12.07.2015 Views

kādi vārdi latviešu meteoroloģijas leksikā ir cēlušies no baltijas jūras ...

kādi vārdi latviešu meteoroloģijas leksikā ir cēlušies no baltijas jūras ...

kādi vārdi latviešu meteoroloģijas leksikā ir cēlušies no baltijas jūras ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

letonikas avotiKĀDI VĀRDI LATVIEŠUMETEOROLOĢIJAS LEKSIKĀ IRCĒLUŠIES NO BALTIJAS JŪRAS SOMUVALODĀM UN OTRĀDIEjot Benitas Laumanes pēdāsLembits Vaba,Dr. philol.(Tallina–Tampere)Atslēgas vārdi: Benita Laumane, latviešu meteoroloģijas leksika, aizguvumi <strong>no</strong> Baltijasjūras somu valodāmIzlikt šīs rindas uz papīra iedvesmoja latviešu leksikas pētnieces Benitas Laumanes aizraujošāgrāmata “Smalki lija zelta lietus.” 1 Šajā darbā valodniece, kuru labi pazīst arī Igaunijā,analizē latviešu tautā lietoto meteoroloģijas <strong>no</strong>zares leksiku. Viņas mo<strong>no</strong>grāfija “Zivju<strong>no</strong>saukumi latviešu valodā” 2 , kura izstrādāta disertācijas aizstāvēšanai un veltīta zivju <strong>no</strong>saukumiemlatviešu valodā, tūlīt pēc izdošanas saņēma plašas un ļoti pozitīvas atsauksmesIgaunijā 3 un joprojām tiek samērā bieži citēta. Benitas Laumanes zinātniskie darbi piederto Latvijas valodnieku ievērojamu sasniegumu jomai, kuri sistemātiski aplūko latviešu vārdukrājumu, pievēršoties visdažādākajām tematiskajām jēdzienu grupām. Diemžēl nākas atzīt,ka analoģiski pētījumi par igauņu leksiku tiek veikti mazākā apjomā.Dabas parādības atspoguļojošas jēdzienugrupas leksikons <strong>ir</strong> plašs un daudzšķautņains.Laumanes analīze aptver attiecīgā vārdu krājumasemantisko, etimoloģisko un daļēji arīareāla aspektu. Laumane <strong>ir</strong> centusies <strong>no</strong>skaidrotlatviešu meteoroloģiskās leksikasaizguvumu slāņus, meklējot semantiskās paralēles.Šajā <strong>no</strong>lūkā viņa <strong>ir</strong> koncentrējusi uzmanībuuz atbilstošo leksiku kaimiņu valodās,konkrēti — lietuviešu, igauņu, lībiešu, krievu,poļu un vācu valodā. Šī raksta autoram bijainteresanti aplūkot, ko autore <strong>ir</strong> <strong>no</strong>skaidrojusipar latviešu valodā lietotās meteoroloģiskāsleksikas izcelsmi <strong>no</strong> Baltijas jūras somu valodām,t.i., p<strong>ir</strong>mkārt, <strong>no</strong> lībiešu un igauņu valodas.Laumane apgalvo, ka latviešu meteoroloģiskajāleksikā <strong>ir</strong> atrodami lībiešu un igauņuaizguvumi Vidzemē un Ziemeļkurzemē, līdzar to galve<strong>no</strong>kārt runa <strong>ir</strong> par ierobežotas izplatībaslokālismiem. Balstoties galve<strong>no</strong>kārtuz Valža Zepa, Silvijas Raģes un Elgas Kagainesaizgūto vārdu pētījumiem, Laumane <strong>ir</strong>pievērsusi uzmanību va<strong>ir</strong>ākiem lībiešu un/vaiigauņu aizguvumiem. Taču Laumane latviešumeteoroloģijas leksikā <strong>ir</strong> uzrādījusi arī va<strong>ir</strong>ākusjaunus lībiešu resp. igauņu etimoloģijasgadījumus, kurus šī raksta autors uzskata parveiksmīgiem.Balstoties uz agrākajiem darbiem, Laumane<strong>ir</strong> atzīmējusi šādus lībiešu (vai igauņu)74


