Latvija) “Koordinâcijas 

atvçrtâ metode pçtniecîbas politikas attîstîbai” (Open method of coordination for the 

development of research policy). 

Uz diskusiju kopumâ tika aicinâti atnâkt vairâk nekâ 40 cilvçku un tika rosinâti 

runât par talâk minçtiem jautâjumiem un izvirzît arî citus jautâjumus: 

Latvijas pçtniecîbas vieta Eiropas pçtniecîbas telpâ (vai ES pçtniecîbas politika 

atbilst Latvijas valsts interesçm); 

valdîbas apstiprinâtâs Latvijas fundamentâlo un lietiðío pçtîjumu prioritârie 

zinâtnes virzieni 2006.–2009.g.; 

prioritâtes starptautiskas klases (Eiropas mçroga) pçtniecîbas centru izveidei 

Latvijâ; 

Latvijas pçtniecîbas politikas prioritâtes (augstâk minçto mçríu realizçðanai vai 

citas). 

Dr. Jans Kozlovskis analîtiskâ ES zinâtnes politikas apskatâ un tçmas jauno ES 

dalîbvalstu kontekstâ parâdîja: pamatatðíirîba starp vecajâm un jaunajâm dalîbvalstîm 

ir zinâtnes politikas nacionâla lokâla orientâcija jaunajâs dalîbvalstîs pretstatâ 

atvçrtîbai un âtrai reakcijai uz notiekoðo pasaulç vecajâs dalîbvalstîs. 

Otra radikâla atðíirîba – profesionalitâte. 

ES kopîgai un veco dalîbvalstu politikai ir raksturîga: lielâka strukturizâcija; 

daudz lielâks indikatoru detalizâcijas lîmenis; liela izmantojamo politikas instrumentu 

un metoþu daþâdîba; daudz izsmalcinâtâka terminoloìija; inteliìentâka un izsmalcinâtâka 

valoda. 

Kopîgâ zinâtnes stratçìija un politiskâ virzîba – abstrakto zinâðanu un praktisko 

know–how aizvien lielâka mijiedarbîba, kura balstâs pasaulç uzkrâto zinâðanu 

pieejamîbâ virtuâlâ telpâ un ar to saistîtâ zinâðanu sabiedrîbas izaugsmç. 

Izaicinâjumi ES jauno dalîbvalstu zinâtnes politikâ: slikta zinâtnes politikas 

koordinâcija; ilgtermiòa mçríu neskaidrîbas un to trûkums; praktiski nenotiek 

politikas izvçrtçðana un analîze un lîdz ar to benchmarking un plânoto mçríu un ceïazîmju 

sasniegðanas kontrole, t.sk. zinâtnes politikas kïûdu analîze; daudz politiskas 

retorikas, nepareiza ES vispâratzîtu terminu lietoðana un interpretâcija, ar tehnoloìijâm 

un inovâcijâm saistîtu jçdzienu lietoðana vietâ un nevietâ; pârejas ekonomikas 

valstîm ir vajadzîga specifiska zinâtnes un tehnoloìiju attîstîbas indikatoru sistçma, 

kura nav primitîva ES lietotâs sistçmas nacionâla adaptâcija. 

144

LZA SÇDES 

Prof. Andrejs Siliòð, runâjot par ES politiku, akcentçja “Open method of Coordination” 

kâ stratçìiski radikâlu soli ES zinâtnes politikas pçdçjo gadu dinamikâ un 

Lisabonas mçríu sasniegðanâ. Tâ saucamâ ES lîguma 169. punkta izmantoðana 

zinâtnç – dalîbvalstu nacionâlo programmu multinacionâla koordinâcija – ir solis, kurð 

pârliecinoði ved uz vienota darba tirgus radîðanu zinâtnç un tehnoloìijâs Eiropas 

Savienîbâ. Referents uzsvçra, ka “Open method of Coordination” politikas 

instrumenta izstrâde un argumentâcija balstâs uz pçtîjumu rezultâtiem, kuri râda, ka 

nacionâlâs programmâs un pçtniecîbas projektos naudas izlietojums ir mazâk “cost effective” 

kâ kopîgos multinacionâlos projektos un programmâs. Tam ir daudz 

izskaidrojumu, bet starp tiem galvenie: vieglâk nokomplektçt intelektuâli stiprâkas 

pçtnieku komandas, lai sasniegu tâ saucamo “critical mass”, kas vajadzîga 

nepiecieðamu attiecîgo darbu veikðanai; labâkas un lielâkas iespçjas zinâtnes 

infrastruktûras izmantoðanâ un arî daudz efektîvâka tâs izmantoðana gan kvalitatîvi, 

gan ar lielâku noslodzi (t.i., bez dîkstâves); labâka darba koordinâcija un dziïâka 

sasniegto rezultâtu analîze; lielâka zinâtnieku konkurence. 

Diskusijas dalîbnieks Dr. Edvins Karnîtis îsâ replikâ vçlreiz akcentçja Polijas 

kolçìa konstatçjumu, ka vecajâs ES dalîbvalstîs operacionâlâs izmaksas (operational 

costs) ir 2–3 reizes lielâkas nekâ jaunajâs dalîbvalstîs. Var akli kopçt vecâs ES 

dalîbvalstis un tçrçt vairâk uz zinâtnes politikas administrçðanu, bet, ja profesionâlais 

lîmenis ir zems, tad tas noved pie lieliem birokrâtijas radîtiem zaudçjumiem; 

RTU rektors prof. Ivars Knçts, akcentçjot saikni starp augstâko izglîtîbu un 

zinâtni, norâdîja, ka pagaidâm ir problçmas ar resursiem, no vienas puses, un to pçdçjo 

gadu pieaugumu un izmantoðanas efektivitâti, no otras. Tas arî liecina par detalizçtas 

politikas trûkumu; oficiâlâm prioritâtçm ir jâbût zinâmâm, bet lîdzâs tam pastâv 

vispârzinâms plaðâks prioritâðu loks, tas ir zinâtnieku grupu ambîcijas un intereses 

balstîtas uz augstas kvalitâtes zinâtni, tas ir “botom–up” iniciatîvas; ir problçmas ar 

horizontâlo koordinâciju un zinâmu noslçgtîbu starp zinâtnieku grupâm, kuras ir 

noslogotas ar labiem ES projektiem. Ir problçma un uzdevums panâkt lielâku atvçrtîbu 

un sadarbîbu, lai bûtu sinerìija un lielâks labums zinâtnes saimei; ir zinâtnes un 

raþoðanas mijiedarbîbas problçmas. 

Dr. Arnolds Ûbelis (sçdes vadîtâjs) uzsvçra, ka zinâtnes un raþoðanas mijiedarbîba 

ir svarîga un tur slçpjas lielas zinâtnes papildu finansçjuma iespçjas pie 

nosacîjuma, ja Latvijas augsta lîmeòa zinâtne strâdâ ne tikai nacionâlai industrijai, 

kuras kopçjais pçtniecîbai domâtais budþets gadâ, iespçjams, nesasniedz pat 1 miljonu 

latu, bet orientçjas uz pasaules lielajâm kompânijâm ar zinâtnes gada budþetu virs 

viena miljarda eiro. To skaits sniedzas desmitos un, mçrítiecîgi strâdâjot, pastâv 

iespçjas rosinât miljonus vçrtus pielietojamâs zinâtnes un arî specifiskus 

fundamentâlâs zinâtnes pçtîjumus un attiecîgus kontraktus ar Latvijas vadoðiem 

institûtiem 

145


LZA prezidents Juris Ekmanis akcentçja problçmu – vai EUROSTAT indikatori 

dod pietiekoðu priekðstatu par zinâtnes un tehnoloìiju iniciatîvu efektivitâti Ir 

vajadzîgs detalizçt un, jo vairâk mçs detalizçjam nacionâlâ lîmenî, jo labâk saprotam 

savas problçmas un radâm priekðnosacîjumus efektîvâkai zinâtnes politikai. 

Prof. Uldis Viesturs – nav koordinâcijas Latvijas politikâ. Ir “politiíu” politika, 

kur praktiski zinâtnei nav vietas. Ir zinâtnes un zinâtnieku politika. Ir augstâkâs 

izglîtîbas – studiju politika. Nav politikas, kura veidojas kâ viens veselums un balsta 

tautsaimniecîbu uz nâcijas galveno resursu – inteliìenci un zinâtni. 

Diskusijas vadîtâjs Dr. Arnolds Ûbelis iezîmçja tçzes, kuras var nosacîti saukt par 

diskusijas centrçjumu ðajâ pirmajâ apaïajâ galdâ un nâkotnei, ja tas kïûs tradicionâls: 

ekonomisko sistçmu sacensîbu pasaulç ir nomainîjusi izglîtîbas sistçmu sacensîba. 

Panâkumi tajâ garantç panâkumus tautsaimniecîbâ un labklâjîbu. Piemçri nav tâlu 

jâmeklç – Somijas izaugsme no viduvçjas valsts1990. gadâ lîdz pasaules lîmeòa 

inovâciju valstij 2006. gadâ; 

skaidra izpratne par topoðo globâla mçroga zinâðanu sabiedrîbu un tâs iespçju 

izmantoðanu; 

prioritâro virzienu definçðana mazâ valstî vienmçr saistîta ar nopietniem draudiem 

attîstîbai un smagi deformç brîvo konkurenci un akadçmiskâs brîvîbas, kas 

viennozîmîgi ir pamatâ radoðâm izaugsmçm un augstâkâs izglîtîbas kvalitâtç 

valstî. Ja Latvijâ nebûtu grantu sistçmas daþâdîba, kura rosina un atïauj daudzu 

virzienu pçtîjumus daþâdos zinâtnes laukos, Latvijas konkurçtspçja ES Vienotajâ 

zinâtnes telpâ un ES Ietvarprogrammâs bûtu daudz mazâka. 

Diskusijas vadîtâjs piedâvâja pretnostatîjumu: pakâpeniska pastâvoðâ lineâri 

plânota izaugsme (procentu desmitdaïas gadâ) zinâtnes un tehnoloìiju sektorâ – kad 

sasniegsim ES vidçjo lîmeni! 

Krîzes menedþmenta metoþu pielietojums zinâtnes un tehnoloìiju sektorâ, lai 

tuvâko piecu gadu laikâ sasniegtu ES vidçjo lîmeni zinâtnes un tehnoloìiju sektorâ un 

augstâkajâ izglîtîbâ (t.sk. palielinâtu zinâtnieku skaitu no paðreizçjiem (5000 lîdz 

10000–12000) un uz to balstîtu labklâjîbas izaugsmi; bijuðo zinâtnieku mobilizâcija 

no uzòçmçjdarbîbas sektora; struktûrfondu stipendijas 500 un vairâk Ls mçnesî 

doktorantiem un “postdokiem”; 10–20 struktûrfondu atgrieðanâs granti (savas pçtniecîbas 

grupas izveidei) – 200 000–500 000 Ls Latvijas pasaules klases zinâtniekiem 

pasaulç – piemçram, Dr. Pauls Stradiòð – modernajâs “photovoltaics” tehnoloìijâs, 

kuru praktiskos pielietojumus ar nepacietîbu gaida viss enerìçtikas sektors pasaulç. Ar 

lielu varbûtîbu lielâs kompânijas, redzot ðo nacionâla lîmeòa þestu ar struktûrfondiem 

pasaules klases zinâtniekam un viòa iespçjami multinacionâlai grupa, bûs gatavas 

investçt papildu miljonus konkrçtâm tirgum orientçtâm izstrâdnem. Var nosaukt virkni 

citu pasaules klases zinâtnieku – piemçram, bioinformâtikas profesors Alvis Brâzma 

146

LZA SÇDES 

(UK), vai Linards Skuja optoelektronikâ, kurð patriotisku motîvu vadîts formâli 

skaitâs Cietvielu fizikas institûtâ, bet maizi ìimenei pelna Japânâ, kur viòu ir gatavi 

rekrutçt pastâvîgam darbam; daþi tikpat lieli granti perspektîviem ârzemju zinâtniekiem, 

lai dinamizçtu akadçmisko un zinâtnes vidi Latvijâ; îpaðs akcents uz 

dabaszinâtnu mâcîbâm vidusskolâs, lai radîtu pamatus kvalitatîvam darba spçkam 

ilgtermiòa 15–25 gados; kâdi citi ârkârtas zinâtnes politikas instrumenti 

Ðî pretnostatîjuma apsprieðanai tika intensîvi izmantotas diskusijas pçdçjâs 20 

minûtes, bet bûtîbâ jautâjums palika atklâts nâkotnes diskusijâm. 

Iezîmçjâs divas kontroversiâlas nostâdnes. 

Dr. Maija Bundule, pârstâvot IZM, iestâjâs par plânveida lineâriem pieaugumiem, 

kuri, viòas vârdiem runâjot, nodroðinâs panâkumus. 

Pârçjie diskusijas dalîbnieki daþâdos aspektos akcentçja vajadzîbu pçc eksponenciâlâs 

vai lçcienveida izaugsmes, atsaucoties uz divu daþâdu valstu pieredzi. 

Piemçram, prof. A. Siliòð norâdîja uz ASV pieredzi un politikas metodçm, pârvarot 

atpalicîbu. Vçlreiz tika pieminçts Somijas kâ mazas valsts piemçrs. 

Diskusiju atreferçja Dr. Arnolds Ûbelis 

5. septembris. Radoði zinâtniskâ konference “Knutam Skujeniekam – 70” 

“Sprieþot pçc saviem gadiem es deru par vijoles koku” (K. Skujenieks). Autora 

izvçlçtais moto un oranþi sarkanîgais liesmas motîvs tâpat kâ uz izdevniecîbas 

“Nordik” izdotajiem Rakstu sçjumiem greznoja ielûgumu uz radoði zinâtnisko 

konferenci Latvijas Zinâtòu akadçmijâ 5. septembrî “ Knutam Skujeniekam 70” 

Jubilejas pasâkumu sarûpçðanâ lîdzdarbojâs LU Literatûras, folkloras un mâkslas 

institûts, Rîgas Latvieðu biedrîba un Latvijas Rakstnieku savienîba. Konferenci vadîja 

LU Literatûras, folkloras un mâkslas institûta direktors Benedikts Kalnaès un 

literatûrzinâtniece Ieva Kalniòa. 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas apsveikumu, atklâjot konferenci, teica LZA 

prezidents Juris Ekmanis. 

Programma tika sakârtota tâ, lai par jubilâra darbîbas vispusîbu runâtu viszinoðâkie 

un autoram tuvâkie. Folklorists Valdis Muktupâvels atraktîvâ stâstîjumâ par 

tçmu “Knuts Skujenieks un folklora” atklâja bûtisku ðíautni dzejnieka daiïradç, tik 

organisku mûsu uztverei, ka visi varçja pievienoties somu dziesmai “Mana mîïâ 

skaista ir”, kurai, tâpat kâ daudzâm citâm, tulkotâja meistarîba ir palîdzçjusi 

folklorizçties. Lietuvieðu literatûrzinâtnieks Kestutis Nastopka, referâtu nolasot labâ 

147


latvieðu valodâ, runâja par Knuta Skujenieka çtiku un estçtiku. Vairâkkârt pieminçtâ 

K. Skujenieka daiïrades daudzpusîba ieguva vçl vienu godpilnu apzîmçjumu – 

Skolotâjs. To pamatoja literatûrkritiíe Anda Kubuliòa, referçjot par Knuta Skujenieka 

“darbu vidusslâòu intelekta atdzîvinâðanâ, kuru viòð veica gan ar dzeju, gan vçl vairâk 

ar iesaistîðanos 70.–80. gadu domu apmaiòâ”. Mûsu literatûrkritiíu teorçtiskajâ 

sagatavoðanâ liela loma piekrît K. Skujeniekam. 

Knuta Skujenieka Rakstu sastâdîtâja, komentâru un bibliogrâfisko atsauèu autore 

literatûrzinâtniece Inta Èaklâ, referçjot par humoru un satîru Knuta Skujenieka dzejâ, 

ar piemçriem atklâja ðo eleganto dzejas pasaules daïu, kurâ humors, reizçm pat ass, 

nav cinisks, bet asprâtîgs un ïoti cilvçcîgs. Dzejnieks un publicists Jânis Rokpelnis 

iepazîstinâja klausîtâjus ar K. Skujenieka agrînajiem gadiem, izraisot klausîtâjos lielu 

interesi par savu jau uzrakstîto, bet vçl neiznâkuðo grâmatu. Tikko ieradies no 

brauciena ar prâmi lînijâ “Rîga–Stokholma”, par dzejnieka saikni ar Zviedriju stâstîja 

Juris Kronbergs. Par Gustava Frçdinga, Gunnara Çkelçva atdzeju, par divu K. Skujenieka 

dzejoïu krâjumu publikâciju Zviedrijâ, par kuriem presç parâdîjuðâs ap 30 

atsauksmju. Par katru! Bûtu ïoti izzinoði saskaitît, cik atsauksmju parâdâs mûsu presç 

par kâdu ârzemju autora darbu. 

Svinîgus un sirsnîgus vârdus konferences noslçgumâ sacîja Latvijas Rakstnieku 

savienîbas priekðsçdçtâja, þurnâla “Karogs” galvenâ redaktore Ieva Kolmane. 

Jubilâra atbildes runâ lîdz ar pateicîbu visiem, sâkot ar vecâkiem, dzîvesbiedri, 

tiem, ar kuriem kopâ bûts un kuru sapulcçðanai vajadzçtu kâdus divus stadionus, 

izskançja jauka doma. Proti, atzinis, ka ðeit par sevi uzzinâjis gana daudz jauna, Knuts 

Skujenieks uzsvçra: “Dzejniekam par daudzâm lietâm savâ darbâ nepiedien aizdomâties, 

citâdi var pazust dzeja.” Un: “es stâvu ðeit – savâ zemç, savâ tautâ, savâ 

valodâ, un tas ir vçrtîgâkais, kas var bût.” 

Paredzamâs puíu straumes tika novirzîtas sâòus jau ar piebildi konferences 

programmâ: ”Jubilârs un rîkotâji uzskatîs par lielu prieku un pagodinâjumu, ja 

uzdâvinâsiet Knuta Skujenieka Rakstus lauku bibliotçkâm”. 

Konferenci atreferçja Dr. Ilga Tâlberga 

29. septembra sçde. Meliorçto meþu augðanas un apsaimniekoðanas savdabîbas 

Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmija (LLMZA), sadarbîbâ ar 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas (LZA) Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïu 

organizçja izbraukuma sçdi uz Jaunkalsnavu. 

148

LZA SÇDES 

Sçdes dalîbniekiem bija iespçja iepazîties ar Vesetas palienes ekosistçmâm, 

meliorçto pârejas purvu intensîvas apsaimniekoðanas rezultâtiem Vesetnieku stacionârâ, 

nemeþa zemju transformçðanas aspektiem augstraþîgâs meþa ekosistçmâs un 

daudziem citiem faktoriem – bija iespçja salîdzinât meþu audzes, kuras ir ietekmçjusi 

cilvçku darbîba (gan pozitîvâ, gan negatîvâ aspektâ), kâ arî neskartas jaunaudzes. 

Sçdes galvenais organizators akad. Pçteris Zâlîtis vairâkkârt uzsvçra, ka izðíiroðâ 

loma gan cilvçces, gan meþa izdzîvoðanâ ir cilvçka spçjai prognozçt savas rîcîbas 

sekas. Tieði seku prognoze, nevis mehânisks un formâls aizliegums ir visupirms meþa, 

tad arî visas biosfçras kâ ekosistçmas saglabâðanas priekðnosacîjums, tomçr reâlajâ 

dzîvç tas ne vienmçr tiek ievçrots. 

Sçdes organizçtâji iepazîstinâja arî ar vairâkâm meþu iezîmçm. Tâ, piemçram, ar 

egïu un bçrzu audþu specifiku – ðos kokus nedrîkst audzçt vienkopus, pretçjâ 

gadîjumâ tiks stimulçta to iznîkðana. 

Tika norâdîts arî uz Latvijas klimata iezîmçm – slapjâs vasarâs 85% no teritorijas 

ir bagâtîgi nodroðinâti ar ûdens resursiem, savukârt sausâs vasarâs gandrîz tikpat lielas 

platîbas (80%) var ciest no ûdens trûkuma. Tajâ paðâ laikâ ir pârsteidzoði, ka vairâkos 

rajonos (Aizkraukles, Limbaþu, Rîgas, Talsu), kuros ir paaugstinâts ûdens deficîta 

risks, sastopamas ïoti lielas pârmitro un pârpurvoto meþu platîbas. Lai izskaidrotu ðo 

procesu, prof. Zâlîtis norâdîja uz vairâkiem bijuðâs PSRS, gan Rietumeiropas 

zinâtnieku pçtîjumiem, kuros dominç uzskats, ka uz dziïas kûdras augsnçm (gruntîm) 

nav iespçjams izaudzçt augstraþîgus meþus. Ðâds arguments ir veidojies no daudziem 

novçrojumiem dabâ. Tam ir arî savs teorçtiskais priekðraksts – meþa ekosistçma nevar 

pilnvçrtîgi darboties, trûkstot minerâlajâm barîbas vielâm. Kûdras augsnç koku saknes 

nesniedzas dziïâk par 40 cm un starp augsni un purva minerâlo pamatslâni izveidojas 

prâvs, nereti vairâkus metrus, pârrâvums. Neskatoties uz to, augstraþîgi meþi Latvijâ 

sastopami arî uz dziïas kûdras gruntîm. Vçl vairâk – arî sausâs vasarâs (1963., 1964., 

1975., 1976., 2002.g.) kûdrûdeòos pa aptuveni vienu metru dziïiem grâvjiem 

nepârtraukti plûda ûdens, kaut arî tanî paðâ laikâ daudzi dabiskie strauti un upîtes ar 

3–4 m dziïâm gultnçm bija pilnîgi sausi. Lîdz ar to neizbçgams ir jautâjums – kur 

rodas meþa izdzîvoðanai vajadzîgais ûdens Par meþa pârpurvoðanâs cçloni joprojâm 

nereti uzskata apstâkli, ka Latvijâ nokriðòu daudzums 1,5–2,0 reizes pârsniedz iztvaikoðanu. 

Tajâ paðâ laikâ netiek òemts vçrâ, ka ðâda fakta gadîjumâ pârmitro meþu 

sastopamîbai bûtu pozitîvi jâkorelç ar nokriðòu daudzumu, bet negatîvi ar iztvaikoðanas 

râdîtâjiem, taèu korelatîvâ sakarîba starp iztvaikojuðo nokriðòu daudzumu un 

pârmitro meþu îpatsvaru meþsaimniecîbâs ir diametrâli pretçja gaidîtajai. Lîdz ar to 

cçlonis ir pavisam citâds – teritorijâs ar vâji drençtâm augsnçm un nelielu zemes 

virsmas slîpumu pârmitrinâjuma cçlonis varçtu bût t.s. bruto samitrinâjums, ko aprçíina, 

no nokriðòiem atskaitot virszemes noteci. Bruto samitrinâjums tâdçjâdi ir pazemes 

noteces un iztvaikoðanas summa un raksturo augiem pieejamo ûdens daudzumu. 

149


Izbraukuma sçdes dalîbnieki tika iepazîstinâti arî ar vairâkiem citiem nozîmîgiem 

aspektiem meþu jomâ. Tâ, piemçram, uzskatâmi bija demonstrçjumi par jaunaudzçm, 

kurâs iestâdîti vairâk nekâ 2000 koku uz vienu hektâru – ðâda audze ir pârâk bieza un 

traucç koku augðanu. Lîdz ar to ir jâòem vçrâ fakts – ja koku vainags ir mazâks par 2 3 

no diametra, audze ir pârlieku bieza. 

Prof. P. Zâlîtis iepazîstinâja arî ar daudzâm citâm „meþu îpatnîbâm”, kas lielâkoties 

zinâmas tikai augstas klases meþu speciâlistiem. 

Izbraukuma sçde tika lîdzfinansçta no Zemkopîbas ministrijas subsîdiju projekta 

„Diskusiju un zinâtnisko atziòu stimulçðana lauksaimniecîbas un meþsaimniecîbas 

nozarçs” lîdzekïiem. 

Sçdi atreferçja Ieva Sloka 

14. decembra sçde. Akadçmisko institûciju mainîgâ loma Latvijâ: izaicinâjumi 

un perspektîvas 

Sçdi sagatavoja Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïa un to vadîja LZA viceprezidents 

Juris Jansons. Kopumâ sçdes darbâ piedalîjâs ap 40 cilvçku, galvenokârt 

vadoðie pârstâvji no LZA, zinâtniskajiem institûtiem un augstâkâs izglîtîbas iestâdçm. 

Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas Zinâtnes departamenta direktore Dr. Maija 

Bundule referçja par sagatavotajiem grozîjumiem Zinâtniskâs darbîbas likumâ 

attiecîbâ uz zinâtnisko institûtu statusu un to tiesîbâm. Referâtus „Akadçmisko 

institûciju mainîgâ loma Latvijâ: izaicinâjumi un perspektîvas” nolasîja Latvijas 

Universitâtes zinâtòu prorektors akadçmiíis Indriíis Muiþnieks un Transporta un 

sakaru institûta prezidents LZA kor.loc. Igors Kabaðkins. 

Sçdç skartie pamatjautâjumi bija saistîti ar akadçmisko institûciju jçdziena 

traktçjumu un to identificçðanu Latvijâ, to juridisko statusu, attiecîgajiem aktuâlajiem 

likumdoðanas jautâjumiem un to ietekmi uz akadçmisko institûciju darbîbu, kâ arî ðo 

institûciju uzdevumiem, liekot uzsvaru uz pasaules tendencçm un to adaptâciju 

Latvijâ. Tâpat uzmanîba tika vçrsta uz izpratnes jautâjumiem, problçmâm, ar kâdâm 

ðodien nâkas saskarties nacionâlajai augstâkâs izglîtîbas sistçmai un attiecîgajâm 

institûcijâm kâ valsts, tâ privâtajâ sektorâ, kâ arî jaunâkajâm tendencçm politikas jomâ 

un nâkotnes izredzçm. Prezentâcijas un tâm sekojoðâs debates veicinâja viedokïu 

apmaiòu un izpratnes padziïinâðanos par akadçmisko institûciju lomu, to uzdevumiem 

un esoðajiem izaicinâjumiem. 

150

LZA SÇDES 

Universitâtçm jâspçj efektîvi darboties studijâs, zinâtnç, zinâðanu pârnesç, palîdzot 

sabiedrîbai. Zinâtniskâ darbîba augstskolâs ietver: promocijas darbu izstrâdi; fundamentâlos 

pçtîjumus; lietiðíos pçtîjumus; pçtîjumu rezultâtu izmantoðanu jaunu 

tehnoloìiju radîðanai; pçtîjumu rezultâtu un tehnoloìiju komercializâciju (inovâcijas); 

akadçmisko kolekciju un datubâzu izveidi, etalonu uzturçðanu; ekspertu atzinumu un 

sabiedrîbai nepiecieðamu zinâtòietilpîgu pakalpojumu sniegðanu; zinâtnes popularizçðanu; 

augstskolas zinâtniskajai darbîbai nepiecieðamâ materiâltehniskâ nodroðinâjuma 

izveidi un attîstîbu. Akadçmiíis I. Muiþnieks sava referâta lielu daïu veltîja 

virzîbai uz zinâtnes universitâti Latvijâ. Eiropas augstâkâs izglîtîbas telpâ mçs varam 

runât par maksimâli 1000 institûcijâm, kuras atbilst universitâtes statusam, bet tikai 18 

no tâm atbilst zinâtnes universitâtei. Plaða profila zinâtnes universitâte piedâvâ plaðu 

bakalaura programmu klâstu un augstâkâ lîmeòu, tai skaitâ doktora, studiju 

programmas. Noteiktâ laika periodâ, vidçji pa pieciem gadiem, tâs pieðíir 50 vai 

vairâk doktora grâdus gadâ vismaz 15 zinâtnes nozarçs. Specializçta zinâtnes 

universitâte piedâvâ plaðu bakalaura programmu klâstu un augstâkâ lîmeòa, tai skaitâ 

doktora, studiju programmas. Noteiktâ laika periodâ, vidçji pa pieciem gadiem, tâs 

pieðíir 10 vai vairâk doktora grâdus gadâ. Zinâtnes universitâtes dzîvo intensîvas 

konkurences apstâkïos. Atðíirîbâ no komercuzòçmumiem, kas sacenðas peïòas 

gûðanas nolûkâ vai par savu daïu vçrtîbas paaugstinâðanu, zinâtnes universitâtes 

sacenðas par augstâkâs kvalitâtes akadçmiskâ personâla piesaisti un lielâku zinâtniskâs 

darbîbas efektivitâti. Tâs tiecas arî pçc augstâkâs kvalitâtes, bet ne vienmçr pçc lielâkâ 

studentu skaita. 

LZA kor.loc. I. Kabaðkins savâ referâtâ pievçrsâs Transporta un sakaru institûta kâ 

privâtas augstskolas darbîbas îpatnîbâm un pieredzei. Institûts ir vienîgâ privâtâ 

augstskola Latvijâ, kurâ darbojas promocijas padome (telemâtikâ un loìistikâ). 

Institûts nesaòem nekâdu valsts budþeta finansçjumu. Institûts Daugavpilî ir izveidojis 

Latgales filiâli un Akadçmisko parku. Institûts ir piektais starp populârâkajâm 

augstskolâm Latvijâ 12.klaðu skolçnu vidû. 2001.–2006. gadâ institûts ir realizçjis 50 

pçtnieciskos projektus. 

Referâtiem sekoja vispârçja diskusija, kurâ kâ pirmais ar tematisku runu 

„Akadçmisko institûciju treðâ misija” uzstâjâs LZA kor.loc. Jânis Kristapsons, 

uzsverot zinâtnisko rezultâtu komercializâciju. Diskusijâ piedalîjâs: Daugavpils 

Universitâtes zinâtòu prorektors prof. Arvîds Barðevskis, Latvijas Lauksaimniecîbas 

universitâtes zinâtòu prorektors prof. Pçteris Rivþa, LU Latvieðu valodas institûta 

direktore LZA kor.loc. Ilga Jansone, LU Cietvielu fizikas institûta direktors 

akadçmiíis Andris Ðternbergs, Sociâlo tehnoloìiju augstskolas rektors akadçmiíis 

Juris Zaíis, Rîgas Tehniskâs universitâtes rektors akadçmiíis Ivars Knçts, Izglîtîbas 

un zinâtnes ministrijas parlamentârâ sekretâre LZA kor.loc. Tatjana Koíe 

Sçdi atreferçja Anda Âdamsone-Fiskovièa


LZA SENÂTA DARBÎBA 

SENÂTA SÇDES 

2006. gadâ notika 10 Senâta sçdes. 

LZA Senâta sçde 2006. gada 10. janvârî 

Senâts apstiprinâja balvu ekspertu komisiju lçmumus par LZA vârdbalvu un 

balvu jaunajiem zinâtniekiem pieðíirðanu. 

Senâts noklausîjâs ziòojumus: 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas dibinâðanas mçìinâjumi neatkarîgâs Latvijas laikâ 

(1918 – 1940) un Latvijas vçstures institûts (akadçmiíis Jânis Stradiòð); 

Latvijas vçstures institûta darbîba Latvijas Republikas un okupâcijas gados 

(akadçmiíis Jânis Bçrziòð); 

Latvijas vçstures institûta devums atjaunotajâ Latvijas valstî (akadçmiíis Andris 

Caune); 

Par Latvijas vçstures mâcîðanu skolâ (Dr.hist. Guntis Zemîtis). 

LZA Senâta svinîgâ sçde 2006. gada 14. februârî 

Latvijas Zinâtòu akadçmijai – 60 


Zinâtòu akadçmijas uzdevumi un vieta mûsdienu Latvijâ (akadçmiíis Juris 

Ekmanis); 

Latvijas Zinâtòu akadçmija: pretrunîgâ vçsture un nâkotnes skatîjums (akadçmiíis 

Jânis Stradiòð); 

LZA Senâts izteica viedokli par Latvijas vçstures mâcîðanu skolâs: 

Latvijas humanitâro zinâtòu institûti kopð Latvijas neatkarîbas atgûðanas ir 

uzsvçruði nepiecieðamîbu veltît prioritâru uzmanîbu Latvijas vçstures mâcîðanai skolâ, 

atgâdinot, ka Latvijas vçsture kâ atseviðís priekðmets ir ticis pasniegts skolâs 30.-tajos 

gados Latvijas Republikas neatkarîbas laikâ, bet ðî tradîcija zudusi lîdz ar Latvijas 

okupâciju. 

Latvijas Zinâtòu Akadçmijas Senâts izsaka atbalstu Izglîtîbas un zinâtnes 

ministres LZA korespondçtâjlocekles profesores I. Druvietes lçmumam par Latvijas 

152


vçstures kâ atseviðía priekðmeta mâcîðanu skolâ, uzskatot, ka ðis lçmums ir pamatots 

un balstîts uz mûsu sabiedrîbas un politiskâs dzîves situâcijas analîzi un pareizu 

izpratni. 

LZA Senâts uzskata, ka lçmums pieðíirt Latvijas vçsturei mâcîbu priekðmeta 

statusu nenozîmç tâs atrauðanu no Eiropas un pasaules vçstures konteksta, bet vienîgi 

rada priekðnoteikumus labâkai Latvijas vçstures apguvei un atseviðíu Latvijas novadu 

pagâtnes izpratnei. Mâcîbu priekðmeta konkrçtâ pasniegðana saistîbâ ar Eiropas un 

pasaules vçsturiskajiem notikumiem ir priekðmeta mâcîðanas metodes jautâjums, kas 

jâatstâj pedagogu ziòâ. Ïoti vçlams, lai vçstures skolotâji kursa pamatatziòas 

saskaòotu ar vçsturniekiem – zinâtniekiem. 

LZA Senâts uzskata, ka atzinumu par Latvijas vçstures kâ atseviðía priekðmetu 

mâcîðanu bûtu lietderîgi iestrâdât Latvijas Republikas normatîvajos aktos. 

LZA Senâta sçde 2006. gada 7. martâ 

Senâts noklausîjâs ziòojumu: 

Pirmie soïi molekulârajâ bioloìijâ: cilvçki, idejas, risinâjumi, perspektîvas 

(akadçmiíis Elmârs Grçns) 

Senâts pieðíîra LZA Lielo medaïu akadçmiíim Rihardam Kondratovièam un 

LZA ârzemju loceklim Trevoram Fennelam. 

Senâts iedibinâja A. Balklava vârdâ nosauktu balvu par izciliem sasniegumiem 

zinâtnes popularizçðanâ. 

LZA Senâta sçde 2006. gada 25. aprîlî 

Senâts noklausîjâs informâciju: 

Zinâtniskâs literatûras izdoðana Latvijâ un Latvijas Zinâtòu akadçmija (sakarâ ar 

izdevniecîbas “Zinâtne” 55 gadu jubileju) (Apgâda “Zinâtne” valdes priekðsçdçtâja 

Ingrîda Segliòa, projektu vadîtâja Ieva Jansone, direktore Ingrida Vâverniece) 

Par 7. ALLEA ìenerâlasambleju Krakovâ (akadçmiíi Juris Ekmanis, Jânis 

Stradiòð) 

Senâts apsprieda LZA pilnsapulcç izteiktos priekðlikumus (akadçmiíis Andrejs 

Siliòð) 

Senâts apstiprinâja LZA locekïu vakances 2006. gada vçlçðanâs 

Senâts nolçma: 

Izveidot darba grupu jaunu LZA locekïu vçlçðanu procedûras optimizçðanai ðâdâ 

sastâvâ: J. Jansons (priekðsçdçtâjs), T. Jundzis, J. Kristapsons. 

153


LZA Senâta sçde 2006. gada 23. maijâ 

Senâts apsprieda: 

Nacionâlâs attîstîbas plânu (Sabiedrisko pakalpojumu regulçðanas komisijas 

Padomes loceklis Dr.sc.ing. Edvîns Karnîtis, akad. Ivars Kalviòð, akad. Tâlis Millers) 

Senâts nolçma: 

Izsludinât LZA vârdbalvu konkursu 2007. gadam. 

LZA Senâta sçde 2006. gada 20. jûnijâ 


Latvija Eiropas zinâtnes telpâ (Eiropas Perspektîvo tehnoloìiju institûta Seviïâ 

pârstâvis Jans Kozlovskis (Jan Kozlovsky) 

Rîgas apbûves aktualitâtes (koncertzâle Rîgâ, LZA kvartâla apbûve, u.c.) 

(akadçmiíis Jânis Krastiòð) 

Informâcija par piedalîðanos Krievijas ZA pilnsapulcç (akadçmiíis Elmârs Grçns) 

Senâts apstiprinâja: 

E.Gudrinieces balvas jaunajiem zinâtniekiem nolikumu. 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Terminoloìijas komisijas nolikumu. 

LZA Senâta sçde 2006. gada 12. septembrî 


“Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbas mçría un struktûrpolitikas atbilstîba” (LZA 

korespondçtâjlocekle Raita Karnîte) 

Senâts izvirzîja: 

LR Ministru kabineta balvai zinâtnç akadçmiíi Ivaru Kalviòu par darbu kopu 

“Oriìinâlu zâïu izstrâde un ievieðana klîniskajâ praksç”. 

Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas (Fçliksa) balvai LZA korespondçtâjlocekli 

Vilni Zariòu par devumu Latvijas filozofijâ un jaunâs filozofu paaudzes audzinâðanâ. 

Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas veicinâðanas balvai jaunos zinâtniekus: 

Renâti Blumbergu par monogrâfiju “Lîbieði dokumentos un vçstulçs” un Andri 

Sprûdu par darbu “Krievijas biznesa elite un Baltija 20. gs. 90. gados”. 

154


LZA Senâta sçde 2006. gada 10. oktobrî 


“Divatomu molekulu struktûra un dinamika: jauni rezultâti” (LZA korespondçtâjloceklis 

Ruvins Ferbers) 

“Pârmantotie audzçji – vçzi var paredzçt un izârstçt” (LZA korespondçtâjlocekis 

Jânis Gardovskis) 

Informâciju par LZA jauno locekïu kandidâtiem un apstiprinâja kandidâtu sarakstu 

2005.gada LZA jaunu locekïu vçlçðanâm 

LZA Senâta sçde 2006. gada 14. novembrî 

Senâts apsprieda jaunievçlamo LZA locekïu kandidatûras un izstrâdâja 

ieteikumus LZA pilnsapulcei ðajâ jautâjumâ. 

Senâts apsprieda LZA goda locekïu kandidatûras. 

Senâts nolçma, pamatojoties uz Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas sçdes 

12.oktobra lçmumu, pieðíirt LZA goda doktora grâdu vçsturç (Dr.h.c.hist.) Zigrîdai 

Apalai un, pamatojoties uz Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas sçdes 

20.oktobra lçmumu, pieðíirt LZA goda doktora grâdu íîmijâ (Dr.h.c.chem.) 

Mihkelam Veidermâ. 

2006. GADÂ PIEÐÍIRTIE ATZINÎBAS RAKSTI 

2006. gadâ Senâts pieðíîra Atzinîbas rakstus: 

Akadçmiíim Anatolijam Bïugeram par mûþa devumu medicînas zinâtnes 

attîstîðanâ Latvijâ (26.jûnijâ) 

Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas prezidentam Feliksam Ungeram par 

devumu Latvijas integrâcijâ Eiropas zinâtnç un kultûrâ (10.oktobrî) 

Dr.hist. Leo Dribinam par etnisko un nacionâlo attiecîbu pçtîjumiem un devumu 

sabiedrîbas integrâcijâ (10.oktobrî) 

Akadçmiíim Edmundam Lukevicam par izciliem sasniegumiem organiskajâ 

íîmijâ (14.decembrî) 

155


ZINÂTNISKIE ZIÒOJUMI SENÂTA SÇDÇS 2006. GADÂ 

10. janvârî 

LZA îstenais loceklis Jânis Stradiòð 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas dibinâðanas mçìinâjumi neatkarîgâs 

Latvijas laikâ (1918–1940) un Latvijas vçstures institûts 

Pirms runât par Latvijas vçstures institûtu, kuram parît aprit 70 gadu, gribu runât 

par ðî institûta dibinâðanu LZA veidoðanas kontekstâ. 

Latvijas Republikas (1918–1940) oficiâlajâ likumdoðanâ Latvijas Zinâtòu 

akadçmijas vârds pirmo un vienîgo reizi parâdâs 1936. g. 14. janvâra “Likumâ par 

Latvijas Vçstures institûtu”, kura 8. pantâ sacîts, ka “dibinoties Latvijas Zinâtòu 

akadçmijai, Vçstures institûts ieies tajâ kâ viòas pirmâ sastâvdaïa”, Latvijas ZA lîdz 

1940. gadam netika nodibinâta, bet Latvijas vçstures institûtu – tâ pirmo sastâvdaïu – 

dibinâja 1936. g. janvârî. Jâpiebilst, ka pçc 1934. g. 15. maija apvçrsuma, kad Saeimas 

darbîba bija pârtraukta, valsts likumus izdeva Ministru kabinets (konkrçto likumu 

parakstîja Ministru prezidents K. Ulmanis un izglîtîbas ministrs A. Tentelis). 

Referâtâ izsekoti Latvijas Zinâtòu akadçmijas dibinâðanas mçìinâjumi ðajâ laika 

posmâ. Pirmo reizi par Latvieðu zinîbu akadçmiju ir runâjis Maskavas universitâtes 

maìistrants Pauls Dâle lekcijâ Maskavas Politehniskajâ muzejâ 1916. g. februârî, 

ieteicot ðâdu akadçmiju dibinât iecerçtâs vienotâs Latvieðu augstskolas ietvaros 

(augstskola bija iecerçta kâ trejâda tipa iestâþu apvienojums: 1) tautas augstskolas, 

2) nacionâlâ augstskola (universitâte) un 3) latvieðu zinîbu akadçmija). 1918. g. 

30. novembrî dibinâtâs Latvieðu Akadçmiskâs savienîbas mçríu skaitâ iekïauta – “tîri 

zinâtnisku jautâjumu atrisinâðana, lai tâ varbût liktu pamatu nâkamai Latvijas Zinâtòu 

akadçmijai”. 

1920. g. pçc Latvijas Augstskolas sekretâra doc. P. Dâles ierosinâjuma pie 

Izglîtîbas ministrijas izveidota Zinâtòu komiteja (prezidents – prof. J. Endzelîns, 

sekretârs – prof. E. Lejnieks, locekïi – profesori K. Balodis, E. Felsbergs, R. Krimbergs, 

L. Kundziòð, E. Laube, 

P. Ðmits, vçlâk arî V. Purvîtis un Jâz. Vîtols), kas oficiâli darbu sâka 1921. g. 

1. oktobrî. Ðai komitejai (akadçmijai) uzdota zinâtniskâs terminoloìijas izstrâde, 

grâmatu recenzçðana, augstskolu un muzeju, Moricsalas dabas rezervâta pârraudzîba, 

universitâtes docçtâju algu un kvalifikâcijas diferencçðana. Taèu jau 1922.g. toreizçjais 

finanðu ministrs Ringolds Kalnings taupîbas reþîma dçï komiteju svîtroja no 

valsts izglîtîbas budþeta. 

Par LZA dibinâðanu vçlâkajos gados iestâjâs – rakstos un parlamenta runâs – prof. 

