LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJA - Latvian Academy of Sciences
11.07.2015 • Views
Share Embed Flag

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJA - Latvian Academy of Sciences

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJA - Latvian Academy of Sciences

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJA - Latvian Academy of Sciences

SHOW MORE
SHOW LESS
ePAPER READ
DOWNLOAD ePAPER
  • No tags were found...
lza.lv

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

START NOW

UDK 061.23:001(474.3)(058)La 811<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAAkadçmijas laukums 1Rîga, LV 1050LatvijaTel.: 7225361. Fakss: 7821153E pasts: lza@lza.lvhttp://www.lza.lvLatvijas Zinâtòu akadçmijas Gadagrâmata 2006 ir turpinâjumizdevums — jauèetrpadsmitais ar ðâdu nosaukumu. Iepriekðçjie laidieni atspoguïoja situâciju 1990.,1992., 1992./1993., 1995.—2005. gadâ. Gadagrâmatas 2006 iznâkðana ir pieskaòotaakadçmijas gada pilnsapulcei.Gadagrâmatâ ievietoti Latvijas Zinâtòu akadçmijas pamatdokumenti, galvenâsziòas par akadçmiju, tâs struktûru un locekïiem, pârskata tipa materiâli par akadçmijasdarbîbu 2005. gadâ, atseviðíi LZA dokumenti (kuru atkârtota publicçðana nâkamajâsgadagrâmatâs nav paredzçta), îsas ziòas par Latvijas zinâtniskajâm iestâdçm.Publicçtie dati atspoguïo stâvokli 2006. gada 15. martâ.ISBN 9984-767-71-XISSN 1407-0413© Latvijas Zinâtòu akadçmija, 2006

SATURSIevads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5Latvijas Zinâtòu akadçmijas galveno pasâkumu kalendârs . . . . . . . . . . . . . . 9PAMATDOKUMENTILatvijas Republikas likumdoðana par Latvijas Zinâtòu akadçmijas statusu . . . . 10Latvijas Zinâtòu akadçmijas Harta . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 11Latvijas Zinâtòu akadçmijas Statûti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 15<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STRUKTÛRASLatvijas Zinâtòu akadçmijas Senâts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidijs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 30Latvijas Zinâtòu akadçmijas valde . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32Latvijas Zinâtòu akadçmijas Uzraudzîbas padome . . . . . . . . . . . . . . 32Bibliotçku padomes valde . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 33Latvijas Zinâtòu Akadçmijas Vçstis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 33Akadçmijas personâls . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 34<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LOCEKÏIÎstenie locekïi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 36Goda locekïi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 47Ârzemju locekïi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 52Korespondçtâjlocekïi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 63Pârmaiòas LZA locekïu sastâvâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 73In memoriam . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 74<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS GODA DOKTORI . . . . . . . . . . . . . 77<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS GODA MECENÂTI . . . . . . . . . . . . 84<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASLatvijas Zinâtòu akadçmijas Lielâ medaïa . . . . . . . . . . . . . . . . . 85Latvijas Zinâtòu akadçmijas vârdbalvas . . . . . . . . . . . . . . . . . . 85Izcilie zinâtnieki, kuru vârdâ nosauktas Latvijas Zinâtòu akadçmijas balvas . . . 87Latvijas Zinâtòu akadçmijas un sponsoru kopîgâs balvas . . . . . . . . . . . 92Balvas un prçmijas jaunajiem zinâtniekiem . . . . . . . . . . . . . . . . 95Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielâs medaïas, balvu un prçmiju laureâti2005. un 2006. gadâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 97Latvijas zinâtnieki — citu ievçrojamâko zinâtnisko apbalvojumu laureâti2005. un 2006. gadâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 102Balvu un prçmiju jauniem zinâtniekiem un studentiem laureâti . . . . . . . . 104<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂDARBÎBA 2005. GADÂNozîmîgi notikumi Latvijas zinâtnç un Latvijas Zinâtòu akadçmijâ 2005. gadâ . 110Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulces . . . . . . . . . . . . . . . . . 129Letonikas I kongress . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 138Latvijas Zinâtòu akadçmijas sçdes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 151LZA Senâta darbîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 164Senâta sçdes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1642005. gadâ pieðíirtie LZA Atzinîbas raksti . . . . . . . . . . . . . . 167Zinâtniskie ziòojumi LZA Senâta sçdçs 2005. gadâ . . . . . . . . . . 168

LZA prezidija darbîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 185LZA valdes darbîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 186LZA budþeta izpilde 2005. gadâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 187LZA Fonda darbîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 187Ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju saistîtu organizâciju darbîba 2005. gadâ. . . . . 188ZINÂTÒU NODAÏASFizikas un tehnisko zinâtòu nodaïa . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 194Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïa . . . . . . . . . . . . . . 199Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa . . . . . . . . . . . . . . . . . . 204Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïa . . . . . . . . . . . . . . . . 210Ârzemju locekïu nodaïa . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 213STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2141.pielikums. DOKUMENTIZinâtniskâs darbîbas likums. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 221Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Liepâjas pedagoìijas akadçmijassadarbîbas lîgums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2382.pielikums. LZAGADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTURÂDÎTÂJS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2403.pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDESLATVIJÂLatvijas Republikas Izglîtîbas un zinâtnes ministrija . . . . . . . . . . . . 246Latvijas Zinâtnes padome . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 247Augstâkâs izglîtîbas padome . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 250Valsts zinâtniskâs kvalifikâcijas komisija . . . . . . . . . . . . . . . . . 250Valsts emeritçto zinâtnieku padome . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 251Latvijas Zinâtnieku savienîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 251Latvijas universitâtes un augstskolas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 251Zinâtniskie institûti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 255Fizikas, matemâtikas un tehnisko zinâtòu institûti (255). Íîmijas un bioloìijaszinâtòu institûti (257). Medicînas zinâtòu institûti (259). Lauksaimniecîbas unmeþa zinâtòu institûti (259). Humanitâro un sociâlo zinâtòu institûti (260).Ekonomikas institûti (261).Citas zinâtniskâs iestâdes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 262Zinâtniskâ izdevçjdarbîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2644.pielikums. <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNES ORGANIZÇÐANÂ IESAISTÎTOPERSONU ALFABÇTISKAIS RÂDÎTÂJS . . . . . . . . . . . . . . . . . . 268

IEVADSLatvijai ir senas un nozîmîgas zinâtnes tradîcijas. Zinâtnes aizsâkumirodami viduslaikos, kad Rîga jau bija viena no Eiropas ievçrojamâkâmpilsçtâm. Pirmâ zinâtniskâ biedrîba (tâ ir arî pirmais atskaites punkts vçlâk,1946. gadâ dibinâtajai Latvijas Zinâtòu akadçmijai) Latvijâ ir uzsâkusidarbîbu 1815. gadâ. Visu laiku Latvijas zinâtnes un tehnoloìijas sasniegumusarakstâ ierindojami daudzi izcili veikumi. Minçsim tikai daþus: rîdziniekaNobela prçmijas laureâta Vilhelma Ostvalda fizikâlâ íîmija, Paula Valdenaíîmiskâs reakcijas, Pîrsa Bola matemâtiskâs teorçmas, Kriðjâòa BaronaLatvieðu dainu vâkums, klasificçðana un izpçte, Jâòa Endzelîna baltufiloloìija, Valtera Capa fotoaparâta VEF Minox izgudroðana un raþoðana,Organiskâs sintçzes institûta un firmu Grindeks un Olainfarm jaunumedicînisko preparâtu (ievçrojamâkie — pretvçþa preparâts ftorafûrs,pretgripas lîdzeklis remantadîns un sirds slimîbu ârstçðanas preparâtsmildronâts) radîðana, izpçte un raþoðana, Edgara Imanta Siliòa monogrâfijaLielo patiesîbu meklçjumi, Rîgas MHD-dinamo eksperiments Zemes magnçtiskâlauka skaidroðanai un daudzi citi.2005. gadâ apritçja 15 gadu Latvijas atjaunotajai valstiskai neatkarîbaiun arî 15 gadu kopð reformas uzsâkðanas Latvijas zinâtnç. Reformuierosinâja paði zinâtnieki ar mçríi maksimâli tuvinât Latvijas zinâtnes sistçmuRietumu zinâtnes sistçmai. Zinâtòu akadçmija no iepriekðçjâs faktiskâsLatvijas zinâtnes ministrijas pârtapa par elitâru zinâtnieku apvienîbu. Tikaizveidota Latvijas zinâtnes jauna pârvaldes un finansçðanas sistçma. Ðie 15gadi Latvijas zinâtnei bijuði sareþìîti reorganizâcijas gadi, un ðî reorganizâcijaîpaði intensîvi turpinâjâs arî 2005. gadâ. 1990.–1992. gadâ (lîdz arLatvijas lielrûpniecîbas sabrukumu) praktiski pârstâja eksistçt industriâlâzinâtne, kurâ bija koncentrçts liels zinâtniskais un tehniskais potenciâls.Ðodien tâ praktiski jârada no jauna. Minimâlai “izdzîvoðanai” tika atstâtafundamentâlâ zinâtne, tâpat minimizçjâs lauksaimniecîbas un medicînas5

IEVADSzinâtne. Tajâ paðâ laikâ starptautiskâ ekspertîze 1992. gadâ lielâko daïuminçto pçtîjumu lîmeni atzina par lîdzvçrtîgu pasaules zinâtnes kritçrijiem.Daïa Latvijas zinâtnieku devâs uz Rietumu valstîm un palika tur strâdât undzîvot, bet daïa pârgâja darbâ uz jaunradîtâm privâtajâm firmâm un valstspârvaldç. Ðobrîd aktîvo zinâtnieku skaits stabilizçjies un aptver ap 2500doktora lîmeòa speciâlistu.2004. gads un 2005. gads Latvijas zinâtnei iezîmçja jaunas pozitîvaspârmaiòas. Tagad pamatoti varam uzskatît, ka Latvijas Zinâtòu akadçmijasun Latvijas Zinâtnes padomes vadîtâjiem, Saeimai un valdîbai ir kopîgaizpratne par nepiecieðamîbu tuvâkajâ nâkotnç bûtiski palielinât Latvijaszinâtnes un lîdz ar to — Latvijas konkurçtspçju pasaulç. Vçrojama zinâtniekuun politiíu cieða sadarbîba ðâ mçría sasniegðanai. Pakâpeniski veidojas arîtradîcija pastâvîgam dialogam ar valdîbu. LR Ministru prezidents un citivaldîbas locekïi regulâri tiekas ar zinâtniekiem. 2005. gada 10. februârîZinâtòu akadçmijâ viesojâs LR Ministru prezidents Aigars Kalvîtis. Viòambija lietiðía saruna ar zinâtniekiem par iespçjâm izlietot papildu finansçjumu,ko LR Saeima pieðíîrusi zinâtnei. 2005. gadâ un 2006. gada sâkumâ Ministruprezidents Aigars Kalvîtis apmeklçja arî vairâkus citus Latvijas zinâtnescentrus.Kopð 2004. gada Latvijas zinâtne tâpat kâ visa Latvija pilntiesîgiiekïâvusies Eiropas Savienîbas zinâtnes telpâ. 2004. gadâ sâka darbotiesNacionâlâs inovâciju programmas rîcîbas plâns, kas paredz bûtisku zinâtneslîdzdalîbu, tai skaitâ arî jaunus finansçðanas mehânismus. 2005. gadâ Valstsprezidentes izveidotâs Stratçìiskâs analîzes komisijas Zinâtnes apakðkomisijapabeidza darbu pie Latvijas zinâtnes, tehnoloìiskâs attîstîbas un inovâcijustratçìijas projekta. Ðo projektu 27.maijâ apsprieda plaðâ zinâtniskâssabiedrîbas konferencç “Latvijas zinâtne attîstîbâ”.2005. gadâ tika sagatavotas Latvijas zinâtnes prioritâtes tuvâkajamperiodam. Latvijâ jau agrâk bija fiksçti tâdi zinâtnes prioritârie virzieni kâinformâciju tehnoloìijas, materiâlzinâtnes, biotehnoloìija un farmâcija,koksnes tehnoloìija un nacionâlâs humanitârâs zinâtnes (Letonika). Tagadpriekðlikumi zinâtnes prioritâtçm 2006.–2010. gadâ ietver arî agrobiotehnoloìiju,medicînas zinâtni un enerìçtiku. Lai nodroðinâtu Lisabonas stratçìijas1 + 2% finansçjuma optimâlu apguvi, nepiecieðams forsçti attîstît6

IEVADSdoktorantûras un pçcdoktorantûras sistçmu un piesaistît visa veida darbaspçkuzinâtniskajâm un tehnoloìiskajâm izstrâdnçm. Latvijâ ir uzsâkta unaktîvi jâturpina daþâdu zinâtnes, tehnoloìisko kompetences centru un parku,tehnoloìijas pârneses centru attîstîba, jo tâ ir bûtiska iespçja realizçt saikni aruzòçmçjdarbîbu. Bûtiska ir nacionâlo humanitâro zinâtòu (Letonikas)speciâla finansçðana, atdalot to no lietiðíâs zinâtnes. Jâatzîmç, ka pirmo reiziir panâkts speciâls papildu finansçjums Letonikas programmai, kuru koordinçLatvijas Zinâtòu akadçmija. 2005. gada oktobrî notika Letonikas I kongress.Kâda ðobrîd ir Zinâtòu akadçmijas loma Latvijâ? Pirms 15 gadiemiesâktais zinâtnes reorganizâcijas process lielâ mçrâ tuvojas nobeigumam.Latvijas Zinâtòu akadçmija ir radusi stabilu vietu Latvijas zinâtnes organizatoriskajâsistçmâ un veic izvçlçto Rietumeiropas klasiskâ tipa zinâtòuakadçmijas misiju. Akadçmija apvieno savus îstenos locekïus un korespondçtâjlocekïus— 206 Latvijas izcilâkos zinâtniekus. Par Akadçmijas godalocekïiem ir ievçlçti 50 kultûras un izglîtîbas diþgari. Par Akadçmijas ârzemjulocekïiem ir ievçlçti 94 izcili ârzemju zinâtnieki, no kuriem daudzi ir Latvijasizcelsmes. Tâpçc var uzskatît, ka Latvijas Zinâtòu akadçmija apvieno kâLatvijas vietçjo, tâ arî citâs pasaules valstîs mîtoðo intelektuâlo potenciâlu,kurð saistîts ar Latvijas zinâtni. Tâdçjâdi Latvijas Zinâtòu akadçmija veidovalsts augstâko <strong>of</strong>iciâlo zinâtnes ekspertu kontingentu Latvijâ.2005. gads iezîmçjâs arî ar to, ka Latvijas Zinâtòu akadçmijas sastâvâaktîvu darbîbu uzsâka jauna nodaïa — Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòunodaïa. Turpinâjâs virzîba uz reìionâlo zinâtnes centru veidoðanu —Daugavpilî un Ventspilî. Oktobrî tika parakstîta vienoðanâs ar LiepâjasPedagoìijas akadçmiju.Latvijas Zinâtòu akadçmija tradicionâli ir Latvijas zinâtnieku (gan LZAlocekïu, gan citu zinâtnieku) diskusiju vieta par zinâtnes svarîgâkajâmproblçmâm. Ðîs diskusijas notika akadçmijas un tâs zinâtòu nodaïu sçdçs,konferencçs, kâ arî daþâdâs komisijâs un darba grupâs. Pçdçjâ laikâ (un itîpaði 2004.–2005. gadâ) Latvijas Zinâtòu akadçmija aktîvi pievçrsâs ne tikaikonkrçtiem zinâtnes jautâjumiem, bet arî zinâtnes, tehnoloìijas un inovâcijuproblçmâm kopumâ, lîdz ar to vairâk akcentçjot lietiðíâs zinâtnes problçmas.Mums jâstrâdâ tâ, lai ðâdâs sçdçs pieòemtajos Zinâtòu akadçmijas slçdzienosvairâk ieklausîtos LR Saeima, LR Ministru kabinets, ministrijas un ðîm7

IEVADSproblçmâm tiktu nodroðinâts finansiâls atbalsts, kâ tas realizçts Letonikasprogrammâ.Tradicionâla akadçmijas darbîbas joma ir Latvijas zinâtnes starptautiskiesakari — gan divpusçjie, gan pârstâvniecîba starptautiskajâs organizâcijâs.Îpaði cieða sadarbîba izveidojusies ar Baltijas valstu un Ziemeïvalstu zinâtòuakadçmijâm. 2005.gadâ jûnijâ Hesinkos notika 10. Baltijas Intelektuâlâssadarbîbas konference, bet 11.konference notiks 2007.gadâ Rîgâ.Analizçjot zinâtnes stâvokli, Zinâtòu akadçmija veic Latvijas zinâtniekunozîmîgâko devumu ekspertîzi un novçrtçðanu. Ievçrojamu rezonansisabiedrîbâ un masu saziòas lîdzekïos ir guvusi izcilâko Latvijas zinâtnessasniegumu nosaukðana katra gada beigâs (par atzinîbâm 2005. gadâ skat. ðîsgrâmatas 97. lpp.). Par augstâko apbalvojumu zinâtnç Latvijas zinâtniekiuzskata LZA Lielo medaïu. Zinâtnieku sasniegumi aizvadîtajâ gadâ atzîmçtiarî ar 19 citâm LZA balvâm, daudzas no kurâm ir iedibinâtas kopâ ar lieliemLatvijas uzòçmumiem.2005. gadâ pçc jaunâ “Zinâtniskâs darbîbas likuma” pieòemðanas irsâkusies bûtiska zinâtnes papildu finansçðana, kas ïauj aktivizçt Latvijaszinâtnisko darbîbu un sâkt jaunu zinâtnieku piesaisti.2006. gada 9. martâLatvijas Zinâtòu akadçmijas prezidents

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJASGALVENO PASÂKUMU KALENDÂRS2006. GADS6. aprîlî Latvijas Zinâtòu akadçmijas Pavasara pilnsapulce7. decembrî Latvijas Zinâtòu akadçmijas Rudens pilnsapulce2007. GADS12. aprîlî Latvijas Zinâtòu akadçmijas Pavasara pilnsapulce22. novembrî Latvijas Zinâtòu akadçmijas Rudens pilnsapulce

PAMATDOKUMENTI<strong>LATVIJAS</strong> REPUBLIKAS LIKUMDOÐANAPAR <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATUSUZINÂTNISKÂS DARBÎBAS LIKUMS(Pieòemts Saeimâ 2005. gada 14. aprîlî.Stâjas spçkâ ar 2005. gada 19. maiju)Latvijas Zinâtòu akadçmija sastâv no vçlçtiem Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïiemun valsts pârvaldes sistçmâ ir atvasinâta publisko tiesîbu persona ar autonomukompetenci, kuras tiesîbas un pienâkumi noteikti tâs Hartâ, ðajâ likumâ un citoslikumos, kâ arî tâs statûtos un kuru daïçji finansç no valsts budþeta. Latvijas Zinâtòuakadçmijas Hartu apstiprina Saeima un tajâ ir norâdîti Latvijas Zinâtòu akadçmijasdarbîbas mçríi, pamatvirzieni, tiesiskie un ekonomiskie pamati, pârvaldes sistçma,tiesîbas un pienâkumi....10

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS HARTA(Pieòçmusi Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulce 1996. gada 22. novembrî.Apstiprinâjusi Latvijas Republikas Saeima 1997. gada 23. janvârî)PREAMBULALatvijas Zinâtòu akadçmija ir vairâku agrâk Latvijâ pastâvçjuðu zinâtnisko biedrîbuideju un darbîbas mantiniece. Tâs priekðteces ir 1815. gadâ Jelgavâ dibinâtâ KurzemesLiteratûras un mâkslas biedrîba un Rîgas Latvieðu biedrîbas sastâvâ 1869. gadâdibinâtâ Zinâtnîbas (Zinîbu) komisija, kas 1932. gadâ tika pârveidota par Zinâtòukomiteju ar privâtas zinâtòu akadçmijas statusu.Kopð 1919. gada Latvijas Republikas valdîba vairâkkârt bija apsvçrusi <strong>of</strong>iciâlasLatvijas Zinâtòu akadçmijas dibinâðanu. Ðo nodomu 1927. gadâ atbalstîja izglîtîbasministrs J. Rainis. 1935. gadâ Ministru prezidents K. Ulmanis publiski paziòoja nodomuizveidot Latvijas Zinâtòu akadçmiju, un kâ pirmâ tâs sastâvdaïa ar Latvijas Republikaslikumu 1936. gada 14. janvârî tika nodibinâts Latvijas vçstures institûts.Zinâtòu akadçmija Latvijâ darbîbu uzsâka 1946. gada 14. februârî, kad akadçmijaslocekïi sanâca uz pirmo kopsapulci. Par Zinâtòu akadçmijas un tâs institûtu pamatkodolukïuva Latvijas Universitâtes un Latvijas Lauksaimniecîbas akadçmijas zinâtnieki.Pieòemot Hartu un jaunus Statûtus, ar 1992. gada 14. februâra kopsapulces lçmumuLatvijas Zinâtòu akadçmija pârveidota par klasiska tipa akadçmiju, kura apvienovçlçtus locekïus — izcilus zinâtniekus un citus gara darbiniekus.Atjaunotajâ Latvijas Republikâ Latvijas Zinâtòu akadçmija veicina zinâtòuattîstîbu, veic zinâtniskus pçtîjumus. Tâ gâdâ, lai apzinâtu, pçtîtu, izkoptu, saglabâtuun nodotu nâkamajâm paaudzçm visu to îpaðo, ko pasaules zinâtnei un kultûrai ir devusiun spçj dot Latvija un latvieðu tauta: nacionâlo kultûru, valodu, folkloru, literatûru,sociâlo un saimniecisko pieredzi, tradîcijas. Tâ pçtî un saglabâ Rîgas un Latvijasnovadu kultûrvçsturiskâs tradîcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulç.Latvijas Zinâtòu akadçmija ir iekïâvusies starptautiskajâ zinâtniskajâ kopîbâ, sadarbojasar citâm zinâtòu akadçmijâm un zinâtniskâm organizâcijâm Eiropâ unpasaulç.1. pants. <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS TIESISKAIS PAMATSLatvijas Republikâ ir viena valsts izveidota Latvijas Zinâtòu akadçmija kâ nacionâlasnozîmes zinâtnes centrs. Latvijas Zinâtòu akadçmija ir autonoms tiesîbu subjekts,kurð sastâv no ievçlçtiem Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïiem un kurusubsidç valsts. Latvijas Zinâtòu akadçmija darbojas saskaòâ ar tâs Hartu un Statûtiem.Hartu pieòem Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulce un apstiprina Latvijas Repub-11

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS HARTAlikas Saeima. Saeima vai Ministru kabinets var noteikt Latvijas Zinâtòu akadçmijaiîpaðus uzdevumus un pilnvaras zinâtnes jomâ.Ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju var bût saistîtas zinâtniskâs pçtniecîbas iestâdes,biedrîbas, fondi, zinâtniski tehniskas organizâcijas, universitâtes un augstskolas. Tosadarbîbu ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju nosaka savstarpçja vienoðanâs. Akadçmijasmçríu veikðanai tiek veidotas zinâtnieku grupas vai iestâdes, kuras var darboties LatvijasZinâtòu akadçmijas ietvaros.Par Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïiem ievçlç izcilus Latvijas un ârzemjuzinâtniekus un par goda locekïiem — arî citu jomu vispâratzîtus Latvijas gara darbiniekus.Latvijas Zinâtòu akadçmija ir juridiska persona. Tâ ievçro Latvijas Republikaslikumus un starptautiskâs tiesîbu normas.2. pants. <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS DARBÎBAS MÇRÍIUN PAMATVIRZIENILatvijas Zinâtòu akadçmijas darbîbas mçríi un pamatvirzieni ir: zinâtnes attîstîðana, pçtîjumu veicinâðana un veikðana fundamentâlo un lietiðíozinâtòu jomâ, Latvijas tautas un valsts vçstures, kultûras un valodas izpçtes un izkopðanasveicinâðana, kâ arî ar Latvijas dabas resursiem, to optimâlas izmantoðanasiespçju un apkârtçjâs vides aizsardzîbu saistîtu pçtîjumu atbalstîðana; Latvijas attîstîbas procesu prognozçðana, tautas un valdîbas operatîva iepazîstinâðanaar zinâtniskâm prognozçm par daþâdu tautsaimniecisku, kultûras un sociâlunoriðu un projektu vçlamâm un nevçlamâm sekâm.3. pants. <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS TIESÎBASLatvijas Zinâtòu akadçmijai ir tiesîbas: sadarboties ar augstâkâs izglîtîbas un zinâtniskâs darbîbas organizatoriskâssistçmas institûcijâm, deleìçt savus pârstâvjus ðo institûciju darbâ; saòemt informâciju par to likumu un normatîvo aktu gatavoðanu un grozîðanuSaeimas komisijâs, ministrijâs un citâs valsts iestâdçs, kuri saistîti ar zinâtni un augstâkoizglîtîbu, kâ arî izteikt viedokli par ðiem dokumentiem; uzòemties iniciatîvu jaunu zinâtnisku virzienu un ar to saistîtu zinâtnisku institûcijuveidoðanâ; pieðíirt Latvijas Zinâtòu akadçmijas goda doktora grâdu Latvijas un ârzemjuzinâtniekiem; ierosinât un pieòemt savas Hartas grozîjumus, iesniegt tos apstiprinâðanai Saeimâ;12

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS HARTA glabât savos arhîvos, krâtuvçs un bibliotçkâs zinâtnes, literatûras, mâkslas uncitu kultûras darbinieku rokrakstus un dokumentus, kâ arî citus zinâtnei un vçstureinozîmîgus materiâlus.4. pants. <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PIENÂKUMILatvijas Zinâtòu akadçmijas pienâkumi ir: aktîva piedalîðanâs Latvijas zinâtnes politikas veidoðanâ un operatîva Saeimasun valdîbas konsultçðana zinâtnes jautâjumos; lîdzdalîba daþâdu valsts programmu zinâtniskajâ ekspertîzç, pçtîjumu, projektu,programmu un zinâtnisko iestâþu pçtnieciskâ lîmeòa izvçrtçðanâ; balvu pieðíirðana par izcilâkiem veikumiem Latvijas zinâtnç; Latvijas zinâtnes un zinâtnieku paðpârvaldes un demokrâtijas veicinâðana, ðoprincipu aizstâvîba valsts struktûrâs un masu saziòas lîdzekïos; rûpes par jaunu pçtnieku paaudþu iesaisti zinâtnç un pensionçto, t.sk. valstsemeritçto zinâtnieku sociâlo aizstâvîbu; zinâtniskâs pçtniecîbas çtikas, diskusijas principu un tradîciju sargâðana,saglabâðana un izkopðana, Latvijas zinâtòu vçstures un zinâtniecîbas problçmu izpçte; rûpes par zinâtniskâs literatûras izdoðanu, zinâtnisko terminoloìiju un enciklopçdijuzinâtnisko lîmeni Latvijâ; zinâtnisko kongresu, konferenèu, atklâtu Latvijas Zinâtòu akadçmijas sçþu,diskusiju un konkursu organizçðana un zinâtnes sasniegumu popularizçðana; Latvijas zinâtnes un nacionâlâs kultûras mantojuma krâtuvju — LatvijasAkadçmiskâs bibliotçkas, Misiòa bibliotçkas un Latvieðu folkloras krâtuves —zinâtniska pârziòa; Latvijas zinâtnieku starptautisko kontaktu veidoðana un veicinâðana, sadarbîbaar citâm zinâtòu akadçmijâm, zinâtniskâm biedrîbâm un savienîbâm, starptautiskozinâtnisko sakaru uzturçðana un Latvijas zinâtnes pârstâvniecîba starptautiskâs zinâtniskâsorganizâcijâs.Latvijas Zinâtòu akadçmija ik gadu publicç pârskatu par savu darbîbu.5. pants. <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS SASTÂVSUN PÂRVALDELatvijas Zinâtòu akadçmijas sastâvu veido: îstenie locekïi (akadçmiíi), goda locekïi,ârzemju locekïi, korespondçtâjlocekïi. To skaitu, kandidâtu izvirzîðanas unapsprieðanas kârtîbu zinâtniskâ sabiedrîbâ, kâ arî ievçlçðanas kârtîbu nosaka LatvijasZinâtòu akadçmijas Statûti.13

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS HARTALatvijas Zinâtòu akadçmijas augstâkais lçmçjorgâns ir pilnsapulce, kurâ piedalâsievçlçti îstenie, goda, ârzemju locekïi un korespondçtâjlocekïi. Hartas un Statûtujautâjumus un jaunu locekïu uzòemðanu izlemj îstenie locekïi. Lai sekmçtu starpdisciplinâruproblçmu risinâðanu un radniecîgo zinâtòu pârstâvju kontaktus, akadçmijas locekïiizveido Latvijas Zinâtòu akadçmijas zinâtòu nodaïas. Pilnsapulèu starplaikâLatvijas Zinâtòu akadçmijas darbu vada tâs locekïu ievçlçts prezidents un Senâts.Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulce ievçl uzraudzîbas padomi. LatvijasZinâtòu akadçmijas daþâdu darbîbas jomu organizçðanai un operatîvu lçmumupieòemðanai tiek izveidots prezidijs, valde un citas organizatoriskas struktûras. Ðostruktûru sastâvu un pienâkumus nosaka Latvijas Zinâtòu akadçmijas Statûti.6. pants. <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS DARBÎBASEKONOMISKAIS PAMATSLatvijas Zinâtòu akadçmijas darbîbai nepiecieðamais finansçjums tiek subsidçts novalsts budþeta. Latvijas Zinâtòu akadçmija valsts noteiktâ kârtîbâ iesniedz motivçtu finansçjumapieprasîjumu nâkamajam gadam kopâ ar gadskârtçjo pârskatu. LatvijasZinâtòu akadçmijas speciâlo budþetu veido lîdzekïi, kurus iegûst no: pasûtîjumu izpildes un uzòçmçjdarbîbas; îpaðumu apsaimniekoðanas; ziedojumiem un dâvinâjumiem; citiem avotiem.Latvijas Zinâtòu akadçmijas îpaðumâ vai valdîjumâ var bût nekustamais un kustamaisîpaðums — zeme, çkas un cita manta, kuru tai nodevuðas valsts institûcijas vaikuru tâ ieguvusi savas darbîbas rezultâtâ vai uz cita tiesiska pamata, kâ arî intelektuâlaisîpaðums, nauda un vçrtspapîri Latvijâ un ârvalstîs.Latvijas Zinâtòu akadçmijas pârziòâ ir iestâdes un organizâcijas, kas nepiecieðamastâs darbîbai, kâ arî iestâdes un organizâcijas, kuras sekmç zinâtnes funkcionçðanu.Latvijas Zinâtòu akadçmijas îpaðumu un tâs valdîjumâ un pârziòâ esoðo objektupârvaldes kârtîbu nosaka Latvijas Zinâtòu akadçmijas Statûti.7. pants. <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTILatvijas Zinâtòu akadçmijas locekïu pilnsapulce patstâvîgi pieòem un/vai grozasavus Statûtus, kuri nedrîkst bût pretrunâ ar ðîs Hartas nostâdnçm.

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI2. nodaïa. DARBÎBAS MÇRÍI UN PAMATVIRZIENI2.1. Latvijas Zinâtòu akadçmijas darbîbas mçríi un pamatvirzieni:2.1.1. pçtîjumu veikðana un veicinâðana fundamentâlo un lietiðío zinâtòu jomâ;2.1.2. Latvijas tautas un valsts vçstures izzinâðana; Latvijas kultûras, tâs vçsturesun perspektîvu apzinâðana; latvieðu valodas izpçtes un izkopðanas veicinâðana; Latvijasdabas resursu un to optimâlas izmantoðanas iespçju izvçrtçðana, ar apkârtçjâsvides aizsardzîbu saistîtu pçtîjumu sekmçðana;2.1.3. Latvijas attîstîbas procesu prognozçðana, tautas un valdîbas operatîva iepazîstinâðanaar zinâtniskâm prognozçm par daþâdu tautsaimniecisku, kultûras un sociâlunoriðu un projektu vçlamâm un nevçlamâm sekâm;2.1.4. uz zinâðanâm balstîtas sabiedrîbas veidoðana un inovatîvo tehnoloìijuattîstîbas veicinâðana Latvijâ;2.1.5. augstâkâs kvalifikâcijas zinâtniskâs ekspertîzes nodroðinâðana; ekspertatzinumusniegðana par Latvijai un Baltijas reìionam principiâliem jautâjumiem;2.1.6. piedalîðanâs nacionâlo, Baltijas un Eiropas Savienîbas reìionâlo programmuizstrâdç un to îstenoðanâ;2.1.7. aktîva piedalîðanâs Latvijas zinâtnes politikas veidoðanâ un îstenoðanâ;Saeimas, Valsts Prezidenta, valdîbas un to iestâþu operatîva konsultçðana zinâtnesjautâjumos;2.1.8. lîgumisku vai asociatîvu attiecîbu veidoðana ar Latvijas zinâtniskâm unpr<strong>of</strong>esionâlâm biedrîbâm, fondiem, savienîbâm, asociâcijâm; LZA vârda pieðíirðanaar akadçmiju saistîtâm institûcijâm, piedalîðanâs ðo iestâþu galveno pçtnieciskovirzienu izvçrtçðanâ, ja to paredz savstarpçja vienoðanâs;2.1.9. aktîvas sadarbîbas veidoðana ar Latvijas augstskolâm, vienotas akadçmiskâsvides veidoðana Latvijâ un piedalîðanâs augstâkâs kvalifikâcijas zinâtnieku sagatavoðanâ;2.1.10. zinâtniskâs literatûras un enciklopçdiju izdoðanas veicinâðana, un to zinâtniskâlîmeòa paaugstinâðana Latvijâ;2.1.11. latvieðu zinâtniskâs terminoloìijas izstrâdes veicinâðana;2.1.12. zinâtnisku kongresu, konferenèu, atklâtu ZA sçþu, konkursu organizçðana,zinâtnes sasniegumu popularizçðana;2.1.13. starpdisciplinâru pçtîjumu veidoðana, iniciatîva jaunu zinâtnisku virzienuiedibinâðanâ;2.1.14. sadarbîba ar citâm zinâtòu akadçmijâm, zinâtniskâm asociâcijâm, apvienîbâm,biedrîbâm un savienîbâm; starptautisko zinâtnisko sakaru uzturçðana unLatvijas zinâtnes pârstâvîba starptautiskâs zinâtniskâs organizâcijâs;16

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI2.1.15. LZA balvu un stipendiju pieðíirðana par darbiem zinâtnç, tai skaitâ kopîgiar universitâtçm, citâm augstskolâm un zinâtnes mecenâtiem vai citâm zinâtni atbalstoðâmorganizâcijâm; piedalîðanâs zinâtnisku darbu ieteikðanâ un izvçrtçðanâ valstsun starptautiskiem apbalvojumiem;2.1.16. Latvijas zinâtnieku un ar Latviju saistîto ârzemju zinâtnieku devuma unpotenèu izvçrtçðana un ieteikðana ievçlçðanai par akadçmijas îstenajiem, ârzemju, godalocekïiem vai korespondçtâjlocekïiem;2.1.17. Latvijas zinâtòu vçstures un zinâtniecîbas pçtîjumu veicinâðana, nodroðinotzinâtnisko tradîciju saglabâðanu un izkopðanu;2.1.18. zinâtnieka çtikas kodeksa un zinâtnisko diskusiju principu izstrâde untâlâka izkopðana;2.1.19. jaunu pçtnieku paaudþu iesaiste zinâtnç;2.1.20. pensionçto (to skaitâ valsts emeritçto) zinâtnieku sociâlâ aizstâvîba un viòuaktivitâðu atbalsts.2.2. Lai îstenotu akadçmijas Hartâ un ðo Statûtu 2.1. punktâ noteiktos darbîbasmçríus, LZA izmanto savu locekïu un akadçmijas izveidoto institûciju darbîbu, sekmçatseviðíu zinâtnisku pçtîjumu, zinâtniski organizatoriskâs un izdevçjdarbîbas finansçðanu.3. nodaïa. LZA LOCEKÏI3.1. LZA sastâvâ ietilpst:3.1.1. îstenie locekïi (akadçmiíi), no tiem vecumâ lîdz 70 gadiem ne vairâk kâ100;3.1.2. goda locekïi (kopskaitâ ne vairâk kâ 60);3.1.3. ârzemju locekïi (ne vairâk kâ 100);3.1.4. korespondçtâjlocekïi (no tiem vecumâ lîdz 70 gadiem ne vairâk kâ 100).3.2. LZA locekïu ievçlçðanas kârtîba ir ðâda.3.2.1. Par LZA îstenajiem locekïiem ievçlç izcilus Latvijas zinâtniekus, kurupçtîjumi Latvijâ un pasaulç ir plaði atzîti. Par LZA îsteno locekli zinâtnieku varievçlçt, ja viòð nav sasniedzis 70 gadu vecumu. Ievçlçto LZA îsteno locekli pçc 70gadu vecuma sasniegðanas neietver 3.1.1. punktâ paredzçtajâ kopskaitâ, taèu viòðsaglabâ balsstiesîbas LZA saietos.3.2.2. Par LZA goda locekïiem ievçlç izcilus Latvijas vai citu valstu zinâtnes,kultûras, tautsaimniecîbas, izglîtîbas un sabiedriskos darbiniekus, kuri dzîvo un strâdâLatvijâ vai kuriem ir cieða sadarbîba ar Latviju un tâs zinâtni.17

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI3.2.3. Par LZA ârzemju locekïiem ievçlç izcilus pasaules zinâtniekus, kuri dzîvoun strâdâ galvenokârt ârzemçs.3.2.3.1. Izvçloties ârzemju locekïu kandidâtus, îpaða uzmanîba tiek pievçrsta ârzemçsdzîvojoðiem un strâdâjoðiem Latvijas izcelsmes zinâtniekiem.3.2.3.2. LZA ârzemju loceklis, pârceïoties uz pastâvîgu dzîvi Latvijâ un uzsâkotðeit zinâtnisku darbîbu, ar pilnsapulces balsojumu var tikt ievçlçts par LZA îstenolocekli vai korespondçtâjlocekli.3.2.4. Par LZA korespondçtâjlocekïiem ievçlç Latvijâ kâdâ zinâtnes nozarçautoritâti ieguvuðus zinâtniekus, kuri spçj kvalificçti pârstâvçt attiecîgo zinâtnesnozari, ekspertçt zinâtniskos darbus un savai specializâcijai atbilstoðos zinâtniskosvirzienus. Par LZA korespondçtâjlocekïiem var ievçlçt zinâtniekus, kuri navsasnieguði 60 gadu vecumu. Ievçlçto LZA korespondçtâjlocekli pçc 70 gadu vecumasasniegðanas neietver 3.1.4. punktâ paredzçtajâ kopskaitâ, taèu viòð saglabâbalsstiesîbas LZA saietos. LZA korespondçtâjloceklim sasniedzot 70 gadu vecumu,tiek atvçrta vakance jaunu locekïu vçlçðanâm.3.2.5.Tiesîbas veidot LZA locekïu un goda doktoru vçlçðanu nolikumus LZApilnsapulce deleìç LZA Senâtam.3.3. LZA locekïu tiesîbas ir ðâdas:3.3.1. ierosinât zinâtnisku un zinâtniski organizatorisku jautâjumu izskatîðanuakadçmijas vai tâs nodaïas sçdç, kâ arî LZA pilnsapulcç;3.3.2. saòemt informâciju par LZA, tâs struktûru un nodaïu darbîbu;3.3.3. izstâties no LZA, iesniedzot par to rakstisku paziòojumu LZA prezidijam;3.3.4. saòemt atalgojumu par atseviðíu LZA uzdevumu izpildi saskaòâ ar ðoStatûtu 5.6.4. punktu;3.3.5. uz mûþu saglabât ar ievçlçðanu Latvijas Zinâtòu akadçmijâ iegûto nosaukumu,izòemot gadîjumus, kas paredzçti ðo Statûtu 3.3.3. un 3.7.punktâ;3.3.6. veikt zinâtnisku darbîbu LZA ietvaros, ar LZA Senâta piekriðanu organizçtzinâtniskas struktûras — darba grupas, centrus un institûtus, to skaitâ gan LZAstruktûrvienîbas, gan ar LZA asociçtas juridiskas personas.3.4. LZA locekïiem ir ðâdi pienâkumi:3.4.1. aktîvi piedalîties LZA darbîbas mçríu îstenoðanâ;3.4.2. piedalîties LZA pilnsapulcçs, sçdçs un citos pasâkumos;3.4.3. publicçt savu pçtîjumu rezultâtus þurnâlâ “Latvijas Zinâtòu AkadçmijasVçstis” vai citos Latvijas zinâtniskos izdevumos;3.4.4. piedalîties zinâtniskâs ekspertîzçs un sniegt konsultâcijas savas kompetencesrobeþâs;18

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI3.4.5. katru gadu sniegt akadçmijai îsu rakstisku informâciju par savu zinâtniskovai cita rakstura darbîbu, îpaði izceïot to, kas paveikts LZA darbîbas mçríu (Statûtu2.1. punkts) îstenoðanâ un kas papildinâms personiskalâ interneta mâjaslapâ, kuruuztur LZA. Goda locekïi un ârzemju locekïi, kâ arî îstenie locekïi, kas sasnieguði 70gadu vecumu, var sniegt mutisku informâciju savâ nodaïâ.3.5. LZA ârzemju locekïu tiesîbas un pienâkumi ir ðâdi.3.5.1. Papildus 3.3. un 3.4. punktâ minçtajam LZA ârzemju locekïi var tiktiesaistîti kâ eksperti Latvijas un starptautisko zinâtnisko projektu izvçrtçðanâ, kâ arîpalîdzîbas sniegðanâ, lai savâ mîtnes zemç nodibinâtu un nostiprinâtu kontaktus arLatvijas zinâtni un zinâtniekiem.3.5.2. LZA ârzemju locekïi, kas dzîvo vienâ ârvalstî vai ârvalstu reìionâ, varizveidot ârzemju locekïu nodaïu; ðâdas nodaïas izveidoðanas faktu un tâs darbîbasmçríus apstiprina LZA pilnsapulce.3.5.3. LZA saskaòâ ar akadçmijas finansiâlâm iespçjâm sedz ârzemju locekïa vaiârpus Latvijas dzîvojoða goda locekïa uzturçðanâs izdevumus Latvijâ, ja ðî vizîte notiekpçc LZA ielûguma.3.6. LZA fondu veidoðana.3.6.1. LZA veido LZA Fondu, kura mçríis ir piesaistît finanðu lîdzekïus, laiveicinâtu zinâtnieku un studentu zinâtnisko un akadçmisko darbîbu, zinâtniskukonferenèu organizçðanu, zinâtniskâs literatûras sagatavoðanu un izdoðanu, zinâtniekusociâlo problçmu risinâðanu un citus pasâkumus, ievçrojot lîdzekïu ziedotâju norâdîjumus.LZA Fonda darbîbu nosaka LZA Senâta apstiprinâts nolikums. LZA Fondapriekðsçdçtâju no LZA îsteno locekïu vidus ievçlç LZA pilnsapulce.3.6.2. LZA savu mçríu un pamatvirzienu (Statûtu 2. nodaïa) sasniegðanai varveidot arî citus palîdzîbas fondus papildu lîdzekïu piesaistei. To veidoðanas, izmantoðanasun kontroles kârtîbu pçc LZA Valdes ierosinâjuma apstiprina LZA Prezidijs.3.7. LZA locekïu izstâðanâs kârtîba.3.7.1. LZA îstenajiem locekïiem un korespondçtâjlocekïiem par smagiem zinâtniekaçtikas kodeksa normu pârkâpumiem LZA pilnsapulce var ieteikt izstâties noakadçmijas.3.7.2. Ja LZA loceklis saskaòâ ar ðo Statûtu 3.3.3. punktu paziòojis LZAPrezidijam par savu izstâðanos no akadçmijas, kârtçjâ LZA pilnsapulcç par to tieksniegta informâcija, novçrtçti paziòojumâ minçtie iemesli un pieòemts lçmums par ðîspersonas svîtroðanu no LZA locekïu sarakstiem.3.8. LZA locekïu vçlçðanu kârtîba.3.8.1. LZA locekïu vçlçðanas notiek saskaòâ ar ðiem Statûtiem. Vçlçðanâs jâievçroðo Statûtu 3.1. punktâ noteiktâs normas attiecîgo locekïu kopskaitam. Jaunus LZAlocekïus vçlç LZA îstenie locekïi.19

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI3.8.1.1. Jaunu LZA îsteno un ârzemju locekïu vakances rodas Statûtu 3.1. punktânoteikto kvotu ietvaros, vai jau esoðajiem LZA îstenajiem un ârzemju locekïiemsasniedzot 70 gadu vecumu. Vçlot jaunos îstenos un ârzemju locekïus, notiek kopîgskandidâtu konkurss bez priekðrocîbâm kâdai specialitâtei (izòemot gadîjumus, kadLZA pilnsapulce vai Senâts pieòem citu lçmumu). Vakanèu skaitu izsludina LZASenâts aprîlî.3.8.1.2. Jaunu LZA korespondçtâjlocekïu vakances rodas Statûtu 3.1. 4. punktânoteikto kvotu ietvaros, vai jau esoðajiem LZA korespondçtâjlocekïiem sasniedzot 70gadu vecumu. Vçlot jaunos korespondçtâjlocekïus, notiek konkurss izsludinâto zinâtnesnozaru ietvaros. Korespondçtâjlocekïu zinâtnes nozares un vakanèu skaitu, norâdotiespçjamos kandidâtus, iesaka akadçmijas nodaïas. Galîgo lçmumu par vakanèuskaitu un zinâtnes nozarçm, izvçrtçjot daþâdus ieteikumus, pieòem LZA Senâts.3.8.1.3. LZA goda locekïus vçlç LZA pilnsapulce bez iepriekð izsludinâtakonkursa pçc LZA Senâta ierosinâjuma Statûtu 3.1.2. punktâ noteikto kvotu ietvaros.LZA goda locekïu kandidâtus var izvirzît LZA îstenie un goda locekïi.3.8.2. Par LZA locekïu vakancçm LZA ìenerâlsekretârs lîdz katra gada aprîïabeigâm ar preses starpniecîbu informç LZA locekïus, Latvijas zinâtniskâs iestâdes,universitâtes un citas augstskolas, zinâtniskâs biedrîbas un citas zinâtnieku organizâcijas.3.9. LZA goda doktora grâdu (Dr.h.c.) pieðíir ârvalstu un Latvijas zinâtniekiem,kuru darbi attiecîgajâ zinâtnes nozarç ir starptautiski atzîti, kuru devums ietekmçjiszinâtnes un kultûras attîstîbu Latvijâ un kuriem ir radoði zinâtniski kontakti ar LZA.LZA goda doktora grâdu pieðíir LZA nodaïas un apstiprina LZA Senâts.3.10. Par ievçrojamu materiâlu un morâlu Latvijas zinâtnes atbalstu LZA darbîbasmçríu (Statûtu 2.1. punkts) veicinâðanai LZA ar Senâta lçmumu var pieðíirt LZAgoda mecenâta nosaukumu, svinîgi pasniedzot attiecîgu diplomu.4. nodaïa. LZA SAIETI4.1. LZA saietu galvenâs formas ir pilnsapulces, sçdes, simpoziji, konferences undiskusijas.4.1.1. Saieti tiek sasaukti pçc vajadzîbas. Kârtçjo saietu darba kârtîbai jâbût izziòotaiiepriekð.4.1.2. Ârkârtas pilnsapulces sasauc akadçmijas prezidents vai Prezidijs pçc savasiniciatîvas vai kâdas nodaïas ierosinâjuma, vai arî, ja to pieprasa vismaz 25 akadçmijaslocekïi. Ârkârtas pilnsapulce ir tiesîga uzsâkt darbu, ja zinâms, ka 2/3 îstenolocekïu (no 3.1.1. punktâ paredzçtâ kopskaita) par to saòçmuði informâciju vismaz 24stundas pirms saieta sâkuma.20

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI4.1.3. Informâciju par notikuðiem saietiem publicç þurnâlâ “Latvijas ZinâtòuAkadçmijas Vçstis” un/vai citos Latvijas zinâtniskajos un preses izdevumos.4.2. LZA sçdçs:4.2.1. noklausâs akadçmijas locekïu, LZA goda doktoru un citu zinâtnieku lekcijasun tematiskos ziòojumus;4.2.2. diskutç par konkrçtiem pasâkumiem LZA Hartâ un Statûtos pasludinâtomçríu sasniegðanai, pieòem par tiem ieteikumus;4.2.3. izvçrtç Latvijas nacionâlâs un zinâtniskâs programmas, projektus un to izpildesgalarezultâtus, iesaka veidot darba grupas to izstrâdes sekmçðanai;4.2.4. apsprieþ jautâjumus par akadçmijas darba nodroðinâðanai un darbîbas mçríuîstenoðanai nepiecieðamo iestâþu un organizâciju dibinâðanu vai likvidçðanu;4.2.5. noklausâs akadçmijas locekïu un citu zinâtnieku pârskatus par svarîgâkajiemzinâtniskajiem pçtîjumiem, nacionâlo programmu un lielu tautsaimniecîbai,kultûrai un izglîtîbai nozîmîgu projektu veidoðanas un izpildes gaitu, bûtiski svarîgiemârzemju zinâtniskajiem komandçjumiem un to rezultâtiem, kâ arî izskata citus Latvijaiun tâs zinâtnei svarîgus jautâjumus.4.3. LZA sçdi vada akadçmijas prezidents vai viòa pilnvarots LZA îstenais loceklis.LZA sçdçs jautâjumus izlemj ar klâtesoðo akadçmijas locekïu balsu vienkârðuvairâkumu, ja sçdes dalîbnieku vairâkums nenobalso par citu kârtîbu. LZA sçde irtiesîga pieòemt ieteikumus LZA Senâtam, prezidijam, valdei, prezidentam un citâmvçlçtâm LZA amatpersonâm, Latvijas Republikas Saeimai, Valsts Prezidentam, valdîbaiun tâs struktûrâm.5. nodaïa. LZA PÂRVALDE, VÇLÇTÂS INSTITÛCIJASUN AMATPERSONAS5.1. Latvijas Zinâtòu akadçmijas augstâkâ lçmçjinstitûcija ir pilnsapulce, kurâpiedalâs îstenie locekïi, goda locekïi, ârzemju locekïi un korespondçtâjlocekïi.5.1.1. Piedalîðanâs akadçmijas pilnsapulcçs ir obligâta LZA îstenajiem locekïiemun korespondçtâjlocekïiem, kuri jaunâki par 70 gadiem, ja nav objektîvu iemeslu, kaskavç ðo piedalîðanos. Pilnsapulce ir tiesîga uzsâkt darbu un pieòemt lçmumus, japiedalâs vairâk par pusi îsteno locekïu un korespondçtâjlocekïu, kuri ir jaunâki par 70gadiem.5.1.2. Pilnsapulci vada akadçmijas prezidents vai viòa pilnvarots viceprezidents.Zinâtòu akadçmijas pilnsapulcçs jautâjumus izlemj ar klâtesoðo akadçmijas locekïuvienkârðu balsu vairâkumu, izòemot 7.1. punktâ paredzçto balsojumu par LZA Statûtugrozîjumiem. Visus personâlos jautâjumus pilnsapulce izlemj, aizklâti balsojot, ja21

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTIpilnsapulce nepieòem lçmumu par atklâtu balsoðanu. Par pilnsapulces darba kârtîbâizsludinâtiem jautâjumiem tiem LZA locekïiem, kuri nevar piedalîties pilnsapulcç,ïauts balsot pa pastu (arî gadîjumos, kad notiek atklâta balsoðana). Balsoðanai pa pastuizmantojama LZA Senâta apstiprinâta biïetena forma.5.1.3. LZA pilnsapulces sanâk vismaz 2 reizes gadâ un ir atklâtas.5.1.3.1. pavasara pilnsapulcç (parasti aprîlî) noklausâs un apstiprina LZA ìenerâlsekretârapârskatu par akadçmijas darbîbu iepriekðçjâ gadâ, noklausâs Uzraudzîbaspadomes ziòojumu un izskata citus jautâjumus;5.1.3.2. rudens pilnsapulce (parasti novembrî) noklausâs akadçmisko lekciju, ievçlçjaunus akadçmijas locekïus, pçc Senâta ieteikuma pârvçlç atseviðías akadçmijasamatpersonas un izskata citus jautâjumus.5.1.4. LZA pilnsapulce ievçlç ðâdas amatpersonas: akadçmijas prezidentu, viceprezidentus,ìenerâlsekretâru, LZA Fonda priekðsçdçtâju, Uzraudzîbas padomespriekðsçdçtâju un citas amatpersonas, kuru sarakstu apstiprina LZA pilnsapulce.Amatpersonu pilnvaru laiks ir 4 gadi, un to ievçlçðana katrâ no amatiem pieïaujama nevairâk kâ divas reizes pçc kârtas.5.2. LZA darbu pilnsapulèu starplaikâ vada LZA Senâts kâ lçmçjinstitûcija, kopâar LZA prezidentu un LZA ìenerâlsekretâru.5.2.1. Senâts:5.2.1.1. reglamentç akadçmijas pârvaldîðanas, tâs svarîgu dokumentu, îpaðuma,bibliotçku, kolekciju u.tml. vçrtîbu saglabâðanas kârtîbu; no Senâta locekïu vidusievçlç LZA pârstâvi Akadçmiskâs bibliotçkas padomç, izvirza LZA pârstâvjus valstsun starptautiskajâs institûcijâs, padomçs un komisijâs;5.2.1.2. pamatojoties uz akadçmijas sçþu un nodaïu ieteikumiem, pieòem lçmumus,to skaitâ par LZA vârda pieðíirðanu (atòemðanu) zinâtniskâm iestâdçm unorganizâcijâm, kas saistîtas ar akadçmiju savstarpçju lîgumu ietvaros;5.2.1.3. dod skaidrojumus par LZA Hartu, Statûtiem un pilnsapulces lçmumiem.5.2.2. LZA Senâtâ pçc amata iekïauj ðâdus akadçmijas îstenos locekïus: akadçmijasprezidentu, viceprezidentus, ìenerâlsekretâru, LZA Fonda priekðsçdçtâju unievçlçtos (5.7.4. punkts) akadçmijas zinâtòu nodaïu priekðsçdçtâjus. Ar LZA pilnsapulceslçmumu Senâtâ ievçlç arî citus LZA îstenos locekïus, kâ arî korespondçtâjlocekïusar padomdevçja balsstiesîbâm. Senâta pilnvaru laiks ir 4 gadi.5.2.3. Senâta vai atseviðíu Senâta locekïu vçlçðanas notiek LZA pilnsapulcç.Jaunievçlçtâ Senâta locekïi stâjas pie savu pienâkumu pildîðanas pçc ievçlçðanasnâkamâ mçneða 1. datumâ. Lîdz tam savus pienâkumus pilda iepriekðçjâ sastâvaSenâta locekïi.22

