JĀNIS DŪMIŠŠ- Latvijas Zinātņu Akadēmija

zinātnes dzīvetalanta cienītājiem un apjūsmotājiem (tēvam,māsai Monikai, viņas vīram Ojāram Saulītimun viņu mazajai meitiņai Maijai, skatītāju solurindās sēžot) tā izliekas lielo svētku koncertapirmajā dienā. Veiksmīgi sniedzis viņam uzticētosvinību ievadījumu — Pētera Barisona unArvīda Skalbes “Dziesmai šodien liela diena”pirmo reizi mūžā tik grandiozā brīvdabas atskaņotājusastāvā, savos vīrišķīgā žesta grožospārliecinoši savaldījis krievu mūzikas klasiķaMihaila Gļinkas populārās “Slavas” kora un orķestravarenās skaņas, Jānis Dūmiņš nākamajāvakarā, abas partitūras atkārtojot, drauguun tuvinieku (arī daudzo Grīziņkalna paziņu)acīm izskatās braši drošs. Gudri zinošs. Lepnipašpārliecināts... Nevienam nav šaubu, kajauniņā virsdiriģenta atbildīgā debija to laikumācību vērtējuma sistēmā ir spoži veikta uzpieci ar plusu... Tā arī es pats rakstīju avīzē“Literatūra un Māksla”. Atzinīgi MežaparkaLielās estrādes atklāšanas koncertus, tai skaitāvirsdiriģenta Jāņa Dūmiņa uzstāšanos raksturoarī citi preses izdevumi. Un galvenais —sajūsmināto klausītāju desmiti tūkstoši...Lasītājam jāzina, ka pēckara gadu LatvijasPSR dziesmu un deju svētku recenzijās, atšķirībāno pirmskara dziesmu svētku periodikasatsauksmēm, kritiski iebildumi netika pieļauti.Tiklab žurnālistiem, kā mūzikas speciālistiempublicistiem par visu dzirdēto un redzētopieklājās izteikties visaugstākajā ditirambuekstāzē, turklāt vēl padomiskās ideoloģijaspamatīgā pārsaldinājumā... Ja, piemēram,mana neaizmirstamā talantīgā kolēģe SilvijaStumbre iedomājās dot savu individuāli suverēnoskatījumu 20. gs. 60.–70. gadu dziesmuun deju svētku norisēm (kurās reizēm bija arīne mazums kopkora, orķestra un diriģentu darbanepilnību!), tad viņai šāda veida kritiskāmatsauksmēm tiklab “Cīņa” un “Padomju Jaunatne”,kā arī citas tā laika avīzes publikācijasiespējas atteica... To rakstu, atgādinādams —dažkārt Latvijas Komponistu savienībā mājaskārtībā pārrunājām svētku koncertos dzirdētospriekšnesumus, bet es nevaru atcerēties, kastarp bieži vien kritiski asiem atsevišķu virsdiriģentusnieguma novērtējumiem vienmērprincipiāli prasīgā Silvija Stumbre vai viņailīdzīgi domājoši kolēģi muzikologi nebūtu izcēlušiun apjūsmojuši jaunā Jāņa Dūmiņastāju. Viņa profesionālo meistarību. Radošāsnieguma pievilcību, vīrišķīgi vērienīgā žestasuģestējumu...Gadi ir gājuši, bet šī, it kā pašas Laimesmātes svētības apveltītā, izskatīgā kora mākslasmeistara personība, daudzo latvju muzikālotalantu saimē savu spožumu vēl arvien navzaudējusi...Par ko profesors ar sava mūža devumu pelnījisvēl tiklab pētījumus, kā arī jaunu monogrāfijuun paša uzrakstītajos memuāros saskaitļotuspašaizliedzīgā darba summējumus?Pirmkārt — par vairāk kā pusgadsimtu ilgonepārtraukto, nepagurušo ieguldījumu mūsutautas muzikālās kordziedāšanas iemaņu izkopšanāun attīstīšanā. Apzināsim amatierdziedātājuskopš Baldones jaunības laikiem.Pārskatīsim profesionālo koristu sastāvus Latvijasakadēmisko vienību rindās. Sanāks tūkstošiDūmiņiešu! Tie ir virsdiriģenta tiešie unnetiešie dziedātmākas bērni.Otrkārt, pievienosim viņiem profesora speciālāsdiriģēšanas klases studentus. Ne tikaikonservatorijā, bet vēlāk Rīgas Pedagoģijasun izglītības vadības augstskolā. Arī bijušajāĻeņingradas Valsts konservatorijā, kur aspirantūraspedagoģiskajā praksē bija jaunaisdiriģents. Un tad vēl viņa pāris gadu darbībaslaikā Tbilisi — Gruzijas Valsts konservatorijā —latviešu mūziķim atsaucīgajā gruzīnu mūziķusabiedrībā. Ne jau velti mūsu mūzikas vēsturēJānis Dūmiņš ir vienīgais, kam piešķirts(1958) Gruzijas PSR Nopelniem bagātāmākslas darbinieka goda nosaukums. Būs vairākidesmiti mums nepazīstamu Dūmiņiešu —cittautu diriģentu, kuru skaitam japievieno profesoraizaudzinātie, viņa skolai joprojām uzticamie,plaši pazīstamie pašmāju mūziķi —Jevgēnijs Augustinovičs, Kārlis Beinerts, vēlarī citi...!Paldies par skaistumu un dziesmu!Oļģerts Grāvītis135