P. Zâlîte (1923), J. Rainis (1927), prof. A. Tentelis (1927), prof. K. Balodis (1929). 

156


Impulsus deva Norvçìijas ZA reorganizçðana un J. Raiòa Baltkrievijas brauciens 

(1926). Raiòa dienasgrâmatâs pavîd doma, ka izglîtîbas ministrs Arv. Kalniòð varçtu 

Rainim piedâvât dibinâmâs ZA priekðsçdçtâja vietu (1925. g. 17. jûnijâ). 

Taèu daþâdu iemeslu dçï valsts subsidçtas ZA dibinâðana uz priekðu nevirzîjâs un 

1932. g. 23. maijâ tika atklâta privâta zinâtòu akadçmija ar Rîgas Latvieðu biedrîbas 

Zinâtòu Komiteju (Academia Scientiarum Latviensis, SRL), kas darbojâs lîdz 1940. g. 

5. jûlijam (vadîja prof. P. Ðmits, no 1938. g. – prof. J. Endzelîns). 

1935. g. oktobrî K. Ulmanis atgriezâs pie domas par valstiskas Latvijas ZA 

dibinâðanas laikraksta “Brîvâ Zeme” redakcijas gada sapulcç (“vçstures pçtîðanas 

institûts varçtu nozîmçt pirmo mazo istabiòu zinâtòu akadçmijas 

nâkotnç”). 1935. g. 30. oktobrî 1. Baltijas valstu Intelektuâlâs sadarbîbas konference 

Kauòâ savâ rezolûcijâ ieteica visâm Baltijas valstîm dibinât savas zinâtòu akadçmijas. 

1938. g. aprîlî tika nodibinâta Igaunijas ZA, bet Lietuvâ 1939. g. 1. janvârî 

organizçts A. Smetonas Lituânistikas institûts, uz kura pamata 1941. g. izveidoja 

Lietuvas PSR ZA. Latvijâ bez Vçstures institûta tika iecerçts dibinât vçl Zemes 

bagâtîbu pçtîðanas institûtu, Valodas un folkloras institûtu (uz Valodas krâtuves un 

Folkloras krâtuves bâzes), Dabzinâtòu institûtu un pçc tam ðîs institûcijas kopâ ar 

RLB ZK apvienot Latvijas Zinâtòu akadçmijâ. Taèu ieceres îstenoðana objektîvi un 

subjektîvi aizkavçjâs (ko vçlâk prof. L. Slaucîtâjs kvalificç kâ Ulmaòa valdîbas 

kïûdu). Ðâda jaukta tipa zinâtòu akadçmija – “personâlâ” ZA saistîbâ ar pçtnieciskiem 

institûtiem – Latvijâ nodibinâta tomçr netika. Nav arî tieðu liecîbu, ka K. Ulmanis 

bûtu izteicis gatavîbu legalizçt tieði RLB Zinâtòu komiteju par valsts nacionâlo 

zinâtòu akadçmiju. 

K. Ulmaòa autoritarâs valdîðanas laiks, saimnieciskâ ziòâ veiksmîgs, neveicinâja 

vçrienîgu intelektuâlo atmosfçru, bet lielâ mçrâ nomâca ar vadonîbas kultu un lîdz ar 

to pârçjo cilvçku bezpersonîbu. K. Ulmanim bija daudz ieceru, zinâtòu akadçmija 

neðíita prioritâte, viòð vilcinâjâs,ïaujot lietai “norûgt” – un lîdz ar to nokav 

ç j a ieceres îstenoðanu pilnâ apjomâ. Lîdz 1940. gadam Latvija pilntiesîgu zinâtòu 

akadçmiju neieguva. 

Diskutçtas iespçjamâs zinâtòu akadçmijas koncepcijas, procesa stihiskais raksturs 

un varas attieksme pret zinâtni ðajâ laikmetâ. 

157


LZA îstenais loceklis Jânis Bçrziòð 

Latvijas Vçstures institûta darbîba Latvijas Republikas un okupâcijas 

gados 

1936. gada 14. janvâra likuma par Latvijas vçstures institûtu 2. pantâ norâdîts, ka 

institûta uzdevums ir latvieðu un vispârîgâs vçstures notikumus pçtît nacionâlisma un 

patiesîbas garâ. Ko tajos gados nozîmçja “nacionâlisma garâ” ir skaidrojis LVI 

vicedirektors prof. A. Ðvâbe, kas reizç arî bija pirmais LU Latvijas vçstures katedras 

vadîtâjs (no 1936. g.) un 1937./38. mâcîbu gadâ pirmo reizi Filoloìijas un filozofijas 

fakultâtç sâka lasît sistemâtisku latvieðu vçstures kursu. Tas tika saprasts tâ, ka katras 

politiski organizçtas zemes pçtniecîbai jâsâkas ar tâs pirmiedzîvotâju un tautas 

vairâkuma vçsturiskajiem likteòiem. Jâpçta nevis kâ lîdz ðim no kolonizatoru, bet no 

latvieðu tautas viedokïa. Latvieðu zemnieks tiek iecelts “historiogrâfijas saulîtç” – tai 

vietâ, kur lîdz ðim atradâs muiþnieks. Ðâda likuma prasîba nepelna negatîvu 

vçrtçjumu, jo nebût netraucç vçstures objektîvu izpçti un ïauj celt iedzîvotâju 

nacionâlo paðapziòu. 

Jaundibinâtâ institûta kadri veidojâs tâ, ka pusi iecçla Ministru kabinets, otra puse 

tika ievçlçta un pçc tam apstiprinâta Ministru kabinetâ. Starp pirmajiem institûta 

pçtniekiem bija prof. Fr. Balodis, ìen. M. Peniíis, privâtdocents J. Bçrziòð, prof. 

A. Spekke, A. Tentelis, A. Ðvâbe, R. Vipers, J. Rancâns, E. Dunsdorfs u. c. Institûta 

direktors bija A. Tentelis, ìenerâlsekretârs – M. Stepermanis. Zinâtniskajiem darbiniekiem 

bija laba izglîtîba un valodu zinâðanas. Neòemos izvçrtçt ðo zinâtnieku 

devumu, tas lîdz ðim nav darîts, bet ðajos gados tika likti pamati akadçmiskai Latvijas 

vçstures pçtniecîbai, sâkts Latvijas vçstures avotu vâkðanas un apstrâdes darbs. Tika 

izdoti fundamentâli vçstures avotu krâjumi. 

Vçstures pçtniecîbas tçmas – cîòa pret vâcu iebraucçjiem 13. gs., par seno Kursu, 

Jersiku, Tâlavu, sçïiem, kurðiem, zemgaïiem, lîbieðiem, par cilðu tiesîbâm un 

Kurzemes hercogisti. 

Arheologi izvçrsa arheoloìijas pieminekïu sistemâtisku reìistrâciju, organizçja 

daþâdu periodu objektu izrakumus, ieguva jaunas atziòas par iedzîvotâju nodarboðanos 

un to etnisko piederîbu. Parâdîjâs arheologu publikâcijas. Fr. Balodis uzrakstîja darbu 

“Latvieðu senvçsture”. 

Kad nodibinâja Latvijas vçstures institûtu, valstî darbojâs tikai daþi profesionâli 

etnogrâfi. Par tâdu minams arî LVI kârtçjais biedrs – prof. P. Ðmits. Taèu par 

etnogrâfijas problçmâm rakstîja arî citi institûta darbinieki. 

1936. gadâ institûts nodibinâja savu grâmatu apgâdu, 1937. gadâ sâka izdot 

“Latvijas Vçstures Institûta Þurnâlu”, veidoja savu bibliotçku. Veidojâs starptautiskie 

sakari ar kaimiòu valstîm. 1937. gada 16.–20. augustâ LU kopâ ar LVI noorganizçja 

Baltijas vçsturnieku 1. konferenci, kurâ piedalîjâs 326 dalîbnieki, no tiem 141 

158


ârzemju. Latvijas vçstures institûts îsâ laikâ izauga par Eiropas lîmeòa zinâtnisku 

iestâdi. Vadonîbas laikmetâ, protams, arî publikâcijâs bija politizâcijas elementi, 

izpaudâs pagâtnes romantizçðana. Arheologa Fr. Baloþa romantisms zinâmâ mçrâ 

atgâdinâja jaunlatvieðu kustîbas gados sastopamo. Institûts deva meslus K. Ulmaòa 

glorificçðanai, taèu pamatâ zinâtnieki publicçja objektîvus vçstures pçtîjumus. 

Pirmajâ padomju okupâcijas gadâ sâkâs LVI reorganizâcija. Nacistu okupâcijas 

laikâ LVI tika pârveidots par vçstures krâtuvi, padomju laika direktoru J. Liekni 

noðâva. 

1945. gadâ otrâs padomju okupâcijas vara institûta darbîbu atjaunoja un par tâ 

direktoru nozîmçja M. Stepermani. No 1946. gada institûts darbojâs LPSR Zinâtòu 

akadçmijas sastâvâ. Institûtam bija trîs galvenie pçtniecîbas virzieni: Latvijas vçsture, 

arheoloìija un etnogrâfija. Pçtniecîbai bija jânotiek oficiâlâs ideoloìijas un 

metodoloìijas ietvaros. 

Lai ideoloìiski institûtu nostiprinâtu, daïa vçsturnieku ieradâs no PSRS: V. Doroðenko, 

A. Drîzulis, J. Krastiòð, K. Strazdiòð, J. Zutis. Viens no pieredzçjuðâkajiem 

padomju vçsturniekiem bija J. Zutis. Blakus iebraukuðajiem vçsturniekiem strâdâja 

vietçjie zinâtnieki, kam nebija sveðas LVI 30. gadu pçtniecîbas tradîcijas 

(M. Stepermanis, T. Zeids, J. Zemzaris, A. Altements, B. Breþgo). Institûta attîstîbai 

kadru jautâjuma risinâðanâ vispateicîgâkais bija laiks, kad par direktoru strâdâja 

A. Drîzulis (1963–1970). Viòð nevadîjâs pçc darbinieku biogrâfijâm, bet skatîjâs uz 

viòu profesionalitâti, un, ja bija nepiecieðams, pçtniekus aizstâvçja. Tâ, piemçram, 

tikai pateicoties A. Drîzulim, institûtâ varçja strâdât ievçrojamais arheologs 

J. Graudonis. 

Vispirms tika izdota Latvijas PSR vçsture, kas saturçja jaunâs politiskâs 

pamatnostâdnes, pçc kurâm vadîjâs arî turpmâkajos gados. Institûta darbîbâ 

parâdîjâs raksturîga iezîme – visu laiku norisinâjâs nopietns darbs ar vçstures 

pirmavotiem. 

Feodâlisma un kapitâlisma vçstures nodaïu darbinieki Latvijas historiogrâfijâ ir 

atstâjuði paliekoðus kolektîvus darbus, tâdus kâ “Feodâlâ Rîga”, “Kapitâlistiskâ Rîga”, 

“Latvijas ekonomiskâs vçstures apcerçjumi” un daudzus citus. T. Zeida vadîbâ tika 

sagatavoti pirmie divi J. K.Broces “Monumente” materiâlu sçjumi. Jâmin vairâku 

zinâtnieku uzvârdi, kuru darbi arî nâkotnç krâðòos Latvijas historiogrâfiju: B. Breþgo, 

V. Doroðenko, M. Stepermanis, Dz. Liepiòa, H. Strods, M. Svarâne, J. Zutis, T. Zeids, 

L. Balevica, M. Kozins, A. Mieriòa, Dz. Ozoliòa, B. Vilka u. c. 

Institûtâ darbojâs vçl Padomju sabiedrîbas vçstures nodaïa, kur politizâcija bija 

spçcîgâka, bet arî tur bija vçrojami pozitîvi rezultâti: T.Vilciòa vadîbâ Latvijâ aizsâkâs 

pirmie pçtîjumi socioloìijâ, tika radîti veiksmîgi darbi zinâtnes vçsturç, pçtîjumi par 

latvieðu formçjumiem padomju armijâ. 80.gados darbu sâka Attîstîtâ sociâlistiskâs 

159


sabiedrîbas vçstures nodaïa, kas bija vçl politizçtâka. Ðodien tomçr vajag saprast, ka 

bez ðîm nodaïâm institûts vispâr nebûtu varçjis darboties. 

Arheoloìijas nodaïa pâròçma 30. gadu pçtniecîbas tradîcijas. Daudzi arheologi 

bija emigrâcijâ, daþi (R. Ðnore) apcietinâti, bet turpinâja strâdât viòu skolnieki. 

Redzamu vietu nodaïas darbâ ieòçma Fr. Baloþa skolniece E. Ðnore. Darbâ iesaistîjâs 

J. Graudonis, Ç. Mugurçviès, Fr. Zagorskis, Â. Stubavs u.c. Laikâ no 1946. lîdz 1959. 

gadam notika arheoloìisko pieminekïu apzinâðana un pakâpeniski izvçrsâs izrakumi. 

1959. gadâ J. Apals, izmantojot akvalangu, atklâja jaunu Latvijas arheoloìijas pieminekïu 

kategoriju – klâstu mîtnes vai ezerpilis. 1960.–1974. gadâ notiek intensîvi 

Daugavas spçkstacijas appludinâtâs zonas arheoloìiskie pçtîjumi. No Aizkraukles lîdz 

Pïaviòâm tika izpçtîti 40 arheoloìiskie pieminekïi un tie norâdîja, ka ðis apvidus ir 

bijis nepârtraukti 4000 gadu garumâ apdzîvots. No 1966. lîdz 1975. gadam tika pçtîta 

Rîgas HES appludinâmâ zona, kurâ atradâs vairâk nekâ 50 arheoloìisko pieminekïu. 

Tie bija plaðâkie izrakumi Latvijas arheoloìijas vçsturç. 1969. gadâ arheoloìisko 

pçtniecîbu Rîgâ pâròçma A. Caune. Viòam izdevâs pilsçtas arheoloìisko pçtniecîbu 

nostâdît uz starptautiski atzîtiem pamatiem. No 1975. lîdz 1990. gadam arheologi savâ 

darbîbâ centâs aptvert visu Latvijas teritoriju. Notika Âraiðu ezerpils rekonstrukcija. 

Ðajos gados tika publicçtas daudzas monogrâfijas, no kurâm ne mazums ir 

populâras arî ârzemçs. Speciâli jâatzîmç padomju gadu lielâkais apkopojoðais darbs 

“Latvijas PSR arheoloìija” (R., 1974. – 374. lpp.). 

50. gadu beigâs pçc PSRS Etnogrâfijas institûta antropoloìijas aspirantûras 

beigðanas LVI darbu uzsâka R. Denisova, kas savâca unikâlu antropoloìisko materiâlu, 

izaudzinâja jaunos antropologus un izveidoja sava virziena pçtniecîbas skolu. 

Viòas vadîtâ laboratorija strâdâja pie vissenâko Latvijas iedzîvotâju etnoìençzes 

problemâtikas. Laboratorijas zinâtnieki deva plaðu publikâciju klâstu. R. Denisovas 

pçtîjumi apkopoti darbos “Seno baltu antropoloìija” – R., 1975. – 403.lpp. un 

“Latvieðu etnoìençze” (R., 1977. – 360. lpp.). 

Etnogrâfijas nodaïa savu darbîbu izvçrsa M. Stepermaòa vadîbâ (1956–1961). 

Tika pâròemtas 30. gadu tradîcijas. Darbs risinâjâs, balstoties uz pirmavotiem. Pçtîja 

iedzîvotâju tradicionâlos nodarboðanâs veidus, lietiðío mâkslu, tradicionâlâs kultûras 

jomas, sadzîvi, çkas, iekârtas, priekðmetus, zemnieku ìimenes. 

Notika ikgadçjâs ekspedîcijas, tâdçjâdi tika vâktas un pasargâtas no iznîcîbas 

daudzas vçsturiskas liecîbas. Ðo nodaïu veiksmîgi vadîja S. Cimermanis (1971–1995). 

Paðreiz ir savâkts ïoti plaðs etnogrâfisko ziòu arhîvs. Nodaïa saskârâs ar ideoloìisko 

iestâþu prasîbu pçc sociâlistiskâ perioda iedzîvotâju kultûras pçtîjumiem. Nodaïas 

pçtnieki arî ðo uzdevumu veica zinâtniskâ lîmenî. Vçrtîgas monogrâfijas ir devuði 

daudzi pçtnieki: A. Alsupe, L. Dumpe, S. Cimermanis, L. Jefremova, M. Slava, 

A. Zavarina u. c. 

160


Kopumâ Latvijas vçstures institûts padomju darbîbas gados, neskatoties uz 

valdoðajâm ideoloìiskajâm prasîbâm, ir devis daudz nezûdoðu zinâtnes vçrtîbu. 

LZA îstenais loceklis Andris Caune 

Latvijas vçstures institûta darba rezultâti beidzamos 10 gados (1996– 

2006) 

Latvijai 1991. g. atgûstot neatkarîbu, tika atjaunots institûta sâkotnçjais 

nosaukums – Latvijas vçstures institûts. Pirmie pieci gadi bija darbîbas pârveidoðanâs 

laiks, bija arî neparedzçti institûta darba satricinâjumi, bija pat nonâcis lîdz tam, ka 

kolektîvs saðíçlâs un institûta turpmâkâ pastâvçðana tika apdraudçta. Izmaiòas 

pozitîvâ virzienâ sâkâs ar 1996. gadu. No ðî laika ir notikusi institûta darbinieku 

saliedçðanâs, apvienoðanâs darbam, kopîgiem mçríiem un uzdevumiem. Neskatoties 

uz mûsu valsts lîdzðinçjo nepietiekamo finansçjumu zinâtnei pçdçjos 10 gados, 

institûtâ ir veikts apjomîgs vçstures problçmu pçtîðanas darbs. Institûtam ir izveidojusies 

plaða sadarbîba ar pçtniecîbas iestâdçm ârzemçs. Desmit institûta zinâtnieki ir 

daþâdu ârzemju zinâtnisko biedrîbu (pavisam 28) biedri. LVI pçdçjos septiòos gados 

ir organizçjis 21 starptautisku zinâtnisku konferenci. Îpaði vçlçtos pieminçt sekmîgi 

organizçto 2001. g. Talsos notikuðo starptautisko dzintara pçtnieku konferenci un 

2005. g. Turaidâ rîkoto 8. Baltijas jûras zemju piïu pçtnieku konferenci. Tajâs 

piedalîjâs atbilstoði 20 un 40 pçtnieku no 10 un 15 valstîm. LVI darbinieki ðajâ laikâ ir 

nolasîjuði starptautiskâs konferencçs ârzemçs 90 referâtus. LVI izdevumos savus 

darbus regulâri publicç pieci pazîstami ârzemju zinâtnieki – mûsu akadçmijas ârzemju 

locekïi un reizç arî LVI korespondçtâjbiedri. Institûta darbinieki publicç arî savus 

rakstus ârzemju izdevumos. Pçdçjos 7 gados publicçti 176 raksti. LVI 28 darbinieki 

staþçjuðies ârzemju zinâtniskâs iestâdçs. LVI grâmatu apgâds publicçjis 8 grâmatas 

par Latvijas vçstures jautâjumiem angïu valodâ, vçl divas grâmatas: T. Bergas un 

F. Zagorska pçtîjumi izdoti Londonâ. 

LVI jau veic valstiskas nozîmes izpçtes uzdevumus. Plaði izvçrtusies sadarbîba ar 

Latvijas Vçsturnieku komisiju. LVI 6 darbinieki ir komisijas locekïi. Komisijas 

pçtîjumos ap 50% darbu izpilda institûta pçtnieki. LVI apgâds izdod komisijas rakstus, 

iespiesti jau 16 sçjumi. Organizç komisijas starptautiskâs zinâtniskâs konferences. 

LVI aktîvi piedalâs Letonikas valsts programmas izpildç, veicot pçtîjumus plaðâ 

salîdzinoðâ aspektâ Eiropas notikumu kontekstâ. Sekmîgi tiek pildîti Latvijas Zinâtnes 

Padomes apstiprinâtie pçtniecîbas granti. LVI sadarbojas ar Rîgas, Jçkabpils, Cçsu, 

Siguldas, Saldus, Valmieras un Ventspils pilsçtu domçm, konsultç un sniedz 

metodisku palîdzîbu LR Kultûras ministrijas muzejiem un iestâdçm. LVI nodroðina 

glabâðanu, papildinâðanu un zinâtnisko izmantoðanu 4 valsts nozîmes unikâlu kultûras 

161


vçrtîbu kolekcijâm – t.i. arheoloìisko, etnoloìisko, paleoantropoloìisko materiâlu un 

dendrohronoloìisko paraugu krâjumiem. 

Institûtâ darbojâs divas vçstures nodaïas, arheoloìijas, etnoloìijas nodaïas, antropoloìijas 

un dendrohronoloìijas laboratorijas un èetras vçstures materiâlu krâtuves. 

LVI ir augsti kvalificçti pçtnieku kadri. Institûtâ strâdâ 40 zinâtnieki, no tiem 28 

doktori un habilitçtie doktori, 6 doktoranti. Kopð 1991. g. LVI ir sagatavoti 24 doktori 

un 4 habilitçtie doktori. Darbu sekmîgi turpina 7 valsts emeritçtie zinâtnieki. 

Paðreizçjais institûta akadçmiskâ personâla vidçjais vecums ir 46 gadi. No LVI 

darbiniekiem 7 ir Latvijas ZA îstenie locekïi, 1 goda loceklis, 2 koresponçtâjlocekïi, 2 

goda doktori. Par sava darba rezultâtiem institûta darbinieki ir apbalvoti ar 45 

prçmijâm un balvâm. 

Par Latvijas vçsturi un tâs pçtîðanu ârzemçs sprieþ nevis pçc laikrakstu 

publikâcijâm, lai cik tâs publicistiski bûtu spoþas, bet gan pçc zinâtniskajos izdevumos 

un konferencçs aprobçtiem rakstiem. Lai nodroðinâtu institûta darbinieku sagatavoto 

rakstu un monogrâfiju izdoðanu, jau 1991. gadâ LVI atjaunoja institûta 1936. gada 

statûtos paredzçto un 1936. gadâ dibinâto grâmatu apgâdu un “Latvijas Vçstures 

Institûta Þurnâla” izdoðanu. Apgâds savu darbîbu reâli uzsâka tikai 1994. gadâ ar 

pirmâs grâmatas izdoðanu, tâ bija Induïa Roòa un Artura Þvinkïa sastâdîtais 

dokumentu krâjums “Kârlis Ulmanis trimdâ un cietumâ”. Ðîs grâmatas izdoðana it kâ 

simboliski sasaistîja abus Latvijas vçstures institûta apgâda darbîbas posmus. Pçc 

Valsts un ministru prezidenta Kârïa Ulmaòa ierosmes un ar viòa atbalstu tika dibinâts 

1936. gadâ LVI un tâ apgâds. Pçc 50 gadiem atsâkot apgâda darbîbu, pirmâ izdotâ 

grâmata bija veltîta prezidentam Kârlim Ulmanim. 

Ar katru nâkamo gadu institûta apgâda klajâ laisto grâmatu skaits pakâpeniski 

pieauga. Sâkot ar 1995. gadu, institûts no izdevniecîbas “Zinâtne” pâròçma arî 

“Latvijas Vçstures Institûta Þurnâla” izdoðanu. Jau 1996. gadâ bez þurnâla 4 

burtnîcâm klajâ tika laistas piecas grâmatas un broðûras. Beidzamos gados apgâds 

katru gadu izdod 11–14 grâmatas un broðûras. Ðodien LVI apgâds ir kïuvis par 

galveno nacionâlâs vçstures zinâtnes oriìinâlliteratûras un vçstures avotu izdevçju 

Latvijâ. Kopumâ ir iznâkuði 57 “Latvijas Vçstures Institûta Þurnâla” numuri plus 

rakstu râdîtâjs par desmit gadiem, 4 kolektîvas monogrâfijas, 21 monogrâfija, 45 

rakstu krâjumi, 8 vçstures avoti, 12 disertâciju kopsavilkumi, kopumâ 148 izdevumi. 

Ðeit vçl bûtu jâmin 12 grâmatas, kuras no 1991. lîdz 2002. gadam sagatavojuði 

institûta darbinieki un izdevusi izdevniecîba “Zinâtne”. Tâtad institûts 15 savas 

darbîbas gados atjaunotajâ Latvijâ ir laidis klajâ 160 izdevumus. Kâ galvenie te bûtu 

jâmin vçstures avotu izdevumi: 3 J. K. Broces “Monumentes” sçjumi, vçl nelaiía 

T. Zeida lolojums; Indriía, Atskaòu un Vartberges Hermaòa hronikas, kuras 

sagatavojis izdoðanai un komentçjis prof. Ç. Mugurçviès; No NKVD lîdz KGB. 

Politiskâs prâvas Latvijâ 1940–1956. Rudîtes Vîksnes un Kârïa Kangera redakcijâ; 

162


Apjomîgie kopdarbi – divi sçjumi Latvijas 20. gadsimta vçsture no 1900. lîdz 

1940. g., kas uzrakstîti akadçmiía Valda Bçrziòa vadîbâ; Latvija 19. gadsimtâ, kuras 

atbildîgais redaktors akadçmiíis Jânis Bçrziòð; Latvijas senâkâ vçsture 9. g. t. pr. 

Kr. – 1200. g., kas ir LZA goda locekïa Jâòa Graudoòa vadîbâ izstrâdâtais darbs; Jâòa 

Stradiòa “Latvijas Zinâtòu akadçmija. Izcelsme. Vçsture. Pârvçrtîbas”. Rîga, 

“Zinâtne”, 1998. 

No rakstu krâjumiem – sçrijveida izdevumiem – jâmin jau populâri kïuvuðie. Pieci 

sçjumi “Arheoloìija un etnogrâfija”, kas izdoti turpinâjumâ jau iepriekðçjos gados 

izveidotajai sçrijai. Jaunizveidotâs sçrijas “Senâ Rîga” 5 sçjumi, “Latvijas viduslaiku 

pilis” 5 sçjumi, “Latvijas Vçsturnieku komisijas raksti” 16 sçjumi un “Latvijas 

vçsturnieki” 10 grâmatas. No rakstu krâjumiem kâ populârâkos gribçtos minçt 

“Latvijas zemju robeþas 1000 gados”, Kârlim Ulmanim 120. un 125. gadadienai 

veltîtos rakstu krâjumus. 

No angïu valodâ izdotajâm grâmatâm atzîmçsim institûta korespondçtâjbiedra 

profesora Andrieva Ezergaiïa monogrâfiju “Holokausts vâcu okupçtajâ Latvijâ”, 

dokumentu krâjumu par Latvieðu leìionâriem un dokumentus par vâcu okupâcijas 

gadiem Latvijâ. 

Daudz pieprasîtas no ârzemju bibliotçkâm un grâmatnîcâm ir Vçsturnieku 

komisijas rakstu 14 sçjumi, kas apkopo pirmajos seðos komisijas darba gada paveiktos 

pçtîjumus, un 2001. gadâ Talsos notikuðâs dzintara pçtnieku konferences referâtu 

krâjums. Sagatavots izdoðanai ir arî Turaidas piïu pçtnieku konferences rakstu 

krâjums. 

No institûta korespondçtâjbiedriem sagatavotajiem un LVI apgâda izdotajiem 

kapitâldarbiem jâmin profesora A. Ezergaiïa angliski sarakstîtâ grâmata par 

holokaustu un izdevums par leìionâriem latvieðu valodâ, kâ arî profesora Indriía 

Ðterna – “Latvijas vçsture 1180.–1290. gads – Krustakari” (Rîga, 2002). 

Te minçti tikai daþi galvenie institûta izdevumi – pilnîgs institûta apgâda publicçto 

grâmatu saraksts izdots atseviðíâ bibliogrâfiskâ râdîtâjâ 2004. gadâ. Institûta izdotâs 

grâmatas pieprasa daudzas ârzemju bibliotçkas (ASV, Vâcijâ, Anglijâ, Somijâ u.c.). 

Recenzijas par tâm parâdâs ârzemju zinâtniskajos þurnâlos. 

Nedaudz vârdu par “Latvijas Vçstures Institûta Þurnâlu”. 

Pateicoties LZA goda locekïa Jâòa Graudoòa ierosmei, 1991. gadâ tika atjaunots 

1936. gadâ dibinâtais “Latvijas Vçstures Institûta Þurnâls”. Viòð arî bija þurnâla 

galvenais redaktors lîdz 1998. gadam. No 1998. gada galvenâ redaktora pienâkumus 

pilda akadçmiíis A. Caune. Þurnâlam ir redakcijas padome, kurâ darbojâs desmit 

pazîstami Latvijas un latvieðu izcelsmes ârzemju vçsturnieki. Redakcijas padomi no 

2005. g. vada akadçmiíis J. Stradiòð. Visi þurnâlam iesniegtie raksti tiek recenzçti. 

Laikâ no 1991. lîdz 1996. gadam izdoti 57 þurnâla numuri, katrs 210–220 lpp. apjomâ. 

163


Publicçts ap 350 zinâtnisku rakstu un vairâk nekâ 100 sabiedrîbai lîdz ðim nezinâmi 

vçstures avoti ar zinâtniskiem komentâriem. Þurnâls regulâri recenzç ârvalstu 

izdevniecîbu piesûtîtâs grâmatas, tâ iegûstot starptautisku ievçrîbu un ceïot mûsu 

izdevniecîbas prestiþu. Zinâtnisko rakstu publikâcijas tagad aptver visas pçtîjumu 

jomas Latvijas un Baltijas vçsturç, arheoloìijâ, numismâtikâ, etnoloìijâ, folklorâ, 

mâkslas vçsturç. Þurnâli bez LVI darbinieku pçtîjumiem publicç arî citu ar vçstures 

zinâtni saistîtu iestâþu darbinieku, kâ arî ârzemju vçsturnieku darbus. 

“Latvijas Vçstures Institûta Þurnâls” kïuvis par prestiþu un iecienîtu vçstures 

pçtîjumu un avotu publikâcijas vietu vçstures pçtniekiem. Tas izplatâs ne vien Latvijâ, 

bet arî ASV, Anglijâ, Vâcijâ, Polijâ, Somijâ, Igaunijâ, Lietuvâ u.c. 

Nedaudz par mûsu tuvâkâs nâkotnes iecerçm: 

1. Tuvojas nobeigumam Latvijas 20. gs. vçstures III sçjums I. Ðneideres vadîbâ. 

2. 2006. gadâ tiks publicçts Broces 4. sçjums. 

3. 2006. g. atzîmçsim Dr.habil.hist. Annas Zariòas 80 gadu jubileju. Tiks izdota 

viòas monogrâfija par Salaspils lîbieðu kapulaukiem un 40 autorlokðòu plaðs jubilejas 

rakstu krâjums. 

4. Iznâks 1905. gada revolûcijas notikumiem veltîts plaðs rakstu krâjums J. Bçrziòa 

redakcijâ. 

5. Iznâks arî unikâls dokumentu krâjums, ko sagatavojusi Renâte Blumberga par 

lîbieðu materiâliem Somijas arhîvos. 

Dr.hist. Guntis Zemîtis 

Par Latvijas vçstures mâcîðanu skolâ 

Lçmums par Latvijas vçstures kâ atseviðía, obligâta mâcîbu priekðmeta mâcîðanu 

skolâ tika pieòemts jau Brîvîbas cîòu laikâ 1919. g. 8. decembrî, kad Tautas Padome 

pieòçma Likumu par Latvijas izglîtîbas iestâdçm. Nodaïâ “Skola”7. pantâ teikts: 

“Visâs Latvijas skolâs obligatorisku priekðmetu skaitâ uzòemami: latvieðu valoda.., 

Latvijas vçsture un Latvijas ìeogrâfija.” 

Latvijas vçsture kâ atseviðís priekðmets netika pasniegts okupâcijas periodâ, kad 

padomju ideoloìija bija vçrsta uz nacionâlâs un valstiskâs paðapziòas iznîcinâðanu, tâ 

vietâ veidojot “jauno vçsturisko kopîbu – padomju tautu”. 

Nav nejauðîba, ka Atmodas gados LTF izvirzîja prasîbu atjaunot Latvijas vçstures 

mâcîðanu skolâs, nodalot to no PSRS (îstenîbâ Krievijas) vçstures atseviðíâ mâcîbu 

priekðmetâ. Ðo pozîciju vienmçr aizstâvçjis arî LU Latvijas vçstures institûts un citi 

humanitârie institûti. 

164


1999. gada 21. maijâ, tika sasaukts LU Latvijas vçstures institûta Zinâtniskâs 

domes paplaðinâtajâ sçdç tika pieòemta rezolûcija, ka skolâs Latvijas vçsture jâmâca 

kâ atseviðís mâcîbu priekðmets. 

1999. 9. jûnijâ LZA Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas sçdç pieòemta lîdzîga 

rezolûcija (publicçta laikrakstâ “Zinâtnes Vçstnesis” 1999. gada 13. numurâ). 

LU vçstures institûta direktors publicçjis vairâkus rakstu (Latvijas vçstures 

mâcîðana skolâ// LZAV. A. – 1999, 53. sçj., Nr. 4./5./6. (603./604./605) 156.– 

158. lpp.; 

Latvijas humanitârie zinâtnieki par Latvijas vçstures mâcîðanu // Latvijas 

Universitâte. Latvijas Vçsture. Jaunie un jaunâkie laiki. 2004. Nr. 4 (56). 13.– 

16. lpp.). 

2004. un 2005. g. diskusija par veidu, kâ mâcît Latvijas vçsturi – integrçti, vai 

izdalot atseviðíâ priekðmetâ – atjaunojâs. Vairâki pedagogi un mâcîbu spçki, 

pretstatâ zinâtniekiem, pauda viedokli, ka Latvijas vçsture mâcâma integrçti. Kâ 

galvenie argumenti tika minçti: 

Latvijas jaunâ paaudze uztvers Latviju un pârçjo pasauli kâ divas daþâdâs 

orbîtâs riòíojoðas pasaules (G. Straube. Vçstures priekðmeta uzdevumi// Latvijas 

Universitâte. Latvijas Vçsture. Jaunie un jaunâkie laiki. 2004. Nr. 4 (56). 17. lpp.). 

Latvijas vçstures izdalîðana atseviðíâ priekðmetâ traucçs sabiedrîbas integrâciju; 

Vairos eiroskeptiíu skaitu; 

Latvijas vçsture pretstatâ pasaules vçsturei ir neinteresanta un neveicinâs 

jaunatnes interesi par to. 

LU Latvijas vçstures institûts arî ðobrîd aizstâv pozîciju, ka Latvijas vçsture 

ir jâmâca kâ atseviðís priekðmets, kâ galvenos argumentus minot: 

Latvijas jaunatnes zinâðanas Latvijas vçsturç vçrtçjamas kâ kritiskas, kas ir 

nopietns ðíçrslis patriotiskâs un valstiskâs apziòas izveidei; 

Latvijas vçstures izdalîðana atseviðíâ priekðmetâ nenozîmç tâs izrauðanu no 

pasaules un Eiropas konteksta; 

Latvijas vçstures izdalîðanai atseviðíâ priekðmetâ ir simboliska nozîme, kas 

seviðíi svarîgi, atjaunojot neatkarîbu pçc 50 okupâcijas gadiem; 

Latvijas vçsture mûsdienu Latvijâ nav tikai humanitâra disciplîna, bet asu 

politisko diskusiju objekts, 

Jâòem vçrâ, ka liela sabiedrîbas daïa, kas Latvijâ ieradusies pçckara gados, 

neizprot Latvijas vçsturi, ir negatîvi noskaòota pret Latvijas neatkarîbu un ðâdâ garâ 

iespaido jaunatni; 

Tas nav ðíçrslis integrâcijas procesam. 

165


Rezumçjums: 

Uzskats neizdalît Latvijas vçsturi kâ atseviðíu priekðmetu netiek balstîts uz mûsu 

sabiedriskâs un politiskâs dzîves konkrçtas situâcijas analîzi un izpratni. 

14. februârî 

LZA îstenais loceklis Juris Ekmanis 

Zinâtòu akadçmijas uzdevumi un vieta mûsdienu Latvijâ 

Ðodien mçs svinam zinâtnes svçtkus Latvijâ. Skaitlis 14 visos laikos ir saistîjies ar 

akadçmiju. 1936. gada 14. janvârî tika nodibinâts Latvijas vçstures institûts, 1946. 

gada 14. februârî notika Zinâtòu akadçmijas pirmâ sçde, 1992. gada 14. februârî 

pieòçma akadçmijas Statûtus. 60 gadu ir ilgs laiks, ðodien daudziem akadçmijas 

locekïiem gadu skaits ir mazâks par ðo jubilejas ciparu. Tas nozîmç, ka paaudzes ir 

nomainîjuðâs. 

Atcerçsimies, ka pirmie akadçmijas locekïi tika iecelti, daudzi no viòiem bija sava 

laika izcili zinâtnieki. Ðodien Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïa nosaukums daudz 

nozîmç arî ârpus Latvijas sabiedrîbas, un viòi tika ievçlçti lielos konkursos. 

Par akadçmijas misiju domâjot – pirms 60 gadiem tâ tika dibinâta uz augstskolu – 

Latvijas universitâtes un toreizçjâs Latvijas Lauksaimniecîbas akadçmijas bâzes. Lîdz 

1992. gadam akadçmija bija sava veida zinâtnes inkubators – radâs un nostiprinâjâs 

zinâtniskie kolektîvi un institûti. Tagad lielâko daïu no tiem akadçmija ir godîgi 

atdevusi atpakaï universitâtçm. Arî pçc 1992. gada akadçmija ir turpinâjusi jaunu 

zinâtnes centru dibinâðanu. Zinâtòu akadçmijâ savu inkubâciju ir izgâjis, piemçram, 

Starptautiskais Radioastronomijas centrs, kurð tagad ir Ventspils Augstskolas 

sastâvdaïa. Baltijas Stratçìisko pçtîjumu centru vada akadçmiíis Tâlavs Jundzis, ïoti 

nozîmîgo Zinâtòu akadçmijas Sertifikâcijas centru vada akadçmiíis Imants Matîss. 

Sekmîgi attîstas un tâlâk attîstîsies programma “Letonika”. 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas darbîba ir jâsadala divos posmos – lîdz 1992. gadam 

un pçc tam. Ðodien Latvijas Zinâtòu akadçmija ir viena no Eiropas zinâtnes 

sastâvdaïâm kâ augstâkâ lîmeòa ekspertu institûcija.Tâ gan likumdoðanas formâ, gan 

citos veidos pârstâvçta visâs Latvijas stratçìiskâs programmâs un aktivitâtçs, tâ ir 

pârstâvçta Eiropas Savienîbâ. Mums pat ir grûti atrast vajadzîgajâ daudzumâ 

pârstâvjus daþâdâs starptautiskâs programmâs. Visi akadçmijas locekïi par tâdiem ir 

kïuvuði sareþìîtâ ievçlçðanas procedûrâ, konkurss kïûst arvien lielâks. Piemçram, 

pagâjðgad tika ievçlçti tikai trîs jauni îstenie locekïi. Patîkami, ka jaunievçlçtie 

akadçmijas locekïi gados kïûst arvien jaunâki,un tas vieð zinâmu optimismu. Zinâtòu 

akadçmija ir iekïauta vienotajâ Latvijas zinâtnisko institûciju reìistrâ un strâdâ vienotâ 

166


zinâtnes sistçmâ. Lielâkâ daïa akadçmijas locekïu pârstâv kâdu no augstskolâm. Pçc 

1992. gada ievçrojami ir pieaudzis ekspertu arsenâls, palielinâjies nozaru skaits, klât 

nâkuðas tâdas nozares kâ biotehnoloìija, vides zinâtnes un materiâlzinâtnes íîmijâ, 

politoloìija, teoloìija un þurnâlistika humanitârajâs un sociâlajâs zinâtnçs. 

Vçl viena Zinâtòu akadçmijas sûtîba ir balvas, kuras LZA pieðíir gan pati, gan 

kopâ ar daþâdâm biznesa institûcijâm. Kopsummâ tâs ir 25 daþâdas balvas, kuras, kâ 

liecina Zinâtòu akadçmijas gadagrâmata, 2004. gadâ ir saòçmuði 30 zinâtnieki senioru 

grupâ un 51 jaunais zinâtnieks. Tâ ir lieliska iespçja izraudzîties labâkos un viòiem 

pateikt – jûs esat izvçlçjuðies pareizu ceïu un mçs to esam ievçrojuði. Jaunie pçc tam 

mûsu redzeslokâ parâdâs vçl un vçl – gan kâ jaunie doktori, gan citu balvu 

pretendenti. 

Runâjot par nâkotni, mçs atrodamies tajâ organizatoriski sareþìîtajâ zinâtnes 

attîstîbas brîdî, kad ienâk ievçrojami Eiropas Savienîbas lîdzekïi, kad Latvijas 

attîstîbas stratçìijâ lîdz 2013. gadam nepârtraukti tiek piesaukta zinâtne. Lîdz 2013. 

gadam Izglîtîbas un zinâtnes ministrija zinâtnei ir paredzçjusi 280 miljonus eiro, 

Ekonomikas, Labklâjîbas, Zemkopîbas ministrija – ap 500 miljonus eiro. Tas nav 

vienkârði, un mûsu visu pienâkums ir rûpçties, lai ðie lîdzekïi tiktu likti lietâ pçc 

iespçjas labi un nâkamajos 4–10 gados veidotu tâlâko Latvijas zinâtnes nâkotni. 

Izsaku pateicîbu visiem Zinâtòu akadçmijas locekïiem un pârliecîbu, ka visi kopâ 

spçsim radît paliekoðas vçrtîbas Latvijas zinâtnç. Un tâlâk es lûgtu akadçmiíi 

J. Stradiòu runât par Akadçmijas vçsturi. 

LZA îstenais loceklis Jânis Stradiòð 

Latvijas Zinâtòu akadçmija: pretrunîgâ vçsture un nâkotnes skatîjums 

2005.g. rudens pilnsapulcç tika aplûkota Latvijas Zinâtòu akadçmijas senvçsture – 

runâjâm par Napoleona laikiem, Kurzemes Literatûras un mâkslas biedrîbu, Jelgavas 

profesoriem un hercogieni Doroteju. Aizvadîtajâ Senâta sçdç pieminçjâm mçìinâjumus 

dibinât zinâtòu akadçmiju neatkarîgajâ Latvijâ, Kârïa Ulmaòa laikâ. 

Atgâdinâðu, ka 1932. gadâ Rîgas Latvieðu biedrîbas Zinîbu komisija oficiâli tika 

pârveidota par Zinâtòu komiteju (Academia Scientiarum Latviensis SRL), un tâlaika 

fotogrâfijâ redzam ðîs privâtâs Akadçmijas atklâðanas sçdi 1932.g. 23. maijâ, 

piedaloties toreizçjam Valsts prezidentam Albertam Kviesim, diplomâtiskam 

korpusam, pirmajiem akadçmiíiem, Rîgas Latvieðu biedrîbas vadîtâjiem. Ðîs 

akadçmijas vadîtâji bija filologi – Pçteris Ðmits un pçc viòa nâvçs – izcilâkais latvieðu 

valodnieks un baltologs Jânis Endzelîns. 