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI5.2.4. Senâts ir pilntiesîgs pieòemt lçmumus, ja sçdç piedalâs vairâk par pusibalsstiesîgo Senâta locekïu. Lçmumu pieòem, atklâti balsojot, ja Senâts nav lçmiscitâdi, un tas skaitâs pieòemts, ja par to ir nobalsojis klâtesoðo Senâta locekïuvairâkums; ja balsu skaits sadalâs vienâdi, izðíiroðâ ir Senâta priekðsçdçtâja balss,izòemot vçlçðanas, kad vienâda balsu skaita gadîjumâ izvçli izðíir ar atkârtotubalsoðanu vai lozçðanu.5.3. Kârtçjo LZA organizatorisko darbu LZA pilnsapulces un Senâta darba starplaikosveic LZA prezidents kopâ ar LZA Prezidiju, kura sastâvâ ietilpst prezidents,viceprezidenti un ìenerâlsekretârs.5.3.1. Akadçmiju vada un pârstâv LZA prezidents.5.3.1.1. Prezidenta prombûtnç viòu aizstâj kâds no viceprezidentiem vai vecâkaisno nodaïu priekðsçdçtâjiem.5.3.1.2. Prezidentu ievçlç uz 4 gadiem. Lai saglabâtu akadçmijas vadîbas pçctecîbu,iepriekðçjâ termiòa prezidents tradicionâli tiek ieteikts ievçlçðanai par viceprezidentuvai Senâta locekli.5.3.1.3. Prezidents var daïu no savâm amata pilnvarâm nodot citâm vçlçtâm LZAamatpersonâm, kâ arî pilnvarot citus LZA locekïus pârstâvçt atseviðías LZA interesesLatvijâ un ârzemçs, informçjot par to prezidiju vai Senâtu.5.3.2. LZA Prezidijs prezidenta vadîbâ:5.3.2.1. ierosina Senâtam apstiprinâðanai LZA vçlçto amatpersonu, izòemot Uzraudzîbaspadomes locekïu, darbîbas virzienus un atbildîbu, formulç viòu konkrçtosoperatîvos pienâkumus;5.3.2.2. ierosina LZA kârtçjo nozîmîgâko problçmu risinâjumus;5.3.2.3. ierosina LZA kârtçjo un ârkârtas pilnsapulèu darba kârtîbu un izziòo toakadçmijas locekïiem;5.3.2.4. veic kârtçjos LZA prezidenta, Senâta, pilnsapulces dotos darba un LZApârstâvniecîbas uzdevumus.5.4. LZA saimniecisko un organizatorisko darbîbu plâno un îsteno ìenerâlsekretârs,kurð ir Valdes priekðsçdçtâjs.5.4.1. Ìenerâlsekretârs:5.4.1.1. izpilda akadçmijas pilnsapulces, Senâta un prezidija lçmumus;5.4.1.2. koordinç LZA nodaïu kopîgos pasâkumus (to skaitâ akadçmijas sçdes) unto programmu izstrâdi;5.4.1.3. kontrolç akadçmijas personâla darbu, aptverot arî LZA Lietu pârvaldes uncitu LZA saimniecisko struktûru darbîbu, saòem no tâm regulârus pârskatus un uzdodtâm veikt nepiecieðamos pasâkumus darba optimizçðanai, nodroðina LZA finansudarbîbas auditu;23

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI5.4.1.4. regulâri informç LZA pilnsapulci, Senâtu un Prezidiju par veikto darbu.5.4.2. LZA Valde darbojas saskaòâ ar LZA Senâta pieòemtu nolikumu. LZAvaldes personâlsastâvu ievçlç LZA Senâts no nodaïu priekðsçdçtâju un îsteno locekïuvidus. Valdes locekïu skaitu ierosina ìenerâlsekretârs. Ìenerâlsekretâra (valdespriekðsçdçtâja) vietnieku, kurð pilda ìenerâlsekretâra pienâkumus viòa prombûtneslaikâ, ievçlç Senâts. Valdes sastâvâ Senâts ar padomdevçja balsstiesîbâm var iekïautcitus LZA îstenos locekïus un korespondçtâjlocekïus, to vidû vçlçtas LZA amatpersonas.5.5. LZA pilnsapulce ievçlç Uzraudzîbas padomi, kura saskaòâ ar LZA pilnsapulcçapstiprinâtu nolikumu iepazîstas ar LZA darbîbu un vçrtç tâs atbilstîbu LZAHartai, Statûtiem, seko LZA pilnsapulèu, Senâta, Prezidija un Valdes lçmumu izpildei,pilda citus LZA pilnsapulces noteiktus uzdevumus. Uzraudzîbas padomes pilnvarulaiks ir 4 gadi.5.6. LZA amatpersonu vçlçðanas kârtîba ir ðâda.5.6.1. Par akadçmijas prezidentu, viceprezidentiem, ìenerâlsekretâru un LZAFonda priekðsçdçtâju var ievçlçt tikai Latvijas Republikas pilsoòus.5.6.2. Par akadçmijas prezidentu, viceprezidentu, ìenerâlsekretâru, akadçmijasnodaïas priekðsçdçtâju var ievçlçt LZA îstenos locekïus, kuri ievçlçðanas laikâ irjaunâki par 70 gadiem.5.6.3. Visas akadçmijas amatpersonas tiek vçlçtas un atsauktas akadçmijas pilnsapulcçsðâdâ kârtîbâ.5.6.3.1. LZA vçlçto amatpersonu kandidâtus no îsteno locekïu vidus var izvirzîtvisi LZA locekïi (îstenie, goda, ârzemju locekïi un korespondçtâjlocekïi) un LZAnodaïas, vai to izveidotâs komisijas. Izvirzîtâjam vai tâ pârstâvim Senâtam iesniegtajâpieteikumâ motivçti jâraksturo izvirzîtâs kandidatûras. Pieteikums jâiesniedz LZASenâtam ne vçlâk kâ 30 dienas pirms LZA pilnsapulces, kurâ paredzçtas vçlçðanas.Ievçlçtas ir tâs personas, kuras pilnsapulcç ieguvuðas visvairâk balsu, bet ne mazâk parpusi no visu klâtesoðo LZA locekïu balsîm. Ievçlçtais prezidents tradicionâli nosauckandidâtus viceprezidentu un ìenerâlsekretâra amatam. Vienâda balsu skaita gadîjumâizvçli izðíir ar atkârtotu balsojumu vai lozçðanu, par konkrçto procedûru iepriekðvienojoties.5.6.3.2. Akadçmijas amatpersonas var atsaukt LZA pilnsapulce, ja to motivçtiierosina LZA Senâts vai vismaz 25 îstenie un/vai korespondçtâjlocekïi (priekðlikumaiesniedzçju vidû jâbût vismaz 10 îstenajiem locekïiem). Lçmumu iekïaut jautâjumupar akadçmijas amatpersonu atsaukðanu kârtçjâs vai ârkârtas LZA pilnsapulces darbakârtîbâ pieòem Senâts. Atsaukums stâjas spçkâ pçc pilnsapulces aizklâta balsojuma, jaatsaukðanu atbalsta vismaz 2/3 klâtesoðo LZA locekïu un pilnsapulce pieòem lçmumupar jaunas amatpersonas vçlçðanu termiòiem.24

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI5.6.4. LZA locekïi, kuri ievçlçti akadçmijas amatos, kâ arî eksperti un citizinâtnieki, kuri pilda atseviðíus akadçmijas uzdevumus, saòem par ðo darbu atlîdzîbu.Vçlçtâm LZA amatpersonâm darba samaksas kârtîbu un lielumu apstiprina LZASenâts.5.7. Lai sekmçtu starpdisciplinâru problçmu risinâðanu un radniecîgo zinâtòu pârstâvjusavstarpçjos kontaktus, akadçmijas locekïi apvienojas LZA zinâtòu nodaïâs.Nodaïas izveidoðanu, darbîbas pamatvirzienus un nosaukumu apstiprina LZA pilnsapulce.5.7.1. Nodaïa notur savas vai organizç LZA sçdes, lai:5.7.1.1. izstrâdâtu Latvijas nacionâlâs, valsts nozîmes u.c. programmas un apspriestuto izpildes gaitu;5.7.1.2. risinâtu starpdisciplinâras zinâtniskas problçmas;5.7.1.3. noklausîtos zinâtniskos referâtus, pârskatus par zinâtniskiem pçtîjumiemun pasâkumiem, kas veikti ar LZA atbalstu vai ir aktuâli Latvijas zinâtnes, izglîtîbas,tautsaimniecîbas un kultûras attîstîbai;5.7.1.4. dotu ieteikumus akadçmijai un nodaïas priekðsçdçtâjam par nepiecieðamâmLZA aktivitâtçm.5.7.2. Zinâtòu nodaïas savos ietvaros veido pastâvîgas vai pagaidu sekcijas, darbagrupas, komisijas u.tml. struktûras, kas akadçmijas locekïus un citus zinâtniekusapvieno konkrçtu programmu, projektu, grantu u.c. zinâtniski aktuâlu uzdevumurisinâðanai. Ðâdas struktûras zinâtnisko darbîbu vada LZA loceklis, kura kandidatûruapstiprina nodaïa. Minçtâs struktûras pçc LZA Senâta ieteikuma var iegût juridiskaspersonas tiesîbas kâ zinâtniskas iestâdes, likumâ noteiktâ kârtîbâ reìistrçjot dibinâðanasdokumentus.5.7.3. Ðâdu struktûru darbîbai LZA zinâtòu nodaïas papildus akadçmijas locekïiemvar piesaistît ekspertus no zinâtnieku un speciâlistu vidus. Ekspertus ievçlç nodaïusçdçs.5.7.4. Katra nodaïa aizklâtâ balsoðanâ ievçlç priekðsçdçtâju, kuru apstiprina LZApilnsapulce, aizklâti balsojot. Nodaïas priekðsçdçtâjs vai tâ pilnvarots nodaïas loceklispiedalâs visu savas nodaïas sekciju un darba grupu sçdçs, tâdçjâdi sekmçjot informâcijasapmaiòu un tâs izvçrtçðanu.5.7.5. Konkrçtu nodaïas darbîbas programmu un reglamentu LZA darbîbas mçríuun virzienu îstenoðanai pieòem un apstiprina pati nodaïa.5.8. Ar LZA var bût saistîtas autonomas zinâtniskâs iestâdes (juridiskas personas),kuras atbilstoði 5.7.2. punktam dibina likuma noteiktâ kârtîbâ vai kuru sadarbîbu arLZA nosaka savstarpçja vienoðanâs (asociâcijas vai cita tipa lîgums).25

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI5.8.1. Lîgumâ jâparedz LZA un zinâtniskâs iestâdes savstarpçjâs saistîbas unsadarbîbas formas: LZA vârda izmantoðana asociçtajai iestâdei, LZA piedalîðanâs ðîsiestâdes galveno pçtniecisko virzienu izvçrtçðanâ, LZA institûta intereðu pârstâvniecîbaLatvijas Republikas augstâkajâs institûcijâs.5.8.2. LZA vai tâs nodaïu pârziòâ var darboties 2.1.8. punktâ minçtâs asociçtâszinâtniskâs biedrîbas un savienîbas, kâ arî atseviðías zinâtnieku grupas.5.9. LZA valdîjumâ un pârziòâ var bût muzeji un îpaði glabâjamas zinâtniskaskolekcijas un arhîvi.5.10. Latvijas Zinâtòu akadçmijai ir pastâvîgais un pagaidu dienesta personâls,kura sarakstu un darba lîgumus kontrolç LZA ìenerâlsekretârs un LZA struktûrvienîbaLietu pârvalde (saskaòâ ar LZA Senâta apstiprinâtu Lietu pârvaldes nolikumu).Pastâvîgâ personâla sarakstu sagatavo LZA ìenerâlsekretârs LZA Senâta apstiprinâtâsgada budþeta tâmes ietvaros.6. nodaïa. LZA ÎPAÐUMS UN LÎDZEKÏI6.1. Latvijas Zinâtòu akadçmijas îpaðums var bût zeme, cits nekustamais, kâ arîkustamais îpaðums, intelektuâlais îpaðums, nauda un vçrtspapîri Latvijâ un ârvalstîs.6.1.1. Latvijas Zinâtòu akadçmijas îpaðumâ ir pamatlîdzekïi un cita manta, kuru tainodevuðas valsts institûcijas, dâvinâjuðas juridiskas vai fiziskas personas vai kuru tâieguvusi savas darbîbas rezultâtâ vai uz cita tiesiska pamata.6.1.2. Latvijas Zinâtòu akadçmijas pârvaldîðanâ ir iestâdes un organizâcijas, kasnepiecieðamas tâs funkcionçðanas un darbîbas mçríu nodroðinâðanai. Latvijas Zinâtòuakadçmijas pârvaldîðanâ var bût arî zinâtniskas iestâdes un organizâcijas, kuras nodroðinaLatvijai svarîgu zinâtnes virzienu, arî jaunveidojamu, funkcionçðanu. Ðo struktûrupârvaldîðanas kârtîbu nosaka Latvijas Zinâtòu akadçmija un ar Latvijas Zinâtòuakadçmiju saistîto iestâþu lîgumi.6.2. LZA ir nevalstiska zinâtniska institûcija, kuras darbîbai nepiecieðamaispamatfinansçjums tiek subsidçts no valsts budþeta.6.3. LZA darbîbai nepiecieðamo papildu budþetu veido lîdzekïi, kurus iegûst no:6.3.1. pasûtîjumu izpildes un uzòçmçjdarbîbas;6.3.2. îpaðumu apsaimniekoðanas;6.3.3. ziedojumiem un dâvinâjumiem;6.3.4. citiem avotiem.6.4. Ienâkumu pârsniegumu pâr izdevumiem LZA izmanto materiâli tehniskajaiattîstîbai un savu fondu veidoðanai. Fondu izmantoðanas noteikumus apstiprina LZASenâts.26

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI6.5. Akadçmijas îpaðuma apsaimniekoðanu nodroðina LZA Lietu pârvalde, kurasdarbu pârzina LZA ìenerâlsekretârs un LZA valde saskaòâ ar Statûtu 5.4. punktu. Parpapildu îpaðumu un lîdzekïu ieguvi ìenerâlsekretârs sniedz pârskatu LZA Senâtam.6.6. LZA îpaðuma pârvaldîðanas un lîdzekïu izlietojuma kontroli saskaòâ arStatûtu 5.5. punktu veic Uzraudzîbas padome.7. nodaïa. STATÛTU GROZÎÐANAS KÂRTÎBA7.1. Grozîjumi LZA Statûtos izdarâmi ar Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulceslçmumu, kas pieòemts, ja par to balsoðanâ (ieskaitot pa pastu saòemtos biïetenus) piedalîjuðâsvismaz 2/3 îsteno locekïu un par attiecîgiem grozîjumiem nobalsojusi vairâknekâ puse no akadçmijas îsteno locekïu kopskaita.7.2. Statûtu grozîjumu projektu izvirza balsoðanai pçc LZA Senâta vai 25 îstenolocekïu motivçtas iniciatîvas. Grozîjumu projekts jânodod LZA locekïiem apsprieðanaivai jâizsludina presç vismaz 14 dienas pirms balsoðanas pilnsapulcç.7.3. Balsoðanas rezultâtus fiksç balsu skaitîðanas komisija, un to pareizîbu pârbaudaLZA Uzraudzîbas padome, kuras sastâda kopçju aktu, kas jâparaksta visiembalsu skaitîðanas komisijas locekïiem, ne mazâk kâ 2/3 Uzraudzîbas padomes locekïu,kâ arî akadçmijas prezidentam un ìenerâlsekretâram. Statûtu grozîjumi stâjas spçkâ 10dienas pçc ðî akta parakstîðanas.

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJASSTRUKTÛRAS<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS SENÂTSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 7225361. Fakss: 7821153. E pasts: lza@lza.lvSenâta priekðsçdçtâjs Jânis STRADIÒÐTel.: 7213663, 7555985. Fakss: 7821153. E pasts: stradins@lza.lvSenâta locekïiJuris EKMANIS, akadçmijas prezidentsTel.: 7223644, 7551373. Fakss: 7821153. E pasts: ekmanis@lza.lvAndrejs SILIÒÐ, akadçmijas viceprezidentsTel.: 7211405. Fakss: 7821153. E pasts: silins@lza.lvJuris JANSONS, Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs,akadçmijas viceprezidentsTel.: 7223633, 7551145. Fakss: 7821153, 7820467. E pasts: jansons@pmi.lv; fizteh@lza.lvTâlavs JUNDZIS, Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs,akadçmijas viceprezidentsTel.: 7225889, 7227555. Fakss: 7821153, 7227555. E pasts: bspceva@lza.lvRaimonds VALTERS, Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïaspriekðsçdçtâjs, akadçmijas ìenerâlsekretârsTel.: 7225361, 7089231. Fakss: 7821153. E pasts: rvalters@latnet.lvIvars KALVIÒÐ, Bibliotçku padomes priekðsçdçtâjsTel.: 7551822, 7553233. Fakss: 7550338. E pasts: kalvins@osi.lvMârcis AUZIÒÐTel.: 7033750. Fakss: 7033751. E pasts: marcis.auzins@lu.lvMârtiòð BEÍERSTel.: 7034892. Fakss: 7034885. E pasts: mbek@lanet.lvJânis BÇRZIÒÐTel.: 7223715. Fakss: 7225044. E pasts: lvi@lza.lvIvars BIÏINSKISTel.: 7554500. Fakss: 7555337. E pasts: bilinskis@edi.lv28

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS SENÂTSAndris BUIÍISTel.: 7225674. Fakss: 7227520. E pasts: buikis@latnet.lvElmârs GRÇNSTel.: 7808003, 7808201. Fakss: 7442407. E pasts: grens@biomed.lu.lvViktors HAUSMANISTel.: 7357910. Fakss: 7229017. E pasts: litfom@lza.lvVija KLUÐATel.: 9276263. Tel./fakss: 7366306. E pasts: vijaklus@latnet.lvMâris KÏAVIÒÐTel.: 7331766. Fakss: 7332704. E pasts: mklavins@lanet.lvIvars KNÇTSTel.: 7089300. Fakss: 7089302. E pasts: knets@latnet.lvAndris KRÛMIÒÐTel.: 7261414. Fakss: 7132778. E pasts: krumins@latnet.lvMaija KÛLETel.: 7229208. Fakss: 7210806. E pasts: fsi@lza.lvIvars LÂCISTel.: 7034301. Fakss: 7034302. E pasts: ilacis@lanet.lv; Ivars.Lacis@lu.lvDace MARKUSTel.: 7808010. Fakss: 7808034. E pasts: markus@latnet.lv; rpiva@rpiva.lvTâlis MILLERSTel.: 7228784. Fakss: 7821153. E pasts: millers@lza.lvBaiba RIVÞATel.: 7223392, 30 23739. Fakss: 7220423, 30 27238. E pasts: rivza@cs.llu.lv; aip@latnet.lvValentîna SKUJIÒATel.: 7229636. Tel./fakss: 7227696. E pasts: vaska@lza.lv29

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PREZIDIJS<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PREZIDIJSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 7225361. Fakss: 7821153. E pasts: lza@lza.lvPrezidija priekðsçdçtâjs Juris EKMANIS, akadçmijas prezidentsTel.: 7223644, 7551373. Fakss: 7821153. E pasts: ekmanis@lza.lvPrezidija locekïiJânis STRADIÒÐ, Senâta priekðsçdçtâjsTel.: 7213663, 7555985. Fakss: 7821153. E pasts: stradins@lza.lvAndrejs SILIÒÐ, akadçmijas viceprezidentsTel.: 7211405. Fakss: 7821153. E pasts: silins@lza.lvJuris JANSONS, akadçmijas viceprezidentsTel.: 7223633, 7551145. Fakss: 7821153, 7820467. E pasts: jansons@pmi.lv; fizteh@lza.lvRaimonds VALTERS, akadçmijas ìenerâlsekretârsTel.: 7225361, 7089231. Fakss: 7821153. E pasts: rvalters@latnet.lvPrezidija locekïi ar padomdevçja balsstiesîbâm:Tâlis MILLERS, LZA Fonda priekðsçdçtâjsTel.: 7228784. Fakss: 7821153. E pasts: millers@lza.lvJânis KRISTAPSONS, akadçmijas prezidenta padomnieksTel.: 7223567. Fakss: 7821153. E pasts: jtk@lza.lvPREZIDIJA LOCEKÏU PIENÂKUMU SADALELZA prezidents Juris EKMANIS(Apstiprinâjis LZA Senâts 2001. gada 20. martâ)• Vada un pârstâv Latvijas Zinâtòu akadçmiju• Vada LZA pilnsapulces, sçdes, prezidija sçdes• Paraksta LZA lîgumus un finanðu dokumentus• Pârzina LZA sadarbîbu ar ârzemju zinâtniskâm organizâcijâm (ICSU, ALLEA), Baltijas un cituvalstu zinâtòu akadçmijâm• Pârzina LZA jaunu locekïu izvirzîðanas un izvçrtçðanas jautâjumus• Pârrauga LZA Lietu pârvaldes darbuSenâta priekðsçdçtâjs Jânis STRADIÒЕ Vada LZA Senâta darbu• Pârzina humanitâro un sociâlo zinâtòu un letonikas pçtîjumu jautâjumus30

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PREZIDIJS• Pârzina LZA balvu un medaïu pieðíirðanas jautâjumus• Pârzina LZA vçstures, tradîciju pilnveidoðanas un izkopðanas jautâjumusLZA viceprezidents Andrejs SILIÒЕ Pilda prezidenta juridiskos pienâkumus viòa prombûtnes laikâ• Pârstâv LZA viedokli LR Saeimas Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijâ, Informâcijassabiedrîbas Nacionâlajâ padomç• Organizç LZA sadarbîbu ar sabiedrîbu un plaðsaziòas lîdzekïiem (TV, radio, presi)• Pârzina sadarbîbu ar starptautiskâm institûcijâm un organizâcijâm (EK, NATO, EASAC u.c.),ârzemju vçstniecîbâmLZA viceprezidenta p.i. Juris JANSONS• Vada LZA statûtu un nolikumu pilnveidoðanas izstrâdi• Pârstâv LZA viedokli LR Saeimas Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijâ• Pârrauga LZA Informâcijas tîkla un Skaitïoðanas centra darbu• Ir LZA Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjsLZA ìenerâlsekretârs Raimonds VALTERS• Vada LZA valdes darbu• Pârrauga LZA lîdzekïu izlietojumu un papildu lîdzekïu iegûðanu, paraksta LZA finanðudokumentus• Koordinç LZA sçþu tematiskos plânus• Ir Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs• Gatavo pârskatu LZA pilnsapulcçm par Akadçmijas darbîbu iepriekðçjâ gadâ• Atbild par LZA gada atskaitçm un lietvedîbu• Iesaista LZA îstenos locekïus un korespondçtâjlocekïus LZA uzdevumu izpildçLZA Fonda priekðsçdçtâjs Tâlis MILLERS• Pârzina ziedojumos un dâvinâjumos saòemtos lîdzekïus• Ir LZA Prezidija loceklis ar padomdevçja balsstiesîbâm• Ir LZA Senâta loceklis• Rûpçjas par papildu lîdzekïu piesaisti LZALZA prezidenta padomnieks Jânis KRISTAPSONS• Pârzina LZA pilnsapulèu sagatavoðanu un to rezultâtu izplatîðanu• Pârzina LZA Gadagrâmatas sastâdîðanu un izdoðanu LZA tâmç paredzçto lîdzekïu ietvaros• Piedalâs Senâta un Prezidija sçdçs ar padomdevçja balsstiesîbâm• Ir Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju pastâvîgâ sekretariâta loceklis• Pârzina informâcijas sagatavoðanu un izplatîðanu par LZA un Latvijas zinâtni internetâ• Koordinç LZA zinâtniskâ sekretariâta darbu31

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VALDE<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VALDEAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 7225361. Fakss: 7821153. E pasts: lza@lza.lvValdes priekðsçdçtâjs Raimonds VALTERS, akadçmijas ìenerâlsekretârs,Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjsTel.: 7225361, 7089231. Fakss: 7821153. E pasts: rvalters@latnet.lvValdes priekðsçdçtâja vietnieks Uldis VIESTURS, akadçmijasìenerâlsekretâra vietnieksTel.: 7034884, 7553063, 9284923. Fakss: 7034885, 7550635. E pasts: lumbi@lanet.lvValdes locekïiJânis BÇRZIÒÐ, Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjavietnieksTel.: 7223715. Fakss: 7225044. E pasts: lvi@lza.lvJuris JANSONS, Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjsTel.: 7223633, 7551145. Fakss: 7821153. E pasts: fizteh@lza.lv, jansons@pmi.lvTâlavs JUNDZIS, Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjsTel.: 7225889, 7227555. Fakss: 7821153, 7227555. E pasts: bspceva@lza.lvBaiba RIVÞA, Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïas priekðçdçtâjas p.i.Tel.: 7223448. Fakss: 7821153. E pasts: lmzn@lza.lvAndrejs SILIÒÐ, akadçmijas viceprezidentsTel.: 7211405. Fakss: 7821153. E pasts: silins@lza.lv<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UZRAUDZÎBASPADOMEAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 7225361. Fakss: 7821153. E pasts: lza@lza.lvPadomes priekðsçdçtâjs Pçteris ZVIDRIÒÐTel.: 7034788. Fakss: 7034787. E pasts: zvidrins@lanet.lvPadomes locekïiElmârs BLÛMSTel.: 7944664. Fakss: 7901214. E pasts: eblums@latnet.lv32

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UZRAUDZÎBAS PADOMEArnis KALNIÒÐTel.: 7568319. E pasts: arnisk@e-teliamtc.lvRihards KONDRATOVIÈSTel.: 9103858. Tel./fakss: 7913127. E pasts: Rihards.Kondratovics@lu.lvÇvalds MUGURÇVIÈSTel.: 7226934. Fakss: 7225044. E pasts: lvi@lza.lvRolands RIKARDSTel.: 7089124. Fakss: 7820094. E pasts: rikards@latnet.lvAndris STRAKOVSTel.: 7089221. Fakss: 7615765. E pasts: strakovs@latnet.lvBIBLIOTÇKU PADOMES VALDERûpniecîbas ielâ 10, Rîga, LV 1235Tel.: 7106206. Fakss: (371)7106202. E pasts: acadlib@lib.acadlib.lvPriekðsçdçtâjs Ivars KALVIÒÐTel.: 7551822, 7553233. Fakss: 7550338. E pasts: kalvins@osi.lvPriekðsçdçtâja vietnieks Vitauts TAMUÞSTel.: 7543306. Fakss: 7820467. E pasts: tamuzs@pmi.lvZinâtniskâ sekretâre Ilga ÐVEICETel.: 7106206. Fakss: 7106202. E pasts: acadlib@lib.acadlib.lvValdes locekïiAndris CAUNETel.: 7226934. Fakss:7225044. E pasts: lvi@lza.lvVenta KOCERETel.: 7106216. Fakss: 7106202. E pasts: vkocere@lib.acadlib.lv<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÇSTISAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 7229830. Fakss: 7821153. E pasts: avestis@lza.lv; proceed@lza.lvhttp://www.lza.lv/vestis/vestis.htmAtbildîgais redaktors Arno JUNDZERedakcijas padomes priekðsçdçtâjs Tâlavs JUNDZISTel.: 7225889, 7227555. Fakss: 7821153. E pasts: bspceva@lza.lv33

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÇSTISRedakcijas padomes priekðsçdçtâja vietnieks Îzaks RAÐALSTel.: 7945435. Fakss: 7944986. E pasts: izaks@email.lubi.edu.lv“A” daïa (humanitârâs un sociâlâs zinâtnes)Redakcijas kolçìijas vadîtâjs Saulvedis CIMERMANISTel.: 7565265, 7225889. Fakss: 7225044. E pasts: lvi@lza.lvRedaktore Anastasija BRICE“B” daïa (dabaszinâtnes, eksaktâs, tehniskâs un lietiðíâs zinâtnes)Redakcijas kolçìijas vadîtâjs Îzaks RAÐALSTel.: 7945435. Fakss: 7944986. E pasts: izaks@email.lubi.edu.lvRedaktore Antra LEGZDIÒAAKADÇMIJAS PERSONÂLSSekretariâtsPrezidenta sekretâre Dace GOVINÈUKATel.: 7225361. Fakss: 7821153. E pasts: lza@lza.lvSenâta priekðsçdçtâja palîdze Dzintra CÇBERETel.: 7225764. Fakss: 7821153. E pasts: lza@lza.lvPersonâldaïas vad. p. i. Inâra AUGULETel.: 7225764. Fakss: 7821153. E pasts: lza@lza.lvZinâtniskais sekretariâtsPrezidenta padomnieks LZA kor.loc. Jânis KRISTAPSONSTel.: 7223567. Fakss: 7821153. E pasts: jtk@lza.lvSenâta zinâtniskâ sekretâre Dr.chem. Alma EDÞIÒATel.: 7223931. Fakss: 7821153. E pasts: alma@lza.lvFizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas zinâtniskâ sekretâreDr.sc.ing. S<strong>of</strong>ja NEGREJEVATel.: 7223633. Fakss: 7821153. E pasts: fizteh@lza.lvHumanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas zinâtniskâ sekretâreDr.hist. Ilga TÂLBERGATel.: 7225889. Fakss: 7821153. E pasts: humana@lza.lv34

AKADÇMIJAS PERSONÂLSÍîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas zinâtniskâ sekretâreDr.chem. Baiba ÂDAMSONETel.: 7220725. Fakss: 7821153. E pasts: chem@lza.lvLauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïas zinâtniskâs sekretâres p.i.M.sc. Ieva SLOKATel.: 7223448. Fakss: 7821153. E pasts: lmzn@lza.lvStarptautiskie sakariPrezidenta padomniece Anita DRAVENIECETel.: 7227391. Fakss: 7821153. E pasts: int@lza.lvSpeciâliste Agnese SURKOVATel.: 7227391. Fakss: 7821153. E pasts: int@lza.lvLietu pârvaldeLietu pârvaldnieks Vitâlijs KOZLOVSKISTel.: 7222817. Fakss: 7221287. E pasts: daina@lza.lvAugstceltnes direkcijas vadîtâjs Valdemârs SUVEIZDISTel.: 7226539. Fakss: 7221287. E pasts: daina@lza.lvSkaitïoðanas centra vadîtâjs Dr.sc.comp. Elmârs LANGETel.: 7225241. Fakss: 7821153. E pasts: skc@lza.lvGalvenâ grâmatvede Ludmila HELMANETel.: 7228508. Fakss: 7221287. E pasts: daina@lza.lvArhîva vadîtâja Rûta SKUDRATel.: 7225793. Fakss: 7821153.

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJASGODA MECENÂTIPrivâtie ziedotâjiLZA goda locekle Magda Ðtaudingera-Voita (1902–1997) un Nobela prçmijaslaureâts Hermanis Ðtaudingers (1881–1965)Skolotâja Erna Poèa (1920–2001) un LZA goda doktors Konstantîns Poès(1912–1994)LZA ârzemju loceklis Dîtrihs Andrejs Lçbers (1923–2004)Tautsaimnieks Jânis Sadovskis un skolotâja Austra Sadovska (1913–1999)LZA goda doktors Jânis Labsvîrs (1907–2002)Sabiedrîbu un institûciju vadîtâjiLZA goda loceklis Valdis JâkobsonsA/s “Grindeks” padomes priekðsçdçtâjsImants MeirovicsLatvijas Izglîtîbas fonda mçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai”padomes priekðsçdçtâjsJuris SavickisFirmas “ITERA Latvija” prezidents

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJASLIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LIELÂ MEDAÏALatvijas Zinâtòu akadçmijas Lielâ medaïa ir augstâkais apbalvojums, koakadçmija pieðíir Latvijas un ârvalstu zinâtniekiem par izciliem radoðiemsasniegumiem.Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielâ medaïa ir atlieta bronzâ, tâs aversâattçlots LZA ìerbonis ar uzrakstu “Academia Scientiarum Latviensis”, reversâtiek iegravçts apbalvotâ vârds, uzvârds un medaïas pieðíirðanas datums.Kandidâtus apbalvoðanai ar Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielo medaïu varieteikt LZA îstenie, goda un ârzemju locekïi, LZA nodaïas, rakstiski iesniedzotmotivçtu ierosinâjumu un îsu uzziòu par ieteicamo kandidâtu. Lçmumupar apbalvoðanu pieòem LZA Senâts.Lîdz ðim LZA Lielo medaïu saòçmuði J. Graudonis, J. Stradiòð, E. Dunsdorfs,E. Lavendelis, E. Grçns, D. A. Lçbers, E. Lukevics, M. Ðtaudingera-Voita, V. Vîíe-Freiberga, E. Siliòð, D. Draviòð, J. Krastiòð, J. Upatnieks,O. Lielausis, G. Birkerts, M. Beíers, J. Hartmanis un A. Caune, T. Millers,V. Toporovs, R. M. Freivalds, I. Ðterns, I. Lancmanis, A. Padegs, E. Blûmsun E. Vedçjs.2006. gadâ LZA Lielâ medaïa pieðíirta R. Kondratovièam un T. Fennelam.<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÂRDBALVASRaiòa balvapar izcilu radoðu veikumu zinâtnç vai kultûrâFIZIKAS UN TEHNISKAJÂS ZINÂTNÇSEiþena Âriòa datorzinâtnçs un to pielietojumos(kopâ ar a/s “Dati” unLatvijas Izglîtîbas fondu)Pîrsa Bolamatemâtikâ85

LZA LIEL MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASFrîdriha CanderaValtera Capakopâ ar LR Patentu valdiEdgara SiliòaAlfrçda Vîtola(kopâ ara/s “Latvenergo”)mehânikâ, astronomijâlabâkajam izgudrotâjamfizikâinþenierzinâtnçs un enerìçtikâÍÎMIJAS, BIOLOÌIJAS, MEDICÎNAS UN LAUKSAIMNIECÎBASZINÂTNÇSArvîda Kalniòa meþzinâtnçs, koksnes pçtniecîbâ un pârstrâdç(kopâ ar LatvijasLauksaimniecîbas unmeþa zinâtòu akadçmiju)Pauïa Lejiòa lauksaimniecîbas zinâtnçsHeinricha Skujas bioloìijas zinâtnçsPaula Stradiòa medicînas zinâtnç un tâs vçsturç, par ievçrojamu zinâtnisku(kopâ ar P. Stradiòa veikumu praktiskajâ ârstniecîbâMedicînas vçsturesmuzeju)Gustava Vanaga íîmijas zinâtnçsSolomona Hillera biomedicînâ un jaunu medicînas preparâtu izstrâdç(kopâ ar a/s “Grindeks”,OSI un LU Biomedicînaspçtîjumu un studiju centru)HUMANITÂRAJÂS UN SOCIÂLAJÂS ZINÂTNÇSKârïa Baloþa tautsaimniecîbâFrièa Brîvzemnieka folkloristikâ, Latvijas etnogrâfijâ un antropoloìijâTeodora Celma filoz<strong>of</strong>ijâJâòa Endzelîna latvieðu valodniecîbâ, baltoloìijâKârïa Mîlenbaha par praktisku sniegumu latvieðu valodniecîbâ(kopâ ar Rîgas Latvieðubiedrîbu)Viïa Plûdoòa latvieðu literatûrzinâtnçMarìera Skujenieka statistikâArveda Ðvâbes Latvijas vçsturçKârïa Ulmaòa par Latvijas tautsaimniecîbas un valsts vçstures problçmuizpçti un risinâjumiemTâlivalþa Vilciòa socioloìijâ86

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASPar labâkajiem zinâtniskajiem darbiem atseviðíâs zinâtòu nozarçs LatvijasZinâtòu akadçmija pieðíir balvas, kuras nosauktas izcilu zinâtnieku vârdâ. Katru balvuizsludina reizi divos vai trijos gados.Balvu pieðíir par atseviðíiem zinâtniskiem darbiem, atklâjumiem, izgudrojumiem,kâ arî par vienotas tematikas zinâtnisku darbu kopumu. Par balvas pretendentu varizvirzît tikai atseviðíu personu, no autoru kolektîviem — galveno autoru. Uz balvu varpretendçt Latvijas zinâtnieki un tie ârzemju zinâtnieki, kuru darbu tematika saistîta arLatviju.LZA balvu fondu veido LZA naudas lîdzekïi un atbalstîtâju ziedojumi.Katru gadu pieðíir 4–6 LZA vârdbalvas. Ðo balvu saraksts tiek izziòots jûnijâavîzçs “Latvijas Vçstnesis” un “Zinâtnes Vçstnesis” un LZA interneta lapâ(http://www.lza.lv). Dokumentu iesniegðanas termiòð izziòotajâm balvâm —2006. gada 31. oktobris.IZCILIE ZINÂTNIEKI, KURU VÂRDÂ NOSAUKTAS<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS BALVASÐo zinâtnieku pilnîgâkas biogrâfijas dotas LZA Gadagrâmatâ 1999 (101.—110. lpp.).Eiþens Âriòð (1911–1987) — matemâtiíis, viens no pirmajiem zinâtniekiem,kurð 50. gados Latvijâ pievçrsies datortehnikai.Eiþena Âriòa balvas laureâti R. M. Freivalds (2000), V. Detlovs (2002), J. Osis (2004).Kârlis Balodis (1864–1931) — plaða pr<strong>of</strong>ila tautsaimniecîbas speciâlists,kurð savos darbos pamatojis daudzas jaunas ekonomiskas teorijas.LZA Kârïa Baloþa balvu saòçmuði N. Balabkins (1994), P. Zvidriòð (1996), O. Krastiòð(1998), J. Krûmiòð (2004).Pîrss Bols (1865–1921) — izcilâkais matemâtiíis, kurð dzîvojis un strâdâjisLatvijâ.Pirmais Pîrsa Bola balvas laureâts ir A. Buiíis (2005).Fricis Brîvzemnieks (1846–1907) — folklorists, literâts, viens no pirmajiemlatvieðu etnogrâfijas un folkloras materiâlu vâcçjiem, sakârtotâjiem unpublicçtâjiem.LZA Frièa Brîvzemnieka balvu saòçmuði J. Rozenbergs (1996), M. Vîksna (1999),A. Alsupe (2005).87

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASFrîdrihs Canders (1887–1933) — inþenieris izgudrotâjs, viens no raíeðubûves un astronautikas celmlauþiem pasaulç.LZA Frîdriha Candera balva turpina 1967. gada 7. decembrî dibinâtâs F. Candera prçmijaslabâkâs tradîcijas. Ar to apbalvoti E. Blûms, J. Mihailovs (1971), G. Teters (1972), J. Urþumcevs,R. Maksimovs (1976), E. Lavendelis (1978), A. Mâlmeisters, V. Tamuþs, G. Teters (1981),E. Jakubaitis (1985), A. Bogdanoviès (1989), E. Ðèerbiòins, J. Geïfgats (1991), A. Gailîtis(1994), P. Prok<strong>of</strong>jevs, R. Rikards (1996), J. Kotomins (1998), J. Tarnopoïskis (1998), M. Âbele,A. Skudra (2000), J. Þagars, V. Poïakovs (2002), A. Balklavs-Grînh<strong>of</strong>s, J. Vîba (2004).Valters Caps (1905–2003) — izcils izgudrotâjs, ar savu pasaulslaven<strong>of</strong>otoaparâtu VEF – Minox veicinâjis Latvijas vârda atpazîðanu pasaulç.Balva iedibinâta 2004. gadâ kopâ ar LR Patentu valdi. Balvas pirmie laureâti ir B. J<strong>of</strong>fe unR. Kalniòð (2005).Teodors Celms (1893–1989) — latvieðu filoz<strong>of</strong>s.Balvas pirmâ laureâte ir M. Kûle (2006).Jânis Endzelîns (1873–1961) — latvieðu valodnieks.LZA Jâòa Endzelîna balva turpina 1967. gada 7. decembrî dibinâtâs J. Endzelîna prçmijaslabâkâs tradîcijas. J. Endzelîna prçmiju saòçmuði A. Laua (1970), B. Laumane (1974), L. Ceplîtis(1976), A. Reíçna (1978), D. Nîtiòa (1980), T. Jakubaite (1982), E. Kagaine, S. Raìe (1984),J. Rozenbergs (1986), B. Buðmane (1990), K. Karulis (1994), T. Fennels (1996), V. Rûíe-Draviòa (1998), V. Skujiòa (2001), I. Jansone (2004).Solomons Hillers (1915–1975) — LZA akadçmiíis, íîmiíis, LatvijasOrganiskâs sintçzes institûta dibinâtâjs un ilggadçjs direktors, izcils zinâtnesun raþoðanas organizators.Balva iedibinâta 2004. gadâ kopâ ar akciju sabiedrîbu “Grindeks”, Latvijas Organiskâssintçzes institûtu un LU Biomedicînas pçtîjumu un studiju centru. Balva pieðíirta I. Kalviòam(2004), E. Grçnam (2006).Kârlis Irbîtis (1904–1997) — aviâcijas konstruktors un dizainers. Pçc1947. gada strâdâ Kanâdâ, par saviem izgudrojumiem iegûstot Kanâdas unASV patentus. LZA goda doktors.Kârïa Irbîða stipendiju no 2003. lîdz 2005. gadam saòçmuði 44 zinâtnieki un studenti.88

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASLudvigs un Mâris Jansoni — Ludvigs Jansons (1909–1958) un viòa dçlsMâris Jansons (1936–1997) — Latvijas fiziíi un pedagogi.LZA Ludviga un Mâra Jansonu balva pieðíirta H. Rjabovam (1999), A. Kuïðam (2000),O. Nikolajevai (2001), J. Alnim (2002), O. Docenko (2003), O. Starkovai (2004), K. Bluðam(2005), Z. Gavarei (2006).Arvîds Kalniòð (1894–1981) — íîmiíis un koksnes pçtnieks, meþzinâtnieks.LZA Arvîda Kalniòa balvu saòçmuði P. Eriòð (2000), M. Daugavietis (2002), Ì. Zaíis(2003), I. Liepa (2004), J. Zandersons (2005), A. Priedîtis (2006).Jânis Labsvîrs (1907–2002) — tautsaimnieks, vçsturnieks un publicists,LZA goda doktors.Jâòa Labsvîra stipendiju kopð 2004. gada saòçmuði èetri studenti.Dîtrihs Andrejs Lçbers (1923–2004) — tiesîbu zinâtnieks, mecenâts.LZA ârzemju loceklis, LZA Lielâs medaïas laureâts.Kopð 2002. gada pieðíirtas 23 D.A. Lçbera stpendijas studentiem.Paulis Lejiòð (1883–1959) — latvieðu lauksaimniecîbas zinâtnieks, lopkopîbasspeciâlists.Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmijasPauïa Lejiòa balvu saòçmuði J. Latvietis (1994), J. Neilands (1996), A. Boruks (1997), C. Ðíiòíis(1998), S. Timðâns (1999), M. Skrîvele (2002), R. Baltakmens un A. Jemeïjanovs (2003),U. Osîtis (2006).Zenta Mauriòa (1897–1978) — literatûrzinâtniece, kultûrfiloz<strong>of</strong>e, rakstniece.LZA Zentas Mauriòas balvu saòçmuði Z. Ðiliòa (1999), I. Zepa (2000), D. Balode (2002),D. Oïukalne (2003), R. Ceplis (2004), S. Stepena (2005), A. Gaigala (2006).Kârlis Mîlenbahs (1853–1916) — latvieðu valodnieks.LZA un Rîgas Latvieðu biedrîbas Kârïa Mîlenbaha balvu saòçmuði J. Kuðíis (1999),Dz. Hirða (2002), M. Stengrevica (2004).Vilis Plûdonis (1874–1940) — latvieðu dzejnieks.LZA Viïa Plûdoòa balvas laureâti ir V. Hausmanis (1996), J. Kursîte-Pakule (1998),B. Kalnaès (2000), I. Daukste-Silasproìe (2003), Z. Frîde (2005).89

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASKonstantîns Poès (1912–1994) — fiziíis, viens no izcilâkajiem latvieðuizcelsmes zinâtniekiem un izgudrotâjiem, LZA goda doktors. Vairâk nekâ 30gadus strâdâjis ASV Gaisa spçku un pasaules telpas laboratorijâ (Bostonâ,ASV), piedalîjies ASV Mçness pçtîjumu programmas îstenoðanâ un slavenâsAWACS sistçmas izveidoðanâ.Konstantîna Poèa stipendija kopð 2002. gada pieðíirta 13 studentiem.Jânis Rainis (1865–1929) — latvieðu dzejnieks, domâtâjs un sabiedriskaisdarbinieks.LZA Raiòa balvas laureâti ir I. Ranka (1998), I. Ziedonis (2001), A. Eglîtis (2006). LZASenâts uzskata, ka Raiòa balva sava prestiþa ziòâ ir nâkamâ pçc LZA Lielâs medaïas.Edgars Siliòð (1927–1998) — viens no Latvijas izcilâkajiem fiziíiem.LZA Edgara Siliòa balvas laureâti ir I. Muzikante (1999), A. Gailîtis un P. Prok<strong>of</strong>jevs(2001), L. Skuja (2003), A. Cçbers (2006).Heinrichs Skuja (1892–1972) — latvieðu biologs — floras pçtnieks.LZA Heinricha Skujas balvu saòçmuði M. Selga (1994), A. Piterâns (1996), M. Beíers(1998), A. Âboliòa (2001), M. Balode (2004).Marìers Skujenieks (1886–1941) — zinâtnieks un valstsvîrs, Ministruprezidents, ministrs, Valsts statistikas pârvaldes organizçtâjs un direktors(1919–1940).Pirmais Marìera Skujenieka balvas laureâts ir P. Zvidriòð (2004).Pauls Stradiòð (1896–1958) — latvieðu íirurgs, onkologs un medicînasvçsturnieks.Paula Stradiòa balva turpina Medicînas vçstures muzeja 1983. gadâ iedibinâtâs Paula Stradiòabalvas tradîcijas. Kopð 1991. gada 14. novembra balvu pieðíir kopîgi LZA un MVM. Medicînaszinâtnç 1992. gadâ balvu saòçmuði V. Rudzîte un V. Utkins, 1994. gadâ — K. J. Keggi,1996. gadâ — J. O. Çrenpreiss, 1998. gadâ — K. K. Zariòð un I. Lazovskis, 2000. gadâ —J. Kïaviòð, 2002. gadâ — J. Volkolâkovs, 2004. gadâ — A. Bïugers, 2006. gadâ — A. Skaìers.1983.—1999. gadâ balvu medicînas vçsturç saòçmuði V. Kaòeps, J. Stradiòð (1983),P. Gerke, B. Petrovs (1984), V. Derums, A. Georgijevskis (1985), Ò. Stradiòa, P. Zabludovskis(1986), K. Arons, J. Ïisicins (1987), K. Vasiïjevs, A. Vîksna (1988), A. Kaikaris, V. Kalnins(1989), H. Millers-Dics, I. un J. Krûmaïi (1990), J. Âboliòð, A. Alksnis (1991), Dz. Alks (1993),A. Dirbe (1995), J. Strupulis (1997), Z. Èerfass, E. Larsens (1999), J. Salaks, V. Kalnbçrzs(2001), J. Vçtra (2003), K. Habriha, V. Jâkobsons (2005).90

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASMârtiòð Eduards Straumanis (1898–1973) un Alfrçds Ieviòð (1897–1975) — latvieðu íîmiíi, kristâliskâ reþìa parametru rentgenogrâfiskâsmetodes autori (1935).LZA Mârtiòa Straumaòa—Alfrçda Ieviòa balva pieðíirta M. Turkam (1999), T. Ivanovai(2000), V. Mihailovam (2001), R. M. Meri (2002), K. Zihmanei (2003), I. Juhòçvièai (2004),K. Edolfai (2005), L. Èernovai (2006).Arveds Ðvâbe (1888–1959) — vçsturnieks, tiesîbu zinâtnieks, rakstnieks.LZA Arveda Ðvâbes balvas laureâti ir T. Zeids (1996), J. Bçrziòð (1998), I. Ðterns (2000),I. Ðneidere (2003).Kârlis Ulmanis (1877–1942) — tautsaimnieks un valstsvîrs, LatvijasRepublikas pirmais Ministru prezidents.Balva iedibinâta 2003. gadâ pçc LZA goda doktora pr<strong>of</strong>. J. Labsvîra ierosinâjuma. Balvapieðíirta V. Bçrziòam un V. Strîíim (2004), A. Borukam (2006).Gustavs Vanags (1891–1965) — Latvijas íîmiíis organiíis.LZA Gustava Vanaga balva turpina 1967. gada 7. decembrî dibinâtâs G. Vanaga prçmijaslabâkâs tradîcijas. Ar to apbalvoti A. Ârens (1971), E. Gudriniece, A. Strakovs (1972), V. Oðkâja(1974), J. Freimanis (1976), O. Neilands (1978), J. Bankovskis (1980), R. Valters (1982),G. Duburs, E. Stankevièa (1984), E. Lukevics (1986), B. Puriòð (1988), M. Lîdaka (1990),G. Èipçns (1992), J. Stradiòð (1994), F. Avotiòð, M. Ðimanska (1996), T. Millers (1998),M. Kalniòð (2000), I. Kalviòð (2003), E. Liepiòð (2005).Tâlivaldis Vilciòð (1922–1997) — vçsturnieks un sociologs.Tâlivalþa Vilciòa balvas pirmâ laureâte ir B. Zepa (2002).Alfrçds Vîtols (1878–1945) — hidromehânikas speciâlists.LZA un va/s “Latvenergo” Alfrçda Vîtola balvu saòçmuði J. Ekmanis (1999), V. Zçbergs(2002), N. Zeltiòð (2003), J. Barkâns (2004), K. Timermanis (2005).91

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN SPONSORU KOPÎGÂSBALVASSponsorsEiropas Zinâtòu unmâkslu akadçmijaA/s “Grindeks”A/s “Aldaris”(1999–2004)Va/s “Latvenergo”BalvasLatvijas balva (Lielâ Feliksa balva) un 2 veicinâðanasbalvas par ievçrojamiem sasniegumiem humanitârozinâtòu jomâsBalvas 2001. gadâ pieðíîra pirmo reizi. Lielo Feliksa balvu saòçmaV. Vîíe-Freiberga, veicinâðanas balvas — I. Ose un I. Ðuvajevs.2003. g. Lielo Feliksa balvu saòçma M. Kûle, veicinâðanasbalvas — D. Baltaiskalna un Ç. Jçkabsons3 ikgadçjas balvas ievçrojamâkajiem zinâtniekiem parizcilu veikumu vai mûþa devumuBalvu laureâti: 1998. g. — M. Lîdaka, U. Ulmanis, S. Cimermanis;1999. g. — E. Lukevics, O. Lielausis, K. Arâjs, 2000. g. —O. Neilands, V. Tamuþs, V. Bçrziòð, 2001. g. — V. Kluða,E. Blûms, A. Caune, 2002. g. — T. Millers, J. Kristapsons,O. Spârîtis, 2003. g. — R. M. Freivalds, E. Gudriniece, P. Guïâns,2004. g. — G. Èipçns, I. Knçts, Ç. Mugurçviès, 2005.g. —J.G. Bçrziòð, E. Kagaine, A. Strakovs2 ikgadçjas balvas ievçrojamâkajiem zinâtniekiempar izcilu veikumu vai mûþa devumuBalvu laureâti: 1999. g. — U. Viesturs, P. Zariòð, 2000. g. —M. Beíers, B. Laumane, 2001. g. — D. Kârkliòa, M. Poiða,2002. g. — M. Rukliða, V. Hausmanis, 2003. g. — I. Apine,Î. Raðals, 2004. g. — Dz. Çrglis, U. Sedmalis2 gada balvas par izcilu veikumu vai mûþa devumuenerìçtikâ vai ar to saistîtâs inþenierzinâtnçsBalvu laureâti: 1999. g. — Z. Kriðâns, I. Staltmanis, 2002. g. —K. Briòíis, A. Grundulis, 2003. g. — A. S. Sauhats un P. Ðipkovs,2004. g. — E. Tomsons, J. Dirba, J. Rozenkrons, 2005. g. —D. Blumberga, V. Pugaèevs92

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASA/s “Dati Exigengroup” un LatvijasIzglîtîbas fonds2 ikgadçjas balvas ievçrojamiem zinâtniekiem parizcilu veikumu vai mûþa devumu datorzinâtnçs,informâtikâ vai par nozîmîgu informâcijas izstrâdessistçmu veicinâðanuBalvu laureâti: 1999. g. — J. Bârzdiòð, A. Anspoks, 2000. g. —J. Osis, M. Treimanis, 2001. g. — L. Niceckis, A. Vasiïjevs,2002. g. — I. Kabaðkins, A. Brûvelis, 2003. g. — J. Bièevskis,E. Karnîtis, 2005. g. — P. Rivþa un A. VirtmanisSIA “RD Electronics”(lîdz 2005. g.A/s “RD Alfa”)A/s “ITERA Latvija”un Latvijas IzglîtîbasfondsGada balva fizikâ un tâs inþenierpielietojumosBalvu laureâti: 2000. g. — K. Ðvarcs, 2001. g. — J. Gelfgats,2002. g. — A. Cçbers, 2003. g. — D. Millers, 2004. g. —A. Truhins, 2005. g. — J. Joïins, 2006. g. — I. Bçrsons2 gada balvas ievçrojamiem Latvijas zinâtniekiem unpraktiíiem par izcilu veikumu vai mûþa devumuvides, zemes un ìeogrâfijas zinâtnçs vai par nozîmîguvides izstrâdes sistçmu veicinâðanuBalvu laureâti: 2001. g. — G. Andruðaitis, A. Melluma, 2002. g. —G. Eberhards, R. Kondratoviès, 2003. g. — A. Andruðaitis,M. Kïaviòð, 2004. g. — E. Kaufmane, J. Vîksne, 2005. g. —V. Jansons un V. MelecisSIA “Lattelekom” unLatvijas Izglîtîbasfonds2 gada balvas ievçrojamiem Latvijas zinâtniekiem unradoðiem praktiíiem telekomunikâciju nozarç unsociâli humanitârajâs zinâtnçs par izcilu veikumu vaimûþa devumuBalvu laureâti: 2002. g. — J. Loèmelis, Dz. Ozoliòa, 2003. g. —T. Galdiòð, T. Tisenkopfs, 2004. g. — I. Biïinskis, I. Loze,2005. g. — J. Busarovs, J. Rubîns, 2006. g. — A. Dimants,J. Merkurjevs, G. Raòíis93

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASA/s “Latvijas Gaisasatiksme” un LatvijasIzglîtîbas fondsA/s “Latvijas gâze” unLatvijas Izglîtîbasfonds2 gada balvas ievçrojamiem Latvijas zinâtniekiem unpraktiíiem par izcilu veikumu vai mûþa devumukosmisko informâciju tehnoloìijâ, inþenierizstrâdçsaeronavigâcijas sakaru un radiolokâcijas tehnikâ unKârïa Irbîða stipendijas pasniedzçjam/zinâtniekamBalvu laureâti: 2001. g. — E. Bervalds, I. Kabaðkins, 2003. g. —J. Kopitovs, M. Âbele, K. Lapuðka, 2005. g. — J. Artjuhs, J. Þagars.K. Irbîða stipendijas saòçmuði — A. Pozdòakovs (2003), I. Jackiva(2004)2 gada balvas ievçrojamiem zinâtniekiem un praktiíiemgâzes, siltumtehnikas un ar tâm saistîtâsíîmijas tehnoloìijas nozarçs, sirds íirurìijas unkardioloìijas zinâtnçs par izcilu darbu kopumu vaimûþa veikumuBalvu laureâti: 2002. g. — R. Lâcis, A. Krçsliòð, 2003.g. —J. Anðeleviès, E. Dzelzîtis, 2004. g. — J. Volkolâkovs, V. Zçbergs,2005. g. — I. Siliòð, N. ZeltiòðRîgas dome unBiznesa augstskola“Turîba”LR Patentu valdeIkgadçja “Rîgas balva” par nozîmîgâko zinâtniskopçtîjumu Rîgas vçsturç un kultûrvçsturç, arhitektûrasun mâkslas vçsturç, etnogrâfijâ, demogrâfijâ unetnisko attiecîbu izpçtç, ìeogrâfijâ, ekoloìijâ un citâsnozarçs, kas saistîtas ar Rîgas attîstîbu2002. gadâ balva pirmo reizi pieðíirta J. Krastiòam, K. Radziòai,A. Celmiòam, veicinâðanas balva — V. Bebrei, R. Spirìim,2003. g. balvas laureâti ir A. Caune, O. Spârîtis un O. Zanders,2004. g. — L. Balodis, J. Stradiòð, M. Zunde, 2005. g. — J. Bçrziòð,V. Vîíe-Freiberga, A. Holcmanis, J. Vîksne, J. SavickisD. A. Lçbers apbalvots ar “Rîgas balvas” Goda diplomu (pçcnâves).Valtera Capa balva labâkajam izgudrotâjam. Balvupieðíir reizi divos gadosBalvu saòçmuði B. J<strong>of</strong>fe un R. Kalniòð (2005)94