KĀDI VĀRDI LATVIEŠU METEOROLOĢIJAS LEKSIKĀ IR CĒLUŠIESNO BALTIJAS JŪRAS SOMU VALODĀM UN OTRĀDIizraisa lietu’, (Veru) ? saar ’lietus gāze’,saaris/pää id. (? < sagar id., sal. līb. zägar’lietus gāze, sniegputenis, vētrains laiks,lietus, sniega, negaisa mākonis/Schauer,Gestöber, Unwetter, Regen-, Schnee-, Gewitterwolke’,J. Mägiste un V. J. Zeps 24 uzrādalatv. s:æra ar ? zīmi kā lībiešu aizguvumu;latv. tiens: tiens gaiss ’skaidrs laiks’, tienuot’<strong>no</strong>rimt, beigt viļņoties (par jūru)’ — ig. tüüne// tööne u.c.: t. ilm ’rāms laiks’.Interesants <strong>ir</strong> Laumanes konstatējums, ka,veidojot dabas parādību <strong>no</strong>saukumus, tiek izmantotisalikti vārdi (šāds vārdu veidošanaspaņēmiens nav raksturīgs baltu valodām), itīpaši latviešu valodas lībiskajās izloksnēs.Laumane <strong>ir</strong> izsekojusi latviešu dabasparādību <strong>no</strong>saukumu semantiskās paralēleskaimiņu areālos. Semantiski līdzīgi <strong>no</strong>saukumivar liecināt par valodas un kultūras kontaktiem,bet var balstīties uz analoģiskāmneatkarīgām asociācijām, piem., lāstekas<strong>no</strong>saukumu atvasināšana <strong>no</strong> vārdiem ar semantisko<strong>no</strong>zīmi ’piliens’ un ’pilēt’. Dabasparādības apzīmējošu vārdu veidošanā semantiskajaivārddarināšanai <strong>ir</strong> ļoti būtiska vieta.Sevišķu interesi izraisa frazeoloģiskie vārdusavie<strong>no</strong>jumi, kuri apzīmē laika apstākļus.Autors <strong>ir</strong> pievērsis uzmanību semantiskāmparalēlēm ar Baltijas jūras somu valodām,piemēram, pērkona tabuizēto <strong>no</strong>saukumugadījumā viņš, balstoties uz Elgas Kagainesdarbiem, piedāvā semantisku paralēli vanamees’vecis, vecs vīrs’ un ’pērkons’ (209.lpp.). Šeit derētu atzīmēt, ka vēl vispārinātāk<strong>ir</strong>esp. pazīstamāki <strong>ir</strong> igauņu valodas areālāizplatītie vārdi ar identisku <strong>no</strong>zīmi äike(ne)un kõu. Ir iespējams uzrādīt krietni va<strong>ir</strong>ākšādu semantisku paralēļu. Kā piemēru varētuminēt ideomātisku izteicienu par saulrietu:saule iet pie Dieva // saule iet Dievā — DAIgaunijā un Latgalē dzīvojušo Ludzas igauņujummaladõ utt. [minema]= doties pie Dieva,mākoņu apzīmējumos (latv. debešu gabali —ig. pilve tükid, līb. pīla-kabàl ’Wolkenstück’,latv. lietus laiva — ig. vihma lae(v) utt.Igauņu valodas areālā <strong>ir</strong> daudz ar dabasparādībām saistītas leksikas, kuras izcelsmerodama se<strong>no</strong> baltu valodā, tostarp aur ’tvaiks,garaiņi’, hall, -a ’salna’, härm(atis) ’sarma;apsarmojums’, karss ’apledojums’, k<strong>ir</strong>me’plāna (ledus) kārtiņa’, k<strong>ir</strong>s ’plāna (ledus)kārtiņa’, kõu ’pērkona negaiss’, marg ’pilnsmēness’, rahe ’krusa’, rõud ‘sasalusi zeme’,ränd ’slapjš sniegs’, tara: kuu t. ’gaišs aplisap Mēness disku’, päikese t. ’aplis (dārzs)ap Sauli’, tere ’(saules) stars’, terendama’atspoguļoties, atstaroties (gaisā)’, videvik’mijkrēslis’ 25 . Ir zināmi tikai daži atsevišķijaunākie latviešu aizguvumi <strong>no</strong> igauņu valodaspamatareāla, t.i., mūsdienu Igaunijasteritorijā: ? kapl ’sniega vai ledus gabals’, ?laas´ ’liela lietus lāse/grosser Regentropfen’,rautsima ’pielipt (par kūstošu sniegu)’ 26 ,toties daudz tie apzināti Ziemeļlatvijā kādreizrunātajā, bet tagad izzudušajā Leivu izloksnē:Leivu badebeš´š´i pl. ’migla’, dutsend ’rūc(pērkons)’, gaissa ’gaiss’, kaavi // kavõidzõ pl.’kāvi, ziemeļblāzma’, kupan ’kupena’, ladu’ledus kārta uz ūdens’, paarkun ’zibeņošana,negaiss’, rout´š´ ’rūc (pērkons)’, š´l´ääk’slapjdraņķis’ un Latgalē runātajā, šobrīd izzudušajāLudzas izloksnē latak ’lāsteka’.Lībiešu valodā var atrast arī šīs jēdzienugrupas latviešu cilmes vārdu, kurus arī Laumane<strong>ir</strong> atzīmējusi, t.sk. bulà ’tveice, karstums;dūmaka/schwül und trocken (Wetter);Dunstschicht’, šl´ogà, šlo’ddõr ja šlä’ddõr’slapjš sniegs, slapdraņķis/nasser Schnee’,vī’Ssõl ’smalks, sīks lietutiņš/feiner Nebelregen’,līb. (Salacā) varvīkš ’varavīksne/Regenbogen’.Te vajadzētu pievērst uzmanību faktam,ka latviešu izcelsmes meteoroloģiskāleksika <strong>ir</strong> atrodama arī krieviņu materiālā,piem., mukoli ’mākonis/Wolke’, saule ’saule/Sonne’, žiben ’zibens/Blitz’, varuvīksni ’varavīksne/Regenbogen’, kā arī daži citi. 27Ne igauņu, ne arī citu Baltijas jūras somuvalodu attiecīgā tematika nav izpētīta tikplaši, tāpēc Benitas Laumanes mo<strong>no</strong>grāfija<strong>no</strong> sprauž labus orientierus analoģisku pētījumuveikšanai Baltijas jūras somu valoduareālā.77