167


Taèu K. Ulmanis nepaguva dot ðai privâtai akadçmijai valstisku atzîðanu. Viòð itin 

kâ bija domâjis to darît, taèu izvçloties viòaprât racionâlâku variantu: veidot Zinâtòu 

akadçmiju vienlaikus gan kâ elitâru zinâtnieku kopu, taèu lîdz ar pçtnieciskiem 

institûtiem. Neatkarîgâs Latvijas likumdoðanâ pirmo un vienîgo reizi ZA nosaukums 

parâdâs 1936. g. 14. janvâra likumâ par Latvijas Vçstures institûtu, kur sacîts: 

“Nodibinoties Latvijas Zinâtòu akadçmijai, Latvijas Vçstures institûts pâriet tajâ kâ 

viòas pirmâ sastâvdaïa”. Neskarot ðoreiz motîvus, kâdçï Ulmaòa nodoms palika tikai 

deklarâcija, piebildîðu, ka Baltijas valstu intelektuâlâs sadarbîbas komiteja jau 1935. g. 

bija ieteikusi visâs trijâs valstîs dibinât savas zinâtòu akadçmijas. Tâdu dibinâja 

Igaunijâ 1938. g. aprîlî; arî Lietuvâ vispirms 1939. g. izveidojâs Antana Smetonas 

Lituânistikas institûts un drîz pçc tam uz ðî institûta bâzes, jau pçc Lietuvas aneksijas 

PSRS sastâvâ, 1941. g. sâkumâ tika nodibinâta Lietuvas PSR ZA, kura darbu turpinâja 

arî vâcu okupâcijas laikâ. 

Paradoksâlâ kârtâ prezidenta Kârïa Ulmaòa nodomu îstenoja padomju okupâcijas 

vara. Vispirms ieskicçðu notikumu secîbu, kâ to atspoguïo arhîva dokumenti, par kuru 

ekscerptiem pateicos Dzintrai Cçberei. Vispirms, pusotru mçnesi pçc Hitlera Vâcijas 

kapitulâcijas, 1945. g. 18. jûnijâ Padomju Latvijas valdîba lûdza PSRS Tautas 

komisâru padomei atïaut organizçt Latvijas PSR Zinâtòu akadçmiju. Iesniegumâ 

teikts: 

“Òemot vçrâ sazaroto zinâtniski pçtniecisko iestâþu tîklu Latvijas PSR, kvalificçtu 

zinâtnieku kadru esamîbu un nepiecieðamîbu radît zinâtniski pçtniecisku darbu vadoðo 

centru vâcu faðistisko iebrucçju izpostîtâs tautsaimniecîbas atjaunoðanai, dabas 

bagâtîbu pçtîðanai, ekonomikas un nacionâlâs kultûras attîstîbai, 

ievçrojot lielo kulturâlo un sabiedriski politisko nozîmîbu, kas bûtu ðâda Latvijas 

zinâtnes vadoðo centru radîðanai sakarâ ar to, ka lîdz padomju varas nodibinâðanai 

burþuâziskâs Latvijas valdîbas nespçja organizçt Zinâtòu akadçmiju, bet pagaidu 

okupâcijas laikâ vâcu tumsoòi (mrakobesi) izpostîja Latvijas zinâtni un iznîcinâja 

progresîvo inteliìenci, 

atzîstot, ka daudzo zinâtnisko iestâþu apvienoðana un to plânveidîga vadîðana no 

vienota centra radîs labvçlîgus priekðnoteikumus Latvijas zinâtnieku radoðâs un 

pçtnieciskâs domas attîstîbai, ko varçs virzît tâlâkai mûsu Dzimtenes militâri 

saimnieciskâs varenîbas nostiprinâðanai [izcçlums mans. – 

J.S.] un padomju zinâtnes attîstîbai, uzskatot, ka pie tam vislabâkâ veidâ tiks 

nodroðinâts latvieðu inteliìences nacionâlo kadru nepârtraukts pieaugums, 

LPSR TKP un LK(b)P CK nolemj: 

nolûkâ radît zinâtniski pçtniecisko darbu vadoðu centru un plânveidîgu vadîbu 

Latvijas PSR tautsaimniecîbas atjaunoðanas neatliekamu uzdevumu, mûsu Dzimtenes 

militâri ekonomiskâs varenîbas tâlâkai nostiprinâðanai un zinâtnes un nacionâlâs 

168


kultûras attîstîbai, kâ arî jaunu nacionâlo kadru sagatavoðanai un kvalifikâcijas 

papildinâðanai lûgt Vissavienîbas K(b)P CK atïaut organizçt Latvijas PSR Zinâtòu 

akadçmiju. 

V. Lâcis, J. Kalnbçrziòð “ 

Atsaucoties iesniegumam, 1945.g. 4. novembrî pieòemts PSRS Tautas komisâru 

padomes lçmums ar Padomju valdîbas priekðsçdçtâja vietnieka V. Molotova parakstu 

(priekðsçdçtâjs J. Staïins bija saslimis) par Latv. PSR ZA nodibinâðanu, saskaòâ ar 

kuru uzdots “Latv. PSR TKP kopâ ar PSRS ZA Prezidiju veikt visu sagatavoðanas 

darbu Latv. PSR ZA noorganizçðanâ”. 

Pçc lçmuma pieòemðanas Padomju Latvijas valdîbas galva Vilis Lâcis 1945.g. 

15. nov. TKP sçþu zâlç pulcçja vairâk nekâ 100 Latvijas zinâtnes, kultûras un mâkslas 

darbiniekus uz plaðu apspriedi, kur pats nolasîja referâtu par dibinâmo ZA, bet atbalsta 

runas sacîja profesori P. Lejiòð, P. Stradiòð, F. Blumbahs, Arv. Kalniòð un Art. 

Tramdahs, aicinot arî atsûtît uz Rîgu kvalificçtu PSRS zinâtnieku komisiju zinâtnisko 

institûtu profila noteikðanai, statûtu izstrâdâðanai. Komisiju vadîja patieðâm 

prominents zinâtnieks – parazitologs akadçmiíis Jevgenijs Pavlovskis, starptautiski 

atzîts endçmisko parazitâro slimîbu (çrèu encefalîta u.c.),asinssûcçju kukaiòu un 

indîgo dzîvnieku pçtnieks, PSRS Ìeogrâfu biedrîbas prezidents, daudzu ekspedîciju 

vadîtâjs pa Vidusâziju, Irânu, Tâlajiem Austrumiem, latvieðiem ïoti labvçlîgs, bij. 

Paula Stradiòa skolotâjs Pçterburgas Kara medicînas akadçmijâ, kurð Medicînas 

vçstures muzejam Rîgâ uzdâvâja vçrtîgas Irânas ârstniecîbas relikvijas – senas 

grâmatas un pat rokrakstus. ZA organizçðanas Latvijas grupu vadîja toreizçjais Latv. 

PSR ârlietu tautas komisârs Pçteris Valeskalns. 

Saziòâ ar J. Pavlovski tika daïçji apstiprinâtas pirmo padomju valdîbas iekïaujamo 

Latvijas ZA locekïu kandidatûras 12–15 cilvçku sastâvâ, kuras pçc tam vçl sijâja un 

galîgi apstiprinâja LK(b)P CK birojs. Ðî biroja sçde par LPSR ZA dibinâðanu notika 

1946.g. 7. februârî, bet CK biroja lçmumu ieteica publicçt kâ Valdîbas (LTKP) 

lçmumu. Saskaòâ ar ðo lçmumu pirmajâ ZA locekïu sastâvâ iekïauti 13 îstenie un 5 

korespondçtâjlocekïi. To skaitâ ir gan izcili zinâtnieki, un tâdu ir vairums, gan arî no 

zinâtnes visai tâlu stâvoðas personas kâ Arvîds Pelðe un Jânis Bumbiers. Vairums 

pirmo akadçmiíu bija LVU un LLA mâcîbspçki, no 13 akadçmiíiem bija pirmskara 

LU profesori (ieskaitot arî rakstnieku un literatûrzinâtnieku Andreju Upîti – profesoru 

pat 9) un tikai 4 – iebraucçji no PSRS. Komunistiskâs partijas biedri no 13 pirmajiem 

akadçmiíiem bija 5 (Kadeks, Kirhenðteins, Peive, Upîts, Valeskalns; vçlâk iestâjâs arî 

Al. Ðmits), pârçjie bija bezpartejiski, daþi no viòiem pat bija pirmskara studentu 

korporâcijas filistri (P. Lejiòð, A. Krûmiòð, J. Endzelîns, P. Stradiòð, E. Ðtâlbergs, arî 

pirmais goda loceklis F. Blumbahs). Interesanti, ka lçmums publicçts latviski un 

alfabçta secîbâ pirmais akadçmiíis iznâk J. Endzelîns, bet 13. – P. Valeskalns, taèu 

169


oriìinâlâ lçmums pieòemts krievu valodâ un tur pirmais ir Valeskalns, pçdçjais – 

Endzelîns. Starp citu, J. Endzelîns rediìçja ZA pirmo statûtu latvisko versiju, ierosinot 

terminus “îstenais loceklis”, “pilna sapulce” (vçlâk – pilnsapulce), arî “neklâtiene”. 

Nedçïu vçlâk, 14. februârî, arî tajâ paðâ Ministru Padomes çkâ Brîvîbas ielâ notika 

pirmâ jaundibinâtâs ZA pilnsapulce, kurâ piedalîjâs visi 13 akadçmiíi un 3 

korespondçtâjlocekïi (zîmîgâ kârtâ nepiedalîjâs man neskaidru iemeslu dçï 

korespondçtâjlocekïi un vçlâkie ZA grâvçji – Arvîds Pelðe un Jânis Bumbiers). 

Pilnsapulcç piedalîjâs arî Padomju Latvijas vadîtâji Kalnbçrziòð, Lâcis, Ïebedevs, 

Titovs, Jurgens, Rjazanovs, Trinklers, Plûdons un Kleckins. Lâcis sacîja ievadrunu par 

ZA tuvâkajiem uzdevumiem, ieteica prezidenta un prezidija locekïu kandidatûras. Ðî 

pilnsapulce notika vakarâ, bet tâs paðas dienas rîtâ bija notikusi LK(b)P CK biroja 

sçde, kuras lçmumâ sacîts: 

«Ðåêîìåíäîâàòü îáùåìó ñîáðàíèþ ÀÍ Ëàòâ. ÑÑÐ èçáðàòü ïðåçèäåíòîì ÀÍ 

ò. Ëåèíü Ï.ß., äåêàí, çàâ. êàôåäðîé æèâîòíîâîäñòâà Ëàòâèéñêîé Ñ/Õ àêàäåìèè, 

âèöå-ïðåçèäåíòîì ÀÍ ò. Êàäåêà Ì.Ã., ðåêòîðà ËÃÓ àêàäåìèêîì-ñåêðåòàðåì ÀÍ 

ò. Ïåéâå ß.Â., ðåêòîðà Ëàòâèéñêîé Ñ/Õ àêàäåìèè Èçáðàòü Ïðåçèäèóì ÀÍ â 

êîëè÷åñòâå 7 ÷åëîâåê â ñîñòàâå òò. Ëåèíü Ï.ß., Êàäåê Ì.Ã., Ïåéâå ß.Â., Êèðõåíøòåéí 

À.Ì., Âàëåñêàëí Ï.È., Êðóìèíü À.Ê. è Øìèäò À.À.» 

Redzam, ka atðíirîbâ no ZA îsteno locekïu sastâva te proporcijâ 2:1 dominç 

iebraucçji no PSRS un Komunistiskâs partijas biedri. Partijas biroja “rekomendâciju”, 

protams, vienbalsîgi atbalstîja pirmâ pilnsapulce. 

Tieði ðîs pirmâs pilnsapulces dçï par ZA dibinâðanas datumu pieòemam ne 

7. februâri, bet 14. februâri, kad pulcçjâs kopâ akadçmijas locekïi, lai sâktu regulâru, 

gadu desmitos nepârtrauktu darbîbu. 

Par pirmo ZA Prezidentu tâtad ievçlçja Pauli Lejiòu – pazîstamu lauksaimniecîbas 

zinâtnieku, lopkopîbas un ganîbu speciâlistu, kurð ilgus mûþa gadus bija veltîjis 

fermas “Râmava” iekârtoðanai, Latvijas sarkanraibâs govju ðíirnes izkopðanai, âboliòa 

kultivçðanai. 30 gadus viòð bija darbojies kâ zinâtnes organizators, 1919.g. vadîjis LU 

izveidoðanu kâ pagaidu prorektors, vçlâk bijis LU Lauksaimniecîbas fakultâtes dekâns 

un 1940.g. jûlijâ – augustâ îslaicîgi izglîtîbas ministrs A. Kirhenðteina valdîbâ, tomçr 

savlaicîgi atkâpies un pat vâcu okupâcijas laikâ nav vajâts. P.Lejiòa ievçlçðana bija 

veiksmîga (alternatîvo A. Kirhenðteina kandidatûru noraidîja LKP) – Lejiòð bija gados 

vecâks (63), pieredzes bagâts, ar vietçjo zinâtnieku aprindâm cieði saistîts cilvçks, kam 

piemita autoritâte, demokrâtiska sabiedriska darbinieka reputâcija un vçlçðanâs veikt 

Latvijas apstâkïiem kaut ko jaunu, nebijuðu. Arî raksturâ Lejiòð bija korekts, taktisks, 

pietiekami principiâls un izlçmîgs, taèu arî elastîgs, turklât reprezentatîvs izskatâ un 

stâjâ, ar garu, cienîgu bârdu. Lejiòð bija godavîrs un viòa piecgadu prezidentûras laiks 

(1946–51) iezîmçjas ar ZA vçsturei paliekamu veikumu Latvijas labâ. 

170


Lejiòa tuvâkie lîdzgaitnieki – profesori M. Kadeks un J. Peive nâca no Padomju 

Krievijas, abi bija amatu savietotâji, abi bija Latvijas universitâðu rektori, komunisti, 

taèu samçrâ liberâli noskaòoti, kas saprata zinâtnes vajadzîbas un savas mentalitâtes 

robeþâs centâs darît pozitîvu darbu. Viòu lîdzdalîba ZA vadîbâ ïâva îstenot reâlu ZA 

un Latvijas augstskolu integrâciju; liberâlâkâ gaisotne ZA ïâva pârnâkt ðurp politiskâ 

ziòâ mazâk uzticamiem cilvçkiem. 

Jau 1946.g. ZA sistçma pâròçma 5 institûtus no LVU (Folkloras institûts, Vçstures 

institûts, Purvu zinîbu institûts, kâ arî Serumstacija un Vitamînu un hormonu 

institûts – tag. Grindex). Tika organizçti arî pavisam jauni institûti (Bioloìijas un 

eksperimentâlâs medicînas institûts, Mikrobioloìijas institûts, Uztures institûts, Ìeoloìijas 

un ìeogrâfijas institûts, Augsnes zinîbu un zemkopîbas institûts, Zootehnikas 

un zoohigiçnas institûts, Meþsaimniecîbas problçmu institûts, Ekonomikas institûts, 

Arhitektûras un celtniecîbas institûts, Fizikas un matemâtikas institûts, Enerìçtikas un 

maðînbûvniecîbas institûts, Íîmijas institûts). ZA struktûrâ iekïâva Rîgas pilsçtas 

vçsturisko bibliotçku (Fundamentâlo bibliotçku), Misiòa bibliotçku. 1946.g. decembrî 

ZA sistçmâ jau strâdâja 608 cilvçki (17 institûtos), ZA saòçma daïu çkas Smilðu ielâ 

1, daudz telpu universitâðu un slimnîcu telpâs. 

Te nu vietâ ir jautâjums, kâpçc tik grûtos pçckara laikos izpostîtajâ Latvijâ, kur 

65% zinâtnieku bija emigrçjuði, nodibinâja LZA, kâpçc to nodibinâja tieði 1946.g. 

februârî Izskatâs jau gluþi sirrealistiski, taèu jâatzîst, ka tieði tajâ laikâ PSRS dzîvoja 

Uzvaras eiforijâ, krasi pieauga zinâtnes (îpaði eksakto zinâtòu) prestiþs un nozîmîba 

PSRS dzîvç, pirmâm kârtâm saistîbâ ar kodolieroèu un mazliet vçlâk arî raíeðu 

izstrâdi. 1946.g. 9. februârî savâ pragmâtiskajâ PSRS AP priekðvçlçðanu runâ 

J. Staïins ierâdîja zinâtnei prioritâru lomu PSRS un noteica, ka nepiecieðams “ne tikai 

panâkt, bet tuvâkâ laikâ arî pârspçt zinâtnes sasniegumus aiz mûsu valsts robeþâm”. 

Kaut arî pirmâm kârtâm tika domâts par tehniska profila institûtiem un militârâm 

izstrâdnçm, taèu pçtniecîbu traktçja arî plaðâk. Pamazâm, bet ïoti konsekventi izvçrsâs 

zinâtnisko institûciju veidoðana ne tikai PSRS galvenajos centros (Maskavâ, 

Ïeòingradâ, Kijevâ), bet arî savienotajâs republikâs, toskait anektçtajâs Baltijas 

republikâs. 

Tieði ðî Baltijas republiku aneksija, PSRS centieni likt Rietumvalstîm atzît 

inkorporâcijas likumîbu, bija papildu faktors ZA dibinâðanâ. 

Viens no galvenajiem Latvijas PSR Zinâtòu akadçmijas organizçtâjiem (tâs 

apvienotâs organizâcijas komisijas priekðsçdçtâjs, varçtu teikt, “pelçkais kardinâls”) 

bija Pçteris Valeskalns, kurð vienlaikus (1944–1950) bija arî Latvijas PSR ârlietu 

tautas komisârs (ministrs) un PSRS delegâcijas loceklis Parîzes 1946.–1947. gada 

miera sarunâs ar Itâliju, Somiju u.c. Vâcijas sabiedrotajiem. Ðo rindiòu rakstîtâjam 

bija lemts ilgus gadus darboties kopâ ar P. Valeskalnu un T. Vilciòu Latvijas Dabzinâtòu 

un tehnikas vçsturnieku apvienîbas vadîbâ, kur priekðsçdis 1958.–1987.g. 

171


skaitîjâs P. Valeskalns, kâ P. Valeskalna vietniekam. Ðajâ laikâ, îpaði 1971.–1973.g. 

gan atseviðíi, gan kopâ ar T. Vilciòu – ZA toreizçjo historiogrâfu (sakarâ ar ZA 25 

gadu jubileju) mums bija daudz neformâlu sarunu ar P. Valeskalnu par Latvijas PSR 

ZA tapðanu. No ïoti piesardzîgâ P. Valeskalna izteikumiem varçja noprast Latvijas 

PSR ZA dibinâðanas cieðo saistîbu ar PSRS Valdîbas centieniem vçl 1945.–1947.g. 

starptautiski legalizçt Baltijas republiku iekïauðanu PSRS sastâvâ. Pçc Valeskalna 

izteikumiem, bija iecerçts nostiprinât un paplaðinât Latvijas PSR ârlietu ministriju (par 

tâs rezidenci bija iecerçts Benjamiòu nams), panâkt Baltijas republiku iekïauðanas 

atzîðanu PSRS un to pârstâvîbu Apvienoto Nâciju Organizâcijâ. Jaundibinâmâs 

Latvijas PSR un Igaunijas PSR zinâtòu akadçmijas (Lietuvas PSR tâda jau pastâvçja 

kopð 1941. gada) bija iecerçtas kâ ðo republiku valstiskuma un kulturâlâs autonomijas 

apliecinâjums. 

Starp citu, pirmskara Petsa dibinâto Igaunijas ZA likvidçja paðu igauòu kreisie 

intelektuâïi jau 1940. gada jûlijâ, un 1946.g. 26. janvârî IZA dibinâta pilnîgi no jauna, 

jo visi bij. IZA locekïi bija emigrçjuði uz Rietumiem, Padomju Igaunijas ZA sastâvâ 

iekïaujot vienîgo Padomju Igaunijâ palikuðo veco IZA locekli Paulu Kogermanu. 

Jaundibinâtâs LPSR ZA sastâvâ tika iekïauti abi Latvijâ palikuðie RLB Academia 

Scientiarum locekïi – Jânis Endzelîns un purvu pçtnieks Pçteris Nomals (treðo 

dzimtenç palikuðo tautsaimnieku Eduardu Balodi uz organizçðanas sanâksmi gan 

aicinâja, bet ZA neiekïâva). 

Un vçl viens faktors ZA dibinâðanai – PSRS valdoðâ tendence atdalît zinâtni no 

augstâkâs izglîtîbas, no jaunatnes. Ja LU bija “burþuâziskâs Latvijas gaismas pils”, tâs 

simbols, tad jaunajai ZA bija jâkïûst par Padomju Latvijas gaismas pili, jaunu 

simbolu, jo tas bija padomju varas lolojums. Referâta apjoms liedz man sîkâk aplûkot 

ðo problçmu, paðreiz veidoju lielâku rakstu par staïiniskâ reþîma attieksmi pret zinâtni 

un akadçmiskajâm aprindâm Latvijâ, kur râdu, kâ zinâtne un zinâtnieki – îpaði pçc 

1949.g., kad par LVU rektoru Kadeka vietâ kïuva arogantais èekists Jânis Jurgens – 

tika izspiesta no universitâtes un pârvietojâs uz ZA. 

Tâdi bija priekðnoteikumi ZA izveidoðanai Latvijâ. Vçsturei ir labpaticis, ka ZA 

nodibinâja ne Ulmanis, bet Vilis Lâcis, totalitârâ reþîma laikâ. Savâ ziòâ tâ, saprotams, 

tika veidota kâ viens no totalitârâs varas instrumentiem, kâ elitâra iestâde, kas bija 

saistîta ar varas augstâkajâm struktûrâm, atradâs stingrâ Maskavas (PSRS ZA) 

uzraudzîbâ. Tâs darbîba lielâ mçrâ tika plânota no augðas un piepildîta ar tâdu saturu, 

kas bija galvenokârt PSRS impçrijas, un ne tik daudz Latvijas intereðu labâ. Tâ tas, 

acîmredzot, bija plânots, taèu vçsture mîl paradoksus – izveidojâs tomçr kaut kas 

vidçjs, kaut kas tâds, kas novirzîjâs no komunistisko varas vîru scenârija. Zinâtòu 

akadçmija centâs iespçju robeþâs izmantot Padomju Latvijas “pusvalstiskumu” PSRS 

ietvaros tieði Latvijas labâ. 

172


Pirmie akadçmiíi un ZA darbinieki pârsvarâ bija Latvijas patrioti. Darbodamies 

ïoti saliedçti, viòi mçìinâja Latvijâ nostâties karâ izpostîtâs dzîves atjaunoðanas un 

pârveidojumu avangardâ, îstenojot “apslçptas rezistences” politiku pret staïinisma 

uztieptâm dogmâm un Baltijas bezierunu integrâciju PSRS. Paulis Lejiòð aizstâvçja 

domu par Latvijas lauksaimniecîbas attîstîðanu uz kolhozu un viensçtu konkurences 

pamata, Jânis Endzelîns drosmîgi, lîdz pçdçjai iespçjai, turpinâja cîòu par latvieðu 

valodu un patiesîbu zinâtnç; aktîvi bija arî daudzi citi Latvijas zinâtnieki. Pçteris Rizga 

aktîvi uzstâjâs pret Lisenko “revolûciju bioloìijâ”, akad. E. Ðtâlbergs aizstâvçja savus 

arhitektûras principus, Pçteris Nomals – savu vispârçjo “purvu kadastru”, tolaik 

vienîgo PSRS. Citu starpâ jâpiemin profesora Augusta Kirhenðteina pretrunîgâ 

personîba, padomju Latvijas “leïïu prezidents”, kas tomçr centâs aizkavçt Latvijas 

neatgriezenisku sovetizâciju, atbalstot iespçju robeþâs inteliìences centienus, kâ arî 

sniedzot palîdzîbu represijâs cietuðajiem, uz Sibîriju izsûtîtajiem. 

Arî Paulam Stradiòam, vienam no pirmajiem Latvijas PSR ZA akadçmiíiem, 

LVU Medicînas fakultâtes dekânam un daudzu citu pienâkumu veicçjam, tieði 

1944.–1949.g. bija mûþa sabiedriskâs darbîbas apogejs ar pozitîvu darboðanos ne tikai 

Latvijas medicînas atjaunoðanâ, bet arî visas Latvijas zinâtnes augsta standarta 

saglabâðanâ Padomju Savienîbas ietvaros, ar pirmo starprepublikânisko sakaru 

veidoðanu Igaunijâ, Lietuvâ, Krievijâ, Ukrainâ, Vidusâzijas republikâs. 

Taèu Latvijas inteliìentu balsis un daþu vietçjo funkcionâru biklie centieni 

1946.–1949.g. tika brutâli apslâpçti. Vairâki zinâtnieki un mâcîbspçki tika atlaisti no 

amatiem, pat arestçti, no iespçjas veikt pçtniecisku darbu politisku iemeslu dçï tika 

izslçgta vesela potenciâla latvieðu zinâtnieku paaudze. Galvenâ metode tomçr bija 

nevis tieðas represijas, aresti, bet veco, “burþuâzisko”, speciâlistu pâraudzinâðana, 

izmantojot boïðevistiskâs kritikas un paðkritikas metodes. Viss risinâjâs pçc noteikta 

scenârija: kritisks raksts padomju presç, sanâksme un “nosodîjumi”, vainîgâ 

“apstrâdâðana” un piespiedu grçku noþçla. Zinâtnç uzplauka jauns þanrs – politiskâ 

denunciâcija. 

Taèu tas notika vçlâk, pirmâ ZA publiskâ kritika no Komunistiskâs partijas puses 

nâca 1948.g. oktobrî, daudz asâka 1949. un 1950.g., lîdz P. Lejiòam bija jâatkâpjas no 

prezidenta amata, lîdzi bija jâaiziet no institûtu direktoru amatiem gan arhitektam 

Ernestam Ðtâlbergam, gan Paulam Stradiòam, gan Alfredam Ieviòam, gan Nikolajam 

Brâzmam, gan pat Andrejam Upîtim! 

Neskarot ZA kâ integrâlas sistçmas vçsturi kopumâ, ko pusstundâ izklâstît nav 

iespçjams, komentçðanu tikai daþus izvçlçtus attçlus. 

Attçlâ redzam ZA vadîtâju grupu pie çkas Smilðu ielâ 1, redzam Andreja Upîða 

godinâðanu 70 gadu jubilejâ Prezidija sçþu zâlç, redzam pirmos Zinâtòu akadçmijas 

pçtnieciskâ darba plânus, kas ir vienreizçji toreizçjâs Latvijas zinâtniskâ potenciâla un 

173


zinâtnisko nodomu inventarizâcijas akti – ðos plânus gan izpildîja mazâ mçrâ, pati 

toreizçjâ dzîve tos koriìçja un daudzi potenciâlie izpildîtâji tika padzîti no darba, pat 

arestçti. Arvîds Kalniòð attîstîja savu Meþsaimniecîbas institûtu, kur S. Hillers 

izstrâdâja pirmos ârstniecîbas preparâtus, saòçma Staïina prçmiju par PASK (1951) un 

pirmo Latv. PSR Valsts prçmiju par furacilînu (1957). P. Stradiòð izvçrsa onkoloìijas 

pçtîjumus, radîja Medicînas vçstures muzeju, kas lîdz 1952.g. darbojâs ZA sistçmâ, 

taèu drîz tika ïoti asi kritizçts gan par “kaitîgu lekciju” gerontoloìijâ, gan par kâdu 

oficiâlu runu Viïòâ, kur bija aicinâjis neiepludinât ne ârstniecîbâ, ne zinâtnç 

nekompetentus caurbraucçjus karjeristus no citâm PSRS republikâm bez vietçjo 

îpatnîbu un valodu zinâðanâm (1947.g. oktobrî tika rîkota îpaða ZA pilnsapulce 

P. Stradiòa kïûdu kritikai, vienîgâ ðâda veida pilnsapulce ZA vçsturç, kur galveno 

triecienu deva pats Arvîds Pelðe); Asus uzbrukumus pieredzçja Augusts Kirhenðteins, 

kas bija organizçjis Mikrobioloìijas institûtu, kur viòa lîdzgaitniece Rita Kukaine 

izvçrsa pçtîjumus virusoloìijâ, poliomelîta un leikoþu pçtniecîbâ. 

P. Lejiòa pçctecis prezidenta amatâ agroíîmiíis Jânis Peive, kuram ðogad aprit 

100 gadi, saòçma 1964.g. Ïeòina prçmiju par mikroelementu bioloìiskâs lomas 

pçtîjumiem (pirms viòa 1958.g. tâdu bija saòçmis Jânis Endzelîns par “Latvieðu 

valodas gramatiku”). 

Tipisku laikmeta ainu redzam Baltijas republiku apspriedç par lauksaimniecîbas 

zinâtni Peives vadîbâ, ar Kalnbçrziòa, Lâèa un akadçmiíu Sukaèova un Pavlovska 

lîdzdalîbu. 

Redzam raksturîgu vadoðo akadçmiíu grupu 1955.g., apsprieþam problçmas 

J. Peives vadîbâ. Aizmugurç viceprezidents, ekonomists, bûtîbâ viens no vadoðajiem 

nacionâlkomunistiem Fricis Deglavs, kura tuvâkais lîdzgaitnieks Pauls Dzçrve 

vienîgais ZA vçsturç tika izslçgts no ZA sastâva 1960.g., pçc Berklava opozicionârâs 

grupas sagrâves, atjaunots ZA sastâvâ 1987. gadâ. 

F. Deglavam mums jâpateicas, ka nenobeigtais “Kolhoznieku nams” tika nodots 

ZA par rezidenci 1956.–1957.g. (nedçïu pirms savas nâves Deglavs panâca visas 

Augstceltnes, arî konferenèu zâles nodoðanu ZA rîcîbâ un asignçjumus celtniecîbas 

darbu pabeigðanai 1958. gadâ). Augstceltnes veidolu redzam attçlotu ZA 25 gadu 

jubilejas medaïâ 1971. gadâ. 

K. Plaudes prezidentûras laikâ 1961.g. tika atklâts ZA Kodolreaktors, kura darbîba 

apturçta 1998.g. 19. jûnijâ. Viòa laikâ tika uzcelta Akadçmijas pilsçtiòa pie “Teikas” 

ar Organiskâs sintçzes, Fizikâlâs enerìçtikas, Koksnes íîmijas, Polimçru mehânikas, 

Elektronikas un skaitïojamâs tehnikas institûtu çkâm. Visilgâk ZA vadîja prezidents 

Aleksandrs Mâlmeisters (1970–1984), bet îpaði – akadçmiíis–sekretârs Vilis Samsons 

(1961–1992). Samsons aktîvi piedalîjâs Raiòa Kopotu rakstu 30 sçjumu veidoðanâ 

(1977–1988), ðî izdevuma veidotâjus, izdevçjus, komentçtâjus, kuru vidû ir 

174


arî akadçmiíi J. Kalniòð un V. Hausmanis, redzam pie Raiòa pieminekïa, un kopâ ar 

viòiem jau ir Vaira un Imants Freibergi, tolaik vçl viesi no Kanâdas, bet vçlâk – mûsu 

ZA saimes locekïi. 

Vislielâkais un nozîmîgâkais zinâtnieku saiets, kâds jebkad noticis Latvijâ, bija 

IUPAC VII Dabasvielu íîmijas simpozijs Rîgâ ar 1900 dalîbniekiem (to skaitâ 900 

ârzemnieki no 40 valstîm, 4 Nobela prçmijas laureâti), kur Nobela prçmijas laureâts 

Horâna ziòoja par pirmo mâkslîgâ gçna sintçzi, bet cits Nobela laureâts – Vudvords 

par gandrîz paobeigtu B 12 vitamîna totâlo sintçzi, savukârt Dþerasi – par saviem 

pçtîjumiem dzimumhormonu stereoîdu jomâ. Ðis simpozijs notika 1970.g. jûnijâ 

jaunajâ Sporta pilî (plenârlekcijâs – 4000 klausîtâju), to organizçja akad. S. Hillers, 

kuru redzam sarunâ ar Horânu. S. Hillers lika pamatus OSI un jaunu ârstniecîbas 

preparâtu meklçjumiem. ZA ietvaros attîstîjâs arî magnçtiskâ hidrodinamika, polimçru 

mehânika, koksnes íîmija u.tml. 

Pçdçjais ZA prezidents pirms Atmodas bija fizikâlíîmiíis Bruno Puriòð, kura 

laikâ Akadçmija sasniedza vislielâko darbinieku skaitu – 8090 personas 1988.g. 

janvârî. Attçlâ redzam ZA sazaroto struktûru, kas aptvçra institûtus un raþotnes. 

Nevar ðe skart visu pretrunîgo notikumu spektru ar un ap ZA “treðâs atmodas” 

laikâ – te ir gan R. Kukaines veiktâs ekoloìiskâs ekspedîcijas Daugavpils HES 

celtniecîbas apturçðanai, A. Blinkenas lîdzdalîba 1989.g. valsts valodas likuma 

izstrâdç, cîòa par nacionâlo simboliku, pirmâs zinâtniskâs diskusijas par Latvijas 

vçsturi, asas diskusijas par zinâtnes nâkotni Latvijâ, kas tolaik likâs prioritâra joma, 

ZA demokratizâcijas centieni. ZA loma ðajos notikumos bija pretrunîga – pati ZA, tâs 

toreizçjâ vadîba nereti it kâ distancçjâs no ðiem notikumiem, deklarçja labâkajâ 

gadîjumâ apolitiskumu. Nosaukumam “Latvijas Zinâtòu akadçmija” tajos apstâkïos 

bija principiâla nozîme, jo tas 1) parâdîja ZA nostâju Latvijas valstiskuma jautâjumâ, 

norobeþoðanos no LPSR; 2) ïautu ievçlçt LZA sastâvâ ârzemju latvieðus kâ ârzemju 

un goda locekïus, jo viòi nepiekrita ievçlçðanai LPSR ZA. Taèu ðis priekðlikums 

LPSR ZA kopsapulcç ne 1989.g. 26. oktobra, ne 1990.g. 4. janvâra kopsapulcç neguva 

2/3 balsu, debates izvçrsâs tik asas, ka Samsons ierosinâja apsprieðanu pârtraukt, jo 

“akadçmiíiem ceïas asinsspiediens”. Nosaukuma maiòu îstenoja ar Ministru padomes 

un premjera Viïòa Breða atbalstu – 1990.g. 15. martâ MP pieòçma lçmumu Nr. 67 

“par grozîjumiem Latv. PSR ZA Statûtos un tâs pârdçvçðanu”, vienlaikus atdot LU 

nosaukumu P. Stuèkas LVU, pârdçvçjot A. Pelðes RPI par RTU. Bija jâiztur pat 

vesela cîòa, lai mainîtu Latvijas PSR ZA nosaukumu pret LZA nosaukumu 1990.g. 

15. martâ. 

Atseviðíi Akadçmijas locekïi bija visai aktîvi gan Zinâtnieku savienîbas organizçðanâ, 

gan LTF organizçðanâ un akcijâs, kas ïâva atgût Latvijas valstisko neatkarîbu 

1990.–1991. gadâ. 

175


Daudzi ZA locekïi rosîgi piedalîjâs 1. Vispasaules Latvieðu zinâtnieku kongresa 

organizçðanâ 1991.g. jûlijâ, mçnesi pirms augusta puèa. Kongresa ietvaros 16. jûlijâ 

notika pirmâ LZA kopsapulces sesija ar 20 jaunievçlçto ârzemju locekïu piedalîðanos, 

kurâ pasniedza ârzemju locekïu un goda doktoru diplomus. Attçlâ redzam ZA rîkoto 

pieòemðanu Lielupç, kur centrâ ir mûsu ZA pirmâ mecenâte – Nobela prçmijas 

laureâta Hermaòa Ðtaudingera sieva un lîdzgaitniece Magda Ðtaudingere-Voita, LZA 

goda locekle un Lielâs medaïas saòçmçja, kas no vîra Nobela prçmijas noguldîjuma 

procentiem LZA ziedoja 30 tûkstoðus DM. 

Daudzo diskusiju rezultâtâ, ne bez principiâlâm domstarpîbâm, 1992.g. nonâca pie 

jaunas ZA koncepcijas pçc Skandinâvijas ZA parauga – ZA darbojas kâ individuâlu 

ievçlçtu zinâtnieku kopums, nevis kâ hibrîdveidojums – locekïu kopa un institûtu 

asociâcija. Ðie principi iekïauti ZA Hartâ, ko pieòçma 1992.g. 14. februâra 

kopsapulces sesijâ. Atgâdinâðu, ka pirmajâ balsojumâ jaunâ Harta apstiprinâðanai 

vajadzîgâs 2/3 balsu nesavâca (par hibrîdakadçmiju iestâjâs R. Kukaine, P. Guïâns, 

M. Beíers, U. Viesturs, A. Blinkena), pietrûka 1 balss, bet, kad sçdes vadîbu atkal 

pâròçma prezidents J. Lielpçters, kas bija izgâjis uzsmçíçt, atsâkâs îsa, emocionâla 

diskusija un otrajâ balsojumâ Hartu akceptçja. 

Ðajâ kopsapulcç sâkumâ piedalîjâs arî Zviedrijas Karaliskâs ZA vadîtâji – 

prezidents Torvalds Laurents un ìenerâlsekretârs Karls Ûlafs Jâkobsons. J. Lielpçters 

pasniedza akadçmiíu diplomus jaunievçlçtajiem akadçmiíiem, kuru skaitâ bija arî 

T. Millers un J. Ekmanis, tâpat goda locekïu un goda doktoru diplomus. Ðie 

jaunievçlçtie akadçmijas locekïi piedalîjâs balsoðanâ par Hartu, un viòu balsis izðíîra 

ZA nâkotni. Tiem apstâkïiem tas bija pareizs lçmums. 

Tâdâ kârtâ 1946.g. dibinâto ZA izdevâs saglabât, to transformçjot. Un 14. februâris, 

tikai 1992.g. 14. februâris atkal ir atskaites punkts ZA darbîbas sâkumam jaunâ 

statusâ. Arî ðajâ laika posmâ notikumu bijis daudz, to varbût varçsim aplûkot citugad 

ðâdâ paðâ dienâ, taèu gribu atgâdinât daþu ZA iniciatîvu sâkumus, piem., Letonikas 

programmas aizsâkumu 1995.g., kas vainagojâs ar I Letonikas kongresu 2005. gadâ, 

un 1996.g. februâri, kad LZA 50 gadu jubilejâ ar apsveikuma runu uzstâjâs toreizçjais 

Valsts prezidents Guntis Ulmanis un apsveikumu teica arî toreizçjais Augstâkâs 

izglîtîbas un zinâtnes valsts ministrs Pçteris Cimdiòð, kurð tieði tad sâka bij. ZA 

vienlaidus integrçðanu universitâtçs. Daþus no prezidentiem varat redzçt arî vaigâ ðajâ 

Senâta sçdç. 

Pçc 1992. gada 14. februâra 

Aizvadîtajos 14 gados iedibinâti “personâlakadçmijas” tradîciju iedîgïi 

Akadçmija funkcionç bez institûtiem un bez administratîvas varas 

176


Lielâ mçrâ atjauninâts un paplaðinâts LZA locekïu korpuss, tas samçrâ adekvâti 

aptver Latvijas zinâtnisko eliti (bet ne visu!) 

LZA vieno daþâdu nozaru zinâtniekus un daþâdas universitâtes (arî ârpus Rîgas) 

Ârzemju locekïu korpusâ iesaistîta Latvijas izcelsmes zinâtnieku vecâkâ daïa 

Mçìinâts uzturçt zinâtnes prestiþu sabiedrîbâ, popularizçt zinâtni (zinâtnes 

popularizçðana) 

LZA rosina plaðâkas sabiedriskas iniciatîvas, arî perifçrijâ (reìionâlâs identitâtes) 

LZA dod savus atzinumus un ierosinâjumus par zinâtniskâm u. c. nozîmîgâm 

problçmâm 

LZA reâli veic: 

1. Pçtîjumu un pçtnieku izvçrtçðana un nominâcijas: ievçlçðana LZA; vârdbalvu 

pieðíirðana; svarîgâko Latvijas zinâtnes notikumu un gada labâko izgudrotâju 

nosaukðana; zinâtniskâs kvalifikâcijas komisijas darbs 

2. LZA sçdes, Latvijai aktuâlu zinâtnes virzienu akcentçðana 

3. Starpdisciplinâru pçtîjumu ievirze (Letonikas u.c. programmas) 

4. Zinâtniskâ mecenâtisma veicinâðana (balvas un stipendijas kopâ ar firmâm), arî 

jauno pçtnieku atbalsts! 

5. Valsts emeritçto zinâtnieku aprûpe 

6. Mûsdienu Latvijas zinâtnes faktu un aktuâlo datu fiksçðana (datubâzes par 

zinâtniekiem, izgudrotâjiem u.tml.), par zinâtnes organizâciju 

7. Zinâtnes vçstures liecîbu un zinâtnisko tradîciju izkopðana (arî pieminekïi) 

8. Latvieðu zinâtniskâs terminoloìijas izstrâde 

9. Zinâtniskâs sadarbîbas veicinâðana Latvijâ (arî pçtniecisku centru rosinâðana un 

to atbalsts perifçrijâ) 

10. Starptautiskâ zinâtniskâ sadarbîba, Latvijas zinâtnes reprezentâcija ârzemçs 

(ES zinâtnes struktûrâs; arî Baltijas intelektuâlâs sadarbîbas konferences) 

Jautâjumi nâkotnei, retorika (Quo vadis, Academia) 

1. Vai LZA spçj veikt visas Hartâ iekïautâs funkcijas (enciklopçdijas, bibliotçkas, 

izdevçjdarbîba utml.) 