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASLatvijas Organiskâssintçzes institûts,a/s “Grindeks”,LU Biomedicînas pçtîjumuun studiju centrsSolomona Hillera balva par izciliem sasniegumiembiomedicînâ un jaunu medicînas preparâtu izstrâdçBalvu saòçmuði I. Kalviòð (2004), E. Grçns (2006)SIA “L`ORÉALBALTIC”, UNESCOLatvijas Nacionâlâkomisija3 gada stipendijas “Sievietçm zinâtnç” nozîmîguzinâtnisku pçtîjumu veikðanai dzîvîbas zinâtòu unmateriâlzinâtòu jomâStipendijas saòçmuðas R. Muceniece, A. Linç un A. Zajakina(2005)BALVAS UN PRÇMIJAS JAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEM<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÂRDBALVAS UN PRÇMIJASJAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEMBalvas uz darbu konkursa pamata tiek pieðíirtas maìistrantiem vai doktorantiem,vai jaunajiem pçtniekiem ne vçlâk kâ vienu gadu pçc maìistra vai doktora darbaaizstâvçðanas. Reflektçðanai var iesniegt darbus, kurus veicis atseviðís zinâtnieks,kurð pieteikuma iesniegðanas brîdî nav vecâks par 30 gadiem.Katru gadu pieðíir 9 prçmijas, no tâm fizikas, matemâtikas, inþenierzinâtnçs undatorzinâtnçs — 3, íîmijas, bioloìijas, lauksaimniecîbas un medicînas zinâtnçs — 3,humanitârajâs un sociâlajâs zinâtnçs — 3.Balva par labâko jaunâ zinâtnieka darbu fizikâ nosaukta Ludviga un MâraJansonu vârdâ,par labâko darbu íîmijâ Mârtiòa Straumaòa — Alfrçda Ieviòa vârdâ,par labâko darbu literatûrzinâtnç un filoz<strong>of</strong>ijâ — Zentas Mauriòas vârdâ.Jauno zinâtnieku konkursam darbi iesniedzami lîdz 2006. gada 31. oktobrim LZAsekretariâtâ vai attiecîgo zinâtòu nodaïâs (Akadçmijas laukumâ 1, 2.stâvâ, Rîga, LV1524)Uzziòas par nepiecieðamajiem dokumentiem var saòemt pa tel. 7223931.95

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN SPONSORU KOPÎGÂSBALVAS UN STPENDIJAS JAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEM UNSTUDENTIEMSponsorsA/s “Grindeks”A/s “Latvenergo”SIA “RD Electronics”(lîdz 2005. g.A/s “RD Alfa”)SIA “Lattelekom” unLatvijas Izglîtîbas fondsA/s “Latvijas gâze” unLatvijas Izglîtîbas fondsA/s “Latvijas Gaisasatiksme” un LatvijasIzglîtîbas fondsBalvas4 ikgadçjas balvas labâkajiem jaunajiem zinâtniekiem5 gada balvas labâkajiem jaunajiem zinâtniekiem par darbiemenerìçtikâ vai ar to saistîtâs inþenierzinâtnçs1 ikgadçja balva studentiem fizikâ un tâs inþenierpielietojumospar pçtniecisku darbu un oriìinâliem rezultâtiem2 gada balvas topoðajiem zinâtniekiem par pçtîjumiem telekomunikâcijunozarç un sociâli humanitârajâs zinâtnçs2 stipendijas doktorantiem gâzes un siltumtehnikas tehnoloìijuun sirds íirurìijas — kardioloìijas nozarçsKârïa Irbîða vârdâ nosaukta ikgadçja stpendija doktorantam,maìistrantam, bakalauram un studentam kosmiskoinformâciju tehnoloìijâ, inþenierizstrâdçs aeronavigâcijassakaru un radiolokâcijas tehnikâ

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LIELÂS MEDAÏAS,BALVU UN PRÇMIJU LAUREÂTI 2005. UN 2006. GADÂ<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LIELÂS MEDAÏASLAUREÂTI(LZA Senâta 2006. gada 7. marta lçmums)Rihards Kondratoviès — LZA îstenais loceklis (Latvijas Universitâte), biologs —par izcilu ieguldîjumu rododendru selekcijâ.Trevols Fennels — LZA ârzemju loceklis (Austrâlija), valodnieks — par ieguldîjumulatvieðu vçsturiskâs valodniecîbas attîstîbâ un latvieðu valodas pieminekïu izdoðanâun komentçðanâ.<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÂRDBALVU LAUREÂTI(LZA Senâta 2006. gada 10. janvâra lçmums)Arturs Boruks — Dr.habil.agr., Valsts emeritçtais zinâtnieks (LLU Zemkopîbaszinâtniskais institûts) — Kârïa Ulmaòa balva par mûþa devumu Latvijaslauksaimniecîbas ekonomikas izpçtç.Andrejs Cçbers — LZA îstenais loceklis (LU Fizikas institûts) — Edgara Siliòabalva fizikâ par darbu ciklu “Mîkstie magnçtiskie materiâli un to funkcionâlâsiespçjas”.Andrejs Eglîtis — LZA goda loceklis — Jâòa Raiòa balva par izcilu devumulatvieðu kultûrâ un sabiedriskajâ dzîvç.Elmârs Grçns — LZA îstenais loceklis (LU Biomedicînas pçtîjumu un studijucentrs) — Solomona Hillera balva par izciliem sasniegumiem molekulârajâbioloìijâ un gçnu tehnoloìijâ.Maija Kûle — LZA îstenâ locekle (LU Filoz<strong>of</strong>ijas un socioloìijas institûts) —Teodora Celma balva par nopelniem Latvijas filoz<strong>of</strong>iskâs domas attîstîbâ.Uldis Osîtis — Dr.agr. (LLU Lauksaimniecîbas fakultâte) — Pauïa Lejiòa balva parmonogrâfiju “Dzîvnieku çdinâðana kompleksâ skatîjumâ”.97

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASArvîds Priedîtis — Dr.biol. (Latvijas Valsts Meþzinâtnes institûts “Silava”) —Arvîda Kalniòa balva meþzinâtnçs, koksnes pçtniecîbâ un pârstrâdç par darbu kopu“Brieþveidîgo dzîvnieku un meþa mijiedarbîbas novçrtçjums”.Andrejs Skaìers — LZA korespondçtâjloceklis (Rîgas Stradiòa universitâte) —Paula Stradiòa balva medicînas zinâtnç par ieguldîjumu mutes, sejas un þokïuíirurìijas attîstîbâ un jaunu tehnoloìiju ievieðanu klînikâ Latvijâ.Andris Buiíis — LZA îstenais loceklis (LU un LZA Matemâtikas institûts) — PîrsaBola balva par darbu “Konservatîvâs viduvçðanas metode. Teorija un lietojumi”(LZA Senâta 2005.gada 18.oktobra lçmums).<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN<strong>LATVIJAS</strong> PATENTU VALDESVALTERA CAPA BALVAS LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2005. gada 30.maija lçmums)Benjamiòð J<strong>of</strong>fe — Dr.phys.h.c. (ASV) unRoberts Kalniòð — Dr. phys. (LU Fizikas institûts) — par nozîmîgiem izgudrojumiemdetaïu automatizçtâ manipulçðanâ ar elektromagnçtisko lauku (EMAGO).<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UNPUBLISKÂS A/S “GRINDEKS” BALVU LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2005. gada 16. novembra lçmums)Jânis Guntis Bçrziòð — LZA îstenais loceklis (LU Fizikas institûts) — par izciliemsasniegumiem kodolspektroskopijâ un tâs pielietojumâ apkârtçjâs vides piesâròojumanoteikðanâ.Elga Kagaine — LZA goda doktore (LU Latvieðu valodas institûts) — par pçtîjumu“Lokâlie somugrismi latvieðu valodas Ziemeïrietumvidzemes izloksnçs”.Andris Strakovs — LZA îstenais loceklis (Rîgas Tehniskâ universitâte) — parieguldîjumu ârstniecîbas vielu speciâlistu sagatavoðanâ un sasniegumiem heterocikluíîmijâ.98

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, A/S “DATI EXIGEN GROUP”UN <strong>LATVIJAS</strong> IZGLÎTÎBAS FONDA BALVU LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2005. gada 21. jûnija lçmums)Pçteris Rivþa — Dr.habil.sc.ing. (Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte) — parinformâtikas studiju iedibinâðanu LLU, kâ arî par nozîmîgu pçtniecisko darbîbu IKTnozarç.Andris Virtmanis — LR Sabiedrisko pakalpojumu regulçðanas komisijas Elektroniskosakaru un pasta departamenta direktors — par izcilu ieguldîjumu IKT nozaresvalstisko struktûru izveidç, to vadîðanâ, kâ arî par nacionâlâs programmas“Informâtika” lîdzautorîbu un îstenoðanu.<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, FIRMAS “ITERA LATVIJA” UN<strong>LATVIJAS</strong> IZGLÎTÎBAS FONDA BALVU LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2005. gada 8. septembra lçmums)Viesturs Jansons — Dr.biol. (Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte) — parzinâtnisko darbu kopu “Lauksaimniecîbas ietekme uz ûdeòu kvalitâti Latvijâ”.Viesturs Melecis — LZA korespondçtâjloceklis (LU Bioloìijas institûts) — parzinâtnisko darbu kopu “Vides izmaiòu bioindikâcija”.<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, VAS “<strong>LATVIJAS</strong> GAISASATIKSME” UN <strong>LATVIJAS</strong> IZGLÎTÎBAS FONDA BALVU LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2005. gada 14. jûlija lçmums)Jurijs Artjuhs — Dr.habil.sc.comp. (LU Elektronikas un datorzinâtòu institûts) —par darbu “Latvijâ radîtas laika mçrîðanas sistçmas pavadoòu lâzerlokâcijai”.Juris Þagars — LZA korespondçtâjloceklis (Ventspils Starptautiskais radioastronomijascentrs) — par darbu ciklu “Kosmisko informâcijas tehnoloìiju studijuvirziena izstrâde un îstenoðana).99

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN RÎGAS BALVASBIEDRÎBAS “RÎGAS BALVA” LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2005. gada 10. oktobra lçmums)Jânis Bçrziòð — LZA îstenais loceklis (LU Latvijas vçstures institûts) — parpçtîjumiem Rîgas strâdniecîbas vçsturç 19.gs. beigâs – 20.gs. sâkumâ.Vaira Vîíe-Freiberga — LZA îstenâ locekle (Latvijas Valsts prezidente) — parLatvijas galvaspilsçtas un Baltijas metropoles Rîgas prestiþa celðanu pasaulç.Andrejs Holcmanis – Dr.arch.h.c. (Rîgas pilsçtas attîstîbas departaments) — parRîgas arhitektûras un pilsçtbûvniecîbas pçtîjumiem.Jânis Vîksne — LZA korespondçtâjloceklis (LU Bioloìijas institûts) — par putnupçtîjumiem Rîgas pilsçtvidç.Juris Savickis — “ITERA Latvija” prezidents — par devumu zinâtnes mecenâtismâ.<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, A/S “<strong>LATVIJAS</strong> GÂZE” UN<strong>LATVIJAS</strong> IZGLÎTÎBAS FONDA MÇRÍPROGRAMMAS“IZGLÎTÎBAI, ZINÂTNEI UN KULTÛRAI” BALVU LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2005. gada 29. novembra lçmums)Ivars Siliòð — Dr.habil.med. (Rîgas Stradiòa universitâte) — par mûþa veikumukardioloìijâ.Namejs Zeltiòð — Dr.habil.sc.ing. (LZA Fizikâlâs enerìçtikas institûts) — par darbukopu “Dabas gâzes efektîva transporta, uzglabâðanas un izmantoðanas kompleksiepçtîjumi”.100

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UNVAS “LATVENERGO” BALVU LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2005. gada 6. decembra lçmums)Dagnija Blumberga — Dr.habil.sc.ing. (Rîgas Tehniskâ universitâte) — par darbukopu “Energoefektivitâte un ietekmes uz klimata pârmaiòâm samazinâðana”.Vladislavs Pugaèevs — Dr.habil.sc.ing. (LZA Fizikâlâs enerìçtikas institûts) — pardarbu kopu “Vçja iekârtu tieðas piedziòas ìenerçðanas un vadîbas lçngaitaselektriskâs maðînas”.Kârlis Timermanis — Alfrçda Vîtola balva par izcilu devumu enerìçtikâ —Dr.habil.sc.ing. (Rîgas Tehniskâ universitâte) — par mûþa devumu enerìçtikasterminoloìijâ ar darbu kopu “Enerìçtikas latvieðu terminoloìija”.<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, SIA “LATTELEKOM” UN<strong>LATVIJAS</strong> IZGLÎTÎBAS FONDA BALVU LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2005. gada 13. decembra lçmums)Ainârs Dimants — Dr.phil. (Biznesa augstskola “Turîba”) —- par darbu “Masumediju attîstîba pçc otrâs neatkarîbas”.Jurijs Merkurjevs — LZA korespondçtâjloceklis (Rîgas Tehniskâ universitâte) —par darbu kopu “Loìistikas sistçmu imitâcijas modelçðanas metoþu un lîdzekïuizstrâde un pielietoðana”.Gunârs Raòíis — Dr.habil.sc.ing.,Valsts emeritçtais zinâtnieks (Rîgas Tehniskâuniversitâte) — par ieguldîjumu Latvijas telekomunikâciju attîstîbâ.<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN SIA “RD Electronics”BALVA FIZIKÂ UN TÂS INÞENIERPIELIETOJUMOS(Ekspertu komisijas 2006. gada 6. marta lçmums)Imants Bçrsons — LZA korespondçtâjloceklis (Latvijas Universitâte) — par izciliemdarbiem atomu un spçcîga lâzerstarojuma mijiedarbîbas teorijâ.101

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASSIA “L'ORÉAL BALTIC” <strong>LATVIJAS</strong> STIPENDIJAS“SIEVIETÇM ZINÂTNÇ” LAUREÂTES(AR UNESCO <strong>LATVIJAS</strong> NACIONÂLÂS KOMISIJAS UN<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS ATBALSTU)(Ekspertu komisijas 2005. gada 21. aprîïa lçmums)Ruta Muceniece — LZA korespondçtâjlocekle (Latvijas Universitâte) — projektam“Melanokortînu un augu antioksidantu loma neiroiekaisuma un oksidatîvâ stresainhibçðanâ neirodeìeneratîvo procesu sâkumstadijâ”.Aija Linç — Dr.biol. (LU Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrs) — projektam“Ìençtisko faktoru nozîme cisplatîna terapijas efektivitâtç plauðu vçþa pacientiem”.Anna Zajakina — Dr.biol. (LU Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrs) —projektam “Hepatîta B vîrusa rekonstrukcija ar alfavîrusu replikona palîdzîbu”.<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNIEKI — CITU IEVÇROJAMÂKOZINÂTNISKO APBALVOJUMU LAUREÂTI2005. UN 2006. GADÂIvars Kalviòð — LZA îstenais loceklis — Vispasaules Intelektuâlâ îpaðumaorganizâcijas (WIPO) Zelta medaïa “Labâkajam izgudrotâjam 2005”.Saulvedis Cimermanis — LZA îstenais loceklis — Latvijas Republikas Ministrukabineta 2005. gada balva par izcilu ieguldîjumu Latvijas tradicionâlâs kultûras unLetonikas avotu pçtniecîbâ.Jânis Gardovskis — LZA korespondçtâjloceklis — Latvijas Republikas Ministrukabineta 2005. gada balva par nozîmîgu ieguldîjumu modernâs íirurìijas,medicînas zinâtnes un akadçmiskâs izglîtîbas attîstîbâ medicînas nozarç Latvijâ.Kalvis Torgâns — LZA îstenais loceklis (Civillikuma komentâru izstrâdes darbagrupa) — Latvijas Republikas Ministru kabineta 2005. gada balva par nozîmîguieguldîjumu tiesiskas Latvijas valsts attîstîbâ.Vaira Vîíe-Freiberga — LZA îstenâ locekle (Latvijas Valsts prezidente) —Hannaha Arenda balva “Par politisko domâðanu” — par lomu svarîgu lçmumupieòemðanâ attiecîbâ uz Eiropas nâkotni (pasniegta Brçmenç, 16. decembrî).102

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASÇvalds Mugurçviès — LZA îstenais loceklis — Baltijas Asamblejas balva par“Vartberges Hermaòa Livonijas hronikas“ tulkojumu no latîòu valodas unkomentâriem.Uldis Bçrziòð — LZA goda loceklis — Dienas 2005. gada balva kultûrâ partulkojumu no senebreju valodas Slavinâjumi. Psalmu grâmata.Baiba Rivþa — LZA îstenâ locekle — Jâòa Bisenieka balva kâ J. Biseniekamantiniecei par pûlçm, inovatîvu pieeju, sirdsdegsmi un ziedoðanos sabiedrîbai.Dþemma Skulme — LZA goda locekle — LR Kultûras ministrijas gada balvakultûrâ “Trîs brâïi” — par mûþa ieguldîjumu nacionâlâs kultûras kopðanâ.LU Literatûras, folkloras un mâkslas institûts par projektu “Virtuâlais Dainuskapis” un radoðâ komanda: Imants Freibergs — LZA goda doktors, HarijsBondars, Ainars Brûvelis, Aldis Pûtelis — LR Kultûras ministrijas gada balvakultûrâ “Trîs brâïi” nominâcijâ “Kultûra un zinâðanu sabiedrîba”Vitauts Tamuþs — LZA îstenais loceklis — LR Ministru kabineta Atzinîbas rakstspar nozîmîgu ieguldîjumu materiâlu mehânikâ.Paulis Lazda — LZA goda doktors — PBLA 2005. gada balva par Okupâcijasmuzeja izveides ierosinâðanu un neatlaidîgo darbu, ðo ideju îstenojot.Viktors Hausmanis — LZA îstenais loceklis — Rîgas Latvieðu biedrîbas AndrejaKrastkalna balva par monogrâfiju “Latvieðu teâtris trimdâ”.Gunârs Duburs — LZA îstenais loceklis — Vispasaules Intelektuâlâ îpaðumaorganizâcijas (WIPO) Zelta medaïa “Labâkajam izgudrotâjam 2006”.103

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASBALVU UN PRÇMIJU JAUNIEM ZINÂTNIEKIEM UNSTUDENTIEM LAUREÂTI<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJASJAUNO ZINÂTNIEKU BALVU UN PRÇMIJU LAUREÂTI(LZA Senâta 2006. gada 10. janvâra lçmums)VârdbalvasZanda Gavare — MSc. (Latvijas Universitâte) — Ludviga un Mâra Jansonu balvafizikâ par darbu “Argona un ûdeòraþa bezelektrodu zemtemperatûras plazmasspektroskopiskâ diagnostika” (vad. Dr.phys. A. Skudra).Laura Èernova — MSc. (Latvijas Organiskâs sintçzes institûts) — MârtiòaStraumaòa – Alfrçda Ieviòa balva íîmijâ par darbu “Atomus ekonomçjoða un videidraudzîga 6-alkiltio-1,4-dihidropiridînu un 3-amino-4,7-dihidrotiçno[2,3-b]piridînusintçze” (vad. Dr.chem. A.Krauze).Austra Gaigala — MSc. (Latvijas Universitâte) — Zentas Mauriòas balvaliteratûrzinâtnç par darbu “Jura Kunnosa daiïrades process” (vad. LZA kor.loc.A. Cimdiòa).Fizikas un tehniskajâs zinâtnçsIvars Javaitis — MSc. (Latvijas Universitâte) — par darbu “Elastîga anizotropamagnçtiska stieòa dinamika” (vad. LZA îst.loc. A. Cçbers).Anatolijs Ðarakovskis — MSc. (LU Cietvielu fizikas institûts) — par darbu “Foto- untermostimulçtie procesi CsCDF 3 kristâlos ar Mn piejaukumiem” (vad. Dr.habil.phys.M. Spriòìis).Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtnçsKristîne Aksjonova — MSc. (Rîgas Tehniskâ universitâte) — par darbu“3-Hlorbenzaldehîda orto funkcionalizçðana” (vad. LZA kor.loc. P. Trapencieris).Jânis Ðîre — MSc. (Latvijas Universitâte) — par darbu “Kûdras humusvielas un topraktiskâs izmantoðanas iespçjas” (vad. LZA îst.loc. M. Kïaviòð).104

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASHumanitârajâs un sociâlajâs zinâtnçsVineta Ivanova — MSc. (Liepâjas Pedagoìijas akadçmija) — par darbu “EdvînaRaupa dzejas varoòa pasaules izjûtas raksturojums krâjumos Dzîvo damies un uzvâriman kaut ko pârejoðu” (vad. Dr.paed. A. Kuduma).Ilze Ðtrausa — MSc. (Latvijas Universitâte) — par darbu “Ukru pagasta onomastiskâsistçma (personvârdi un vietvârdi)” (vad. Dr.philol. L. Balode).Atzîmçjot konkursam iesniegto darbu labo zinâtnisko lîmeni, LZA Senâtsnolçma izteikt atzinîbu sekojoðajiem jaunajiem zinâtniekiem:Ingai Kopei — MSc. (Liepâjas Pedagoìijas akadçmija) — par darbu “Pasaulesapokaliptiskâs izjûtas Kaspara Dimitera tekstos” (vad. Dr.philol. E. Lâms).Robertam Innusam — (Latvijas Nacionâlâ Aizsardzîbas akadçmija) — par darbu“Svaru bumbu celðanas, grûðanas treniòmetodika 2. sporta klases sportistiem” (vad.Dr.paed. L. Èupriks).Gunai Rudzîtei — MSc. (Liepâjas Pedagoìijas akadçmija) — par darbu “Pedagoganozîme jaunâkâ pamatskolas vecumposma skolçnu sagatavoðanâ dzîveimultikulturâlâ sabiedrîbâ”.Evelînai Ðpakovièai — Dr.oec. (Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte) — par darbu“Patçrçtâju intereses un to aizsardzîba reìionâlajâ aspektâ” (vad. Dr.habil.agr.K. Ðpoìis).<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN PUBLISKÂSA/S “GRINDEKS” JAUNO ZINÂTNIEKU BALVU LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2005. gada 16. novembra lçmums)Jeïena Butikova — MSc., LU doktorante — par darbu “Ar toluidînzilo krâsotoleikocîtu optiskâs îpaðîbas 1. un 2. tipa cukura diabçta gadîjumâ” (vad. Dr.biol.T. Freivalds).Mârtiòð Kalçjs — Rîgas Stradiòa universitâtes 6. kursa students (LU Biomedicînaspçtîjumu un studiju centrs) — par publikâciju kopu “Mejozei specifisku gçnuekspresijas indukcija limfomu ðûnâs saistîbâ ar mitotisko katastr<strong>of</strong>u pçc genotoksiskasiedarbîbas” (vad. LZA îst.loc. J. Çrenpreisa).105

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASArnis Mincenhovs — MSc. (Liepâjas pedagoìijas akadçmija) — par darbu“Realitâtes un Sapòa attiecîbu dinamika Aspazijas un Raiòa lugâs” (vad. Dr.philol.E. Lâms).Kârlis Pajuste — MSc., LU doktorants (Latvijas Organiskâs sintçzes institûts) – pardarbu “Potenciâlu gçnu transfekcijas aìentu — lâdçtu 1,4-dihidropirîdîna atvasinâjumusintçze un îpaðîbas” (vad. Dr.chem. A. Plotniece, Dr.habil.chem. A. Zicmanis).<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, A/S “<strong>LATVIJAS</strong> GÂZE”UN <strong>LATVIJAS</strong> IZGLÎTÎBAS FONDA MÇRÍPROGRAMMAS“IZGLÎTÎBAI, ZINÂTNEI UN KULTÛRAI”BALVU JAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEM LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2005. gada 29. novembra lçmums)Gatis Baþbauers — Dr.sc.ing. (Rîgas Tehniskâ universitâte) — par darbu kopu“Slodþu un ìenerçjoðo jaudu izvietojuma izpçte Latvijas reìionos”.Kârlis Truðinskis — pçtnieks (Latvijas Universitâte) — par darbu kopu “Holesterînsun citi vielmaiòas râdîtâji kâ koronârâs sirds slimîbas sekundârie riska faktori” (vad.LZA îst.loc. V. Rudzîte, A. Çrglis).<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, VAS “<strong>LATVIJAS</strong> GAISASATIKSME” UN <strong>LATVIJAS</strong> IZGLÎTÎBAS FONDAKÂRÏA IRBÎÐA STIPENDIÂTI(Ekspertu komisijas 2005. gada 14. jûnija lçmums)Pjotrs Trifonovs-Bogdanovs — Dr.habil.sc.ing. (Rîgas Tehniskâs universitâtesAviâcijas institûts) — par darbu “Gaisa kuìu pilotâþas un navigâcijas sistçmas”.Boriss Ciïkers — Dr.sc.ing. (Transporta un sakaru institûts) — par darbu “Mâcîbu unmetodisko publikâciju kompleksu datoru un datorsistçmu arhitektûras un organizâcijasnozarç”.106

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASNataïja Petuhova — MSc., Transporta un sakaru institûta doktorante — par darbu“Transporta informatîvo sistçmu droðîbas paaugstinâðana” (vad. Dr.habil.sc.ing.J. Kopitovs).Oïegs Zarjanskis — MSc. (Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts) — pardarbu “Gaisakuìa sânkustîbas stabilizâcijas algoritma sintçze” (vad. Dr.habil.sc.ing.P. Trifonovs-Bogdanovs).Remiìijs Buðinskis — MSc. (Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts) — pardarbu “Aviâcijas negadîjumu, kas saistîti ar gaisa satiksmes vadîbas procesu,izmeklçðana” (vad. Dr.habil.sc.ing. V. Ðestakovs).Andrejs Samodelkins — MSc. (Transporta un sakaru institûts) — par darbu “Gaisamçríu identifikâcijas algoritma pçtîjums, pamatojoties uz to daudzpozîciju izkliedesdiagrammâm” (vad. Dr.sc.ing. M. Zilbermans).Aleksandrs Zinovjevs — MSc. (Transporta un sakaru institûts) — par darbu“Reakcijas laika operatîvâ vadîðana skaitïoðanas sistçmâs ar rindâm” (vad.Dr.sc.ing. V. Nikoïskis).Pâvels Truskovskis — MSc. (Transporta un sakaru institûts) — par darbu “Negaisavietu vienpozîciju pasîvu radiolokâcijas metoþu un lîdzekïu analîze” (vad.Dr.habil.sc.ing. J. Krasnitskis).Ance Laganovska — Ventspils Augstskolas bakalaure — par darbu “Tâlizpçtes unattçlu apstrâdes metoþu praktiskâs pielietoðanas iespçjas” (vad. LZA kor.loc.J. Þagars).Jânis Bitenieks — Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûta bakalaurs — pardarbu “Privâtâs reaktîvâs pasaþieru lidmaðînas projekts” (vad. Dr.habil.sc.ing.M. Kleinh<strong>of</strong>s).Mârtiòð Sudârs — Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûta bakalaurs — pardarbu “Vieglâs reaktîvâs treniòlidmaðînas skices projekts” (vad.Dr.habil.sc.ing.M. Kleinh<strong>of</strong>s).Mihails Beïihins — Transporta un sakaru institûta bakalaurs — par darbu “Signâla arierobeþotu spektra platumu prognozçðana” (vad. V. Jeremejevs).Kirils Gaðèenko — Transporta un sakaru institûta bakalaurs — par darbu “Dekametradiapazona uztverðanas antenas sistçma” (vad. Dr.habil.sc.ing. V. Ðelkovnikovs).107

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN VAS “LATVENERGO”BALVU JAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEM LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2005. gada 6. decembra lçmums)Irina Oïeiòikova — Dr.sc.ing. (LZA Fizikâlâs enerìçtikas institûts) — par darbukopu “Latvijas elektroapgâdes sistçmu zinâtniskie pçtîjumi brîvâ elektroenerìijastirgû”.Armands Kasparâns — M.Sc., Rîgas Tehniskâs universitâtes doktorants — pardarbu “Latvijas energosistçmas slodzes mezglu reaktîvâs jaudas bilances analîze unoptimizâcijas metodikas izstrâde” (vad. Dr.sc.ing. J. Rozenkrons).Kristîne Zihmane-Rîtiòa — M.Sc., Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtesdoktorante — par darbu “Bioloìiskâs dîzeïdegvielas motoriem un apkurei” (vad.Dr.sc.ing. A. Galiòð).<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, SIA “LATTELEKOM”UN <strong>LATVIJAS</strong> IZGLÎTÎBAS FONDA BALVUJAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEM LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2005. gada 13. decembra lçmums)Anita Bistere — M.Sc., Latvijas Mâkslas akadçmijas doktorante — par darbu“Pareizticîgo koka baznîcu arhitektûra Latgalç: 18.gs.-1940.g.” (vad. R. Pçtersons).Tatjana Solovjova — M.Sc., Rîgas Tehniskâs universitâtes doktorante — par darbu“Mikroviïòu izplatîðanâs problçmas telpâs” (vad. Dr.habil.sc.ing. J. Ziemelis).<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN SIA “RD ELECTRONICS”BALVU STUDENTIEM FIZIKÂ UN TÂS INÞENIERPIELIETOJUMOSLAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2006. gada 6. marta lçmums)Mâris Ozols — LU Fizikas un matemâtikas fakultâtes datorzinâtòu bakalaura studijuprogrammas 4. kursa students — par darbu kopu “Aktîvas daïiòas kustîbas aprakstsrotçjoðâ magnçtiskâ laukâ” (vad. LZA îst.loc. A. Cçbers).108

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS FONDAKONSTANTÎNA POÈA STIPENDIJU FIZIKÂ STIPENDIÂTI2005./2006. g.(Stipendiju komisijas sçdes 2005. gada 28. oktobra lçmums)Velga Akmene — Daugavpils universitâtes maìistrante — tçmas “Doplera efektamanalogas parâdîbas lâzerstaram iedarbojoties uz magnçtisko ðíidrumu” izstrâdei(vad. Dr.habil.phys. G. Liberts).Kaspars Çrglis — MSc., Latvijas Universitâtes doktorants — tçmas “Magnçtisk<strong>of</strong>ilamentu kustîbas eksperimentâli pçtîjumi ar lâzerpincetes metodi” izstrâdei (vad.LZA îst.loc. A. Cçbers).<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS FONDAJÂÒA LABSVÎRA STIPENDIJU <strong>LATVIJAS</strong> VÇSTURÇ STIPENDIÂTI2005./2006. g.(Stipendiju komisijas sçdes 2005. gada 20. oktobra lçmums)Ritvars Jansons — MSc., Latvijas Universitâtes doktorants — tçmas “Latvijas PSRdroðîbas iestâþu darbîba un loma okupâcijas reþîma nostiprinâðanâ 1944.–1956.”izstrâdei (vad. LZA kor.loc. A. Stranga).Edvîns Edvarts — MSc., Latvijas Universitâtes doktorants — tçmas “Latvieðu zemespaðpârvalde. 1941. gada jûnijs – 1944. gada septembris” (vad. LZA îst.loc.I. Feldmanis).

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJASZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂDARBÎBA 2005. GADÂNOZÎMÎGI NOTIKUMI <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNÇUN <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJÂ2005. GADÂLZA darbîba ir cieði saistîta ar visâm norisçm Latvijas zinâtnç un Latvijâkopumâ.Latvijas Zinâtòu akadçmija, apkopojot iesniegtos universitâðu, zinâtniskoinstitûtu un centru priekðlikumus, nosaukusi nozîmîgâkos Latvijas zinâtnessasniegumus 2005. gadâ: Izstrâdâti jauni kvantu skaitïoðanas algoritmi. Tie ïauj daudz âtrâk risinâtproblçmas, kuras ir pârâk sareþìîtas tradicionâlajiem datoriem un prasatiem lielâku atmiòu (LZA kor.loc. Andris Ambainis, akad. Rûsiòð MârtiòðFreivalds. LU Matemâtikas un informâtikas institûts sadarbîbâ ar Vaterloouniversitâti, Kanâda) Medicînas praksç ieviesti divi agrâk izstrâdâti oriìinâli imûnpreparâti —Rigvir un Larifâns, kas izmantojami vçþa imûnterapijâ un sekundâraimûndeficîta ârstçðanâ (LZA goda locekle Dr.habil.med. Aina Mucenieceun Dr.med. Guna Feldmane. LU Augusta Kirhenðteina Mikrobioloìijas unvirusoloìijas institûts) Izveidota Letonikas zinâtniskâ programma, desmit gadu pçtîjumu rezultâtiapkopoti Letonikas I kongresâ 2005. gada oktobrî Daugavpilî un Rîgâ.Letonika ir starpdisciplinâra humanitâro zinâtòu kopa, sabiedrîbas garîgâskultûras veidotâja, kas pçta Latvijas vçsturi, valodu un kultûru novissenâkajiem laikiem lîdz mûsdienâm. Izstrâdâts bezkontaktu asinhronais ìenerators ar divkârðu baroðanubezreduktora vçja enerìçtiskâm iekârtâm, kas ïauj bûtiski palielinât vçjaenerìijas izmantoðanu (Dr.habil.sc.ing. Nikolajs Levins, Dr.habil.sc.ing.Vladislavs Pugaèevs, LZA kor.loc. Leonîds Ribickis. LZA Fizikâlâsenerìçtikas institûts, Rîgas Tehniskâ universitâte)110

NOZÎMÎGI NOTIKUMI <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNÇ UN LZA 2005. GADÂ Izstrâdâtas jaunas tehnoloìijas ekoloìisku, veselîgu produktu raþoðanai nokrûmcidonijâm un lielogu dzçrvençm (Dr.biol. Edîte Kaufmane, M.Sc.Dalija Segliòa. Dobeles Dârzkopîbas izmçìinâjumu stacija) Izstrâdâta imersijas hologrâfiskâ ieraksta metode, kas dod iespçju ierakstîthologrâfiskos reþìus ar ïoti mazu (50 nm) periodu (Dr.phys. Jânis Teteris.LU Cietvielu fizikas institûts) Atklâta interleikîna–1 gçna polimorfisma saistîba ar koronârâs sirdsslimîbas iekaisuma maríieriem. Tas bûtiski papildina izpratni par ðîsslimîbas izraisîðanos un palîdz izvçlçties piemçrotu terapiju slimniekuârstçðanâ (Dr.biol. Normunds Lîcis, Gustavs Latkovskis. LU Biomedicînaspçtîjumu un studiju centrs, P. Stradiòa Klîniskâ universitâtes slimnîca) Zinâtniskajâ avotu apritç ieviesta viduslaiku hronika — rakstîtâs vçsturesavots par 14. gs. notikumiem Baltijâ — “Vartberges Hermaòa Livonijashronika”. No latîòu valodas tulkojis, priekðvârdu un komentârus sarakstîjisakad. Çvalds Mugurçviès. Atzîmçta ar 2005. gada Baltijas Asamblejasbalvu Pirmoreiz izpçtîta un apkopota latvieðu un vâcu literatûras, ieskaitotvâcbaltieðu literatûru, vçsture un ietekme Latvijâ: “Vâcu literatûra unLatvija. (1890–1945)”. Izdevuma sastâdîtâjs un zinâtniskais redaktors akad.Benedikts Kalnaès, autoru kolektîvs: Benedikts Kalnaès, Dr.philol. IngunaDaukste–Silasproìe, Dr.philol. Mâra Grudule, Dr.philol. Zanda Gûtmane,Jana Vçrdiòa (LU Literatûras, folkloras un mâkslas institûts) Zinâtniski apkopota dekoratîvo krâðòumkrûmu rododendru introdukcija unkultûras vçsture Latvijâ, kâ arî Latvijâ selekcionçto brîvdabas rododendruðíiròu apraksti (akad. Rihards Kondratoviès)Apzinâti arî vairâki citi ievçrojami zinâtniskie sasniegumi Latvijâ: 2005. gada sâkumâ Latvijas Universitâtç nodibinâta jauna Molekulâro kûïulaboratorija un iedibinâts Latvijâ jauns pçtîjumu virziens — bimolekulâroreakciju aktîva kontrole, izmantojot lâzeru manipulâcijas metodes. Jaunajâlaboratorijâ jau sasniegti vairâki nozîmîgi rezultâti, t.sk. tiek pçtîta spçcîgulâzeru starojuma lauku mijiedarbîba ar ierosinâtiem molekulârajiemstâvokïiem. Ðâda mijiedarbîba modificç molekulâros stâvokïus, novedot pieizmaiòâm absorbcijas spektrâ (Dr.phys. Aigars Ekers. LU Atomfizikas unspektroskopijas institûts)111

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA Nodemonstrçta un pielietota jauna metode efektîvai un precîzai elektroniskâpotenciâla noteikðanai ierosinâtâm divatomu molekulâm (akad.Mârcis Auziòð, kor.loc. Ruvins Ferbers. Latvijas Universitâte) Veikti eksperimenti termooptiskâs un nelineâri optiskâs vidçs, kuras saturnanoizmçra struktûrelementus, parâda perspektîvas mikrooptisku ierîèuizgatavoðanâ. Ðâdas ierîces var bût sensori elektrisko, magnçtisko, siltumaun optisko parametru mçrîðanai, tâpat tâs var kalpot kâ modulatori optiskosakaru tehnikâ un analîtisko instrumentu bûvç (pr<strong>of</strong>esors Guntis Liberts.Daugavpils Universitâte sadarbîbâ ar LU Cietvielu fizikas institûtu) Tâlâk attîstîtas uz modeïu transformâcijâm balstîtâs jaunâs programmusistçmu bûves tehnoloìijas. Izstrâdâta un realizçta viena no pasaulç pirmajâmreâli lietojamâm modeïu transformâciju valodâm (LU Matemâtikas uninformâtikas institûts) Radîti plaði pielietojami lokanu magnçtisku stîgu modeïi, kuri paver principiâlijaunas iespçjas augstajâs nano- un biotehnoloìijâs (akad. AndrejsCçbers. LU Fizikas institûts) Izmantojot liela mçroga atomisko modelçðanu, pierâdîta litija akumulçðanâsuz robeþvirsmâm metâla/Li 2 O nanokompozîtâ. Rezultâts sekmçsvieglu, strâvas ietilpîgu litija bateriju izstrâdi (Dr.habil.phys. J. Kotomins.LU Cietvielu fizikas institûts sadarbîbâ ar Maksa Planka institûtu Ðtutgartç,Vâcija) Pirmo reizi Eiropâ veikta çku enerìçtiskâ sertificçðana veselai pilsçtai(Ogre), panâkot 10% enerìijas ekonomiju (kor.loc. Andris Krçsliòð. RTUSiltuma, gâzes un ûdens tehnoloìijas institûts) Izpçtîta daþâdos apstâkïos iegûtu ZrO 2 nanokristâlu luminiscence unnoteikta korelâcija starp nanokristâla izmçru un luminiscences intensitâti,kas veicinâs nanostrukturçtu keramiku sintçzi cietvielu lâzeru izgatavoðanai(LU Cietvielu fizikas institûts sadarbîbâ ar Polijas ZA “Institute <strong>of</strong> HighPressure Physics”, Rumânijas “National Institute for Non-ferrous and RareMetals” un Francijas “Centre National de la Recherche ScientifiqueSOLFACE”, grupas lîdere Dr.habil.phys. L. Grigorjeva) Atklâts jauns paðvielas defekts kristâliskâ GeO 2 ar kvarca un rutilastruktûru (Dr.habil.phys. A. Truhins. LU Cietvielu fizikas institûts)112

NOZÎMÎGI NOTIKUMI <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNÇ UN LZA 2005. GADÂ Atklâta un patentçta jauna pieeja HIV ârstçðanai paredzçto preparâtuizstrâdei. Salîdzinâjumâ ar paðreiz pazîstamajâm zâlçm, jaunâ tipa medikamentiemsagaidâma ievçrojami augstâka lietoðanas droðîbas pakâpe (akad.Vija Kluða, akad. Ivars Kalviòð. LU Medicînas fakultâte, Latvijas Organiskâssintçzes institûts) Izstrâdâta metode antivielu spektra analîzei, kas paver iespçjas agrînidiagnosticçt vçzi un prognozçt pretvçþa imunoterapijas efektivitâti, nosakotspecifiskas antivielas pacientu asins paraugos. Uz augu vîrusu pamataizveidota jauna vakcînu, diagnostikumu un gçnu terapijas preparâtu radîðanasmodeïsistçma (Dr.biol. Aija Linç. LU Biomedicînas pçtîjumu unstudiju centrs) Pirmo reizi Latvijas medicînâ sâkti pçtîjumi pacientu ârstçðanas daþâdumetoþu farmakoekonomiskâs lietderîbas novçrtçðanai. Veikts un publicçtspçtîjums: “Daþâdu nieru aizstâjterapijas metoþu klîniski ekonomiskâanalîze” (akad. Rafails Rozentâls. P. Stradiòa Klîniskâs universitâtesslimnîcas Latvijas Transplantâcijas centrs) Uzsâkti audu inþenierijas pçtîjumi un eksperimentos novçrtçta mazadiametra kompozîtmateriâla protçze kâ perspektîvs karkass, lai izveidotujauna tipa asinsvadus ar audu inþenierijas palîdzîbu (Dr.med. ArnoldsKadiðs. Rîgas Stradiòa universitâte) Pçtîta Austrumprûsijas reìiona tradicionâlâ un mûsdienu kultûra, baltu unplaðâk — austrumprûsieðu identitâtes jautâjumi (akad. Janîna Kursîte.Latvijas Universitâte) Pçtîts klimata mainîbas raksturs Latvijâ un pierâdîts, ka liela mçrogaatmosfçras cirkulâcijas procesi virs Atlantijas okeâna (Ziemeïatlantijasoscilâcija) ir uzskatâmi par galveno Latvijas klimatu veidojoðo faktorurudens-ziemas sezonâs, un ðajâ laika posmâ vçrojamas pasiltinâðanâsizpausmes. (akad. Mâris Kïaviòð, Dr.geogr. Agrita Briede. LU Ìeogrâfijasun zemes zinâtòu fakultâte) Veikti pçtîjumi par dabiskas izcelsmes organisko vielu katalîtisko aktivitâtidaþâdas izcelsmes vielu transformâcijas procesos. Optimizçtâs humusvieluizdalîðanas metodes var kalpot par pamatu humusvielu rûpnieciskas sadalîðanastehnoloìiju izveidei. Pierâdîta humusvielu kâ vidç noritoðo procesukatalizatora lielâ nozîme, noskaidrots humusvielu struktûras-ìençzeskopsakarîbu raksturs un ogïhidrâtu transformâcijas loma (akad. MârisKïaviòð. LU Ìeogrâfijas un zemes zinâtòu fakultâte)113

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA Izstrâdâta jauna tehnoloìija inulîna koncentrâta ieguvei funkcionâlouzturlîdzekïu no topinambûra un iegûta eksperimentâla koncentrâta partijajauna tipa raþoðanai (akad. Mârtiòð Beíers. LU Mikrobioloìijas unbiotehnoloìijas institûts) Izstrâdâta jauna tehnoloìija inulîna koncentrâta ieguvei no topinambûra uniegûta eksperimentâla koncentrâta partija jauna tipa funkcionâlo uzturlîdzekïuraþoðanai (akad. Mârtiòð Beíers. LU Mikrobioloìijas un biotehnoloìijasinstitûts) Izstrâdâta elastîgu procesu un kontroles vadîbas koncepcija, to demonstrçjotkonkrçtos bioreaktoru pielietojumos, kâ arî izstrâdâti fermentâcijuprincipi automatizçtâs kontroles un vadîbas apstâkïos. Radîti jaunibioreaktoru konstrukciju risinâjumi un raþoðanas automatizâcijas projektivairâkos pârtikas raþoðanas uzòçmumos. Paplaðinâta pieredze zinâtniskasiestâdes, inovatîvas firmas un konkrçtu raþotâju sadarbîbâ, kas varçtu bûtpiemçrs ceïâ uz valsts konkurçtspçjas palielinâðanu, attîstot zinâtòu ietilpîgusproduktus un pakalpojumus (akad. Uldis Viesturs, Dr.sc.ing. JurisVanags. LV Koksnes íîmijas institûts, A/s “Biotehniskais centrs”). Izstrâdâts jauns daudzfunkcionâls nanostrukturçts materiâls mikrobioloìijai,medicînai un vides aizsardzîbai. Materiâlam ir lielâkâ cilvçka ðûnuizdzîvoðana uz materiâla virsmas bioimplantu gadîjumâ un vislabâkâadhçzçto raugu ðûnu sorbcijas kapacitâte, absorbçjot smago metâlu jonus(kor.loc. Jurijs Dehtjars, kor.loc. Aleksandrs Rapoports, Dr.habil.sc.ing.Gundars Meþinskis, Dr.phys. Rûta Bendere. Rîgas Tehniskâ universitâte,LU Mikrobioloìijas un biotehnoloìijas institûts, Latvijas Atkritumuadministrçðanas asociâcija) Izstrâdâta tehnoloìija ekoloìiski nekaitîgu putupoliuretânu ieguvei(Dr.habil.chem. Uldis Stirna. LV Koksnes íîmijas institûts) Veikts monitorings, lai noskaidrotu koksngrauþu nodarîtos bojâjumusLatvijas kultûras un vçstures pieminekïiem. Pirmo reizi Latvijâ un Baltijasvalstîs kultûrvçsturiskâ mantojuma saglabâðanai veikti fumigâcijaspasâkumi apdraudçtiem muzeju fondu priekðmetiem. Apturçta unikâlu18.gs. kokgriezumu neatgriezeniska degradâcija (akad. Bruno Andersons.LV Koksnes íîmijas institûts sadarbîbâ ar Rundâles pils muzeju unpr<strong>of</strong>esionâlu firmu)114

NOZÎMÎGI NOTIKUMI <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNÇ UN LZA 2005. GADÂ Iegûti geli ar ðíidri kristâliskâm reoloìiskâm îpaðîbâm (Dr.sc.ing.Marianna Laka. LV Koksnes íîmijas institûts) Sintezçts “augsnes organisko vielu — mâlu minerâlu” biomimçtiskais produkts,kas nodroðina apstâkïus efektîvâkai organisko piesâròotâju biodegradâcijai(Dr.habil.chem. Gaïina Teliðeva. LV Koksnes íîmijas institûts) Atrasts veids, kâ palielinât veselîgo taukskâbju lîmeni putnkopîbasprodukcijâ — gaïâ un olâs (Dr.biol. Îrija Ira Vîtiòa, Dr.agr. Vera Krastiòa.Biotehnoloìijas un veterinârmedicînas zinâtniskais institûts “Sigra”) Pirmoreiz izpçtîta Latvijâ dzîvojoðo 16 sikspâròu sugu visu teritorijuaptveroða izplatîba, kâ arî noskaidrots pasaulç vistâlâk migrçjoðâs sugasNatûzâ sikspâròa Ziemeïeiropas populâcijas sezonâlo pârlidojumu attâlums,migrâcijas âtrums un ziemoðanas reìioni (Dr.biol. Gunârs Pçtersons.Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte sadarbîbâ ar Eiropas valstu zinâtniekiem)Nâkuði klajâ vairâki nozîmîgi zinâtniski izdevumi: M. Auziòð, R. Ferbers. Optical polarization <strong>of</strong> molecules. Cambridge: CambridgeUniversity Press, 2005. 306 lpp. (2. izdevums) Databases and Information Systems / Ed. J. Bârzdiòð, A. Caplinska. Amsterdam:IOS Press, 2005 Vartberges Hermaòa Livonijas hronika / No latîòu valodas tulkojis,priekðvârdu un komentârus sarakstîjis Çvalds Mugurçviès. – R.: Latvijasvçstures institûta apgâds, 2005. 334 lpp.Latvijâ notikuðas vairâkas augsta prestiþa zinâtniskas konferences, to skaitâ: 6. Starptautiskâ zinâtniskâ konference par magnetohidrodinamiku (Jûrmala,27.06.–1.07.2005) 6. Baltijas studiju konference Eiropâ (Valmiera, 17.–19.06.2005) Paula Valdena 4. simpozijs organiskajâ íîmijâ (Rîga, 15.–16.09.2005) Letonikas I kongress (Daugavpils, 21.10.2005; Rîga, 24.–25.10.2005)115

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBACiti svarîgi notikumi zinâtnç un augstskolâs 2005. gads bija intensîva organizatoriskâ darba gads. Saeimas Izglîtîbas,kultûras un zinâtnes komisija kopîgi ar zinâtniekiem (akadçmiíiemJ. Ekmani, E. Grçnu, J. Jansonu, I. Lâci, I. Muiþnieku u.c.) strâdâja pieZinâtniskâs darbîbas likumprojekta, valsts zinâtnes budþeta projekta2006. gadam u.c Latvijas zinâtnei svarîgiem jautâjumiem. 14. aprîlî Saeima vienbalsîgi pieòçma jauno Zinâtniskâs darbîbas likumu.19. maijâ tas stâjâs spçkâ. Atbilstoði jaunajam Zinâtniskâs darbîbas likumam 2006. gada valstszinâtnes budþets palielinâts par 13 milj. Ls — tas ir Likumâ noteiktaisikgadçjais pieaugums — 0,15% no iekðzemes kopprodukta. Likums paredzzinâtnes bâzes finansçjumu; zinâtniskâs iestâdes un augstskolas to jau irsâkuðas saòemt. Jau 2005. gadâ, atbilstoði Saeimas 2004. gada lçmumam,Latvijas zinâtne papildus saòçma 5 milj. Ls zinâtnes konkurçtspçjaspalielinâðanai. 27. maijâ Latvijas Zinâtòu akadçmijâ notika LZA, Latvijas Zinâtnes padomesun Latvijas Zinâtnieku savienîbas organizçta zinâtniska konference“Latvijas zinâtne attîstîbâ”. Konference apsprieda Zinâtnes, tehnoloìiskâsattîstîbas un inovâciju stratçìijas Latvijâ projektu, par kuru referçjaakadçmiíis E. Grçns. Diskusijâ piedalîjâs vairâki gados jauni zinâtnieki unreìionu zinâtnes pârstâvji (T. Tîsenkopfs, M. Dambrova, A. Andruðaitis,A. Barðevskis, A. Zemîtis, P. Trapencieris u.c.). LZA prezidents J. Ekmanis30. maija LZA prezidija sçdç atzîmçja, ka konference bija labi apmeklçta(ap 300 dalîbnieku). Konferences mçríis — runât par nâkotni — lielâ mçrârealizçjâs. 2005. gads bija pasludinâts par Fizikas gadu — par Alberta Einðteina gadu,atzîmçjot 100. gadadienu kopð viòa pirmâ atklâjuma un 50. gadadienu kopðviòa nâves. 2005. gadâ Latvijâ notika vairâki Fizikas gadam veltîtipasâkumi un konference. LZA Senâts savu darba gadu 11. janvârî uzsâka,noklausoties trîs akadçmiíu fiziíu ziòojumus — Mârèa Auziòa, ElmâraBlûma un Linarda Skujas — par viòu pçtîjumu rezultâtiem 2004. gadâ. 2005. gadâ krasi pieauga valdîbas un tâs locekïu uzmanîba pret zinâtni10. februârî LZA apmeklçja LR Ministru prezidents Aigars Kalvîtis. Viòambija 1,5 stundu gara saruna ar LZA prezidentu Juri Ekmani un citiemzinâtniekiem.116

NOZÎMÎGI NOTIKUMI <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNÇ UN LZA 2005. GADÂ10. februârî izglîtîbas un zinâtnes ministre I. Druviete apmeklçja LatvijasOrganiskâs sintçzes institûtu, lai iepazîtos ar tâ darbu un kopâ ar zinâtniekiemiztirzâtu zinâtnes likuma virzîbu un zinâtnes stratçìijas pamatmetus.Referâtu nolasîja institûta direktors akad. I. Kalviòð. 9. martâ Organiskâssintçzes institûtâ notika Saeimas Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijasizbraukuma sçde.20. aprîlî LR ekonomikas ministrs K. Kariòð apmeklçja Latvijas Tehnoloìiskocentru un Latvijas Organiskâs sintçzes institûtu, lai iepazîtos aruzòçmumiem, kuri izstrâdâ jaunus inovatîvus produktus un tehnoloìijas.28. aprîlî veselîbas ministrs Gundars Bçrziòð tikâs ar zinâtniekiem, laipârrunâtu medicînas zinâtnes un medicînas nâkotni, medicînas prestiþa uncitus zinâtnei svarîgus jautâjumus. Tikðanâs notika LR Veselîbas ministrijâ. 25. maijâ Rîgas domes priekðsçdçtâjs A. Aksenoks Râtsnamâ pieòçmaLZA prezidentu Juri Ekmani un akadçmiíus Tâlavu Jundzi, Juri Jansonu,Jâni Stradiòu, Ievu Osi, Elmâru Grçnu, Jâni Krastiòu, Ojâru Spârîti, LZAgoda locekli Pçteri Guïânu un LZA korespondçtâjlocekli Raitu Karnîtisarunai par zinâtnieku iesaistîðanu Rîgas pilsçtas attîstîbas un vçsturesproblçmu risinâðanâ. 2. februârî notika LU 63. konferences plenârsçde LU Lielajâ aulâ. Izglîtîbasun zinâtnes ministre Ina Druviete nolasîja referâtu “Valodu apguvessistçma Latvijâ — pro et contra”. LU pr<strong>of</strong>esore Inese Vaidere referçja parEiropas Parlamentu. 2. februârî Rîgas Stradiòa universitâtç notika sçde, kura bija veltîta augstâkâsmedicînas izglîtîbas 85 gadiem Latvijâ. 16.–18. jûnijâ Kongresu namâ notika Latvijas ârstu kongress ar ârzemjumediíu plaðu lîdzdalîbu. 29. aprîlî Ventspils rajona Zlçkâs iestâdîta Piemiòas birzs Otrâ pasauleskara upuriem. Pasâkums notika pçc LZA izveidotâs zinâtnieku grupas (vad.akadçmiíis O. Lielausis) iniciatîvas, tajâ piedalîjâs akadçmiíis J. Stradiòð,Nacionâlo bruòoto spçku komandieris viceadmirâlis Gaidis AndrejsZeibots, NBS komandieri, reìionâlo paðvaldîbu pârstâvji, kâ arîzemessargi, Zlçku pagasta iedzîvotâji, skolçni un Ventspils Augstskolasstudenti. 10. martâ LR Reìionâlâs attîstîbas un paðvaldîbu lietu ministrija izdevarîkojumu “Par Latvijas attîstîbas vîzijas izstrâdes darba grupas izveidi”.117