letonikas avotiAvoti un piezīmes1Laumane B. Smalki lija zelta lietus. Dabasparādību <strong>no</strong>saukumi latviešu valodā I.Liepāja: Liepājas Pedagoģijas akadēmija,2005.2Laumane B. Zivju <strong>no</strong>saukumi latviešu valodā.Rīga: Zinātne, 1973.3Ariste P. Lingvistiline ülevaade läti kaladest.Keel ja K<strong>ir</strong>jandus 9. Tallin, 1973. Pp.572–573.4Raģe S. Baltijas somu valodu aizguvumilatviešu valodā, ko p<strong>ir</strong>mais etimoloģizējisJ. Endzelīns. Dialektālās leksikas jautājumi1. Rīga: Zinātne, 1986. 45.–46. lpp.; ZepsV. J. Latvian and Finnic Linguistic Convergences.The Hague (Uralic and Altaic Series9). 1962. Pp. 131.5Zeps V. J. Latvian and Finnic LinguisticConvergences. Pp. 136.6Zeps V. J. Latvian and Finnic LinguisticConvergences. Pp. 153.; KagaineE. Lokālie somugrismi latviešu valodasZiemeļrietumvidzemes izloksnēs. Rīga:LU Latviešu valodas institūts, 2004.147. lpp.7Turpat, 186; 198.–199. lpp.8Turpat, 191.; 207.–208. lpp.9Kagaine E. Lokālie somugrismi latviešuvalodas Ziemeļrietumvidzemes izloksnēs.133.–134. lpp.10Turpat.11Zeps V. J. Latvian and Finnic LinguisticConvergences. Pp.193; Kagaine E.Lokālie somugrismi latviešu valodasZiemeļrietumvidzemes izloksnēs. 211.–212. lpp.12Turpat, 195.; 215. lpp.13Mägiste J. Estnisches etymologischesWörterbuch I–XII. Helsinki, 1982/1983.S. 2973–2974.14Kagaine E. Lokālie somugrismi latviešuvalodas Ziemeļrietumvidzemes izloksnēs.159.–160. lpp.15Vaba L. Läänemeresoome leksika baltoloogivaateväljas: Elga Kagaine.Lokālie somugrismi latviešu valodasZiemeļrietumvidzemes izloksnēs. Rīga: LULatviešu valodas institūts, 2004. 280 lpp.Keel ja K<strong>ir</strong>jandus 8. 2005. Pp. 670.16Raģe S. Baltijas somu valodu aizguvumilatviešu valodā, ko p<strong>ir</strong>mais etimoloģizējisJ. Endzelīns. 105.–106., 216. lpp.; ZepsV. J. Latvian and Finnic Linguistic Convergences.193. lpp.17Kettunen L. Livisches Wörterbuch mitgrammatischer Einleitung. Helsinki, 1938(LSFU, V). 427b.18Mägiste J. Estnisches etymologisches WörterbuchI–XII. II. S. 561.19Saareste A. Eesti keele mõisteline sõnaraamat,I-IV. Stockholm, 1958–1963. I. Pp.822.20Mägiste J. Estnisches etymologischesWörterbuch I–XII. II S. 569; jumi-celmsagrākajos etimoloģiskajos darbos arzināmām šaubām ticis uzskatīts par baltuaizguvumu, tā, piem., Toivonen Y. H.,Itkonen E., Joki A. J., Peltola R. Suomenkielen etymologinen sanak<strong>ir</strong>ja I–VII. Helsinki,1955–1981. I, pp. 123, totiesSuomen sa<strong>no</strong>jen alkuperä. Etymologinensanak<strong>ir</strong>ja 1–3. Helsinki, 1992–2000. I,pp. 247 va<strong>ir</strong>s nē.21Koivulehto J. Baltisches und Germani schesim Finnischen: die finn. Stämme auf -rteund die finn. Sequenz VrtV. Explanationeset tractationes Fen<strong>no</strong>-Ugricae in ho<strong>no</strong>remH. Fromm: sexagenarii A. D. VII Kal. Jun.An<strong>no</strong> MCMLXXIX oblatas. Münchener UniversitätsSchriften. Philosophische Fakultät.Finnisch-Ugrische Bibliothek, Band 3.München, 1979. S. 132–135; Suomensa<strong>no</strong>jen alkuperä. Etymologinen sanak<strong>ir</strong>ja1–3. Helsinki, 1992–2000. I, pp. 372 baltuavotu tomēr nepiemin.22Vaba L. Kā tālāk? Dažas domas par Baltijassomugrismu pētīšanu latviešu valodā. Baltufiloloģija XI (1). 2002. 84. lpp.23Mägiste J. Estnisches etymologisches WörterbuchI–XII. VIII. S. 2604.24Turpat, S. 2652; Zeps V. J. Latvian andFinnic Linguistic Convergences. The Ha-78