2. ZA “griesti” un“sienas”; 

griesti – intelektuâlais un “aktîvais” LZA potenciâls 

177


sienas – funkcijas, darboðanâs sfçru kopums 

(Vai ZA veidojama kâ istabiòa vai kâ katedrâle ) 

3. Vai LZA ir pievilcîga, autoritatîva, pat pazîstama pçtniecîbâ iesaistîtajai jaunatnei 

Ko darît ðajâ virzienâ 

4. Kâ nodroðinât LZA “aktîvâs daïas” pçctecîbu, kâdi akadçmiíi pulcçsies Senâta 

zâlç 2021. gadâ 

5. Vai LZA loma Latvijâ samazinâs vai pieaug 

(Vai ZA loma postmodernisma pasaulç saðaurinâs vai pieaug) 

6. Vai LZA jâsaglabâ neatkarîba no politiíiem (Mûs nevar “abonçt”, mûs nevar 

nopirkt) Vai vçl cieðâk jâsaistâs ar zinâtnes valsts administrâciju 

7. Vai Latvijâ nâkotnç var veidoties pçtniecisku institûtu kopa ârpus universitâtçm 

(Planka, Frauenhofera sistçmas) 

Ja veidosies, vai tiem jâbût saistîtiem ar personâlo LZA 

8. Vai Humanitâro un sociâlo institûtu kopai jâpaliek Augstceltnç saistîbâ gan ar 

LZA, gan ar LU u.c. augstskolâm (“Letonikas” attîstîba) 

[Nacionâli nozîmîgo vçrtîbu krâjums – etnogrâfisku, lingvistisku, folkloras 

dokumentu kolekcijas un arhîvi, datubâzes par zinâtniekiem] 

9. Kas jâdara, lai Latvijâ veidotos (saglabâtos) lielformâta, principiâla zinâtne 

Vai Latvija tâdu spçj veidot un uzturçt (zinâtniskas universitâtes) 

7. martâ 

LZA îstenais loceklis Elmârs Grçns 

Pirmie soïi molekulârajâ bioloìijâ: cilvçki, idejas, risinâjumi, perspektîvas 

Hillera lasîjumos savu runu es pabeidzu ar periodu, kad sâkâs Latvijas neatkarîba, 

ðodien es gribçtu runât arî par paðreizçjo stâvokli un nâkotnes perspektîvâm. Nav vairs 

daudz cilvçku, kas varçtu pastâstît par kâdu zinâtnes nozari no tâs dzimðanas brîþa lîdz 

tagadnei. Molekulârâ bioloìija ir tâda nozare, ar kuru man bijusi tâ laime un iespçja 

bût saistîtam no tâs pirmsâkumiem. Es stâstîðu nedaudz populârâk, jo visi klausîtâji 

ðeit nav biologi. Molekulârâ bioloìija kâ nozare dzima un radâs Latvijas Organiskâs 

sintçzes institûtâ. Pateicîba par to pienâkas diviem cilvçkiem, kuri ðai dzimðanai 

stâvçja klât – G. Vanagam un S. Hilleram – viòi deva iespçju izteikties. G. Vanags 

bija ïoti brîvs, ïoti atraktîvs cilvçks, studenti pie viòa nâca no pirmajâm dienâm pçc 

178


iestâðanâs Íîmijas fakultâtç. S.Hillers bija izcilâkais zinâtnes organizators, kâds 

Latvijâ jebkad bijis. Tâtad – molekulârâs bioloìijas pirmsâkums 1964.gada rudenî – 

G.Duburs, G.Èipçns, R.Þagata, M.Lîdaka, E.Grçns. Ar Maskavas finansçjumu dibinâs 

mazas struktûrvienîbas, kas gatavas riskçt un sâkt kaut ko pilnîgi jaunu. Citi vairâk vai 

mazâk palika tuvâk organiskajai sintçzei, es riskçju visvairâk. 1969.gadâ sâkâm 

strâdât atseviðía grupiòa piecu cilvçku sastâvâ, mums ïâva strâdât piecus gadus, 

neprasot rezultâtus. Pirmie, kas sâka – Inta Jansone, Regîna Reinhofa, Guntis 

Rozentâls, Valdis Bçrziòð, Valdis Tauriòð. Vçlâk pievienojâs V.Baumanis, P.Pumpçns, 

G.Borisova, Cielçns, E.Stankçvièa, A.Cîmanis (tagad strâdâ Izraçlâ), A.Diðlers, 

T.Kozlovska, V.Bièko, Z.Ðomðteine u.c. Pirmie pieci gadi bija bez reâlas materiâlâs 

bâzes un bez zinâðanâm. Uz ârzemçm mûs nelaida, nâcâs visu apgût paðiem bez 

jebkâdas palîdzîbas. Pavçrsiens bija 1970.gads – Rîgâ notika starptautiskais JUPAC 

simpozijs par dabas vielu íîmiju. Tas bija un joprojâm ir vienreizçjs notikums 

Latvijâ – tajâ piedalîjâs 4 Nobela prçmijas laureâti un daudzi pasaulç vispâratzîti 

íîmiíi. Ðî simpozija nozîmi mçs tikai tagad pa îstam apzinâmies. Un ðajâ simpozijâ 

mçs râdîjâm arî savus rezultâtus. Parâdîjâs arî mûsu pirmâs publikâcijas centrâlajos 

þurnâlos – par nukleînskâbes modifikâciju 3' galâ. Toreiz vçl neprata noteikt 

nukleînskâbju struktûru, to mçìinâja darît, kaut vai iezîmçjot galu. Tad parâdîjâs 

iespçjas pierâdît ribosomu RNS nepârtrauktîbu, jo iezîmçjâs tikai vienâ galâ. Tas bija 

pietiekami liels sasniegums tam laikam, kaut sperti bija tikai pirmie soïi. Mûsu 

“zvaigþòu stunda” pienâca 1975.gadâ, kad Kijevâ notika PSRS–ASV simpozijs 

Kijevâ: visiem bija pârsteigums par mûsu lîmeni. Togad mçs arî sâkam publicçties 

prestiþâkajos rietumu þurnâlos un kïûstam plaði pazîstami un OSI dibina Nukleînskâbju 

íîmijas laboratoriju (19 cilv.). Diemþçl, S.Hillers to vairs nepieredzçja. Mûsu 

zinâtniskâ lîmeòa apliecinâjums bija bakterofâga MS2 RNS replikâcijas gçna 

iniciâcijas rajona funkcionâlâ organizâcija. Pasaulç tolaik ïoti daudzi strâdâja pie ðî 

jautâjuma. Mçs pçtîjâm struktûru starp abiem gçniem, to, kâda loma ir nukleotîdiem. 

Radîjâm daþâda garuma nukleînskâbju virknîtes un pçtîjâm aktivitâti. 

Sekoja oligoribonukleotîdu enzimâtiskâ un íîmiskâ sintçze, mainîjâm nukleotîdu 

kompozîciju (Regînas Renhofas un Evas Stankçvièas grupâs). Lîmenis bija sasniegts. 

Otrs mezgla punkts bija veiksmîgs RNS fâgu replikâcijas mehânisma risinâjums, 

atjûdzot fâga replikâciju no ðûnas procesiem ar rifamicînu (P.Pumpçns). Tikai 

tolaik vçl vâjâs datortehnikas dçï nevarçja uztaisît matemâtisko modeli. Septiòdesmitie 

gadi 

noslçdza vienu svarîgu posmu gan mûsu zinâtnç, gan arî pasaulç – t.s. “tîrâs” 

molekulârâs bioloìijas çru. 

Astoòdesmitie gadi nâca ar jaunâm grandiozâm iespçjâm un izaicinâjumiem – 

sâkâs gçnu inþenierijas un modernâs biotehnoloìijas laikmets 

179


Mçs nedrîkstçjâm palaist garâm ðo vienreizçjo iespçju ... un to mçs nepalaidâm. 

Tad nâca pie mums jauni cilvçki, mçs bijâm pietiekoði daudz, pie mums “rûdîjâs” 

daudzi vçlâkie valsts iestâþu un firmu vadîtâji – Valdis Tauriòð, Juris Bundulis, Maija 

Bundule. Tâlâkâ izaugsme - 1988.gadâ OSI nodibinâja Molekulârâs bioloìijas nodaïu 

(sâkumâ 41 cilv.): 

1. Proteînu inþenierijas laboratorija (vad. Pauls Pumpçns) – 12 cilv. 

2. Gçnu inþenierijas laboratorija (vad. Aleksands Cîmanis) – 13 cilv. 

3. Rekombinantu biotehnoloìijas laboratorija (vad. Valdis Bçrziòð) – 14 cilv. 

4. Polinukleotîdu sintçzes grupa (vad. Regîna Renhofa) – 6 cilv. Vçlâk mums 

pievienojas Oligonukleotîdu sintçzes grupa (vad. Eva Stankçvièa) – 6 cilv. un mums 

OSI kïuva jau par ðauru (gan tieðâ, gan pârnestâ nozîmç), mçs pârcçlâmies uz 

jaunuzcelto Molekulârâs bioloìijas korpusu Krustpils ielâ, tagadçjo “Grindeks”. 

1990.gadâ nodibinâjâs Molekulârâs bioloìijas institûts, 1993.gadâ – LU Biomedicînas 

pçtîjumu un studiju centru Râtsupîtes ielâ, pievienojot daïu Mikrobioloìijas un 

virusoloìijas institûta personâla. Astoòdesmitajos gados (1977) pasaulç sâkâs gçnu 

inþenierijas çra, pie mums to aizsâka P.Pumpçns. Toreiz no pasaules mçs atpalikâm 

par ~ 3 gadiem. Pirmais “kucçns”, kuru nevajadzçja slîcinât – B hepatîta vîrusa DNS 

sekvence – pirmâ PSRS, treðâ pasaulç un mûsu pirmâ nopietnâ gçnu inþenierijas 

publikâcija (Äîêëàäû ÀÍ ÑÑÑÐ, 1981, ò. 260, 1022–1024.). Sâkâs B hepatîta vîrusa 

gçnu ekspresijas drudzis ar mainîgâm sekmçm, iekðçjâ antigçna vîrusveidîgu daïiòu 

konstruçðana, ko darâm arî ðobrîd. VLP iesâkâs toreiz (tas nav vîruss, tikai apvalks, ko 

var modificçt). Notika mûsu ielauðanâs lielajâ un politizçtajâ rekombinatu biotehnoloìijas 

biznesâ. 

Mçìinâjums Nr.1 – Alfa interferons (-IFN): 

izejmateriâls – inducçti leikocîti: Ïeòingradas Pastçra institûts 

reversâ transkriptâze un “know how”: Molekulârâs bioloìijas un ìçtikas 

institûts Kijevâ 

IFN mRNS ekspresija oocitos, IFN noteikðana un bioloìiskâ aktivitâtes 

pârbaude: Mikrobioloìijas un virusoloìijas institûts Rîgâ 

mçìinâjumi radît tehnoloìiju: OSI Eksperimentâlâ rûpnîca (tagad Grindeks) 

vadoði norâdîjumi un ður tur arî palîdzîba: Bioorganiskâs íîmijas institûts 

Maskavâ 

pârçjie “sîkumi” – mRNS iegûðana, reversâ transkripcija, klonçðana, selekcija, 

ekspresijas klonu konstruçðana, ekspresija, IFN preparâta attîrîðana utt. utt.: mûsu 

komanda OSI 

180


Rezultâti: 

IFN-A subtipa gçna konstruçðana – galva Maskavâ, bet aste Rîgâ ... 

jauns á-interferona subtips – áIFN-N un áIFN gçnu struktûra 

IFN-N produkts ampulâs, salîdzinoðâ antivirâlâ un antiproliferatîvâ aktivitâte. 

Mçìinâjums Nr.2 – Interleikîns 2 (perspektîvs pretvçþa preparâts). 

Ar interleikîna 2 (IL2) biotehnoloìiju mçs aizgâjâm vistâlâk. 

Sadarbîbas partneri: 

stimulçta limfocîtu kultûra un IL2 detektçðana: Imunoloìijas institûts Minskâ 

IL2 iegûðanas tehnoloìija unpreparâta uzstrâde: OSI Eksperimentâlâ rûpnîca 

(tagad Grindeks) 

IL2 ekspresija raugâ: Îpaði tîru biopreparâtu pçtnieciskais institûts Maskavâ 

IL2 preparâta biopârbaudes (toksikoloìija, pretvçþa aktivitâte uc.): Onkoloìijas 

centrs Maskavâ 

IL2 imunostimulatora aktivitâte: Organiskâs kîmijas un bioíîmijas institûts 

Prâgâ. 

OSI Eksperimentâlajâ rûpnîcâ tika iekârtota pilotiekârta IL2 tehnoloìijas izstrâdei 

un preparâta raþoðanai bioloìiskajâm pârbaudçm (vad. Juris Bundulis). Viss noritçja 

ïoti sekmîgi, bet tad ... sabruka PSRS. Nabadzîgâ Latvija nevarçja nodroðinât raþoðanu 

ar biotehnoloìiskâm metodçm. 

Pagâja ilgâks laiks, pirms mçs atkal atgriezâmies pie biotehnoloìijas. Un tâ jau ir 

ðodiena – moderno tehnoloìiju laikmets. LU BMC ðodien balstâs uz izglîtîbu, 

tehnoloìijâm un zinâtnisko sadarbîbu. Izglîtîbâ mçs sadarbojamies ar LU, RSU, 

tehnoloìijâs ar ASLA Biotech, GenEra, A/S Grindeks, Cytos Biotech GmbH, Rhein 

Biotech GmbH. Arvien vairâk medicîniskos preparâtos ielauþas biotehnoloìija, un 

mçs gribçtu biotehnoloìiskos procesus palaist arî Latvijâ. Ðobrîd mûsu ðtatos ir 109 

cilvçki, vidçjais vecums 

39 gadi, 45 doktori, 14 doktorantûras studenti. Darba profils – gçnu tehnoloìijas, 

genoma pçtîjumi, biomedicîna. Galvenie pçtîjumu virzieni: 

Vîrusu daïiòu un proteînu kapsîdu telpiskâ struktûra un paðsavâkðanâs. Kapsîdu 

programmçta modifikâcija, lai radîtu jaunas paaudzes biokorekcijas lîdzekïus – 

vakcînas, imûnmodulatorus un gçnu terapijas lîdzekïus. 

Gçnu un proteînu struktûra un funkcijas, to darbîbas regulâcijas molekulârie 

mehânismi. Gçnu ekspresija. 

181


Infekciju, onkoloìisko un iedzimto slimîbu molekulârâ un epidemioloìiskâ 

analîze un diagnostika. Jauni lîdzekïi un metodes veselîbas monitoringam, preventîvai 

un terapeitiskai medicînai. 

LU BMC kalpo kâ Latvijas genoma pçtîðanas centrs, kas nodroðina DNS 

struktûras noteikðanu un genotipçðanas pçtîjumus, veido un uztur Latvijas iedzîvotâju 

genoma datubâzi. 

Piedalâmies arî vairâkos ES projektos. Latvijas genoma programmas pilotprojekts 

iesâkts 2003.gadâ, programmas pirmais posms varçtu sâkties no 2006.gada. Tâ ir 

ðodiena, kurâ mçs visumâ jûtamies diezgan stabili. Bet kâdas ir perspektîvas Domâju, 

ka BMC kâ struktûra paliks nemainîga, vienalga, vai tâ bûs ar LU nosaukumâ vai bez, 

jo turpinâsim sadarboties ar universitâtçm. Attîstîbas stimuls ir augstâkâ izglîtîba un 

fundamentâlâ zinâtne. Jautâjums, vai Latvijâ iespçjams uzturçt augsta lîmeòa zinâtni 

bez sadarbîbas ar ârvalstu laboratorijâm Latvijas industrija nestimulç augstu tehnoloìiju 

attîstîbu, tâ nav spçjîga ðâdas tehnoloìijas izmantot. Vienîgais ceïð – kontaktçt 

ar labâkajâm laboratorijâm Rietumos, tas neïaus mums ieslîgt provinciâlismâ. BMC 

var darboties kâ skolu un seminâru rîkoðanas centrs, kâ saikne ar augstâko izglîtîbu 

vispâr. Latvijâ nepiecieðams biotehnoloìiju pârneses centrs, vai Latvijas Valsts varçs 

ieguldît lîdzekïus ðâda centra radîðanai Genoma datubâze – vai tâ bûs Tâtad nâkotne 

ir liela jautâjuma zîme! 

12. septembrî 

LZA korespondçtâjlocekle Raita Karnîte 

Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbas mçría un struktûrpolitikas 

atbilstîba 

Man ir milzîgs gods runât ðai auditorijai, un arî ïoti grûti to darît. Parasti es 

nerunâju par tik plaðu tçmu, bet ðoreiz to izvçlçjos apzinâti, jo tâ ir makroekonomika, 

kas koncentrç visu, kas notiek tautsaimniecîbâ. 

Ziòojuma atslçgas vârdi ir tautsaimniecîbas attîstîbas mçríis, tautsaimniecîbas 

struktûrpolitika un atbilstîba. 

Tautsaimniecîbas attîstîbas mçríis ir cilvçku dzîves kvalitâtes uzlaboðanâs. 

Ekonomikâ to reducç uz tautas labklâjîbu, to mçra ar iekðzemes kopprodukta (IKP) 

apjomu uz vienu valsts iedzîvotâju, vai ar nacionâlâ kopprodukta apjomu uz vienu 

valsts iedzîvotâju. Salîdzinâðanai lieto râdîtâju – IKP uz 1 iedzîvotâju pçc pirktspçjas 

paritâtes standarta. 

Tautsaimniecîbas struktûrpolitika ir ekonomisko politiku kopums, kas mçrítiecîgi 

vçrsts uz vçlamâs tautsaimniecîbas struktûras izveidoðanos. Struktûrpolitiku 

182


formulç ilgtermiòa stratçìiskajos dokumentos – nozaru, problçmu vai tautsaimniecîbas 

kopumâ. Pçdçjais svarîgâkais struktûrpolitikas dokuments ir Nacionâlais 

attîstîbas plâns. 

Novçrtçt atbilstîbu nozîmç atbildçt uz jautâjumu – vai tautsaimniecîbas struktûrpolitikas 

îstenoðana sekmçs tautsaimniecîbas mçría sasniegðanu. 

Labklâjîbas avots ir no jauna radîtâ vçrtîba. Tâ kâ Latvijâ strauji samazinâs 

iedzîvotâju skaits, un lîdz ar to darba resursu pieejamîba, tautsaimniecîbas struktûrâ 

vçlams palielinât tâdu nozaru daïu, kuras dos lielâku pievienoto vçrtîbu uz vienu 

strâdâjoðo. 

Pçdçjos desmit gados tautsaimniecîbas attîstîba ir ïoti strauja, bet struktûrâ dominç 

konjunktûras vadîtas nozares (tirdzniecîba, darîjumi ar nekustamiem îpaðumiem, 

transports). Ðo nozaru attîstîbu veicina globâlie procesi un brîvi finanðu lîdzekïi 

pasaules ekonomiskajâ telpâ. Rûpniecîbas îpatsvars Latvijas IKP 2006. gada 1. ceturksnî 

bija tikai 12,7%, pakalpojumu 75,1%, bet no tiem 22,6% tirdzniecîba, 13,2% 

darîjumi ar nekustamiem îpaðumiem, 13,6% transports. Ðîm nozarçm ir lielâkais 

ieguldîjums tautsaimniecîbas augsmç un augstâkâ produktivitâte. 

Konjunktûras vadîtai tautsaimniecîbai ir âtra augsme, bet augsts risks, liela 

atkarîba no ârçjiem apstâkïiem. Bûtiskâkie ârçjie ietekmçjoðie faktori paðlaik ir 

pasaules sistçmas krîze, kas saistîta ar varas polu maiòu, valûtas spçku attiecîbu 

izmaiòu globâlajâ telpâ, nekustamâ îpaðuma tirgus krîze (ASV jau sâkusies), 

iespçjamie satricinâjumi naftas tirgû, saistîbâ ar notikumiem Âzijas valstîs un 

Dienvidamerikâ un citi. 

Bûtiskâkie iekðçjie ietekmçjoðie faktori ir darbaspçka skaitliskais trûkums un 

kvalifikâcijas neatbilstîba izveidotajai tautsaimniecîbas struktûrai, nesaskaòotîba starp 

augsmes faktoriem un jomâm, kuras tie ietekmç (piemçram, transports un tûrisms), 

satricinâjumi mâjokïu tirgû, kas var radît individuâlos bankrotus, sociâlo spriedzi, 

emigrâciju un padziïinât demogrâfisko krîzi, inflâcija un cenu kâpums. 

Novçrtçjot Latvijâ piedâvâto struktûrpolitiku (tai skaitâ Latvijas Nacionâlajâ 

attîstîbas plânâ atspoguïoto), var secinât, ka jaunâkajos dokumentos ir uzsvçrta cilvçka 

kâ galvenâ raþoðanas faktora nozîme. Tomçr tautsaimniecîbas attîstîbas struktûrpolitika 

ir orientçta uz tradicionâlu, zinâmâ mçrâ pat novecojuðu tautsaimniecîbas 

modeli. NAP îstenoðana bûtiskas strukturâlas izmaiòas nenesîs (izòemot finanðu 

pârdali), bet pârmaiòas var notikt tirgus spçku un notiekoðo pasaules ekonomiskâs un 

politiskâs sistçmas izmaiòu ietekmç. 

183


10. oktobrî 

LZA korespondçtâjloceklis Ruvins Ferbers 

Divatomu molekulu struktûra un dinamika: jauni rezultâti 

Man liels gods uzstâties ar ziòojumu Senâta priekðâ. Stâstîðu par pçdçjo 5 gadu 

darba rezultâtiem. Tas ir laiks, kopð esmu ievçlçts par korespondçtâjlocekli, tâ kâ 

mans ziòojums bûs kâ atskaite par padarîto darbu. 

Pçdçjos 10 gados vismaz èetras Nobela prçmijas tika pieðíirtas par molekulu un 

atomu lâzeru spektroskopiju. No 10 laureâtiem 9 nâk no apakðvirziena „Atomu, 

molekulu un optiskâ (AMO) fizika” Piecdesmit gados lâzeri no virzîta starojuma 

avota kïuvuði par instrumentu, kas ïauj „kontrolçt kvantu pasauli”. AMO komitejas 

ziòojums izdala ðâdus aktuâlus virzienus: atomu un molekulu iegûðana pie ïoti zemâm 

temperatûrâm (10 -6 –10 -9 grâdu pçc Kelvina), kvantu datori, nanofotonika, íîmisko 

reakciju kontrole, u.c. 2001. gadâ Nobela prçmija fizikâ tika pieðíirta par jauna vielas 

stâvokïa – Bozes-Einðteina kondensâta (BEK) iegûðanu atomos (sârmu metâlu, t. sk. 

Na, K, Rb, Cs). Turpmâkie centieni ir veltîti BEK iegûðanai divatomu molekulâs. 

Viscerîgâkie pretendenti ir divatomu molekulas, ko veido daþâdi sârmu metâlu atomi 

(NaK, NaRb, KRb, NaCs, KCs, RbCs). Tajâ paðâ laikâ trûkst informâcijas par to 

struktûru un dinamiku. 

Jauni dati par ðo objektu struktûru tika iegûti Latvijas Universitâtes Fizikas nodaïâ 

(Lâzeru centrâ un Atomfizikas un spektroskopijas institûtâ) MOLPOL (Molekulu 

optiskâs polarizâcijas) laboratorijâ, apvienojot skençjamus lâzerus ar vislabâko ðobrîd 

sasniegto spektru uzòemðanas izðíirtspçju un precizitâti. Piemçram, pçtot „pilnîgi 

sajauktu” A-b kompleksu un zemâko tripleta stâvokli NaRb molekulâ, tika piedâvâta 

konkrçta shçma molekulas iegûðanai lâzeru iedarbîbas rezultâtâ pie ïoti zemas 

temperatûras (zem 10 -6 grâdu pçc Kelvina) ar pilnîgi iesaldçtu svârstîbu un rotâcijas 

kustîbu. Pçtot molekulu dinamiku (ierosinâto stâvokïu relaksâcijas laikus, elektriskâs 

mijiedarbîbas parametrus u.c.), tika konstatçtas lielas dipola momenta vçrtîbas, kas 

ïauj prognozçt to izmantoðanas iespçjas nanofotonikas jomâ (manipulâcija ar daïiòâm, 

elektriskâ lauka attçloðana ar optiskâm metodçm u.c.). Tika paredzçti un eksperimentos 

novçroti jauni efekti, proti, leòíisko momentu sadalîjuma simetrijas maiòa 

ârçjâ laukâ atomos un divatomu molekulâs. 

Ziòojumâ dots pârskats par autora publicçtajiem darbiem, vadîtajâm disertâcijâm 

un projektiem.

LZA PREZIDIJA DARBÎBA 

LZA PREZIDIJA DARBÎBA 

Prezidijs strâdâ saskaòâ ar LZA Statûtiem (p.5.3.2). Prezidijs uz sçdçm sanâk 

regulâri, reizi nedçïâ. 2006. gadâ notikusi 41 prezidija sçde. Prezidija uzmanîbas lokâ 

2006. gadâ bija galvenokârt ðâdi jautâjumi: 

Zinâtnes stâvoklis un zinâtnes politika Latvijâ 

LZA un Latvijas zinâtnes budþets 2006. un 2007. gadam 

Svarîgâkie notikumi Latvijas un Latvijas zinâtnes dzîvç 

Ar Zinâtniskâs darbîbas likumu saistîto normatîvo aktu izstrâde 

LZA Senâta sçþu un pilnsapulèu gatavoðana un to rezultâti 

LZA organizçtu pasâkumu (konferenèu, sçþu u.tml.) rosinâðana un to norises 

izvçrtçðana 

LZA un Latvijas zinâtnes starptautiskâs sadarbîbas izvçrtçðana un veicinâðana 

Sadarbîba ar Igaunijas, Lietuvas, Ziemeïvalstu u.c. zinâtòu akadçmijâm 

Zinâtnes un sabiedrîbas attiecîbas. Sabiedrisko attiecîbu veidoðana. Zinâtnes 

atspoguïojums plaðsaziòas lîdzekïos 

Sadarbîba ar Rîgas Latvieðu biedrîbu, citâm organizâcijâm 

Þurnâla “Latvijas Zinâtòu Akadçmijas Vçstis” izdoðana 

Sadarbîba ar Latvijas Akadçmisko bibliotçku 

Sadarbîba ar Izglîtîbas un zinâtnes ministriju, Latvijas Zinâtnes padomi un 

citâm zinâtni organizçjoðâm institûcijâm 

Atbalsts emeritçtajiem zinâtniekiem 

Sadarbîba ar atbalstîtâjiem (organizâcijâm, mecenâtiem) un atbalstîtâju lîdzekïu 

piesaistîðana pçtîjumiem, balvâm un stipendijâm zinâtniekiem un studentiem 

Latvijas zinâtnes sasniegumu izvçrtçðana 

LZA balvu pieðíirðana 

Uzskaitîtais jautâjumu klâsts ir tradicionâls prezidija darbîbai. 2006. gadâ galvenâ 

uzmanîba tika veltîta jautâjumiem, kas bija saistîti ar Latvijas zinâtnes finansçjumu 

kopumâ, ar zinâtnisko institûtu statusu un attiecîgiem grozîjumiem likumdoðanâ. LZA 

prezidents J. Ekmanis, viceprezidenti A. Siliòð un J. Jansons aktîvi iesaistîjâs zinâtnes 

likumdoðanas un finansçjuma jautâjumu apsprieðanâ LR Saeimâ. 

Visi prezidija locekïi iekïâvuðies Latvijas Zinâtnes padomes darbâ, ir tâs valdes 

locekïi vai eksperti, kas pastâvîgi piedalâs valdes sçdçs. LZA prezidents J. Ekmanis ir 

Latvijas Zinâtnes padomes priekðsçdçtâjs un Augstâkâs izglîtîbas padomes priekð- 

185


sçdçtâja p.i. Viceprezidents J. Jansons ir Latvijas Zinâtnes padomes priekðsçdçtâja 

vietnieks. LZA ìenerâlsekretârs R. Valters vada Valsts zinâtniskâs kvalifikâcijas 

komisijas darbu un Valsts emeritçto zinâtnieku padomi. Tas viss kopumâ nodroðina 

LZA bûtisku ietekmi uz Latvijas zinâtni. 

LZA VALDES DARBÎBA 

LZA valde strâdâja saskaòâ ar LZA statûtiem un LZA Senâta apstiprinâto 

nolikumu. Valdes pârraudzîbâ bija LZA darba organizâcija, LZA pilnsapulèu, Senâta 

un Prezidija lçmumu izpilde, kâ arî operatîvâ darba plânoðana. 

Valde apsprieda LZA budþeta izpildi 2005. gadâ un 2006. gada budþeta projektu, 

LZA sçþu tematiku un procedûru, apstiprinâja LZA darbinieku algu sarakstu, LZA 

balvu pieðíirðanas grafiku un finansçjumu, apstiprinâja sçþu un citu LZA pasâkumu 

pusgada plânus, koordinçja nodaïu kopîgi organizçtos pasâkumus. Diskutçta LZA 

sadarbîba ar LR Saeimas Izglîtîbas un zinâtnes komisiju, Izglîtîbas un zinâtnes 

ministriju, Zemkopîbas ministriju, Latvijas Zinâtnes padomi, Augstâkâs izglîtîbas 

padomi, universitâtçm, ârzemju partnerorganizâcijâm, TV un citiem Latvijas 

plaðsaziòas lîdzekïiem. Plaði diskutçta zinâtnisko institûtu statusa maiòa. 

Valde regulâri noklausîjâs LZA lietu pârvaldnieka Vitâlija Kozlovska ziòojumus 

par LZA valdîjumâ esoðo objektu apsaimniekoðanu un apsprieda svarîgâkâs 

problçmas. 2006. gadâ tika pârdots LZA îpaðums – akadçmiíes E.Gudrinieces 

dâvinâtais dzîvoklis un nauda ieskaitîta LZA fondâ. Svarîgâkie Lietu pârvaldes 

organizçtie remonta darbi augstceltnç: nomainîti logi augstceltnes pirmâ stâva lîmenî, 

uzbûvçts grâmatu veikals vestibilâ, jaunâs izremontçtâs telpâs pârvietota VAS 

”Latvijas pasts” nodaïa (ðos darbus daïçji finansçja SEB Unibanka), pabeigta toròa 

daïas parapetu un karnîþu nosegðana ar metâla segumu 14.–17. stâvu lîmenî, veikts 

kabinetu telpu remonts 120 m 2 platîbâ, divos stâvos izremontçti koridori un 

koplietoðanas telpas, rekonstruçtas ûdens padeves un ugunsdroðîbas ûdens sistçmas, 

nomainîti sûkòi, noslçdzoðâ armatûra un 60 % maìistrâlo cauruïu. 

Valde apstiprinâja LZA augstceltnes remontu un celtniecîbas darbu plânu. 

Apspriests Rîgas domes Pilsçtas attîstîbas departamenta sagatavotais detâlplânojums 

teritorijai starp Gaiziòa, Gogoïa, Turgeòeva un Maskavas ielu, iespçjamie ceïi 

augstceltnes apkures izdevumu samazinâðanâ, faktisko augstceltnes ekspluatâcijas 

izdevumu pieaugums un telpu îres izmaksu palielinâðana, augstceltnes toròa daïâ 

izvietoto antenu un citu radiotelekomunikâciju tehnisko lîdzekïu ekspluatâcijas 

problçmas, iznomâtâ Zinâtnes nama (Lielupe) deviòstâvu korpusa rekonstrukcijas 

186

LZA BUDÞETA IZPILDE 2006. GADÂ 

priekðlikumi. Valde pieòçma lçmumu par LZA darbinieku veselîbas apdroðinâðanu 

2007. gadâ. 

Valdes sçdes notiek reizi divâs nedçïâs, tajâs piedalâs LZA prezidents un Lietu 

pârvaldnieks. Operatîvos jautâjumus kârto valdes priekðsçdçtâjs – LZA 

ìenerâlsekretârs. 

LZA BUDÞETA IZPILDE 2006. GADÂ 

Nr. 

p.k. 

Izdevumu veids 

Summa, 

Ls 

1. LZA mçría finansçjums, 

152 616 

t.sk.: 

1.1. Ðtata darbinieku atalgojums 90 645 

1.2. Senâta un valdes locekïu, ekspertu komisiju, 

ârðtata darbinieku atalgojums 11 668 

1.3. Sociâlais nodoklis 21 669 

1.4. Starptautiskâ sadarbîba un komandçjumi, t.sk. EZMA 15 979 

1.5. Pakalpojumu apmaksa 7400 

1.6. Kancelejas preces, materiâli, rezerves daïas, saimniecîbas inventârs 1536 

1.7. LZA gadagrâmata, tipogrâfijas izdevumi 2525 

1.8. Reprezentâcijas izdevumi 640 

1.9. Laikrakstu un þurnâlu abonçðana 554 

2. “Latvijas izgudrojumi un izgudrotâji”, elektroniskâ datubâze 2500 

3. Latvijas zinâtnes atbalsta popularizçðanas izdevumi 7200 

4. “Latvijas zinâtnieki”, elektroniskâ datubâze 3300 

5. LZA locekïu sagatavoto monogrâfiju izdoðana 16 958 

6. LZA nominâlâs balvas 15 000 

7. Valsts Zinâtniskâs kvalifikâcijas komisija 12 000 

8. LZA Skaitïoðanas centrs 10 000 

9. LZA Centrâlais arhîvs 3800 

Kopâ 223 374 

187


LZA FONDA DARBÎBA 

Pârskata periodâ Fonds saòçmis akadçmiíes E. Gudrinieces ziedojumu Ls 

90701,34. Ðos lîdzekïus ilgâkâ laika periodâ plânots izmantot: 

1) LZA akadçmiíes E.Gudrinieces balvas pieðíirðanai labâkajam jaunajam 

zinâtniekam bioloìiski aktîvo vielu sintçzes jomâ; 

2) akadçmiíes E. Gudrinieces balvas pieðíirðanai labâkajam íîmijas skolotâjam 

Latvijâ; 

3) akadçmiíu E. Gudrinieces un A. Ieviòa stipendijas pieðíirðanai studentiem 

íîmijas un íîmijas tehnoloìijas jomâ; 

4) lîdzdalîbai akadçmiíes E. Gudrinieces auditorijas iekârtoðanâ RTU MZLÍ 

fakultâtç; 

5) akadçmiíes E. Gudrinieces piemiòas pasâkumu atbalstam. 

2006. gadâ pieðíirta akadçmiíu E. Gudrinieces un A. Ieviòa stipendija Ls 120.- 

mçn. vienam studentam, pieðíirta un pasniegta akadçmiíes E. Gudrinieces balva 

Ls 600.- labâkajam íîmijas skolotâjam Latvijâ, kâ arî izgatavotas nozîmes un medaïas 

(Ls 1486,84), kuras pasniegs balvu ieguvçjiem. 

No J. Labsvîra ziedojuma pasniegta K. Ulmaòa balva Latvijas valsts vçsturç un 

tautsaimniecîbâ Ls 1000.- profesoram Dr.habil.agr. A. Borukam. No ðî ziedojuma 

pieðíirta arî stipendija Ls 70.- mçn. vienam Latvijas Universitâtes studentam. 

No K. Poèa ziedojuma pieðíirta stipendija fizikâ Ls 60.- mçnesî: vienam 

studentam no Latvijas Universitâtes un vienam no Daugavpils Universitâtes. 

No D.A. Lçbera ziedojuma pieðíirti: 

1) Ls 3000.- LU vçstures institûta apgâdam J.K. Broces darba “Zîmçjumi un 

apraksti” 4. sçjuma sagatavoðanai un izdoðanai. 

2) Ls 1200.- Latvijas Akadçmiskajai bibliotçkai rakstu krâjuma “Juridica 

Lettonica” sagatavoðanai un izdoðanai; 

3) Ls 1000.- Latvijas Akadçmiskajai bibliotçkai O. Zandera grâmatas par latvieðu 

grâmatniecîbas vçsturi sagatavoðanai un izdoðanai. 

No M. Ðtaudingeres-Voitas ziedojuma izmaksâti Ls 1000.- tçlniekam LZA Goda 

loceklim I. Rankam pieminekïa izgatavoðanai un uzstâdîðanai LZA Goda locekïa 

Andreja Eglîða kapavietai Ïaudonas kapos. No ðî ziedojuma nelielâ apmçrâ sniegts arî 

atbalsts LZA locekïu kapavietu sakârtoðanai un cita veida pakalpojumiem. 

188

AR LZA SAISTÎTU ORGANIZÂCIJU DARBÎBA 

AR LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJU SAISTÎTU ORGANIZÂCIJU 


(ÎSI PÂRSKATI) 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Terminoloìijas komisija 

2006. gadâ pabeigts divgadçjais starptautiskais septiòu ES dalîbvalstu — Vâcijas, 

Dânijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Ungârijas — projekts Eurotermbank, 

kurâ Latvijas Zinâtòu akadçmija ir viena no partnerçm. Izveidota daudzvalodu terminu 

datubâze ar vienotu piekïuvi vairâk par 220 tûkstoðiem latvieðu valodas terminu 

internetâ. 

LZA TK izstrâdâti un/vai apstiprinâti juridiskie, droðîbas, spçkratu teorijas un 

meþzinâtnes termini. 24. oktobra svinîgajâ sçdç godinâta LZA TK ilggadçjâ vadîtâja 

LZA goda locekïa simtgadnieka Rûdolfa Grabja piemiòa lîdz ar valodnieka “Darbu 

izlases” atvçrðanu un atskatu uz LZA TK darbîbas 60 gadiem. 

Sadarbîbâ ar SIA TehnoMedia izveidota jauna akadçmiskâ terminu datubâze 

AkadTerm ar aptuveni 300 tûkstoðiem terminu. Datubâzes adrese: http://termini.lza.lv/akadterm/. 

Publicçts kârtçjais biïetens “Terminoloìijas Jaunumi” numurs, kurâ sniegta 

atjauninâta informâcija par LZA TK paðreizçjo darbîbu, tâs juridisko pamatu, 

struktûru, sastâvu, apakðkomisijâm, publikâcijâm u. c. 

Apstiprinâta jauna Politikas zinâtnes terminoloìijas apakðkomisija LZA akadçmiía 

Tâlava Jundþa vadîbâ. 

Kâ atzinîbu par rosîgu darbu terminoloìijas attîstîbâ LZA akadçmiíe Valentîna 

Skujiòa saòçmusi starptautisko Eiþena Vistera (Wüster) speciâlo balvu un medaïu. 

Pieðíîrçja — Austrijas UNESCO komisija Starptautiskâ terminoloìijas informâcijas 

centra Infoterm, Vînes universitâtes Eiþena Vistera arhîva un Austrijas Nacionâlâs 

bibliotçkas Starptautiskâ esperanto muzeja vârdâ. 

Komisijas priekðsçdçtâja Valentîna Skujiòa 

Valsts Zinâtniskâs kvalifikâcijas komisija 

Valsts Zinâtniskâs kvalifikâcijas komisija 2006. gadâ izskatîja 119 promocijas 

darbus, akceptçja 118, noraidîja 1. 2005. gadâ komisija izskatîja un akceptçja 107 

darbus. 2006. gadâ akceptçto promocijas darbu skaits salîdzinâjumâ ar 2005. gadu ir 

pieaudzis par 10,3 %. 

189


2006. gadâ akceptçtie promocijas darbi pa specialitâtçm iedalâs ðâdi (iekavâs 

2005. gadâ akceptçto darbu skaits): arhitektûra – 2 (0), bioloìija – 5 (8), bûvzinâtne – 

4 (1), datorzinâtne un informâcijas tehnoloìijas – 6 (4), ekonomika un vadîbzinâtne – 

12 (13), elektrotehnika un telekomunikâcijas – 2 (0), enerìçtika un elektrotehnika – 

6 (8), farmakoloìija – 0 (1), farmâcija – 1 (0), filozofija 0 (3), fizika un astronomija – 

3 (5), ìeogrâfija – 2 (2), hidroinþenierzinâtne 0 (1), juridiskâ zinâtne – 7 (1), íîmija un 

íîmijas inþenierzinâtnes – 10 (4), laukkopîba – 0 (4), lauksaimniecîbas inþenierzinâtne 

0 (2), literatûrzinâtne – 5 (5), lopkopîba – 1 (0), mâkslas zinâtne – 2 (2), matemâtika – 

1 (1), materiâlzinâtne – 0 (2), medicîna 16 (15), mehânika un maðînzinâtne – 5 (3), 

pârtikas zinâtne – 5 (1), pedagoìija – 8 (9), (6), psiholoìija 1 (1), socioloìija, politikas 

un komunikâciju zinâtne – 0, noraidîts 1 (6), transports un satiksme – 5 (1), valodniecîba 

– 7 (2), veterinârmedicîna – 1 (2), vçsture – 1 (0). 

Akceptçtie darbi pa augstskolâm iedalâs sekojoði: LU – 46 (51), RTU – 38 (21), 

RSU – 15, 1 noraidîts (15), LLU – 8 (13), DU – 6 (5), TSI – 3 (0), Latvijas Mûzikas 

akadçmija – 2 (0). 

Komisijas priekðsçdçtâjs Raimonds Valters 

Valsts emeritçto zinâtnieku padome 

2006. gadâ Valsts emeritçto zinâtnieku padome, pamatojoties uz LR MK 

1995. gada 7. novembra noteikumu Nr.328 “Nolikums par valsts emeritçtâ zinâtnieka 

nosaukuma pieðíirðanu” un 1997. gada 11. februâra un 2006. gada 30. maija 

grozîjumiem, izskatot 57 iesniegumus, pieðíîrusi valsts emeritçtâ zinâtnieka 

nosaukumu un mûþa grantu 45 Latvijas daþâdu nozaru ievçrojamiem zinâtniekiem, to 

skaitâ LZA kor.loc. Benitai Laumanei, LZA goda doktoriem Elgai Kagainei un 

Andrim Zvirgzdam. 

No 2007. gada 1. janvâra valsts emeritçtâ zinâtnieka mûþa grants palielinâts lîdz 

Ls 150.- mçnesî. 

Kopð 1996. gada, kad tika iedibinâts valsts emeritçtâ zinâtnieka statuss, pieðíirtais 

finansçjums (Ls) bijis ðâds: 1996. g. — 17 820, 1997. g. — 59 226, 1998. g. — 

91 720, 1999. g. — 105 848, 2000. g. — 111 077, 2001. g. — 121 077, 2002. g. — 

133 000, 2003. g. — 153 000, 2004. g. — 153 000, 2005. g. — 263 000, 2006. g. — 

314 000, 2007. g. — 505 000. 

Mûþa granti, atbilstoði pieðíirtajam finansçjumam, pavisam pieðíirti 356 

zinâtniekiem, tai skaitâ 1996. g. — 40, 1997. g. — 46, 1998. g. — 50, 1999. g. — 9, 

2000. g. — 20, 2001. g. — 23, 2002. g. — 13, 2003. g. — 40 , 2004. — 20, 2005. — 

190


50, 2006. — 45. Patlaban grantu saòem 271 zinâtnieks. Granti pieðíirti 43 LZA 

îstenajiem locekïiem, 16 goda locekïiem, 14 korespondçtâjlocekïiem un 16 LZA goda 

doktoriem. 

2007. gada 5. martâ izsludinâts jauns konkurss valsts emeritçtâ zinâtnieka 

nosaukuma iegûðanai. 

Padomes priekðsçdçtâjs Raimonds Valters 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Ekonomikas institûts 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Ekonomikas institûts ir privâta zinâtniska institûcija, 

kas veic pçtîjumus ekonomikâ. Institûts ir izveidots uz 1946. gadâ dibinâtâ Latvijas 

Zinâtòu akadçmijas Ekonomikas institûta bâzes un turpina tâ darbîbu. Institûta 

îpaðnieki ir Latvijas Zinâtòu akadçmija, augstskolas „Turîba” un Starptautiskais 

praktiskâs psiholoìijas institûts, kokapstrâdes uzòçmums „Latvijas Finieris”, biedrîbas 

„Latvijas Inteliìences apvienîba” un „Latvijas Telekomunikâciju asociâcija”, 

zemnieku saimniecîba „Lejaslâèi” un vairâkas privâtpersonas – zinâtnieki ekonomikas 

jomâ. 

Galvenie institûta pçtîjumu virzieni ir: makroekonomiskâ attîstîba, politiskâ 

ekonomija, tautsaimniecîbas struktûrpolitika un atseviðíu tautsaimniecîbas nozaru 

attîstîba, demogrâfija un darba tirgus, sabiedriskâs finanses, darba attiecîbas. Institûts 

ir Eiropas Komisijas dibinâtas institûcijas „Eiropas Dzîves un darba apstâkïu 

uzlaboðanas fonds” Nacionâlais centrs trîs Eiropas Savienîbas observatorijâs darba 

attiecîbu, darba apstâkïu un tautsaimniecîbas pârstrukturizâcijas novçroðanai un 

politikas veidoðanai ðajâs jomâs. 

Izmantojot savas izdevçjdarbîbas tiesîbas un starptautiskâs sadarbîbas iespçjas, 

institûtâ veikto pçtîjumu rezultâti tiek regulâri publicçti. 2006. gadâ institûts pâròçma 

Latvijas Universitâtes dibinâtâ akadçmiskâ þurnâla „Humanities and Social Sciences. 

Latvia” izdoðanu. 