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBADarba grupas vadîtâjs — E. Karnîtis, locekïi — J. Ekmanis, O. Kalniòð,U. Osis, Þ. Ozoliòa, B. Rivþa, Dz. Zaíis, novçrotâjs — M. Sprindþuks. 5. aprîlî Latvijas Zinâtòu akadçmijâ LZA prezidents J.Ekmanis un Patentuvaldes direktora vietnieks Guntis Ramâns atklâja izstâdi “Latvijas zinâtnepielietojumos”. 27. jûnijâ notika LZA Senâta paplaðinâta sçde, kurâ akadçmiíis GeorgsAndrejevs iepazîstinâja ar savu darbu Eiropas Parlamentâ. Jûnijâ LZA ârzemju loceklis Nikodems Bojârs sakarâ ar savu 80 gadudzimðanas dienu atsûtîja LZA dâvinâjumu — savu grâmatu un materiâlukopu, kas nodota LZA arhîvam un Latvijas Akadçmiskajai bibliotçkai. 9. novembrî LZA 2005. gada maijâ ievçlçtie 49 valsts emeritçtie zinâtniekisaòçma valsts emeritçto zinâtnieku diplomus un nozîmîtes. Diplomuspasniedza izglîtîbas un zinâtnes ministre Ina Druviete un LZA prezidentsJuris Ekmanis. 5. decembrî Briselç, Eiropas Parlamenta telpâs notika LR IZM rîkotaisseminârs ”Latvijas zinâtne un Eiropas telpa”. Piedalîjâs izglîtîbas unzinâtnes ministre I. Druviete, ES enerìçtikas komisârs A. Piebalgs, LUCietvielu fizikas institûta, Organiskâs sintçzes institûta, LU Biomedicînaspçtîjumu un studiju centra zinâtnieki. 2005. gadâ sâcis iznâkt þurnâls “Ilustrçtâ Zinâtne”.Galvenâs starptautiskâs aktivitâtes 28. janvârî LZA prezidents Juris Ekmanis, viceprezidents Andrejs Siliòð unSenâta zinâtniskâ sekretâre Alma Edþiòa piedalîjâs Igaunijas ZA prezidentaRiharda Villema inaugurâcijas ceremonijâ Tallinâ. 2005. gada 9.–12.maijâ pçc Francijas ZA ierosinâjuma Parîzç notika jaunoEiropas Savienîbas dalîbvalstu zinâtòu akadçmiju vadîtâju sanâksme, kurâpiedalîjâs prezidents J. Ekmanis un viceprezidents A. Siliòð. Parîzes sanâksmesdalîbnieki sastâdîja kopîgu dokumentu, kurâ atspoguïoti diskusijugaitâ izdarîtie secinâjumi. Sekmîgi turpinâjâs Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju savstarpçjâ sadarbîba,kâ arî sadarbîba ar Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmijâm. 2005. gada jûnijâHelsinkos notika 10. Baltijas Intelektuâlâs sadarbîbas konference Baltija:pagâtne, tagadne un nâkotne, kurâ LZA pârstâvçja prezidents J. Ekmanis,118

NOZÎMÎGI NOTIKUMI <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNÇ UN LZA 2005. GADÂSenâta priekðsçdçtâjs J. Stradiòð, viceprezidents A. Siliòð un prezidentapadomnieks J. Kristapsons. Konferenci rîkoja Somijas Zinâtòu akadçmija,kura nodeva stafeti LZA. par Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas (Academia Scientiarum etArtium Europaea) îsteno locekli ievçlçja LZA prezidentu J. Ekmani. par Zviedrijas Karaliskâs lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmijasârzemju locekli tika ievçlçta LZA îst.loc. B. Rivþa. LZA îst. loc. A. Cçbers ievçlçts par Academia Europaea îsteno locekli. par Eiropas zinâtòu akadçmiju federâcijas (ALLEA) prezidentu ievçlçtsLZA ârz.loc. un Igaunijas ZA viceprezidents J. Engelbrehts. LZA apmeklçja Melnkalnes Zinâtòu akadçmijas prezidents MomirsDjuroviès un zinâtniskais sekretârs Raòislavs Bulatoviès. Tika parakstîtslîgums par sadarbîbu starp abâm akadçmijâm. Turpinâjâs ârvalstu vçstnieku un citu augstu personu pieòemðana. LZAapmeklçja ES enerìçtikas komisârs A. Piebalgs (18. martâ), VispasaulesIntelektuâlâ îpaðuma organizâcijas (WIPO) ìenerâldirektors K. Idriss(6. aprîlî), Ðveices Ârlietu ministrijas Attîstîbas un sadarbîbas aìentûraspârstâvji F. Montçls (P. Monteil) un H. Eizels (H. Eisel) (13. maijâ),18. jûlijâ Vâcu Aerokosmosa centra pârstâvji Dr. Kaju Uvi Ðrogls(K.-U. Schrogl) unDr. Kornçlija Rîsa (C. Riess), Íînas Tautas Republikasvçstnieks Ji Yanchi (27. maijâ), Nîderlandes Karalistes un Luksemburgasvçstnieks R. Shudeboms (31. maijâ), Taipejas misijas Latvijâ jaunaispârstâvis M. Lî (12. oktobrî), Vâcijas vçstnieks E. Ðupiuss (8. novembrî). 16.–30. novembrî Latvijas Akadçmiskâ bibliotçka Igaunijas Nacionâlajâbibliotçkâ sarîkoja Johanam Krist<strong>of</strong>am Brocem veltîtu izstâdi. 5.–19. decembrî Latvijas Akadçmiskâ bibliotçka Româ, AccademiaNazionale de Lincei, sarîkoja izstâdi “Dzintara ceïð”, eksponçjot grâmatasno Rokrakstu un reto grâmatu nodaïas fondiem.LZA prezidents Juris Ekmanis 2005.gadâ piedalîjâs vairâkâs sçdçs unkonferencçs Latvijâ, to skaitâ: Latvijas Akadçmisko bibliotçku asociâcijas 10 gadu svinîbâs un teicaievadrunu (14. janvârî)119

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA Informâcijas sabiedrîbas Nacionâlâs padomes sçdç, kuru vadîja Ministruprezidents A. Kalvîtis (9. februârî) Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmijas pilnsapulcç Jelgavâ(11. februârî) Starptautiskajâ intelektuâlâ îpaðuma aizsardzîbas problçmu konferencç(6.–7. aprîlî) pusdienâs, kuras par godu Vispasaules Intelektuâlâ îpaðuma organizâcijas(WIPO) ìenerâldirektoram K. Idrisam rîkoja LR Ministru prezidentsA. Kalvîtis (7. aprîlî) projekta “Latvijas Pçtnieku mobilitâtes centrs: izveidoðana un darbîba”prezentâcijâ un teica runu (19. maijâ) Ârlietu ministrijâ — tikðanâs ar Francijas delegâciju sakarâ ar Ampçrainstitûta izveides Latvijâ projektu (27. maijâ) Ventspils Augstskolas organizçtajâ konferencç “Informâcija un modernaisbizness” (1.–2. jûlijâ) Nacionâlajâ operâ LZA goda locekïa Kârïa Zariòa godinâðanâ sakarâ arviòa 75 gadu jubileju (11. septembrî) Latvijas Darba devçju konfederâcijas rîkotajâ konferencç par inovâcijâm —Biznesa forumâ un nolasîja referâtu (15. septembrî) Latvijas Inteliìences apvienîbas 60. konferencç un teica runu (30. septembrî) Latvijas Zinâtòu akadçmijas izbraukuma sçdç Liepâjas Pedagoìijas akadçmijâ(7. oktobrî). Sçdes nobeigumâ Juris Ekmanis un LPA rektore GuntaSmiltniece parakstîja sadarbîbas lîgumu LZA informâtikas balvu laureâtu “kluba” 1. sanâksmç, kur apsprieda informâtikasattîstîbas problçmas Latvijâ (27. oktobrî) pieòemðanâ pie LR Valsts prezidentes par godu Latvijas Republikas87. gadadienai (18. novembrî)LZA prezidents Juris Ekmanis Latvijas Zinâtòu akadçmijâ 2005. gadâpieòçma vairâkus zinâtniekus un sabiedriskos darbiniekus, to skaitâ: Limbaþu rajona delegâciju (11. janvârî) LZA goda doktoru igauòu vçsturnieku R. Pullatu (14. martâ)120

NOZÎMÎGI NOTIKUMI <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNÇ UN LZA 2005. GADÂ LZA kor.loc. A. Zemîti — par iespçjamo Latvijas sadarbîbu ar VâcijasFraunh<strong>of</strong>era institûtu tîklu; nâkotnç pçc Vâcijas parauga varçtu tiktizveidots ES Fraunh<strong>of</strong>era institûtu tîkls (14. aprîlî) LZA goda locekli Kristapu Keggi (kopâ ar akad. J. Stradiòu) (14. aprîlî) LZA goda doktoru Harro fon Hirðheitu (10. maijâ) Latvijas Fizikas biedrîbas vadîtâjus I. Javaiti un Z. Gavari (4. oktobrî) Sabiedrisko pakalpojumu regulçðanas komisijas priekðsçdçtâju LZAkor.loc. Innu Ðteinbuku (3. novembrî) Lietuvas ZA akadçmiíi J. Villemu (16. novembrî)2005. gadâ Latvijâ publicçtas daudzas zinâtniskas grâmatas, to skaitâ: Bûvçju siltu mâju 4. Paroc rokasgrâmata projektçtâjiem un celtniekiem /Aut.kol.:J. Noviks, O. Belindþeva-Korkla, A. Krçsliòð u.c. – R.: Paroc SIA, 2005. – 196 lpp.,mezglu rasçjumu CD-ROM. L. Ribickis, B. Grasmanis, J. Valeinis, S. Rendore, A. Galkina. RTU Doktorantûra2004/2005. R.: RTU, 2005. – 140 lpp. L. Ribickis, B. Grasmanis, E. Loèmele, G. Jâkobsone. Zinâtniskâ pçtniecîba RTU2005/2006. – R.: RTU, 2005. – 101 lpp. L. Ribickis, B. Grasmanis, E. Loèmele, G. Jâkobsone. Riga Technical UniversityScientific Research Directory 2005/2006. – R.: RTU, 2005. – 118 lpp. J. Þagars, I. Vilks. Astronomija augstskolâm. – R.: LU Akadçmiskais apgâds,2005. – 283 lpp. J. Loèmelis. VEF — mans liktenis. – R.: SIA Lattelekom, 2005. – 127 lpp. J. Loèmelis. Viss mans mûþs. – R.: SIA Lattelekom, 2005. – 110 lpp. Telekomunikâciju vçsture. III daïa / Red. J. Loèmelis. – R.: SIA Lattelekom,2005. – 450 lpp. Simulation in Wider Europe / Ed. Y. Merkuryev, R. Zobel, E. Kerckh<strong>of</strong>fs. – R.:RTU, 2005. – 843 lpp. T. Frisk, M. Kïaviòð, U. Bethers, I. Kokorîte, J. Seòòikovs, V. Rodionov,A. Bilaletdin. Tampere: Loading from Latvia and its impact on water quality. –Pirkanmaa Regional Environment Centre, 2005. 92 p. M. Kïaviòð, J. Zaïoksnis. Ekotoksikoloìija. – R.: LU, 2005. – 357 lpp. J. Putriòð, L. Osis, M. Kïaviòð, K. Âboliòa. Rîgas attîstîbas ilgtspçjîba: iespçjas unizaicinâjumi. – R.: Rîgas dome, 2005. – 67 lpp121

LZA ZINÂTNISK UN ORGANIZATORISK DARBÎBA R. Kondratoviès. Rododendri un to selekcija Latvijâ. – R.: LU Akadçmiskaisapgâds, 2005. – 102 lpp. Ð. Ðîçåíòàëü. Ïîëó÷åíèå îðãàíîâ, òêàíåé è êëåòîê äëÿ òðàíñïëàíòàöèè. – R.:Nacionâlais apgâds, 2005. – 240 lpp. U. Sedmalis, I. Ðperberga. Mineraloìija. – R.: RTU izdevniecîba, 2005. – 268 lpp. A. Vîksna. Latvijas medicînas jubilejas 2006. – R.: MIC, 2005. – 30 lpp. A. Vîksna. Latvijas Republikas medicînas un farmâcijas zinâtnieki: 1992–2005.Râdîtâjs. – R.: LU, 2005. – 37 lpp. J. Vîksne. Medîjamo ûdensputnu noteicçjs. – R.: Gandrs, 2005. 2. izd. – 64 lpp. Jûlijs Anðeleviès. Atmiòu grâmata. Cilvçkiem veltîts mûþs. – R.: Rîgas Stradiòauniversitâte, 2005. – 224 lpp. Ilmârs Lazovskis. Kamçr vçl. Publicistikas izlase. – R.: Nacionâlais apgâds, 2005. –448 lpp. Vîrs vietâ. Atmiòu grâmata par Ilmâru Lazovski. – R.: Nacionâlais apgâds, 2005. –288 lpp. Gustavs Vanags un organiskâ íîmija Latvijâ /Akadçmiía Jâòa Stradiòa redakcijâ. –R.: Poligrâfijas infocentrs, 2005. – 212.lpp. Aktuâlas problçmas literatûras zinâtnç. Rakstu krâjums, 10. – Liepâja: LPA, LULFMI, 2005. – 319 lpp. O. Arâjs, M. Èentoricka, S. Silarâja, A. Evardsons. Daktiloskopija. – R.: LatvijasVçstnesis, 2005. – 216 lpp. Arheoloìija un etnogrâfija. Veltîjums arheoloìes Elvîras Ðnores 100 gadu jubilejasatcerei. – R.: Latvijas vçstures institûta apgâds, 2005. – 22. laid. – 280 lpp. Bizantoloìija Latvijâ — Eduards Kurcs. – R.: FSI, 2006. – 123 lpp. Èigânu rakstnieka Jura Leimaòa Èigâni Latvijas meþos, mâjâs un tirgos. – R.:Zinâtne, 2005. – 182 lpp. Daþâdâ Latvija: pagasti, novadi, pilsçtas, rajoni, reìioni. Vçrtçjumi, perspektîvas,vîzijas. – R.: Latvijas Statistikas institûts, Valsts reìionâlâs attîstîbas aìentûra,2005. – 586 lpp. Enrico di Lettonia. Chronicon Livoniae/ Tulkojis P. Budþiani; P.U. Dini priekðvârds.– Livorno: Books&Company, 2005. – 447 lpp. V. Hausmanis. Anðlavs Rglîtis. – R.: Zinâtne, 2005. – 391 lpp. V. Hausmanis. Latvieðu teâtris trimdâ: Vâcija. Austrija. Beïìija. Dânija. Anglija.Zviedrija. – R.: Zinâtne, 2005. – 507 lpp. Herders Rîgâ. Herder in Riga. – R.: Rîgas Doma ev.-luteriskâ draudze, Rîgasvçstures un kuìniecîbas muzejs, 2005. – 130 lpp.122

NOZÎMÎGI NOTIKUMI <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNÇ UN LZA 2005. GADÂ The Hidden and Forbiden History <strong>of</strong> Latvia under Soviet and Nazi occupations1940–1991 Latvijas Vçsturnieku komisijas raksti, 14. sçj. – R.: Latvijas vçsturesinstitûta apgâds, 2005. – 384 lpp. History, Culture and Society through Life Stories. – R : FSI, 2005. – 228 lpp. Latvija un Otrâ pasaules kara beigas Eiropâ. 60. gadadienas dokumentâcija2005. gadâ. – R.: Latvijas vçstures institûta apgâds, 2005. – 226 lpp. Latvijas vçsture: 20. gadsimts /D. Bleiere, I. Butulis, I. Feldmanis, A. Stranga,A. Zunda. Otrais, papildinâtais izdevums. – R.: Jumava, 2005. – 488 lpp. Latvijas viduslaiku pilis. V. Pçtîjumi par Kurzemes un Zemgales pilîm /Sast. IevaOse. – R.: Latvijas vçstures institûta apgâds, 2005. – 408 lpp. Latvieðu izlokðòu vârdnîca. Prospekts. – R.: LU Latvieðu valodas institûts, 2005. –359 lpp. A. Lerhis. Latvijas Republikas ârlietu dienests. 1918–1941. – R.: Latvijas vçsturesinstitûta apgâds, 2005. – 327 lpp. Ç. Mugurçviès. Oskars Kalpaks. – R.: Convictor, 2005. – 139 lpp. Nevardarbîgâ pretoðanâs: Latvijas pieredze. Rakstu, dokumentu un atmiòu krâjums,veltîts barikâþu atceres 15. gadadienai. – R.: LZA, 2006. – 255 lpp. J. Krastiòð. Rîgas arhitektûras stili. – R.: Jumava, 2005. – 240 lpp. U. Krçsliòð. Aktîvais nacionâlisms Latvijâ. 1922–1934. – R.: Latvijas vçsturesinstitûta apgâds, 2005. – 319 lpp. Kristîgâs vçrtîbas un modernitâtes izaicinâjums. Eiropa un Latvija. – R.: FSI,2005. – 193 lpp. Matemâtikas mâcîðana: vçsture un perspektîvas. LPA 5. starptautiskâ zinâtniskâkonference. – Liepâja: LPA, 2005. – 254 lpp. Meklçjumi un atradumi 2005. Rakstu krâjums. – R.: Zinâtne, 2005. – 195 lpp. Okupçtâ Latvija 20. gadsimta 40. gados. Latvijas vçsturnieku komisijas raksti.16. sçj. – R.: Latvijas vçstures institûta apgâds, 2005. – 450 lpp. Reliìiski filoz<strong>of</strong>iskie raksti. IX. – R.: FSI, 2005. – 203 lpp. Reliìiski filoz<strong>of</strong>iskie raksti. X. – R.: FSI, 2005. – 249 lpp. J. Rozenbergs. Tautas un zemes latvieðu tautasdziesmâs. – R.: Zinâtne, 2005. –398 lpp. Sabiedrîba un kultûra. Rakstu krâjums, VII. – Liepâja: LPA, 2005. – 408 lpp. I. Salcevièa. Gadsimts latgalieðu prozâ un lugu rakstniecîbâ: 1904–2004. – R.:Zinâtne, 2005. – 260 lpp. Senâ Rîga, 5. Pçtîjumi pilsçtas arheoloìijâ un vçsturç. – R.: Latvijas vçsturesinstitûta apgâds, 2005. – 392 lpp.123

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA B. Smilktiòa. Ilûzijas un spçles. Laika zîmes 50.–70. gadu îsprozâ. – R.: Zinâtne,2005. – 148 lpp. Statistikas un pârvaldes problçmas 2005. Zinâtniskie raksti. – R.: LatvijasStatistikas institûts, 2005. – 203 lpp. Te<strong>of</strong>rasts. Raksturi: paralçlteksti. – R.: FSI, 2005. – 124 lpp. Totalitârie reþîmi Baltijâ: izpçtes rezultâti un problçmas. Latvijas Vçsturniekukomisijas raksti. 15. sçj. – R.: Latvijas vçstures institûta apgâds, 2005. – 284 lpp. Valodu apguve; problçmas un perspektîvas. IV. Zinâtnisko rakstu krâjums. –Liepâja: LPA, 2005. – 252 lpp. E. Vanags, I. Vilka. Paðvaldîbu darbîba un attîstîba. – R.: LU Akadçmiskaisapgâds; Latvijas Paðvaldîbu savienîba, 2005. – 382 lpp. Vâcu literatûra un Latvija. 1890–1945 / B. Kalnaès, I. Daukste-Silasproìe,M. Grudule, Z. Gûtmane, J. Vçrdiòa. – R.: Zinâtne, 2005. – 880 lpp. M. Vecvagars. Sengrieíu-latvieðu îpaðvârdu vârdnîca. 3. – R.: FSI, 2005. – 86 lpp. V. Zariòð. Brîvîbas pievârtç. Publicistika un intervijas. 1991–2005. – R.: FSI,2005. – 151 lpp. Mârtiòð Zîverts. Rîga dimd un citas lugas./ V. Hausmaòa sakârtojums, priekðvârdsun komentâri. – R.: Valters un Rapa, 2005. – 637 lpp.2005. gadâ Latvijâ notika daudzas zinâtniskâs konferences (vairâkas no tâmar tieðu LZA lîdzdalîbu), to skaitâ: 1905. gada revolûcijas 100. gadadienai veltîta starptautiska konference (Rîga,11.–12.01.2005) Zinâtniskâ konference “Otrâ pasaules kara beigas Kurzemç — zinâmais, aizmirstais,pçtâmais” (Liepâja, 4.04.2005) Sçlijas IV kongress (Krustpils, Sçlpils, 26.–27.05.2005) Konference “Latvijas zinâtne attîstîbâ” (Rîga, 27.05.2005) Sarptautiskâ konference “Agrârâs zinâtnes attîstîbas problçmas ES vienotâ telpâ”(Jelgava, 27.–28.05.2005) Latvijas Universitâtes Literatûras, folkloras un mâkslas institûta gadskârtçjâkonference “Meklçjumi un atradumi” (Rîga, 20.04.2005) Paula Stradiòa Klîniskâs universitâtes slimnîcas 95. gadadienai veltîta zinâtniskâkonference (Rîga, 22.04.2005) Jâòa Endzelîna 132. dzimðanas dienas atceres starptautiskâ zinâtniskâ konference“Valodu kontakti un mijiedarbîba” (Rîga, 22.–23.02.2005)124

NOZÎMÎGI NOTIKUMI <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNÇ UN LZA 2005. GADÂ Starptautiskâ zinâtniski praktiskâ konference “Intelektuâlais îpaðums jaunajâs ESdalîbvalstîs” (Rîga, 6.–7.04.2005) Konference “Vai vçlies bût soli priekðâ saviem konkurentiem?” (Rîga, 6.04.2005) Starptautiskâ konference “Baltijas pierobeþa: mitoloìija un folklora” (Jûrmala,6.–7.05.2005) Starptautiskâ zinâtniskâ konference par mûsdienu slavistiku “10. Slâvu lasîjumi”(Daugavpils, 16.–18.05.2005) 10. Starptautiskâ konference “Dabiskas organiskas vielas raksturîgâs pazîmes un tâsloma apkârtçjâ vidç” (Rîga, 1.–3.06.2005) Starptautiskâ zinâtniski praktiskâ konference “Vide. Tehnoloìija. Resursi”(Rçzekne, 16.–18.06.2005) 4. Starptautiskâ zinâtniskâ konference “Mûzikas pedagoìijas problçmas” (Daugavpils,28.–29.10.2005) 10. Starptautiskâ kreativitâtes konference “Kreativitâtes kompleksâ izpçte un tâsrezultâtu îstenoðana izglîtîbas praksç” (Rîga, 11.–12.11.2005) Starptautiskâ konference “Bûvniecîba ‘05” (Jelgava, 26.–27.05.2005) 8. Starptautiskâ konference “Sabiedrîba un kultûra” (Liepâja, 28.–29.04.2005) Starptautiskâ studentu konference “Development in Optics and Photonics” (Rîga,29.04.–1.05.2005) 54. Medicînas nozares studentu zinâtniskâ konference (Rîga, 13.–14.05.2005) Ikgadçjâ zinâtniskâ konference “Inþenierproblçmas lauksaimniecîbâ” (Jelgava,2.–3.06.2005) Starptautiskâ viduslaiku piïu pçtnieku konference (Sigulda, 5.–9.09.2005) Eiropas Bioloìisko kultûru kolekcijas 24. starptautiskâ konference (Rîga, Latvija,25.–27.05.2005) 19. Eiropas Imitâcijas modelçðanas multikonference (Rîga, Latvija, 1.–4.06.2005) Starptautiskâ konference par ðûnu bioloìiju (Rîga, Latvija, 2.–4.06.2005) Starptautiskâ zinâtniskâ konference “Valodu kontakti un mijiedarbîba” (Rîga,22.–23.02.2005) 11. Starptautiskâ zinâtniskâ konference “Aktuâlas problçmas literatûras zinâtnç”(Liepâja, 24.–26.02.2005) 4. Starptautiskâ zinâtniski tehniskâ konference “MET 2005 – Metinâðana un pulvermetalurìija”(Jûrmala, 28.–29.04.2005) Starptautiskâ konference par vides un ekoloìijas problçmâm “Ecobalt 2005” (Rîga,5.–6.05.2005)125

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA Starptautiskâ Bioloìijas studentu konference (Rîga, 10.–16.04.2005) 13. Eiropas Medicînas zinâtòu vçstures muzeju kongress (Rîga, septembris, 2006) Starptautiskâ konference “Agrârâs zinâtnes attîstîbas problçmas ES vienotâ telpâ”(Jelgava, 27.–28.05.2005) Baltijas forums “Lielâ XXI gadsimta Eiropa. Kopîgi izaicinâjumi? Kopîgasvçrtîbas?” (Rîga, 27.–28.05.2005) Starptautiskâ konference par genoma analîzes metoþu pielietoðanu medicînâ (Rîga,5.–18.06.2005) Zinâtniskâ konference “Ziemeïaustrumu Latvijas daba un cilvçks reìionâlâskatîjumâ” (Rîga un Alûksne, 22.–24.07.2005) Starptautiskâ zinâtniski praktiskâ konference “Kriminâlprocesuâlais taisnîgums”(Rîga, 25.–26.08.2005) Ziemeïvalstu Arborçtumu apvienîbas sanâksme (Salaspils, 26.–29.08.2005) Ziemeïvalstu un Baltijas valstu ìimenes pçtnieku 12. gadskârtçjâ konference“Ìimene un sociâlâs atstumtîbas riski” (Rîga, 9.–11.09.2005) Starptautisks seminârs PM-Baltic–2005 “Mûsdienu pulveru magnçtiski mîkstiemateriâli (Jûrmala, L12.–14.09.2005) 16. Baltijas Mikologu un lihenologu simpozijs (Cçsis, 21.–25.09.2005) 8. Starptautiskâ Baltijas jûras zemju piïu pçtnieku konference “Castella MarisBaltici” (Latvija, 5.–9.09.2005) Starptautiskâ zinâtniskâ konference ““Ebreju teksts” Eiropas kultûrâ” (Daugavpils,15.–16.11.2005) Valodniecîbas nozares starptautiskâ konference “Vârds un tâ pçtîðanas aspekti”(Liepâja, 1.–2.12.2005) Starptautiskais Baltijas Anestezioloìijas un intensîvâs terapijas kongress un 3. LatvijasAnestezioloìijas, reanimatoloìijas, intensîvâs terapijas, neatliekamâs medicîniskâspalîdzîbas un katastr<strong>of</strong>u medicînas kongress (Rîga, 8.–10.12.2005)Vairâki pasâkumi bija veltîti izcilo Latvijas vai Latvijas izcelsmes zinâtniekupiemiòai, to skaitâ: Mencendorfa namâ, kur pirms diviem gadiem savas ìimenes — dzîvesbiedres,bçrnu un mazbçrnu, kâ arî daudzo draugu, kolçìu un cienîtâju lokâ Dîtrihs AndrejsLçbers svinçja savu astoòdesmitgadi, pulcçjâs tie paði, tikai jau bez jubilâra, laipiedalîtos Dîtriha Andreja Lçbera piemiòas istabas atklâðanâ (4. janvârî)126

NOZÎMÎGI NOTIKUMI <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNÇ UN LZA 2005. GADÂ Latvijas Organiskâs sintçzes institûta konferenèu zâlç notika akadçmiía SolomonaHillera (1915–1975) piemiòas lasîjumi, kurus rîkoja Latvijas Zinâtòu akadçmija,Latvijas Organiskâs sintçzes institûts, LU Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrsun a/s “Grindeks”. Referâtu “Akadçmiía Solomona Hillera mûþa meti un paliekoðaisdevums zinâtnç” nolasîja akadçmiíis Jânis Stradiòð. Pirmo reizi tikapasniegta Solomona Hillera vârdbalva, to saòçma akadçmiíis Ivars Kalviòð. Balvaslaureâts nolasîja akadçmisko lekciju “Oriìinâlas darbîbas mehânisma citoprotektoraMildronâta atklâðana, izstrâde un ievieðana klîniskajâ praksç” (26. janvârî) Rîgâ, Citadelç, no kuras pirms divsimts gadiem, 1804. gada 18. augustâ pirmo reiziLatvijas debesîs pacçlâs gaisa balons ar fizikas pr<strong>of</strong>esoru Gasparu Etjenu Robertsonu,pie LR Patentu valdes çkas sienas tika atklâta piemiòas zîme — tçlniekaKristapa Gulbja darinâtâs simboliskâs “Kâpnes uz debesîm” (15. februârî). LZA goda doktora Leonîda Siliòa piemiòas pasâkums LZA Senâta zâlç, kurâ tikaatvçrta L. Siliòa grâmata zviedru valodâ “Östersjön Vägen till friket. 1943–1945”.Pasâkumâ piedalîjâs L. Siliòa atraitne Zigrîda Siliòa, akadçmiskâs kopas“Austrums” pârstâvji, vçsturnieki un LZA vadîba, Zviedrijas vçstniecîbas pârstâve(12. maijâ) Rîgas Lielajos kapos lîdzâs Frîdriha Candera vecâku un vecvecâku atdusas vietâmatklâja Latvijas Zinâtòu akadçmijas goda locekïa, pazîstamâ tçlnieka Induïa OjâraRankas darinâtu piemiòas akmeni ievçrojamajam rîdziniekam, raíeðu bûvesidejiskajam tçvam un pionierim Frîdriham Canderam (1887–1933) (4. novembrî) Notika akadçmiíes Emîlijas Gudrinieces (03.08.1920–04.10.2004) piemiòas lasîjumiRTU Materiâlzinâtnes un lietiðíâs íîmijas fakultâtç. Noklausîjâs pr<strong>of</strong>.F. Avotiòa ziòojumu “E. Gudriniece — speciâlistu sagatavoðanas organizçtâja unvadîtâja smalkâs organiskâs sintçzes tehnoloìijâ”, pr<strong>of</strong>. M. Jures referâtu“Biodîzelis — pr<strong>of</strong>esores E. Gudrinieces pçdçjâ aizrauðanâs”. Sanâksmes dalîbniekidalîjâs atmiòâs par ievçrojamo pedagoìi un zinâtnieci un nolika ziedus pr<strong>of</strong>esoresatdusas vietâ Meþa kapos (4. oktobrî) Paula Stradiòa Klîniskâs universitâtes slimnîcas Internâs medicînas klînikâ atklâjaakadçmiía Ilmâra Lazovska krûðutçlu (mâkslinieks Viktors Suðkeviès) (19. oktobrî) Latvijas Zinâtòu akadçmijâ notika akadçmiía Alfrçda Ieviòa (1897–1975) piemiòaslasîjumi (13. decembrî)Latvijas Zinâtòu akadçmijâ 16. decembrî notika sarîkojums “SagaidîsimZiemassvçtkus ar baltâm domâm”. To sagatavoja LZA HSZN, piedalîjâs LZA godaloceklis Dr.theol. Juris Rubenis un mâkslinieki Rûdolfs Plçpis un Valdis Zilveris.127

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBALatvijas Zinâtòu akadçmijâ notika vairâkas izstâdes: Latvijas jaunâko tehnoloìiju un Letonikas jaunâko publikâciju izstâde “Latvijaszinâtne pielietojumos” (5.–15. aprîlî) Akvarelistes Ausmas Krûmiòas darbu izstâde “Vertikâle” (atklâta 25. aprîlî) “Latvijas Avîzes” mâkslinieku grupas izstâde: Baiba Sprance (gleznas), Gatis Ðïûkaun Çriks Oðs (karikatûras) (atklâta 18. maijâ) Kârïa Dobrâja darbu izstâde (atklâta 27. jûnijâ) fotogrâfa Çrika Gaciha piemiòas izstâde “Latvijas daba” (atklâta 10. septembrî) LMA rektora LZA goda locekïa Jâòa Andra Oða izstâde “Studiju laiks” (atklâta8. novembrî) LZA kor.loc. I. B. Lozes sagatavotâ izstâde “Akmens laikmets Lubâna klânos”(Latvijas Dabas muzejâ, atklâta 22. septembrî)Pârskatu sastâdîja LZA kor.loc. Jânis Kristapsons

LZA PILNSAPULCES<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PILNSAPULCES2005. gadâ notika divas LZA pilnsapulces.Pavasara pilnsapulce 14. aprîlîPilnsapulces ievadvârdus sacîja LZA prezidents Juris Ekmanis. Viòð runâja parzinâtnes iespçjâm, kas paveras Latvijas zinâtniekiem sakarâ ar to, ka tieði ðodien LRSaeima vienbalsîgi ir pieòçmusi “Zinâtniskâs darbîbas likumu”, citçjot: “Ministrukabinets, iesniedzot Saeimai gadskârtçjo likumu par Valsts budþetu, paredz ikgadçjufinansçjuma pieaugumu zinâtniskai darbîbai, ne mazâku par 0,15% no iekðzemeskopprodukta, lîdz valsts pieðíirtais finansçjums zinâtniskajai darbîbai sasniedz vismaz1% no iekðzemes kopprodukta.” Pilnsapulces dalîbniekus uzrunâja LR veselîbasministrs Gundars Bçrziòð.Tika pasniegtas LZA balvas un diplomi, kâ arî A/s “RD Alfa” balvas. LZAvârdbalvas saòçma íîmiíis Edvards Liepiòð, meþzinâtnieks Jânis Zandersons,literatûrzinâtniece Zigrîda Frîde un etnogrâfe Aina Alsupe. Tika apbalvoti arî jauniezinâtnieki.Akadçmisko lekciju “No idejas lîdz zâlçm — utopija vai realitâte Latvijâ?”nolasîja akadçmiíis Ivars Kalviòð. Pârskatu par LZA darbîbu 2004. gadâ sniedza LZAìenerâlsekretârs Raimonds Valters. Uzraudzîbas padomes ziòojumu nolasîja Uzraudzîbaspadomes priekðsçdçtâjs akadçmiíis Pçteris Zvidriòð. Uzraudzîbas padome,kopumâ atzinîgi vçrtçjot LZA darbîbu 2004.gadâ, iesaka apsvçrt jautâjumu par LZAakadçmiíu un korespondçtâjlocekïu skaita pieauguma nepiecieðamîbu, jo pârâk lielaisakadçmiíu skaits daþâs zinâtnes nozarçs mazina Akadçmijas prestiþu sabiedrîbâ. Kautgan LZA Statûtos noteiktais akadçmiíu un korespondçtâjlocekïu maksimâlais skaitsnav vçl sasniegts, nopietni bûtu apsverams jautâjums par ðî skaita tâlâku pieaugumanepiecieðamîbu vai pat par Statûtu 3.1. punkta grozîjumiem, samazinot LZA sastâvâesoðo locekïu skaitu.Pilnsapulce apstiprinâja ìenerâlsekretâra pârskatu par LZA darbîbu 2004.gadâ unUzraudzîbas padomes ziòojumu.Diskusijâ par Latvijas zinâtnes nâkotnes iespçjâm sakarâ ar pieòemto “Zinâtniskâsdarbîbas likumu” un lîdz ar to palielinâto valsts budþeta finansçjumu zinâtnei piedalîjâsakadçmiíi M. Kûle, R. Kondratoviès, J. Freimanis, A. Siliòð, B. Andersons, LZAkorespondçtâjloceklis A. Treimanis un goda loceklis P. Guïâns. AkadçmiíisR. Kondratoviès Valsts emeritçto zinâtnieku padomes vârdâ ierosinâja Valstsemeritçto zinâtnieku grantus maksât no sociâlâ, nevis zinâtnes budþeta, ïaujot zinâtnçvçl strâdâjoðiem emeritzinâtniekiem saòemt arî atalgojumu par savu darbu, kâ arî129

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAdiferencçt Valsts emeritçto zinâtnieku grantu lielumu atkarîbâ no emeritzinâtniekanosaukuma saòçmuðâ zinâtnieka kvalifikâcijas.Pilnsapulci atreferçja Dr. Alma EdþiòaLZA prezidenta Juria Ekmaòa ievadvârdiIr Pavasara pilnsapulce, un es domâju, jûs visi jûtat, ka ârâ ir pienâcis pavasaris.Un tas ir jo patîkamâk, jo ziema mums bija ne tikai vçtraina, bet arî nervoza, nervozaarî zinâtnç. Tâ ir ziema pçc pirmâ gada un pirmâs ziemas Eiropas Savienîbas sastâvâ.Tâdçï gribu atgâdinât, ka saskaòâ ar mûsu akadçmijas statûtiem ðâdâ pavasarapilnsapulcç mçs tradicionâli runâjam par paveikto iepriekðçjâ gadâ, par stâvokliðodien, tâ ir gada pilnsapulce, atskats uz 2004. gadâ paveikto. Gribu atgâdinât, kagalvenais, kas ir izdarîts 2004. gadâ, faktu hronoloìiskâ secîbâ ir publicçts mûsuakadçmijas gadagrâmatâ. Un mûsu darbakârtîbâ tam bûs veltîti arî mûsu akadçmijasìenerâlsekretâra un Uzraudzîbas padomes priekðsçdçtâja ziòojumi. Tâdçï es pie tâievadâ negribçtu kavçties.Kâ mani informçja, pilnsapulces dalîbnieku kvorums ðobrîd ir nodroðinâts. Un,sâkot mûsu pilnsapulci, es tradicionâli gribçtu atgâdinât, ka pagâjuðais gads ir bijis arîzinâmâ mçrâ traìisks mûsu Zinâtòu akadçmijai, jo tas no mûsu rindâm ir svîtrojis 18ZA locekïus — Jâzepu Eidusu, Valçriju Gromovu, Dîtrihu Andreju Lçberu, KarluHerbertu Smitu, Èeslavu Miloðu, Arnoldu Jirgensonu, Jûliju Anðelevièu, ArnolduAlksni, Emîliju Gudrinieci, Valentînu Sedovu, Broòislavu Tabûnu, Edvînu Bçrziòu,Alekseju Apîni, Uldi Kalniòu, Saulcerîti Viesi, Jâni Graudoni, Leonîdu Siliòu, unburtiski vakar mçs uzzinâjâm, ka mûþîbâ ir aizgâjis astronoms, izcils zinâtnespopularizçtâjs Artûrs Balklavs-Grînh<strong>of</strong>s, un ðodien mums pienâca ziòa, ka no dzîvesðíîries Akadçmijas ârzemju loceklis Jânis Skujiòð. Es lûdzu godinât mûsu izcilokolçìu piemiòu.Es gribçtu îsi pievçrsties daþiem apsvçrumiem par zinâtnes iespçjâm Latvijâðobrîd. Un svarîgâkais, manuprât, ir tas, ka ðodien mçs droði varam teikt— mumstagad ir pamatota iespçja nopietni runât par nâkotni. Ko, kâ darît Latvijas zinâtnç, jotam ðobrîd ir reâli nosacîjumi un nâkotnç, ðíiet, arî garantçts finansçjums. Un es ïoticeru, ka no ðodienas arî zinâtnes dziïâ un garâ ziema ir garâm un ka zinâtnes pavasarapali ar visâm sagaidâmâm reorganizâcijâm mums visiem kopâ bûs pietiekami âtripârvarâmi. Par nâkotni vairâk man ðobrîd ir iemesls runât, jo tieði ðodien, un tâ irpatîkama sakritîba, pçc gadu ilgâm diskusijâm Latvijas Republikas Saeima izskatîjamûsu ilgi loloto Zinâtniskâs darbîbas likumu 3. lasîjumâ. Jâsaka, mçs gan bijâmmazliet nobijuðies, jo tas bija dienaskârtîbas 47. punkts. Un ðodien, pulksten 12.25,130

LZA PILNSAPULCESlikums ir pieòemts, balsojot 80 deputâtiem par, pret — neviens, atturas — neviens.(Aplausi.)Tie ir pelnîti aplausi mûsu politiíiem, jo, cik man zinâms, iepriekðçjo reizi Saeimavienprâtîgi nobalsoja par Zinâtòu akadçmijas Hartas apstiprinâðanu. Ðis ir nâkamaisprecedents. Ja atïausiet, es gribçtu citçt visiem ïoti bûtisku vietu no ðâ jaunâ likuma.Tur ir teikts: “Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskârtçjo likumu par Valstsbudþetu, paredz ikgadçju finansçjuma pieaugumu zinâtniskai darbîbai, ne mazâku par0,15% no iekðzemes kopprodukta, lîdz valsts pieðíirtais finansçjums zinâtniskajaidarbîbai sasniedz vismaz vienu procentu no iekðzemes kopprodukta.” (Aplausi.) Tâ irrakstîts likumâ.Tas, ko es teicu, mums jo vairâk ir svarîgi tâdçï, ka lîdz ðim gan finansiâli, ganpsiholoìiski daudziem zinâtniekiem bija iespaids, ka valsts mûs, zinâtniekus, piecieðkâ tâdus grûti izprotamus mâksliniekus un faktiski neko daudz arî neprasa. Un tâdçïarî jo apbrînojamâka ir bijusi zinâtnieku ilggadçjâ vçlme kaut ko dot tautsaimniecîbai,kura tâ arî nopietni lîdz ðim neko neprasîja. Un mçs pietiekami labi zinâm to situâciju,kad uzòçmçjs Latvijâ zinâtniekam nevis pasûtinâja, bet, godîgi sakot, bieþi viòu paðupasûtîja tâlâk. Dialogi ar uzòçmçjiem mums neizdevâs, jo zinâtniekiem naudasinovatîvai darbîbai nebija, bet uzòçmçjs jau nemîl riskçt tikai ar savu naudu, kaut arîtas bûtu cçlu mçríu labâ. Un tâdçï Latvijas zinâtne lielâ mçrâ lîdz ðim brîdim strâdâjaârzemçm, ar savâm domâm un idejâm, protams, vairojot Eiropas Savienîbaspievienoto vçrtîbu. Un ðajâ ziòâ mçs varbût pat apsteidzâm tâs ES prasîbas, kuras tiekizvirzîtas zinâtnei.Un tomçr, es gribçtu sacît, ka arî ðodien mçs atkal piedâvâjam savas izstrâdnes,kuras var apskatît, kaut vai ðeit augðâ, mûsu vestibilâ gadskârtçjâ izstâdç “Latvijaszinâtne pielietojumos”. Es vçlos izteikt lielu pateicîbu visiem, kas bija atsaucîgidalîbai ðai izstâdç, un, manuprât, ja mçs tâ no malas mçìinâm palûkoties uz ðo izstâdi,mçs izskatâmies labi. Un rodas pârliecîba, ka tos papildlîdzekïus, kuri mumsacîmredzot tagad ir, mums bûs kur ieguldît.Un vçl viens secinâjums. Ðodienas Latvijas zinâtnes situâcija, kad parâdâs lîdzekïi,reâli lîdzekïi, prasa no zinâtnieka apgût sev arî jaunu lomu. Tâ vairs nav brîvâmâkslinieka domâðana, bet tâ lielâ mçrâ jâorientç uz domâðanu tirgus apstâkïos. Un essaprotu, ka mums tas nav vienkârði, seviðíi sâkumâ. Un mçs nedrîkstam aizmirst, kato nedrîkst prasît no visâm zinâtòu nozarçm, visâs nav jâbût ðâdai izteiktai biznesadomâðanai.Viens piemçrs no pagâtnes par ðo sareþìîto jauno domâðanu. Visi klâtesoðie zinapar ðâ gada zinâtnes finansçjuma situâciju no valsts budþeta. Daudzi zinâtnieki man irvaicâjuði, ir bijuði pat pieprasîjumi no politiskâm partijâm izskaidrot, kâ tas varçja lîdzðim bût. Ja mums 2005. gada budþets noliek uz galda papildus ðos 2,5 miljonus latu,tad izrâdâs, ka naudu aiztikt nedrîkst. Kâ biju spiests ðorît teikt intervijâ: “Mums sit pa131

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBApirkstiem: nedrîkst!” Jo nebija vçl likumdoðanas, nebija Zinâtniskâs darbîbas likuma.Nu tas ir. Tagad ir nâkamais etaps. Pieòemtais Zinâtniskâs darbîbas likums prasavairâk nekâ desmit jaunus vai koriìçtus Ministru kabineta noteikumus. Tie irjâpieòem, âtri jâpieòem, likuma pârejas noteikumos tam ir dots pusgads, bet uz ðo rîtuvçl bija tâda situâcija, ka nauda it kâ ir un tajâ paðâ laikâ nav. Vçl sareþìîtâk —2003. gadâ sakarâ ar Latvijas iestâðanos Eiropas Savienîbâ tika samazinâts zinâtnesbudþets. Un izrâdâs, ka ðis samazinâtais budþets iegâja pamatbâzç un ietekmçja ðâgada zinâtnes pamatbudþetu. Un gada apgrozîbâ mums faktiski tagad ir mazâk naudas,nekâ bija pagâjuðâ gadâ. Bet politiíi saka: ir vairâk. Zinâtnieki prasa: kur ir nauda?Politiíi saka: bûs, ja izlietos papildus pieðíirto. Paldies Dievam, politiíiem bijataisnîba.Es gribçtu runât vçl par vienu lietu, kas zinâtniekus uztrauc. Ir tâda sajûta, kamûsu valstî aug bailes no korupcijas zinâtnes finansçðanâ. Un tâdçï daudzi procesi arprojektiem, ar finanðu pieteikumiem virzâs it kâ labâk, ja lçnâk un sareþìîtâk. Kaut vaitas piemçrs, kad mçs ðâ gada 1. ceturksnî seðâm Latvijas augstskolâm nevarçjâmpârskaitît zinâtnes budþeta lîdzekïus, kas tâm pienâkas saskaòâ ar konkursu, tikaitâpçc, ka nevarçja attiecîgi sakârtot kontus Valsts kasç, tâdçï ka nebija skaidrs, kur unkâ nauda virzâs, un nebija skaidrs, kam par ðo procesu galu galâ ir jâatbild. Uz ðo brîdiðis jautâjums ir tikai daïçji atrisinâts.Un tâdu piemçru ir daudz. Lîdz ar to vajadzîgi ðie labojumi Ministru kabinetanoteikumos un nolikumos, lîdz rudenim tas ir jâizdara. Bet tas nozîmç, ka lîdzrudenim mums arî jâpagaida uz to bâzes finansçjumu, kurð ir iestrâdâts ðajos 2,5miljonos. Un tajâ paðâ laikâ nedrîkst aizmirst, ka mums jau ir jâpiesaka 2006. gadafinanðu izlietojums, ieskaitot arî ðos jaunos papildlîdzekïus. Tâtad darbs bûs visiem.Es gribçtu sacît, ka ir jâapzinâs — zinâtnes kritums nabadzîbâ ðogad bûs apstâjies.Eiropas Savienîbas struktûrfondi ïauj mums iepirkt jaunu aparatûru, Letonikasprogrammai pagâjuðâ gada beigâs atradâs papildus 200 000 latu, ârpus zinâtnesbudþeta, kas bija bezprecedenta gadîjums, patîkams, protams. Emeritçto zinâtniekugranti pagâjuðâ gada beigâs pieauga par vairâk nekâ 30 procentiem, ðogad arî irparedzçti ðie lîdzekïi un pieaugumam vajadzçtu turpinâties. Doktorantiem ir pieejamasarî Eiropas Savienîbas subsidçtâs stipendijas un daudz kas cits.Un tâdçï jo vairâk mums ir nepiecieðama jauna domâðana un pieeja zinâtnei, jomums beidzot ir skaidri jâpamato, cik un kur zinâtnç ir jâinvestç. Un te nav jâgaida neuz Briseli, ne uz to, ko domâ mûsu valdîba vai Saeima. Iniciatîva jârada paðiem.Skaidri jâpasaka, kâdas ir mûsu galvenâs prioritâtes tuvâkiem gadiem, un, galvenais,cik ðo prioritâðu realizâcijâ mçs vçlamies investçt. Un ðeit zinâtnei ir uzkrâta zinâmapieredze, jo atðíirîbâ no Latvijas tautsaimniecîbas zinâtnei prioritâtes pastâv jau turpatdesmit gadus. Tas, protams, nenozîmç, ka nav jâplâno darbs nosacîti neprioritârajâszinâtnçs, kuras netika iekïautas ðajâs daþâs pirmajâs. Bet arî ðo nozaru ietvaros ir jâbûtsavâm iekðçjâm prioritâtçm.132

LZA PILNSAPULCESUn visbeidzot, rezumçjot sacîto, ðajâ svçtku dienâ es negribçtu viennozîmîgipierakstît 2005. gada zinâtnes finansçjuma pieaugumu tikai ðîs valdîbas vai Lisabonasstratçìijas nopelniem. Drîzâk jau tâ ir vairâku aktivitâðu ïoti veiksmîga, manuprât,sadarbîba. Atcerçsimies, ka pirms gada Zinâtnes padome, Zinâtòu akadçmija,Zinâtnieku savienîba griezâs ar priekðlikumiem gan pie valdîbas, gan Saeimas,daudzas atseviðíu zinâtnieku, politiíu, Latvijas cilvçku uzstâðanâs presç soli pa solimïâva tuvoties ðim vçlamajam rezultâtam, ko mçs ðodien zinâm. Es gribçtu atzîmçt, kaLatvijas Zinâtòu akadçmijas publikâcijas par zinâtni pçdçjâ gada laikâ vien sniedzassimtos, arî ðodien visâs galvenajâs avîzçs zinâtne ir pieminçta.2005. gada un tâlâko gadu finansçjuma palielinâðanu zinâtnç var uzskatît kâsecinâjumu, ka Latvijas zinâtniekiem, Saeimai un valdîbai ir kopçja izpratne parnepiecieðamîbu tuvâkâ nâkotnç bûtiski palielinât Latvijas zinâtnes lomu un lîdz ar toarî Latvijas konkurçtspçju pasaulç.Ðis gads ir aktîvi iesâcies arî mûsu akadçmijai. Jûs zinât, ka tradicionâli mçsiepriekðçjâ gada beigâs nosaucam 10 labâkos Latvijas zinâtnes sasniegumus2004. gadâ, un tâ nu sagadîjâs, ka pirmâs vietâs iekïuva trîs panâkumi fizikâ. Patîkami,ka ðî ðíietamâ nejauðîba ir laba Latvijas zinâtnes velte ðajâ gadâ izsludinâtajamstarptautiskajam fizikas gadam. Mçs jau akadçmijas Senâta pirmajâ sçdç noklausîjâmiesdaïu no ðiem ziòojumiem. Es gribu atzîmçt, ka fiziíis akadçmiíis Elmârs Blûmsir arî ðâ gada LZA Lielâs medaïas laureâts un viòa ziòojums bûs mûsu Rudenspilnsapulcç. Ðoreiz bija tieðâm liels konkurss, tâ kâ ir no kâ izvçlçties.Visbeidzot man ir prieks paziòot, ka ðodienas pilnsapulces darbakârtîbâ mçs esamiekïâvuði arî akadçmiía Ivara Kalviòa akadçmisko lekciju. Nupat, 6. aprîlî, viòðsaòçma Vispasaules Intelektuâlâ îpaðuma organizâcijas augstâko apbalvojumu —Zelta medaïu labâkajam izgudrotâjam. Un medaïu akadçmiíim Ivaram Kalviòampasniedza ðeit, akadçmijâ, minçtâs Vispasaules organizâcijas ìenerâldirektors doktorsKamils Idriss, kurð ir arî mûsu Zinâtòu akadçmijas goda doktors.Lîdz ar to pasludinu Zinâtòu akadçmijas pilnsapulci par atklâtu un novçlu mumsvisiem veiksmi.Rudens pilnsapulce 24. novembrîPilnsapulcç piedalîjâs LZA locekïi, pârstâvji no zinâtniskajiem institûtiem unaugstskolâm, LZA jauno locekïu kandidâti.Ievadvârdos prezidents J. Ekmanis uzsvçra, viòaprât, svarîgâkâs lietas Latvijaszinâtnç 2005. gadâ: “Aizrit mûsu otrais gads Eiropas Savienîbâ kâ pilntiesîgiemlocekïiem, un ðajâ laikâ bûtiski ir mainîjuðies daudzi mûsu zinâtniskâs darbîbas133

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAnosacîjumi. 19. maijâ stâjâs spçkâ “Zinâtniskâs darbîbas likums”.. ir izstrâdâtaszinâtnes tehnoloìiskâs attîstîbas un inovâciju stratçìijas pamatnostâdnes, ir noteiktasjaunas zinâtnes prioritâtes.” Svarîgs ðâ gada notikums bija Letonikas pirmais kongressar Valsts prezidentes akadçmiíes V. Vîíes-Freibergas piedalîðanos. “Pirmo gaduLetonika ir saòçmusi no valsts bûtisku finansçjumu, kâ tas arî pienâkas vienai nogalvenajâm Latvijas zinâtnes prioritâtçm. Ðogad papildu lîdzekïi ir pieðíirti ne tikaiLetonikai vien, papildu lîdzekïi ir pieðíirti zinâtnes attîstîbai vispâr. 0,15% finansçjumapieaugums no iekðzemes kopprodukta ir ierakstîts ne tikai likumâ, bet arî reâliiebalsots 2006. gada budþetâ. Tas principiâli maina zinâtnes situâciju... Naudu nâksiesapgût saprâtîgi, mçrítiecîgi..”Referâtu “Kurzemes Literatûras un mâkslas biedrîba (dib. 1815) — Zinâtòuakadçmijas aizsâkums Latvijâ” nolasîja akadçmiíis Jânis Stradiòð.Tika pasniegta LZA Lielâ medaïa akadçmiíim Elmâram Blûmam, kurð nolasîjaakadçmisko lekciju “Magnçtisko ðíidrumu siltumfizika”. Pçc tam notika LZA jaunulocekïu vçlçðanas. Tika ievçlçti akadçmiíi — Benedikts Kalnaès, Andris Ðternbergs,Jânis Vîksne, ârzemju locekïi — Pauls Janmeijs, ASV (fizikâlâ íîmija); GotfrîdsOttings, Austrâlija (fizikâlâ íîmija); Zenons Rokus Rudziks, Lietuva (teorçtiskâfizika); Rihards Villems, Igaunija (molekulârâ bioloìija); goda locekïi — ValdisRûmnieks, Mâris Sirmais, Anna Þîgure un vienpadsmit korespondçtâjlocekïi — AgnisAndþâns, Konstantîns Didenko, Ilga Jansone, Mâra Jure, Vladimirs Kasjanovs,Aleksejs Kuzmins, Oïìerts Nikodemus, Ingrîda Rumba, Nikolajs Sjakste, AndrejsVeisbergs, Aivars Þûriòð.Pilnsapulci atreferçja Dr. Alma EdþiòaLZA prezidenta Juria Ekmaòa ievadvârdiGodâtie Akadçmijas locekïi!Ja mçs palûkojamies kalendârâ, tad redzam, ka pçc daþâm dienâm Adventesvainagâ tiks aizdegta pirmâ svecîte, tuvojas Ziemassvçtki un jaunais gads, undecembrî Akadçmija tradicionâli nosauks desmit gada labâkos sasniegumus Latvijaszinâtnç. Tas ir nopietns process. Ir kïuvis par tradîciju, ka Rudens pilnsapulcç mçsatskatâmies uz to, kas noticis ðajâ gadâ, lai gan dziïâk viss tiks analizçts Pavasarapilnsapulcç. Gribçtu ievadâ minçt tikai paðas svarîgâkâs lietas, ko, manuprât, mumsðobrîd vajadzçtu akcentçt. Aizrit mûsu otrais gads Eiropas Savienîbâ kâ pilntiesîgiemlocekïiem, un ðajâ laikâ bûtiski ir mainîjuðies daudzi mûsu zinâtniskâs darbîbasnosacîjumi. 19. maijâ stâjâs spçkâ “Zinâtniskâs darbîbas likums”, kura pârejas134