KĀDI VĀRDI LATVIEŠU METEOROLOĢIJAS LEKSIKĀ IR CĒLUŠIESNO BALTIJAS JŪRAS SOMU VALODĀM UN OTRĀDIgue (Uralic and Altaic Series 9). 1962. Pp.183.25Vaba L. Die baltischen Sonderentlehnungenin den ostseefinnischen Sprachen.Itämerensuomalaiset kielikontaktit. Itämerensuomalainensymposium 7. Kansainvälisessäfen<strong>no</strong>-ugristikongressissaDebrecenissä 27.8.–1.9.1990. Helsinki,1990; Vaba L. Ostseefinnisches meri’Meer’ — doch ein baltisches Lehnwort.Finnisch-ugrische Sprachen in Kontakt.Vorträge des Symposiums aus Anlaβ des30-jährigen Bestehens der Fin<strong>no</strong>ugristik ander Rijksuniversiteit Groningen 21.13. November1996. Maastricht, 1997.26Vaba L. Ostseefinnisches meri ’Meer’ —doch ein baltisches Lehnwort. FinnischugrischeSprachen in Kontakt. Vorträge desSymposiums aus Anlaβ des 30-jährigenBestehens der Fin<strong>no</strong>ugristik an der RijksuniversiteitGroningen 21.13. November1996. Maastricht, 1997.27Turpat, 355. lpp. un citur.Words of Latvian meteorological lexis that have originated fromthe Baltic-Finnish languages, and vice versaLembits VabaSummaryKey words: Benita Laumane, Latvian meteorological lexis, borrowings from Baltic-FinnishlanguagesThis article was insp<strong>ir</strong>ed by the absorbing book by Benita Laumane, researcher of Latvian lexis,Smalki lija zelta lietus (Golden rain was drizzling). In the said work the linguist, who is wellk<strong>no</strong>wn also in Estonia, analyses the meteorological lexis used by Latvians. Her mo<strong>no</strong>graphZivju <strong>no</strong>saukumi latviešu valodā (Fish names in Latvian), which was elaborated for obtainingher doctoral degree, received wide and very positive recognition in Estonia just after its publication,and is still being cited fa<strong>ir</strong>ly often. The scientific works of Benita Laumane belong to thesphere of outstanding achievements of Latvian linguists who systematically study Latvian lexisfocusing on the most varied thematic groups of <strong>no</strong>tions. Regretfully, we have to ack<strong>no</strong>wledgethat analogical research on Estonian lexis is being done in a lesser extent.79

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!