Institûtâ veic pçtîjumus septiòos Latvijas valsts finansçtos akadçmiskos projektos 

un divos valsts sadarbîbas projektos, citos valsts institûciju, privâto uzòçmumu un 

ârvalstu institûciju finansçtos projektos. Sadarbîbâ ar ârvalstu institûcijâm un 

zinâtniskajâm iestâdçm un starptautisko zinâtniskâs sadarbîbas tîklu ietvaros institûta 

darbinieki piedalâs starptautiskos zinâtniskos pasâkumos. Vairâki institûta darbinieki 

ir nacionâlâ un Eiropas lîmenî atzîti eksperti. 

191


2006. gadâ institûtâ veikts 21 pçtîjumu projekts, no tiem pieci – starptautiski 

projekti. Institûtâ strâdâja 24 darbinieki, no tiem deviòi zinâtòu doktori un trîs 

doktoranti. 

Institûta direktore Raita Karnîte 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Sertifikâcijas centrs 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Sertifikâcijas centrs ir valsts paziòota Eiropas 

Komisijai (notificçta) sertifikâcijas institûcija bûvmateriâlu atbilstîbas novçrtçðanas 

jomâ, kas nozîmç to, ka Centra izsniegtie bûvmateriâlu droðîbu apliecinoðie 

dokumenti tiek atzîti visâs ES dalîbvalstîs un uz ðo apliecinâjumu pamata raþotajiem ir 

tiesîbas maríçt produkciju ar ES pieòemto droðîbas maríçjumu „CE” („pase” uz 

Eiropas tirgu). Latvijas Zinâtòu akadçmijas Sertifikâcijas centra identifikâcijas numurs 

ir 1327, kuru lieto ar „CE” maríçjumu. 

Centrs ir akreditçts Latvijas (LATAK) un Apvienotâs Karalistes (UKAS) 

akreditâcijas institûcijâs. Pateicoties UKAS akreditâcijai, centrs ieguva tiesîbas ES 

pakalpojumu tirgû, jau pirms Latvija tika uzòemta ES pilntiesîga biedra statusâ. 

Aizvadîtajâ gadâ centrs ir sekmîgi izturçjis gadskârtçjâs uzraudzîbas akreditâcijas. 

Centra pakalpojumus izmanto daudzas Eiropas valstis, to skaitâ ârpus ES ietvariem 

(Krievija, Ukraina, Baltkrievija). 

2006. gadâ ir izsniegti: 

64 produktu atbilstîbas sertifikâti, 

28 atbilstîbas sertifikâti droðîbas prasîbâm; 

44 raþotnes produkcijas kontroles sertifikâti (BPD). 

Bez sertifikâcijas pakalpojumiem Centrs sniedz konsultâcijas un veic apmâcîbu 

Eiropas standartu apgûðanâ, piedalâs Latvijas nacionâlo standartu izstrâdâðanâ (3 standartu 

tehniskajâs komitejâs). 

Centra valdes priekðsçdçtâjs Imants Matîss 

192


Latvijas Zinâtòu akadçmijas Zinâtnes un tehnoloìijas pçtniecîbas 

centrs 

2006. gadâ Latvijas Zinâtòu akadçmijas Zinâtnes un tehnoloìijas pçtniecîbas 

centrs turpinâja lîdzdalîbu vairâkos starptautiskos projektos, tostarp ikgadçjo 

nacionâlo atskaiðu sagatavoðanâ par nacionâlo inovâciju politiku Eiropas Komisijai 

projekta „Trend Chart: Innovation policy in Europe” ietvaros, kurâ centra darbinieki 

nacionâlo korespondentu statusâ darbojas kopð 2004. gada. Tika veikts darbs arî 

starptautiska pçtniecîbas projekta „Developing Universities – The Evolving Role of 

Academic Institutions in Economic Growth” ietvaros, kurð tika uzsâkts 2005. gadâ, 

piesaistot pçtniekus no vairâk nekâ 10 pasaules valstîm, un kuru koordinç Lundas 

Ekonomikas un vadîbas skolas Pçtniecîbas politikas institûts Zviedrijâ. Ðî projekta 

mçríis ir veidot labâku izpratni par akadçmisko institûciju mainîgo lomu daþâdos 

nacionâlajos kontekstos, kâ arî veicinât politikas pieredzes apguvi un apmaiòu starp 

daþâda ekonomiskâs attîstîbas lîmeòa valstîm. Centrs piedalîjâs Latvijas nacionâlas 

sadaïas sagatavoðanâ apjomîgai datubâzei „Erawatch baseload inventory” par zinâtnes 

politiku Eiropas Savienîbas valstîs. 

Attiecîbâ uz Latvijas mçroga aktivitâtçm centra pçtnieki 2006. gadâ turpinâja 

realizçt Latvijas Zinâtnes padomes zinâtnisko projektu „Inovatîvâs attîstîbas un jaunu 

tehnoloìiju radîðanas problçmas Latvijâ” (2004–2007). 

Centra vadîtâjs Jânis Kristapsons


FIZIKAS UN TEHNISKO ZINÂTÒU NODAÏA 


Tel.: 7223633. Fakss: 7821153 

E pasts: fizteh@lza.lv 

Nodaïas padome 

Nodaïas priekðsçdçtâjs Juris JANSONS 

Nodaïas priekðsçdçtâja vietnieki Vitauts TAMUÞS 

Andris KRÛMIÒÐ 

Zinâtniskâ sekretâre Sofja NEGREJEVA 


Ivars BIÏINSKIS 

Andris BUIÍIS 

Jânis GRUNDSPEÒÍIS 

Jânis KRISTAPSONS 

Andris KRÇSLIÒÐ 

Andris OZOLS 

Uldis RAITUMS 

Rolands RIKARDS 

Pçteris ÐIPKOVS 

Nodaïa apvieno 86 LZA locekïus, t.sk. 30 îstenos, 3 goda, 20 ârzemju locekïus un 

33 korespondçtâjlocekïus. 

Ar nodaïas darbu saistîti 11 LZA goda doktori. 

Locekïu skaits 

Specialitâte 

korespondçtâjloc. 

îstenie 

ârzemju goda 

Fizika 17 7 12 – 

Mehânika 8 6 3 – 

Informâtika 3 8 3 2 

Matemâtika 2 5 1 – 

Astronomija – 3 1 – 

Enerìçtika – 4 – 1 

194


Nodaïas locekïu sadalîjums pa specialitâtçm 

astronomija 

Mâris Âbele, kor. loc. 

Edgars Bervalds, kor. loc. 

Juris Þagars, kor. loc. 

Dainis Draviòð, ârz. loc. 

enerìçtika 

Andris Krçsliòð, kor. loc. 

Leonîds Ribickis, kor. loc. 

Antans Sauïus Sauhats, kor. loc. 

Pçteris Ðipkovs, kor. loc. 

Viktors Zçbergs, goda loc. 

fizika 

Mârcis Auziòð, îst. loc. 

Jânis Guntis Bçrziòð, îst. loc. 

Elmârs Blûms, îst. loc. 

Andrejs Cçbers, îst. loc. 

Juris Ekmanis, îst. loc. 

Ruvins Ferbers, îst. loc. 

Agris Gailîtis, îst. loc. 

Andris Krûmiòð, îst. loc. 

Ivars Lâcis, îst. loc. 

Oïìerts Lielausis, îst. loc. 

Jânis Lielpçters, îst. loc. 

Andrejs Siliòð, îst. loc. 

Linards Skuja, îst. loc. 

Andris Ðternbergs, îst. loc. 

Kurts Ðvarcs, îst. loc. 

Ivars Tâle, îst. loc. 

Juris Zaíis, îst. loc. 

Imants Bçrsons, kor. loc. 

Jurijs Dehtjars, kor. loc. 

Jevgeòijs Joïins, kor. loc. 

Mâris Knite, kor. loc. 

Aleksejs Kuzmins, kor. loc. 

Inta Muzikante, kor. loc. 

Andris Ozols, kor. loc. 

Hermanis Branovers, ârz. loc. 

Oïìerts Dumbrâjs, ârz. loc. 

Tills fon Egidijs, ârz. loc. 

Roberts Evarestovs, ârz. loc. 

Pauls Janmeijs, ârz. loc. 

Igors Kirko, ârz. loc. 

Ivars Melngailis, ârz. loc. 

Jânis Melngailis, ârz. loc. 

Zenons Rokus Rudziks, ârz. loc. 

Þaks Simons, ârz. loc. 

Juris Pçteris Svenne, ârz. loc. 

Juris Upatnieks, ârz. loc. 

informâtika 

Jânis Bârzdiòð, îst. loc. 

Ivars Biïinskis, îst. loc. 

Jânis Grundspeòíis, îst. loc. 

Andris Ambainis, kor. loc. 

Igors Kabaðkins, kor. loc. 

Audris Kalniòð, kor. loc. 

Jurijs Merkurjevs, kor. loc. 

Leonîds Novickis, kor. loc. 

Vladimirs Pirogovs, kor. loc. 

Pçteris Videnieks, kor. loc. 

Jâzeps Loèmelis, goda loc. 

Jânis Osis, goda loc. 

Þils Brasârs, ârz. loc. 

Juris Hartmanis, ârz. loc. 

Andris Padegs, ârz. loc. 

informâtika (zinâtniecîba) 

Jânis Kristapsons, kor. loc. 

matemâtika 

Andris Buiíis, îst. loc. 

Rûsiòð Mârtiòð Freivalds, îst. loc. 

Agnis Andþâns, kor. loc. 

Uldis Raitums, kor. loc. 

Andrejs Reinfelds, kor. loc. 

Aleksandrs Ðostaks, kor. loc. 

195


Aivars Zemîtis, kor. loc. 

Raimonds Èiegis, ârz. loc. 

mehânika 

Juris Jansons, îst. loc. 

Ivars Knçts, îst. loc. 

Egons Lavendelis, îst. loc. 

Imants Matîss, îst. loc. 

Rolands Rikards, îst. loc. 

Kârlis Rocçns, îst. loc. 

Vitauts Tamuþs, îst. loc. 

Gundaris Teters, îst. loc. 

Andris Èate, kor. loc. 

Vladimirs Kasjanovs, kor. loc. 

Roberts Maksimovs, kor. loc. 

Jânis Rudzîtis, kor. loc. 

Narimants Salenieks, kor. loc. 

Jânis Vîba, kor. loc. 

Jânis Dundurs, ârz. loc. 

Jiri Engelbrehts, ârz. loc. 

Renç Moro, ârz. loc. 

Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas darbîba 

2006. gadâ notika astoòas nodaïas sçdes un nodaïa sagatavoja trîs LZA sçdes. 

Nodaïas sçdçs tika izskatîtâs ðâdas galvenâs problçmas: 

1. martâ nodaïas locekïi noklausîjâs akad. Jura Jansona pârskatu par nodaïas 

darbîbu 2005.gadâ un apsprieda priekðlikumus darbam 2006.gadâ. Sçdes dalîbnieki 

apskatîja un apsprieda FTZ nodaïas mâjaslapas maketu un akceptçja to. J. Jansons 

ieteica atbalstît LU Astronomijas institûta ierosinâjumu iedibinât Artura Balklava 

vârdâ nosauktu Latvijas Zinâtòu akadçmijas balvu par izcilu veikumu zinâtnes 

popularizçðanâ. Visi klâtesoðie vienbalsîgi atbalstîja ðo priekðlikumu. Ðogad Artura 

Balklava balva tika pieðíirta pirmo reizi. Vitolds Grabovskis un Ilgonis Vilks ir 

apbalvoti par zinâtnes popularizçðanu Latvijâ, tai skaitâ par þurnâla “Terra” izveidoðanu 

un vadîðanu. 

22. martâ notika sçde „Çku energoefektivitâte un Latvijas likumdoðana”. Pirmo 

reizi Eiropâ veikta çku enerìçtiskâ sertificçðana veselai pilsçtai (Ogrç), panâkot 10% 

enerìijas ekonomiju. Par ðo Latvijas sasnieguma bûtîbu referçja kor.loc. Andris 

Krçsliòð. Referents klâtesoðos iepazîstinâja ar Eiropas Savienîbas direktîvâm un to 

ievieðanas problçmâm Eiropâ un Latvijâ: çkas energopases un energomaríçjuma 

izveidoðanu; energoinspekcijas atjaunoðanu, jaunu speciâlistu sagatavoðanu. Par 

dzîvojamo çku energosertifikâcijas metodiku Ogrç sçdes dalîbniekus informçja RTU 

asistents Mg. Anatolijs Borodinecs. Dzîvojamo çku sertifikâcijas mçríis bija çku 

enerìijas patçriòa samazinâðana. Ogres pilsçtâ çku energosertificçðana tika veikta pçc 

faktiskâ siltumpatçriòa. Tas deva iespçju veikt daþâdu çku salîdzinâjumu, motivçt çku 

rekonstrukcijas darbus un novçrtçt ðo darbus efektivitâti. Pieredze liecina, ka 

sertifikâcija dod iespçju nodroðinât no 5 lîdz 20% energopatçriòa samazinâjumu. Par 

196


çku energosertificçðanas pieredzi Ogres pilsçtâ referçja RTU prof., Dr.habil.sc.ing. 

Egîls Dzelzîtis. Rekonstrukciju gaitâ Ogrç ir uzstâdîti 147 siltummezgli. Komunikâciju 

attîstîba dod iespçju ar interneta palîdzîbu reâlâ laikâ kontrolçt iekârtas stâvokli, 

iedzîvotâjiem – temperatûras mçrîjumus siltummezglâ, bet tehniskiem darbiniekiem ir 

iespçja no attâluma regulçt siltummezgla parametrus. Galvenie ieguvumi ir: avârijas 

prognozes, naudas plûsmas optimizâcija, siltummezglu atjaunoðana un patçrçtâju 

izglîtoðana. Sçdes dalîbnieku kopçjais viedoklis: enerìçtikas problçmas ir ïoti 

svarîgas, ir nepiecieðams sekmçt racionâlu enerìijas izmantoðanu Latvijâ, plaði izplatît 

informâciju par Ogres sasniegumiem un nodroðinât pieeju Ogres pilsçtas pieredzes 

izmantoðanai visâm ieinteresçtâm institûcijâm un iedzîvotajiem. 

19. aprîlî notika sçde „Par valsts pçtîjumu programmâm informâcijas tehnoloìijâs 

un materiâlzinâtnçs”. Sçdes mçríis bija – noklausîties atskaites par valsts pçtîjumu 

programmu izpildi un apspriest, kâ tâs varçtu attîstîties nâkotnç. Akad. Ivars Biïinskis 

runâja par valsts pçtîjumu programmu informâcijas tehnoloìiju jomâ un raksturoja 

problçmas, kas saistîtas ar projekta realizâciju. Galvenâ no tâm ir finansiâla problçma. 

Par valsts pçtîjumu programmu materiâlzinâtnç un to izpildes gaitu sçdes dalîbniekus 

informçja akad. Andris Ðternbergs. Viòð iepazîstinâja ar visiem seðiem projektiem, 

projektu uzdevumiem un zinâtnieku grupâm, kuras ir saistîtas ar projektu izpildîðanu 

un arî ar tâm problçmâm (galvenokârt finansiâlâm), no kurâm atkarîga valsts pçtîjumu 

programmas „Materiâlzinâtne” savlaicîga izpilde. 

7. jûnijâ sçdç „Latvijas Universitâtes Lâzeru centrs” akad. Mârcis Auziòð aprakstîja 

Lâzeru centra izveidoðanas vçsturi. Lâzeru centrâ darbojas trîs zinâtniskâs 

pçtniecîbas laboratorijas, kuras apvienojuðas resursus, lai izveidotu kopîgi izmantojamu 

lâzeru parku ar vairâkâm vienlaikus darbinâmâm lâzeru sistçmâm, kuras lîdz ar 

citu unikâlu aparatûru nodroðina iespçju veikt oriìinâlus, pasaules lîmenî konkurçtspçjîgus 

pçtîjumus Par LU Atomfizikas un spektroskopijas institûta Molekulu optiskâs 

polarizâcijas (MOLPOL) laboratorijas pçtîjumiem ar Lâzeru centra palîdzîbu referçja 

kor.loc. Ruvins Ferbers. Referents raksturoja MOLPOL laboratorijas galvenos 

zinâtniskos virzienus, zinâtniski pçtniecisko kolektîvu, pçtâmos objektus, metodes, 

projektus, galvenos sadarbîbas partnerus. Centrâ regulâri viesosies vadoðie pasaules 

zinâtnieki, lai veiktu kopîgus pçtîjumus un lasîtu lekcijas LU studentiem. 

28. jûnija sçde bija veltîta Latvijas izcilajam radiotehnikas speciâlistam Aleksandram 

Akmentiòam. Referâtâ LZA god.loc. Jâzeps Loèmelis aprakstîja Aleksandra 

Akmentiòa dzîves gaitas. Nodaïas lçmums bija apvienot pûles, lai informâcija par 

Aleksandru Akmentiòu bûtu sistematizçta, atrodama internetâ un zinâma jaunajai paaudzei, 

ar vârdbalvas vai stipendiju palîdzîbu saglabât Aleksandra Akmentiòa vârdu 

(sk. Zinâtnes Vçstnesis, 2006, 18. septembris, Nr. 15(328)). 

18. oktobrî sçdç noklausîjâs Dr. Mâra Çlerta, akad. Agra Gailîða, akad. Oïìerta 

Lielauða, Dr. Jâòa Freiberga un akad. Elmâra Blûma ziòojumu par Francijas-Latvijas 

197


sadarbîbas projektu „Ampera iniciatîva”. Tâs rezultâtâ paredzçts veidot Ampera 

institûtu ar specifisku pçtîjumu tematiku, centrçtu magnetohidrodinâmikâ (MHD), 

tâtad mâcîbâ par elektromagnçtiskâ lauka mijiedarbi ar ðíidrumiem, kam raksturîga 

dabîga elektrovadamîba vai arî mâkslîgi radîta magnetizçjamîba. Tas bûtu galamçríis 

iepriekðçjam sagatavoðanas procesam, jo „Ampera iniciatîva” ir tâlâkais izvçrsums 

„European Concerted Action COST P6” 2001. gada priekðlikumam, kuru sagatavoja 

A. Alemany (Francija), G. Gerbeth (Vâcija) un O. Lielausis (Latvija) (sk. Zinâtnes 

Vçstnesis, 2006, 6. nov., Nr. 18(331)). 

25. oktobrî ar ârz.loc. Oïìerta Dumbrâja un kor.loc. Ruvina Ferbera zinâtniskiem 

ziòojumiem sâkâs nodaïas locekïu iepazîstinâðana ar jaunajiem LZA îsteno locekïu 

kandidâtiem. 

8. novembrî sçdes dalîbnieki noklausîjâs èetrus referâtus: LZA îsteno locekïu 

kandidâtu Jurija Dehtjara un Leonîda Ribicka ziòojumus, LZA korespondçtâjlocekïa 

kandidâta Leonîda Novicka un korespondçtâjlocekïa kandidâtes Intas Muzikantes 

ziòojumus par zinâtnisko pçtîjumu rezultâtiem. 

LZA Rudens pilnsapulce 7. decembrî par akadçmiíi no nodaïas ievçlçja Ruvinu 

Ferberu un par korespondçtâjlocekïiem Leonîdu Novicki un Intu Muzikanti. Par LZA 

goda locekli tika ievçlçts Viktors Zçbergs (FEI). 

LZA sçdes: 

25. janvârî LZA sçdç “Nanozinâtnes un tehnoloìijas Latvijâ” sçdes dalîbnieki 

noklausîjâs un apsprieda èetrus ziòojumus (sk. 138. lpp.). 

12. maijâ notika LZA izbraukuma sçde Transporta un sakaru institûta (TSI) Latgales 

filiâlç (Daugavpils). Kor.loc. Igors Kabaðkins iepazîstinâja sçdes dalîbniekus ar 

projekta „Akadçmiskais parks” aktivitâtçm: pirmâs kârtas funkcionçðanu un otrâs 

kârtas praktisko realizâciju (sk. Zinâtnes Vçstnesis, 2006, 22.maijs, Nr.10 (323)). 

14. decembrî LZA sçdç „Akadçmisko institûciju mainîgâ loma Latvijâ: izaicinâjumi 

un perspektîvas” sçdes dalîbnieki noklausîjâs akad. Indriía Muiþnieka un 

kor.loc. Igora Kabaðkina ziòojumus (sk. 149. lpp.). 

Nodaïas locekïu ievçrojamâkos sasniegumus sk. 107. lpp. 

Par zinâtniskajiem sasniegumiem balvas pieðíirtas kor.loc. Agnim Andþânam, 

akad. Jânim Bârzdiòam, kor.loc. Jurijam Dehtjaram, kor.loc. Leonîdam Ribickim, 

akad. Kârlim Rocçnam (sk. 96.–98. lpp.). 

Nodaïas priekðsçdçtâjs Juris Jansons 

Zinâtniskâ sekretâre Sofja Negrejeva

ÍÎMIJAS, BIOLOÌIJAS UN MEDICÎNAS ZINÂTÒU NODAÏA 



Tel.: 7220725. Fakss: 7821153 

E pasts: chem@lza.lv 


Nodaïas priekðsçdçtâjs Raimonds VALTERS 

Nodaïas priekðsçdçtâja vietnieki Gunârs DUBURS 

Vija KLUÐA 

Uldis VIESTURS 

Zinâtniskâ sekretâre Baiba ÂDAMSONE 


Bruno ANDERSONS 

Rihards KONDRATOVIÈS 

Mârtiòð BEÍERS 

Tâlis MILLERS 

Jekaterina ÇRENPREISA 

Jânis STRADIÒÐ 

Elmârs GRÇNS 

Andris STRAKOVS 

Aleksandrs JEMEÏJANOVS 

Jânis VOLKOLÂKOVS 

Mârtiòð KALNIÒÐ 

Henriks ZENKEVIÈS 

Nodaïa apvieno 116 LZA locekïus, t.sk. 39 îstenos, 7 goda, 31 ârzemju locekïus 

un 39 korespondçtâjlocekïus. 

Ar nodaïas darbu saistîti 32 LZA goda doktori. 


Specialitâte 


îstenie 

ârzemju goda 

Íîmija 13 7 9 – 

Medicîna 10 11 10 4 

Bioloìija 8 11 6 1 

Biotehnoloìija 3 – 1 – 

Ekoloìija, videszinâtnes 

un ìeogrâfija 2 3 1 – 

Ìeoloìija un 

ûdenssaimniecîba – 2 2 1 

Lauksaimniecîbas zinâtnes 1 3 – 1 

Meþzinâtnes – 1 – – 

Zinâtnes vçsture – – 1 – 

Materiâlzinâtne 2 1 1 – 

199



bioloìija 

Jekaterina Çrenpreisa, îst. loc. 

Elmârs Grçns, îst. loc. 

Rihards Kondratoviès, îst. loc. 

Rita Kukaine, îst. loc. 

Indriíis Muiþnieks, îst. loc. 

Pauls Pumpçns, îst. loc. 

Îzaks Raðals, îst. loc. 

Jânis Vîksne, îst. loc. 

Gunârs Andruðaitis, kor. loc. 

Viktorija Baumane, kor. loc. 

Jânis Kloviòð, kor. loc. 

Tatjana Kozlovska, kor. loc. 

Imants Liepa, kor. loc. 

Viesturs Melecis, kor. loc. 

Aleksandrs Rapoports, kor. loc. 

Maija Rukliða, kor. loc. 

Nikolajs Sjakste, kor. loc. 

Anatolijs Ðaripo, kor. loc. 

Henriks Zenkeviès, kor. loc. 

Viesturs Baumanis, goda loc. 

Mâris Hartmanis, ârz. loc. 

Vitauts Kalniòð, ârz. loc. 

Jânis Metuzâls, ârz. loc. 

Uldis Streips, ârz. loc. 

Rihards Villems, ârz. loc. 

Kurts Vitrihs, ârz. loc. 

biotehnoloìija 

Mârtiòð Beíers, îst. loc. 

Romans Kârkliòð, îst. loc. 

Uldis Viesturs, îst. loc. 

Andrejs Daugulis, ârz. loc. 

ekoloìija, videszinâtnes 

Pçteris Cimdiòð, îst. loc. 

Mâris Kïaviòð, îst. loc. 

Aija Melluma, kor. loc. 

ìeogrâfija 

Guntis Eberhards, kor. loc. 

Oïìerts Nikodemus, kor. loc. 

Edmunds Bunkðe, ârz. loc. 

ìeoloìija un ûdenssaimniecîba 

Vitâlijs Zelès, kor. loc. 

Ansis Zîverts, kor. loc. 

Igors Danilâns, goda loc. 

Aleksis Dreimanis, ârz. loc. 

Hennings Sçrensens, ârz. loc. 

íîmija 

Gunârs Èipçns, îst. loc. 

Gunârs Duburs, îst. loc. 

Mârtiòð Kalniòð, îst. loc. 

Ivars Kalviòð, îst. loc. 

Valdis Kampars, îst. loc. 

Edvards Liepiòð, îst. loc. 

Edmunds Lukevics, îst. loc. 

Tâlis Millers, îst. loc. 

Uldis Sedmalis, îst. loc. 

Jânis Stradiòð, îst. loc. 

Andris Strakovs, îst. loc. 

Raimonds Valters, îst. loc. 

Nikolajs Vederòikovs, îst. loc. 

Mâra Jure, kor. loc. 

Aivars Krauze, kor. loc. 

Çriks Kupèe, kor. loc. 

200


Pçteris Trapencieris, kor. loc. 

Arnis Treimanis, kor. loc. 

Grigorijs Veinbergs, kor. loc. 

Andris Zicmanis, kor. loc. 

Nikodems Bojârs, ârz. loc. 

Pçteris Bolðaitis, ârz. loc. 

Benedikts Juodka, ârz. loc. 

Georgs Pauls Kreiðmanis, ârz. loc. 

Arnis Kuksis, ârz. loc. 

Gotfrîds Ottings, ârz. loc. 

Edvîns Vedçjs, ârz. loc. 

Mihails Voronkovs, ârz. loc. 

Regîna Þuka, ârz. loc. 

lauksaimniecîbas zinâtnes 

Aleksandrs Jemeïjanovs, îst. loc. 

Edîte Birìele, kor. loc. 

Andrejs Câlîtis, kor. loc. 

Aldis Kârkliòð, kor. loc. 

Jânis Latvietis, goda loc. 

materiâlzinâtne 

Bruno Andersons, îst. loc. 

Jânis Grabis, îst. loc. 

Jânis Grâvîtis, kor. loc. 

Elza Reihmane, ârz. loc. 

medicîna 

Georgs Andrejevs, îst. loc. 

Anatolijs Bïugers, îst. loc. 

Jânis Gardovskis, îst. loc. 

Viktors Kalnbçrzs, îst. loc. 

Vija Kluða, îst. loc. 

Jânis Priedkalns, îst. loc. 

Rafails Rozentâls, îst. loc. 

Vera Rudzîte, îst. loc. 

Arnis Vîksna, îst. loc. 

Jânis Volkolâkovs, îst. loc. 

Igors Aksiks, kor. loc., 

Andris Ferdats, kor. loc. 

Alfrçds Miltiòð, kor. loc. 

Ruta Muceniece, kor. loc. 

Modra Murovska, kor. loc. 

Mâra Pilmane, kor. loc. 

Ingrîda Rumba, kor. loc. 

Andrejs Skaìers, kor. loc. 

Uldis Vikmanis, kor. loc. 

Ludmila Vîksna, kor. loc. 

Aija Þilevièa, kor. loc. 

Çvalds Ezerietis, goda loc. 

Kristaps Juris Keggi, goda loc. 

Aina Muceniece, goda loc. 

Nikolajs Skuja, goda loc. 

Sergejs Fjodorovs, ârz. loc. 

Meinhards Klasens, ârz. loc. 

Jânis Kïaviòð, ârz. loc. 

Ruta Kundziòa, ârz. loc. 

Andrejs Okðe, ârz. loc. 

Aivars Jânis Strçlis, ârz. loc. 

Felikss Ungers, ârz. loc. 

Jarls Vikbergs, ârz. loc. 

Bertrams Zariòð, ârz. loc. 

Kristaps Zariòð, ârz. loc. 

meþzinâtnes 

Pçteris Zâlîtis, kor. loc. 

zinâtnes vçsture 

Jurijs Solovjovs, ârz. loc. 

201


Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas darbîba 

Pârskata periodâ kopâ ar Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïu organizçta LZA sçde 

“Nanozinâtnes un tehnoloìijas Latvijâ” (sk. 139. lpp.) un notikuðas piecas nodaïas 

sçdes. 

10. februârî nodaïas pilnsapulcç pârskatu par nodaïas darbu 2005. gadâ sniedza 

priekðsçdçtâjs akad. Raimonds Valters. Sçdç apsprieda arî nodaïas locekïu ierosinâjumus 

darbam 2006. gadâ un iezîmçja sçþu plânu. 

Sçdes dalîbnieki noklausîjâs un apsprieda ïoti aktuâlo un interesanto kor.loc. 

profesores Ludmilas Vîksnas referâtu “Gripa: zinâmais un hipotçtiskais”. Par pretgripas 

medikamentiem (Tamiflu, Remantadîns u.c.) un to iespçjamo lietojumu t.s. 

putnu gripas apkaroðanai informçja Dr. Aivars Zvaigzne. 

31. martâ nodaïas sçdç “Koksne – tradicionâls materiâls un perspektîva izejviela” 

tâs dalîbnieki noklausîjâs un apsprieda Latvijas Valsts Koksnes íîmijas institûta 

zinâtnieku ziòojumus par 2005. gada pçtîjumu rezultâtiem. LZA A. Kalniòa balvas 

laureâts Dr.sc.ing. Jânis Zandersons nolasîja plaðu pârskata referâtu “Koksne – 

enerìçtikas un íîmijas izejviela”. Akad. Bruno Andersons runâja par kultûrvçsturiskâ 

koka mantojuma izpçti un saglabâðanu, par ES integrâcijas projekta WOODPRO 

ietvaros veikto kultûrvçsturisko objektu apsekoðanu. Lai saglabâtu unikâlâs vçrtîbas, 

sadarbîbâ ar Rundâles pils muzeju veikta koksngrauþu iznîcinâðana ar gâzçðanas 

metodi. Tas ir pirmais ðâds pasâkums Latvijâ, kâds bûtu nepiecieðams vçl vairâkiem 

citiem objektiem, kuru interjeros ir izcili 17. un 18.gs. baroka stila mâkslas darbi. 

Dr.chem. Viesturs Zeltiòð sniedza pârskatu par pçtîjumiem “zaïo” putu poliuretânu 

(PPU) iegûðanâ un praktiskajâ izmantoðanâ – par freonus nesaturoðu poliolu sistçmu 

izstrâdi no atjaunojamâm dabîgâm izejvielâm cieto PPU raþoðanai. Pçtîjumu rezultâtâ 

izstrâdâta tehnoloìija poliolu iegûðanai no Latvijâ raþotas rapðu eïïas, noskaidrots, ka 

ðis process ir energomazietilpîgs, tehnoloìiski vienkârðs un ekoloìiski „zaïð”. 

Rezultâti un ekonomiskie aprçíini liecina, ka poliolu raþoðana cieto uzsmidzinâmo 

PPU iegûðanai bûtu ekonomiski izdevîga, un to varçtu veikt kâds no Latvijas 

mazajiem uzòçmumiem; iegûtâ produkcija bûs nepiecieðama ne tikai Latvijas tirgum. 

Cietie PPU dos iespçju gan ekonomçt valsts ierobeþotos enerìçtiskos resursus, gan 

vienlaicîgi samazinât kaitîgu izmeðu daudzumus. 

21. aprîïa nodaïas sçde “Imûnpreparâti Rigvir un Larifâns: to izmantoðana vçþa 

imûnterapijâ un sekundârâ imûndeficîta ârstçðanâ” bija veltîta vienam no 2005. gada 

desmit nozîmîgâkajiem sasniegumiem Latvijas zinâtnç – divu oriìinâlu imûnpreparâtu 

Rigvir un Larifâns ievieðanai medicînas praksç vçþa imûnterapijâ un sekundâra 

imûndeficîta ârstçðanâ. Sçdes dalîbnieki noklausîjâs un apsprieda LZA goda locekles 

Dr.habil.med. Ainas Mucenieces referâtu “Ïaundabîgo audzçju viroterapija ar Latvijâ 

202


iegûto bçrnu zarnu vîrusu – Rigvir”, kurâ viòa îsi raksturoja viroterapijas vçsturi 

pasaulç un tâs attîstîbas gaitu no 1912. gada, kâ arî savu un lîdzstrâdnieku 

(R. Brûveres, I. Èçmas, A. Ferdata, O. Heiseles, Â. Volrâtes u.c.) veikto darbu 

oriìinâlpreparâta Rigvir radîðanâ, izpçtç un klîniskajâ pârbaudç. Par pretvîrusu 

preparâtu Larifâns ziòojumu nolasîja Dr.med. Guna Feldmane. Pamatâ abi savienojumi 

darbojas tieði kâ pretaudzçja preparâti. Kaut arî izveidoti divi neatkarîgi 

preparâti, taèu tie viens otru veiksmîgi papildina, un to kombinçta lietoðana ir vçl 

efektîvâka. Salîdzinâjumâ ar citiem zinâmajiem imûnpreparâtiem ðie izrâdîjuðies 

daudz veiksmîgâki ïaundabîgo veidojumu ârstçðanâ un pagarina dzîvi lielâkam 

skaitam slimnieku. 

20. oktobrî nodaïas sçdç klausîjâs un apsprieda LZA korespondçtâjlocekïu 

kandidâtu zinâtniskos ziòojumus un balsoja par nodaïas atbalstu kandidâtiem. 

Pârskatus par savu zinâtnisko darbîbu sniedza pretendenti uz vakancçm íîmijâ un 

materiâlzinâtnç: Latvijas Organiskâs sintçzes institûta vadoðais pçtnieks Dr.chem. 

Aivars Krauze – “ Bioloìiski aktîvu N,S-saturoðu heterociklu konstruçðana, lietojot 

viena reaktora daudzkomponentu metodi un ievçrojot zaïâs íîmijas principus”, RTU 

profesors Dr.sc.ing. Rûdolfs Cimdiòð – “Materiâlu mijiedarbîba robeþvirsmâs”, 

Latvijas Valsts Koksnes íîmijas institûta laboratorijas vadîtâjs profesors Dr.habil. 

chem. Jânis Grâvîtis – “Jauni materiâli no augu ðûnu cietajiem apvalkiem” un RTU 

profesors Dr.habil.sc.ing. Gundars Meþinskis – “Stiklveidîgo un keramisko materiâlu 

sintçzes metodes”. Aizklâti balsojot, nodaïas locekïi izteica atbalstu visiem pretendentiem. 

Nodaïas locekïi nobalsoja arî par LZA goda doktora grâda Dr.chem.h.c. 

pieðíirðanu Igaunijas ZA akadçmiíim Mihkelam Veiderma. 

3. novembrî nodaïas locekïi noklausîjâs un vçrtçja LZA îstenâ loc. kandidâta 

LZA kor.loc. RSU profesora Dr.habil.med. Jâòa Gardovska pârskatu “Íirurìija un 

zinâtne” un korespondçtâjlocekïu kandidâtu medicînâ un bioloìijâ zinâtniskos ziòojumus: 

P. Stradiòa Klîniskâs universitâtes slimnîcas Neiroíirurìjas klînikas vadîtâjs, 

LU asoc. profesors Dr.habil.med. Igors Aksiks – “Aktuâlo CNS slimîbu neiroíirurìiskie 

risinâjumi”, LU Bioloìijas fakultâtes profesors Dr.biol. Uldis Kalnenieks – 

“Etanola cikls baktçrijâ Zymomonas mobilis ” un Latvijas Biomedicînas pçtîjumu un 

studiju centra vad.pçtnieks Dr.biol. Jânis Kloviòð – “G-proteînu saistoðo receptoru 

sistçmu molekulârâ ìençtika – evolûcijas, funkciju un ìençtiskâs epidemioloìijas 

pçtîjumi”. Aizklâti balsojot, nodaïas locekïi izteica atbalstu visiem pretendentiem. 

LZA pilnsapulcç 7. decembrî par LZA îsteno locekli ievçlçja J. Gardovski, par 

korespondçtâjlocekïiem – I. Aksiku, J. Grâvîti, J. Kloviòu un A. Krauzi, par goda 

locekli – Dr.biol. Viesturu Baumani. 

Pârskata periodâ iznâkuðas 14 grâmatas, kuru autori vai lîdzautori ir nodaïas 

locekïi M. Beíers, A. Bïugers, A. Jemeïjanovs, O. Nikodemus, M. Pilmane, Î. Raðals, 

U. Sedmalis, U. Viesturs, A. Vîksna, P. Zâlîtis, A. Zîverts, A. Zvirgzds. 

203


Apkopoti arî nodaïas locekïu ievçrojamâkie pçtîjumu rezultâti íîmijâ, bioloìijâ, 

medicînâ un materiâlzinâtnç 2006. gadâ. 

Par zinâtniskajiem sasniegumiem daþâdas balvas saòçmuði (sk. 95. lpp.) nodaïas 

locekïi akad. E. Grçns, akad. I. Kalviòð, akad. M. Kïaviòð, akad. R. Kondratoviès, 

akad. V. Rudzîte, goda loc. V. Baumanis, kor.loc. A. Skaìers. 

Akad. I. Kalviòð, akad. A. Bïugers un LZA goda doktors Ì. Kaugars (ASV) 

apbalvoti ar Triju Zvaigþòu ordeni. 

Akad. A. Bïugeram par medicînas zinâtnes organizâciju Latvijâ un ieguldîjumu 

jaunu medicînas preparâtu izstrâdç pasniegts a/s “Grindeks” augstâkais apbalvojums – 

D. H. Grindeïa medaïa, akad. N. Vederòikovam par ieguldîjumu zinâtnç – LR Zemkopîbas 

ministrijas Meþa nozares gada balva “Zelta èiekurs”. Kor. loc. Ç. Kupèe saòçmis 

Bruker firmas dibinâtâja G. Laukiena prçmiju par daudzdimensionâlo KMR metoþu 

izveidi spektru uzkrâðanai un apstrâdei. 

Akadçmiíes Emîlijas Gudrinieces piemiòas iemûþinâðanai nodibinâta LZA 

Emîlijas Gudrinieces balva jaunajam zinâtniekam, LZA un RTU Materiâlzinâtnes un 

íîmijas fakultâtes Emîlijas Gudrinieces balva gada labâkajam íîmijas skolotâjam un 

LZA akadçmiíu Emîlijas Gudrinieces un Alfrçda Ieviòa stipendijas RTU MÍF 

bakalauru, maìistru vai inþenierstudiju programmu studentiem. Balvas un stipendijas 

finansç LZA fonds no akadçmiíes E. Gudrinieces dâvinâjuma lîdzekïiem. 

Nodaïas priekðsçdçtâjs Raimonds Valters 

Zinâtniskâ sekretâre Baiba Âdamsone

HUMANITÂRO UN SOCIÂLO ZINÂTÒU NODAÏA 



Tel.: 7225889. Fakss: 7821153. E pasts: humana@lza.lv 


Nodaïas priekðsçdçtâjs Tâlavs JUNDZIS 

Nodaïas priekðsçdçtâja vietnieki Jânis BÇRZIÒÐ, Viktors HAUSMANIS, 

Dace MARKUS 

Zinâtniskâ sekretâre Ilga TÂLBERGA 


Andris CAUNE, Saulvedis CIMERMANIS, Lilija DZENE, Pârsla EGLÎTE, 

Jânis KRASTIÒÐ, Maija KÛLE, Imants LANCMANIS, Baiba RIVÞA, 

Valentîna SKUJIÒA, Jânis STRADIÒÐ, Kalvis TORGÂNS 

Nodaïa apvieno 148 LZA locekïus, t.sk. 31 îsteno, 42 goda, 41 ârzemju un 

34 korespondçtâjlocekïus. Ar nodaïas darbu saistîti 28 LZA goda doktori. 


Specialitâte 

îstenie 


ârzemju goda 

Literatûrzinâtne 5 2 8 – 

Literatûra – – 1 12 

Ekonomika 6 7 3 2 

Filozofija 3 4 1 – 

Tiesîbu zinâtnes 2 2 1 – 

Valodniecîba 3 7 9 1 

Vçsture 4 3 6 2 

Antropoloìija – – – 1 

Arheoloìija 3 2 – – 

Arhitektûra 1 – 2 2 

Bibliogrâfija – – 1 – 

Demogrâfija – 2 – – 

Etnogrâfija 1 – – – 

Mâkslas zinâtnes 1 1 – 1 

Mâksla – – 1 18 

Pedagoìija – 1 – – 

Politoloìija 1 1 4 – 

Psiholoìija – – 1 – 

Psiholoìija, folkloristika 1 – – – 

Socioloìija – 2 1 – 

Teoloìija – – – 1 

Kultûras vçsture – – 1 – 

Mâkslas vçsture – – – 1 

Zinâtnes vçsture – – 1 – 

Þurnâlistika – – – 1 

205



antropoloìija 

Raisa Denisova, goda loc. 

arheoloìija 

Andris Caune, îst. loc. 

Çvalds Mugurçviès, îst. loc. 

Ieva Ose, îst. loc. 

Ilze Biruta Loze, kor. loc. 

Andrejs Vasks, kor. loc. 

arhitektûra 

Jânis Krastiòð, îst. loc. 

Vaidelotis Apsîtis, goda loc. 

Gunârs Asaris, goda loc. 

Gunârs Birkerts, ârz. loc. 

Sigurds Grava, ârz. loc. 

bibliogrâfija 

Jânis Krçsliòð, ârz. loc. 

demogrâfija 

Pârsla Eglîte, kor. loc. 

Juris Krûmiòð, kor. loc. 

ekonomika 

Arnis Kalniòð, îst. loc. 

Raita Karnîte, îst. loc. 

Oïìerts Krastiòð, îst. loc. 

Baiba Rivþa, îst. loc. 

Edvîns Vanags, îst. loc. 

Pçteris Zvidriòð, îst. loc. 

Konstantîns Didenko, kor. loc. 

Jânis Janovs, kor. loc. 

Imants Kirtovskis, kor. loc. 

Uldis Osis, kor. loc. 

Remigijs Poès, kor. loc. 

Kazimirs Ðpoìis, kor. loc. 

Inna Ðteinbuka, kor. loc. 

Pçteris Guïâns, goda loc. 

Valdis Jâkobsons, goda loc. 

Nikolajs Balabkins, ârz. loc. 

Gundars Íeniòð (Kings), ârz. loc. 

Juris Vîksniòð, ârz. loc. 

etnogrâfija 

Saulvedis Cimermanis, îst. loc. 

filozofija 

Maija Kûle, îst. loc. 

Valentîns Ðteinbergs, îst. loc. 

Andris Rubenis, kor. loc. 

Igors Ðuvajevs, kor. loc. 

Ivans Vedins, kor. loc. 

Vilnis Zariòð, kor. loc. 

Arvîds Ziedonis, ârz. loc. 

kultûras vçsture 

Vjaèeslavs Ivanovs, ârz. loc. 

literatûra 

Ludmila Azarova-Vâciete, goda loc. 

Alberts Bels, goda loc. 

Uldis Bçrziòð, goda loc. 

Roalds Dobrovenskis, goda loc. 

Juris Kronbergs, goda loc. 

Jânis Peters, goda loc. 

Valdis Rûmnieks, goda loc. 

Knuts Skujenieks, goda loc. 

Zigmunds Skujiòð, goda loc. 

Mâra Zâlîte, goda loc. 