LZA PILNSAPULCESnoteikumos bija rakstîts, ka seðu mçneðu laikâ, t.i. — lîdz 19. novembrim, bûtu jâbûtpieòemtiem visiem ar ðo likumu saistîtiem Ministru kabineta noteikumiem unnolikumiem. Tas joprojâm nav izdarîts, un mums vçl ðajâ gadâ bûs priekðâ liels darbs,lai pârvarçtu veselu rindu sareþìîjumu — gan tos, kas saistîti ar zinâtnisko institûtustatusu, gan tos, kas attiecas uz patlaban apturçto promociju padomju darbîbasatsâkðanu, Latvijas Zinâtnes padomes statusu un tâs jauno funkciju izpildi, un daudzkas cits. Birokrâtija sareþìî daudzus procesus. Tomçr bûtiski ir tas, ka ðobrîd mçs jauvaram teikt, ka ir izstrâdâtas zinâtnes tehnoloìiskâs attîstîbas un inovâciju stratçìijaspamatnostâdnes, ir noteiktas jaunas zinâtnes prioritâtes, kuras jâapstiprina 2006.–2009. gadam, lai valsts finansçðana vispâr virzîtos. Ðobrîd ðie dokumenti ir noslîpçtitiktâl, ka sâkuði savu virzîbu apstiprinâðanai Ministru kabinetâ un Saeimâ. Tad beidzotLatvijai, tâpat kâ citâm ES valstîm, arî bûs sava zinâtnes tehnoloìiju un inovâciju t.s.Baltâ grâmata, prioritâtes tuvâkajiem èetriem gadiem, un atliks tâs tikai realizçt.”Maza liriska atkâpe — es domâju, ka ðajâ gadâ kâ bûtisks notikums ir jâvçrtçkonference, kas notika ðajâ zâlç maijâ un saucâs “Latvijas zinâtne attîstîbâ”. Presesatsauksmçs toreiz bija rakstîts, citçju: “Ne tikai sirmi kungi un dâmas, bet gana daudzjaunu sparîgu cilvçku ne tikai no Rîgas, bet arî no Jelgavas, Ventspils un Daugavpilspiedalâs.” Otrs citâts: “Lielais sevis þçloðanas laiks zinâtnei nu ir aiz muguras, vissatkarîgs tikai no mums paðiem.” Domâju, ka ðodien mçs varam teikt lîdzîgi kâ toreizmaijâ.Vçl no ðâ gada notikumiem gribu akcentçt Letonikas pirmo kongresu ar Valstsprezidentes akadçmiíes V. Vîíes-Freibergas piedalîðanos. Pirmo gadu Letonika irsaòçmusi no valsts bûtisku finansçjumu, kâ tas arî pienâkas vienai no galvenajâmLatvijas zinâtnes prioritâtçm. Ðogad papildu lîdzekïi ir pieðíirti ne tikai Letonikaivien, papildu lîdzekïi ir pieðíirti zinâtnes attîstîbai vispâr. 0,15% finansçjumapieaugums no iekðzemes kopprodukta ir ierakstîts ne tikai likumâ, bet arî reâliiebalsots 2006.gada budþetâ. Tas principiâli maina situâciju. Bet tâlâk seko daudzi“bet”. Populârais teiciens saka — nebija naudas, nebija problçmu. Naudu nâksiesapgût saprâtîgi, mçrítiecîgi, un nevienam mums nav ðaubu, ka mçs to apgûsim. Bet kâbûs ar rezultivitâti? Tâ bûs jâskaidro un jâpierâda gan zinâtniski, gan zinâtniskipopulâri, gan lietiðíi. Ðajâ ziòâ esmu gan optimists, gan skeptiíis — optimists tâdçï,ka, vçrtçjot kârtçjâ gada mûsu paðu zinâtniskos rezultâtus, kopaina sanâk diezgan laba,par mums raksta prese. Skeptiíis esmu tâpçc, ka uz pârçjo valstu fona Latvijas zinâtnear saviem kvantitatîvajiem râdîtâjiem izskatâs, es uzdroðinos teikt, slikti. Ja rçíinâm,kâ statistikâ pieòemts, atdevi uz vienu miljonu iedzîvotâju — cik mums ir prestiþuzinâtnisku publikâciju, cik patentu, cik inovatîvu projektu utt., tad te nu mçs stipriatpaliekam. Tagad, kad nauda bûs, ir jâdomâ, ka daïa no ðîs naudas ir jâpieðíir ganpublikâcijâm, gan patentiem, gan inovatîvâm idejâm. Viens piemçrs, kas parâda, kasituâcija ir visai nopietna. Ðoruden Izglîtîbas un zinâtnes ministrijâ un Latvijas135

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAZinâtnes padomç, tâ kâ mçs saòemam naudu caur Izglîtîbas un zinâtnes ministriju,strâdâja Valsts kontrole. Visgrûtâk mums bija izskaidrot finansistiem, kâ mçs mçrâmzinâtnes efektivitâti. Mums prasa, kâda ir valsts lîdzekïu atdeve? Kâdi skaitïi un kâdidokumenti to apliecina? Tas bûs jautâjums, uz kuru mums pavisam drîz bûs jâatbildarî tiem politiíiem, kuri balso par zinâtnes finansçjumu. Un tad bûs jautâjums — vaiðis finansçjums nozîmç, ka bûs tikai lielâks zinâtniski izglîtotu studentu skaits, jaunaaparatûra laboratorijâs, vai arî tâs bûs arî reâlas augstâs tehnoloìijas, kas piesaistîtasLatvijas tautsaimniecîbai, un ko tieðâm var mçrît naudas izteiksmç. Protams, mumsvajag abus, bet atskaitîties deputâtiem tikai ar lielu studentu skaitu ilgi neizdosies. To,ka mûsu skats uz ðîm problçmâm ir daþâds, daþâdi arî piedâvâtie risinâjumu ceïi,parâdîja jau minçtâ maija konference ðajâ zâlç un daudzâs diskusijas visa ðâ gadalaikâ. Es ðobrîd negribu izvçrst ðo tçmu, tikai atgâdinât, ka atbilstoði LZA Statûtiemkatram akadçmijas loceklim gada beigâs ir jâraksta pârskats par savu darbîbu unierosinâjumi turpmâkam darbam. Gada beigas tûlît bûs, mçs gaidîsim jûsu idejas, kâcelt zinâtnes rezultativitâti, kâ to mçrît, lai tas bûtu saprotams gan politiíiem, ganfinansistiem, gan paðiem. Vai vajag un kâ efektîvi piesaistît jaunatni? Skaidrs, kaneviens mums priekðâ neko nepateiks, bet kritizçs gan, kritizçs bez þçlastîbas.Tâlâk par ko citu — par mûsu saknçm. Ja Latvijas Zinâtòu akadçmija atskatâs uzsavu pagâtni, rodas jautâjums — kurð no ðeit rakstîtajiem gadu skaitïiem (1815–1869–1932–1936–1946–1992) ir svarîgâks? LZA karogâ mçs esam ierakstîjuði ðos seðusgada skaitïus, visi skaitïi — gan 1946., gan 1992. — jau ir pietiekami tâla vçsture. Unapzinoties ðodien mûsu vçsturiski pamatoto vietu Eiropas kultûrâ un zinâtnç, radâsdoma, ka par mûsu zinâtnes vçsturisko pirmsâkumu varçtu uzskatît KurzemesLiteratûras un mâkslas biedrîbas dibinâðanu ðajâ pirmajâ gadskaitlî — 1815. gadâ.Kurzemes Literatûras un mâkslas biedrîba gan bija vâcu biedrîba, bet tie bija Baltijasvâcieði, Latvijas jeb Kurzemes vâcieði. 1946. gadâ, kad dibinâjâs Latvijas Zinâtòuakadçmija, un vçlâkos gados uzslâòojâs zinâms skepticisms, noliegums pret ðopirmsâkumu, jo vairâk tâpçc, ka tas ir it kâ uzspiests vâciskais. Tâdçï ðodien darbakârtîbâir ieplânots Jâòa Stradiòa referâts “Kurzemes Literatûras un mâkslas biedrîba(dib. 1815) — Zinâtòu akadçmijas aizsâkums Latvijâ”, un atcerçsimies arî pirms gadaRundâles pilî dzirdçto mûsu goda locekïa Imanta Lancmaòa akadçmisko lekciju“Kurzemes hercogiste — mûþîgais un efemçrais”. Viòð teica, ka mçs varam atzît, kaesam mantinieki visiem tiem pozitîvajiem kultûras slâòiem, kuri klâjuðies Latvijâ novâcu laikiem, no zviedru laikiem, no poïu laikiem, no krievu laikiem, no pirmskara unpçckara Latvijas laikiem. Nevajag noliegt, bet gan celt godâ visu to pozitîvo, kozinâtnes pamatos ielikuði Latvijas vâcieði, Latvijas poïi, Latvijas krievi un, protams,Latvijas latvieði. Pateicoties tieði I. Lancmanim, J. Stradiòam un ðodienas pilnsapulcei,mçs varçsim runât par korektâku skatu uz Latvijas zinâtnes un kultûras vçsturi.136

LZA PILNSAPULCESÐodien darbakârtîbâ paredzçta akadçmijas Lielâs medaïas pasniegðana. To saòemLatvijas izcilais fiziíis akadçmiíis Elmârs Blûms par magnçtisko ðíidrumu fizikasvirziena iedibinâðanu un attîstîðanu Latvijâ. Uz Lielo medaïu konkurss bija liels, tikaizskatîtas daudzas kandidatûras, E. Blûma kandidatûrai papildu plus bija arî tas, kaviòa rezultâti bija iekïauti 2004. gadâ Akadçmijas nosaukto 10 izcilâko zinâtnessasniegumu sarakstâ. Tâ ir Akadçmijas tradîcija,ka Lielo medaïu mçs esam pieðíîruðine tikai par mûþa devumu, bet arî par konkrçtu sasniegumu. Tâtad mçs ðodien reâlivaram redzçt, ka Latvijâ ir iespçjams savienot zinâtniska virziena, zinâtniskas skolasiedibinâðanu ar izcilu veikumu ðodienas zinâtnç.

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBALETONIKAS I KONGRESSÎpaðu nozîmi zinâtnes un sabiedriskajâ dzîvç ieguva Letonikas I kongress. Tasrezumçja darbu kopð 1995. gada, kad aizsâkâs Letonikas pçtniecîba un iezîmçjaperspektîvas. Simti publikâciju, 32 LZA sçdes, daþâdu zinâtniski pçtniecisko struktûruiesaistîðana, Letonika kâ viens no Latvijâ valstiski atzîtiem perspektîvajiem zinâtnesvirzieniem — tâ varçtu raksturot ðîs tçmas attîstîbu.21. oktobrî kongresu iesâka Daugavpils Universitâte: “Latgale kâ robeþsituâcijasfenomens” (strâdâja trîs sekcijas: “Robeþsituâcija: vçsturiskais process”; “Robeþsituâcija:valoda, literatûra, kultûra” un Igora Èinnova lasîjumi “Emigrâcijas fenomensliteratûrâ”)24.–25. oktobrî Letonikas I kongress notika Rîgâ. 235 referenti, to skaitâ pârstâvjino 9 ârvalstîm, strâdâja 12 sekcijâs. Notika Barondienas konference “Latvijas novadi:tradîcijas, teksti, identitâtes”. 24. oktobrî RLB Lielajâ zâlç kongresu atklâja LZAprezidents Juris Ekmanis, ievadvârdus teica Latvijas Valsts prezidente akadçmiíeVaira Vîíe-Freiberga, dalîbniekus uzrunâja LU rektors akadçmiíis Ivars Lâcis, Rîgasdomes priekðsçdçtâjs Aivars Aksenoks, RLB priekðsçdçtâjs Valdis Rûmnieks.Plenârsçdç referçja LR izglîtîbas un zinâtnes ministre Dr. habil.philol. Ina Druviete,akadçmiíi Jânis Stradiòð, Maija Kûle un Tâlavs Jundzis. Misiòa bibliotçkâ, kurdarbojâs sekcija “Letonikas avoti un to izmantoðana” (vad. akad. S. Cimermanis), bijaapskatâma Letonikas pirmavotu izstâde no Rokrakstu un reto grâmatu nodaïasfondiem.LZA prezidents Juris EkmanisIevadvârdi, atklâjot kongresuCienîtâ Valsts prezidentes kundze!Godâtie Letonikas I kongresa dalîbnieki un viesi!Letonika ir pçtîjumi par Latvijas vçsturi, valodu un kultûru no vissenâkajiemlaikiem lîdz mûsdienâm. Tas ir valstiski nozîmîgs zinâtniskâs pçtniecîbas virziens, joattîsta tâs humanitâro zinâðanu jomas, kuras veido nâcijas vienotîbu un kultûrasidentitâti.Letonikas sasniegumu konstatçðanai un perspektîvu iezîmçðanai ðodien ir sanâcispirmais Letonikas kongress. Jâapzinâs, ka arî mûsdienu globalizâcijas apstâkïosLatvija ir vienîgâ vieta pasaulç, kur ðos pçtîjumus var izvçrst vispilnîgâk, izmantojotfundamentâlu avotu bâzi un balstoties uz zinâtnieku iestrâdçm. Ir loìiski, ka lîdz ar138

LETONIKAS I KONGRESScitâm Latvijas attîstîbai nozîmîgâm zinâtòu nozarçm Latvijâ Letonika ir atzîta parprioritâru. Un valsts uzticçtais pasûtîjums ir devis spçcîgu impulsu attîstîbai. Viens noðîs attîstîbas pierâdîjumiem ir Letonikas I kongress 24.–25. oktobrî.Kongresâ pieteikuðies 235 referenti, arî ârzemju speciâlisti, kuri pçta Letonikastematiku. Strâdâs 12 sekcijas, kâ arî notiks tradicionâlâ Kriðjâòa Barona dzimðanasdienai veltîtâ konference “Latvijas novadi: tradîcijas, teksti, identitâtes”. DaugavpilsUniversitâtç Letonikas kongress notika jau 21. oktobrî. Ir liels gandarîjums, ka ðisievçrojamais pasâkums apvieno daþâdu humanitâro zinâtòu nozaru, daþâdu paaudþuun pieredzes pârstâvjus no visiem Latvijas zinâtnes centriem un augstskolâm. Tâ irjaunu sasniegumu garantija.Godâtie kongresa dalîbnieki! Jums visiem no sirds novçlu – jaunas idejas, jaunaszinâðanas un pçc laika – jaunas publikâcijas!Valsts prezidente akadçmiíe Vaira Vîíe–FreibergaUzruna kongresa atklâðanâ 2005. gada 24. oktobrîAugsti godâtie Letonikas kongresa organizçtâji! Dârgie zinâtnieki, viesi! Dâmasun kungi!Ðis ir pirmais Letonikas kongress mûsu neatkarîgâs Latvijas vçsturç, un irpatîkami bût klât ðajâs reizçs, kad tiek iedibinâtas kâdas jaunas tradîcijas, kas savukârtieies vçsturç. Ne visiem ir dots bût klât paðos pamatos, paðâ pirmajâ reizç, pçcdaudziem gadiem to atcerçsies, uz to lûkosies atpakaï, to izvçrtçs.Mans vçlçjums ir, lai ðîs sanâkðanas, ðâ kongresa veiksme kïûtu par droðu pamatuturpmâkai darbîbai un lîdzîgiem kongresiem daudzu jo daudzu gadu garumâ. Letonikair izvirzîjusies kâ prioritâra pçtniecîbas nozare mûsu valsts zinâtnes un pçtniecîbasprogrammâs. Tas nenozîmç, ka tâ tikko bûtu piedzimusi. Letonika ir daudzu undaþâdu nozaru kopâsaplûðana, tâ ir kâ upe, kas barojas no daudzâm straumçm, un ðîsstraumes bieþi vien sniedzas jau tâlu senâ zinâtniskâs izpçtes pagâtnç, kur, protams,ðîs rîcîbas, ðie novçrojumi, pçtîjumi un ðie dokumenti nenesa zinâtnes vârdu, katrâziòâ ne Letonikas vârdu, bet materiâlu un priekðstatu ir daudz. Letonika varbût arî kïûspar atseviðíu nozari, bet pagaidâm tâ ir starpdisciplinâra zinâtnes joma, kursvarîgâkais ir tieði koordinçjoðais elements un savstarpçjâs mijiedarbîbas elements.Tieði starp pçtniekiem Latvijâ un citur pasaulç, kas interesçjas par ðo plaðo tematuklâstu, kuru var apzîmçt ar vienu vârdu — Letonika.Es tieðâm priecâjos redzçt, ka kongresâ ir vesels ducis sekciju ðajâs dienâs Rîgâ,bet trîspadsmitâ, “velna duèa” sekcija jau ir notikusi Daugavpilî, un tas nozîmç, ka ðis139

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAskaitlis ir atvçrts un droði vien nâkamos gados ðîs sekcijas pârgrupçsies, pârveidosies,un es ïoti ceru, ka tiem nâks klât arî daudzas citas. Savas valsts kultûras un humanitârozinâtòu atbalstîðana un veicinâðana ir jebkuras sevi cienoðas tautas pienâkums, un tasir ne tikai sevi cienoðas neatkarîgas valsts morâls pienâkums, bet arî praktiskanepiecieðamîba, ja kâ neatkarîga valsts vçlamies, lai mûs atpazîtu pasaules tâlçs, tas irjâdara visos iespçjamos veidos. Un bûtisks no tiem ir tas, ka mums ir paðiem jâzina,kas mçs esam, kâdi mçs esam, no kurienes mçs nâkam, un tikai tad mçs spçsim izlemtun izgudrot, kâdi mçs vçlamies kïût un kurp mçs vçlamies doties.Letonika ir unikâla Latvijai, tâ pieder mums, tâ ir mûsu atbildîba, mûsu bagâtums,mûsu lepnums, mûsu paðu elpa un dvçsele, bet ne jau mums vienîgajiem tâ pieder. Tâpieder ðai plaðajai Eiropas saimei, kurai tîri formâli kâ Eiropas Savienîbai esampievienojuðies, bet formâli tâ pieder visa kontinenta, visas pasaules kultûrasmantojumam. Ne par velti mûsu dziesmusvçtku tradîcijas ir iekïautas arî UNESCOnemateriâlâs kultûras mantojumâ, un mums bûtu vçl ko iekïaut. Es priecâjos, ka ðajâkongresâ bûs klât arî zinâtnieki no citâm zemçm, un gribçtos vçlçt, lai nâkotnç tâdubûtu arvien vairâk.Latvijas zinâtniekiem dodoties pasaulç, piedaloties referâtos, ar referçtiemkongresos, sanâksmçs un simpozijos, ir iespçja, no vienas puses, iezîmçt Latvijasklâtieni Eiropas un pasaules kultûras telpâ, tajâ paðâ laikâ tâ ir izdevîba smeltiesiedvesmu, idejas, ierosmes sava darba uzlaboðanai, savu domu kritiskai saskarei arcitiem domu strâvojumiem un citiem virzieniem. Ðî daudzu Letonikas nozarukopâsanâkðana ðeit, Latvijâ, ir viens bûtisks un nepiecieðams posms, un ir pçdçjaislaiks, tam notikt, un es ïoti vçlçtos, lai mûsu zinâtnieki ar savâm atklâsmçm, ar saviempçtîjumu rezultâtiem spçtu iesaistîties starptautiskâ apritç, lai viòi spçtu savus darbarezultâtus prezentçt, arî iekïaujot tos vispârçjos plaðâkos aktuâlos jautâjumos, ganteorçtiskos, gan praktiskos. Un es ceru un esmu pârliecinâta, ka tas izdosies, ka bûsiespçjams iesaistît interesentus no citâm zemçm, kas atklâs to, kas tieði Letonikasietvaram ir saistoðs un vienreizçji izaicinoðs, un ka viòi nâks ar saviem pçtîjumiem,vai nu salîdzinoðiem vai citâdiem, kas bagâtinâs mûs visus — gan viòus, gan mûs.Tîri praktiskâ plâksnç vçlos uzsvçrt, ka valsts atbalsts pçtniecîbai Letonikas nozarçðíiet absolûti nepiecieðams, jo nevaram gaidît, ka citi mums palîdzçs izprast to, kasmçs paði esam. Pirmais un galvenais valsts pienâkums ir nodroðinât, lai mums bûtupçtniecîbas iestâdes gan Zinâtòu akadçmijâ, universitâtçs, institûtos, kas ne tikvienspçj nodroðinât pçtniekiem cilvçka cienîgu iztiku un dzîvi, darba apstâkïus, bet arî spçjpiesaistît jaunus cilvçkus, jaunus zinâtniekus, mûsu gaiðâkos prâtus, kas spçtu bût arîreflektîvi. Mçs vçlamies savai zemei tos, kas strâdâ, tos, kas vada, tos, kas pçta, mumsir vajadzîgi visi, un visur tie gaiðâkie prâti. Jauniem zinâtniekiem ir jâbût izredzçm, kaviòiem nebûs savs mûþs jâpavada nabadzîbâ un ka viòi varçs izvçlçties to, ko savâmûþâ vçlçtos darît, to, kur varbût ir sirds aicinâjums, bet kam daþreiz vienkârði140

LETONIKAS I KONGRESSìimenes apstâkïu dçï viòi nejûtas spçjîgi sekot. Tâ ir traìçdija, tas nav pieòemami, unte ir valsts kategoriskâ nepiecieðamîba gâdât, lai mçs novçrstu zinâtnieku aizieðanu nozinâtnes vai aizplûðanu uz citâm zemçm.Ïoti bûtiski ir arî tas, lai mûsu zinâtnieki spçtu piekïût visâm tâm tehniskajâmiespçjâm, ko modernâ pasaule mums piedâvâ attiecîbâ uz visu savu darbu aspektiem.Kâ pirmos te varçtu meklçt avotus, kas ir tik fundamentâls jautâjums tieðihumanitârajâs zinâtnçs. Avoti — tas nozîmç ne tikai rakstu liecîbas par daþâdiemvçstures posmiem, tas nozîmç arî materiâlâs liecîbas, materiâlâs kultûras izpausmes,kas ir saistîtas ar to fizisko saglabâðanu, apkopoðanu un konservçðanu, aprakstîðanu,nodoðanu tâlâkai apritei, pçtniecîbai. Mani satriec tas, ka mums Rîgas pilî, Vçsturesmuzejâ, nav pietiekami un adekvâti nodroðinâtas visas iespçjas, lai lîdz ðim jausavâktos arheoloìiskos atradumus ar mûsdienîgâm metodçm konservçtu, arî spçtu tosizstâdît un padarît pçtniekiem pieejamus. Mani satriec tas, ka mûsu tautastçrpukolekcijas ir sabâztas cita citai virsû un saburzîtas ðauros skapjos, padotas pelçjumamun laika zobam. Ir daudz tâdu lietu, kas satriec mani un arî jûs.Mums ir ïoti nepiecieðams materiâlâs infrastruktûras labâks nodroðinâjums,grâmatas mums saçd pelçjuma sçnîtes neadekvâtâs bibliotçkâs, mums ir vesela virkneðâdu ïoti dramatisku vajadzîbu, un mums ir jâatrod lîdzekïi, lai ðos dârgumu bojâieðanasprocesus apturçtu un, tieði otrâdi, lai tos izceltu gaismâ un kâ dârgakmeòusnoslîpçtu un padarîtu visiem redzamus — gan pçtniekiem, gan citu valstu viesiem, ganmûsu paðu skolçniem un valsts iedzîvotâjiem.Letonikai kâ starpdisciplinârai nozarei tieðâm kâ upei jâbarojas no daudziemstrautiem, un es ïoti ceru, ka zinâtnieki, kas piedalîsies ðajâs divâs ïoti intensîvajâsdienâs, spçs gût arî ierosmes no tâ, ko dara viòu kolçìi citâs disciplînâs. Man paðaisavâ zinâtnieces karjerâ vienmçr ir ðíituðas ïoti interesantas ðâdas starpdisciplinâraskonferences, kurâs blakus savas specialitâtes idejâm un pçdçjiem atklâjumiem iriespçjams ieskatîties tajâ, kas notiek kâdâ citâ nozarç, bet kurâ, izrâdâs, ir kaut kâdiinteresanti atklâjumi, ir aspekti, kas palîdz paðam savâ darbâ. Blakus avotu apzinâðanaiun tehniskai saglabâðanai, protams, ir liels zinâtniskais un pçtnieciskais darbs,lai tos pârtulkotu, darîtu plaðâk pieejamus, analizçtu no visdaþâdâkajiem aspektiem.Tam visam bûtu jâbût pieejamam elektroniskâ veidâ, lai pçc iespçjas vairâk pçtniekuvarçtu tajos ieskatîties, tajâ skaitâ tie, kuri atrodas citâs zemçs. Tamdçï es domâju arîpar tulkojumiem angïu valodâ vai citâs pasaulç plaði zinâmâs valodâs. Tas ir lielsdarbs, kas stâv mums priekðâ, nerunâsim par tâm, kâ es uzskatu, neskaitâmajâmdoktora disertâcijâm, kâdas es saskatu jau atspoguïotas ðâ kongresa programmâ.Ïoti bûtiska ir arî savâkto un sakrâto atziòu, faktu pârcelðana vispârçjai publikaiun arî jaunieðiem, gan pamatskolas, gan vidusskolas, gan universitâtes studentiem,bçrniem un jaunieðiem pieejamâ un saprotamâ veidâ, arî tâdâ, kas jebkurampieauguðajam atïautu mûþa garumâ turpinât savu izglîtîbu. Lai nebûtu tâ, ka izglîtîba141

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAapstâjas tajâ brîdî, kad iegûts augstskolas pçdçjais diploms, bet lai mums bûtu apritçun pieejama informâcija vai nu iespiestâ, vai elektroniskâ formâ, kas ïautu visiemLatvijas iedzîvotâjiem rast iespçjas vai nu paðizglîtîbas ceïâ, vai daþâdu sabiedriskoorganizâciju paspârnç turpinât savu pilnveidoðanos, lai viòi tieðâm turpinâtu iegût ðoprâta gaismu, par kuru tikko dziedâja koris un ko latvju dainas sauc par tikumu.Dainâs tikums ir ïoti interesants jçdziens — tâs ir zinâðanas tâdâ nozîmç, kâ tagad mçsto izprotam attiecîbâ uz intelektuâlajâm zinâðanâm. Tâs ïoti lielâ mçrâ ir praktiskasmâkas, piemçram, mâcçt sagatavot vilnu, kârst, vçrpt, krâsot, aust, izgatavot, izðût, bettâs ir arî estçtiskas un morâlas vçrtîbas. Tas viss ir iekïauts latvieðu tikumu jçdzienâ,un, man ðíiet, ar ðo latvisko tikumu tad arî varçtu rezumçt to, par ko beigu beigâs irðis jûsu Letonikas temats.Es novçlu visiem kongresa dalîbniekiem ïoti raþenas un patîkamas divas dienas, itîpaði novçlu, lai jûs gûtu ðeit jaunu enerìijas lâdiòu, kas jums ïautu atgriezties savâdarbâ ar sparu un enerìiju un kas ïautu jums piesaistît savam darbam arvien plaðâkuinteresentu loku. Lai ðis vçsturiskais pirmais kongress nestu labus augïus, un lai ðis unnâkamie Letonikas kongresi palîdzçtu Latvijas tautai, Latvijas valstij, Latvijas nâcijaizelt, ziedçt un plaukt!Letonistika Latvijas, Baltijas un Eiropas kontekstâLZA akadçmiíis Jânis StradiòðPlenârreferâts kongresâ 2005. gada 24. oktobrîLetonikas I kongress Latvijas humanitâro zinâtòu pârstâvjiem ir gan svçtku diena,gan vienotîbas apzinâðanas diena, gan arî atskaites, inventarizâcijas laiks, kad varpârlûkot, kas jau ir paveikts, kas vçl ir jâveic un kâdâ virzienâ tâlâk jâstrâdâ.Ja nealojos, termins “letonika” kâ zinâtnes nozares apzîmçjums pirmoreiz Latvijâizskançja 1980. gadâ filologu aprindâs kâ Rîgâ sarîkotâ IV starptautiskâ Baltistikaskongresa atbalss (pçc analoìijas ar lituânistiku un baltistiku). Taèu nupat apritçjuði 10gadi, kopð Latvijas Zinâtnes padome un valsts vadîba 1995. gada aprîlî pieòçmuðaslçmumu finansçt — lîdztekus projektiem (grantiem) — arî zinâtniskas programmas, toskaitâ Letonikas programmu, pieðíirot tai 80 tûkstoðus latu finansçjumu 1995. gadam.1995. gada maijâ Latvijas Zinâtòu akadçmija pçc akadçmiía Saulveþa Cimermaòaierosmes rîkoja pirmo letonikas sçdi. Tieði tad pirmoreiz plaðâk izskançjatermins “letonika” un nodoms veidot ne tikai programmu, bet arî interdisciplinârunozari, vienojot spçkus.Man toreiz bija gods kopâ ar S. Cimermani ðîs sçdes ievadreferâtâ formulçtletonikas jçdzienu un pamatuzdevumus, kâ nu tos izpratâm. Pârlasot referâta tekstu142

LETONIKAS I KONGRESSpçc 10 gadiem, iedroðinos apgalvot, ka pamattçzes ir palikuðas aktuâlas arî ðodien[1, 2]. Tiesa, ticîba mûsu spçjâm un optimisms tolaik bija tik vareni, ka referentiprognozçja, ka 2005. gadâ (t.i., ðogad) letonikas programma pamatos jau tiks pabeigta(!) un nâks liels lçrums apkopojoðu, epohâlu monogrâfiju, enciklopçdiju u.tml.Ðodien, pçc 10 gadiem, joprojâm esam vçl izejas pozîcijâs, tiesa, tâs nav gluþi tâs, kas1995. gadâ, bet augstâka lîmeòa izejas pozîcijas. Toreizçjai pieredzçjuðo zinâtniekusaimei, vecmeistariem, nu pamazâm pievienojas jauna, neatkarîgajâ Latvijâ izaugusiletonistu paaudze un iznâcis ir patieðâm prâvs grâmatu klâsts, regulâri notiek LZAletonikas sçdes (tâdas uzskaitîtas jau pâri 30). LU Filoloìijas fakultâtç organizçtsLetonikas centrs. Lasot Letonikas I kongresa programmu, jutos patîkami pârsteigts partçmu daudzpusîbu, oriìinalitâti — tas ir labs pamats tâlâkajam, taèu nevar sacît, kaletonika ir gatava, tâpat kâ gatava nav un nekad nebûs Rîga.Saprotams, jçdziens “letonika” radâs ne jau 1980. vai 1995. gadâ. Letonikavçsturiski veidojâs lîdztekus latvieðu nâcijas attîstîbai, lîdztekus tâs paðapziòai,lîdztekus mçìinâjumiem analîtiski aprakstît, kas ir latvieði — latvieðu valodu,etnogrâfiju, mitoloìiju, folkloru, antropoloìiju, vçsturi, rakstniecîbu un mâkslu. No ðîviedokïa par letonistiem varçtu dçvçt jau Baltijas vâcu pârstâvjus – P. Einhornu,G. Manceli, G. F. Stenderu, K. Vatsonu, îpaði A. Bîlenðteinu, zinâmâ mçrâ arîGarlîbu Meríeli kâ publicistu un nâciju tiesîbaizstâvi, pçc tam, saprotams, K. Baronu,K. Valdemâru, K. Mîlenbahu un îpaði J. Endzelînu, P. Ðmitu, F. Balodi, A. Spekki,A. Ðvâbi, K. Straubergu, L. Bçrziòu un daudzus daudzus citus, ietverot ðajâ pamatlicçjupanteonâ arî mûsu laikabiedrus un skolotâjus: M. Rudzîti, J. Graudoni,K. Karuli, K. Arâju un vçl nenosauktos, kuri ðo kongresu nav sagaidîjuði. Kâ zinâmasletonikas ceïazîmes varçtu minçt Latvieðu literârâs biedrîbas (dib. 1824) un RîgasLatvieðu biedrîbas Zinîbu komisijas (dib. 1869) aktivitâtes, “Latvieðu Konversâcijasvârdnîcu” (1927–1940) Arv. Ðvâbes redakcijâ, 1932. g. divsçjumu krâjumu “Latvieði”[3], daudzas fundamentâlas monogrâfijas par Latviju un latvieðiem, sâkot arMîlenbaha–Endzelîna vârdnîcu un Endzelîna “Lettische Grammatik” un beidzot arfundamentâlâm grâmatâm, kas dzimuðas jau neatkarîgâs Latvijas laikâ, gan arîpadomju okupâcijas gados, pieminot gan “Daugavas” apgâdâ Zviedrijâ iznâkuðosLatvijas vçstures sçjumus, gan E. Dunsdorfa Melburnâ izdoto rakstu krâjumu“Archîvs”(30 sçjumi, 1960–1993).Daþas piezîmes par terminu — letonika, letonistika, letika. “Latvieðu Konversâcijasvârdnîcâ” (1935) lasâm, ka termins “Lettica” lietojams, lai apzîmçtu visubibliotçkâs atrodamo un bibliogrâfijas zinâtnç pieminçto latvisko vai no latvieðuvalodas tulkoto, tâpat par Latviju un latvieðiem rakstîto [4]. Ne A. Ðvâbes Stokholmas,ne E. Andersona (1985), ne V. Samsona (1968) enciklopçdijâs “letonika” nav rodama,toties ðis termins ienâk P. Jçrâna redakcijâ iznâkuðajâ enciklopçdijâ (1985) [5] lîdzâs“letikai” un arî “letistikai”(latvistikai) kâ filoloìijas apakðnozares apzîmçjums.143

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBASavukârt “Latvieðu literârâs valodas vârdnîcâ” [6] letonika tiek definçta 1) kâ zinâtòunozaru kopums, kas pçtî Latviju, latvieðus, to kultûru, vçsturi, valodu; 2) kâliteratûras, arhîvu materiâlu kopums par Latviju, latvieðiem, to kultûru, vçsturi unvalodu. 1995. gadâ mûsu jau pieminçtajâ referâtâ [1] letonika tika traktçta kâhumanitâro un daïçji sociâlo disciplînu starpnozaru (interdisciplinârs) kompleksspçtîjums, kas skaidro latvieðu tautas vçstures un kultûras vçstures problçmu cçloòsakarîbasun parâdîbu attîstîbu. Kultûras jçdziens tika traktçts visplaðâkâ nozîmç,ietverot tajâ visas materiâlâs un garîgâs kultûras jomas, saprotams, arî valodu.Zinâtnes padomes programmu konkursa noteikumos (1995. g.) tolaik letonikas saturâiekïâva Latvijas vçstures, arheoloìijas, etnogrâfijas, valodniecîbas, literatûras,mâkslas, folkloras un sabiedriskâs domas pçtniecîbu.Protams, varçtu ðo terminu attiecinât arî uz tâdâm nozarçm kâ Latvijas ìeogrâfija,ekoloìija, dabas resursi, arî tautsaimniecîba (vismaz lauksaimniecîbas un rûpniecîbasvçsture, industriâlais mantojums u.tml.), par to bûtu jâdiskutç, taèu ðâda izpratne unvispârinâjums drîzâk definçtu “reìionâlo zinâtni”(attiecinâtu uz Latviju), nevisspecifiski humanitâro zinâtòu kompleksu — letoniku.Vai termins letonika attiecinâms uz avotu kopuma vai uz zinâtnes nozares(precîzâk — nozaru kompleksa) apzîmçjumu? Domâju, ka kompleksâs zinâtnesdisciplînas nosaukumam bûtu jâbût letonistika (nevis letonika), jo starptautiski tieklietoti termini “lituanistika”, “ìermânistika”, “somugristika”, ”slâvistika”, “românistika”,jâ, arî “baltistika” (kâ zinâtne par baltu tautâm un to valodâm), resp. allaþ arizskaòu “-istika”, nevis “-ika”. Par ðo lietu nule vaicâju baltistikas vecmeistaraakadçmiía V. Toporova viedokli — un viòð man ð. g. 2. augusta vçstulç apstiprinâja,ka pats un kolçìi jau izsenis lieto terminu “letonistika” savu starptautisko konferenèu,seminâru u.tml. apzîmçðanai. Termins “letistika” bûtu par ðauru, jo apzîmçtu vairâk arlatgaïiem un latvieðiem (ðaurâkâ nozîmç), nevis ar Latviju saistîtâs norises vispâr [7].Arî ievçrojamais itâïu baltists pr<strong>of</strong>. U. Dini lieto terminu letonistika [8]. Terminuletonika varçtu turpinât lietot tikai avotu bâzes, ziòu kopuma apzîmçðanai.Bibliogrâfiskâ ziòâ un informâcijas avotu ziòâ terminâ, saprotams, varçtu iekïautarî Latvijas dabu, dabas resursus, tautsaimniecîbu, ekoloìiju, ìeogrâfiju, kultûrainavasproblçmas, tâpat demogrâfiju, daïçji pat medicînu (ne tikai tautas medicînu un maìijuvien, bet arî tautas veselîbas stâvokli un, protams, arî antropoloìiju), taèu ðâdspaplaðinâjums zinâmâ mçrâ nojauktu termina dabîgâs robeþas. Tas varçtu bûtletonikas otrais, ârçjais loks interdisciplinârâ definçjumâ. Katrâ ziòâ par letonistikasdefinçjumu un ietvariem ðajâ kongresâ un arî pçc tam bûtu jâturpina diskusija.Atgâdinâðu, ka somugristika savâ pçtniecîbas lokâ iekïauj valodniecîbu,arheoloìiju, antropoloìiju, etnogrâfiju, mitoloìiju, folkloru, literatûrzinâtni, pirmâmkârtâm etnokultûras problçmas. Lituânistikas pamatuzdevums ir lietuvieðu valodas,folkloras, vçstures pçtîðana, piesaistot arî antropologus, arheologus un etnogrâfus.144

LETONIKAS I KONGRESSTe vçlos piebilst, ka Lietuvâ termins “lituânika”, “lituânistika” ticis lietots daudzagrâk nekâ analogs termins Latvijâ, un Lietuvâ jau 1939. gadâ dibinâts AntanaSmetonas Lituânistikas institûts, uz kura bâzes drîz vien izveidojâs Lietuvas Zinâtòuakadçmija [9, 10].Vai letonistika ir nacionâla zinâtne, zinâtne par latvieðiem? Manuprât, te pieejavarçtu bût divçjâda. No vienas puses, ðî zinâtne bûtîbâ veidojâs 19. gs. Herdera idejuietekmç par mazajâm tautâm, par nacionâlismu, kâ zinâtne par latvieðiem un tovalodu, arî kultûru, taèu Latvija (20. gs. termins un jçdziens!) ir tik sareþìîts etnisks,ìeopolitisks, multikulturâls jçdziens, ka bez ìeopolitikas, multikulturâlisma, minoritâðuproblçmas, triju atmodu vçstures to pilnîbâ nevar izprast un izpçtît. Manuprât,letonistikas mugurkauls ir latvieðu valodniecîba (ar to bûtîbâ sâkas letonistika unðaurâkâ nozîmç to tâ arî izprot), taèu arî latvieðu tautas kultûrvçsture visplaðâkâizpratnç, tâpat latvieðu etnoìençze un latvieðu identitâte. Loìiski te jâiekïauj arîantropoloìija, etnopsiholoìija, demogrâfija, etnisko attiecîbu, reìionâlâs vçstureskomponentes. Kâ savâ vçstulç [7] raksta akad. V. Toporovs, “lingvistiskajamaspektam letonistikâ jâbût pr<strong>of</strong>ilçjoðam”. Taèu letonistikai jâdefinç arî Latvijas unlatvieðu vieta Baltijas, Eiropas, pasaules kontekstâ.Letonistika ir nepiecieðama latvieðu, Latvijas bûtîbas pareizai izpratnei, paðizpratnei,nacionâlâs un valstiskâs paðapziòas veidoðanai globalizçtajâ, uz unifikâcijutendçtajâ mûsdienu pasaulç, saðíeltajâ Latvijas sabiedrîbâ, tâs vienoðanâ. Nemazâk — arî nâcijas identitâtes veidoðanai un paðsaglabâðanai. Taèu jâveido arîkritiska attieksme pret sevi, veselîga paðkritika.Nedomâju arî, ka letonistikai bûtu jâkïûst par nacionâlâs ideoloìijas, paðcildinâðanas,paðattaisnoðanas koncepciju pamatojumu, jâkalpo Latvijas un latvieðuglorificçðanai, tâ nav jâizmanto ne bezvçstures tautas, ne vçstures upura fenomenapamatoðanai, bârenîtes sindroma iedçstîðanai. Tai jâaudzina veselîgs patriotisms,jâuztur augsta paðapziòa, ko esam pelnîjuði, bet pamatos ir jâliek patiesîba, tikaipatiesîba un visa patiesîba. Taèu nebûtu gluþi taisnîgi, ja sacîtu — jâlieto anatomaskalpelis un jâveido latvieðu vçstures herbârijs. Latvieðu tauta ir dzîva, tâ nav muzejavçrtîba, izþuvuðas lapas — tâ ir dinamika, kas ietiecas 21. un tâlâkajos gadsimtos.Manuprât, pareizi bûtu, ja mûsu çtiskajâs un vçsturiskajâs nostâdnçs no pagâtnesizvçlçtos vispirms Kriðjâòa Barona dainu çtiku un Rûdolfa Blaumaòa zemnieciskiveselîgo patriotismu bez patçtikas, turklât vienotu to ar modernajâm humanitârozinâtòu metodçm un atziòâm.Minçðu laikam gan visdiþenâkâ latvieðu letonista (un baltista) Jâòa Endzelînaizteikumus, kas citçti Rasmas Grîsles jaunajâ grâmatâ [11]. Endzelîns apgalvo, ka“zinâtnes jautâjumos viòð “patriots” neesot, bet tikai patiesîbas meklçtâjs”, kanedrîkstot “savtîgu nacionâlismu maskçt zinâtnç skanoðos argumentos”, ka nedrîkst“irgâties par uzvarçtu pretinieku un pieïaut cilvçku nîðanu viòa tautîbas dçï” (tas145

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAsakarâ ar Baltijas vâcieðiem). Tikai ðâda toleranta, godîga, objektîva pieeja darîs mûsuletonistu koncepcijas starptautiski pieòemamas.Bet letonistikai ir jâkïûst par baltistikas, indoeiropeistikas sastâvdaïu. Diez vaivaram atïauties, Imanta Ziedoòa dzejas grâmatas virsrakstu izmantojot, par devîziizvçlçties: “Es ieeju sevî”, kïût par zinâtni paðu lietoðanai, iekðçjâm vajadzîbâm.Letonistikai — vismaz vairâkos bûtiskos aspektos — ir jâveidojas kâ baltistikas undaïçji arî somugristikas sastâvdaïai. Pati latvieðu nâcija tapa 16.–18. gs. no ðajâteritorijâ kâdreiz dzîvojuðâm piecâm tautâm jeb ciltîm — letgaïiem, zemgaïiem,kurðiem, sçïiem un valodas ziòâ krasi atðíirîgajiem lîbieðiem. Atseviðío cilðu nostâjapret vâcu krustneðiem, iebrucçjiem 12.–13. gs. bija visai atðíirîga. Mçs itin kâatzîmçjam 22. septembrî Baltu vienîbas dienu, taèu aizmirstam, ka tolaik letgaïi gâjakopâ ar vâcieðiem pret baltu tautu — lietuvjiem, un zemgaïi lietuvjiem pievienojâstikai Saules kaujas pçdçjâ brîdî, kad krustneði jau bija satriekti. Sarkanbaltsarkanaiskarogs bija Cçsu novada letgaïu karogs, ar kuru tie 1279. gadâ devâs kopâ ar vâcukrustneðiem cîòâ pret zemgaïiem, pret Nameisi [12]. Un tâs nav tikai vçsturesepizodes, tâ varbût pat ir zinâma Latvijas vçstures tendence, kas atbalsojâs arî20. gadsimtâ. Latvija veidojâs trijos vçsturiski atðíirîgos apgabalos — Vidzemç,Kurzemç/Zemgalç un Latgalç, kas atainojas pat mûsu valsts ìerboòa saðíeltîbâ.Manuprât, ðî saðíeltîbas tendence bûtu jâanalizç un varbût precîzâk jâdefinç, kâ mûsunâcijas sareþìîtajâ attîstîbas, konsolidâcijas ceïâ tâ tikusi pârvarçta. Plaðâk jâpçtareìionalitâtes aspekti — Latgale, Kursa, Sçlija, taèu integrçjot kopçjâ letonistikâ.Reizç arî bûtu jâparâda latvieðu vieta baltu tautu, Baltijas kopumâ saistîbâ ar mûsuetnoìençzi. Ðovasar man bija gods Helsinkos, X Baltijas intelektuâlâs sadarbîbaskonferencç referçt par Baltijas jçdzienu vçstures aspektâ [13]. Balti un Baltija irneoloìisms, jaunvârds, kas radâs 19. gs. vidû — vienlaikus gan Baltijas iedzîvotâju,galvenokârt Baltijas vâcieðu apzîmçðanai, gan arî baltu tautu (pirmâm kârtâm,senprûðu) apzîmçðanai, kaut arî termina aizsâkums “Mare Balticum” meklçjams jauBrçmenes Âdama hronikâ XI gs. (cçlies vai nu no balteum, belta = josta (“jostasjûra”) vai ilîrieðu balta = staignâjs, vai slâvu boloto, salîdz. arî Balaton u.tml.) [14].Baltu tautas jeb dzintara meklçtâju tautas romieðu vçsturnieks Tacits apzîmçja paraistiem; vai tie bija visi balti kopumâ, ieskaitot tagadçjo latvieðu un lietuvjupriekðteèus, vai tikai senprûði, par to domas dalâs. Slavenais lietuvju valodnieksKazimiers Bûga nelietoja terminu “baltu valodas”, bet gan “aistu valodas”, taèu vârds“aisti” mûsdienâs ir pârgâjis etniski atðíirîgo somugru — igauòu apzîmçðanai. Manimponç pr<strong>of</strong>esora Arnolda Spekkes piezîme 1948. gadâ sacerçtâs “Latvijas vçstures”ievadâ: “Tacits ar aistiem saprot senbaltus, vçlâkie rakstnieki — senprûðus; vçlâkoslaikos ðis vârds ir pârnâcis uz somugru ciltîm piederîgiem igauòiem kâ vçstureskuriozs, lîdzîgi kâ baltu tautâm piederîgie prûði ir savu vârdu atdevuði visvâciskâkajiemvâcieðiem, to kolonizçtâjiem” [15].146

LETONIKAS I KONGRESSTaèu tas atkal ir vçstures un valodas paradokss. Ilgi ir valdîjis triviâls viedoklis, kaar lietuvjiem latvieðus saista valodas, izcelsmes, “asiòu” kopîba, ar igauòiem — tikaivçstures kopîba, taèu nupat sâk argumentçt, ka latvieðu nâcijas substrâts ir prot<strong>of</strong>inni(sensomi), kas pâròçmuði indoeiropieðu (baltu) valodu un ìençtiski, gçnu ziòâ latvieðiesot tuvâki somiem, igauòiem, lîbieðiem nekâ lietuvjiem, ko itin kâ apstiprina jaunâkietieði gçnu kombinâciju pçtîjumi, tiesa, vçl nedaudzi un ne gluþi izstrâdâti. Vulgârirunâjot, “latvieði ir baltiski (lietuviski) runâjoði somi”. Vçl pâragri runât par t. s.genogrâfijas projektu (individuâlu cilvçku un atseviðíu etnosu pârstâvju X- un Y–hromosomu DNS paraugu datoranalîzes) îstenojamîbu un pamatotîbu, ko pçdçjâ laikâplaði popularizç britu (Oxford Ancestors) un amerikâòu (National Geographic unIBM) pçtnieki. Ja tie attaisnotos, varçtu gût pavisam jaunus priekðstatus arî par baltutautu migrâcijas ceïiem tâlâ senatnç un noskaidrot, vai arî baltu (resp. latvieðu) “klanumâte” ir bijusi Ievas septîtâ meita — Ulrike no Austrumâfrikas. Pagaidâm tas vçl irhipotçþu lîmenî, taèu nav izslçgts, ka pçc pâris desmitiem gadu genogrâfija kïûs parvispâratzîtu metodi etnoìençzes problçmu risinâðanai. Igaunijas ZA prezidents,jaunais LZA ârzemju loceklis R. Villems ir viens no ðîs pieejas entuziastiem.Ðâ vai tâ, mçs, latvieði, esam paðâ Baltijas vidû un esam cieði saistîti gan arlietuvjiem, gan ar igauòiem. Varbût ðî pati ìençtiskâ latvieðu nâcijas saðíeltîba irdramatiski ietekmçjusi arî mûsu nacionâlo raksturu, un tâ ir arî etnopsiholoìijasproblçma, integratîva problçma. No ðî viedokïa — atkârtoju — letonistikai ir jâbûtsaistîtai gan ar baltistiku, lituânistiku, gan ar somugristiku, ietverot tajâ ne tikai lîbieðukomponentu, bet arî dziïâkus senvçstures slâòus. Ierosinu nâkamajâ, XI Baltijasintelektuâlâs sadarbîbas konferencç 2007. gadâ Rîgâ izvçrst dziïâku starptautiskudiskusiju par ðo problçmu. Un arî pamazâm iekïaut letonistiku indoeiropeistikaskopçjo pçtîjumu straumç kâ îpatnçju sastâvdaïu.No letonistikas nedrîkst izslçgt ne lîbieðu problçmu, nedz arî aspektus, kas saistîtiar Baltijas vâcu un Rietumeiropas ietekmçm. Par letonistikas bûtisku sastâvdaïujâkïûst arî Rîgas vçsturei, bet Rîgâ garus gadsimtus dominçja vâcieði. Vâcu ietekmeLatvijas vçsturç, kristietîbas vçsture Latvijâ (ieskaitot brâïu draudzes), arî zviedru,poïu, krievu ietekme varçtu kïût par dziïâku interdisciplinâru pçtîjumu objektu (netikai literatûras, mâkslas vçsturç vien), bet plaðâkâ aspektâ — par Latvijas“eiropeizâciju” un par mûsu kultûras sinkrçtisko raksturu.Ne tâdçï, ka esam kïuvuði par Eiropas Savienîbas dalîbvalsti, bet tâdçï, ka ðo“eiropeizâciju” diktçja Latvijas, Baltijas vçstures objektîva loìika. Jau 1817.–1819.gadâ Kurzemes Literatûras un mâkslas biedrîbas organizçtajâs diskusijâs par latvieðunâkotni pçc dzimtbûðanas atcelðanas ieskanas ðie eiropeizâcijas un nâcijas “bût vainebût” motîvi (K. Vatsons, K. Elverfelds u.c.). Latvieðu nâciju un Latvijas saturu irveidojuði ne tikai zemnieki, bet arî amatnieki, muiþa, pilsçtu norises. Rîgas vçstureLatvijas vçsturç un letonistikâ traktçjama ne tikai kâ Jâòa Strauberga “latviskâ Rîga”147

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA[16], bet gan kâ Rîga kopumâ. Un te bija ne tikai Ðteinhauers un pirmâs “latvieðunacionâlâs cîòas“ 18. gs., bet arî pirmais latvieðu ârsts — dabaszinâtnieks, farmaceits,íîmiíis Dâvids Hieronîms Grindelis no latvieðu mastu brâíeru, brâïu draudzçmpiederîgo Grunduïu dzimtas [17]. Bet vai V. Ostvalds, F. Canders, P. Valdens,S. Eizenðteins, A. Bîlenðteins, Stenderi arî nebûtu iekïaujami letonistikas studijâs?Manuprât, bûtu. Un te nonâkam pie Rietumeiropas amatnieku, pilsçtnieku imigrâcijasLivonijâ jau kopð viduslaikiem, pie Kurzemes hercogistes fenomena, un atgâdinâðuvarbût epizodisku faktu, ka amatnieki Sçlijâ 17. gs. nâca no valoniem un tie te izmira1710. gadâ “lielajâ mçrî” [18] — vai tie bûtu zuduði gluþi bez pçdâm?Ðodien gandrîz vai nepiedienîgi ðíiet runât par Krievijas un krievu ietekmi uzlatvieðu nâcijas veidoðanos un attîstîbu. Taèu ignorçjama, piemçram, nebûtuPçterburgas loma tieði latvieðu politiskajâ, kultûras un zinâtnes vçsturç — minçðu tikaiatslçgas vârdus — “Pçterburgas Avîzes”, Kr. Valdemârs, J. Alunâns, Baumaòu Kârïa“Dievs, svçtî Latviju”, pirmie pr<strong>of</strong>esionâlie latvieðu mûziíi un gleznotâji, zinâtnieki,Latvieðu Pagaidu Nacionâlâ padome u.c. Turklât caur Pçterburgu latvieðos ir nâkuðasarî Rietumeiropas ietekmes, kuru pieejamîbu dzimtenç 19. gs. zinâmâ mçrâ kavçjaBaltijas vâcieði [19]. Ðo ietekmju izvçrtçjumam arî jâbût vismaz akadçmiskâsletonistikas lokâ, un ir tikai apsveicami, ka ðajâ letonistikas kongresâ tik plaði tiekrisinâtas arî Latvijas vecticîbnieku problçmas [20]. Pçterburgas jautâjums ir daïa noplaðâkas problçmas, latvieðu trimdas fenomena — vçsturisku apstâkïu dçï Latvijaskultûra, latvieðu kultûra un pats Latvijas jçdziens lielâ mçrâ veidojies ârpus Latvijas,tâ ir allaþ aktuâlâ mûsu diasporas problçma.Nobeigumâ gribçtu izsacît daþas vispârçja rakstura piezîmes diskusijai.1. Letonikas valsts pçtnieciskâ programma, kurai paðreiz itin kâ pieðíirts prâvsvalsts finansçjums, kuru aprûpç Latvijas Zinâtòu akadçmija, pagaidâm ir paredzçta uztrim gadiem, ar garantçtu valsts finansçjumu. Bet ko tâlâk? Manuprât, pareizi bûtunostiprinât atziòu, ka ðî nozare (nevis konkrçta programma, bet tieði pati nozare vainozaru kopums letonistika (!) ir arî turpmâk obligâti finansçjama kâ Latvijai bûtiskajoma, jo tâs finansiâlos pamatus daudzinâtie Eiropas fondi nenodroðinâs. Pamatatziòaijâbût: Latvijas valdîbai jânodroðina latvieðu valodniecîbas, Latvijas vçstures, kultûrvçsturesun lîdzîgu nozaru harmoniska attîstîba augstâ lîmenî un arî letonikas kâvirskomponenta attîstîba, jâveicina jaunu speciâlistu izaugsme starptautiskâ lîmenî.Letonistikas pçtîjumiem jâbût mûsu identitâtes izpratnes pamatâ.Letonistikai jâbût ne tikai latvieðu valodniecîbas, Latvijas vçstures, etnogrâfijas unvisu citu nozaru mehâniskai summai, bet ðo nozaru superpozîcijai, ar interdisciplinâruraksturu; ne tikai summçt, bet integrçt uz plaða empîriska, avotos balstîta, pârbaudîta,izvçrtçta materiâla pamata, jâiedibina cieðâki kontakti daþâdu nozaru pçtnieku starpâ.2. Taèu bûtu nopietna kïûda letoniku vai letonistiku izmantot kâ modes vârdulielâka finansçjuma “izsiðanai” un visas humanitârâs zinâtnes Latvijâ birokrâtiski148

LETONIKAS I KONGRESS“integrçt” zem letoniskas cepures. Ir jâturpina attîstît konkrçtas nozares — Latvijasvçsturi, valodniecîbu, kultûrvçsturi, ideju un zinâtnes vçsturi, mâkslas un literatûrasvçsturi, folkloristiku, etnoloìiju un citas, jo pr<strong>of</strong>esionâlisms visspilgtâk spçj izpaustiesðaurâs, definçtâs nozarçs. Diez vai letonistiku drîkstam traktçt kâ jaunu, vienotuzinâtnes nozari — tâ ir un paliek nozaru kopums, interdisciplinârs saistelements. No ðîviedokïa diez vai saprâtîga bûtu visu humanitâro zinâtòu pçtniecisko institûtumehâniska apvienoðana vienotâ letonikas institûtâ. Saskares punkti jâmeklç uninterdisciplinârie pçtîjumi jâveicina, taèu neiznîcinot atseviðíu disciplînu pamatus.Piebildîðu, ka pat Latvijas vçstures pçtniecîba kopumâ, arî valodniecîba (daþossociolingvistiskajos aspektos vai terminoloìijas izstrâdç) u.tml. nereti iziet ârpusletonistikas ietvariem.3. Letonistikas mçríiem jâbût sabiedrîbai izprotamiem, tuviem, plaði popularizçtiem,taèu nozare nedrîkst bût angaþçta, politizçta, ar populistisku pieskaòu un jauiepriekð izdomâtiem secinâjumiem, kas atbilstu paðreizçjâs valdîbas nostâdnçm vaisabiedrîbas ðîbrîþa noskaòojumam. Te piemçru râda Vçsturnieku komisija, Valstsvalodas komisija, tomçr nevar apgalvot, ka visi to paspârnç radîtie sacerçjumi bûtugluþi brîvi no politiskas konjunktûras elementiem. Letonistiem jâdomâ ne tikaiðîsdienas, bet arî rîtdienas kategorijâs, jâraugâs ne tikai atpakaï, bet arî uz priekðu,nav jâsankcionç acumirklîgas noskaòas un pat plaðâs aprindâs izplatîti aizspriedumi,bet jârada plaðs, uz pçtîjumiem un objektivitâti balstîts viedoklis, ir jâaudzinasabiedrîba. Letonistiem jâizvçlas vçrienîgâki mçríi nekâ projektu (grantu) summçðanavien — varbût datubâzes par valodu, vçsturi, varbût jaunas enciklopçdijas “Latvija unlatvieði pasaulç” veidoðana, fundamentâlu monogrâfiju sacerçðana (arî sveðvalodâs),latvieðu diasporas vçstures un sasniegumu apzinâðana, lîdzdalîba precîzu izziòukrâjumu veidoðanâ (sal. [21]), u.tml.4. Nâkamajam Letonikas kongresam jâbût îsteni starptautiskam. Jâdomâ, pirmkârt,par stabilâm saitçm ar lietuvju, igauòu, somu, citzemju kolçìiem, jâdomâ par linguafranca, kuru kongresâ varçtu lietot lîdzâs latvieðu valodai. Latvijas un Lietuvas forums2005. gada septembrî Kauòâ bija pirmais, samçrâ ðaura rakstura eksperiments, taèujâiesaista vairâk speciâlistu no daþâdâm nozarçm. Vairâk jâpublicç raksti citzemjurecenzçjamos izdevumos, lai zinâtnes pasaulei parâdîtu Latvijas, letonistikas bûtiskâkossasniegumus, lai Latvijas zinâtnes veikums nostâtos lîdzâs Latvijas kultûras unmâkslas jau aprobçtajam veikumam.5. Jârosina veidot starptautisku fondu letonistikas pçtîjumu atbalstam, piesaistottam Vâcijas, Somijas, Zviedrijas, Polijas u. c. valstu institûcijas. To varçtu nosaukt,piemçram, izcilâ vâcu filoz<strong>of</strong>a apgaismotâja J. G. Herdera (1744–1803) vârdâ, kurð,Rîgâ strâdâdams (1764–1769), pirmais rosinâjis pçtît latvieðu folkloru. Fondam varçtumçìinât piesaistît Vâcijas valsts un akadçmiskâs institûcijas.149

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAVÇRES1. Stradiòð J., Cimermanis S. Par letonikas jçdzienu un saturu// LZA Vçstis, A.daïa. – 1995, Nr. 5/6. – 1.–7. lpp. Par letonikas programmas izsludinâðanu sk.:Zinâtnes Vçstnesis. 1995. Nr. 4.2. Stradiòð J. Letonikas pçtniecîbas programmas meti// Akadçmiskâ Dzîve,33. krâj. – 1999/2000. – 12.–19. lpp.3. Latvieði. Rakstu krâj. / F. Baloþa, P. Ðmita un A. Tenteïa red. Rîga: Valters unRapa, 1. sçj. – 1930, 357. lpp; 2. sçj. – 1932, 511. lpp. Sk. arî: Latvieði. XX gadsimta20.–30. gadu autoru rakstu krâjums / Sast. H. Grînberga, M. Auns. – Rîga: V. Belokoòaizdevn.; 2003. – 363 lpp.4. Latvieðu Konversâcijas vârdnîca. 11. sçj. – Rîga: A. Gulbis, 1935. –23175.–23176. sleja.5. Latvijas padomju enciklopçdija. 6. sçj. Lauk – Monr. – Rîga: GalvenâEnciklopçdiju redakcija, 1985. – 65.–67. lpp.6. Latvieðu literârâs valodas vârdnîca. 4. sçj. J-L/Atb. red. L. Ceplîtis. – Rîga:Zinâtne, 1980. – 651 lpp.7. Akadçmiía V. Toporova vçstule J. Stradiòam (2005. g. 2. aug.).8. Dini P. U. Baltu valodas. – Rîga: J. Rozes apgâds, 2000. – 574 lpp.9. Liekis A. Lietuvos Mokslu akademija, 1941–1990. – Vilnius, 2001. – 871 p.10. Maþoji lietuviðkoji tarybinë enciklopedija. T. II. K–P.–Vilnius: Mintis,1968. – 460.–462. p.11. Grîsle R. Spçkildze. Populârvalodniecisku rakstu izlase, I. Rîga: Antava,2005. – 43. lpp.12. Stradiòð J. Treðâ atmoda. – Rîga: Zinâtne, 1992. – 404 lpp.13. Stradiòð J. Baltijas jçdziens laikmetu lokos// Latvijas Vçstnesis. 2005.12.–20. jûlijs.14. Karulis K. Latvieðu etimoloìijas vârdnîca divos sçjumos. 1. sçj. A - O. –Rîga: Avots, 1992. – 103.–104. lpp (ar attiecîgâm norâdçm).15. Spekke A. Latvijas vçsture. – Rîga: Jumava, 2003. – 13. lpp.16. Straubergs J. Rîgas vçsture. – Rîga: Grâmatu draugs, [s. a.]. – 491 lpp.17. No Grindeïa lîdz mûsdienâm. Rakstu krâj. / Sast. un red. J. Stradiòð. Rîga:Nordik, 1996. – 359 lpp.18. Jakovïeva M. Kurzemes hercoga manufaktûras Sçlijâ 17.–18. gadsimtâ// LZAVçstis, A. daïa. – 2005. Nr. 2. – 65.–79.lpp.19. Stradiòð J. Pçterburga Latvijas kultûras un politiskajâ vçsturç// LatvijasVçstnesis. 2003. 4. apr.20. Ñòàðîâåðèå Ëàòâèè / Îòâ. ðåä., ñîñò. Èëëàðèîí Èâàíîâ. – Ðèãà, 2005.(Vecticîba Latvijâ. Rîga, 2005) (krievu, latvieðu, angïu valodâ) – 438 c.21. Skujenieks M. Latvija. Zeme un iedzîvotâji. Ar J. Bokaldera nodaïu parlauksaimniecîbu. 3. pârstr. izdev. – Rîga: A. Gulbja apgâdn., 1927. – 752 lpp.

LZA SÇDES<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS SÇDES3. februâra sçde. Latvijas intelektuâlâ îpaðuma aizsardzîbas problçmasSçdi organizçja Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïa.LZA pievçrð îpaðu uzmanîbu zinâtnes, tehnoloìijas, inovâciju un izgudroðanasproblçmu kopumam Latvijâ. 2003. gada 10. aprîïa LZA pilnsapulce noklausîjâs unapsprieda akadçmiía Ulda Viestura referâtu “Izglîtîba, zinâtne, inovâcijas: daþiizaicinâjumi un risinâjumi”. 2004. gada 8. aprîlî LZA noturçja sçdi “Zinâtnes untehnoloìiju pçtîjumu attîstîba Eiropas Savienîbâ”. LZA un LR Patentu valde2004. gada 13. septembrî noslçguðas sadarbîbas lîgumu un iedibinâjuðas Valtera Capabalvu labâkajam izgudrotâjam, to pirmoreiz pasniedza 2005. gada septembrî.2005. gada 3. februâra LZA sçdç, kas bija veltîta Latvijas intelektuâlâ îpaðumaaizsardzîbas problçmâm, dalîbnieki noklausîjâs un apsprieda LZA kor.loc. J. Kristapsona,Patentu valdes direktora Z. Aumeistera, akadçmiía I. Kalviòa un akadçmiíaU. Viestura ziòojumus.Sçdç izskatîtâs problçmas bûtîba: 80. gadu beigâs Latvijas zinâtnieki un izgudrotâjividçji katru gadu pieteica ap 1000 jaunu izgudrojumu, bet tagad tikai 100–150.Latvijas zinâtnieki un izgudrotâji individuâli nevar finansiâli atïauties dârgopatentçðanu ârzemçs. Seviðíi vçrtîgi jaunie izgudrojumi Latvijâ netiek patentçti; topatentçðanas izdevumus un pçtniecîbas finansçðanu uzòemas ârvalstu investori, lîdz arto patenttiesîbas nonâk ârvalstu kompâniju îpaðumâ.Latvijas Zinâtòu akadçmija un sçdes dalîbnieki uzskata:1. Jâizstrâdâ grozîjumi Latvijas likumdoðanâ ar mçríi motivçt zinâtniekus aktîvâkpatentçt savus izgudrojumus. Par izgudrojumu îpaðniekiem, ja tie veikti par publisk<strong>of</strong>inansçjumu, noteikt universitâtes un pçtnieciskos institûtus, paredzot, ka izgudrojumarealizâcijas gadîjumâ vismaz 50% ienâkumu saòem autori.2. Jâpieðíir îpaðs finansçjums un valstij jâuzòemas rûpes par pielietojamiempçtîjumiem un to rezultâtu komercializçðanu. Jâpanâk, lai Nacionâlâ inovâcijuprogramma 2003.–2006. gadâ tiktu realizçta efektîvi un pilnîbâ. Nacionâlajâ inovâcijuprogrammâ tâlâkajiem gadiem jâiekïauj izvçrsta sadaïa par rûpnieciskâ îpaðuma un tâaizsardzîbas nodroðinâðanu, vienlaikus paredzot tam nepiecieðamo finansçjumu.3. Sadalot valsts budþeta papildu finansçjumu zinâtnei, Latvijas Zinâtnes padomei,kâ arî universitâtçm savâ izdevumu struktûrâ jâparedz îpaði lîdzekïi, no kuriemapmaksât piesakâmo izgudrojumu iepriekðçjo novçrtçðanu, izgudrojumu patentçðanuLatvijâ, kâ arî efektîvâko izgudrojumu patentçðanu ârzemçs.151

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA4. Motivçt pr<strong>of</strong>esorus augstskolâs un zinâtniekus apzinât uzòçmçju vajadzîbas,nosakot sasniegtos zinâtnes komercializâcijas rezultâtus kâ bûtisku vçrtçðanas faktoruto akadçmiskajâ izaugsmç un izpildâmo zinâtnisko projektu rezultâtu izvçrtçjumâ.5. Sekmçt pr<strong>of</strong>esoru rotâciju un ârvalstu viespr<strong>of</strong>esoru piesaisti ar augstukomercializâcijas pieredzi un viòu plaðo kontaktu izmantoðanu Latvijas interesçs.6. Atbalstâma ir Ekonomikas ministrijas iniciatîva pieðíirt lîdzekïus maziem unvidçjiem uzòçmumiem jaunu produktu un tehnoloìiju izstrâdei, vienlaicîgi paredzotlîdzekïus arî patentu iegûðanai un realizâcijai.7. Zinâtnieki un izgudrotâji jâapgâdâ ar viòiem nepiecieðamo informâciju rûpnieciskâîpaðuma jomâ. Attiecîgâm valsts institûcijâm atrast iespçju pieðíirt mçrífinansçjumuvalstij nepiecieðamo elektronisko datubâþu, t.sk. patentu datubâþu, iegâdei.8. Svarîgi ir apmâcît studentus, zinâtniekus, inþenierus un citus izgudrotâjus savurezultâtu patentçðanai un komercializçðanai. Ðim mçríim jâparedz lîdzekïiNacionâlajâ inovâciju programmâ, kâ arî jânovirza daïa lîdzekïu, kurus nopelnaPatentu valde.9. Zinâtnisko rezultâtu komercializâcijas sekmçðanai vajadzîgi pr<strong>of</strong>esionâlidarbinieki un tehnoloìiju pârneses biroji. Jâizstrâdâ Latvijas tehnoloìiju pârnesesinstitûcijas modelis.Sçdi atreferçja Dr. Alma Edþiòa24. februâra sçde. Par doktorantûras problçmâmSçdi organizçja Latvijas Zinâtòu akadçmija (LZA), Augstâkâs izglîtîbas padome(AIP) un Latvijas Zinâtnes padome (LZP). Lai nodroðinâtu akadçmiskâ personâlaatjauninâðanu, Latvijâ katru gadu bûtu jâsagatavo 200–300 zinâtòu doktoru. Labâkaissasniegums pçdçjos piecos gados ir Valsts zinâtniskâs kvalifikâcijas komisijas(VZKK) izvçrtçtie 89 promocijas darbi 2004. gadâ. Visvairâk promocijas darbu irdabaszinâtnçs un inþernierzinâtnçs.LZA prezidenta pr<strong>of</strong>esora Jura Ekmaòa ievadvârdos iezîmçjâs problçmasuzstâdîjums. Valsts atvçlçtais finansçjuma palielinâjums zinâtnei dod cerîbu tajâiesaistît jaunus cilvçkus. Latvijâ paðlaik skaitâs 5700 zinâtòu doktoru. Pçc statistikasdatiem, zinâtnç strâdâ (ir “aktîvi”) 3200 “doktora lîmeòa” zinâtnieki. Pçc EiropasSavienîbas (ES) aprçíina, vismaz 2000 doktoru uz vienu miljonu iedzîvotâju irizglîtîbas lîmeòa kvalitâtes râdîtâjs, zinâtnes un valsts progresa garants. Vienkârðsaprçíins râda, ka Latvijâ vajag vismaz 5000 aktîvu zinâtòu doktoru.152

LZA SÇDESPçc LZA un LZP ziòâm, grantus izmanto no 1800 lîdz 2000 doktoru, turklât ðiekvalificçtie zinâtnieki visai nevienmçrîgi sadalîjuðies zinâtòu nozarçs: medicînâ —170, lauksaimniecîbas zinâtnçs — 115, informâtikâ, fizikâ, organiskajâ íîmijâ —katrâ nozarç vairâk nekâ 100, ekonomikâ — 69, neorganiskajâ íîmijâ — 35,maðînbûvç — 47, inþenierzinâtnçs, mehânikâ — 35, biotehnoloìijâ — 25. Meþazinâtnçs pçtîjumus veic 20 zinâtòu doktori, juridiskajâs zinâtnçs — 6 utt. Ir skaidrs, kajâforsç pçtîjumi inþenierzinâtnçs un modernajâs tehnoloìijâs. Kopð 2000. gada, pçcVZKK datiem, ir aizstâvçtas 280 doktoru disertâcijas. Ja gribam tikt pie 5000aktîviem zinâtòu doktoriem, ar to nepietiek.Par doktorantûru kâ Boloòas procesa treðo ciklu runâja AIP priekðsçdçtâjaakadçmiíe Baiba Rivþa. 1999. gadâ Latvija bija viena no 26 sarunas dalîbniecçm, kasparakstîja Boloòas deklarâciju par Eiropas augstâkâs izglîtîbas telpas veidoðanu lîdz2010. gadam. Seðos gados Eiropâ izveidojies vienots redzçjums par bakalaura unmaìistra programmâm. Tagad Vâcijas un Austrijas rîkotajâ seminârâ 40 valstukompetenti pârstâvji atzina, ka uzmanîbas lokâ ir jâpatur doktorantûra. Starptautiskâsorganizâcijas un valsts pârvalde prasa “doktora lîmeni”. No akadçmiskâs vides zinâtòudoktori pâriet valsts pârvaldç un uzòçmçjdarbîbâ. Universitâðu autonomija, daþâdîba,disertâciju un pçtniecîbas procesa novçrtçðanas loma, attiecîbas starp vadîtâju undoktorantu, — seminâra darbakârtîbâ bija daudz jautâjumu. Tâ dalîbnieki izvirzîja 11tçzes, kuras visas paredzçtas doktorantûras nostiprinâðanai. Piemçram, ir valstis(Zviedrija, Lielbritânija), kur doktoranti nâk no bakalaura kursa. Vâcijâ 9% absolventustudç doktorantûrâ, Spânijâ — 30%. Vienotâs nostâdnes un samçrojamâs prasîbas dodiespçju jaunajiem zinâtniekiem izvçlçties doktora studiju vietu: Anglijâ 44%doktorantu ir ârzemnieki, Francijâ — 25%. Mobilitâte daþâdâs universitâtçs,starpnozaru programmu veidoðana saistîbâ ar industriju — tâ ir paðsaprotama parâdîbamûsdienu Eiropâ.Starptautiskâs finansçjuma programmas dod iespçju iegût “dubultos diplomus” —divu universitâðu apstiprinâtus. Îpaða nozîme ir zinâtniskâ vadîtâja atbildîbaskâpinâjumam — tiek slçgti lîgumi. Studiju ilgums ir daþâds — piemçram, Lietuvâ,Igaunijâ èetri gadi bioloìijas, inþenierzinâtòu un dabaszinâtòu specialitâtçs, savukârtZviedrijâ — trîs gadi. Latvijâ doktors studç trîs gadus, bet noteikti vajadzçtu èetrus.Latvijâ ir 130 000 studentu, 532 studiju programmas, 62 doktoru studiju programmas.Mums vajadzçtu gadâ aizstâvçt ap 800 disertâciju atbilstoði Somijas un Vâcijaspieredzei, lai Latvija spçtu lîdzinâties citâm valstîm.Promocijas darbu kvalitâtç pats svarîgâkais, kâ atzina VZKK priekðsçdçtâjsakadçmiíis Raimonds Valters, ir neïaut pazeminât “kvalitâtes latiòu”. Nesamazinâtprasîbas un prasîgumu pret doktorantiem. Savulaik D. Karnegi rakstîja — ir tikaiviens ceïð, kâ panâkt, lai kâds cilvçks kaut ko izdara: ir jâpanâk, lai viòð to gribçtudarît. Cik liela ir motivâcija iegût doktora grâdu? Akadçmiíis Kalvis Torgâns atzîst —153

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAja doktorants (jurists) ir tâdâ lîmenî, ka var aizstâvçt disertâciju, viòð sameklç labâkatalgotu darbu. Ir izeja — juridisko zinâtòu pr<strong>of</strong>esoriem piemçrot algu koeficientu, laiviòi bûtu konkurçtspçjîgi.Nesen Latvijâ palielinâja augstskolu pr<strong>of</strong>esoru algas, motivâcija pieauga. Ir arîEiropas Savienîbas lîdzekïi, var parakstît lîgumu, ka gada laikâ tiks uzrakstîtadisertâcija. Jâpiekrît, ka daþâs augstskolâs ir pârâk daudz teorçtisko eksâmenu. PSRSlaikâ Latvijâ bija attîstîta cietvielu fizika, organiskâ íîmija, molekulârâ bioloìija, turbija augsti standarti. Tradîcija saglabâjusies, arî tagad ðajâs nozarçs doktori ir augstâlîmenî. Arî vçstures doktoriem ir augsti standarti. Daþkârt ir problçmas citâs nozarçs,piemçram, pedagoìijâ. Pagâjuðajâ gadâ tika mainîti kritçriji — publikâciju daudzumuvairs neskaita, bet norma paliek — promocijas darba rezultâtiem jâbût publicçtiem. Jopublikâcija ir kâ treniòð — doktorants saòem norâdîjumus, ieteikumus, kâ uzlabottekstu. Nâkamgad noteikti bûs jau 200 disertâciju, — optimistiski solîja VZKKpriekðsçdçtâjs.Dr.habil.oec. Ludmila Frolova runâja par ekonomikas un vadîbas zinâtòu nozarudoktorantûras paðreizçjo situâciju un nâkotni. Ðobrîd ekonomikas doktora grâds iraktuâls akadçmiskajâ vidç, uzòçmçjdarbîbâ un valsts pârvaldç. Tas sasaucas arLisabonas stratçìiju — veidot uz zinâðanâm balstîtu, pasaulç konkurçtspçjîgu undinamisku sabiedrîbu. Ekonomikas un vadîbas zinâtnes doktora studiju programmasLU, RTU un LLU ir akreditçtas seðiem gadiem, tâs atbilst starptautiskajiem standartiem.Aizvadîtajos piecos gados ekonomikas doktora grâdu ieguvuði 34 speciâlisti.Doktoranti, visumâ studiju programmas vçrtçjot pozitîvi, aptaujâ izteikuðies, ka irpârâk daudz obligâto studiju kursu, rodas pârslodze un laika trûkums, jo daudzidoktoranti strâdâ pamatdarbâ. Pietrûkst sadarbîbas ar ârvalstu universitâðu mâcîbspçkiem,nav priekðstata par ârvalstu studiju programmu lîmeni.Pr<strong>of</strong>esore L. Frolova uzskata, ka ir vçlama programmu pilnveidoðana. LZAkorespondçtâjloceklis pr<strong>of</strong>esors Leonîds Ribickis (RTU) kritiski atzina, ka programmavadîbas zinâtnçs ir vâja — pçdçjos gados aizstâvçjuðies trîs doktori. Taèu RTUpromociju padomçm ir augsti kritçriji. Inþenierzinâtnçs, kur var aizstâvçties tikaipiektâ mâcîbu gada beigâs, doktorantu ir pârâk maz. Par teorçtisko apmâcîburunâjot — doktorants pusotru gadu klausâs lekcijas, bet neveic pçtniecisko darbu.Sveðvaloda ir jâiemâcâs pirms doktorantûras — ir bakalauru, maìistru studijuprogrammas, kuras ïauj staþçties ârzemçs un apgût valodu. Vajag pieaicinât vadîtâjusno zinâtniskâs pçtniecîbas institûtiem, bet integrâcija (institûti/ augstskolas) nav bijusiveiksmîga. Mûsu izglîtîbas sistçma paðlaik neïauj attîstît starpnozaru programmas.LZA îstenais loceklis pr<strong>of</strong>esors Indriíis Muiþnieks (LU) atzina, ka no valstsbudþeta doktorantiem ceturtâ daïa ir LU, bet aizstâvas mazâk nekâ puse. Doktorantasaknes ir maìistrantûrâ. Bet paòem (doktorantûrâ) to, kurð grib, — konkursa nav(íîmijâ bija!), kritçriji ir liberâli. Maìistrantu ir par maz, lai doktorantûra augtu154

LZA SÇDESnormâli. Doktora grâds nav ekskluzivitâte, tâ ir normâla augstâkâs izglîtîbas pakâpe.Doktorantûra nav vis zeïïa gadi pie meistara, bet gan augstâkâ lîmeòa studijuprogramma. Vai mçs gribam doktorantûrâ ielaist tikai ìçnijus? Jâsalîdzina savasprasîbas ar kaimiòu valstu prasîbâm. LU ir lîgumi ar Franciju, Vâciju, doktorantumotivâcija — starptautiska konkurçtspçja, atalgojums darba tirgû.Doktorantûrâ ir pârâk daudz programmu. Jâveido doktorantûras centri un skolas.Aizstâvçðanâs process jâinternacionalizç. Jâveido specifiskas komisijas. Jâkultivçdoktoranta un vadîtâja personiskâ atbildîba. LU nolçma visu disertâciju tekstus liktinternetâ. Jâbût starptautiskai lîdzdarbîbai un apmaiòai.LZA korespondçtâjloceklis pr<strong>of</strong>esors Henriks Zenkeviès (VZKK loceklis) uzsvçradaþas problçmas: mçs nerunâjam par doktorantûru kompleksi, bet tikai par to, lai bûtuvairâk zinâtòu doktoru, neraugoties ne uz ko. Doktorantûras saknes aug no attiecîgâszinâtòu nozares — cik tâ ir produktîva. Tas rada motivâciju jaunajiem ietikt ðajâ sfçrâ.Vai mçs gribam daudz nekvalitatîvu “augstâkâs kvalifikâcijas” speciâlistu vai tâdus,kuri spçj lasît lekcijas, strâdât pçtniecisko darbu? Doktoru skaits atspoguïo nozarureâlo situâciju. Meþa zinâtnçs, kuras Latvijâ ir prioritâras, seðos gados aizstâvçta vienadisertâcija. Ir vairâkas nozares, kurâs aizstâvçtas no vienas lîdz trim disertâcijâm.Vajag mainît stratçìiju — jâcînâs par zinâtnes renesansi, par tâs materiâli tehniskostâvokli, par bâzi.LZA korespondçtâjlocekle pr<strong>of</strong>esore Tatjana Koíe uzsvçra, ka doktorantûraijâorientçjas uz pilna laika studijâm. Ministru kabinetam jâierosina, ka zinâtniskaisgrâds ir priekðrocîba darba tirgû un atalgojumâ. Programmas nav îsti strukturçtas.Doktora studijas — tâ ir mâcîðanâs dalîties jaunajâs zinâðanâs.Sçdi atreferçja Dr.Ilga Tâlberga16. marta sçde. Zinâtnes infrastruktûra — jaunieguvumi no ES struktûrfondiem— jaunâs iespçjasSçdi organizçja Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïa un Íîmijas, bioloìijas unmedicînas zinâtòu nodaïa.LZA sçdes dalîbnieki apsprieda jautâjumu par zinâtniskâs infrastruktûrasmodernizçðanu, izmantojot ES struktûrfondu lîdzekïus. Zinâtnieki noklausîjâs unapsprieda LZA akadçmiíu Jâòa Grabja un Andra Krûmiòa ziòojumus par problçmâm,kas saistîtas ar ES struktûrfondu izmantoðanu modernas pçtnieciskâs aparatûrasiegâdei un pielietoðanai.Sçdç izskatîtâs problçmas aktualitâti nosaka tas, ka ar nacionâlas programmas“Atbalsts zinâtniskâs infrastruktûras modernizçðanai valsts zinâtniskajâs institûcijâs”155

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBApalîdzîbu patieðâm ir iespçjams veicinât Latvijas pçtniecîbas iestâþu konkurçtspçjupasaulç, radît vidi un nosacîjumus inovatîvajai uzòçmçjdarbîbai, modernizçt arpçtniecîbu un attîstîbu saistîto infrastruktûru. Tajâ paða laikâ ïoti svarîgi ir sekmçtracionâlu un intensîvu jaunâs aparatûras izmantoðanu, plaði izplatît Latvijâinformâciju par jauno aparatûru un nodroðinât pieeju aparatûras izmantoðanai visuieinteresçto institûciju zinâtniekiem.Sçdes dalîbnieki uzskata par lietderîgu ierosinât LZA uzòemties iniciatîvu datubâzesizveidei, lai apkopotu informâciju par Latvijas zinâtnisko institûciju rîcîbâ esoðounikâlo aparatûru. Vienlaicîgi informâcija par jauniegûtajâm iekârtâm bûtu ievietojamaIZM un LZP mâjaslapâs, kâ arî to institûciju mâjaslapâs, kuras ðîs iekârtasiegâdâjas.Kâ seviðíi svarîgu problçmu sçdes dalîbnieki atzîmçja nepiecieðamîbu risinâtjautâjumu par unikâlo iekârtu ekspluatâciju un amortizâciju un ar to saistîtajiemizdevumiem, kuri paðlaik nav paredzçti ne LZP, ne arî attiecîgo institûciju budþetâ.Tika izteikta doma, ka atseviðíos gadîjumos varçtu izmantot citu struktûrfondulîdzekïus – piemçram, no doktorantûras un jauno zinâtnieku atbalsta programmas.Ierosinâts izstrâdât apmâcîbas kursus darbam uz modernajâm pçtnieciskajâm iekârtâmun piedâvât tos interesentiem Latvijâ un ârvalstîs.Sçdes dalîbnieki bija vienisprâtis, ka arî turpmâk jautâjumiem par zinâtniskâsinfrastruktûras modernizâciju jâbût LZA uzmanîbas centrâ un pie ðîm problçmâmlietderîgi atgriezties nodaïu sçdçs.Sçdi atreferçja Dr. S<strong>of</strong>ja Negrejeva28. aprîïa sçde. Nacionâlais ciklotrona centrs un tâ izmantoðanas perspektîvas.Sçdi organizçja Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïa un Fizikas untehnisko zinâtòu nodaïa. Sçdi vadîja ÍBMZN priekðsçdçtâjs akad. Raimonds Valters.Bîstamo atkritumu pârvaldîbas valsts aìentûras direktors Dr. Andris Abramenkovsiepazîstinâja ar aspektiem, kas noteica daudzfunkcionâlâ Nacionâlâ ciklotrona centra(NCC) izveides iespçjamîbu Salaspils kodolreaktora teritorijâ, analizçja NCC lomumedicînas un tautsaimniecîbas attîstîbâ Latvijâ, norâdot, ka visâ Baltijâ patlaban navneviena ðâda centra. Projekta kopçjâs izmaksas ir ~12 milj. USD. Akad. Jânis Bçrziòðinformçja par paredzamajiem zinâtniskajiem un tehnoloìiskajiem pçtîjumiem NCC,kâ arî par nepiecieðamo kvalificçto kadru nodroðinâðanas un sagatavoðanas iespçjâm.Par ciklotrona starojuma izmantoðanu íîmijas un bioloìijas pçtîjumos, kâ arî parradioíîmijas speciâlistu sagatavoðanu ziòoja akad. Juris Tîliks. Viòð uzsvçra, ka vienâ156

LZA SÇDESiekârtâ jâapvieno vairâkas funkcijas — gan izotopu iegûðana, gan iespçjas veiktzinâtniskos pçtîjumus. Latvijas Onkoloìijas centra Staru terapijas bloka vadîtâjaDr. Ilga Vçvere informçja par Pozitronu emisijas tomogrâfijas (PET) metodeslietojumu onkoloìijâ, uzsverot ðîs metodes priekðrocîbas — augsto jutîbu unspecifiskumu. Par PET metodes lietoðanu kardioloìijâ un citâs medicînas nozarçsziòoja P. Stradiòa Klîniskâs universitâtes slimnîcas pârstâvis Dr. Çriks Reinholds. Parciklotrona izmantoðanu radioaktîvo izotopu raþoðanâ sçdes dalîbniekus informçjauzòçmuma “Radons” vadîtâjs Jâzeps Malnaès. Pçc diskusijas kopsçdes dalîbniekipieòçma lçmumu atbalstît NCC izveidoðanu Salaspilî, kas dos jaunas iespçjaspraktiskajai medicînai, kâ arî zinâtnisko un lietiðío pçtîjumu veikðanai Latvijaszinâtnei prioritârajos virzienos íîmijâ, fizikâ, bioloìijâ un medicînâ. Atbalstîta arî LUun RTU iniciatîva speciâlistu sagatavoðanai NCC darbîbas un ar to saistîto pçtîjumuveikðanai, steidzami risinot jautâjumu par papildu finansçjuma pieðíirðanu mâcîbuprocesa nodroðinâðanai.Sçdç pieòçma lçmumu:LZA FTZN un ÍBMZN kopçjâ sçdç 2005. gada 28. aprîlî noklausîjâs ziòojumuspar daudzfunkcionâlâ Nacionâlâ ciklotrona centra izveidoðanu Salaspilî.1. LZA FZTN un ÍBMZN atbalsta daudzfunkcionâlâ Nacionâlâ ciklotrona centraizveidoðanu Salaspilî. Nacionâlais ciklotrona centrs dos jaunas iespçjas medicînai, kâarî zinâtnisko un pielietojamo pçtîjumu veikðanai Latvijas zinâtnei prioritârajosvirzienos: íîmijâ, fizikâ, bioloìijâ un medicînâ.2. Lai paplaðinâtu zinâtnisko pçtîjumu loku un pilnîgâk izmantotu ciklotronatehniskâs iespçjas, LZA nodaïas rekomendç:a) iekïaut Nacionâlâ ciklotrona centra projektçðanas tehniskajâ uzdevumâ unbûvniecîbas celtniecîbas izmaksâs:- neitronu konvertora projektçðanu, izgatavoðanu un uzstâdîðanu daþâdas enerìijasneitronu starojuma iegûðanai;- standartizçtu staroðanas bloku un kanâlu izejas aprîkojumu projektçðanu unuzstâdîðanu daþâda veida eksperimentu veikðanai;b) ieinteresçtajâm zinâtniskajâm laboratorijâm un grupâm Nacionâlâ ciklotronacentrâ plânojamo pçtîjumu programmas iesniegt nodaïu zinâtniskajiem sekretâriemlîdz ð. g. 1. jûnijam.c) nodaïu ieteiktiem ekspertiem aktîvi sadarboties ar projekta realizçtâjiem,regulâri saskaòojot paredzamos zinâtnisko pçtîjumu projektus un no tiemizrietoðâs tehniskâs prasîbas, ekspertu darbu apmaksâjot no projekta ievieðanasizmaksâm.157

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA3. Nodaïas iesaka veikt aprçíinus par Nacionâlâ ciklotrona centra starotâjuizmantoðanas laika iespçjamâm izmaksâm zinâtnisko pçtîjumu veikðanai un izstrâdâtfinansçðanas mehânismu Latvijas zinâtnieku darbîbas atviegloðanai.4. LZA Nodaïas uzskata, ka, ievçrojot Nacionâlâ ciklotrona centra izveidoðanasprojekta stratçìisko nozîmi Latvijas zinâtnes un medicînas tâlâkai attîstîbai, nepiecieðamsizveidot Latvijas speciâlistu darba grupu zinâtniski tehnisko jautâjumurisinâðanai projekta ievieðanas procesâ, nodroðinot grupas darbîbas finansçðanu noprojekta ievieðanas izmaksâm.5. LZA Nodaïas atbalsta Latvijas Universitâtes un Rîgas Tehniskâs universitâtesizvirzîtâs iniciatîvas speciâlistu sagatavoðanai Nacionâlâ ciklotrona centra darbîbas unar to saistîto pçtîjumu nodroðinâðanai un uzskata par nepiecieðamu steidzami risinâtjautâjumu LR VM un LR IZM par papildu finansçjuma pieðíirðanu mâcîbu procesanodroðinâðanai.Sk. Zinâtnes Vçstnesis, 2005, 9. maijs.Sçdi atreferçja Dr. Baiba Âdamsone26.–27. maija sçde. IV Sçlijas kongressLatvijas Zinâtòu akadçmija, Jçkabpils rajona Padome, Sçlijas asociâcija unLatvijas Kultûras fonds 26.–27. maijâ sarîkoja IV Sçlijas kongresu “Sçlijas kultûrvçsturesproblçmas”. Tâ bija tçmas “Par pçtîjumiem Letonikâ” 32. sçde ar ïoti plaðuaplûkojamo problçmu loku.26. maijâ referçja: Jânis Raðèevskis, Jçkabpils rajona Padomes priekðsçdçtâjs,“Sçlijas pirmais gads Eiropas Savienîbâ un nâkotnes redzçjums”. Inese Beríe,Jçkabpils vçstures muzeja direktore, iepazîstinâja klâtesoðos ar Sçlijas materiâluJçkabpils vçstures muzeja krâjumos. Savu pieredzi referâtâ “Par vçstures rakstîðanu”vispârinâja Pçteris Bankovskis, Latvijas Kultûras fonda priekðsçdçtâjs. Jânis Miezeris,Rîgas reìiona attîstîbas padomes biroja vadîtâjs, dalîjâs pârdomâs par Viesîtes pilsçtasattîstîbas vîzijâm kultûrvçsturiskâ skatîjumâ. Par novada lepnumu — Stenderu piemiòaskultûrvçsturiskajâm vietâm runâja Jânis Dimitrijevs, Viesîtes pilsçtas Domespriekðsçdçtâjs. Tçmu “Arhitekts Artûrs Krûmiòð un Krustpils cukurfabrika” aplûkojaGuntis Gailîtis, Latvijas Nacionâlâs operas reþisors. Par Sçlijas enciklopçdijasgatavoðanas iespçjamîbu LZA Letonikas programmas ietvaros domâs dalîjâsakadçmiíis Saulvedis Cimermanis. Savukârt novadniecîbas saiðu stiprinâðanai unnovada izpçtei bija veltîts akadçmiía Tâïa Millera pârskats par paveikto Sçlijasasociâcijas desmit darba gados.158

LZA SÇDESLai rosinâtu novada inteliìenci un jaunatni vçstures izpçtei, IV Sçlijas kongresâliela vçrîba tika veltîta novadpçtnieku un jaunatnes aktivitâtçm. Par Jçkabpilsvecticîbnieku kopienu pagâtnç un mûsdienâs referçja Jçkabpils novadpçtnieceZinovija Zimova. Notika Sçlijas skolu novadpçtnieku darbu prezentâcija un vçrtçðana,kâ arî 1905. gada notikumu izpçtei veltîto skolu novadpçtnieku darbu konkursauzvarçtâju apbalvoðana.27. maijâ savus novadniekus gatavoties Sçlijas 800. gadadienai aicinâjaakadçmiíis Jânis Stradiòð. Uzlûkot Sçlpils pagastu mûsdienâs un nâkotnç mudinâjaSçlpils pagasta Padomes priekðsçdçtâjs Jânis Bite. Ar Sçlijas dabas un kultûraspieminekïiem kâ vçrtîgiem tûrisma objektiem iepazîstinâja kultûrìeogrâfe RutaAvotiòa. Ðo tçmu turpinâja Daces Lukðevicas, Jçkabpils vçstures muzeja speciâlistes,ziòojums “Sçlijas industriâlâ mantojuma izmantoðanas un saglabâðanas iespçjas”.Lielu interesi izraisîja kultûras jautâjumiem veltîtie referâti: Dr. habil. art. Jura Urtânastâsts par Augðzemes pilskalnu folkloru, Jçkabpils vçstures muzeja speciâlistes DitasÂrgales apcere par Dziesmu svçtku tradîcijâm un nâkotni Sçlijâ, Saukas novadpçtniekaGunâra Spîdaiòa slavenajiem novadniekiem Arvîdam Þilinskim un PçterimBarisonam veltîtâ apcere. Vçsturiskai tçmai — Sçlijas zemniekiem kolhozu sistçmassâkumposmâ — savu uzstâðanos veltîja Lilita Vanaga, LU Latvijas vçstures institûtaetnoloìijas nodaïas vadîtâja.Kongresa noslçgumâ dalîbniekus un viesus ar izstâdi “Sçlpils novada ïaudis unvçsture” iepazîstinâja Maija Èakstiòa, Sçlpils pagasta 1. bibliotçkas vadîtâja.Sçdi atreferçja Dr. Ilga Tâlberga6. septembra sçde. Izcilajam rîdziniekam Valteram Capam – 100Sçdi organizçja Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïa un Latvijas Patentu valde.Latvijas Zinâtòu akadçmija (LZA) un Latvijas Patentu valde 6.septembrî aicinâjauz sçdi “Izcilajam rîdziniekam Valteram Capam — 100" un pirmo Valtera Capa balvupasniegðanas svinîgo ceremoniju. Valters Caps — izcils konstruktors, kurð 1936.–1937.gadâ radîja ”VEF Minox“ — pirmo miniatûro (1,38 x 2,7 x 7,5 cm) fotoaparâtupasaulç. Balva (arî diploms un Jâòa Strupuïa veidota medaïa) pieðíirta Ph.D.Benjamiòam J<strong>of</strong>fem (ASV) un Dr.phys. Robertam Kalniòam par nozîmîgiemizgudrojumiem detaïu automatizçtâ manipulçðanâ ar elektromagnçtisko lauku (sistçmaEMAGO). Par Valteru Capu un viòa nemirstîgo izgudrojumu ”VEF Minox“ runâjaLZA prezidents Juris Ekmanis un Patentu valdes direktors Zigrîds Aumeisters.J.Ekmanis uzsvçra, ka ðî sanâksme pulcç praktiíus, zinâtniekus, tos, kuriem ir saskaregan ar Valteru Capu, gan ar inþenieru tehnoloìijâm.159

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBALaudatio laureâtiem un viòu radoðajam veikumam teica akadçmiíis AndrejsCçbers. EMAGO nâkotne vçl priekðâ — ðîs metodes parâdîsies nanotehnoloìijâ,ìençtikâ, medicînâ, datorzinâtnçs, — sacîja A. Cçbers. Firmas “Minox GmbH”(Vâcija) <strong>of</strong>iciâlais pârstâvis Arnds Abrahams V. Capa Vâcijâ 1945. gadâ dibinâtâsfirmas vârdâ dâvâja katram laureâtam tagad raþoto fotoaparâtu “Minox LX”.Pasâkumâ klât bija arî Latvijas tieslietu ministre Solvita Âboltiòa.Sçdi atreferçja Dr. Jânis Kristapsons14. septembra sçde. LZA Lielâ medaïa — pr<strong>of</strong>esoram Edvînam Vedçjam.Sçdi organizçja Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïa.Latvijas Zinâtòu akadçmijâ 14. septembrî LZA ârzemju loceklim pr<strong>of</strong>esoramEdvînam Vedçjam — izcilam íîmiíim — pasniedza LZA Lielo medaïu.Mièiganas universitâtes (ASV) pr<strong>of</strong>esors E. Vedçjs apbalvots par jaunu organiskâssintçzes metoþu izstrâdi un nopelniem Latvijas organiskâs íîmijas speciâlistusagatavoðanâ.Edvîns Vedçjs dzimis 1941. gada 31. janvârî Rîgâ, íîmiía izglîtîbu un zinâtniskogrâdu ieguvis ASV. Veicis pçtîjumus prostaglandînu íîmijâ Hârvarda universitâtçNobela prçmijas laureâta E. Dþ. Kori (E.J. Corey) vadîbâ. Pr<strong>of</strong>esors Viskonsînasuniversitâtç (1977), vçlâk M. Gomberga íîmijas pr<strong>of</strong>esors Mièiganas universitâtç(1999, Ann Arbor).Edvîns Vedçjs ir starptautiski atzîta autoritâte, viens no izcilâkajiem paðlaik aktîvistrâdâjoðiem latvieðu cilmes zinâtniekiem, atzîts pedagogs, teicams organizators.Pr<strong>of</strong>esors devis lielu ieguldîjumu modernâs organiskâs sintçzes metodoloìijâ unstereoíîmijâ. Viòa vadîbâ izstrâdâtas vairâk nekâ 70 doktora disertâcijas.Îpaði augstu vçrtçjama E. Vedçja palîdzîba Latvijas íîmiíu kvalifikâcijaspaaugstinâðanâ. Kopð I Vispasaules latvieðu zinâtnieku kongresa (1991) pr<strong>of</strong>esorssâka îstenot projektu, lai talantîgâkie jaunie íîmiíi papildinâtu zinâðanas labâkajâsASV universitâtçs un Latvijas kolçìi saòemtu zinâtnisko literatûru. Pr<strong>of</strong>esors irdarbojies nozîmîgu zinâtnisko þurnâlu (Journal <strong>of</strong> American Chemical Society, OrganicSynthesis, Journal <strong>of</strong> Organic Chemestry) redkolçìijâs. Daudzu ASV unstarptautisko balvu un stipendiju laureâts, Edvîns Vedçjs saòçmis arî PBLA Kultûrasfonda diplomu. Amerikas Íîmiíu biedrîba (ACS) par radoðu sintçtisko metoþupçtîðanu 2004. gadâ viòam pieðíîra prestiþo Herberta Brauna (H.C. Brown, 1990. g.Nobela prçmijas laureâts) balvu. Ar Latviju E. Vedçju, Paula Valdena medaïaslaureâtu (1997), saista regulâra piedalîðanâs íîmiíu simpozijos, to skaitâ arî2005. gada 16. septembrî P. Valdena 4. simpozijâ organiskajâ íîmijâ.160

LZA SÇDESÐâdâs sçdçs tradicionâli laureâts uzklausa laudatio un lasa akadçmisko lekciju.LZA kor.loc. Pçteris Trapencieris savâ laudatio “Èetri pr<strong>of</strong>esora Edvîna Vedçjastabilitâtes vaïi” uzsvçra, ka ðo stabilitâti nosaka pr<strong>of</strong>esora ziemeïnieka atturîba,pr<strong>of</strong>esionalitâte visâs íîmiía darbîbas sfçrâs, darba mîlestîba un gandarîjums parskaisti paveikto darbu un sportiskâ aktivitâte kâ fiziskâs formas uzturçtâja.Edvîna Vedçja nolasîtâ akadçmiskâ lekcija “Izglîtîba un pçtniecîba organiskajâíîmijâ: mana pieredze ASV augstskolâs” satura bagâtîbâ, oratora prasmç un stilameistarîbâ piesaistîja sçdes dalîbnieku neatslâbstoðu uzmanîbu. Dalîjies ar klausîtâjiemzinâtnisko tçmu bagâtîbâ un problçmu risinâjumâ, pieredzçjuðais pr<strong>of</strong>esorsrezumçja savus pedagoìiskos novçrojumus: “Spçcîgos var mâcît kâ grib, viòi savupanâks. Ir vislabâkie, absolûti vislabâkie, bet daudzi strâdâ kâ roboti, kuri grib, laivisu pasaka priekðâ. Studentam jâdod izdevîba paðam domât, katram indivîdam tas irsavâdâk, un mums jâpielâgojas studentam, nevis otrâdi,” — konstatçja pr<strong>of</strong>esors. Parkolçìiem no Latvijas: “Nekad neesmu strâdâjis ar tik izciliem studentiem, apbrînojisviòu darba gribu un domâjis, kâ to iemâcît amerikâòiem,” sacîja LZA ârzemju loceklisEdvîns Vedçjs un lekciju beidza ar pateicîbu saviem audzçkòiem, kuru vârdi blîvâtekstâ aizòçma visu ekrâna platîbu.Sçdi atreferçja Dr. Ilga Tâlberga7. oktobra sçde. Liepâjas Pedagoìijas akadçmija — vecâkâ augstskolaKurzemçLatvijas Zinâtòu akadçmijas izbraukuma sçde Liepâjas Pedagoìijas akadçmijâ.Sçdi organizçja Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa.Divu akadçmiju rîkoto sçdi atklâjot, LZA prezidents J.Ekmanis aicinâja runât parzinâtni, par zinâtnes stratçìiju Eiropas Savienîbas kontekstâ, jo arî no Kurzemesnovada nâk jauni zinâtnieki.LPA rektore Dr.philol. Gunta Smiltniece iepazîstinâja ar augstskolas vçsturi.1956. gadâ uz Liepâjas Pedagoìiskâs skolas bâzes dibinâtâ augstskola no trîsfakultâðu 150 studentiem un 30 pasniedzçjiem ir izaugusi lîdz 4000 studentiem un 130mâcîbu spçkiem, piedzîvojusi lielas pârmaiòas arî mâcîbu programmu ziòâ. Lîdzdeviòdesmito gadu sâkumam tâ bija tipiska padomju laika augstskola, kas bijaspecializçjusies sâkumskolas skolotâju sagatavoðanâ. Ðobrîd 40 % studentu tieksagatavoti nepedagoìiskâs nozarçs — tiek gatavoti datorspeciâlisti, uzòçmçjdarbîbasvadîtâji, sociologi, vides, tûrisma speciâlisti u.c., kâ arî daþâdu nozaru pedagoìijasspeciâlisti. Par savu misiju augstskola uzskata speciâlistu sagatavoðanu reìionavajadzîbâm, nodroðinot izglîtîbas pieejamîbu reìiona jaunieðiem. Tas, ka valstij nav161

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAvienotas pamatnostâdnes par reìionâlo augstskolu lomu un attîstîbu, rada daudzasproblçmas, bûtu nepiecieðams valsts atbalsts pçtnieciskajam darbam. Daþas problçmastiek risinâtas sadarbîbâ ar Liepâjas Domi, gan kâ kopçji projekti, gan topoðospeciâlistu prakses nodroðinâðana, pçtîjumu tçmu izvçle u.c.Par liepâjnieku sapni par savu universitâti runâja Liepâjas pilsçtas Domespriekðsçdçtâja pirmâ vietniece Silva Golde. Liepâjâ ir daudzu augstskolu filiâles arkopçjo studentu skaitu ~6000, tas ir labs priekðnoteikums augstskolu apvienîbasizveidei, piesaistot arî ES fondu naudu. LPA zinâtnes prorektore Dr.philol. Ieva Ozolarunâja par LPA pçtniecîbas virzieniem un attîstîbas problçmâm, konkrçtâk parpçtîjumiem pedagoìijas nozarç stâstîja Dr.habil.paed. Daina Lieìeniece. Pârsteigumssçdes dalîbniekiem no Rîgas bija LPA pr<strong>of</strong>esora Dr.math. Jâòa Rimðâna zinâtniskaisziòojums “Sadarbîba pçtniecîbâ: Hidrodinamisko procesu simulâcija materiâlu unvides pçtîjumos”, kurð parâdîja, ka ne tikai lielajos zinâtnes centros, bet arî reìionâlâaugstskolâ ar nelielu zinâtnieku skaitu, iesaistot talantîgus jaunieðus, iespçjamistarptautiski koordinçti pçtîjumi.Pçc referâtiem diskusijâs aktîvi iekïâvâs akadçmiíi J. Zaíis, D. Markus, LZAgoda locekïi R. Denisova un P. Guïâns, LZA korespondçtâjlocekïi V. Zariòð unH. Zenkeviès.Sçdes nobeigumâ LZA prezidents J. Ekmanis un LPA rektore G. Smiltnieceparakstîja sadarbîbas lîgumu.Sçdi atreferçja Dr. Alma Edþiòa

LZA SÇDES

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBALZA SENÂTA DARBÎBASENÂTA SÇDES2005. gadâ notika 9 Senâta sçdes.LZA Senâta sçde 2005. gada 11. janvârî Senâts apstiprinâja balvu ekspertu komisiju lçmumus par LZA vârdbalvu unbalvu jaunajiem zinâtniekiem pieðíirðanu. Senâts noklausîjâs ziòojumus:Vai mçrîjumi bez mijiedarbîbas spçj paaugstinât kvantu magnetometru jutîbu?(akad. Mârcis Auziòð);Jaunas pârneses parâdîbas ferroðíidrumos: magnçtiskais Soret efekts un termoosmoze(akad. Elmârs Blûms);“Optiskajiem gaismas vadiem, ultravioletajai un lieljaudas lâzeru optikai lietotostiklu pçtîjumi” (akad. Linards Skuja). Senâts nolçma:Iecelt par Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâja v.i. akad.Baibu Rivþu; uzdot priekðsçdçtâja v.i. fiksçt nodaïas sastâvu un nodaïas sçdçsizstrâdât nodaïas nolikumu (reglamentu) un informçt par to Senâtu, kâ arî izstrâdâtnodaïas darba plânu un iesniegt to Akadçmijas ìenerâlsekretâram.LZA Senâta sçde 2005. gada 22. februârî Senâts noklausîjâs ziòojumus:“Ûdensputnu skaitu un ligzdoðanas sekmes ietekmçjoðie faktori” (LZA kor.loc.Jânis Vîksne);“Orkâna “Ervins” postîjumi Latvijas krasta joslâ” (LZA kor.loc. GuntisEberhards). Senâts pieðíîra LZA Lielo medaïu akadçmiíim Elmâram Blûmam un LZAârzemju loceklim Edvînam Vedçjam. Senâts nolçma, pamatojoties uz Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas 3. novembrasçdes lçmumu, apstiprinât LZA goda doktora grâdu inþenierzinâtnçs(Dr.sc.ing.h.c.) Kamilam Idrisam un, pamatojoties uz Humanitâro un sociâlo zinâtòu164

LZA SENÂTA DARBÎBAnodaïas 17. janvâra sçdes lçmumu, apstiprinât LZA goda doktora grâdu filoloìijâ(Dr.philol.h.c.) Mârai Vîksnai un LZA goda doktora grâdu vçsturç (Dr.hist.h.c.)Raimo PullatamLZA Senâta sçde 2005. gada 12. aprîlî Senâts noklausîjâs un apstiprinâja LZA ìenerâlsekretâra R.Valtera pârskatu parLZA darbîbu 2004. gadâ (tçzes referâtam LZA pilnsapulcç 14. aprîlî). Senâts apstiprinâja LZA locekïu vakances 2005. gada vçlçðanâs. Senâts noklausîjâs informâciju par starptautisko konferenci “Baltijas brîvîbasceïð” (2005. gada 4.–5. marts). Senâts nolçma, pamatojoties uz Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòunodaïas 4. marta sçdes lçmumu, apstiprinât LZA goda doktora grâdu íîmijâ(Dr.chem.h.c.) Ivaram Turovskim.LZA Senâta sçde 2005. gada 17. maijâ Senâts noklausîjâs:ziòojumu ““Vâcu literatûra un Latvija. 1890–1945” un salîdzinâmâs literatûrpçtniecîbasstratçìija 21. gadsimta sâkumâ” (LZA kor.loc. Benedikts Kalnaès);informâciju par ES sadarbîbu ar Taivânu zinâtnes jomâ un jauno Eiropas valstuzinâtòu akadçmiju vadîtâju tikðanos Francijas Zinâtòu akadçmijâ;informâciju par Letonikas I kongresa (2005. gada 24.–25. oktobrî) sagatavoðanasgaitu. Senâts nolçma, pamatojoties uz Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas sçdes21. aprîïa lçmumu, apstiprinât LZA goda doktora grâdu inþenierzinâtnçs (Dr.sc.ing.h.c.) Jânim Klçtniekam. Senâts nolçma izvirzît Valsts emeritçto zinâtnieku padomes jaunajam sastâvamakadçmiíus J. Ekmani, R. Valteru, J. Bçrziòu, J. Jansonu.LZA Senâta sçde 2005. gada 14. jûnijâ Senâts noklausîjâs:informâciju par Sçlijas IV kongresa rezultâtiem un Kokneses fonda nodibinâðanu;informâciju par Baltijas Intelektuâlâs sadarbîbas konferenci Helsinkos 8.–10. jûnijâ;165

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAinformâciju par Letonikas programmas akceptçðanu. Senâts pieòçma konceptuâlas nostâdnes par LZA aìentûrâm (zinâtniskajieminstitûtiem) humanitâro pçtîjumu jomâ un nolçma izveidot darba grupu LZA aìentûrasnolikuma (statûtu) izstrâdâðanai sekojoðâ sastâvâ: T. Jundzis (priekðsçdçtâjs),I. Muiþnieks, J. Bçrziòð, M. Kûle, B. Kalnaès, I. Jansone, A. Buiíis, V. Melecis, arnolikuma projektu iepazîstinât Izglîtîbas un zinâtnes ministriju un Latvijas Universitâti. Senâts nolçma, pamatojoties uz Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas 2. jûnijasçdes lçmumu, apstiprinât LZA goda doktora grâdu politikas zinâtnç (Dr.sc.pol.h.c.)Dþînam Ðârpam un LZA goda doktora grâdu vçsturç (Dr.hist.h.c.) Ligitai Vanagai. Senâts nolçma izsludinât LZA vârdbalvu konkursu 2006. gadam.LZA Senâta sçde 2005. gada 27. jûnijâ Senâts noklausîjâs:darba grupas informâciju par LZA aìentûras nolikuma izstrâdes gaitu;akadçmiía Georga Andrejeva akadçmisko lekciju “Latvijas pirmais gads EiropasParlamentâ”.LZA Senâta sçde 2005. gada 27. septembrî Senâts noklausîjâs ziòojumus:“Kodolsintçzes pçtîjumi (starptautiskâ pieredze)” (LZA ârzemju loceklis OïìertsDumbrâjs);“Par daudzfunkcionâlâ Nacionâlâ ciklotrona centra tapðanas gaitu” (akad. JurisTîliks). Senâts izvirzîja LR Ministru kabineta 2005.gada balvai zinâtnç:akadçmiíi Dr.habil.sc.ing. Vitautu Tamuþu par bûtisku ieguldîjumu materiâlumehânikâ, kas apkopots darbu ciklâ „Nehomogçno un kompozîto materiâlu izturîbasun plîsumu mehânika” un akadçmiíi Dr.habil.hist. Saulvedi Cimermani par izciluieguldîjumu Latvijas tradicionâlâs kultûras un Letonikas avotu pçtniecîbâ.166