Imants Ziedonis, goda loc. 

Anna Þîgure, goda loc. 

Andrejs Vozòesenskis, ârz. loc. 

literatûrzinâtne 

Viktors Hausmanis, îst. loc. 

Viktors Ivbulis, îst. loc. 

206


Benedikts Kalnaès, îst. loc. 

Janîna Kursîte-Pakule, îst. loc. 

Vera Vâvere, îst. loc. 

Ausma Cimdiòa, kor. loc. 

Fjodors Fjodorovs, kor. loc. 

Rolfs Ekmanis, ârz. loc. 

Benjamiòð Jçgers, ârz. loc. 

Lalita Muiþniece, ârz. loc. 

Valters Nollendorfs, ârz. loc. 

Radegasts Paroleks, ârz. loc. 

Juris Silenieks, ârz. loc. 

Frîdrihs Ðolcs, ârz. loc. 

Jana Tesarþova, ârz. loc. 

mâksla 

Biruta Baumane, goda loc. 

Ilmârs Blumbergs, goda loc. 

Jânis Dûmiòð, goda loc. 

Maija Einfelde, goda loc. 

Imants Kalniòð, goda loc. 

Imants Kokars, goda loc. 

Gidons Krçmers, goda loc. 

Oïìerts Kroders, goda loc. 

Jânis Andris Osis, goda loc. 

Raimonds Pauls, goda loc. 

Indulis Ojârs Ranka, goda loc. 

Mâris Sirmais, goda loc. 

Dþemma Skulme, goda loc. 

Jânis Streiès, goda loc. 

Jânis Strupulis, goda loc. 

Pçteris Vasks, goda loc. 

Andris Vârpa, goda loc. 

Kârlis Zariòð, goda loc. 

Ernsts Òeizvestnijs, ârz. loc. 

mâkslas vçsture 

Imants Lancmanis, goda loc. 

mâkslas zinâtnes 

Ojârs Spârîtis, îst. loc. 

Silvija Radzobe, kor. loc. 

Lilija Dzene, goda loc. 

pedagoìija 

Tatjana Koíe, kor. loc. 

politoloìija 

Tâlavs Jundzis, îst. loc. 

Artis Pabriks, kor. loc. 

Andreass Adâls, ârz. loc. 

Juris Dreifelds, ârz. loc. 

Jânis Peniíis, ârz. loc. 

Rasma Ðilde-Kârkliòa, ârz. loc. 

psiholoìija 

Solveiga Miezîte, ârz. loc. 

psiholoìija, folkloristika 

Vaira Vîíe-Freiberga, îst. loc. 

socioloìija 

Aivars Tabuns, kor. loc. 

Tâlis Tisenkopfs, kor. loc. 

Vilfrîds Ðlaus, ârz. loc. 

teoloìija 

Juris Rubenis, goda loc. 

tiesîbu zinâtnes 

Juris Bojârs, îst. loc. 

Kalvis Torgâns, îst. loc. 

Ârija Meikaliða, kor. loc., 

Andris Plotnieks, kor. loc. 

Erki Hollo, ârz. loc. 

valodniecîba 

Aina Blinkena, îst. loc. 

Dace Markus, îst. loc. 

Valentîna Skujiòa, îst. loc. 

207


Brigita Buðmane, kor. loc. 

Ina Druviete, kor. loc. 

Ilga Jansone, kor. loc. 

Benita Laumane, kor. loc. 

Daina Nîtiòa, kor. loc. 

Jânis Valdmanis, kor. loc. 

Andrejs Veisbergs, kor. loc. 

Tenu Karma, goda loc. 

Dzintra Bonda, ârz. loc. 

Maikls Branès, ârz. loc. 

Umberto Pjetro Dini, ârz. loc. 

Trevors Fennels, ârz. loc. 

Baiba Metuzâle-Kangere, ârz. loc. 

Aïìirds Sabaïausks, ârz. loc. 

Sepo Suhonens, ârz. loc. 

Volfgangs Ðmids, ârz. loc. 

Zigms Zinkeviès, ârz. loc. 

vçsture 

Jânis Bçrziòð, îst. loc. 

Valdis Bçrziòð, îst. loc. 

Inesis Feldmanis, îst. loc. 

Indulis Ronis, îst. loc. 

Ilga Apine, kor. loc. 

Aivars Stranga, kor. loc. 

Alberts Varslavâns, kor. loc. 

Anna Jurkâne, goda loc. 

Heinrihs Strods, goda loc. 

Norberts Angermanis, ârz. loc. 

Frîdrihs Benninghofens, ârz. loc. 

Andrievs Ezergailis, ârz. loc. 

Gerts fon Pistolkorss, ârz. loc. 

Andrejs Plakans, ârz. loc. 

Enns Tarvels, ârz. loc. 

vçsture, filozofija 

Vilis Samsons, îst. loc. 

zinâtnes vçsture 

Anto Leikola, ârz. loc. 

þurnâlistika 

Oskars Gerts, goda loc. 

Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas darbîba 

Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas locekïi sekmîgi strâdâjuði Valsts pçtîjumu 

programmas Letonika izpildç, kâ arî meklçjuði jaunas darba formas Letonikas tçmu 

popularizâcijai. 

Valsts prioritârâs pçtîjumu programmas Letonika rezultâtu publiska apsprieðana 

notika LZA Senâta sçdç 2007. gada 16. janvârî. Pârskatu sniedza programmas 

koordinatore kor.loc. Ilga Jansone. Runâja akadçmiíi Jânis Stradiòð, Tâlavs Jundzis, 

Maija Kûle, Dr. art. Elita Grosmane. Publicçta virkne monogrâfiju, Letonikas I 

kongresa referâti – plenârsçdes, Latvijas un latvieðu identitâtes jautâjumiem veltîtâs 

sekcijas, valodniecîbas, kâ arî filozofijas un kristîgo vçrtîbu sekcijas materiâli. 

Letonikas I kongress, pulcçjot 525 referentus no 9 valstîm, bija notikums zinâtnes 

pasaulç. 

208


Aktîvi sadarbojoties Letonikas padomei un kongresa organizâcijas komitejai, sâkta 

gatavoðanâs Letonikas II kongresam 2007. g. 30.–31. oktobrî. Tâpat kâ iepriekð, 

kongresa sçdes vispirms notiks Liepâjas Pedagoìijas akadçmijâ un Daugavpils 

Universitâtç, analizçjot Kurzemes novada kultûrvçsturisko mantojumu, tâ izpçti un 

saglabâðanu (LPA) un skatot “Latgali kâ robeþsituâcijas fenomenu” (DU). Letonikas 

Valsts programmas rezultâtiem var pieskaitît ne tikai monogrâfijas, rakstu krâjumus, 

bet arî ap 100 zinâtniskos rakstus. Galvenais – Letonikâ ienâk jaunie pçtnieki: programmâ 

strâdâ 2 bakalauri, 7 maìistrantûras, 20 doktorantûras programmu studenti. 

Divas doktora disertâcijas pieòemtas aizstâvçðanai, trîs aizstâvçtas. No 118 Valsts zinâtniskâs 

kvalifikâcijas komisijas 2006.g. akceptçtajâm disertâcijâm 44 jeb 37,2% pieder 

humanitâro un sociâlo zinâtòu jomai. Rezultâts nav slikts, taèu jâdomâ par zinâtnskâs 

kvalitâtes paaugstinâðanu, darbu ar pirmavotiem, pçtîjuma valodas izkopðanu. 

Problçmas 

Vçlami, nepiecieðami apkopojoði pçtîjumi Letonikas tematikâ. Lûgums autoriem – 

Letonikai veltîto monogrâfiju, rakstu krâjumu u.c. izdevuma titullapâ atzîmçt, ka tie ir 

darbi no Valsts pçtîjumu programmas Letonika. Tâ, ka tas darîts, piem., Viktora 

Hausmaòa un Benedikta Kalnaèa monogrâfijâ “Latvieðu drâma. 20. gadsimta otrâ 

puse”. 

Par atzinîbu humanitâro zinâtòu pçtîjumiem liecina fakts, ka tradicionâli LZA 

paziòoto desmit Latvijas zinâtnes ievçrojamâko sasniegumu skaitâ 2006. gadâ ir 

nosaukti: LU Latvijas vçstures institûta Dr.habil. hist. Annas Zariòas uz unikâlu 

arheoloìisko pçtîjumu pamata uzrakstîtâ monogrâfija par lîbieðu materiâlo un garîgo 

kultûru Salaspils Laukskolâ 10.–13. gs., Daugavpils Universitâtes pçtnieku grupas 

pçtîjums par Latgales reìionâlo ekonomiku un tâs konkurçtspçjas paaugstinâðanu, kâ 

arî LZA goda locekïa Imanta Kokara vadîbâ sagatavotais fundamentâlais kultûrvçsturiskais 

darbs “Latvieðu kordziesmas antoloìija. 1873–2000” 12 sçjumos un 12 

kompaktdiski ar dziesmu ieskaòojumiem Rîgas kamerkora Ave Sol izpildîjumâ. 

Aizvadîtajâ gadâ notikuðas vairâkas LZA Senâta sçdes, kurâm ir bûtiska nozîme 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas, HSZN un humanitâro/sociâlo zinâtòu dzîvç: 10. janvârî 

akadçmiíi Andris Caune un Jânis Bçrziòð zinoja par LU Latvijas vçstures institûta, 

viena no pirmajiem LZA institûtiem, veidoðanos un attîstîbu. Dr. hist. Guntis Zemîtis 

izteica zinâtnieku viedokli par Latvijas vçstures kâ atseviðía priekðmeta mâcîðanu 

Latvijas skolâs. Pçc tam Latvijas preses izdevumos sâkâs plaða diskusija, atspoguïojot 

LZA, LZA FSI, LU u.c. zinâtnisko institûciju pârstâvju viedokïus. Ðobrîd LR IZM ðo 

priekðmetu atzîst kâ eksperimentâlu. 

14. februârî, LZA gadadienâ, prezidents Juris Ekmanis referçja par ZA vietu un 

uzdevumiem mûsdienu Latvijâ un Jânis Stradiòð – par LZA pretrunîgo vçsturi un 

nâkotni. 

209


Nodaïas sçdes 

Tradicionâli – 2006.gada 26. janvârî – atskaite par zinâtnisko, organizatorisko un 

pedagoìisko darbu. T. Jundzis ziòoja par Letonikas I kongresa organizâciju un gaitu, 

par divu Letonikas programmu norisi. Darbakârtîbâ bija arî LZA kor.loc. Dr.sc. pol. 

Arta Pabrika ziòojums “Latvijas ârpolitikas aktualitâtes”. 

12. oktobrî nodaïas sçdes dalîbnieki noklausîjâs LPA rektores prof. Dr. iur. Ârijas 

Meikaliðas zinâtnisko ziòojumu ”Kriminâlprocesa attîstîbas aktuâlâs tendeces”, 

balsoja par attieksmes izteikðanu LZA jauno locekïu kandidâtiem un LU LVI 

pçtniecei arheoloìei Zigrîdai Apalai pieðíîra goda doktora grâdu vçsturç. 

LZA sçdes 

30. martâ notikuðo LZA sçdi “Ârvalstu investîcijas Latvijâ – gaidîtais un 

sagaidîtais” sagatavoja Ekonomikas institûta direktore Dr.oec. Raita Karnîte un 

sniedza galveno ziòojumu par ðo investîciju ”seju” (sk. 139. lpp.). Ðî akadçmijas sçde 

atðíîrâs ar iesaistîto referentu tçmu daudzveidîbu, ar ârvalstu pârstâvju un ar jauno 

zinâtnieku lîdzdalîbu (R. Karnîtes referâta lîdzautore bija Mg. oec. Irina Èurkina). 

27. aprîlî notika HSZN organizçâ LZA sçde “Mûþizglîtîbas izaicinâjumi”. 

Referçja LR izglîtîbas un zinâtnes ministre akadçmiíe Baiba Rivþa, LZA kor.loc. 

Tatjana Koíe, par ðo vitâli svarîgo problçmu un tâs risinâjumu Latvijas reìionos – 

Ventspils augstskolas rektors Dr. math. Jânis Vucâns, par praktiski paveikto – 

Jelgavas Pieauguðo izglîtîbas centra direktore Ingrîda Muraðkovska. Jâpiebilst, ka 

T. Koíe ir ievçlçta Eiropas Pieauguðo izglîtîbas asociâcijas valdç. 

Konferences 

Konferences nosacîti iedalâs netradicionâlajâs un “ tradicionâlajâs”, kuras notiek 

regulâri. 

13. janvârî Latvijas Kara muzejâ notika Barikâþu atceres 15. gadadienai veltîta 

zinâtniskâ konference “Nevardarbîgâ pretoðanâs: Latvijas pieredze”. Tâs materiâli 

publicçti krâjumâ ar tâdu paðu nosaukumu. 21.–22. augustâ notika starptautiska 

konference “Demokrâtijas attîstîba: Baltijas un Taivânas pieredze”. Arî ðîs konferences 

materiâli publicçti rakstu krâjumâ. 

29.–30. septembrî starptautiska, LU un Austrijas vçstniecîbas organizçta konference 

“Freidam – 150”. 

Vairâku konferenèu tçmas bija veltîtas varas un kultûras attiecîbâm. 8. februârî LU 

Filoloìijas fakultâtç Valsts Letonikas programmas ietvaros notika konference “Vara 

un tradicionâlâ kultûra”, 15. februârî – “Kultûra un vara: mijiedarbes latvieðu valodâ, 

folklorâ un literatûrâ”, 11.–12. oktobrî, Latvijas Mâkslas akadçmijas 85. gadadienâ – 

“Mâksla, vara, izglîtîba”. 

210


Pie tradicionâlajâm, ikgadçjâm konferencçm jâmin: 22.–23. februârî J. Endzelînam 

veltîtâ (LU LVaI), 20. aprîlî – LFMI konference “'Meklçjumi un atradumi”, 

22. maijâ – LU LVI atskaites sesija “Par arheologu pçtîjumiem 2004. un 2005. gadâ”, 

31. okt.–1. nov. – K. Baronam veltîtâ konference “Bçrnîbas pieredze kultûras 

aspektâ”. T.s. tradicionâlâs konferences ir îpaði nozîmîgas, demonstrçjot zinâtnisko 

institûciju darba regularitâti, radoðo potenciâlu, jaunatradumus un jauno zinâtnieku 

iesaistîðanu pçtniecîbas darbâ. 

Goda locekïu aktivitâtes 

Esam pateicîgi LZA goda locekïiem par akadçmijai izrâdîto cieòu, lîdzdalîbu 

pasâkumos un veltçm Zinâtòu akadçmijai. 

7. jûnijâ Raiòa kapos apbedîja latvieðu kultûras darbinieces Lilijas Dunsdorfas 

pelnu urnu. Svinîgo ceremoniju vadîja Dr. theol. Juris Rubenis. 

21. jûnijâ sarîkojumâ “Akadçmijâ Ludmilas un Jâòi” dzeju lasîja dzejniece 

Ludmila Azarova, fragmentus no topoðâs grâmatas – Jânis Streiès. Skatîjâmies jaunâs 

filmas “Rûdolfa mantojums” aktieru mçìinâjumus. Lîgo dziesmas diriìçja Imants 

Kokars. 

HSZN piedalîjâs dzejnieka, atdzejotâja Knuta Skujenieka jubilejas sagatavoðanâ – 

bija izstâdes Daugavas muzejâ un Rakstniecîbas, teâtra un mûzikas muzejâ, zinâtniski 

radoðâ konference LZA “Knutam Skujeniekam 70”. 

Oktobrî jubileju svinçja reþisors, mâkslinieks un rakstnieks Jânis Streiès, kurð 

aicinâja LZA uz viòam veltîto izstâdi Kino muzejâ un kopâ ar apgâdu “Dienas 

Grâmata” LZA atvçra savu eseju grâmatu “Lâga dvçseïu straumei”. Tradicionâli 

kïuvuði sarîkojumi “Sagaidîsim Ziemassvçtkus ar baltâm domâm”, kuros piedalâs Dr. 

theol. Juris Rubenis un kâds skatuves mâkslinieks. Ðogad dzeju lasîja aktieris Pçteris 

Liepiòð. 

Izstâdes LZA izstâþu telpâ regulâri pulcç skatîtâjus. Aizvadîtais gads raksturîgs ar 

starptautisku autoru loku un LMA profesoru piedalîðanos. 

10. janvârî Aròa Blumberga fotoizstâde “Íemeru Nacionâlais parks. Klusums'” 

7. martâ LMA profesora Alekseja Naumova gleznu izstâde “Mani ceïojumi” 

25. aprîlî Ausmas Krûmiòas akvareïu izstâde “Vidzemes ceïos” 

6. jûnijâ atklâta zviedru fotomâkslinieka Gunâra Lundkvista dabas fotogrâfiju 

izstâde 

12. septembrî Maijas Tabakas gleznu izstâde “Es gleznoju savu dzîvi” 

10. oktobrî – Lietuvas ZA mâkslinieces Migles Datkunaites grafiku izstâde “No 

tâlienes” 

211


14. novembrî LMA profesora Jura Jurjâna gleznu izstâde 

16. decembrî mâkslinieka Jâzepa Pîgoþòa gleznu izstâde “Latvijas daba”. 

Valsts apbalvojumi, balvas 

Triju Zvaigþòu ordenis: Gundaram Íeniòam-Kingam, Jânim Peniíim, Maijai 

Einfeldei, Jurim Dreifeldam, Mârim Sirmajam. Viestura ordenis – Ârijai Meikaliðai. 

Atzinîbas krusts – Raimo Pullatam. 

LZA Raiòa balva dzejniekam Andrejam Eglîtim 

LZA un a/s Grindeks balva – LZA kor.loc. Pârslai Eglîtei par devumu sociâlajâ 

demogrâfijâ 

Rîgas balva – Vaidelotim Apsîtim 

Feliksa balva – Vilnim Zariòam 

LZA/RLB K. Mîlenbaha balva Ainai Blinkenai 

LZA K. Baloþa balva – Raitai Karnîtei 

LZA Jâòa Endzelîna balva – Dacei Markui 

LZA Tâlivalþa Vilciòa balva – Aivaram Tabunam 

LZA Arveda Ðvâbes balva – Annai Zariòai 

Nodaïas locekïi guvuði augstas atzinîbas: akadçmiíe V. Vîíe-Freiberga saòçmusi 

Ljeþas un Otavas universitâðu goda doktora grâdus, akadçmiíe Baiba Rivþa ievçlçta 

par Karaliskâs Zviedrijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmijas ârzemju 

locekli., akadçmiíe Valentîna Skujiòa saòçmusi starptautisku atzinîbu terminoloìijas 

jomâ, Folkloras Gada balva – akadçmiíei Janînai Kursîtei. “Draudzîgâ aicinâjuma” 

medaïas – Janînai Kursîtei, Imantam Lancmanim, Jurim Rubenim. LZA A. Krastkalna 

balva – akadçmiíim Viktoram Hausmanim. 

Par presi – varam pateikties uzticamajiem sadarbîbas partneriem un pateikties 

jaunajiem projektiem. Paldies laikrakstiem “Latvijas Vçstnesis”, “Neatkarîgâ Rîta 

Avîze Latvijai”, “Diena”, “Latvijas Avîze”, “Rîgas Balss” (ar ilgtermiòa projektu 

“Gudrâ Rîga”), “Izglîtîba un Kultûra”,“ LZA Vçstis” un “Zinâtnes Vçstnesis”. Un 

Latvijas TV raidîjumam “Panorâma”. 

Pateicîba par sadarbîbu visâm LZA nodaïâm, augstskolâm. Îpaði – Rîgas 

Latvieðu biedrîbai, kuras Teâtra komisijâ aktîvi darbojas akad. Viktors Hausmanis, 

veidojot teâtra vçsturei un Latvijas aktieriem veltîtus emocionâlus sarîkojumus. RLB 

sniedza lielu palîdzîbu Letonikas I kongresa organizâcijâ un ceram uz atbalstu arî II 

kongresa sagatavoðanâ um norisç. 

212


Îpaði jâuzteic Latvijas Akadçmiskâ bibliotçka un direktore Venta Kocere – gan par 

Letonikai veltîtajâm izstâdçm, par aktivitâti Latvijas mazzinâmo kultûras lappuðu 

atainoðanâ, par starptautisko sadarbîbu, popularizçjot Latvijas grâmatu kultûru 

ârzemçs. 

Sprieþot pçc aktîvâs gleznu ekspozîciju maiòas, izveidojusies laba sadarbîba ar 

Latvijas Mâkslas akadçmiju un tâs rektoru LZA goda locekli Jâni Andri Osi. Paldies 

par to! 

Visos pasâkumos LZA HSZN saòçmusi LZA vadîbas atsaucîbu, atbalstu un 

palîdzîbu. 

Perspektîvas 

Letonikas Valsts programmas sekmîga izpilde. Apkopojoðu darbu sagatavoðana un 

izdoðana. Jâaktualizç starptautiskâ sadarbîba, jauno zinâtnieku piesaiste un kvalificçtu 

jauno doktoru sagatavoðana. 

Nodaïas locekïu entuziasms ïauj cerçt, ka ðî perspektîva ir reâla un izpildâma. 

Nodaïas priekðsçdçtâjs Tâlavs Jundzis 

Zinâtniskâ sekretâre Ilga Tâlberga


LAUKSAIMNIECÎBAS UN MEÞA ZINÂTÒU NODAÏA 


Tel.: 7223448. Fakss: 7821153 

E-pasts: lmzn@lza.lv 


Nodaïas priekðsçdçtâja p.i. Arnis TREIMANIS 

Zinâtniskâs sekretâres p.i. Ieva SLOKA 


Aleksandrs JEMEÏJANOVS 

Uldis VIESTURS 

Nodaïa ðobrîd apvieno 18 LZA locekïus, t.sk. 8 îstenos, 1 goda locekli un 9 korespondçtâjlocekïus. 

Ar nodaïas darbîbu saistîti 3 goda doktori. 

Specialitâte 

îstenie 



ârzemju 

goda 

Bioloìija un biotehnoloìija 3 – – – 

Ekonomika 2 1 – – 

Lauksaimniecîba un pârstrâdes 

tehnoloìijas 

Meþzinâtne un koksnes 

tehnoloìijas 

1 3 – 1 

2 4 – – 

Ûdenssaimniecîba – 1 – – 

214



Bioloìija un biotehnoloìija 

Mârtiòð Beíers, îst.loc. 

Îzaks Raðals, îst.loc. 

Uldis Viesturs, îst.loc. 

Ekonomika 

Arnis Kalniòð, îst.loc. 

Baiba Rivþa, îst.loc. 

Kazimirs Ðpoìis, kor.loc. 

Lauksaimniecîba un pârstrâdes 

tehnoloìijas 

Aleksandrs Jemeïjanovs, îst.loc. 

Edîte Birìele, kor.loc. 

Daina Kârkliòa, kor.loc. 

Aldis Kârkliòð, kor.loc. 

Jânis Latvietis, goda loc. 

Meþzinâtne un koksnes tehnoloìijas 

Bruno Andersons, îst.loc. 

Nikolajs Vederòikovs, îst.loc. 

Imants Liepa, kor.loc. 

Arnis Treimanis, kor.loc. 

Pçteris Zâlîtis, kor.loc. 

Aivars Þûriòð, kor.loc. 

Ûdenssaimniecîba 

Ansis Zîverts, kor.loc. 

Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïas darbîba 

Nodaïas sçdes 

9. janvâris – LZA LMZN un Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu 

akadçmijas (LLMZA) prezidija kopsçde, kuras laikâ tika pârrunâts iepriekðçja gadâ 

paveiktais un noteikti turpmâkie plâni. LLMZA ir sabiedriska zinâtnieku apvienîba, 

kas sadarbojas ar LMZN, organizçjot kopîgus seminârus un izbraukuma sçdes. 

13. februâris – LZA LMZN un LLMZA prezidija kopsçde. Viens no sçdes darbakârtîbas 

jautâjumiem tika veltîts izaicinâjumiem zinâtnes atbalsta projektu sagatavoðanai 

– LMZN priekðsçdçtâjas vietnieks akad. Arnis Treimanis informçja par Latvijas 

zinâtnieku iespçjâm piedalîties Eiropas Zinâtnes COST (European Cooperation in the 

field of Scientific and Technical Research) projektos. 

13. marts – LZA LMZN un LLMZA prezidija kopsçde, kas tika koncentrçta uz 

diskusiju par biodegvielas raþoðanas attîstîbas virzieniem Latvijâ. Ar ziòojumu par ðo 

tematu uzstâjâs akadçmiíis Arvîds Kalniòð. 

10. aprîlis – LZA LMZN un LLMZA prezidija kopsçde. Sçdes galvenais 

jautâjums bija LLMZA kopsapulces (paredzçta 2006. gada 26. maijâ) organizçðana. 

Bez tam – klâtesoðie arî tika informçti, ka ðobrîd Zemkopîbas ministrijâ notiek 

pieteikumu izvçrtçðana subsîdiju saòemðanai. Paredzçtais subsîdiju apjoms ir 

1 300 000 LVL materiâltehniskâs bâzes stiprinâðanai un 535 000 – zinâtniskâs 

pçtniecîbas projektiem. 

215


18. maijs – LZA LMZN un LLMZA prezidija sçde (izbraukuma sçde) 

Lauksaimniecîbas universitâtes (LLU) Augsnes un augu zinâtòu institûtâ par tematu 

„Ìençtiski modificçto, konvencionâlo un bioloìiskâs saimniecîbâs audzçto kultûraugu 

lîdzâspastâvçðanas problçmas”, ar ziòojumiem uzstâjâs Dr.habil.agr. Inâra Turka 

(referâts tika koncentrçts uz jautâjumiem par ìençtiski modificçto, konvencionâlo un 

bioloìiskâs saimniecîbâs audzçto kultûraugu lîdzâspastâvçðanas problçmâm) un asoc. 

profesore, Dr.biol. Biruta Bankina (ziòojums par labîbas slimîbu epidemioloìiju 

Latvijâ). Sçdes noslçgumâ dalîbniekiem bija iespçja praksç iepazîties ar LLU Augsnes 

un augu zinâtòu institûta uzturçto dârza saimniecîbu. 

21. jûnijs – LZA LMZN un LLMZA prezidija sçde, kuras laikâ tika precizçti 

Zemkopîbas ministrijas finansçtâ projekta „Lîdzdalîba Eiropas Savienîbas valstu tîklâ 

par lauksaimniecîbas pçtîjumu stratçìijas izstrâdi ar foresight metodi” darba 

uzdevumi, kura îstenoðana uzticçta LMZN. 

7. augusts – LZA LMZN un LLMZA prezidija sçde, kuras laikâ ar referâtu 

uzstâjâs Dr.hist. Artûrs Puga, informçjot par jaunâko izpçti forsaita jomâ. 

8. septembris – LZA LMZN un LLMZA prezidija sçde Jaunpilî, z/s „Joþi”, kuras 

laikâ LLMZA atbalstu LZA korespondçtâjlocekïa vçlçðanâm guva Dr.biol. Jânis 

Mièulis. Izbraukuma sçde bija veltîta tematam „Tehnikas izmantoðana modernâ 

zemnieku saimniecîbâ”. 

23. oktobris – LZA LMZN un LLMZA prezidija kopsçde, kuras galvenais darbakârtîbas 

jautâjums bija atbalsta izteikðana jaunajiem LZA korespondçtâjlocekïu 

kandidâtiem. Uz vienu vakanto vietu lauksaimniecîbas zinâtnç kandidçja Dr.biol. 

Jânis Mièulis un Dr.sc.ing. Daina Kârkliòa. Nodaïas atbalstu saòçma abi pretendenti. 

Sçdes dalîbnieki arî noklausîjâs Dr. Artûra Pugas sniegto informâciju par lauksaimniecîbas 

un lauku pçtniecîbas iespçjâm ES u.c. starptautiski atbalstîto forsaita 

programmu un jaunveidojamo struktûru kontekstâ. 

22. novembris – LZA LMZN un LLMZA prezidija kopsçde, kuras laikâ tika 

precizçta 2006. gada 15. decembrî paredzçtâs LLMZA kopsapulces darbakârtîba, kâ 

arî pieòemts lçmums par sadarbîbas lîguma parakstîðanu starp LLMZA Latvijâ un 

lîdzîgu akadçmiju Rumânijâ. 

Izbraukuma sçdes 

Papildus nodaïas sçdçm un LLMZA prezidija sçdçm 2006. gadâ ir norisinâjuðâs 

vairâkas izbraukuma sçdes, kas tika lîdzfinansçtas no Zemkopîbas ministrijas 

pieðíirtajâm subsîdijâm projekta „Diskusiju un zinâtnisko atziòu stimulçðana 

lauksaimniecîbas un meþsaimniecîbas nozarçs” ietvaros. Projekta îstenotâjs – 

LLMZA, kas cieði sadarbojas ar LZA LMZN, izsaka pateicîbu Zemkopîbas ministrijai 

par sniegto atbalstu tik daudzu pasâkumu organizçðanâ, ïaujot nodroðinât pieredzes 

apmaiòu zinâtnisko institûciju pârstâvjiem. 

216


24. februârî notika LLMZA kopsapulce, kuras laikâ tika godinâti 2005. gada balvu 

laureâti, kâ arî diskutçts par izaicinâjumiem jauno zinâtnieku sagatavoðanâ. 

19. maijâ LLU Biotehnoloìijas un veterinârmedicînas zinâtniskajâ institûtâ 

„Sigra” norisinâjâs izbraukuma sçde, veltîta bioloìiskâs un netradicionâlâs lauksaimniecîbas 

jautâjumiem. Sçdes sâkumâ referâtu par netradicionâlo putnkopîbu Latvijâ 

nolasîja zinâtniskâ institûta „Sigra” vadoðâ pçtniece Dr.biol. Îra Irçna Vîtiòa. Savâ 

priekðlasîjumâ viòa iepazîstinâja ar putniem, kuri ir visvçrtîgâkie diçtisko produktu 

grupâ, kâ arî putniem, kuru olas uzskatâmas par visveselîgâkajâm. Pasâkuma 

dalîbniekiem bija iespçja arî redzçt strausus, pçrïu vistas un citus eksotiskos putnus 

klâtienç, apmeklçjot putnu fermu Siguldâ, kâ arî – iepazîties ar staltbrieþu audzçðanu 

brieþu fermâ Morç. 

26. maijâ norisinâjâs Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmijas 

kopsapulce. Tajâ iekïauto diskusiju temats tika saistîts ar jautâjumiem par alternatîvo 

enerìijas resursu iegûðanas un izmantoðanas iespçjâm. Ar ziòojumu uzstâjâs LZA 

prezidents akad. J. Ekmanis („Alternatîvâs enerìijas veidi un to izmantoðanas iespçjas 

Latvijâ”), ar referâtiem piedalîjâs arî citi ievçrojami zinâtnieki un speciâlisti – prof. 

Mârtiòð Beíers („Alternatîvo (atjaunojamo) enerìiju ieguves iespçjas no lauksaimniecîbas 

izejvielâm”), doc. Kârlis Siïíe („Mazâ hidroenerìçtika kâ alternatîvâs enerìijas 

resurss”), Mazâs hidroenerìçtikas asociâcijas valdes priekðsçdçtâjs Orvils Heniòð 

(„Mazâs hidroenerìçtikas attîstîbas perspektîvas Latvijâ”), prof. Imants Ziemelis 

(„Saules kolektoru izmantoðanas iespçjas Latvijâ”) un prof. Pçteris Zâlîtis („Meþzinâtnes 

un meþsaimniecîbas izaicinâjumi Latvijâ”). 

31.maijâ tika organizçta izbraukuma sçde uz Latvijas Valsts augïkopîbas institûtu. 

Jûnijâ notika vçl piecas izbraukuma sçdes: 8. jûnijâ – LLU Mâcîbu un pçtîjumu 

saimniecîbâ „Vecauce”; 20. jûnijâ a/s „Pûres Dârzkopîbas izmçìinâjumu stacija”; 

22. jûnijâ – LLU aìentûrâ „Zemkopîbas zinâtniskais institûts”; 28. jûnijâ – Valsts 

Priekuïu laukaugu selekcijas institûtâ, bet 30. jûnijâ – Valsts Stendes graudaugu 

selekcijas institûtâ. 

Jûlijâ seminâri un diskusijas notika: 5. jûlijâ – izbraukuma sçdç LLU MPS 

„Pçterlauki”; 8.–9. jûlijâ lauka izmçìinâjumu apskatç Reìionâlâs lauksaimniecîbas 

izstâdes „Viïâni 2006” ietvaros. Divi nozîmîgi pasâkumi jûlijâ norisinâjâs LLU 

Zemkopîbas zinâtniskajâ institûtâ: 13. jûlijâ notika institûta 60 gadu jubilejai veltîta 

konference, bet 21. jûlijâ – LLU seminârs par bioloìiskâs lauksaimniecîbas jautâjumiem. 

27. oktobrî norisinâjâs izbraukuma sçde uz „SIA „Papîrfabrika „Lîgatne””, kurâ 

dalîbniekiem bija iespçja iepazîties ar fabrikas darbu, kâ arî saraþoto produkciju. 

Izbraukuma sçþu cikls noslçdzâs 2006. gada 15. decembrî Rîgâ, Zemkopîbas 

ministrijâ ar LLMZA kopsapulci. 

217


Seminâru un izbraukuma sçþu laikâ gûtas atziòas par: 

– ìençtiski modificçto kultûraugu audzçðanas un augu aizsardzîbas aktuâlâkajâm 

problçmâm; 

– precîzâs lauksaimniecîbas iespçjâm un nozîmi, jo, neraugoties uz Latvijas mazo 

teritoriju, ir jâòem vçrâ daþâdie augðòu un klimata apstâkïi Latvijas rajonos un pat 

lauka ietvaros. Lîdz ar to tiek veikti pçtîjumi ar mçríi nodroðinât resursu racionâlu 

izmantoðanu laukkopîbâ un arî lopkopîbâ; 

– linu audzçðanas iespçjâm, jo vçsturiski izplatîtâkâs linu audzçðanas vietas bija 

Kurzeme un Zemgale, nevis Latgale, kas bûtu piemçrotâka vieta rudzu un kartupeïu 

audzçðanai. 

Izmçìinâjumu apskates un diskusiju laikâ uzskatâmi iezîmçjâs vairâkas tendences: 

– vietçjâ lauksaimniecîbas produkcija un ðíirnes ir daudz izturîgâkas un 

piemçrotâkas vietçjiem apstâkïiem; 

– ir nepiecieðams apzinât Latvijas augu un dzîvnieku ìençtisko potenciâlu, turklât 

ðî darba realizçðanai ir nepiecieðama visu Latvijas zinâtnisko institûciju sadarbîba. 

Tika ieskicçtas vairâkas problçmas un izaicinâjumi, kas bûtu risinâmi gan valsts, 

gan zinâtniskajâm institûcijâm, piemçram: 

– tika pausta noþçla par zinâtnisko institûciju neiesaistîðanu vairâku nozîmîgu 

valstisku stratçìiju izstrâdç, kâ arî bûtisku projektu îstenoðanâ, lîdz ar to bûtu 

jâstimulç valsts un zinâtnisko pçtniecîbas institûciju turpmâka sadarbîba; 

– daudzu raþoðanai aktuâlu jautâjumu risinâjumam nepiecieðama vairâku zinâtòu 

nozaru sadarbîba. Tas attiecinâms uz problçmâm par ìeogrâfisko informâcijas sistçmu 

lietojumu meliorâcijas sistçmu kopðanâ, pçtîjumu rezultâtu ekonomisko interpretâciju, 

informâciju tehnoloìiju zinâtniski pamatotu lietojumu, komplekso pçtîjumu programmu 

realizâciju ar mçríi nodroðinât zinâtniski pamatotu izpçtes íçdi no 

tehnoloìijâm uz lauka lîdz patçrçtâja galdam. 

Sadarbîba ar Zemkopîbas ministriju 

1. februârî parakstîts nodomu protokols starp Latvijas Republikas Zemkopîbas 

ministriju, LZA LMZN un LLZMA, paredzot stimulçt sadarbîbu lauksaimniecîbas, 

meþa zinâtnes un zinâtnisko institûciju attîstîbas koncepcijas izstrâdç, augstâko 

izglîtîbu un zinâtni reglamentçjoðu normatîvo aktu izstrâdç, kopîgu pçtîjumu veikðanâ 

lauksaimniecîbas, lauku attîstîbas un meþa zinâtnes jomâ, informâcijas apmaiòâ starp 

zinâtnes struktûrâm un lauksaimnieku profesionâlâm organizâcijâm un speciâlistiem, 

starptautiskâs zinâtniskâs sadarbîbas veicinâðanâ un citos aspektos. 

31. jûlijâ tika parakstîts lîgums starp Latvijas Republikas Zemkopîbas ministriju 

(pasûtîtâjs) un LZA (izpildîtâjs) par projekta „Lîdzdalîba Eiropas Savienîbas valstu 

218


tîklâ par lauksaimniecîbas pçtîjumu stratçìijas izstrâdi ar foresight metodi” îstenoðanu. 

Projekta finansçjums – 15 000 LVL, projekta izpilde – 2006. gada 1. decembris. 

Galvenie projekta ietvaros veicamie uzdevumi: 

– apkopot un izanalizçt publikâcijas un pçtîjumus foresight (jeb forsaita) metodes 

izmantoðanas aspektiem, identificçjot galvenâs problçmas tâs pielietoðanai, kâ arî 

sadarboties ar pçtnieku grupu, kas piedalâs Eiropas Savienîbas valstu darba sanâksmçs 

par foresight izmantoðanas aspektiem; 

– izstrâdât lauksaimniecîbas zinâtnes pçtîjumu datubâzi, nodroðinot vienotu 

uzskaites metodoloìiju; 

– ieteikt lauksaimniecîbas zinâtnes un augstâkâs izglîtîbas iestâþu sadarbîbas 

stratçìiskos virzienus ar LZA un Latvijas Zinâtnes padomi (LZP), akcentçjot ðâdus 

jautâjumus: 

– lauksaimniecîbas zinâtnes saistîba ar LZA un LZP tagadnç un nâkotnç; 

– LZA un LZP sadarbîba un iespçjamais atbalsts lauksaimniecîbas zinâtnes 

fundamentâlajos pçtîjumos; 

– sniegt rekomendâcijas zinâtnei pieðíirto finanðu lîdzekïu efektîvâkai izmantoðanai 

saistîbâ ar lauksaimniecîbas nozares un lauksaimniecîbas zinâtnes attîstîbas 

stratçìiskajiem virzieniem; 

– noteikt pasâkumus lauksaimniecîbas zinâtnes organizâciju, raþotâju un 

sabiedrisko organizâciju cieðâkai sadarbîbai zinâtnes resursu un finanðu lîdzekïu 

izlietoðanâ. 

Projekta ietvaros organizçti divi seminâri: 

22. septembrî – darba seminârs „Forsaits un stratçìiskâs plânoðanas prasmes 

lauksaimniecîbas pçtîjumu stratçìijas kontekstâ”. Dalîbnieki varçja piedalîties 

praktiskâ foresight vingrinâjumâ lauksaimniecîbas pçtîjumu stratçìijas izstrâdç, kâ arî 

piedalîties diskusijâs par iespçjâm zinâtnei pieðíirto lîdzekïu efektîvâkâ izmantoðanâ 

un citiem jautâjumiem. 

20. oktobrî – darba seminârs „Forsaits un stratçìiskâs plânoðanas prasmes 

lauksaimniecîbas pçtîjumu kontekstâ II”. Darbakârtîbas galvenie jautâjumi bija 

diskusija par iespçjâm raþotâju, zinâtnisko institûciju un valsts institûciju labâkai 

sadarbîbai, kâ arî forsaita vingrinâjumu praktiskâ izpilde. 

Nodaïas sastâvs papildinâjies ar jaunievçlçtu korespondçtâjlocekli Dr.sc.ing. 

Dainu Kârkliòu. 

Nodaïas priekðsçdçtâjs Arnis Treimanis 

Zinâtniskâ sekretâre Ieva Sloka


ÂRZEMJU LOCEKÏU NODAÏA 

Latvijas Universitâte, Raiòa bulv. 19–248, Rîga, LV 1586 

Tel.: 26496128. Fakss: 67174758 

E pasts: jpuika@chariot.net.au 

Nikolajs BALABKINS 

Juris DREIFELDS 

Jânis KÏAVIÒÐ 

Jânis KRÇSLIÒÐ 

Jânis MELNGAILIS 

Andris PADEGS 

Andrejs PLAKANS 

Jânis PRIEDKALNS 

Edvîns VEDÇJS 

Kristaps ZARIÒÐ 


Nodaïas padomes darbu vada profesors Jânis PRIEDKALNS 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Ârzemju locekïu nodaïa izveidota saskaòâ ar LZA 

Statûtu 3.5.2. punktu un apstiprinâta LZA pilnsapulcç 1993. gada 26. novembrî. 

LZA Ârzemju locekïu nodaïas uzdevumi saskaòâ ar 1994. gada 18. oktobra Senâta 

lçmumu: 

1. LZA ârzemju locekïu (galvenokârt ASV un Kanâdâ dzîvojoðo) iesaistîðana 

LZA darbîbâ, t.sk. regulâra iepazîstinâðana ar LZA informatîvajiem materiâliem. 

2. Palîdzîba Latvijas jauno zinâtnieku apmâcîbu organizçðanâ (îpaði pçcdoktora 

studijas) ârzemju mâcîbu iestâdçs. 

3. Jauno Latvijas izcelsmes zinâtnieku apzinâðana ârzemçs, to piesaiste etniskâs 

dzimtenes zinâtnes veicinâðanai; jaunu LZA ârzemju locekïu kandidâtu ieteikðana. 

4. Cieðu sakaru un sadarbîbas veidoðana ar Latvieðu akadçmisko mâcîbspçku un 

zinâtnieku apvienîbu (LAMZA) un Baltijas studiju veicinâðanas asociâciju (AABS). 

5. Plaðâka ârzemju latvieðu zinâtnieku iesaistîðana Latvijas zinâtnisko darbu projektu 

izvçrtçðanâ. 

6. Ja kâdu iemeslu dçï Latvijas Zinâtòu akadçmijas brîva funkcionçðana nâkotnç 

varçtu tikt traucçta, uzdot LZA Ârzemju locekïu nodaïai pildît Latvijas Zinâtòu 

akadçmijas funkcijas un rîkoties kâ pilntiesîgai LZA pârstâvei. 

Saskaòâ ar Latvijas Zinâtòu akadçmijas 1998. gada 13. februâra pilnsapulces 

lçmumu, nodaïas padomes locekïiem, uzturoties Latvijâ, ir tiesîbas piedalîties LZA 

Senâta darbâ ar lçmçjtiesîbâm.

STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA 

Saskaòâ ar Hartu un Statûtiem Latvijas Zinâtòu akadçmijas (LZA) pienâkumos 

ietilpst Latvijas zinâtnieku starptautisko kontaktu veidoðana, sadarbîba ar citâm 

zinâtòu akadçmijâm, zinâtniskâm asociâcijâm, apvienîbâm, biedrîbâm un savienîbâm; 

starptautisko zinâtnisko sakaru uzturçðana un Latvijas zinâtnes pârstâvniecîba 

starptautiskâs zinâtniskâs organizâcijâs. 