LZA SENÂTA DARBÎBALZA Senâta sçde 2005. gada 18. oktobrî Senâts noklausîjâs ziòojumus:“Medicînas fizikas pçtîjumi un apmâcîba” (LZA kor.loc. Jurijs Dehtjars);“Koksnes biomasas íîmiskâs pârstrâdes pamatvirzieni Latvijâ un pasaulç” (LZAkor.loc. Arnis Treimanis);informâciju par LZA jaunu locekïu kandidâtiem un apstiprinâja kandidâtu sarakstu2005.gada LZA jaunu locekïu vçlçðanâm. Senâts apstiprinâja Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas ekspertu komisijas 12.oktobra lçmumu un pieðíîra Pîrsa Bola balvu LZA îstenajam loceklim Andrim Buiíimpar darbu “Konservatîvâs viduvçðanas metode. Teorija un lietojumi”.LZA Senâta sçde 2005. gada 8. novembrî Senâts apsprieda jaunievçlamo LZA locekïu kandidatûras un izstrâdâjaieteikumus LZA pilnsapulcei ðajâ jautâjumâ. Senâts apsprieda jautâjumu par LZA goda locekïu kandidâtiem. Senâts nolçma, pamatojoties uz Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas 3. novembrasçdes lçmumu, apstiprinât LZA goda doktora grâdu filoz<strong>of</strong>ijâ (Dr.philol.h.c.)Egilam Grîslim (ASV/Kanâda) un LZA goda doktora grâdu vçsturç (Dr.hist.h.c.) LLUdocentam emeritus Gunâram Preinbergam.2005. GADÂ PIEÐÍIRTIE ATZINÎBAS RAKSTI2005. gadâ Senâts pieðíîra Atzinîbas rakstus:Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas zinâtniskajai sekretârei Dr.sc.ing. ÇrikaiTjûòinai par darbiem polimçru mehânikâ un zinâtnes izpçtç un ilggadîgu paðaizliedzîguzinâtniski organizatorisko darbîbu Latvijas Zinâtòu akadçmijâ (11. janvârî)LU Polimçru mehânikas institûta zinâtniskajam sekretâram Dr.sc.ing. MârimKilçvicam par pçtîjumiem polimçru mehânikâ un ilggadîgu godprâtîgu organizatoriskodarbîbu (10. martâ)LZA Fizikâlâs enerìçtikas institûta Energosistçmu matemâtiskas modelçðanaslaboratorijas vadîtâjam pr<strong>of</strong>esoram Dr.habil.sc.ing. Zigurdam Kriðânam par nozîmîgu167

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAdevumu enerìçtikâ un ilggadîgu godprâtîgu darbu Latvijas Zinâtòu akadçmijasFizikâlâs enerìçtikas institûtâ (1. maijâ)LZA Fizikâlâs enerìçtikas institûta pr<strong>of</strong>esoram Dr.habil.sc.ing. Namejam Zeltiòampar nozîmîgu devumu Latvijas enerìçtikas problçmu risinâðanâ un ilggadîgusadarbîbu ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju (12. augustâ).ZINÂTNISKIE ZIÒOJUMI SENÂTA SÇDÇS 2005. GADÂ11. janvârîLZA îstenais loceklis Mârcis AuziòðVai mçrîjumi bez mijiedarbîbas spçj paaugstinât kvantu magnetometrujutîbu?Ir zinâms, ka mçrîjumu precizitâte mçraparâtiem, kas darbojas, balstoties uzklasiskâs fizikas principiem, ir ierobeþota. To ierobeþo statistiskie trokðòi, jo jebkurðfizikâls process pçc savas bûtîbas ir trokðòains.No otras puses — saistîbâ ar kvantu sistçmâm (jeb mikroobjektiem) situâcija ir vçlsliktâka, jo atðíirîbâ no makropasaules mikropasaulç nevar neievçrot mçraparâtaiedarbîbu uz mçrâmo objektu. Sâkot no kvantu fizikas paðiem pirmsâkumiem20. gadsimta 20. gados, ir bijuði centieni izveidot mçrîjumu metodiku, kas ïautumikropasaulç izdarît mçrîjumus, neietekmçjot mçrâmo objektu. Ilgus gadus tasneizdevâs un tika pat uzskatîts, ka ðâdi mçrîjumi principâ nav iespçjami. Pazîstamâkâ,bet ne vienîgâ diskusija ðajâ jautâjumâ ir Nila Bora un Alberta Einðteina daudzu gadugarumâ noritçjuðais strîds par daþâdiem domu eksperimentiem, kuros Einðteinspiedâvâja ðâdu mçrîjumu hipotçtiskas metodikas, bet Bors vienmçr spçja atrastpretargumentus un pierâdît Einðteina piedâvâto metoþu neiespçjamîbu. Tomçr 20.gadsimta beigâs ðâdas metodes tika atrastas un praksç tika realizçti kvantu mçrîjumibez mijiedarbîbas (Quantum nondemolishing measurements). Paðlaik ðâdu mçrîjumuteorija un eksperimentâlâ realizâcija ir intensîvu pçtîjumu objekts.Savâ darbâ mçs esam analizçjuði iespçjas kvantu mçrîjumus bez mijiedarbîbasizmantot, lai paaugstinâtu magnetometru precizitâti. Mums ir izdevies pierâdît, — jamçrîjumi tiek veikti neilgu laiku, tad kvantu magnetometra mçrîðanas precizitâte varpârsniegt klasiskajâ fizikâ pieïaujamo robeþu. Tâ var tuvoties kvantu fizikasnoteiktajai robeþai, kas ir saistîta ar Heizenberga nenoteiktîbu noteiktajiemierobeþojumiem. Paðreizçjâs fizikas teorijas apgalvo, ka mçrîjumu precizitâte, konosaka Heizenberga nenoteiktîbas, ir absolûta mçrîjumu precizitâte. To nosakafizikâlâ realitâte, un tâ principâ nevar tikt paaugstinâta nekâdos apstâkïos. Taèu arî ðie168

LZA SENÂTA DARBÎBAierobeþojumi var tikt optimizçti, izmantojot tâ sauktos saspiestos kvantu stâvokïus(squeezed states). Mçs savâ darbâ analizçjam gan gaismas, gan atomu saspiestostâvokïu iegûðanas un izmantoðanas iespçjas kvantu magnetometros.Diemþçl jâatzîst, ka, ja kvantu magnetometra mçrîjuma izdarîðanas laiks ir liels,tad kvantu sistçmâ neizbçgami notiekoðie relaksâcijas procesi kvantu magnetometradarbîbas precizitâtes augðçjo robeþu atkal pazemina lîdz tai, ko nosaka klasiskâsfizikas likumi.Papildu literatûra1. Geremia, J.M., J.K. Stockton, H. Mabuchi. Real-time quantum feedback control <strong>of</strong> atomicspin-squeezing. Science, 2004. 304 (5668): 270–273.2. Auzinsh, M., D. Budker, D.F. Kimball, S.M. Rochester, J.E. Stalnaker, A.O. Sushkov,V.V. Yashchuk, Can a quantum nondemolition measurement improve the sensitivity <strong>of</strong> anatomic magnetometer? Physical Review Letters, 2004. 93 (17): 173002.LZA îstenais loceklis Elmârs BlûmsJaunas pârneses parâdîbas ferroðíidrumos: magnçtiskais Soret efektsun termoosmozeMagnçtiskie ðíidrumi, daþreiz saukti arî par ferroðíidrumiem, ir jauni inteliìentimateriâli ar unikâlâm fizikâlâm îpaðîbâm un plaðâm praktiskâs izmantoðanas iespçjâm.Tie ir ultradispersu ferro- vai ferrimagnçtisku materiâlu koloidâli ðíîdumi daþâdâsnesçjvidçs. Atkarîbâ no pielietoðanas apstâkïiem kâ nesçju izvçlas daþâdusogïûdeòraþus, minerâlâs vai sintçtiskâs eïïas, poliçsterus, bet bioloìisku pielietojumugadîjumâ arî ûdeni. Sareþìîtâkâ problçma ferroðíidrumu radîðanâ ir supermazu daïiòusintçze un nanodispersiju stabilizâcija. Vienlaikus ar vispârzinâmâm koloidâlâs stabilitâtesproblçmâm papildus jârisina specifiski uzdevumi, kas saistîti ar nanodaïiòu savstarpçjomagnçtisko mijiedarbîbu. Ferrokoloîdu stabilitâti var nodroðinât vienîgi tâdâgadîjumâ, ja daïiòu izmçrs nepârsniedz 8–10 nm un ja izmanto jaunâkâs stçriskâs vaielektriskâs stabilizâcijas metodes.Makroskopiskâ mçrogâ ferrokoloîdi ir lîdzîgi ikdienâ lietojamiem vidçjas viskozitâtesðíidrumiem. Nanokoloîdi ir superparamagnçtiski materiâli, bez ârçja lauka tie,lîdzîgi parastajiem mîkstiem magnçtiskajiem materiâliem, nav magnetizçti. Toties, ievietojotârçjâ laukâ, ferroðíidrumos novçrojamas daþâdas visai negaidîtas parâdîbas.Piemçrâm, pat ar nelielu magnçtisko lauku var izsaukt specifiskas ðíidruma virsmasnestabilitâtes.Tomçr ne jau ferrokoloîdu eksotiskâs îpaðîbas izraisa daþâdu nozaru speciâlistu interesipar jaunajiem materiâliem. Magnçtiskajiem ðíidrumiem piemît plaðas praktiskâs169

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBApielietoðanas iespçjas. Sâkotnçji tos izmantoja galvenokârt daþâdâs specifiskâs ierîcçs,piemçram, hermetizâcijas vajadzîbâm kosmosâ un vakuuma tehnoloìijâ, bet pamazâm,pateicoties koloîdu tehnoloìijas attîstîbai un pazeminoties to raþoðanas izmaksâm,magnçtiskos ðíidrumus sâk lietot arî plaða patçriòa ierîcçs, piemçram, personâlodatoru cieto disku hermetizçðanai un akustisko skaïruòu dzesçðanai.Ideja par magnçtisko ðíidrumu izmantoðanu skaïruòos tika izvirzîta pirms apmçram20 gadiem. Viens no pionieriem ðo pçtîjumu attîstîbâ ir arî mûsu Fizikas institûts.Iepildot magnçtisko ðíidrumu elektrodinamisko skaïruòu magnçta spraugâ, tiek sasniegtivairâki mçríi. Vispirms, pateicoties koloîdu labai siltumvadîtspçjai, jûtami uzlabojasakustiskâ elementa dzesçðana. Arî ferroðíidrumu viskozitâte ir ievçrojamiaugstâka nekâ gaisam, tâdçjâdi rodas iespçja novçrst daþâdas parazîtiskas rezonansesparâdîbas un uzlabot skaïruòu akustisko kvalitâti. Bez tam, pateicoties magnçtiskiemspçkiem, atvieglojas akustiskâs spolîtes centrçðana skaïruòa spraugâ. Visas ðîs priekðrocîbasir ïoti bûtiskas lieljaudas skaïruòos un automaðînu audio iekârtâs. Astoòdesmitogadu beigâs Fizikas institûts kopîgi ar rûpnîcu ‘‘Radiotehnika” veica plaðustehnoloìiskus pçtîjumus magnçtisko audiokoloîdu jomâ. Diemþçl rûpniecîbas sabrukumadçï ðie pçtîjumi netika pabeigti. Ðíidrumu raþoðanas lînija tika izvazâta, tehniskâdokumentâcija nozaudçta vai arî izvesta no Latvijas.Tomçr arî patlaban institûts ir iesaistîts ðajos ferroðíidrumu lietoðanas jautâjumos.Noslçgts sadarbîbas lîgums starp LZA un vienu no vadoðajâm starptautiskâm firmâm”Ferrotec-USA”, kura raþo lielâko daïu no pasaulç izmantotiem magnçtiskiem audioðíidrumiem.Mçs sniedzam ðai firmai regulârus tehnoloìiskos pakalpojumus, veicotdaþâdu koloîdu magnetogranulometrijas analîzes. Turklât apsekoti tiek ne tikai firmasjaunradîto materiâlu eksperimentâlie paraugi vien. Mçs veicam arî komerciâlo ðíidrumuatseviðíu partiju magnçtisko îpaðîbu pârbaudes.Magnçtiskie ðíidrumi audiosistçmâs pakïauti ïoti smagiem ekspluatâcijas apstâkïiem:spçcîgam magnçtiskam laukam, augstai temperatûrai un neparasti lieliem temperatûrasgradientiem. Visi ðie apstâkïi ir liels pârbaudîjums koloîdu stabilitâtei. Bûtiskaloma ir tâdâm parâdîbâm kâ nanodaïinu termodifûzija un magnet<strong>of</strong>orçze, tâs var izsauktkoloîdu fâzu separâciju un nanodaïiòu izsçðanos uz virsmâm. Fizikas institûtâtiek veikti plaði ferrokoloîdu siltuma un masas pârneses parâdîbu fundamentâlie pçtîjumi.Laika gaitâ iedibinâta aktîva un produktîva starptautiska sadarbîba, veicot kopîguspçtîjumus koloîdu termodifûzijâ, tai skaitâ pievçrðot uzmanîbu 90. gadu nogalçmûsu izvirzîtai idejai par magnçtisko nanodaïiòu termomagnet<strong>of</strong>orçzi (zinâtniskajâ literatûrâto sauc arî par ”magnçtisko Soret efektu”).Eksperimentâlie pçtîjumi tiek veikti, izmantojot divas principiâli atðíirîgas metodes.Kopîgi ar Brçmenes Universitâti mçs pçtâm koloîdu separâciju termodifûzijas kolonnâ.Izstrâdâta ïoti jutîga nanodaïiòu koncentrâcijas noteikðanas metode, tânodroðina precîzus separâcijas mçrîjumus. Izstrâdâta kolonnas teorija, kas no dinamis-170

LZA SENÂTA DARBÎBAkâs separâcijas lîknçm ïauj izskaitïot nanodaïiòu Soret koeficientu. Diemþçl tâdçjâdinav iespçjams noteikt koloîdu difûzijas koeficientu, kas nepiecieðams, lai pilnîbâ raksturotunanodaïiòu term<strong>of</strong>orçtisko mobilitâti. Ðai jautâjumâ papildu informâciju var iegûtno optiski ierosinâtu termodifûzivo struktûru dinamikas pçtîjumiem plânosslânîðos. Atbilstoði eksperimenti tika izvçrsti sadarbîbâ ar Pjçra un Marijas Kirî UniversitâtiParîzç. Salîdzinot ar termodifûzijas kolonnu, plâno slânîðu optiski ierosinâtâsstruktûras nav seviðíi piemçrotas termodifûzijas kvantitatîviem pçtîjumiem, toties rodasiespçja veikt ïoti precîzus difûzijas koeficientu mçrîjumus, bet magnçtiskâ laukaklâtbûtnç çrti var izdarît arî pârneses koeficientu anizotropijas pçtîjumus.Magnçtiskâ lauka efektu eksperimentâlie pçtîjumi ir ïoti kaprîzi, tie prasaskrupulozu attieksmi, lai novçrtçtu un novçrstu daþâdu nekontrolçjamu faktoru ietekmi.Galvenie secinâjumi no ðiem pçtîjumiem ir ðâdi:1) eksperimenti apstiprina teorçtiski prognozçto magnçtiskâ Soret efekta anizotropiju— laukâ, kas paralçls temperatûras gradientam, Soret koeficients pieaug, turpretîtransversâlâ laukâ tas samazinâs;2) sakarâ ar to, ka nanodaïiòu nulles lauka Soret koeficients ir neparasti liels, novçrotaismagnçtiskais Soret efekts ir izteikts daudz spçcîgâk par teorçtiski prognozçto.Beidzamo rezultâtu var izskaidrot ar magnçtiskâ lauka ietekmi uz nanodaïiòu difûzijaskoeficientu, bet paralçla lauka gadîjumâ arî ar nekontrolçtu magnçtiskâs konvekcijasietekmi. Tomçr ðâds secinâjums ir bûtiskâ pretrunâ ar jaunâkiem rezultâtiem, kasiegûti Brçmenes Universitâtç. Separâcijas mçrîjumi, kas izdarîti plânâ ferroðíidrumaslânîtî, liecina, ka paralçla lauka ietekme tik spçcîga, ka term<strong>of</strong>orçzes âtrums pat mainavirzienu. Tas nav izskaidrojams ar difûzijas koeficienta izmaiòâm laukâ. Optiskiepçtîjumi liecina, ka plânâ slânîtî attîstâs magnçtiskâ konvekcija. Bet tâ var izsaukt vienîgitermodifuzîvo struktûru nojaukðanu, bet nekâdâ gadîjumâ ne separâcijas virzienamaiòu.Analizçjot Brçmenç veiktos pçtîjumus, jâòem vçrâ, ka separâcijas mçrîjumi izdarîtislânî, ko ierobeþo caurlaidîgas sienas (mikogranulçts siets). Mûsu jaunâkie pçtîjumiliecina, ka nanodaïiòu term<strong>of</strong>orçzi porainâ vidç bûtiski ietekmç osmotiskâs parâdîbas.Kâ zinâms, koloidâlo daïiòu termodifûziju izsauc t. s. slip parâdîbas, kas saistîtas arsurfaktanta un daïiòu li<strong>of</strong>ilizçtâs virsmas termodinamiskajâm îpaðîbâm. Porainâ vidçadsorbcijas slânis veidojas arî uz mikrokanâlu virsmas. Atkarîbâ no Gibsa adsorbcijasun no Hammakera konstantes vçrtîbâm uz katras no virsmâm, rezultçjoðâ pârnesç prevalçviens vai otrs slip âtrums. Vienâ no pçtîtajiem paraugiem, ar oktadekanolu stabilizçtâkoloîdâ nanodaïiòu pârneses virziens porainâ slânî pretçjs tam, kuru nosakadaïiòu termodifûzijas koeficients.Analoìiska situâcija var veidoties arî magnçtiskâ lauka ietekmç. Starpîba vienîgitâ, ka tagad masas pârnesi nosaka nevis virsmas spçki, bet gan lîdzsvars starp magnç-171

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAtiskiem spçkiem, kas darbojas uz daïiòu un uz ðíidrumu tilpumâ. Nehomogçni magnetizçtâvidç ap filtra elementiem veidojas vairâki konvekcijas virpuïu pâri, viens notiem rada makroskopisku ðíidruma pârnesi virzienâ paralçli temperatûras gradientam.Zîmçjumos attçlotas plûsmas lînijas ap sfçrisku magnçtisku un nemagnçtisku filtrçjoðuelementu gadîjumâ, ja ârçjais lauks vçrsts paralçli temperatûras gradientam. Mikrokonvekcijaun vienlaicîga daïiòu magnet<strong>of</strong>orçze inducç makroskopisku masas plûsmu.Turklât, neatkarîgi no filtrçjoðâ elementa magnçtiskajâm îpaðîbâm, daïiòas vienmçrtiek pârnestas temperatûras gradienta virzienâ. Tâtad rezultçjoðais efektîvais Soret koeficientsir negatîvs. Pamatojoties uz analoìiju ar termoosmozi porainâs vidçs, magnçtiskiinducçto mikrokonvektivo pârnesi var interpretçt kâ specifisku magnetoosmozesparâdîbu. Protams, magnçtisko spçku tâldarbîbas dçï tâ novçrojama vienîgi plânâ filtrçjoðâslânî ar lielu porainîbu. Teorçtiskie aprçíini kontekstâ ar Brçmenes filtrâcijaseksperimentiem ðovasar tika ziòoti 6. Starptautiskajâ sermodifûzijas konferencç Itâlijâ.Referâts izraisîja plaðas un ieinteresçtas diskusijas, darbs tika operatîvi publicçtsEiropas Fizikas þurnâlâ.Patlaban Fizikas institûtâ tiek izvçrsti atbilstoði eksperimentâlie pçtîjumi. Tika izvçlçtsðíidruma paraugs, kuram termodifuzîvâs îpaðîbas ir zinâmas. Rûpîgu mçrîjumurezultâtâ tika noskaidrots, ka nanodaïiòu term<strong>of</strong>orçtiskâ mobilitâte, kâ tas teorçtiskiprognozçts, nav atkarîga no magnçtiskâ lauka, bet magnçtisko Soret efektu nosaka difûzijaskoeficienta izmaiòas. Separâcijas eksperimenti tiek veikti, izmantojot vienslâòatîklveida filtru. Pirmie eksperimenti apstiprina Soret koeficienta zîmes maiòu magnçtiskâlaukâ, aprçíinu rezultâti kvalitatîvâ ziòâ saskan ar Brçmenes eksperimenturezultâtiem. Patlaban Rîgâ tiek veikti detalizçti eksperimenti un precîzâki skaitliskieaprçíini, izmantojot matemâtisko modeli, kas tieði atbilst filtra ìeometrijai un eksperimentaapstâkïiem.Nobeigumâ gribçtu uzsvçrt, ka vienlaikus ar zinâtnisko interesi apskatîtajiem pçtîjumiemir arî praktiska nozîme. Bez skaïruòu dzesçðanas patlaban tiek izvçrsti lietiðíiepçtîjumi arî citos virzienos, to skaitâ ar mçríi izmantot magnçtiskos ðíidrumuselektrisko spçka transformatoru dzesçðanai. Visas iepriekð aplûkotâs parâdîbas ir bûtiskaskoloîdu stabilitâtes problçmu risinâðanai ðais pielietojumos.LZA îstenais loceklis Linards SkujaOptiskajiem gaismas vadiem, ultravioletajai un lieljaudas lâzeruoptikai lietoto stiklu pçtîjumiGalvenâs stiklu priekðrocîbas salîdzinâjumâ ar kristâliskajiem optiskajiem materiâliemir to relatîvais lçtums un iespçja izveidot praktiski jebkuras ìeometriskasformas, piemçram, daudzus kilometrus garus ðíiedru optiskos gaismas vadus.172

LZA SENÂTA DARBÎBATurpinoties (opto)elektronisko ierîèu miniaturizâcijai, novçrojama tendence lietotarvien îsâkus viïòa garumus, savukârt lâzertehnikas pielietojumiem nepiecieðamigaismas vadi un optiskie elementi ar augstu jaudas izturîbu un stabilitâti.Absolûtâ vairâkumâ gadîjumu stiklu veidoðanos nosaka zemas valences jonu (tâsaukto modifikatoru, parasti sârmmetâlu) klâtbûtne, kuri daudzviet pârrauj íîmiskâssaites stikla struktûrâ un tâ nodroðina iepçju izveidoties nesakârtotai stikla struktûrai.Taèu ðo jonu klâtbûtne tipiski samazina ultravioleto caurlaidîbu, un tie arî rada “vâjâsvietas” stikla tîklâ, kurâs gaismas iedarbîbâ veidojas punktdefekti.Viens no nedaudzajiem izòçmumiem ir silîcija dioksîds, kurð spçj veidot stiklu arîtîrâ veidâ, bez modifikatoru klâtbûtnes (”kvarca stikls”). Kopâ ar augsto Si-O saitesenerìiju ðî îpaðîba nodroðina unikâlu praktiski noderîgu îpaðîbu kopu, tai skaitâ ïotiaugstu optisko caurlaidîbu no tuvâ infrasarkanâ lîdz vakuuma ultravioleta apgabaliem(optiskâs ðíiedras), noturîbu pret starojumu (lâzeroptika) un teicamas dielektriskâsîpaðîbas (silîcija mikroelektronika). Ðî materiâla pçtîjumi Latvijâ tika sâkti pagâjuðâgadsimta 70. gados, paðlaik darbs ðajâ virzienâ tiek turpinâts sadarbîbâ ar Rietumeiropas(Vâcija, Francija, Itâlija) un Japânas grupâm.Modifikatoru jonu trûkums SiO 2 stiklâ kopâ ar pozitîvajiem efektiem tomçr nessev lîdzi arî nevçlamas parâdîbas: nesakârtotâ struktûra nespçj relaksçt un izveidojastâ sauktâs “saspriegtâs” Si-O saites, kuras samazina optisko caurlaidîbu un radapriekðnoteikumus aprauto saiðu tipa punktdefektu radîðanai. Mûsu pçdçjâ laikapçtîjumi ir saistîti ar iespçjâm tâlâk uzlabot stiklveida silîcija dioksîda optiskocaurlaidîbu un radiâcijas noturîbu, to leìçjot nelielâs koncentrâcijâs ar ûdeòradi un/vaifluoru.Meklçjot iespçjas izmantot stikla optiskos elementus vakuuma ultravioleto F 2eksimeru lâzeru litogrâfijâ, vairâkâs grupâs tika atklâts, ka nelielas fluora piedevas(0,1%) bûtiski uzlabo stikla radiâcijas noturîbu un caurlaidîbu pie lâzera viïòa garuma(157 nm). Mûsu nesenie fundamentâlâs absorbcijas (Urbaha) malas pçtîjumi liecina,ka leìçðana ar fluoru krasi palielina absorbcijas malas stâvumu. Tâdçjâdi tika parâdîts,ka fluora leìçðana krasi samazina stikla nesakârtotîbu, samazinot saspriegto Si-O saiðukoncentrâciju.Otra, tradicionâlâka, kvarca stikla radiâcijas noturîbas uzlaboðanas metode ir tâleìçðana ar ûdeòradi. Ûdeòraþa molekulas vai atomi istabas temperatûrâ samçrâ brîvidifundç pa stikla matricu un neitralizç starojuma radîtâs aprautâs saites, veidojotgalvenokârt silanola (Si-OH) vai hidrîda (Si-H) grupas. Notiekoðie fotoíîmiskieprocesi tomçr nav pietiekoði izprasti, un virknç gadîjumu ûdeòraþa leìçðana noved pieîpaðîbu pasliktinâðanâs. Mûsu pçtîjumos kopâ ar Japânas grupu nesen tika atrasts lîdzðim nenovçrots, anomâli intensîvs defektu veidoðanâs process fluora lâzera starojumaietekmç. Tika noskaidrots, ka tas ir saistîts ar primârâ lâzerstarojuma produkta,173

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAatomârâ ûdeòraþa tâlâku mijiedarbîbu ar lokâli ierosinâtu stikla matricu. Tika parâdîts,ka tâs rezultâtâ izveidojas jauni, lîdz ðim eksperimentâli nenovçroti defekti kvarcastiklâ, kas saistîti ar divu kaimiòos esoðu saiðu sagrauðanu silîcija-skâbekïa tetraedros.Iegûtais rezultâts ïauj labâk izprast fotoíîmiskos procesus ðajâ materiâlâ, un var cerçt,ka tas palîdzçs optimizçt izmantojamo ûdeòraþa leìçðanas reþîmu praktiskospielietojumos.22. februârîLZA korespondçtâjloceklis Guntis EberhardsOrkâna “Ervins” postîjumi Latvijas krasta joslâPasaulç pieaugoðâ jûras krastu noskaloðana un zemo teritoriju applûðana vçtrulaikâ daudzâm, to skaitâ Baltijas valstîm (Vâcija, Polija, Lietuva, Latvija), kurukrastus veido irdeni, viegli izskalojami nogulumieþi, rada un turpmâk radîs arviennopietnâkas nacionâla mçroga problçmas.Eiropâ 2004.gadâ pabeigtâ zinâtniskâ EUROSION projekta apkopotâ informâcijaliecina par kopçjo krastu stâvokli un erozijas apdraudçjumu: krastu erozija turpinâs15%, dabiski stabili ir 39% krastu, mâkslîgi nostiprinâti, stabili krasti — 5%,pieaugoði krasti — 14%, nav informâcijas par 27% (no kopçjâs krasta lînijasgaruma — 100 925 km).Latvijâ erozijas apdraudçti, pret noskaloðanu vçtru laikâ jutîgi krasti >60% no 496km. Paaugstinâta jûras krasta erozijas 30–50 m platajâ joslâ atrodas 20 apdzîvotasvietas ar > 100 dzîvojamâm mâjâm, saimniecîbas çkâm, raþotnçm; arî bâkas, kapsçtas,ceïi, elektropârvades lînijas, sakaru kabeïi u.c.Tuvâko 20–50 gadu laikâ, paplaðinoties krastu erozijai, apdraudçto objektu skaits2–3 reizes pieaugs. Galvenâs riska joslas: Rîgas lîèa Kurzemes krasts (Roja- Jûrmala),Vidzemes krasts (Saulkrasti-Tûja), Kolkasrags, Ventspils-Liepene, Pâvilosta-Jûrkalne-Sârnate, Liepâja-Ðíçde, Bernâtu rags, Nida-Pape.Apbûves un infrastruktûras aizsardzîbai nepiecieðamas krasta aizsargbûves 4 kmkopgarumâ. Pçdçjo 60–70 gadu laikâ, vçtrâm noskalojot lîdz 50–200 m platupamatkrasta joslu, Latvija zaudçjusi 800–1000 ha lielu platîbu.2005. gada 9. janvâra vçtra, kas Ziemeïeiropâ tika pielîdzinâta orkânam, kad vçjaâtrums Latvijas piekrastç (Ventspilî) sasniedza 40 m/sek (140 km/h), bijusi patispçcîgâkâ pçc 1969. gada 2. novembra. Tika lçsts (Hidrometeoroloìijas dienests), kalîdzîgas vçtras var atkârtoties reizi 100–200 gados, faktiski — pçc 35 gadiem.Datu par 1969. gada vçtras postîjumiem un krastu noskaloðanu nav, jo nebijapçtîjumu, bet informâciju bija aizliegts publiskot.174

LZA SENÂTA DARBÎBAKopð 1987.–1993. gada, kad izveidots visu Latvijas krasta joslu aptveroðs krastaìeoloìisko procesu monitoringa staciju tîkls, kas “nosedz” ap 40% no krastukopgaruma, ar instrumentâlâm metodçm un aprçíiniem iespçjams noteikt atseviðíugadu laikâ notikuðâs krastu izmaiòas, to raksturu, intensitâti, attîstîbas trendus unprognozçt konkrçto krasta posmu ilgtermiòa (30–50 gadi) sagaidâmâs izmaiòas,noteikt zaudçjumus.2005. gada janvâra orkâns salîdzinâjumâ ar 1969. gada stipro vçtru bija ilgstoðâksun spçcîgâks, lai gan vçja maksimâlais âtrums nebija lielâks (30–32 m/sek). Tomçr2005. gadâ vçjuzplûdu ûdenslîmeòi visâ Latvijas piekrastç bija visaugstâkie 100–120gadu laikâ, kopð notiek jûras ûdenslîmeòu novçrojumi, un arî visilgâkie. 23–24stundas ûdenslîmenis bija par 1 m augstâks, bet 7–8 stundas tas pârsniedzis 2 matzîmi. Tâpçc ir arî tik ievçrojami zemo teritoriju applûdumi Rîgas lîèa dienvidupiekrastç, daïçji arî Vidzemes krastâ. Parastajâs vçtrâs (1993., 1999., 2001. g.) maksimâlieûdenslîmeòi (1,5–1,8 m ) tika sasniegti îslaicîgi, tikai daþas stundas.Ilgstoði dominçjot dienvidrietumu, rietumu vçju virzienam pie ekstremâli augstiemûdenslîmeòiem, jûras pamatkrasta noskaloðana aptvçra 40% no krasta lînijas kopgaruma(Nida-Liepâja-Ventspils-Liepene, Kolkasrags, Saulkrasti-Salacgrîva). Ap 200km garumâ krasts tika noskalots vidçji 3–5 m, vietâm lîdz 20–30 m platumâ,izveidojot nepârtrauktu stâvkrastu joslu. Parastajâs spçcîgajâs vçtrâs (1993., 1999.,2001. g.) krastu noskaloðana notika 30–60 km garumâ, vidçji par 3–5 m (maksimâli10–18 m), kopumâ noskalojot 8–15 ha.Prognozçtie 2005. gada orkâna laikâ no krasta jûrâ ieskalotâ materiâla apjomisasniedz 4–6 (9–11) milj. m 3 , kas ir 4–5 reizes vairâk nekâ parastajâs spçcîgajâs vçtrâspçdçjo 10–12 gadu laikâ.Galvenie postîjumi: Pilnîgi vai daïçji (60–80%) noskalotas priekðkâpas > 30 km kopgarumâ(Jûrmalâ, Daugavgrîvas salâ, Vecâíos, Vitrupç, Salacgrîvâ u.c). Nepiecieðami kârklustâdîjumi. Daugavgrîvas salâ 0,5 km garâ frontç viïòu pârrauta kâpu josla, appludinâtazemâ teritorija lîdz Daugavgrîvas apbûvei — vietai, kur atradâs jûras krasts pirms 300gadiem, atjaunojas lagûna. Daïçji sagrautas krasta hidrotehniskâs aizsargbûves Daugavgrîvâ, Skultç,Jûrmalâ, Pâvilostâ, Papç. Vairâkâs vietâs Vidzemes krastâ (Skulte-Salacgrîva) un gar atklâto Baltijas jûrupârrauti vai bîstami apdraudçti vietçjâs nozîmes ceïi, Saulkrastos — atkârtoti apdraudçtaðoseja Via Baltica .175

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA Ievçrojami krasta noskalojumi visâ Rîgas lîèa Vidzemes krasta joslâ, Saulkrastos,Kolkasragâ, Ventspils-Liepenes, Pâvilostas-Jûrkalnes-Uþavas posmâ, Bernâturagâ u.c.Kopçjie provizoriskie vçtras viïòu erozijas nodarîtie zaudçjumi (bez ostu hidrotehniskâmbûvçm): Krasta, çku, ceïu aizsardzîbai un atjaunoðanai, priekðkâpu atjaunoðanainepiecieðams >1 milj. Ls Uz visiem laikiem zaudçto, jûras noskaloto zemes platîbu (nacionâlo un dabasparku, liegumu, apdzîvoto vietu, pïavu, meþu teritoriju) vçrtîba >7,5 milj. Ls Ìeoloìisko resursu (smilts, grants, mâls) zaudçjumi, tos ieskalojot jûrâ, >6 milj.LsKopçjie jûras erozijas radîtie zaudçjumi krasta joslâ orientçjoði ir 14–15 milj.LsTuvâkâs nâkotnes alternatîvas rîcîbai apdraudçto krastu joslâ — pakâpeniskiatkâpties iekðzemes virzienâ, nepieïaut 100–200 m platâs pamatkrasta joslas tâlâkuapbûvi, nozîmîgu infrastruktûras objektu vai komunikâciju ierîkoðanu.LZA korespondçtâjloceklis Jânis VîksneÛdensputnu skaitu un ligzdoðanas sekmes ietekmçjoðie faktoriPçtîjums balstâs uz datiem, kas ievâkti 1948.–2004. gados Engures ezerâ un tâapkârtnç, to skaitâ kopð 1958. gada – veicot uzskaites pastâvîgos parauglaukumos.Engures ezerâ un tâ apkârtnç pçdçjâ pusgadsimta laikâ konstatçtas ligzdojam 186putnu sugas, no kurâm 71 (38%) sugai novçrotas ievçrojamas skaitliskas izmaiòas,tostarp negatîvas — 44, pozitîvas — 27 sugâm. Ðai laikâ 18 sugas sâkuðas ligzdot nojauna (56% dienvidu, 6% ziemeïu izcelsmes), 10 sugas pârstâjuðas ligzdot (60%ziemeïu, 10% dienvidu izcelsmes), ko var izskaidrot ar globâlo sasilðanu.Pçtîjumu periodâ uzskaites parauglaukumos un ezerâ kopumâ samazinâjiestârtiòveidîgo putnu skaits, galvenokârt piemçroto pïavu biotopu platîbu samazinâðanâsdçï. Ðo biotopu atjaunoðanas pasâkumi 20. gs. 70.–80. gados noveda pie ligzdojoðoputnu skaita palielinâðanâs, bet 2002.–2003. gadâ pozitîvu rezultâtu nav devuði. Tasliecina, ka ðo putnu plaðâkâm ìeogrâfiskâm populâcijâm trûkst brîvo rezervju, kasvarçtu kolonizçt jaunradîtos (atjaunotos) biotopus.Lielâ íîra populâcija ezerâ piedzîvojusi skaitlisku izaugsmi no 200 pâriem1948.–1949. gadâ lîdz 34 000 pâriem 1986. gadâ un katastr<strong>of</strong>âlu skaita kritumu lîdz4200 pâriem 2002. gadâ. Skaita augðanu veicinâjusi sugas pâreja uz antropogçno176

LZA SENÂTA DARBÎBAbarîbu un lieguma reþîma noteikðana, skaita samazinâðanos — antropogçnâs barîbaspieejamîbas samazinâðanâs un sveðzemju plçsçja — Amerikas ûdeles ievieðanâs.Gandrîz visu sugu pîïu skaits parauglaukumos un ezerâ kopumâ, tâpat to ligzdoðanassekmes 1958.–1993. gadâ palielinâjâs, bet kopð 1994. gada strauji samazinâs.Ligzdojoðo pîïu skaita un ligzdoðanas sekmju ilgstoðais pieaugums izskaidrojams arlielâ íîra koloniju augðanu un lielo skaitu (starp pîlçm un kaijveidîgajiem putniempastâv komensâlas attiecîbas), kâ arî ar plçsçju darbîbas intensîvu ierobeþoðanu. Skaitaun ligzdoðanas sekmju katastr<strong>of</strong>âlâ samazinâðanâs pçdçjos 10–12 gados izskaidrojamaar lielâ íîra skaita sarukðanu un koloniju pârcelðanos uz Amerikas ûdeles mazâkapdraudçtâm, bet pîlçm nepiemçrotâm vietâm, un plçsonîbas pieaugumu, kas lielâmçrâ saistîts ar to darbîbas ierobeþoðanas samazinâðanos. Kâ kaijveidîgo (îpaði lielâíîra), tâ pîïu skaita samazinâðanos veicina ðiem putniem nelabvçlîgâs augâjasukcesionâlâs izmaiòas — lielu, parastâs niedres dominçtu masîvu veidoðanâs. Visiûdensputnu skaitu pozitîvi vai negatîvi ietekmçjoðie faktori pat ðíietami mazizmainîtâekosistçmâ izriet no cilvçka darbîbas konkrçtajâ vietâ vai globâlâ mçrogâ. Ûdensputnupopulâciju dinamikas cçloòu izpratnei nepiecieðams ilglaicîgs, iespçjami lielâka skaitaekosistçmas komponentu monitorings un speciâli pçtîjumi.17. maijâLZA korespondçtâjloceklis Benedikts Kalnaès“Vâcu literatûra un Latvija. 1890–1945” un salîdzinâmâs literatûrpçtniecîbasstratçìija 21. gadsimta sâkumâ1. “Vâcu literatûra un Latvija” ir Literatûras, folkloras un mâkslas institûtarealizçtajâ LZP projektâ “Latvieðu literatûra un pasaules rakstniecîbas process” veiktspçtîjums salîdzinâmajâ literatûrzinâtnç. Tas papildina agrâkajos gados publicçtâsmonogrâfijas un autoru kolektîvu darbus par latvieðu un krievu, latvieðu unskandinâvu literatûrâm salîdzinâmâ aspektâ un turpina vienotu pçtniecîbas stratçìiju,kuras mçríis ir iezîmçt latvieðu rakstniecîbas vietu moderno procesu kontekstâ.2. Vâcu literatûras un kultûras klâtbûtne Latvijâ gadsimtu gaitâ ir bijusi viens nonozîmîgâkajiem impulsiem garîgâs telpas definçðanâ; divu literatûru tipoloìiskosaikòu pçtniecîbai 20. gadsimtâ posmâ pçc Otrâ pasaules kara — galvenokârtideoloìisku apstâkïu dçï — pievçrsta nepelnîti maza vçrîba. Pçtîjums “Vâcu literatûraun Latvija. 1890–1945” tiecas atjaunot lîdz ar vienas tradîcijas ignorçðanu zaudçtolîdzsvaru rakstniecîbas procesam bûtisko impulsu izpratnç.3. Grâmatâ uzmanîba pievçrsta vienam tradîcijas posmam — 19. gadsimtabeigâm un 20. gadsimta sâkumam, kas sakrît ar modernisma literatûras veidoðanâs177

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAperiodu. Latvijâ tas ir laiks, kad pirmo reizi cittautu kultûras iespaidi tiek apgûti bezlaika distances; bûtiski joprojâm ir arî klasiskâs literatûras iespaidi. No otras puses,vçrojami arî centieni norobeþoties no vâcbaltieðu kultûras ietekmes un to veidojoðâmpersonîbâm, nacionâlâs paðapziòas uzsvçrums, kas daþkârt rada problemâtiskasattiecîbas ar cittautieðu veidoto lokâlâs kultûrtelpas daïu.4. Diskusijâs par latvieðu nâcijas garîgo nostiprinâðanos 19. gadsimta 90. gadossvarîgi ir vâcu rakstniecîbas teksti, kas atspoguïo gan vçrtîbu pârmantojumu, ganlaikmetîgâs diskusijas. Latvijas situâcijâ nozîmîga ir klasisko Johana Volfganga Gçtesun Frîdriha Ðillera darbu aktualizâcija, tâpat arî Hermaòa Zûdermaòa un GerhartaHauptmaòa lugu interpretâcijas. Arî 20. gadsimta pirmajâ pusç latvieðu periodika unrakstniecîba atspoguïo rûpîgu sekoðanu nozîmîgâkajâm tendencçm vâcu literatûrâ, kasrezultçjas gan auglîgâs diskusijâs, gan kritiskas distances meklçjumos.5. Nozîmîgs ir izsekojums teorçtisko jautâjumu izvirzîjumam un risinâjumamvâcu rakstniecîbâ un literatûrzinâtnç. Virzienu un strâvojumu nosaukumi, kasizmantoti literatûras pçtniecîbâ (naturâlisms, simbolisms, ekspresionisms, jaunâlietiðíîba), vâcu rakstniecîbas procesa iztirzâjumâ veido paradigmas, kam ir tendencevariçties latvieðu kultûrâ. To izpratne ir bûtiska, izsekojot literatûras terminu un tolietojuma tendenèu attîstîbai Latvijâ.6. Par svarîgâkajiem pçtniecîbas rezultâtiem uzlûkojami: Latvieðu valodâ pirmreizîgs pârskats par vâcu modernâs literatûras attîstîbaskopçjâm tendencçm un literatûras veidiem. Vâcbaltieðu literatûras analîze saistîbâ ar vâcu literatûras strâvojumiem unlatvieðu rakstniecîbas veidoðanos. Vâcu literatûras tulkojumu interpretâcija Latvijâ un to saikne ar latvieðurakstniecîbas attîstîbas procesu. Datu apkopojums par vâcu rakstnieku darbu tulkojumiem Latvijâ periodikâ ungrâmatâs, nozîmîgâkajiem problçmu rakstiem un recenzijâm, darbu iestudçjumiemposmâ no 1890. lîdz 1945. gadam. Vâcu un latvieðu literatûru attîstîbasteorçtisko jautâjumu risinâjums rakstniecîbas procesu salîdzinâmâ analîzç.27. jûnijâLZA îstenais loceklis Georgs AndrejevsLatvijas pirmais gads Eiropas ParlamentâGeorgs Andrejevs vispirms atcerçjâs savu darbu Eiropas Padomç (EP) un to, kâEP sekmçja mûsu iestâðanos Eiropas Savienîbâ (ES). Demonstrçjot iespaidîgo celtòuattçlus, uz ekrâna sastinga “lielâkâ siltumnîca Eiropâ” ar plenârsçþu zâli, kurâ 732178

LZA SENÂTA DARBÎBAdeputâti, izvietoti pçc partiju principa, aizòem vietas íîïveidîgi izvietotajos krçslos —no centra lîdz perifçrijai. Elektroniskâ balsoðanas iekârta tiek iedarbinâta tad, japriekðsçdçtâjam nav priekðstata, kâ sadalâs balsis, ja iepriekð ir pieprasîts elektroniskaisbalsojums vai arî to pieprasa kaut vai viens deputâts. 14. tulkoðanas kanâls irlatvieðu valodâ, kur mûsu sinhronâs tulkoðanas meistari, pçc deputâta atzinuma,darbojas perfekti. Ierodoties Parlamentâ, ir jâbût skaidrîbâ, kurâ grupâ darboties. Varpalikt arî neitrâlajos deputâtos, tâdi ir 29. Lielâkâ ir Eiropas Tautas partijas un EiropasDemokrâtu grupa ar 268 balsîm, tajâ iekïâvâs “Jaunâ laika” un Tautas partijasdeputâti, èetri no TB/LNNK darbojas Nâciju Eiropas grupâ. Darbîba norit astoòâspolitiskajâs grupâs, kur pârstâvniecîbas ziòâ iepriekð viss ir reglamentçts. Bez jauminçtajâm darbojas Sociâldemokrâtu, Eiropas Liberâïu un demokrâtu apvienîbas,Eiropas Apvienotâ kreiso un Ziemeïvalstu Zaïo kreiso spçku konfederâlâ, Zaïo unEiropas Brîvâs apvienîbas un Neatkarîgo spçku un demokrâtu grupa, kâ arî jauiepriekð minçtie pie politiskajâm partijâm nepiederoðie deputâti. G. Andrejevs saòçmaviceprezidenta amatu Parlamenta Vides komitejâ no Eiropas Liberâïu demokrâtuapvienîbas.Eiropas Parlaments ir daudz tuvâks sabiedrîbai nekâ <strong>of</strong>iciâlâs institûcijas, tas ir kâtilts uz sabiedrîbu. Parlaments jûtas kâ sabiedrîbas pârstâvis. To veicina arî apstâklis,ka deputâti regulâri dodas uz savâm mâjâm, tas ir izdevîgâk, nekâ apmesties Briselç.Nevalstiskâs organizâcijas daudz dara, tiek klât deputâtiem, un deputâts var lîdznoteiktam datumam iesniegt savus labojumus likumprojektos. Plenârsçdç ir balsojumi,ïoti daudzi un âtri. Un — katrs sçdes vadîtâjs, kaut arî prot divas vai trîs sveðvalodas,uzskata par nepiecieðamu runât savâ dzimtajâ valodâ.Uz J. Ekmaòa jautâjumu — kâ jâpilda pieòemtâs rezolûcijas, kâdas sekas var bût“nepaklausîbai”? G. Andrejevs paskaidroja, ka valstîm, kuras nav ES dalîbvalstis,neviena rezolûcija nav saistoða, taèu — tâs saturs “paliek gaisâ” un veido sabiedriskodomu. Darbîbai ES ir regulçðanas mehânisms — regulas, kuras iesaka dalîbvalstîmrîcîbas programmu. Ja pârkâpj termiòus, ir ES tiesa. Visi baidâs no centralizâcijas,uzsvçra akadçmiíis, bet — ja nebûtu t.s. Lisabonas stratçìijas, vai zinâtnei Latvijâkâds palielinâtu finansçjumu? Ja centralizçtâ “vîzija” ir labâka nekâ nacionâlajaivalstij, tad tas ir labâks un vçrâ òemams variants. Un vçl — ir svarîga personîba,valsts vadîtâja un ES vadîtâja personîba. Nav vairs to vadîtâju, kuri iecerçja vienotoEiropu, un tas ir radîjis atsveðinâtîbu. Taèu cerams, laiki mainîsies, konstatçjaG. Andrejevs.Akadçmiíis Pçteris Zvidriòð vçlçjâs uzzinât, vai pastâv Eiropas projekti, laiizlîdzinâtu veselîbas aprûpi, celtu dzîvotspçju. Iepriekðçjais veselîbas komisârs atstâjadokumentu “Veselîba visiem”, kurâ pierâdîts, ka ekonomiskâ augðupeja nav iespçjamabez veselîbas, sacîja EP deputâts. Cik izmaksâ vçþa, plauðu slimnieku ârstçðana? Tiekgatavots ieteicoða rakstura projekts rîcîbai lîdz 2010. gadam. Vâcu apdroðinâðanas179

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAfirma pçtîja, kâ jaunajâs dalîbvalstîs izmanto struktûrfondus, pçc tam tapa buklets, kâlikvidçt plaisu starp 10 (vecajâm) un 15 (jaunajâm) dalîbvalstîm.G. Andrejevs atbildçja uz akad. A. Buiía jautâjumu par Eiropas Savienîbasattîstîbas “globâlajiem jautâjumiem”.Runu atreferçja Dr. Ilga Tâlberga27. septembrîLZA ârzemju loceklis Oïìerts DumbrâjsKodolsintçzes pçtîjumi (starptautiskâ pieredze)Cilvçces nodroðinâðana ar pietiekamu enerìijas daudzumu ir priekðnoteikumstâlâkai civilizâcijas attîstîbai. Akmeòogïu, dabiskâs gâzes un naftas sadedzinâðana dod90% no paðreiz patçrçjamâs enerìijas daudzuma. Ðie enerìijas avoti uz Zemes irizvietoti ïoti nevienmçrîgi un rada politisko saspîlçjumu mûsdienu pasaulç. Naftas ungâzes krâjumi tuvâkajâ nâkotnç izsîks. Jâatceras, ka fosilo enerìijas avotuizmantoðana palielina oglekïa dioksîda koncentrâciju atmosfçrâ un rada nevçlamasklimata pârmaiòas.Jâsecina, ka nâkotnes enerìija, ðî vârda visplaðâkajâ nozîmç, var bût tikaikodolenerìija. Ir divi principiâli daþâdi kodolenerìijas iegûðanas ceïi: kodolskaldîðana(parastâs atomelektrostacijas, Èernobiïa) un kodolsintçze. Kodolsintçzes ceïð, kuru varnosaukt par Saules enerìijas imitâciju uz Zemes, ir daudz droðâks (nekontrolçjamareakcija principâ nav iespçjama), taèu nesamçrojami grûtâks. Sintçzes reaktora(tokamaka) darbîbu var stâdîties priekðâ ðâdi: plazma ar augstfrekvences radio viïòiemtiek uzkarsçta lîdz aizdedzinâðanas temperatûrai, saturot to ar spçcîgu ârçjo magnçtiskulauku pietiekami ilgu laiku kopâ, lai sintçzes reakcija sâktos. Reakcijas rezultâtârodas neitroni ar lielu enerìiju, kas sakarsç reaktora sienu. Siltuma apmaiòas blokâ ðîssiltums tiek pârvçrsts ûdens tvaikos, kas darbina turbînas.Nesen kodolsintçzes pçtniekus sasniedza svarîga vçsts — ðâ gada 28. jûnijâ ASV,Eiropas Savienîbas, Japânas, Íînas, Korejas, Krievijas valdîbu pârstâvji Maskavâparakstîja vçsturisku lîgumu par Starptautiskâ kodoltermiskâ eksperimentâlâ reaktora(ITER) celtniecîbas sâkðanu Kadaraþâ (Cadarache) Francijâ. Ðis fakts ir izraisîjismilzîgu pçtniecîbas aktivitâtes pieaugumu.Kodolsintçzes pçtîjumos Eiropâ iesaistîti 2000 fiziíu, íîmiíu un inþenieru, ðopçtîjumu kopçjais gada budþets sastâda ~450 milj. eiro, ar ðiem pçtîjumiem nodarbojas23 Eiropas valstîs. 2002. gada janvârî Latvijâ tika nodibinâta asociâcija“Euroatom – University <strong>of</strong> Latvia”, kurâ ietilpst Fizikas institûts, LU Cietvielu fizikas180

LZA SENÂTA DARBÎBAinstitûts, Matemâtikas institûts un LU Cietvielu radiâcijas íîmijas laboratorija.Pçtâmâs tçmas iedalâmas 11 grupâs, par pçtîjumiem sîkâk ziòoðu nâkamajâ nodaïassçdç. Runâjot par sevi — kopð 1995.gada piedalos Latvijas asociâcijas organizçðanâ,tas ir prasîjis 6 gadus. Pirms divâm nedçïâm nolasîju referâtu EU-Follow-up IntegrationMeeting Vâcijâ, esmu ievçlçts par kodolsintçzes teorijas konferenèu valdeslocekli, ðajâ valdç ir 12 zinâtnieki no Eiropas valstîm. Esmu lasîjis lekciju kursuskodolfizikâ un nelineârajâ dinamikâ un haosa teorijâ. Esmu vadîjis disertâcijasSomijâ, Vâcijâ, Japânâ, man ir 155 zinâtniskas publikâcijas un 75 konferenèu raksti,viens raksts monogrâfijâ, 3 Vâcijas patenti, kas attiecas uz þirotroniem. Esmu citçts1300 reizes. Esmu strâdâjis kopâ ar 25 daþâdu tautîbu pârstâvjiem. 1968. gadâaizbraucu no Latvijas, pçc 37 gadiem caur Euroatom konkursu atgriezos (uz 6 vietâmbija 18 dalîbnieki), saòçmu stipendiju uz 2 gadiem ar tiesîbâm pagarinât uz treðo gadu.LZA îstenais loceklis Juris TîliksPar daudzfunkcionâlâ Nacionâlâ ciklotrona centra tapðanas gaituNacionâlais ciklotrona centrs (NCC) Salaspilî, bijuðâ kodolreaktora teritorijâ, irparedzçts kâ rûpnieciski zinâtnisks komplekss radioaktîvo izotopu raþoðanai undaþâda veida starojumu izmantoðanai zinâtniskajos pçtîjumos. Tâ pamatâ bûs lielasjaudas augstenerìçtiskais protonu un deitronu ciklotrons (ìenerçs lîdz 30 MeVprotonu vai 15 MeV deitronu kûli ar kûïa strâvu lîdz 350 mA) ar iespçju ðo starojumutransformçt daþâdas enerìijas neitronu un gamma starojumâ. NCC rûpnieciskâ daïâ irparedzçta radi<strong>of</strong>armpreparâtu raþoðana gan pozitronu emisijas tomogrâfijai (PET), ganvienfotonu emisijas tomogrâfijai (SPET) medicîniskajai diagnostikai, kâ arîradioaktîvos izotopus terapijai un rûpnieciskajai izmantoðanai. Paredzçts arî izmantottieðu protonu un neitronu starojumu terapijâ, piem., neitronu — bora satverðanasterapijâ. Zinâtnisko pçtîjumu blokâ paredzçts veikt Latvijas un ârzemju zinâtniekupçtîjumus materiâlu izturîbas, materiâlu modifikâcijas jomâs, radiâcijas íîmijâ,radiobioloìijâ, kodolfizikâ u.c., kâ arî veikt regulâras materiâlu sastâva un struktûrasanalîzes (t.s. arî ar neitronu aktivâcijas analîzi) vides aizsardzîbai un rûpniecîbai.NCC orientçjoðâs izmaksas — 17,2 milj. eiro (ap 12 milj. Ls), projektçðanas,celtniecîbas un montâþas laiks — 4 gadi. Daïu finansçjuma dos IAEA, pârçjais —Latvijas valsts investîcijas. Darbi pie NCC veidoðanas sâkti 2003. gadâ, 2004. gadabeigâs ir noslçgta vienoðanâs ar IAEA par ðâda centra izveidoðanu Latvijâ, kâ arîfinansiâlo un metodisko palîdzîbu. 2005.gada laikâ ir nokârtots NCC celtniecîbasietekmes uz vidi novçrtçjums, uzsâkta skièu projektu izgatavoðana, tiks pabeigtsprojekts “Tehniski ekonomiskais pamatojums” (TEP), LU izveidota mâcîbuprogramma speciâlistu (kodolfiziíu un radioíîmiíu) sagatavoðanai maìistru lîmenî.181

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAPaðreiz aktuâla ir zinâtnisko pçtîjumu bloka projektçðana speciâli Latvijas zinâtnesvajadzîbâm. Ir izstrâdâti varianti par iespçjâm protonu un deitronu starojumatransformçðanai neitronu un gamma starojumâ, tie prasa zinâtnieku un inþenierutâlâku darbu gatavo konstrukciju izveidoðanai, tâpat nepiecieðams izstrâdât standartizçtusstarojuma kûïu aprîkojumus galveno pçtniecîbas virzienu nodroðinâðanai. Ðeitnepiecieðams LZA un LZP atbalsts gan ðâdu zinâtnieku un inþenieru grupuizveidoðanai, gan ðo darbu finansçðanai, jo NCC finansçjumâ paredzçta tikai standartarûpnieciskâs daïas izveidoðana. Latvijai ir potenciâlas iespçjas veikt ðâdas izstrâdes,nepiecieðams tikai papildu finansçjums projektçðanas un izgatavoðanas darbuapmaksai. Diemþçl valsts budþetâ 2006. gadam nav paredzçtas investîcijas NCCprojektçðanai un bûvniecîbas uzsâkðanai (nepiecieðams ap 2 milj. Ls), kas novirzaNCC darbîbas uzsâkðanu par vienu gadu — uz 2009. gada sâkumu.18. oktobrîLZA korespondçtâjloceklis Jurijs DehtjarsMedicînas fizikas pçtîjumi un apmâcîbaMedicînas fizika veido zinâðanu bâzi diagnostikas un ârstçðanas tehnoloìijâm,kuras izmanto jaunâkos sasniegumus fizikâ. Tâ kâ cilvçka veselîbai ir visaugstâkâvçrtîba, fizikas rezultâtu izmantoðanu medicînâ augstu vçrtç sabiedrîba, piemçram,Nobela prçmiju pieðíîra V. K. Rentgenam (fizikâ, 1901. gadâ par X staru atklâðanu unpielietoðanu), P.C. Lautenburam un S.P. Mansfieldam (fizioloìijâ un medicînâ,2003. gadâ par kodolu magnçtiskas rezonanses iespçju atklâðanu medicînas attçloðanasnolûkiem).Mûsdienâs medicînas fizika intensîvi attîstâs ðâdos virzienos: radiâcijas terapija,molekulârâ attçloðana (molecular imaging), koherentu un optisko ðíiedru optika,medikamentu piegâdes sistçmas (drug delivery systems), nanodaïiòas, nanostrukturçtiemateriâli. Liela uzmanîba ir pievçrsta nanosistçmâm, veidojot mâkslîgas struktûras,kas ir lîdzîgas bioloìiskâm: vîrusa veida daïiòas, kaula tipa materiâli un citas.Referâtâ tiek aplûkoti pçdçjo gadu rezultâti, kuri raksturo kaula elektroniskâsîpaðîbas un uzvedîbu. Uz iegûto zinâðanu bâzes autora koordinâcijâ realizçjas Eiropas6th Frame projekts (2004.–2007.), kurâ iesaistîti fiziíi, materiâlzinâtnes speciâlisti,mikrobiologi un uzòçmçji. Pirmoreiz iegûti rezultâti pierâdîja, ka jaunizveidotohidroksiapatîta nanostrukturçtu materiâlu ar elektriski uzlâdçto virsmu var izmantotbioimplantantiem ar uzlabotu antitoksisko efektu, bioreaktoros ûdens attîrîðanai nosmagiem joniem, rauga ðûnu imobilizâcijai un citur.INTAS Eiropas projekta ietvaros notiek nanokârtiòu pçtîjumi segnetoelektriskodçvçju izveidei.182

LZA SENÂTA DARBÎBAZinâtniskâs aktivitâtes ir tieði saistîtas ar mâcîbâm. Pirmo reizi Baltijâ 2003. gadâuzsâkta apmâcîba bakalaura un maìistra programmâs “Medicînas inþenierija unfizika”, kurâs var iegût medicînas fizikas bakalaura un maìistra grâdu un medicînasfizikâlo tehnoloìiju inþeniera kvalifikâciju. Doktoranti mâcas un veiksmîgi aizstâvdoktora disertâcijas. Ðo programmu sagatavoðanai palîdzçja Eiropas TEMPUSprojekta (1998.–2001.) rezultâti. Starptautiskâs atomenerìijas aìentûras projekta(2003.–2006.) ietvaros ir izveidota vienîgâ Baltijâ rentgendiagnostikas mâcîbulaboratorija. Notiek mediíu un inþenieru pçcdiploma apmâcîba medicînas radiâcijasaizsardzîbas jomâ.LZA korespondçtâjloceklis Arnis TreimanisKoksnes biomasas íîmiskâs pârstrâdes pamatvirzieni Latvijâ unpasaulçKoksnes mehâniskajâ apstrâdç izmanto lielâko dimensiju un kvalitatîvâkos kokus,piemçram, zâìbaïíus. Tievkoksni (“papîrmalku”) un koksnes mehâniskâs apstrâdesblakusproduktus (ðíeldas) pârstrâdâ ar íîmijas un biotehnoloìijas metodçm. Visplaðâkpârstâvçti trîs pârstrâdes virzieni: Delignifikâcija ar mçríi iegût celulozi vai citas papîrmasas, pçc tam papîru unkartonu, iepakojumu u.c. Hidrolîze, kuras rezultâtâ iegûst furfurolu un/vai koksnes „cukurus”, tâlâkbioetanolu. Pirolîze (termolîze), ar kuras palîdzîbu raþo kokogles un ar oglekli bagâtinâtusmateriâlus.Pasaulç lielum lielâ tievkoksnes daïa tiek pârstrâdâta celulozç un pçc tam papîrâ,kâ arî citos celulozes produktos (mâkslîgâs ðíiedras, raíeðu degviela), bet Latvijâtirgus ekonomikas apstâkïos ðî produktu ieguves íçdîte ieguva reâlu izpausmi tikaipapîra un kartona pârstrâdç, raþojot augstas pievienotâs vçrtîbas produktus(iepakojumu) no ievesta papîra. Hidrolîzes rûpniecîba Latvijâ nav pastâvçjusi, betnelielas jaudas kokogïu raþotòu ir vairâki desmiti. Taèu zinâtniskâs pçtniecîbas untehnoloìiju attîstîbas ziòâ Latvijas koksnes íîmiíi aktîvi darbojâs visâs minçtajâsjomâs.Pçtîtas koksnes komponentu, it seviðíi polisaharîdu — celulozes un hemiceluloþu— pârvçrtîbas delignifikâcijas procesâ un iegûto produktu, arî starpproduktu,galvenokârt ðíiedru, íîmisko sastâvu, mikro- un virsmolekulâro struktûru, îpaðîbas.90. gados pilnveidotas un sekmîgi izmantotas tâdas oriìinâlas koksnes un papîrmasasðíiedru pçtniecîbas metodes kâ ðíiedru virsmas slâòu atdalîðana un analîze,183

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAmikroporu tilpuma noteikðana ar polimçru eksklûzijas palîdzîbu, celulozeskristâliskuma pakâpes noteikðana. Pçdçjâ laikâ attîstîta ðíidruma hromatogrâfijas(SEC) metode kombinâcijâ ar daudzviïòu UV/Vis spektroskopija, kas koksnes íîmijâtik plaði tiek izmantota pirmo reizi. Jaunâkajos pçtîjumos noskaidrots, ka papîrmasubalinâðanas efektivitâti ar íîmijas vai biotehnoloìijas metoþu palîdzîbu visvairâkietekmç ðíiedru virsmas slâòu íîmiskais sastâvs un rezistence attiecîbâ uz reaìentu vaifermentu darbîbu. Savukârt citâ pçtîjumâ noskaidroti koku augðanas apstâkïu (meþatipa) ietekme uz koksnes un no tâs iegûto papîrmasas ðíiedru fizikâlajâm îpaðîbâm uníîmisko sastâvu. Sadarbojoties ar meþzinâtniekiem, konstatçts, ka, izmantojotselekcijas metodes, iespçjams mainît lapu koku augðanas dinamiku un koksnesîpaðîbas plaðâ diapazonâ.Lietiðío pçtîjumu jomâ jâatzîmç pret viltojumu aizsargâto papîru tehnoloìijasizstrâde un piedalîðanâs potenciâlâs celulozes rûpnîcas projekta kompânijas videsjautâjumu un tehnoloìijas darba grupâs ar valsts institûcijas mandâtu (LR Zemkopîbasministrija). Piedalos arî pçtîjumos Eiropas zinâtniskajâ telpâ. Ðobrîd mans unDr. P. Kalio (Tamperes TU, Somija) jauna projekta pieteikums par papîrmasasðíiedru mikrostruktûru un mikrosistçmu tehnoloìiju izmantoðanu koksnes zinâtnç jauir guvis atbalstu COST Tehniskâs komitejas sektora sçdç Lisabonâ 2005. gada martâ.Aktîvi piedalos arî jauno speciâlistu un studentu apmâcîbas programmâs. 2004.gadâ esmu pârvçlçts kâ LLU Meþa fakultâtes Kokapstrâdes katedras pr<strong>of</strong>esors. Paðlaikvadu divu doktorantu promocijas darbus, taèu zinâtniskajâ grupâ praktizçjas arîstudenti un vidusskolçni.Zinâtnisko publikâciju skaits > 300 rakstu un referâtu, kâ arî populârzinâtniskiraksti.