LZA starptautiskâ darbîba aptver 

Latvijas zinâtnes pârstâvniecîbu starptautiskâs organizâcijâs, kas atbalsta un 

veicina zinâtnisku pçtniecîbu un zinâtnes attîstîbu; 

sakaru veidoðanu un uzturçðanu ar citu valstu zinâtòu akadçmijâm vai lîdzîgâm 

institûcijâm; 

atbalstu individuâlu un kopîgu divpusçju pçtîjumu veikðanai LZA divpusçjo 

sadarbîbas lîgumu ietvaros. 

Latvijas zinâtnes pârstâvniecîba starpvalstu, starptautiskâs organizâcijâs un 

tîklojumos 

Valdîbas uzdevumâ LZA 2006. gadâ turpinâja pârstâvçt Latviju ðâdâs starpvalstu 

un starptautiskâs organizâcijâs: 

NATO Zinâtnes komitejâ (lîdz tâs likvidçðanai 2006. gada 29. jûnijâ); 

Eiropas Savienîbas Zinâtniskâs un tehniskâs pçtniecîbas komitejâ (EU Scientific 

and Technical Research Committee, CREST); 

Eiropas Komisijas Apvienotâ pçtîjumu centra Ìenerâldirektorâta vadîtâju valdç 

(Joint Research Centre Board of Governors). 

2006. gadâ LZA turpinâja sadarbîbu ar starpvaldîbu organizâcijas – ANO Izglîtîbas, 

zinâtnes un kultûras organizâcijas (UNESCO) – Nacionâlo komisiju Latvijâ, kas 

iesâkta 1998. gadâ pçc sadarbîbas lîguma parakstîðanas starp LZA un UNESCO. 

Latvijas Nacionâlâs komisijas Zinâtnes programmu padomi, kas apvieno UNESCO 

zinâtnes programmu vadîtâjus Latvijâ, vada viceprezidents A.Siliòð. Sadarbîbas 

ietvaros 2006. gadâ ar LZA atbalstu, nodroðinot iesniegto pieteikumu izvçrtçðanu, otro 

reizi notika L’Oreal stipendiju pieðíirðana Latvijas zinâtniecçm. Tâs saòçma 

Dr.pharm. Maija Dambrova, Dr.chem. Mâra Plotniece un Mg.phys. Oïesja Starkova. 

Eiropas Savienîbas zinâtòu akadçmiju ietvaros LZA pârstâv Latviju (kopð 

2004. g.) Eiropas akadçmiju Zinâtnes konsultatîvajâ padomç (European Academies 

Science Advisory Council, EASAC), kas darbojas kâ ES administratîvo organizâciju 

221

LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA 

padomdevçja par zinâtnes attîstîbas jautâjumiem. LZA piedalâs EASAC Enerìijas 

pçtîjumu darba grupâ, un tâs kârtçjâ sçdç 2006. gada jûnijâ Londonâ piedalîjâs 

viceprezidens A. Siliòð. 2006. gadâ EASAC publicçja ekspertu grupas ziòojumu par 

vakcînâm „Vaccines: innovation and human health”, ko LZA izplatîja ðîs jomas 

institûcijâm Latvijâ. 

2006. gadâ LZA turpinâja pârstâvçt Latvijas zinâtni starptautiskâs nevalstiskâs 

organizâcijâs (4), kuru darbîba virzîta uz zinâtnes attîstîbas stratçìisku jautâjumu un 

problçmu risinâðanu, to skaitâ 

Starptautiskajâ zinâtnisko apvienîbu padomç (International Council for Science, 

ICSU), kas apvieno divu veidu institûcijas: pçc valstiskâs piederîbas 

(galvenokârt zinâtòu akadçmijas) un pçc biedrîbu piederîbas – starptautiskâs 

zinâtniskâs biedrîbas. 

2006. gadâ ICSU atzîmçja savu 75. gadadienu (1931–2006), kam veltîti divi lieli 

pasâkumi: ICSU zinâtnes simpozijs 2006. gada jûlijâ Parîzç un 2007. gada 4.–6. aprîlî 

konference „Global Scientific Challenges: Perspectives from Young Scientists” 

Lindavâ (Vâcija). 

2006. gada 20. oktobrî Parîzç notika 4. ICSU – Eiropas dalîbvalstu sanâksme, kurâ 

LZA pârstâvçja LZA ârz. loc. Z.R. Rudziks. 

Starptautiskajâ Humanitâro zinâtòu akadçmiju apvienîbâ (Union Academique 

Internationale, UAI). 

Starptautiskajâ fondâ zinâtnei (International Foundation for Science, IFS). 

2006. gadâ LZA îst.loc. U.Viesturs turpinâja pildît IFS zinâtniskâ konsultanta 

pienâkumus, veicot uzturzinâtnç un dabasproduktu nozarç iesniegto pçtniecisko 

grantu izvçrtçðanu. 

Eiropas zinâtòu akadçmiju federâcijâ (European Federation of National Academies 

of Sciences and Humanities, ALLEA), kura apvieno 53 zinâtòu 

akadçmijas 40 Eiropas valstîs. 2006. gada martâ Krakovâ notika ALLEA 

Ìenerâlâ asambleja. Savu prezidentûru izbeidza lîdzðinçjais ALLEA prezidents 

P.Drents (P.Drenth) un amatâ stâjâs jaunais prezidents J.Engelbrehts, LZA ârz. 

loc. Vizîtes laikâ LZA prezidents J.Ekmanis un Senâta priekðsçdçtâjs J.Stradiòð 

iepazinâs ar Polijas Mâkslas un zinâtòu akadçmiju, kurâ arî notika ìenerâlâ 

asambleja, kâ arî pârrunâja sadarbîbas jautâjumus ar Lietuvas, Igaunijas, 

Gruzijas un daþu citu valstu zinâtòu akadçmiju vadîtâjiem. 

2006. gadâ, piedaloties visâm partnerakadçmijâm, ALLEA sniedza savu vçrtçjumu 

EK Pçtniecîbas ìenerâldirektorâtam par Eiropas pçtniecîbas telpas attîstîbu un 

nâkotni. 

2006. gadâ LZA turpinâja veikt dalîbas maksâjumus ICSU, UAI, IFS un EASAC. 

222


2006. gadâ LZA bija iesaistîta vairâkos zinâtòu akadçmiju tîklojumos (reìionâli 

un globâli). 

2006. gadâ LZA turpinâja piedalîties Centrâl- un Austrumeiropas zinâtòu 

akadçmiju tîmekïa (CEEN) darbîbâ, kura intereðu lokâ bija jautâjumi par 7. Ietvarprogrammas 

uzsâkðanu, Eiropas Tehnoloìiju institûtu (European Institute of Technology, 

EIT) un Eiropas Pçtniecîbas padomi (European Research Council, ERC). Kârtçjâ 

(6.) CEEN sanâksmç 26. maijâ Budapeðtâ tika pieòemta Budapeðtas deklarâcija par 

pçtniecîbas finansçðanu Eiropâ, kas tika iesniegta ES Padomei. Decembrî ar EK 

Apvienotâ pçtîjumu centra atbalstu nâca klajâ izdevums „The Central- and Eastern 

European network of academies of science”, kurâ iekïauts arî Latvijas zinâtnes 

raksturojums (A. Siliòð „The Latvian R&D Scene”). 

LZA ir Globâlâ zinâtòu akadçmiju tîkla (The InterAcademy Panel on International 

Issues, IAP) dalîbniece kopð 2000. gada. Ðis neformâlais tîkls (pavisam 92 zinâtòu 

akadçmijas) pilda padomdevçja funkcijas valdîbâm un starptautiskâm organizâcijâm, 

kâ arî sniedz plaðai sabiedrîbai zinâtniski pamatotus skaidrojumus un vçrtçjumus par 

aktuâliem starptautiskiem jautâjumiem. 2006. gada jûnijâ IAP publiskoja Paziòojumu 

par evolûcijas mâcîbu, kuru atbalstîja vairâk nekâ 60 zinâtòu akadçmijas un tostarp 

LZA. 2006. gada 1.–4. decembrî Kairâ (Çìipte) notika IAP Ìenerâlâ asambleja, kurâ 

LZA pârstâvçja ârz.loc. Z.R. Rudziks. 

2006. gadâ LZA parakstîja globâlâ medicînas akadçmiju un to zinâtòu akadçmiju, 

kurâs ir medicînas nodaïas (pavisam 51), tîklojuma (InterAcademy Medical Panel on 

Global Health Issues, IAMP) statûtus. LZA pievienojâs IAMP paziòojumam par 

atbalstu globâlam projektam „Disease Control Priorities Project” un IAMP 2. Ìenerâlajâ 

asamblejâ 2006. gada aprîlî Pekinâ publiski tika prezentçta ðî projekta ietvaros 

tapusî grâmata „Disease Control Priorities Project”, kas adresçta veselîbas aprûpes 

un zinâtnes politikas veidotâjiem visâ pasaulç. Ìenerâlajâ asamblejâ LZA pârstâvçja 

kor.loc. A. Þilevièa. 

2006. gadâ turpinâjâs Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju savstarpçjâ 

sadarbîba, kâ arî sadarbîba ar Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmijâm. Vairâkas aktivitâtes 

bija saistîtas ar enerìçtikas jomu. 

Janvârî Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinâtòu akadçmiju prezidenti parakstîja 

kopîgu Paziòojumu par Baltijas valstu vienotas enerìçtikas stratçìijas izstrâdâðanu, 

kas tika iesniegts Baltijas valstu valdîbâm. Bûtiski, ka Baltijas valstu zinâtnieki – 

akadçmiju pârstâvji, tostarp no Latvijas zinâtniekiem akadçmiíi LZA îst.loc. 

J. Ekmanis un J.G. Bçrziòð, piedalîjâs Ignalinas AES priekðizpçtes projektâ, kurð 

novembrî tika prezentçts un atbalstîts Latvijas Ministru kabinetâ. 2006. gada augustâ 

Helsinkos notika Ziemeïvalstu tehnisko zinâtòu akadçmiju un Baltijas valstu zinâtòu 

akadçmiju kopîga sanâksme. LZA pârstâvçja Dr. G. Klâvs (LZA FEI). 

223


LZA locekïu piederîba citu valstu zinâtòu akadçmijâm, starptautiskâm 

organizâcijâm un pagodinâjumi 

Daudzi LZA locekïi ir daþâdu starptautisku zinâtnisko organizâciju, tostarp 

zinâtòu akadçmiju, locekïi. 

2006. gada oktobrî LZA îst. loc. I. Kalviòð ievçlçts par Ukrainas Medicînas 

Stomatoloìijas akadçmijas Goda akadçmiíi. 

2006. gadâ par Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas (Academia Scientiarum et 

Artium Europaea) îstenajiem locekïiem ievçlçti LZA îst.loc. P. Zvidriòð un V. Kluða. 

Kopð 1993. gada par Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas îstenajiem locekïiem 

ievçlçti ðâdi LZA îst. loc.: E.Blûms, A.Caune, J. Ekmanis, I.Knçts, R.Kondratoviès, 

M.Kûle, J.Lielpçters, T.Millers, J. Stradiòð, U.Viesturs, J.Volkolâkovs un LZA Dr.h.c. 

J.Vçtra. 

Par Academia Europaea – starptautiska, nevalstiska ievçrojamu individuâlu 

zinâtnieku asociâcija (dibinâta 1988. g.) – îstenajiem locekïiem ievçlçti LZA îstenie 

locekïi E.Grçns, V.Tamuþs, A. Cçbers un kor.loc. A.Ðostaks. LZA korespondçtâjlocekïi 

A.Ambainis un A.Kuzmins savulaik saòçmuði Academia Europaea Baltijas 

balvas jaunajiem zinâtniekiem (1996). 

Eiropas Zinâtòu akadçmijas (European Academy of Sciences in Support of Excellence 

in Science and Technology), kas dibinâta 1999. gadâ locekïi ir LZA îst. loc. 

V. Tamuþs, U. Viesturs un kor.loc. A. Ðostaks un A. Krûmiòð. 

Par Vâcijas Dabaspçtnieku akadçmijas ‘Leopoldina’ locekïiem ievçlçti LZA îst. 

loc. J.Stradiòð un kor.loc. Â.Krauklis. 

LZA îst. loc. J. Stradiòð ir arî Saksijas Zinâtòu akadçmijas korespondçtâjloceklis, 

kâ arî Igaunijas, Lietuvas un Gruzijas zinâtòu akadçmiju ârzemju loceklis. 

LZA îst. loc. E.Grçns ir Krievijas ZA korespondçtâjloceklis. 

LZA îst. loc. B.Rivþa ir Krievijas Lauksaimniecîbas zinâtòu akadçmijas 

korespondçtâjlocekle un Zviedrijas Karaliskâs lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu 

akadçmijas ârzemju locekle. 

LZA kor.loc. A.Treimanis ir Zviedrijas Karaliskâs Inþenierzinâtòu akadçmijas 

ârzemju loceklis. 

LZA ârzemju loceklis J. Engelbrehts ir Eiropas zinâtòu akadçmiju federâcijas 

ALLEA prezidents. 

Divpusçjâ zinâtniskâ sadarbîba 

2006. gadâ turpinâjâs LZA sadarbîba ar citu valstu zinâtòu akadçmijâm divpusçju 

zinâtniskâs sadarbîbas lîgumu ietvaros. Uz 2007. gada 1. janvâri LZA ir 29 zinâtniskâs 

224


sadarbîbas dokumenti ar: Austrijas Zinâtòu akadçmiju (ZA), Baltkrievijas Nacionâlo 

ZA, Berlînes-Brandenburgas ZA, Bulgârijas ZA, Britu Akadçmiju, Èehijas ZA, 

Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmiju, Francijas ZA, Igaunijas ZA, Itâlijas Nacionâlo 

ZA, Izraçlas Zinâtnes un tehnikas ministriju, Izraçlas ZA, Kanâdas Karalisko 

biedrîbu, Krievijas ZA, Lietuvas ZA, Londonas Karalisko biedrîbu, Melnkalnes ZA, 

Norvçìijas ZA, Polijas ZA, Saksijas ZA, Slovâkijas ZA, Slovçnijas ZA, Somijas 

Akadçmiju, Somijas ZA, Ðveices Zinâtòu akadçmiju, Taivânas (Íînas Republika) 

Nacionâlo Zinâtnes padomi, Ukrainas Nacionâlo ZA, Ungârijas ZA un Zviedrijas 

Karalisko literatûras, vçstures un kultûras mantojuma akadçmiju. 

Kâ saikne starp LZA un Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmiju (EZMA) saskaòâ 

ar abu akadçmiju vienoðanos (1991.g.) izveidots institûts „Eurolat”. Kopð 2006. gada 

28. marta, kad LZA Senâts apstiprinâja Eiropas-Latvijas institûta „Eurolat” Nolikumu, 

tas darbojas LZA sastâvâ. Tâdçjâdi tika pârveidots Eiropas-Latvijas institûts kultûras 

un zinâtnes apmaiòai „Eurolat” (dib. 1993.g.), kurð iepriekð darbojâs kâ sabiedriska 

organizâcija. 

31.oktobrî Rîgâ ieradâs EZMA prezidents un LZA ârz.loc. Felikss Ungers, lai 

piedalîtos EZMA–LZA rudens kopsçdç un pasniegtu LZA un EZMA Eiropas balvas. 

Kopsçdes tçma „Sabiedrîba ceïâ no pagâtnes uz nâkotni: novecoðanâs un paaudþu 

nomaiòa”. Eiropas (Feliksa) balva tika pieðíirta LZA kor.loc. Vilnim Zariòam par 

darbîbu Latvijas filosofijâ mûþa garumâ, par tulkojumiem no vâcu un franèu valodâm, 

par klasisko darbu sçrijas „Avots” iedibinâðanu un jaunâs filozofu paaudzes 

audzinâðanu. Veicinâðanas balvas pasniedza Dr.hist. Renâtei Blumbergai un 

Dr.sc.pol. Andrim Sprûdam. 

Sadarbîbas lîgumu ietvaros 2006. gadâ turpinâjâs ne vien informâcijas apmaiòa, 

bet arî zinâtnieku îstermiòa vizîtes, jo ar 23 zinâtòu akadçmijâm parakstîtie sadarbîbas 

lîgumi paredz atbalstu individuâliem pçtîjumiem un kopîgu projektu izstrâdâðanai 

(1. tabula). To norise notiek saskaòâ ar Noteikumiem par Latvijas zinâtnieku îstermiòa 

vizîtçm un ârvalstu zinâtnieku uzòemðanu divpusçjâs zinâtniskâs sadarbîbas lîgumu 

ietvaros. 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un tâs partnerakadçmiju divpusçjâs zinâtniskâs 

sadarbîbas lîgumu ietvaros tika îstenotas arî ðâdas vizîtes un pasâkumi: 

10. februârî notika Latvijas ZA, Igaunijas ZA un Britu Akadçmijas starptautisko 

sakaru speciâlistu kopîgais seminârs. Tika apspriests iepriekðçjâ gada veikums, 

kâ arî plânotas turpmâkâs starptautisko sakaru aktivitâtes. Britu Akadçmijas 

pârstâve Dþeina Lidona (Jane Lyddon) un LZA starptautisko sakaru speciâlistes 

ðî seminâra ietvaros pârrunâja jautâjumu par jauna divpusçjâs sadarbîbas lîguma 

parakstîðanu. 2006. gada 23. martâ LZA prezidents J. Ekmanis un Britu 

Akadçmijas viceprezidents N. Manns Krakovâ parakstîja jaunu Latvijas ZA un 

225


LZA divpusçjo lîgumu izpildes dinamika 

Gads Uz Latviju No Latvijas 

vizîðu skaits izmantotâs 

cilvçkdienas 

vizîðu skaits izmantotâs 

cilvçkdienas 

1995 19 202 29 279 

1996 20 267 43 471 

1997 26 196 35 334 

1998 36 166 39 457 

1999 42 274 59 655 

2000 33 260 68 715 

2001 49 285 47 629 

2002 40 355 65 602 

2003 60 417 51 604 

2004 64 455 47 408 

2005 53 373 76 601 

2006 65 485 60 573 

Britu Akadçmijas zinâtniskâs sadarbîbas lîgumu (2006.g. marts – 2009.g. 

marts); 

30. maijâ LZA apmeklçja Ungârijas ZA Starptautisko sakaru speciâliste 

Katalîna Kovaèa (Katalin Kovacs). LZA prezidents J.Ekmanis parakstîja abu 

akadçmiju divpusçjâ sadarbîbas lîguma jaunu protokolu. Lai vizîtes ietvaros 

pârspriestu turpmâkâs sadarbîbas iespçjas, Ungârijas ZA pârstâve tikâs arî ar 

LZA viceprezidentu A. Siliòu un starptautisko sakaru speciâlistçm; 

19. septembrî Tallinnâ Latvijas vçstniecîbâ notika grâmatas “Johans Kristofs 

Broce. Estonica” atvçrðana. Tâdçjâdi noslçdzies LZA atbalstîtais Latvijas 

Akadçmiskâs bibliotçkas un Igaunijas izdevniecîbas „Estopol” projekts par 

Baltijas novadpçtnieka J.K. Broces Igaunijai veltîto zîmçjumu un aprakstu 

izdoðanu grâmatâ. No Igaunijas puses darba grupu vadîja LZA Dr.h.c. prof. 

Raimo Pullats, kura vairâkkârtçjâs pçtnieciskâs vizîtes LAB Rokrakstu un reto 

grâmatu nodaïâ notika Latvijas un Igaunijas ZA divpusçjâs sadarbîbas lîguma 

ietvaros; 

22. septembrî Rîgâ Latvijas Akadçmiskajâ bibliotçkâ (LAB) atklâja izstâdi 

“J. K. Broces Livonijas zîmçjumi un apraksti Latvijas Akadçmiskajâ bibliotçkâ” 

un notika grâmatas “Johans Kristofs Broce. Estonica” atvçrðanas svçtki Latvijâ. 

226


10. oktobrî LZA tika atklâta lietuvieðu mâkslinieces Migles Datkunaites grafiku 

izstrâde „No tâlienes”. M. Datkunaite ir galvenâ mâkslinieciskâ redaktore 

Lietuvas Zinâtòu akadçmijâ (LieZA) un izstâdes atklâðanâ piedalîjâs mûsu 

partnerakadçmijas Zinâtnes organizâcijas daïas delegâcija. Vizîte notika LZA 

un Lietuvas ZA lîguma ietvaros. 

16.–17. novembrî Londonâ notika Britu Akadçmijas rîkotais seminârs, lai kopâ 

ar savâm Viduseiropas un Austrumeiropas partnerakadçmijâm pârrunâtu 

sadarbîbas aktuâlos jautâjumus. LZA pârstâvçja îst. loc. B. Kalnaès un 

prezidenta padomniece A.Draveniece. Tika apspriesta lîdzðinçjâ sadarbîba, tâs 

finansçðanas iespçjas un izvçrtçtas iespçjamâs izmaiòas nâkotnç saistîbâ ar 

zinâtniskâs sadarbîbas attîstîbu Eiropas Savienîbas kontekstâ. 

Gada nogalç LZA un Baltkrievijas Nacionâlâs zinâtòu akadçmijas sadarbîbas 

ietvaros tika izdota monogrâfija „Çàïàäíàÿ Äâèíà – Äàóãàâà. Ðåêà è âðåìÿ”. 

Grâmatas sagatavoðanâ piedalîjies liels skaits Latvijas un Baltkrievijas 

zinâtnieku un speciâlistu, un visu piecu nodaïu pamatmateriâli sagatavoti pirms 

20 gadiem. Laikâ no 2004. lîdz 2006. gadam abu akadçmiju veidotâ darba grupa 

veica monogrâfijas „atjauninâðanu” un zinâtnisko rediìçðanu. 

Zinâtnisko un vispârçju kontaktu paplaðinâðana 

27.–28. martâ LZA Lauksaimniecîbas un meþzinâtòu nodaïas zinâtniskâ sekretâre 

I. Sloka piedalîjâs Eiropas Komisijas konferencç „Giving More for Research in Europe”. 

Konferences mçríis: apspriest pçtniecîbas stimulçðanas iespçjas, îpaðu uzsvaru 

liekot uz nodibinâjumu (foundations) lomas palielinâðanu, jo tagad tâ ir nepietiekama 

salîdzinâjumâ ar ASV un Âzijas valstîm. 

28. martâ LZA apmeklçja Rietumanglijas universitâtes profesors Franks Bernits 

(Frank Burnet), kurð Senâta sçdç sniedza ziòojumu par zinâtnes komunikâciju. Prof. 

Bernits atzina, ka, 21. gadsimtâ ieejot, radusies uzticîbas krîze, kas liek mainît pieeju 

zinâtnes komunikâcijas jautâjumam, un runâja par Dþenkina ziòojumu, kurâ uzsvçrts, 

ka svarîgâka par sabiedrîbas izpratni ir uzticçðanâs jeb ticîba un dialogs, nevis 

vienvirziena komunikâcija, kâ arî plaðâka sabiedrîbas iesaistîðana zinâtnes jautâjumu 

risinâðanâ. Noslçgumâ F.Bernits îsi raksturoja darbîbu, kas tiek veikta Lielbritânijâ 

ðajâ jomâ. 

18.–19. maijâ LZA îst. loc. I. Matîss piedalîjâs konferencç „Inovâcijas sabiedrîba” 

Stokholmâ, kurâ bija aicinâti piedalîties 14 Eiropas Savienîbas veco un jauno 

dalîbvalstu inovatîvo reìionu, tostarp Rîgas reìiona, paðvaldîbu, zinâtnes un 

rûpniecîbas nozaru pârstâvji. Vairums ziòojumu bija veltîti ekselences puduru (cluster) 

tçmai, t.i., vairâku radniecîgu uzòçmumu apvienoðanai inovâciju puduros 

227


augstâkas inovâciju ìenerçðanas un resursu izmantoðanas efektivitâtes sasniegðanai, 

akcentçjot funkcionâlo, nevis administratîvo vai ìeogrâfisko pazîmi. 

21. augustâ LZA apmeklçja Taivânas Demokrâtijas fonda delegâcija tâs 

prezidenta Ïiòa Veòèeòa (Lin Wen-cheng) vadîbâ, un to pavadîja Taipejas misijas 

Latvijâ vadîtâjs Metju Lî (Metthew S.Lee). Viesi ieradâs Latvijâ, lai piedalîtos LZA un 

Taivânas Demokrâtijas fonda organizçtajâ starptautiskajâ konferencç „Demokrâtijas 

attîstîba: Baltijas un Taivânas pieredze” 21.–22. augustâ. Ar referâtiem lîdzâs paðmâju 

speciâlistiem uzstâjâs Taivânas viesi Ï.Veòèeòs, Dz.Èilu (Jang Chyi-lu), S.Dzendzavs 

(Soong Jenn-jaw), J.Veòðeòs (Hsiao Wen-sheng), kâ arî D.Hennings (Vâcija), H.Pâbo 

(Igaunija), A.Jankausks un A.Gricius (abi – Lietuva). 

1. novembrî vienas dienas vizîtç LZA ieradâs Eiropas Savienîbas valstu zinâtòu 

akadçmiju Zinâtnes padomdevçju padomes (EASAC) sekretariâta vadîtâja Fiona 

Steigere. Vieðòa iepazinâs ar LZA darbîbu un zinâtnes organizâciju Latvijâ un 

apmeklçja Britu padomi, kur apsprieda zinâtnes popularizâcijas jautâjumus. 

No 7. lîdz 10. novembrim LZA kor.loc. A.Þilevièa piedalîjâs Eiropas medicînas 

zinâtòu akadçmiju federâcijas (Federation of the European Academies of Medicine, 

FEAM) sçdç Briselç (Beïìija) novçrotâja statusâ, lai iepazîtos ar ðîs organizâcijas 

darbîbu un izvçrtçtu priekðlikumu iestâties federâcijâ. Sçde bija veltîta projekta 

„Vakcinâcija pret cilvçka un dzîvnieku kontagiozajâm slimîbâm” apsprieðanai. 

No 9. lîdz 12. novembrim LZA kor.loc. R. Ferbers pârstâvçja LZA Izraçlas 

premjerministra konferencç Telavivâ par eksporta un starptautiskâs sadarbîbas 

jautâjumiem. Vizîtes laikâ R.Ferbers tikâs ar Latvijas vçstniecîbas Izraçlâ pârstâvjiem 

un pârrunâja konferencç skarto jautâjumu, tostarp inovâciju jomâ, realizâcijas iespçjas. 

Turpinâjâs ârvalstu viesu un augstu amatpersonu pieòemðana. 2006. gadâ LZA 

apmeklçja Eiropas Aizsardzîbas aìentûras (EAA) izpilddirektors N.Vitnijs (Witney) 

un plânoðanas daïas pârstâve H.Boguslavska (31.01.), Âzijas-Eiropas fonda (Asia-Europe 

Foundation) priekðsçdçtâjs P.Brouers (Paul R.Brouwer) (01.02.), Ukrainas 

Prezidenta kancelejas Izglîtîbas un zinâtnes departmenta vadoðais konsultants Dr. 

Aleksejs Ivanèenko (16.11.), EK Pçtniecîbas ÌD Pârvaldîbas un çtikas nodaïas 

vadîtâjs Pçteris Zilgalvis (23.11.). 

LZA dalîba starptautiskos projektos 

2006. gadâ LZA piedalîjâs kâ darbuzòçmçjs (contractor) vai darbu apakðuzòçmçjs 

(sub-contractor) vairâkos EK projektos: 

Eiropas terminu bankas (EuroTermBank) izveidoðanas projekts „Collection of 

Pan-European Terminology Resources through Cooperation of Terminology Insti- 

228


tutions (2004-2006)”, kurð tika realizçts EK tirgus orientçtâs programmas e-Content 

ietvaros. Projekta partneri no septiòâm ES dalîbvalstîm strâdâja pie terminoloìijas 

darba saskaòoðanas un konsolidçðanas jaunajâs ES dalîbvalstîs (Latvija, Lietuva, 

Igaunija, Polija, Ungârija), izmantojot citu ES terminoloìisko tîklu pieredzi un 

pievienojot savas zinâðanas, un veica vârdnîcu un interneta resursos atrodamos 

terminoloìijas datu apvienoðanu, izveidojot ES mçroga portâlu 

www.eurotermbank.com; 

Innovation Relay Centre Latvia – Promoter of Transnational Technology Transfer 

within EU IRC IST Network (2004-2006), kas tika realizçts EK Inovâciju un MVU 

programmas ietvaros; 

Erawatch baseload inventory; 

The Evolving Role of Academic Institutions in Economic Growth; 

Trend Chart: Innovation policy in Europe. 

Starptautiskâs daïas vadîtâja Dr. Anita Draveniece

1.pielikums 

DOKUMENTI 

SADARBÎBAS LÎGUMS 

Rîgâ 

2006. gada 23. novembrî 

Latvijas Zinâtòu akadçmija (LZA), tâs prezidenta Jura Ekmaòa personâ, valsts 

a/s “Latvijas dzelzceïð”, tâs valdes priekðsçdçtâja Uìa Magoòa personâ un Latvijas 

Izglîtîbas fonds (LIF), kuru uz pilnvarojuma pamata pârstâv mçríprogrammas 

“Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai” padomes priekðsçdçtâjs Imants Meirovics, vienojâs 

par sekojoðu: 

1. LÎGUMA PRIEKÐMETS 

1.1. Puses apòemas, izmantojot finanðu, organizatoriskâs un citas iespçjas, 

apvienot savus spçkus, lai veicinâtu Latvijas zinâtnes un moderno tehnoloìiju attîstîbu 

un pielietojumu ar dzelzceïa nozari saistîtâs inþenierzinâtnçs, uzòçmçjdarbîbas 

efektivitâtç un Latvijas dzelzceïa kâ Austrumu-Rietumu koridora partneri prioritârajâ 

Transeiropas transporta tîkla Baltijas reìiona daïâ saistîbâ ar transporta loìistiku un 

novçrtçtu Latvijas zinâtnieku, dzelzceïa radoðu praktiíu un dzelzceïa topoðo maìistrantu, 

doktorantu, zinâtnieku izcilu veikumu vai mûþa devumu ðajos procesos. 

1.2. Puses vienojas ðî lîguma mçría îstenoðanai nodibinât Latvijas dzelzceïa Gada 

balvu (turpmâk tekstâ – Gada balva), kas veltîta: 

– ievçrojamam zinâtniekam vai dzelzceïa praktiíim par izcilu darbu veikumu 

vai mûþa darba devumu Latvijas dzelzceïa transportâ; 

– topoðajam jaunajam Latvijas dzelzceïa speciâlistam – maìistrantam, doktorantam, 

zinâtniekam par pçtîjumiem dzelzceïa transporta nozarç. 

2. PUÐU SAVSTARPÇJO ATTIECÎBU PRINCIPI 

2.1. Ar ðo Lîgumu tiek noteikti Puðu savstarpçjo attiecîbu vispârîgie principi, no 

kuriem Puses vadîsies Lîguma izpildes gaitâ. Atseviðíu jautâjumu detalizçtam 

risinâjumam Puses nepiecieðamîbas gadîjumâ var noslçgt atseviðíus lîgumus vai 

izstrâdât atseviðíus normatîvus dokumentus. 

2.2. Puses apòemas izstrâdât Nolikumu par Latvijas dzelzceïa Gada balvu, kurð 

reglamentçs Gada balvas organizçðanas kârtîbu, izvirzîðanas kritçrijus, vçrtçðanas 

kârtîbu, balvu kategorijas u.c. jautâjumus. 

230

1. pielikums. DOKUMENTI 

2.3. Puses apòemas izveidot Gada balvas ekspertu komisiju, kura sastâvçs no 

septiòiem komisijas locekïiem, kuras sastâvâ tiks iekïauts LZA Fizikas un tehnisko 

zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs, LIF mçríprogrammas IZK Padomes priekðsçdçtâjs un 

valsts a/s “Latvijas dzelzceïð” valdes priekðsçdçtâjs, un apstiprinât ðo komisiju viena 

mçneða laikâ no lîguma noslçgðanas brîþa. Gada balvas ekspertu komisijas uzdevums 

ir izstrâdât Gada balvas tiesisko regulçjumu, t.sk. Nolikumu par Latvijas dzelzceïa 

Gada balvu, un nodroðinât Gada balvas sekmîgu darbîbu. 

2.4. Katra Puse apòemas neveikt darbîbas, kas tieði vai netieði var kaitçt otras 

Puses prestiþam un interesçm. 

3. LÎGUMA GROZÎÐANA UN STRÎDUS RISINÂÐANA 

3.1. Lîgumu var grozît, papildinât vai izbeigt ar Puðu rakstisku vienoðanos. Katrai 

no pusçm ir tiesîbas atkâpties no ðî Lîguma, rakstiski brîdinot Puses trîs mçneðus 

iepriekð. 

3.2. Jebkuras domstarpîbas Puses risina sarunu ceïâ, ja tas nav iespçjams, tad 

Latvijas Republikas likumdoðanas noteiktajâ kârtîbâ. 

4. NOBEIGUMA NOTEIKUMI UN LÎGUMA DARBÎBAS TERMIÒÐ 

4.1. Lîgums stâjas spçkâ ar parakstîðanas brîdi un ir noslçgts uz nenoteiktu laiku. 

4.2. Puses ar saviem parakstiem apliecina, ka viòâm ir saprotams ðî Lîguma saturs, 

nozîme un sekas, tâs atzîst ðo Lîgumu par pareizu, savstarpçji izdevîgu un labprâtîgi 

vçlas to parakstît. 

4.3. Lîgums sastâdîts uz 2 (divâm) lapâm, trîs eksemplâros, katrai Pusei pa 

vienam. 

Valsts a/s “Latvijas dzelzceïð” 

Rîga, Gogoïa iela 3, LV 1547 

Reì. Nr. 40003032065 

KontsLV37BATR005R701486300 

A/S “Baltic Trust bank” 

Kods BATRLV2X 

________________ U.Magonis 

Latvijas Zinâtòu akadçmija 

Rîga, Akadçmijas lauk. 1, LV 1050 

Reì. Nr. 90000022543 

Konts LV41UNLA0001001609748 

A/S SEB LATVIJAS UNIBANKA 

Kods UNLALV2X 

_________________ J.Ekmanis 

Latvijas Izglîtîbas fonds 

Rîga, Kuldîgas iela 45b, LV 1083 

Reì. Nr. 50008018801 mçríprogramma “IZK” 

KontsLV85HABA0140J03650501 

A/S Hansabanka 

Kods HABALV22 

___________________ I.Meirovics 

231


Apstiprinâts ar LZA Senâta lçmumu 

2006. gada 20. jûnijâ 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Emîlijas GUDRINIECES 

balva jaunajam zinâtniekam 

NOLIKUMS 

Emîlija Gudriniece (03.08.1920 – 04.10.2004), LZA akadçmiíe, RTU profesore, 

Dr. habil. chem. — izcila íîmiíe un augstskolu pedagoìe, RTU (RPI) Organiskâs 

sintçzes un biotehnoloìijas katedras dibinâtâja un ilggadçja vadîtâja (1963–1989). 

Viòas vadîtâ katedra sagatavojusi vairâk nekâ 800 bioloìiski aktîvo savienojumu 

íîmijas speciâlistus, viòas vadîbâ izstrâdâtas 28 íîmijas doktora disertâcijas. 

E.Gudrinieces zinâtniskais darbs veltîts heterociklu sintçzei, to bioloìiskâs aktivitâtes 

pçtîjumiem, arî augu eïïu praktiskâs izmantoðanas iespçjâm biodîzeïdegvielas 

raþoðanâ. 

Lai godinâtu Emîlijas Gudrinieces piemiòu un viòas devumu organiskajâ íîmijâ 

un jauno speciâlistu – íîmiíu sagatavoðanâ, LZA 2006. gadâ iedibina Emîlijas 

Gudrinieces balvu gada labâkajam jaunajam zinâtniekam íîmijâ un íîmijas 

tehnoloìijâ. Balvu pieðíir par attiecîgajâ kalendâra gadâ aizstâvçtu maìistra darbu vai 

inþenierprojektu bioloìiski aktîvo savienojumu, dabasvielu un atjaunojamo enerìçtisko 

resursu íîmijas tehnoloìijas jomâ. 

1. Emîlijas Gudrinieces balvu pieðíir katru gadu oktobrî. Balvas lielums ir 500.- 

Ls, to apmaksâ Latvijas Zinâtòu akadçmijas fonds no Emîlijas Gudrinieces 

dâvinâjuma lîdzekïiem. 

2. Kandidâtus Emîlijas Gudrinieces balvai var izvirzît LZA îstenie locekïi, 

Latvijas universitâðu senâti vai attiecîgâ profila fakultâðu domes. 

3. Izvirzot kandidâtus Emîlijas Gudrinieces balvai, iesniedzami ðâdi dokumenti: 

• motivçts izvirzîtâja ieteikums, kurâ dots îss iesniegtâ darba vçrtçjums un jaunâ 

zinâtnieka raksturojums; 

• konkursa darbs, norâdot uz titullapas universitâtes nosaukumu, darba nosaukumu, 

autora vârdu, uzvârdu. Uz titullapas jâbût norâdei – LZA Emîlijas 

Gudrinieces jauno zinâtnieku darbu konkursam; 

• darba îsa anotâcija latvieðu valodâ; 

• publicçto darbu saraksts (ja tâdi ir); 

• uzziòu lapa (Curriculum vitae) par darba autoru: vârds, uzvârds, dzimðanas 

gads un datums, personas kods, darba vai studiju vieta, mâjas un darba vietas 

pilnas adreses, telefoni, elektroniskais pasts; 

232


4. Konkursa darbus vçrtç un lçmumu par balvas pieðíirðanu pieòem konkursa 

komisija, kuras sastâvu pçc LZA Íîmijas, bioloìijas un medicînas nodaïas ieteikuma 

apstiprina LZA Prezidijs. Vismaz viens no komisijas locekïiem ir RTU MLÍF 

Bioloìiski aktîvo savienojumu íîmijas tehnoloìijas katedras docçtâjs. 

5. Godalgotie darbi glabâjas RTU bibliotçkâ. 

6. Laureâts saòem diplomu, medaïu un naudas balvu. Balvu pasniedz svinîgâ 

sarîkojumâ, kas veltîts E.Gudrinieces piemiòai. Paziòojums par balvas pieðíirðanu tiek 

publicçts presç. 

7. LZA Fonda valdei ir tiesîbas mainît naudas balvas apmçru pirms kârtçjâs balvas 

izsludinâðanas. 

8. Materiâli iesniedzami LZA Zinâtniskajâ sekretariâtâ Akadçmijas laukumâ 1, 

2. stâvâ 231. istabâ, Rîga, LV–1524 (tâlruòi uzziòâm 7223931, 7220725 vai 7225361) 

lîdz 31. augustam.


Apstiprinâts 

LZA Prezidijâ 

2006.gada 2.maijâ. 

LZA prezidents 

J. Ekmanis 

NOLIKUMS 

par LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS ARTURA BALKLAVA 

BALVAS pieðíirðanu 

1. Latvijas Zinâtòu akadçmijas Artura Balklava balva tiek pieðíirta par izcilu 

veikumu zinâtnes popularizçðanâ. 

2. Artura Balklava balvu pieðíir individuâliem zinâtniekiem par nozîmîgiem 

populârzinâtniskiem darbiem: publicçtâm grâmatâm, rakstiem vai vienotas tematikas 

populârzinâtnisku darbu kopâm. 

Prçmijai var izvirzît darbus (publikâcijâm jâbût latvieðu valodâ), kas nav pretrunâ 

ar mûsdienu zinâtnes atziòâm un attiecas uz astronomiju, bioloìiju, fiziku, íîmiju, 

matemâtiku, medicînu, tehniskajâm zinâtnçm, minçto zinâtòu starpdisciplinârajâm 

nozarçm vai ðo zinâtòu vçsturi. 

Par populârzinâtniskiem netiek uzskatîti un lîdz ar to nevar pretendçt uz prçmiju 

darbi, kas attiecas uz t.s. ezotçriskajâm zinâðanâm, astroloìiju, numeroloìiju, ufoloìiju 

u.tml. Izòçmums ir ðo “zinâtòu” konstruktîva kritika. 

3. Kandidâtus Artura Balklava balvai var izvirzît Latvijas Zinâtòu akadçmijas 

îstenie locekïi, zinâtnisko iestâþu padomes, augstâko mâcîbu iestâþu – universitâðu vai 

akadçmiju senâti, domes. 

4. Artura Balklava balvas fondu veido Latvijas Zinâtòu akadçmijas budþets, sponsoru 

ziedojumi u.tml. 

5. Artura Balklava balvas pieðíirðanai iesniegtos darbus vçrtç balvu komisija, kuru 

ievçl LZA nodaïas un apstiprina LZA Prezidijs. Komisija iesniegto darbu izvçrtçðanai 

var pieaicinât ârçjus ekspertus. 

6. Artura Balklava balvas laureâts saòem Latvijas Zinâtòu akadçmijas balvas 

piemiòas medaïu un naudas summu, kuras avotus un apmçru nosaka LZA Valde. 

Balvas svinîga pasniegðana notiek Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulcç. 

7. Populârzinâtniskâs publikâcijas vai darbu aprakstus, par kuriem pieðíirta Artura 

Balklava balva, nodod glabâðanâ Latvijas Akadçmiskajâ bibliotçkâ. 

234


8. Izvirzot kandidâtus Artura Balklava balvai, ekspertu komisijai 1 eks. iesniedzami 

ðâdi dokumenti: 

8.1) izvirzîtâja ieteikums; 

8.2) izvirzîtâs publikâcijas vai izvirzîtâ darba apraksts; 

8.3) ziòas par autoru (Curriculum vitae), norâdot darba un mâjas adresi un tâlr.; 

8.4) autora parakstîta îsa iesniegtâ darba anotâcija latvieðu valodâ; 

8.5) darba nosaukums angïu valodâ. 

Materiâli iesniedzami pçc balvas izziòoðanas Latvijas Zinâtòu akadçmijas 

sekretariâtâ (Akadçmijas laukumâ 1, 2.st., 231.ist. Rîga, LV 1050). 

Tâlr. uzziòâm 7223931 vai 7223633, E-pasts: fizteh@lza.lv

2.pielikums 

LZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTU 

RÂDÎTÂJS 

LR likumi, normatîvie akti, koncepcijas 

Gads, lpp. 

Latvijas Republikas likumdoðana par LZA statusu .............1995: 7 

Latvijas Republikas Augstskolu likums (izraksts) .............1996: 119 

Likums “Par valsts nozîmes izglîtîbas, kultûras un zinâtnes objektiem un 

nacionâlajâm sporta bâzçm” ...........................1996: 124 

Latvijas Republikas Ministru kabineta Nolikums par valsts emeritçtâ 

zinâtnieka nosaukuma pieðíirðanu .......................1996: 115 

LR MK Nolikums par Valsts emeritçtâ zinâtnieka nosaukuma 

pieðíirðanu ......................................1998: 158 

Zinâtnieka çtikas kodekss .............................1998: 145 

Latvijas Republikas likums “Par zinâtnisko darbîbu” ...........1999: 219 

Latvijas Republikas Zinâtnes attîstîbas nacionâlâ koncepcija ......1999: 205 

Meti augstâkâs izglîtîbas, zinâtnes un tehnoloìiju attîstîbas stratçìijai 

2003.–2010.gadam ..................................2004: 208 

Zinâtniskâs darbîbas likums ............................2006: 221 

LZA normatîvie dokumenti 

LZA Harta (un turpmâk katru gadu) ......................1992/93: 7 

LZA Statûti (un turpmâk katru gadu) .....................1992/93: 12 

LZA Statûti, ar 2002.g. labojumiem ......................2003: 16 

LZA simbolika (krâsas, ìerbonis, karogs) ..................1992/93: 25 

LZA ìerbonis. Heraldiskais apraksts ......................2003: 15 

Nolikums par LZA Valdi (1994) ........................1995: 116 

LZA valdes nolikums (1998) ...........................1999: 238 

Nolikums par LZA goda doktora (Dr.h.c.) grâda pieðíirðanas kârtîbu 1995: 118 

Pagaidu nolikums par LZA vçlçðanâm ....................1995: 121 

236

2. pielikums. LZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTU RÂDÎTÂJS 

LZA Uzraudzîbas padomes nolikums .....................1999: 236 

Nolikums par LZA locekïu pârvçlçðanâm sakarâ ar pastâvîgâs dzîves 

vietas maiòu .....................................1999: 240 

Nolikums par jaunu LZA locekïu vçlçðanâm ................2000: 194 

LZA paziòojumi 

LZA aicinâjums valsts varas institûcijâm par latvieðu valodu ......1999: 198 

LZA vçstîjums sakarâ ar Salaspils pçtnieciskâ kodolreaktora darbîbas 

apstâdinâðanu .....................................1999: 199 

LZA paziòojums par kâdu bçdîgu un pamâcoðu pagâtnes lappusi 

Latvijas bioloìijas un lauksaimniecîbas zinâtòu vçsturç ..........1999: 201 

Augstâkâs izglîtîbas padomes, Latvijas Zinâtnes padomes un LZA 

atklâtâ vçstule sakarâ ar budþeta samazinâðanu augstâkajai izglîtîbai 

un zinâtnei ......................................1999: 203 

LZA paziòojums par ozona slâòa sarukðanas bîstamajâm sekâm ....2001: 186 

LZA aicinâjums pievçrst îpaðu uzmanîbu valsts intelektuâlâ potenciâla 

saglabâðanai un attîstîbai .............................2001: 189 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas aicinâjums “Par Latviju Eiropas Savienîbâ” 

(2003. gada 09. septembrî). ............................2004: 211 

Par Kârïa Mîlenbaha gadu (Latvijas Zinâtòu akadçmijas paziòojums) . 2004: 212 

Sadarbîbas lîgumi 

LZA un Rîgas Latvieðu biedrîbas sadarbîbas lîgums ...........1997: 138 

Deklarâcija par sadarbîbu starp LZA un Latvijas Universitâti .....2000: 186 

LZA un Latvijas Kultûras fonda sadarbîbas lîgums ............2000: 188 

LZA un Latvijas Reìionâlâs arhitektûras akadçmijas sadarbîbas 

lîgums .........................................2001: 191 

Deklarâcija par sadarbîbu starp LZA un Rîgas Tehnisko universitâti . 2001: 192 

Deklarâcija par Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Daugavpils 

Universitâtes sadarbîbu ..............................2002: 190 

Vienoðanâs par Latvijas Zinâtòu akadçmijas un LR aizsardzîbas 

ministrijas sadarbîbu ................................2002: 192 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Latvijas Medicînas akadçmijas / 

Rîgas Stradiòa universitâtes sadarbîbas lîgums ...............2003: 186 

237


Latvijas Zinâtòu akadçmijas, Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu 

akadçmijas un Latvieðu akadçmisko mâcîbspçku un zinâtnieku 

apvienîbas vienoðanâs par sadarbîbu ......................2003: 188 

Vienoðanâs par Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Latvijas Republikas 

Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas sadarbîbu ..................2004: 214 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Akadçmiskâs vienîbas “Austrums” 

sadarbîbas lîgums. ..................................2004: 216 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas, Akadçmiía Viktora Kalnbçrza muzeja 

un Paula Stradiòa Medicînas vçstures muzeja vienoðanâs 

par sadarbîbu .....................................2004: 217 

Viesîtes pilsçtas Domes un novadpçtniecîbas muzeja “Sçlija”, 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Paula Stradiòa Medicînas 

vçstures muzeja vienoðanâs par sadarbîbu ...................2004: 219 

Deklarâcija par sadarbîbu Ventspils zinâtniskâ centra veidoðanâ ....2005: 202 

LZA un LR Patentu valdes sadarbîbas lîgums ................2005: 204 

LZA un Rîgas Latvieðu biedrîbas sadarbîbas lîgums ............2005: 205 

LZA un Liepâjas Pedagoìiskâs akadçmijas sadarbîbas lîgums. .....2006: 238 

LZA) un a/s “Latvijas dzelzceïð” sadarbîbas lîgums ............2007: 230 

Lîgumi, balvu un fondu nolikumi 

Nolikums par LZA Sociâlâs palîdzîbas fondu ................1995: 120 

LZA Magdas un Hermaòa Ðtaudingeru fonda noteikumi .........1996: 114 

LZA un publiskâs a/s “Grindeks” vienoðanâs par 

sadarbîbu un a/s “Grindeks” gada balvâm un prçmijâm zinâtnç ....1999: 233 

LZA un a/s “Aldaris” vienoðanâs par sadarbîbu un a/s “Aldaris” 

gada balvâm zinâtnç ................................1999: 234 

Nolikums par LZA un pva/s “Latvenergo” Gada balvu inþenierzinâtnçs 

un enerìçtikâ pieðíirðanas kârtîbu .......................2000: 190 

LZA, a/s “Dati” un Latvijas Izglîtîbas fonda mçríprogrammas 

“Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai" vienoðanâs par sadarbîbu un 

gada balvâm .....................................2000: 192 

Nolikums par LZA un a/s “RD ALFA” balvâm fizikâ un tâs 

inþnierpielietojumos un to pieðíirðanas kârtîbu ...............2001: 194 

LZA, firmas “ITERA Latvija” un Latvijas Izglîtîbas fonda 

mçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai” vienoðanâs 

par sadarbîbu un gada balvâm ..........................2001: 196 

238


Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas Latvijas balvas (kopâ ar 

Latvijas Zinâtòu akadçmiju) nolikums .....................2002: 193 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas, va/s “Latvijas Gaisa satiksme” un 

Latvijas Izglîtîbas fonda mçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei un 

kultûrai” vienoðanâs par sadarbîbu un gada balvâm ............2002: 195 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas, SIA Lattelekom un Latvijas Izglîtîbas 

fonda mçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai” vienoðanâs 

par sadarbîbu un gada balvâm ..........................2002: 197 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Rîgas domes Rîgas balvas 

iedibinâðanas lîgums ................................2002: 199 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un SIA “Biznesa augstskola Turîba” 

Rîgas balvas iedibinâðanas lîgums .......................2002: 200 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas, a/s “Latvijas gâze” un Latvijas 

Izglîtîbas fonda vienoðanâs par sadarbîbu un gada balvâm .......2003: 190 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Paula Stradiòa Medicînas vçstures 

muzeja vienoðanâs par sadarbîbu un gada balvâm .............2003: 192 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas, va/S “Latvijas Gaisa satiksme” 

un Latvijas Izglîtîbas fonda vienoðanâs par sadarbîbu 

un stipendijâm ....................................2003: 194 

LZA Jâòa Labsvîra iedibinâtâs Kârïa Ulmaòa balvas nolikums .....2004: 221 

Nolikums par LZA un LR Patentu valdes Valtera Capa balvu 

labâkajam izgudrotâjam ...............................2005: 207 

Nolikums par LZA, PAS “Grindeks”, Latvijas Organiskâs sintçzes 

institûta un LU Biomedicînas pçtîjumu un studiju centra Solomona 

Hillera balvas pieðíirðanu .............................2005: 208 

LZA Emîlijas Gudrinieces balvas jaunajiem zinâtniekiem nolikums . . 2007: 232 

Nolikums par LZA Artura Balklava balvas pieðíirðanu ..........2007: 234 

Starptautiskâ sadarbîba. Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju 

sadarbîba 

Igaunijas, Lietuvas, Latvijas Zinâtòu akadçmiju prezidiju kopçjâs 

sçdes protokols ....................................1990: 39 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas, Igaunijas Zinâtòu akadçmijas un 

Lietuvas Zinâtòu akadçmijas lîgums par zinâtnisko sadarbîbu .....1992: 52 

Latvijas Zinâtòu akadçmijas, Lietuvas Zinâtòu akadçmijas un Igaunijas 

Zinâtòu akadçmijas prezidiju kopîgais Komunikç (Viïòa, 12.11.1991) 1992: 54 

239


Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinâtòu akadçmiju vadîtâju apspriedes 

komunikç .......................................1996: 111 

Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas 

parlamentiem .....................................1996: 113 

Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju konferences komunikç . . 1997: 124 

Baltijas zinâtòu akadçmiju prezidentu kopîgais paziòojums .......1997: 128 

Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju komunikç “Par kopîgâm pçtîjumu 

programmâm” ....................................1997: 129 

Programma “Enerìçtika” ..........................1997: 130 

Programma “Baltijas jûra” .........................1997: 131 

Programma “Baltonika” ...........................1997: 133 

Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju 1997.gada konferences 

dokumenti .......................................1998: 152 

Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju konferences komunikç . . 1998: 152 

Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju prezidentu sanâksmes protokols . . 1998: 154 

Treðâs Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju konferences 

komunikç .......................................1999: 191 

Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju prezidentu sanâksmes protokols . . 1999: 194 

Baltijas studiju veicinâðanas asociâcijas un Baltijas valstu zinâtòu 

akadçmiju vienoðanâs memorands .......................1999: 197 

Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju konferences komunikç .........2000: 173 

J. Stradiòð. Atklâðanas runa 7. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbas 

konferencç .......................................2000: 176 

V. Vîíe-Freiberga. Uzruna 7. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbas 

konferencç .......................................2000: 180 

7. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbas konferences rezolûcija ........2000: 184 

V. Vîíe-Freiberga. Zinâtniskajai domai ir cieða kopîba 

ar demokrâtijas garu .................................2004: 199 

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinâtòu akadçmiju sanâksmes 

protokols (Viïòa, 2003. gada 6. jûnijs) .....................2004: 204 

9. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbas konferences rezolûcija ........2004: 206 

Starptautiskâ sadarbîba. Divpusçjâs sadarbîbas lîgumi 

Vienoðanâs memorands par zinâtnisko sadarbîbu starp Londonas 

Karalisko biedrîbu un LZA ............................1992: 46 

240


LZA un Norvçìijas Zinâtnes un literatûras akadçmijas zinâtniskâs 

sadarbîbas lîgums ..................................1992: 46 

Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas un LZA sadarbîbas lîgums . . 1992: 48 

Eiropas–Latvijas institûts kultûras un zinâtniskai apmaiòai 

(Konstitûcija) .....................................1992: 49 

LZA un Somijas akadçmijas sarunu memorands ..............1992: 51 

UNESCO un LZA zinâtniskâs sadarbîbas lîgums .............1998: 156 

LZA noteikumi par piedalîðanos starptautiskajâs zinâtniskâs 

apmaiòas programmâs ...............................1997: 136 

LZA un Saksijas Zinâtòu akadçmijas zinâtniskâs sadarbîbas lîgums . . 2005: 201 

Starptautiskâ sadarbîba. Zinâtnes attîstîbas vispârîgâs problçmas 

J. Stradiòð. “Zinâtne XXI gadsimtam — jaunas saistîbas”. Runa 

Pasaules zinâtnes konferencç Budapeðtâ (1999. gada jûnijâ–jûlijâ) . . 2000: 161 

Pasaules zinâtnes konferences Budapeðtâ Deklarâcija par zinâtni un 

zinâtnes sasniegumu izmantoðanu (1999. gada 1. jûlijâ) .........2000: 164 

Pâreja uz ilgtspçju 21. gadsimtâ. Pasaules zinâtòu akadçmiju 

paziòojums (Tokija, 2000. gada maijs) ....................2001: 179

3.pielikums 

GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES 

LATVIJÂ 

Gadagrâmatas ðîs nodaïas mçríis — dot ieskatu Latvijas zinâtnes struktûrâ vispâr. 

Diemþçl ðis pârskats nav pilnîgs, jo no zinâtniskajiem institûtiem tajâ ietverti tikai tie, 

kuriem ir juridiskas personas tiesîbas, nav minçtas arî citas universitâðu struktûrvienîbas. 

Latvijas Republikas 

Izglîtîbas un zinâtnes ministrija 

Vaïòu ielâ 2, Rîga, LV 1050 

Tel.: 7226209. Fakss: 7223905. E pasts: izm@izm.gov.lv 

http://www.izm.gov.lv 

Ministre LZA îst.loc. Dr.habil.oec. Baiba RIVÞA 

Zinâtnes, tehnoloìiju un inovâciju departaments 

Departamenta direktore Dr.biol. Maija BUNDULE 

Tel.: 7047896. Fakss: 7243126, 7047996. E pasts: maija.bundule@izm.gov.lv 

Direktores vietnieks, Projektu nodaïas vadîtâjs Dr.habil.phys. Vilnis DIMZA 

Tel.: 7047897. Fakss: 7243126, 7047996. E pasts: vilnis.dimza@izm.gov.lv 

Zinâtnes, tehnoloìiju un inovâciju politikas nodaïas vadîtâja Dr.phys. Gita RÇVALDE 

Tel.: 7047963. Fakss: 7243126, 7047996. E pasts: gita.revalde@izm.gov.lv 

Latvijas Zinâtnes padome 


Tel.: 7223480. Fakss: 7223211. E pasts: lzp@lza.lv 

http://www.lzp.lv 

Biroja direktore Gaïina KAÏIÒINA 


242

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂ 


Bruno ANDERSONS, LZA îst.loc., Dr.chem. 

Tel.: 7552554. Fakss: 7550635. E pasts: brunoan@edi.lv 

Mârcis AUZIÒÐ, LZA îst.loc. Dr.habil.phys. 

Tel.: 7033700. Fakss: 7033751. E pasts: marcis.auzins@lu.lv 

Aivars ÂBOLTIÒÐ, Dr.sc.ing. 

Tel.: 7212706. Fakss: 7821153. E pasts: lzs@lza.lv 

Edîte BIRÌELE, LZA kor.loc., Dr.habil.biol. 

Tel.: 3027664. Fakss: 3027344. E pasts: ebirgele@llu.lv 

Elmârs GRÇNS, LZA îst.loc., Dr.habil.biol. 

Tel.: 7808003, 7808201. Fakss: 7442407. E pasts: grens@biomed.lu.lv 

Juris JANSONS, LZA îst.loc., Dr.habil.sc.ing. 

Tel.: 7551145, 7223633. Fakss: 7820467. E pasts: jansons@pmi.lv 

Benedikts KALNAÈS, LZA îst.loc., Dr.habil.philol. 

Tel.: 7212872. Fakss: 7229017. E pasts: litfom@lza.lv 

Leonîds RIBICKIS, LZA kor.loc., Dr.habil.sc.ing. 

Tel.: 7089400. Fakss: 7820094. E pasts: leonids.ribickis@rtu.lv 

Baiba RIVÞA, LZA îst.loc., Dr.habil.oec. 

Tel.: 7047810. Fakss: 7213992. E pasts: velga.jakusko@izm.gov.lv 

Valdis PÎRÂGS, Dr.med. 

Tel.: 7069307. Fakss: 7614168. E pasts: pirags@latnet.lv 

Andrejs SILIÒÐ, LZA îst.loc., Dr.habil.phys. 


Jânis VÇTRA, Dr.habil.med., Dr.med.h.c. 

Tel.: 7409224. Fakss: 7471815. E pasts: rector@rsu.lv 

Zinâtnes padomes nozaru ekspertu komisiju priekðsçdçtâji 

1. Dabaszinâtòu un matemâtikas ekspertu komisija 

Ivars KALVIÒÐ, LZA îst.loc. Dr.habil.chem. 

Tel.: 7553233. Fakss: 7550338. E pasts: kalvins@osi.lv 

2. Inþenierzinâtòu un datorzinâtnes ekspertu komisija 

Jânis VÎBA, LZA kor.loc. Dr.habil.sc.ing. 

Tel.: 7089473, 7089332. Fakss: 7089746. E pasts: janis.viba@rtu.lv 

243


3. Bioloìijas un medicînas zinâtnes ekspertu komisija 

Pauls PUMPÇNS, LZA îst.loc. Dr.habil.biol. 

Tel.: 7808214. Fakss: 7442407. E pasts: paul@biomed.lu.lv 

4. Lauksaimniecîbas, vides, zemes un meþa zinâtòu ekspertu komisija 

Antons RUÞA, Dr.habil.agr. 

Tel.: 3026611. Fakss: 3005629. E pasts: antons.ruza@llu.lv 

5. Humanitâro un sociâlo zinâtòu ekspertu komisija 

Maija KÛLE, LZA îst.loc. Dr.habil.phil. 

Tel.: 7229208, 7210806. Fakss: 7210806. E pasts: maya@lza.lv 

Zinâtnes padomes sekretariâts 

Biroja direktore Gaïina KAÏIÒINA 


Vecâkâ speciâliste lietvedîbas jautâjumos Jeïena BLAZARENE 

Tel.: 7228421. Fakss: 7223211. E pasts: jelena@lza.lv 

Vecâkâ referente Irina SOLOMEÒIKOVA, Dr.chem. 

Tel.: 7223211. Fakss: 7223211. E pasts: irina@lza.lv 

Vecâkâ referente Mâra PUTNIÒA 

Tel.: 7223211. Fakss: 7223211. E pasts: putnina@lza.lv 

Vecâkâ speciâliste Astrîda HOLMA 

Tel.: 7228421. Fakss: 7223211. E pasts: astrida@lza.lv 

Galvenâ grâmatvede Mirdza SERGEJEVA 

Tel.: 7223285. Fakss: 7223211. E pasts: mirdza@lza.lv 

Grâmatvede Inta ÈERÒAVSKA 

Tel.: 7223285. Fakss: 7223211. 

Latvijas Zinâtnes padomes Biroja Latvijas Nacionâlâ kontaktpunkta nodaïa 

Vadîtâja Dace TIRZÎTE, Dr.biol. 

Tel.: 7223280. Fakss: 7223211. E pasts: tirzite@latnet.lv 

Vecâkais eksperts Ints ZÎTARS 

Tel.: 7223280. Fakss: 7223211. E pasts: ints.zitars@latnet.lv 

244


Augstâkâs izglîtîbas padome 

Meistaru ielâ 21, Rîga, LV 1050 

Tel.: 7223392. Fakss: 7220423. E pasts: aip@latnet.lv 

http://www.aip.lv 

Priekðsçdçtâja vietnieks Juris EKMANIS, Dr.habil.phys. 

Tel.: 7223644. Fakss: 7821153. E pasts: ekmanis@lza.lv 

Valsts Zinâtniskâs kvalifikâcijas komisija 


Tel.: 7223931. Fakss: 7821153. E pasts: alma@lza.lv 

Komisijas priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.chem. Raimonds VALTERS 

Zin. sekretâre Dr.chem. Alma EDÞIÒA 

Valsts emeritçto zinâtnieku padome 


Tel.: 7220725. Fakss: 7821153. E pasts: chem@lza.lv 

http://www.lza.lv/lat/emerit/emerit.htm 

Padomes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.chem. Raimonds VALTERS 

Zin. sekretâre Dr.chem. Baiba ÂDAMSONE 

Latvijas Zinâtnieku savienîba 

Akadçmijas laukumâ 1 (611a. ist.), Rîga, LV 1524 

Tel.: 7212706, 7225361. Fakss: 7821153. E pasts: lzs@lza.lv 

http://www.lvzs.lv 

Valdes priekðsçdçtâjs Dr.sc.ing. Aivars ÂBOLTIÒÐ 

Padomes priekðsçdçtâjs Dr.paed. Uldis GRÂVÎTIS


LATVIJAS UNIVERSITÂTES 

Latvijas Universitâte 

Raiòa bulv. 19, Rîga, LV 1586 

Tel.: 7034320. Fakss: 7034513. E pasts: lu@lu.lv 

http://www.lu.lv/ 

Rektors LZA îst.loc. Dr.habil.phys. Ivars LÂCIS 

Zinâtòu prorektors LZA îst.loc. Dr.habil.biol. Indriíis MUIÞNIEKS 

Rîgas Tehniskâ Universitâte 

Kaïíu ielâ 1, Rîga, LV 1658 

Tel.: 7089333. Fakss: 7820094. E pasts: rtu@adm.rtu.lv 

http://www.rtu.lv/ 

Rektors LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Ivars KNÇTS 

Zinâtòu prorektors LZA kor.loc. Dr.habil.sc.ing. Leonids RIBICKIS 

Latvijas Lauksaimniecîbas Universitâte 

Lielâ ielâ 2, Jelgava, LV 3001 

Tel.: 30 22584. Fakss: 30 27238. E pasts: rektors@llu.lv 

http://www.llu.lv/ 

Rektors Dr.sc.ing. Juris SKUJÂNS 

Zinâtòu prorektors Dr.habil.sc.ing. Pçteris RIVÞA 

Rîgas Stradiòa Universitâte 

Dzirciema ielâ 16, Rîga, LV 1007 

Tel.: 7409224. Fakss: 7471815. E pasts: rsu@rsu.lv 

http://www.rsu.lv/ 

Rektors Dr.habil.med., Dr.med.h.c. Jânis VÇTRA 

Zinâtòu prorektore Dr.habil.med. Iveta OZOLANTA 

Daugavpils Universitâte 

Vienîbas ielâ 13, Daugavpils, LV 5400 

Tel.: 54 22180. Fakss: 54 24321. E pasts: dau@dau.lv 

http://www.dau.lv/ 

Rektore Dr.habil.philol. Zaiga IKERE 

Zinâtòu prorektors Dr.biol. Arvîds BARÐEVSKIS 

246


ZINÂTNISKIE INSTITÛTI 

FIZIKAS, MATEMÂTIKAS UN TEHNISKO ZINÂTÒU INSTITÛTI 

Elektronikas un datorzinâtòu institûts 

Dzçrbenes ielâ 14, Rîga, LV 1006. 

Tel.: 7554500. Fakss 755337. E pasts: bilinsk@edi.lv 

http//www.edi.lv 

Direktors LZA îst.loc. Dr.habil.sc.comp. Ivars BIÏINSKIS 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.sc.comp. Modris GREITÂNS 

Fizikâlâs enerìçtikas institûts 

Aizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006. 

Tel.7552011. Fakss 7550839. E pasts: fei@edi.lv 

http//www.innovation.lv/fei 

Direktors un Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs 

LZA îst.loc. Dr.habil.phys. Juris EKMANIS 

LU Cietvielu fizikas institûts 

Íengaraga ielâ 8, Rîga, LV 1063. 

Tel.: 7187816. Fakss 7132778. E pasts: issp@cfi.lu.lv 

http//www.cfi.lu.lv 

Direktors LZA îst.loc. Dr.habil.phys. Andris ÐTERNBERGS 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Dr.phys. Laima TRINKLERE 

LU Fizikas institûts 

Miera ielâ 32, Salaspils-1, LV 2169. 

Tel.: 7944700. Fakss 7901214. E pasts: fizinst@sal.lv 

http//www.iph.sal.lv 

Direktors Dr.phys. Jânis Ernests FREIBERGS 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.phys. Agris GAILÎTIS 

247


LU Matemâtikas un informâtikas institûts 

Raiòa bulv. 29, Rîga, LV 1459. 

Tel.: 7224730. Fakss 7820153. E pasts: imcs@mii.lu.lv 

http//www.lumii.lv/ 

Direktors Dr.sc.comp. Rihards BALODIS-BOLUÞS 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.sc.comp. Jânis BÂRZDIÒÐ 

LU Polimçru mehânikas institûts 


Tel.: 7551145. Fakss 7820467. E pasts: polmech@pmi.lv 

http//www.pmi.lv 

Direktors LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Juris JANSONS 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Vitauts TAMUÞS 

LU Astronomijas institûts 

Raiòa bulv. 19, Rîga, LV 1586. 

Tel./fakss: 7034580. Fakss 7034582. E pasts: astra@latnet.lv 

http//www.astr.lu.lv 

Direktors LZA kor.loc. Dr.phys. Mâris ÂBELE 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.paed. Ilgonis VILKS 

Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs 

Irbenç, Ances pagasts, Ventspils rajons, LV 3612. 

Tel.: 3682541. E pasts: irbene@e-apollo.lv 

Inþenieru ielâ 101, Ventspils, LV 3601. 

Tel.: 29230818. Fakss: 3628303. E pasts: virac@venta.lv; yzh@venta.lv 

http://virac.venta.lv 

Direktors LZA kor.loc. Dr.habil.phys. Juris ÞAGARS 

248


ÍÎMIJAS UN BIOLOÌIJAS ZINÂTÒU INSTITÛTI 

Latvijas Organiskâs sintçzes institûts 


Tel.: 7551822. Fakss 7550338. E pasts: sinta@osi.lv 

http//www.osi.lv 

Direktors LZA îst.loc. Dr.habil.chem. Ivars KALVIÒÐ 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs 

LZA kor.loc. Dr.habil.chem. Grigorijs VEINBERGS 

Latvijas Valsts Koksnes íîmijas institûts 

Dzçrbenes ielâ 27, Rîga, LV 1006. 

Tel.: 7553063. Fakss 7550635. E pasts: koks@edi.lv 

http//www.woodchem.lv 

Direktors LZA kor.loc. Dr.sc.ing. Aivars ÞÛRIÒÐ 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.chem. Bruno ANDERSONS 

RTU Neorganiskâs íîmijas institûts 


Tel.: 7944711. Fakss 7800779. E pasts: nki@nki.lv 

http//www.nki.lv/ 


LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Jânis GRABIS 

Latvijas Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrs 

Râtsupîtes ielâ 1, Rîga, LV 1067. 

Tel.: 7808003. Fakss: 7442407. E pasts: bmc@biomed.lu.lv 

http://www.bmc.biomed.lu.lv 

Direktore Dr.chem. Zinaida ÐOMÐTEINE 

Zinâtniskie direktori LZA îst.loc. Dr.habil.biol. Elmârs GRÇNS un 

LZA îst.loc. Dr.habil.biol. Pauls PUMPÇNS 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs LZA goda loc. Dr.biol. Viesturs BAUMANIS 

249


Latvijas Hidroekoloìijas institûts 

Daugavgrîvas ielâ 8, Rîga, LV 1048. 

Tel.: 7610851. Tel./fakss: 7601995. E pasts: hydro@latnet.lv 

http:// www.lhei.lv 

Direktors Dr.geogr. Juris AIGARS 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Dr.biol. Maija BALODE 

LU Bioloìijas institûts 


Tel.: 7944988. Fakss 7944986. E pasts: office@emai.lubi.edu.lv 

http//www.lubi.edu.lv/ 

Direktors LZA kor.loc. Dr.biol. Viesturs MELECIS 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.biol. Jânis VÎKSNE 

LU Mikrobioloìijas un biotehnoloìijas institûts 

Kronvalda bulvârî 4, Rîga, LV 1586. 

Tel.: 7034884. Tel./fakss: 7034885. E pasts: lumbi@lanet.lv 

http://www.lu.lv/instituti/mbi/ 

Direktors LZA îst.loc. Dr.biol. Uldis KALNENIEKS 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.biol. Armands VÎGANTS 

RSU Augusta Kirhenðteina Mikrobioloìijas un virusoloìijas institûts 

Râtsupîtes ielâ 1, Rîgâ, LV 1067. 

Tel.: 7426197. Fakss 7428036. E pasts: rsu_mvi@latnet.lv 

http://www.micro.lv 

Direktora p.i. un Domes priekðsçdçtâja LZA kor.loc. Dr.med. Modra MUROVSKA 

Nacionâlais botâniskais dârzs 


Tel./fakss: 7945460. E pasts: sekretare@nbd.apollo.lv 

http://www.nbd.gov.lv 

Direktors Andrejs SVILÂNS 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Dr.biol. Dace KÏAVIÒA 

250


MEDICÎNAS ZINÂTÒU INSTITÛTI 

LU Eksperimentâlâs un klîniskâs medicînas institûts 

O.Vâcieða ielâ 4, Rîga, LV 1004. 

Tel.: 7613027. Tel./fakss: 7612038. E pasts: ekmi@lu.lv 

http://www.lu.lv/instituti/eksperimentala.htm 

Direktors Dr.biol. Pçteris TRETJAKOVS 

Domes priekðsçdçtâjs Dr.med. Jânis Alfrçds SÎPOLS 

LU Kardioloìijas institûts 

Pilsoòu ielâ 13, Rîga, LV 1002. 

Tel.: 7069537. Fakss: 7614641. E pasts: dzerve@lki.eunet.lv 

http://www.lu.lv/instituti/kardiologijas.html 

Direktora v.i. un Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.med. Vilnis DZÇRVE 

LAUKSAIMNIECÎBAS UN MEÞA ZINÂTÒU INSTITÛTI 

Latvijas Valsts Augïkopîbas institûts 

Graudu ielâ 1, Dobele, LV 3701. 

Tel.: 3722294, 3724926. Fakss: 3781718. E pasts: lvai@lvai.lv 

http://www.ddsis.lv 

Direktore Dr.biol. Edîte KAUFMANE 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Dr.agr. Mâra SKRÎVELE 

Latvijas Valsts Meþzinâtnes institûts “Silava” 

Rîgas ielâ 111, Salaspils, LV 2169. 

Tel.: 7942555. Fakss: 7 901359. E pasts: inst@silava.lv 

http://www.silava.lv 

Direktors Jurìis JANSONS 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.silv. Tâlis GAITNIEKS 

251


Valsts Priekuïu laukaugu selekcijas institûts 

Zinâtnes ielâ 1a, Priekuïu pagasts, Cçsu rajons, LV 4126 

Tel.: 4130162. Fakss: 4107217. E pasts: pr_sel@apollo.lv 

Direktors Ritvars LEITENS 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Dr.agr. Gunta BEBRE 

Valsts Stendes graudaugu selekcijas institûts 

Diþstende, Lîbagu pagasts, Talsu rajons, LV 3258 

Tel.: 3292289. Fakss: 3291288. E pasts: stende.selekcija@apollo.lv 

http://www.stendeselekcija.lv 

Direktore Dr.agr. Sanita ZUTE 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Dr.biol. Ina BELICKA 

LLU Biotehnoloìijas un veterinârmedicînas zinâtniskais institûts „Sigra” 

Institûta ielâ 1, Sigulda, Rîgas rajons, LV 2150 

Tel.: 7976307. Fakss: 7976655. E pasts: sigra@lis.lv 

http://www.sigra.lv 


LZA îst.loc. Dr.habil.agr., Dr.med.vet. Aleksandrs JEMEÏJANOVS 

LLU Ulbrokas zinâtnes centrs 

Institûta ielâ 1, Ulbroka, Stopiòu pag., Rîgas rajons, LV 2130 

Tel.: 7910879. Fakss: 7910873. E pasts: uzc@delfi.lv 

Direktors Dr.sc.ing. Dainis VIESTURS 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.sc.ing. Semjons IVANOVS 

LLU Ûdenssaimniecîbas un zemes zinâtniskais institûts 

Dobeles ielâ 43, Jelgava, LV 3001 

Tel.: 3025517. Fakss: 3027180. E pasts: uzzi@apollo.lv 

Direktors un Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.habil.sc.ing. Jânis VALTERS 

LLU Zemkopîbas zinâtniskais institûts 

Zemkopîbas institûts 7, Aizkraukles rajons, Skrîveru pagasts, Skrîveri-1, LV 5126. 

Tel.: 5197954. Fakss: 5197512. E pasts: szc@inbox.lv 

http://www.zzi.lv 

Direktors Dr.agr. Aldis JANSONS 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.agr. Jânis VIGOVSKIS 

252


HUMANITÂRO UN SOCIÂLO ZINÂTÒU INSTITÛTI 

LU Filozofijas un socioloìijas institûts 


Tel.: 7229208. Fakss: 7210806. E pasts: fsi@lza.lv 

http://www.lu.lv/instituti/filozofijas.html 

Direktore LZA îst.loc. Dr.habil.phil. Maija KÛLE 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Dr.phil. Ella BUCENIECE 

LU Latvieðu valodas institûts 


Tel./Fakss: 7227696. E pasts: latv@lza.lv 

http://www.lu.lv/instituti/latviesu.html 

Direktore LZA kor.loc. Dr.habil.philol. Ilga JANSONE 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Dr.philol. Anna STAFECKA 

LU Latvijas vçstures institûts 



http://www.lu.lv/instituti/vestures.html 

Direktors Dr.hist. Guntis ZEMÎTIS 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.hist. Ainârs LERHIS 

LU Literatûras, folkloras un mâkslas institûts 


Tel./Fakss: 7229017. E pasts: litfom@lza.lv 

http://www.lu.lv/instituti/literaturas.html 

Direktors LZA îst.loc. Dr.habil.philol. Benedikts KALNAÈS 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Dr.philol. Ingûna DAUKSTE-SILASPPROÌE 

253


EKONOMIKAS INSTITÛTI 

LZA Ekonomikas institûts, SIA 


Tel.: 7222830. Fakss: 7820608. E pasts: economics@economics.lv 

Valdes locekle LZA îst.loc. Dr.oec. Raita KARNÎTE 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs LZA goda loc. Dr.habil.oec. Pçteris GUÏÂNS 

Latvijas Statistikas institûts 

Kr. Barona ielâ 30, Rîga, LV 1011 

Tel./Fakss: 7286876. E pasts: lsi@latnet.lv 

Direktors LZA îst.loc. Dr.habil.oec. Edvîns VANAGS 

Latvijas Valsts agrârâs ekonomikas institûts 

Struktoru ielâ 14, Rîga, LV 1039 

Tel.: 7552909. Fakss: 7541789. E pasts: lvaei@lvaei.lv 

http://www.lvaei.lv 

Direktore Dr.oec. Valda BRATKA 

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Dr.oec. Ligita MELECE 

Latvijas Akadçmiskâ bibliotçka 

CITAS ZINÂTNISKÂS IESTÂDES 

Rûpniecîbas ielâ 10, Rîga, LV 1235 

Tâlr.: 7106206, Fakss: 7106202. E pasts: acadlib@lib.acadlib.lv 

http://www.acadlib.lv 

Direktore Venta KOCERE 

Latvijas Tehnoloìiskais centrs 

Aizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006 

Tel.: 7558771. Fakss: 7541218. E pasts: ltc@latnet.lv 

http://www.innovation.lv/LTC/ 

Direktors Dr.habil.sc.ing. Jânis STABULNIEKS 

254


Inovâciju rosinâðanas centrs “IRC-LATVIA” 


Tel.: 7540703. Fakss: 7540709. E pasts: irc@edi.lv 

http://www.innovation.lv/irc 

Projekta koordinators Dr.habil.sc.ing. Jânis STABULNIEKS 

Starptautiskâs programmas EUREKA 

Latvijas Nacionâlais projektu koordinâcijas centrs 


Tel.: 7558744. Fakss: 7550127. E pasts: eureka@edi.lv; beverte@edi.lv 

http://www.innovation.lv/eureka 

Nacionâlo projektu koordinatore Dr.sc.ing. Ilze BEVERTE 

ES 7. Ietvara programma zinâtnes un tehnoloìiju attîstîbai. Latvijas Nacionâlais 

kontaktpunkts 

Ðíûòu ielâ 4, Rîga. LV 1050. Tel.: 7229727. Fakss: 7034513. 

E pasts: arnolds@latnet.lv 

http://www.zinatne.lv 

Nacionâlais koordinators Dr.phys. Arnolds ÛBELIS 

Latvijas Pçtnieku mobilitâtes centrs (RESMOB-LATVIA) 

Dzçrbenes ielâ 27, Rîga, LV 1006 

Tel.: 7553591. E pasts: info@eracareers.lv 

http://www.eracareers.lv/ 

Projekta vadîtâjs Dr.chem. Arnis KOKOREVIÈS 

LZA Sertifikâcijas centrs 


Tel./fakss: 7212807. E pasts: certcn@latnet.lv 

http://www.sertifikacijascentrs.lv/ 

Direktors LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Imants MATÎSS 

LZA Baltijas stratçìisko pçtîjumu centrs 


Tel./fakss: 7227555. E pasts: bspceva@lza.lv 

Direktors LZA îst.loc. Dr.habil.sc.pol. Tâlavs JUNDZIS 

255


Valsts valodas aìentûra 

Lâèplçða ielâ 35–5, Rîga, LV 1011 

Tel.: 7201680. Fakss: 7201683. E pasts: agentura@valoda.lv 

http://vva.valoda.lv 

Direktors LZA kor.loc. Dr.habil.philol. Jânis VALDMANIS 

LZA Terminoloìijas komisija 


Tel.: 7229636. Fakss: 7227696. E pasts: vaska@lza.lv 

http://termini.lza.lv 

Priekðsçdçtâja LZA îst.loc. Dr.habil.philol. Valentîna SKUJIÒA 

Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmija 

Republikas laukumâ 2, Rîga, LV 1981 

Tel.: 7223448. Fakss: 7821153. E pasts: lmzn@lza.lv 

http://www.llmza.lv 

Prezidente LZA îst.loc. Dr.habil.oec. Baiba RIVÞA 

Viceprezidenti: LZA îst.loc. Dr.habil.agr., Dr.med.vet. Aleksandrs JEMEÏJANOVS 

LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Uldis VIESTURS 

Dr.sc.ing. Juris SKUJÂNS 

Zinâtniskâ sekretâre Mg. Ieva SLOKA 

Apgâds “Zinâtne”, SIA 

ZINÂTNISKÂ IZDEVÇJDARBÎBA 


Tel.: 7212797. Fakss: 7227825. E pasts: zinatne@navigator.lv 

http://www.zinatnesgramatas.lv 

Valdes priekðsçdçtâja Ingrîda SEGLIÒA 

Direktore Ingrida VÂVERNIECE 

Latvijas Zinâtòu Akadçmijas Vçstis 


Tel.: 7229830. Fakss: 7821153. E pasts: avestis@lza.lv 

http://www.lza.lv/vestis/vestis.htm 

Atbildîgais redaktors Dr.philol. Arno JUNDZE 

Sk. arî ðîs grâmatas 32. lpp. 

Þurnâls publicç rakstus latvieðu un angïu valodâ. 

256


Latvijas Fizikas un Tehnisko Zinâtòu Þurnâls 


Tel.: 7551732, 7558694. Fakss: 7550839. E pasts: ezerniec@edi.lv 

http://www.innovation.lv/fei/fei_j.htm 

Galvenais redaktors Juris EKMANIS 

Þurnâls publicç rakstus angïu, latvieðu un krievu valodâ. 

Þurnâls “Mechanics of Composite Materials” 


Tel.: 7551694. Fakss: 7820467. E pasts: mcm@pmi.lv 

http://www.pmi.lv/html/journal.htm 

Galvenais redaktors Vitauts TAMUÞS 

Þurnâls iznâk angïu un krievu valodâ. 

Þurnâls “Magnetohydrodynamics” 

Miera ielâ 32, Salaspils, LV 2169 

Tel.: 7945836. Fakss: 7901214. E pasts: zhuk@sal.lv, aceb@sal.lv 

http://mhd.sal.lv/ 

Galvenais redaktors Andrejs CÇBERS 


Þurnâls “Automatic Control and Computer Sciences” 

Dzçrbenes ielâ 14, Rîga, LV 1006 

Tel.: 7558164. Fakss: 7555337. E pasts: avt@edi.lv 

http://www.edi.lv/journal/journal.htm 

Galvenais redaktors Ivars BIÏINSKIS 


Þurnâls “Chemistry of Heterocyclic Compounds” 


Tel.: 7555918, 7551822. Fakss: 7550338. E pasts: hgs@osi.lv 

http://www.osi.lv/hgs/hgs.html 

Galvenais redaktors Edmunds LUKEVICS 


257


Latvijas Íîmijas Þurnâls (Latvian Journal of Chemistry) 


Tel.: 7226032, 7944711. Fakss: 7800779. E pasts: nki@nki.lv 

http://www.nki.lv/NKI/LATV/Zurnal.htm 

Galvenais redaktors Tâlis MILLERS 

Þurnâls publicç rakstus latvieðu, angïu un krievu valodâ. 

Þurnâls “Humanities and Social Sciences. Latvia” 

Izdevçjs: SIA LZA Ekonomikas institûts 


Tel.: 7222830. Fakss: 7820608. E pasts: economics@economics.lv, barbala.stroda@gmail.lv 

Galvenais redaktors Bârbala STRODA 

Þurnâls iznâk angïu valodâ. 

Latvijas Vçstures Institûta Þurnâls 


Tel.: 7216769. Fakss: 7225044. E pasts: lviz@lza.lv 

Galvenais redaktors Guntis ZEMÎTIS 

Þurnâls iznâk latvieðu valodâ. 

(Þurnâls dibinâts 1936. gadâ, atjaunots 1991. gadâ.) 

Tehnikas Apskats 


Tel: 7223644. Fakss: 7821153. E pasts: ekmanis@lza.lv, lza@lza.lv 

http://www.lza.lv/lat/TA/ta_iev.htm 

Galvenais redaktors Juris EKMANIS 


Latvijas Zinâtòu akadçmijas un 

LU Astronomijas institûta populârzinâtnisks gadalaiku izdevums 

Zvaigþòotâ Debess 

Raiòa bulv. 19, Rîga, LV 1586 

Tel.: 7034581. E pasts: astra@latnet.lv 

http://www.astr.lu.lv/zvd/ 

Atbildîgâ redaktora vietnieks Agnis ANDÞÂNS 


258


Latvijas Zinâtnes padomes, Latvijas Zinâtòu akadçmijas 

un Latvijas Zinâtnieku savienîbas laikraksts 

Zinâtnes Vçstnesis 


Tel.: 7212706. Fakss: 7821153. E pasts: alma@lza.lv; lza@lza.lv 

http://www.lza.lv/zv00.htm 

Galvenâ redaktore Zaiga KIPERE 

Laikraksts iznâk latvieðu valodâ. 

Latvijas Universitâtes izdevums populârzinâtniskais þurnâls 

TERRA 

Martas ielâ 9, Rîga, LV 1011 

Tel.: 7034587. Fakss: 7312733. E pasts: terra@lu.lv 

http://www.lu.lv/terra/ 

Galvenais redaktors Ilgonis VILKS 


SIA Mediju grupas TOPS izdevums þurnâls 

ILUSTRÇTÂ ZINÂTNE 

Mûkusalas ielâ 41, Rîga, LV 1004 

Tel.: 7273311, 7297078. Fakss: 7292701. E pasts: ilustreta.zinatne@mgtops.lv 

http://www.ilustretazinatne.lv/ 

Galvenais redaktors Vents ZVAIGZNE 

Þurnâls iznâk latvieðu valodâ.

PIEZÎMES


GADAGRÂMATA 

2007 

Sastâdîtâju kolektîvs 

Baiba Âdamsone, 

Alma Edþiòa, 

Jânis Kristapsons (vadîtâjs), 

Sofja Negrejeva, 

Ieva Sloka, 

Ilga Tâlberga

Induïa Martinsona vâka noformçjums 

Fotoattçli no LZA kolekcijas 

Redaktore Ieva Jansone 

Datorapstrâde Elmârs Lange 

SIA Apgâds “Zinâtne”, Akadçmijas laukums 1, Rîga, 

LV-1050. Reìistrâcijas apliecîba Nr. 40003576967. 

Iespiesta SIA tipogrâfijâ “Pçrse”, Aizkraukles ielâ 21, 

Rîga, LV-1006.

LATVIJAS ZINÄTÅ U AKADÄMIJA - Latvian Academy of Sciences

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

LATVIJAS ZINÄTÅU AKADÄMIJA - Latvian Academy of Sciences