LZA PREZIDIJA DARBÎBALZA PREZIDIJA DARBÎBAPrezidijs strâdâ saskaòâ ar LZA Statûtiem (p.5.3.2). Prezidijs uz sçdçm sanâkregulâri, reizi nedçïâ. 2005. gadâ notikuðas 40 prezidija sçdes. Bieþi prezidija sçdçspiedalâs akadçmijas viesi, Rîgâ iebraukuðie LZA ârzemju locekïi un citi speciâliuzaicinâtie.Prezidija uzmanîbas lokâ 2005. gadâ bija galvenokârt ðâdi jautâjumi: Zinâtnes stâvoklis un zinâtnes politika Latvijâ LZA un Latvijas zinâtnes budþets 2005. un 2006. gadam Svarîgâkie notikumi Latvijas un Latvijas zinâtnes dzîvç Zinâtniskâs darbîbas likuma izstrâde un ievçroðana LZA Senâta sçþu un pilnsapulèu gatavoðana un to rezultâti LZA organizçtu pasâkumu (konferenèu, sçþu u.tml.) rosinâðana un to norisesizvçrtçðana LZA un Latvijas zinâtnes starptautiskâs sadarbîbas izvçrtçðana un veicinâðana Sadarbîba ar Igaunijas, Lietuvas, Ziemeïvalstu u.c. zinâtòu akadçmijâm Zinâtnes un sabiedrîbas attiecîbas. Sabiedrisko attiecîbu veidoðana. Zinâtnesatspoguïojums plaðsaziòas lîdzekïos Sadarbîba ar Rîgas Latvieðu biedrîbu, citâm organizâcijâm Þurnâla “Latvijas Zinâtòu Akadçmijas Vçstis” izdoðana Sadarbîba ar Latvijas Akadçmisko bibliotçku Sadarbîba ar Izglîtîbas un zinâtnes ministriju, Latvijas Zinâtnes padomi uncitâm zinâtni organizçjoðâm institûcijâm Atbalsts emeritçtajiem zinâtniekiem Sadarbîba ar atbalstîtâjiem (organizâcijâm, mecenâtiem) un atbalstîtâju lîdzekïupiesaistîðana pçtîjumiem, balvâm un stipendijâm zinâtniekiem un studentiem LZA balvu pieðíirðanaUzskaitîtais jautâjumu klâsts ir tradicionâls prezidija darbîbai. 2005. gadâ galvenâuzmanîba tika veltîta jautâjumiem, kas bija saistîti ar Latvijas zinâtnes finansçjumukopumâ, Zinâtniskâs darbîbas likumprojekta virzîbu Saeimâ, ar zinâtnisko institûtustatusu un attiecîgiem grozîjumiem likumdoðanâ. Notika tikðanâs un domu apmaiòa10. februârî ar LR Ministru prezidentu Aigaru Kalvîti. LZA prezidents J. Ekmanis,viceprezidenti A. Siliòð un J. Jansons aktîvi iesaistîjâs zinâtnes likumdoðanas unfinansçjuma jautâjumu apsprieðanâ LR Saeimâ.185

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAVisi prezidija locekïi aktîvi iekïâvuðies Latvijas Zinâtnes padomes darbâ, ir tâsvaldes locekïi vai eksperti, kas pastâvîgi piedalâs valdes sçdçs. LZA prezidentsJ. Ekmanis ir Latvijas Zinâtnes padomes priekðsçdçtâjs un Augstâkâs izglîtîbas padomespriekðsçdçtâjas vietnieks. Viceprezidents J. Jansons ir Latvijas Zinâtnes padomespriekðsçdçtâja vietnieks. LZA ìenerâlsekretârs R. Valters vada Valsts zinâtniskâskvalifikâcijas komisijas darbu un Valsts emeritçto zinâtnieku padomi. Tas visskopumâ nodroðina LZA aktîvu ietekmi uz Latvijas zinâtni.LZA VALDES DARBÎBALZA valde strâdâja saskaòâ ar LZA statûtiem un LZA Senâta apstiprinâtonolikumu. Valdes pârraudzîbâ bija LZA darba organizâcija, LZA pilnsapulèu, Senâtaun Prezidija lçmumu izpilde, kâ arî operatîvâ darba plânoðana.Valde apsprieda LZA budþeta izpildi 2004. gadâ un 2005. gada budþeta projektu,LZA sçþu tematiku un procedûru, LZA balvu pieðíirðanas grafiku un finansçjumu,apstiprinâja sçþu un citu LZA pasâkumu pusgada plânus, koordinçja nodaïu kopîgiorganizçtos pasâkumus. Diskutçta LZA sadarbîba ar LR Saeimas Izglîtîbas un zinâtneskomisiju, Aizsardzîbas ministriju, Izglîtîbas un zinâtnes ministriju, Zemkopîbasministriju, Latvijas Zinâtnes padomi, Augstâkâs izglîtîbas padomi, universitâtçm,ârzemju partnerorganizâcijâm, TV un citiem Latvijas plaðsaziòas lîdzekïiem.Valde regulâri noklausîjâs LZA lietu pârvaldnieka Vitâlija Kozlovska ziòojumuspar LZA valdîjumâ esoðo objektu apsaimniekoðanu un apsprieda svarîgâkâsproblçmas. Svarîgâkie Lietu pârvaldes organizçtie remonta darbi augstceltnç: nodotasekspluatâcijâ dienesta atpûtas telpas, kuras tiek izmantotas, lai izvietotu ârzemjuzinâtniekus, kas apmeklç akadçmiju starptautisko lîgumu ietvaros; veikta pârbûve 17.stâva balkonâ un izveidots pilsçtas panorâmas apskates laukums 65 metru augstumâ;veikti augstceltnes fasâdes remonta darbi 14.–17. stâvu lîmenî, veikts iekðtelpukosmçtiskais remonts 148 m 2 platîbâ, to skaitâ izremontçta un labiekârtota telpajaunajai Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïai.Apspriests LZA augstceltnes remontu un celtniecîbas darba plâns, lîgumi par LZAgarâþu (Dzçrbenes ielâ 27 a ) iznomâðanu un augstceltnes 17. stâva balkona iznomâðanu,kâ arî izmaiòas Zinâtnes nama nomas lîgumâ. Apspriesta klientu piesaisteaugstceltnes toròa daïâ izvietoto antenu un citu radiotelekomunikâciju tehniskolîdzekïu ekspluatâcijai.Valdes sçdes notiek reizi divâs nedçïâs, tajâs piedalâs LZA prezidents un lietupârvaldnieks. Operatîvos jautâjumus kârto valdes priekðsçdçtâjs — LZA ìenerâlsekretârs.186

LZA BUDÞETA IZPILDE 2005. GADÂNr.p.k.Izdevumu veidsLZA BUDÞETA IZPILDE 2005. GADÂSumma,Ls1. Ðtata darbinieku atalgojums 73 1432. Senâta un valdes loc., ekspertu komisijas,ârðtata darbinieku atalgojums 75323. Sociâlais nodoklis 16 9714. Starptautiskâ sadarbîba un komandçjumi 14 4005. Pakalpojumu apmaksa14 406to skaitâ:telefona abonçðana, sakari, e-tîkls 3942pasts, kopçðana 950transports, izbraukuma sçdes, tehniskie pakalpojumi,komunâlie pakalpojumi 95146. Kancelejas preces, materiâli, rezerves daïas, saimniecîbas inventârs 58237. LZA gadagrâmata, tipogrâfijas izdevumi 45228. Reprezentâcijas izdevumi 6009. Laikrakstu un þurnâlu abonçðana 601Kopâ 137 998LZA FONDA DARBÎBAPârskata periodâ Latvijas Zinâtòu akadçmijas Fonds turpinâja studentu un jaunozinâtnieku atbalstu, pieðíirot un izmaksâjot stipendijas ziedotâju noradîtajâs zinâtòunozarçs.Pieðíirtas:1) K. Poèa stipendijas fizikâ Ls 60.- mçnesî uz 10 mçneðiem diviem Latvijas Universitâtesun Daugavpils Universitâtes studentiem;2) J. Labsvîra stipendijas Latvijas valsts vçsturç Ls 70.- mçnesî uz 10 mçneðiemdiviem Latvijas Universitâtes studentiem;3) D. A. Lçbera vienreizçjas stipendijas tiesîbu zinâtnçs un politoloìijâ Ls 80.-divpadsmit daþâdu Latvijas augstskolu studentiem.Finansiâli atbalstîta D.A. Lçbera Jauno pçtnieku IV konferences materiâlukrâjuma “Aktuâlas politikas un tiesîbu zinâtnes problçmas” izdoðana (Ls 654,-).187

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBANo Fonda lîdzekïiem Ls 750,- izmaksâti F. Candera piemiòas akmens izgatavotâjamtçlniekam I. Rankam.No Fonda lîdzekïiem daïçji (Ls 100,-) segti LZA kor. loc. V. Karlivâna apbedîðanasizdevumi.Ziedojumu pamatlîdzekïi depozîtnoguldîjumu veidâ tiek uzglabâti Latvijasbankâs.AR <strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJU SAISTÎTU ORGANIZÂCIJUDARBÎBA 2005. GADÂ(ÎSI PÂRSKATI)Par LZA Terminoloìijas komisijas darbuAr 2005. gada 1. janvâri LZA TK ir iesaistîjusies divgadçjâ starptautiskajâ septiòuES dalîbvalstu — Vâcijas, Dânijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Ungârijas —projektâ “EuroTermBank”, kur LZA ir viena no pieciem jauno ES dalîbvalstupartneriem daudzvalodu terminu datubâzes veidoðanâ.Kârtçjâ darbâ LZA TK sçdçs izskatîti un vienotai lietoðanai <strong>of</strong>iciâlajâ saziòâapstiprinâti Juridiskâs terminoloìijas apakðkomisijâ pieòemtie ES normatîvo aktutulkojumos aktuâlie termini, Spçkratu terminoloìijas apakðkomisijas izstrâdâtieautomobiïu nosaukumi, SIA “Latvijas standarts” iesniegtie Eiropas Standartizâcijaskomitejas (CEN) un Eiropas Elektrotehnikas standartizâcijas komitejas (CENELEC)definçtie standartizçtâjdarbîbas pamattermini, augu ìinðu un sugu latviskie nosaukumiu. c. Pçc Latvijas Kinoloìijas federâcijas lûguma LZA TK izskatîti, sistçmiskisakârtoti un apstiprinâti Starptautiskajâ Kinoloìijas federâcijâ atzîto suòu ðíiròunosaukumi (kopskaitâ ap 400).2005. gada 24.–25. novembrî Latvijas Informâcijas un komunikâcijas tehnoloìijasasociâcijas (LIKTA) rîkotâs konferences ietvaros notika seminârs “Terminoloìija21. gadsimtâ — Latvijas terminoloìijas portâls termnet.lv un ES portâls EuroTerm-Bank”, kurâ par terminoloìijas aktualitâtçm runâja viens no Eiropâ atzîtâkajâmautoritâtçm terminoloìijas jomâ pr<strong>of</strong>esors Klauss Dirks Ðmics, LZA prezidentsakadçmiíis Juris Ekmanis, LZA TK priekðsçdçtâja Valentîna Skujiòa u. c. Ar LIKTAiniciatîvu un LZA, LIKTA, Tildes, Latvijas Mobilâ telefona un Valsts valodaskomisijas atbalstu internetâ ir publicçta Latvijas terminoloìijas datubâze, kurâapkopots vairâk par 145 000 LZA TK <strong>of</strong>iciâli apstiprinâto terminu, kas pieejamivisplaðâkajam interesentu lokam.188

AR LZA SAISTÎTU ORGANIZÂCIJU DARBÎBAPar terminoloìijas darbu Latvijâ V. Skujiòa referçja Eiropas Parlamenta deputâtaR. Pîka, LR Ârlietu ministrijas un ES Tiesîbu asociâcijas rîkotajâ konferencç “EStiesîbu terminoloìija: problçmas un risinâjumi” 2005. gada 3. novembrî.Sniegts pâri par 600 konsultâciju terminoloìijas jautâjumos. Uzturçta sadarbîba arnozaru terminoloìijas izstrâdâtâjiem apakðkomisijâs.LZA TK lçmumi, kâ arî daïa aktuâlâko konsultâciju apkopotas izglîtojoðiinformatîvâ izdevuma “Terminoloìijas Jaunumi” 11. un 12. numurâ (pçdçjâ no tiempublicçts visu ðajâ izdevumâ aplûkoto terminu râdîtâjs latvieðu un angïu valodâ).Atsaucoties uz valdîbâ aktualizçto vajadzîbu sakârtot terminoloìiskâs darbîbasjomu valstî, LZA TK ir izstrâdâts un pieòemðanai LZA TK sçdç sagatavots “Terminuizstrâdes, pieòemðanas, apstiprinâðanas, publiskoðanas un grozîðanas procesaapraksts”, kurâ precizçta terminu izstrâdes un pieòemðanas procedûra LZA TKstruktûrâ.Lîdzdarbîbai LZA TK struktûrâ pieteikuðâs un apstiprinâtas divas jaunas LZA TKapakðkomisijas: Vides terminoloìijas apakðkomisija Dr.habil.chem. Magnusa Vircavavadîbâ un Teoloìijas terminoloìijas apakðkomisija Mg.philol. Elmîras Cacuresvadîbâ.LZA Terminoloìijas komisijas priekðsçdçtâja Valentîna SkujiòaValsts Zinâtniskâs kvalifikâcijas komisijas darbîbaValsts Zinâtniskâs kvalifikâcijas komisija 2005. gadâ izskatîja un akceptçja 107promocijas darbus. 2004. gadâ komisija izskatîja 89 promocijas darbus, noraidîjadivus. 2005. gadâ akceptçto promocijas darbu skaits salîdzinâjumâ ar 2004. gadu irpieaudzis par 20,2 %. Kopð Latvijâ izstrâdâto promocijas darbu skaita straujâ krituma2000. gadâ (tikai 24 darbi) 2005. gadâ ðo darbu skaits pirmoreiz ir pârsniedzis 100 (!).2005. gadâ izskatîtie promocijas darbi pa specialitâtçm iedalâs ðâdi (iekavâs 2004.gadâ izskatîto darbu skaits): bioloìija — 8 (5), bûvzinâtne — 1 (1), datorzinâtne uninformâcijas tehnoloìijas — 4 (5), ekonomika un vadîbzinâtne — 13 (13), elektrotehnikaun telekomunikâcijas — 0 (1), enerìçtika un elektrotehnika — 8 (7), farmakoloìija— 1 (0), filoz<strong>of</strong>ija — 3 (0), fizika un astronomija — 5 (4), ìeogrâfija — 2(1), hidroinþenierzinâtne — 1 (0), juridiskâ zinâtne — 1 (1), íîmija un íîmijas inþenierzinâtnes— 4 (7), laukkopîba — 4 (1), lauksaimniecîbas inþenierzinâtne — 2 (0),literatûrzinâtne — 5 (1), lopkopîba — 0 (3), materiâlzinâtne — 2 (1), medicîna — 15(13), matemâtika — 1 (1), mâkslas zinâtne — 2 (3), mehânika un maðînzinâtne — 3(3), pârtikas zinâtne — 1 (2), pedagoìija — 9 (7), psiholoìija — 1 (1), socioloìija,189

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBApolitikas un komunikâcijas zinâtne — 6 (3), transports un satiksme — 1 (2),valodniecîba — 2 (1), veterinârmedicîna — 2 (1), vçsture — 0 (1).Akceptçtie darbi pa augstskolâm iedalâs sekojoði: LU — 51 (38), RTU — 21 (20),RSU — 15 (13), LLU — 13 (12), DU — 5 (3), LMA — 1 (2), LKA — 1 (0),Apvienotâ Mâkslas augstskolu padome — 0 (1).Valsts Zinâtniskâs kvalifikâcijas komisijas priekðsçdçtâjs Raimonds ValtersValsts emeritçto zinâtnieku padomes darbîba2005. gadâ Valsts emeritçto zinâtnieku padome akad. Mârtiòa Beíera vadîbâ,pamatojoties uz LR MK 1995.gada 7.novembra noteikumu Nr.328 “Nolikums parvalsts emeritçtâ zinâtnieka nosaukuma pieðíirðanu” un 1997. gada 11. februâragrozîjumiem, izskatot 74 iesniegumus, pieðíîrusi valsts emeritçtâ zinâtnieka nosaukumuun mûþa grantu (Ls 100,-/mçn.) 50 Latvijas daþâdu nozaru ievçrojamiemzinâtniekiem, to skaitâ 5 LZA locekïiem — akad. Valdim Bçrziòam, kor.loc. AndrimFerdatam, akad. Arnim Kalniòam, akad. Oïìertam Krastiòam, LZA goda doktoramAldonim Vçriòam.Kopð 1996. gada, kad tika iedibinâts valsts emeritçtâ zinâtnieka statuss, pieðíirtaisfinansçjums (Ls) bijis sekojoðs: 1996. g. — 17 820, 1997. g. — 59 226, 1998. g. —91 720, 1999. g. — 105 848, 2000. g. — 111 077, 2001. g. — 121 077, 2002. g. —133 000, 2003. g. — 153 000, 2004. g. — 153 000, 2005. g. — 263 000, 2006. g. —314 000.Mûþa granti, atbilstoði pieðíirtajam finansçjumam, pavisam pieðíirti 311zinâtniekiem, to skaitâ 1996. g. — 40, 1997. g. — 46, 1998. g. — 50, 1999. g. — 9,2000. g. — 20, 2001. g. — 23, 2002. g. — 13, 2003. g. — 40 , 2004. g. — 20,2005. g. — 50. Granti pieðíirti 43 LZA îstenajiem locekïiem.Patlaban mûþa grantu saòem 234 zinâtnieki.2005. gada rudenî darbu uzsâcis jauns Valsts emeritçto zinâtnieku padomessastâvs.Valsts emeritçto zinâtnieku padomes priekðsçdçtâjs Raimonds Valters190

AR LZA SAISTÎTU ORGANIZÂCIJU DARBÎBALZA Fizikâlâs enerìçtikas institûta darbîbaLatvijas Zinâtòu akadçmijas Fizikâlâs enerìçtikas institûts, ko dibinâjusi LatvijasZinâtòu akadçmija 1946. gadâ, savas darbîbas laikâ ir veicis ievçrojamu akadçmiskoun lietiðío darbu, attîstot enerìçtikas, ar to saistîtâs pielietojamâs informâtikas unmateriâlzinâtnes attîstîbu. Institûts aktîvi sadarbojas ar Izglîtîbas un zinâtnes,Ekonomikas, Vides, Zemkopîbas ministrijâm, Latvijas Universitâti, Rîgas Tehniskouniversitâti, Latvijas Lauksaimniecîbas universitâti, Daugavpils Universitâti, VentspilsAugstskolu, vadoðâm Latvijas enerìçtikas kompânijâm, kâ Latvenergo, Latvijas Gâze,Rîgas Siltums u.c.Uz institûta bâzes darbojâs Latvijas Tehnoloìiskais centrs.Institûtam ir stabila starptautiska sadarbîba un tikai pçdçjo piecu gadu laikârealizçti 22 starptautiski projekti, t.sk. seði projekti 2005. gadâ. Institûtâ 2005. gadâtika izstrâdâti arî 15 LZP finansçtie projekti, 3 sadarbîbas projekti un Valsts pçtijumuprogramma “Materiâlzinâtne”. Bûtiski tiek atjaunota institûta eksperimentâlâ bâze,sekmîgi realizçjot ES struktûrfondu projektu. Publicçti 122 zinâtniski darbi. Institûtadarbinieki aktîvi iesaistîjâs enerìçtikas stratçìisko un normatîvo dokumentu izstrâdç.Institûts 2006. gada 24. janvârî reìistrçts LR IZM Zinâtnisko institûciju reìistrâ(reì. apl. Nr. 551044 ).Institûta direktors Juris EkmanisLZA Ekonomikas institûta darbîbaLatvijas Zinâtòu akadçmijas Ekonomikas institûts ir privâta zinâtniskâ institûcija,kas veic pçtîjumus ekonomikâ. Institûts ir izveidots uz 1946. gadâ dibinâtâ LatvijasZinâtòu akadçmijas Ekonomikas institûta bâzes un turpina tâ darbîbu. Institûtaîpaðnieki ir Latvijas Zinâtòu akadçmija, augstskolas “Turîba” un “Praktiskâspsiholoìijas institûts”, biedrîbas “Latvijas Telekomunikâciju asociâcija” un “LatvijasInteliìences apvienîba”, zemnieku saimniecîba “Lejaslâèi” un vairâkas privâtpersonas.Galvenie institûta pçtîjumu virzieni ir: makroekonomika un valsts ekonomiskâpolitika, politiskâ ekonomija, tautsaimniecîbas struktûra, uzòçmçjdarbîba, demogrâfija,sabiedriskâs finanses, darba attiecîbas, atseviðíu nozaru struktûrpolitika.Institûts veic pçtîjumus seðos valsts finansçtos akadçmiskos projektos un divossadarbîbas projektos, kâ arî tirgus orientçto pçtîjumu programmas pçtîjumus, valstsinstitûciju pasûtîtus pçtîjumus, Latvijas uzòçmumu pasûtîtos pçtîjumus un pçtîjumusEiropas Savienîbas struktûrfondu ietvaros.191

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBASadarbîbâ ar ârvalstu institûcijâm un zinâtniskajâm iestâdçm, institûts veicpçtîjumus Eiropas Savienîbas ietvarprogrammâs un piedalâs starptautiskos zinâtniskoinstitûciju tîklos. Institûts ir Eiropas Komisijas dibinâtas institûcijas “Eiropas Dzîvesun darba apstâkïu uzlaboðanas fonds” Nacionâlais centrs un piedalâs ðîs institûcijasorganizçtajos projektos. Vairâki institûta darbinieki ir nacionâlâ un Eiropas Savienîbaslîmenî atzîti eksperti.2005. gadâ institûts veicis 22 pçtîjumus ekonomikas jomâ. Institûtâ strâdâ 26darbinieki, no tiem 10 zinâtòu doktori un trîs doktoranti.Institûta direktore Raita KarnîteBaltijas stratçìisko pçtîjumu centra darbîbaLatvijas Zinâtòu akadçmijas Baltijas stratçìisko pçtîjumu centrs (LZA BSPC)dibinâts 1993. gada 21. septembrî ar LZA Senâta lçmumu kâ bezpeïòas sabiedrîba arierobeþotu atbildîbu. Kopð 1994. gada 22. novembra Centrs kïuvis par nodibinâjumu,bet 2006. gada 3. februârî reìistrçts LR IZM Zinâtnisko institûciju reìistrâ (reì. apl.Nr. 564051). Tâ direktors kopð dibinâðanas (tagad — valdes priekðsçdçtâjs) irDr.habil.sc.pol., Dr.iur. Tâlavs Jundzis.LZA BSPC atbilstoði saviem statûtiem veic zinâtniski pçtniecisko darbu, pçtotnacionâlâs, reìionâlâs un starptautiskâs droðibas politikas problçmas, demokrâtiskoprocesu veicinâðanas jautâjumus, kâ arî gatavo priekðlikumus droðîbas politikasîstenoðanai un informç sabiedrîbu par ðîm aktuâlajâm tçmâm, rîkojot konferences,seminârus un publicçjot pçtîjumu rezultâtus.Savas darbîbas laikâ LZA BSPC ir sarîkojis vairâk nekâ 50 daþâdas zinâtniskipraktiskâs konferences un seminârus, publicçjis vairâk nekâ 200 zinâtnisku rakstu,vairâkas monogrâfijas. Centrs sadarbojas ar 150 daþâdâm zinâtniska raksturastarptautiskajâm organizâcijâm un pçtnieciskajâm institûcijâm, to skaitâ ar NATOZinâtnes komiteju, NATO Aizsardzîbas koledþu (Româ), Londonas universitâtesKinga koledþu, Alberta Einðteina universitâti (ASV), Mîkola Romera (MykolasRomeris) universitâti Lietuvâ.BSPC darbîbâ iesaistîti astoòi zinâtnieki, no kuriem septiòiem ir zinâtòu doktoragrâds attiecîgajâ nozarç.Jaunâkâs publikâcijas:“Latvia in Europe: Visions <strong>of</strong> the Future”. Rîga, 2004. 352 lpp.; “Aktuâlaspolitikas un tiesîbu zinâtnes problçmas. D.A. Lçbera Jauno pçtnieku IV konference,192

AR LZA SAISTÎTU ORGANIZÂCIJU DARBÎBA2004. gada 27. aprîlis”. Rîga, 2004. 76 lpp.; “First Year in the European union: CurrentLegal Issues. Proceedings <strong>of</strong> the international conference 29–30 April 2005”.Rîga, 2005. 464 lpp.; “Nevardarbîgâ pretoðanâs: Latvijas pieredze. Rakstu, dokumentuun atmiòu krâjums, veltîts barikâþu atceres 15. gadadienai”. Rîga, 2006. 255 lpp.LZA Baltijas stratçìisko pçtîjumu centra direktors Tâlavs JundzisLZA Sertifikâcijas centra darbîbaLatvijas Zinâtòu akadçmijas Sertifikâcijas centrs ir valsts paziòota EiropasKomisijai (notificçta) sertifikâcijas institûcija bûvmateriâlu atbilstîbas novçrtçðanasjomâ, kas nozîmç to, ka Centra izsniegtie bûvmateriâlu droðîbu apliecinoðiedokumenti tiek atzîti visâs ES dalîbvalstîs un uz ðo apliecinâjumu pamata raþotajiem irtiesîbas maríçt produkciju ar ES pieòemto droðîbas maríçjumu “CE” (”pase” uzEiropas tirgu).Centrs ir akreditçts Latvijas (LATAK) un Apvienotâs Karalistes (UKAS)akreditâcijas institûcijâs. Pateicoties UKAS akreditâcijai, Centrs ieguva tiesîbas ESpakalpojumu tirgû jau pirms Latvija tika uzòemta ES pilntiesîga biedra statusâ.Aizvadîtajâ gadâ Centrs ir sekmîgi izturçjis gadskârtçjâs uzraudzîbas akreditâcijas.Centra pakalpojumus izmanto daudzas Eiropas valstis, to skaitâ ârpus ES ietvariem(Krievija, Ukraina, Baltkrievija).2005. gadâ ir izsniegti: 64 produktu atbilstîbas sertifikâti, 52 atbilstîbas sertifikâti droðîbas prasîbâm; 31 raþotnes produkcijas kontroles sertifikâti (BPD).Bez sertifikâcijas pakalpojumiem Centrs sniedz konsultâcijas un apmâcîbuEiropas standartu apgûðanâ, piedalâs Latvijas nacionâlo standartu izstrâdâðanas darbâ(3 standartu tehniskajâs komitejâs).LZA Sertifikâcijas centra valdes priekðsçdçtâjs Imants Matîss

ZINÂTÒU NODAÏASFIZIKAS UN TEHNISKO ZINÂTÒU NODAÏAAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524Tel.: 7223633. Fakss: 7228784, 7821153E pasts: fizteh@lza.lvNodaïas padomeNodaïas priekðsçdçtâjs Juris JANSONSNodaïas priekðsçdçtâja vietnieki Vitauts TAMUÞSAndris KRÛMIÒÐZinâtniskâ sekretâre S<strong>of</strong>ja NEGREJEVAPadomes locekïiIvars BIÏINSKISAndris BUIÍISJânis GRUNDSPEÒÍISJânis KRISTAPSONSAndris KRÇSLIÒÐAndris OZOLSUldis RAITUMSRolands RIKARDSPçteris ÐIPKOVSNodaïa apvieno 84 LZA locekïus, t.sk. 30 îstenos, 2 goda, 20 ârzemju locekïus un32 korespondçtâjlocekïus.Ar nodaïas darbu saistîti 11 LZA goda doktori.Locekïu skaitsSpecialitâtekorespondçtâjloc.îstenieârzemju godaFizika 16 7 12 –Mehânika 8 6 3 –Informâtika 4 7 3 2Matemâtika 2 5 1 –Astronomija – 3 1 –Enerìçtika – 4 – –194

FIZIKAS UN TEHNISKO ZINÂTÒU NODAÏANodaïas locekïu sadalîjums pa specialitâtçmastronomijaMâris Âbele, kor. loc.Edgars Bervalds, kor. loc.Juris Þagars, kor. loc.Dainis Draviòð, ârz. loc.enerìçtikaAndris Krçsliòð, kor. loc.Leonîds Ribickis, kor. loc.Antans Sauïus Sauhats, kor. loc.Pçteris Ðipkovs, kor. loc.fizikaMârcis Auziòð, îst. loc.Jânis Guntis Bçrziòð, îst. loc.Elmârs Blûms, îst. loc.Andrejs Cçbers, îst. loc.Juris Ekmanis, îst. loc.Agris Gailîtis, îst. loc.Andris Krûmiòð, îst. loc.Ivars Lâcis, îst. loc.Oïìerts Lielausis, îst. loc.Jânis Lielpçters, îst. loc.Andrejs Siliòð, îst. loc.Linards Skuja, îst. loc.Andris Ðternbergs, îst. loc.Kurts Ðvarcs, îst. loc.Ivars Tâle, îst. loc.Juris Zaíis, îst. loc.Imants Bçrsons, kor. loc.Jurijs Dehtjars, kor. loc.Ruvins Ferbers, kor. loc.Jevgeòijs Joïins, kor. loc.Mâris Knite, kor. loc.Aleksejs Kuzmins, kor. loc.Andris Ozols, kor. loc.Hermanis Branovers, ârz. loc.Oïìerts Dumbrâjs, ârz. loc.Tills fon Egidijs, ârz. loc.Roberts Evarestovs, ârz. loc.Pauls Janmeijs, ârz. loc.Igors Kirko, ârz. loc.Ivars Melngailis, ârz. loc.Jânis Melngailis, ârz. loc.Zenons Rokus Rudziks, ârz. loc.Þaks Simons, ârz. loc.Juris Pçteris Svenne, ârz. loc.Juris Upatnieks, ârz. loc.informâtikaJânis Bârzdiòð, îst. loc.Ivars Biïinskis, îst. loc.Eduards Jakubaitis, îst. loc.Jânis Grundspeòíis, îst. loc.Andris Ambainis, kor. loc.Igors Kabaðkins, kor. loc.Audris Kalniòð, kor. loc.Jurijs Merkurjevs, kor. loc.Vladimirs Pirogovs, kor. loc.Pçteris Videnieks, kor. loc.Jâzeps Loèmelis, goda loc.Jânis Osis, goda loc.Þils Brasârs, ârz. loc.Juris Hartmanis, ârz. loc.Andris Padegs, ârz. loc.informâtika (zinâtniecîba)Jânis Kristapsons, kor. loc.matemâtikaAndris Buiíis, îst. loc.Rûsiòð Mârtiòð Freivalds, îst. loc.Agnis Andþâns, kor. loc.Uldis Raitums, kor. loc.Andrejs Reinfelds, kor. loc.Aleksandrs Ðostaks, kor. loc.Aivars Zemîtis, kor. loc.Raimonds Èiegis, ârz. loc.mehânikaJuris Jansons, îst. loc.Ivars Knçts, îst. loc.Egons Lavendelis, îst. loc.195

ZINÂTÒU NODAÏASImants Matîss, îst. loc.Rolands Rikards, îst. loc.Kârlis Rocçns, îst. loc.Vitauts Tamuþs, îst. loc.Gundaris Teters, îst. loc.Andris Èate, kor. loc.Vladimirs Kasjanovs, kor. loc.Roberts Maksimovs, kor. loc.Jânis Rudzîtis, kor. loc.Narimants Salenieks, kor. loc.Jânis Vîba, kor. loc.Jânis Dundurs, ârz. loc.Jiri Engelbrehts, ârz. loc.Renç Moro, ârz. loc.Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas darbîba2005. gadâ notika seðas nodaïas sçdes un nodaïa sagatavoja divas LZA sçdes kopâar LR Patentu valdi un divas LZA sçdes kopâ ar ÍBMZN.Nodaïas sçdçs tika izskatîtâs ðâdas galvenâs problçmas:9. februârî nodaïas locekïi noklausîjâs akad. Jura Jansona pârskatu par nodaïasdarbîbu 2004. gadâ un apsprieda priekðlikumus darbam 2005. gadâ. Zinâtniskoziòojumu “Atomu dinamika lâzera starojuma laukâ pastâvîgâ magnçtiskâ un elektriskâlauka klâtbûtnç” nolasîja akad. Mârcis Auziòð.23. marta sçdç nodaïas locekïi noklausîjâs un apsprieda LZA akad. Linarda Skujaszinâtnisko ziòojumu “Optiskajiem gaismas vadiem, ultravioletajai un lieljaudas lâzeruoptikai lietoto stiklu pçtîjumi” un akad. Elmâra Blûma zinâtnisko ziòojumu “Jaunaspârneses parâdîbas ferroðíidrumos: magnçtiskais Soret efekts un termoosmoze”.Referâtos un diskusijâ bija dots pârskats par LU Cietvielu fizikas institûta kvarcakristâlu rezonatoru pçtîjumiem un par Fizikas institûta pçtîjumiem magnçtisko koloîdupârneses porainâs vidçs.21. aprîli sçdç “Fizikas attîstîba RTU” ziòojumus sniedza: kor.loc. Mâris Knite“Fiziíu integrâcija materiâlzinâtnç RTU. Sensoru materiâlu izstrâde un fizikâlâsîpaðîbas”; kor.loc. Andris Ozols “Optiskie pçtîjumi RTU”; RTU pr<strong>of</strong>., Dr.habil.phys.Arturs Medvids “Mikro- un nano-struktûras veidoðanâs uz pusvadîtâja virsmas arjaudîga lâzera starojumu”; kor.loc. Jurijs Dehtjars “Medicînas fizika RTU: zinâtne unapmâcîba”. Sçdes dalîbnieki nolçma: atzît fizikas pasniedzçju un pçtnieku darbu RTUpar efektîvu, perspektîvu un atbalstâmu; atzîmçt labu sadarbîbu ar citiem zinâtniskieminstitûtiem Latvijâ un ârzemçs, kâ arî nepiecieðamîbu piesaistît finansçjumu no ESstruktûrfondiem RTU fizikas laboratorijas atjaunoðanai un modernizâcijai.28. septembrî sçdes dalîbnieki noklausîjâs un apsprieda LZA akad. Imanta Matîsainformatîvo materiâlu “Vai uz zinâtniskâm laboratorijâm ir attiecinâmi noteikumi unstandarti par metroloìiju?”. Referâtâ bija dota plaða informâcija par Eiropas Savienîbasdirektîvâm un standartiem, par tagadçjo stâvokli sertifikâcijas jomâ Latvijâ un196

FIZIKAS UN TEHNISKO ZINÂTÒU NODAÏAproblçmâm, kuras vajag atrisinât, lai iesaistîtu zinâtnisko institûtu tehnisko un intelektuâlopotenciâlu valstiski nozîmîgu problçmu risinâðanâ. Sçdç ar ârz.loc. OïìertaDumbrâja zinâtnisko ziòojumu: “Kodolsintçzes pçtîjumi (starptautiskâ pieredze)”sâkâs nodaïas locekïu iepazîstinâðana ar jauniem LZA îsteno locekïu kandidâtiem.Ðim mçríim bija veltîtas divas sçdçs 12. oktobrî un 26. oktobrî. Nodaïas locekïinoklausîjâs LZA îsteno locekïu kandidâtu Dr.habil.phys. Jurija Dehtjara, Dr.habil.sc.ing. Leonîda Ribicka, Dr.habil.phys. Andra Ðternberga un LZA korespondçtâjlocekïukandidâtu (mehânikâ) Dr.hab.sc.ing. Vladimira Kasjanova, Dr.habil.sc.ing.Leonîda Novicka un Dr.habil.math. Agòa Andþâna (matemâtikâ un informâtikâ) unDr.phys. Alekseja Kuzmina (fizikâ) ziòojumus par viòu zinâtniskâs darbîbas nozîmîgâkajiemrezultâtiem.LZA Rudens pilnsapulce 24. novembrî par akadçmiíi ievçlçja Andri Ðternberguun par korespondçtâjlocekïiem Vladimiru Kasjanovu, Agni Andþânu un AleksejuKuzminu. Par ârzemju locekïiem tika ievçlçti Pauls Janmeijs no ASV (fizikâlâ íîmija)un Zenons Rokus Rudziks no Lietuvas (teorçtiskâ fizika).Divas LZA sçdes 3.februârî un 6.septembrî kopâ ar LR Patentu valdi sagatavojakor.loc. Jânis Kristapsons. LZA sçdç 3. februârî “Latvijas intelektuâlâ îpaðumaaizsardzîbas problçmas” viòð uzstâjâs ar referâtu “Latvijas izgudrojumi un topatentçðanas problçmas”. LZA sçdç 6. septembrî “Izcilajam rîdziniekam ValteramCapam – 100” pirmo reizi svinîgâ ceremonijâ tika pasniegtas Valtera Capa balvasLZA goda doktoram Ph.D. Benjamiòam J<strong>of</strong>fem (ASV) un Dr.phys. RobertamKalniòam par nozîmîgiem izgudrojumiem detaïu automatizçtâ manipulçðanâ arelektromagnçtisko lauku (sistçma EMAGO). Par Valteru Capu un viòa nemirstîgoizgudrojumu ”VEF Minox“ runâja LZA prezidents Juris Ekmanis un Patentu valdesdirektors Zigrîds Aumeisters.16. martâ LZA sçdç tika apspriesti jautâjumi par zinâtniskâs infrastruktûrasmodernizçðanu, izmantojot ES struktûrfondu lîdzekïus. Sçdes dalîbnieki noklausîjâsakad. Andra Krûmiòa ziòojumus par modernas pçtnieciskâs aparatûras iegâdes unizmantoðanas problçmâm. Sçdes dalîbnieki ierosinâja LZA uzòemties iniciatîvu datubâzesizveidei, kurâ apkopot informâciju par Latvijas zinâtnisko institûciju rîcîbâesoðo unikâlo aparatûru, un risinât jautâjumu par unikâlo iekârtu ekspluatâciju unamortizâciju un ar to saistîtajiem izdevumiem, kuri paðlaik nav paredzçti ne LZP, nearî attiecîgo institûciju budþetâ (sk. 155. lpp.). Arî turpmâk jautâjumiem parzinâtniskâs infrastruktûras modernizâciju jâbût LZA redzeslokâ.Ïoti lielu interesi modinâja LZA sçde “Nacionâlais ciklotrona centrs un tâizmantoðanas perspektîvas”, kura notika 28. aprîlî. No nodaïas ziòojumus sniedza:Bîstamo atkritumu pârvaldîbas valsts aìentûras direktors Dr. chem. Andris Abramenkovs“Nacionâlâ daudzfunkcionâlâ ciklotrona centra izveidoðanas perspektîvasSalaspils kodolreaktora teritorijâ", akad. Jânis Bçrziòð “Ciklotrona starojuma izmanto-197

ZINÂTÒU NODAÏASðana fizikas un tehnikas pçtîjumos, kodolfizikas speciâlistu sagatavoðana” unuzòçmuma “Radons” vadîtâjs Jâzeps Malnaès "Ciklotrona izmantoðana radioaktîvoizotopu raþoðanâ". Sçdes dalîbnieki pieòçma lçmumu (sk. Zinâtnes Vçstnesis, 2005,9. maijs, Nr. 9(301)).LZA Rudens pilnsapulcç 24. novembrî ar akadçmisko lekciju “Magnçtiskoðíidrumu siltumfizika” uzstâjâs LZA Lielâs balvas laureâts LZA akadçmiíis ElmârsBlûms.28. oktobrî pirmo reizi notika informâtikas kluba sçde, kurâ piedalîjâs Gada balvulaureâti informâtikas jomâ, firmas “DATI” lîdzstrâdnieki, LZA locekïi. Sçdes gaitâtika apspriesti daþâdi jautâjumi, saistîti ar informâtikas un datorzinîbas nozares tâlâkoattîstîbu, òemot vçrâ, ka informâcijas tehnoloìijas ir viens no prioritârajiem zinâtnesvirzieniem Latvijâ. Dalîbnieku kopçjais viedoklis bija, ka ðâdas neformâlas speciâlistutikðanâs jebkurâ nozarç var palîdzçt rast jaunas iespçjas zinâtòu problçmu risinâðanâ.Akad. Juris Ekmanis tika ievçlçts par Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas (AcademiaScientiarum et Artium Europaea) un akad. Andrejs Cçbers — par AcademiaEuropaea îstenajiem locekïiem.Nodaïas locekïu ievçrojamâkos sasniegumus sk. 110. lpp.Par zinâtniskajiem sasniegumiem tika pieðíirtas balvas: akad. Vitautam Tamuþam— LR Ministru kabineta Atzinîbas raksts par nozîmîgu ieguldîjumu materiâlumehânikâ; akad. Elmâram Blûmam — LZA Lielâ medaïa par magnçtisko ðíidrumufizikas virziena iedibinâðanu un attîstîðanu Latvijâ; akad. Andrejam Cçberam —Edgara Siliòa balva par darbu ciklu “Mîkstie magnçtiskie materiâli un to funkcionâlâsiespçjas”; akad. Andrim Buiíim — Pîrsa Bola balva matemâtikâ par monogrâfijasmanuskriptu “Konservatîvâs viduvçðanas metode. Teorija un lietojumi”. Akad. JânisGuntis Bçrziòð saòçma LZA un a/s Grindeks balvu par izciliem pçtîjumiemkodolfizikas spektroskopijâ; kor.loc. Juris Þagars — LZA, A/s “Latvijas Gaisasatiksme” un LIF mçríprogrammas IZK balvu par darbu ciklu “Kosmisko informâcijastehnoloìiju studiju virziena izstrâde un iedibinâðana”; kor.loc. JevgeòijsJoïins — LZA un A/s “RD Alfa” balvu par izciliem darbiem neitronu un rentgenstaruizkliedes izpçtç kristâlos; kor.loc. Jurijs Merkurjevs — LZA, SIA “Lattelekom” unLIF mçríprogrammas IZK balvu par darbu kopu “Loìistikas sistçmu imitâcijasmodelçðanas metoþu un lîdzekïu izstrâde un pielietoðana”.Nodaïas balvu ekspertu komisija veica daþâdu balvu konkursiem iesniegto darbuizvçrtçðanu. Nodaïas locekïi aktîvi piedalîjâs Latvijas zinâtnes organizatoriskajâ darbâ,strâdâjot Latvijas Zinâtnes padomç un tâs ekspertu komisijâs, kâ arî daþâdâs padomçs,komisijâs un darba grupâs, to skaitâ kâ starptautiski eksperti.Nodaïas priekðsçdçtâjs Juris Jansons

ÍÎMIJAS, BIOLOÌIJAS UN MEDICÎNAS ZINÂTÒU NODAÏAÍÎMIJAS, BIOLOÌIJAS UN MEDICÎNAS ZINÂTÒU NODAÏAAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524Tel.: 7220725. Fakss: 7821153E pasts: chem@lza.lvNodaïas padomeNodaïas priekðsçdçtâjs Raimonds VALTERSNodaïas priekðsçdçtâja vietnieki Gunârs DUBURSVija KLUÐAUldis VIESTURSZinâtniskâ sekretâre Baiba ÂDAMSONEPadomes locekïiBruno ANDERSONSRihards KONDRATOVIÈSMârtiòð BEÍERSTâlis MILLERSJekaterina ÇRENPREISAJânis STRADIÒÐElmârs GRÇNSAndris STRAKOVSAleksandrs JEMEÏJANOVSJânis VOLKOLÂKOVSMârtiòð KALNIÒÐHenriks ZENKEVIÈSNodaïa apvieno 114 LZA locekïus, t.sk. 40 îstenos, 6 goda, 31 ârzemju locekïusun 37 korespondçtâjlocekïus.Ar nodaïas darbu saistîts 31 LZA goda doktors.Locekïu skaitsSpecialitâtekorespondçtâjloc.îstenieârzemju godaÍîmija 15 6 9 –Medicîna 9 11 10 4Bioloìija 8 10 6 –Biotehnoloìija 3 – 1 –Ekoloìija, videszinâtnesun ìeogrâfija 2 4 1 –Ìeoloìija unûdenssaimniecîba – 2 2 1Lauksaimniecîbas zinâtnes 1 3 – 1Meþzinâtnes – 1 – –Zinâtnes vçsture – – 1 –Materiâlzinâtne 2 – 1 –199

ZINÂTÒU NODAÏASNodaïas locekïu sadalîjums pa specialitâtçmbioloìijaJekaterina Çrenpreisa, îst. loc.Elmârs Grçns, îst. loc.Rihards Kondratoviès, îst. loc.Rita Kukaine, îst. loc.Indriíis Muiþnieks, îst. loc.Pauls Pumpçns, îst. loc.Îzaks Raðals, îst. loc.Jânis Vîksne, îst. loc.Gunârs Andruðaitis, kor. loc.Viktorija Baumane, kor. loc.Tatjana Kozlovska, kor. loc.Imants Liepa, kor. loc.Viesturs Melecis, kor. loc.Aleksandrs Rapoports, kor. loc.Maija Rukliða, kor. loc.Nikolajs Sjakste, kor. loc.Anatolijs Ðaripo, kor. loc.Henriks Zenkeviès, kor. loc.Mâris Hartmanis, ârz. loc.Vitauts Kalniòð, ârz. loc.Jânis Metuzâls, ârz. loc.Uldis Streips, ârz. loc.Rihards Villems, ârz. loc.Kurts Vitrihs, ârz. loc.biotehnoloìijaMârtiòð Beíers, îst. loc.Romans Kârkliòð, îst. loc.Uldis Viesturs, îst. loc.Andrejs Daugulis, ârz. loc.ekoloìija, videszinâtnesPçteris Cimdiòð, îst. loc.Mâris Kïaviòð, îst. loc.Aija Melluma, kor. loc.ìeogrâfijaGuntis Eberhards, kor. loc.Âdolfs Krauklis, kor. loc.Oïìerts Nikodemus, kor. loc.Edmunds Bunkðe, ârz. loc.ìeoloìija un ûdenssaimniecîbaVitâlijs Zelès, kor. loc.Ansis Zîverts, kor. loc.Igors Danilâns, goda loc.Aleksis Dreimanis, ârz. loc.Hennings Sçrensens, ârz. loc.íîmijaGunârs Èipçns, îst. loc.Gunârs Duburs, îst. loc.Jânis Freimanis, îst. loc.Mârtiòð Kalniòð, îst. loc.Ivars Kalviòð, îst. loc.Valdis Kampars, îst. loc.Edvards Liepiòð, îst. loc.Edmunds Lukevics, îst. loc.Tâlis Millers, îst. loc.Uldis Sedmalis, îst. loc.Jânis Stradiòð, îst. loc.Andris Strakovs, îst. loc.Juris Tîliks, îst. loc.Raimonds Valters, îst. loc.Nikolajs Vederòikovs, îst. loc.Mâra Jure, kor. loc.Çriks Kupèe, kor. loc.Pçteris Trapencieris, kor. loc.Arnis Treimanis, kor. loc.Grigorijs Veinbergs, kor. loc.200

ÍÎMIJAS, BIOLOÌIJAS UN MEDICÎNAS ZINÂTÒU NODAÏAAndris Zicmanis, kor. loc.Nikodems Bojârs, ârz. loc.Pçteris Bolðaitis, ârz. loc.Benedikts Juodka, ârz. loc.Georgs Pauls Kreiðmanis, ârz. loc.Arnis Kuksis, ârz. loc.Gotfrîds Ottings, ârz. loc.Edvîns Vedçjs, ârz. loc.Mihails Voronkovs, ârz. loc.Regîna Þuka, ârz. loc.lauksaimniecîbas zinâtnesAleksandrs Jemeïjanovs, îst. loc.Edîte Birìele, kor. loc.Andrejs Câlîtis, kor. loc.Aldis Kârkliòð, kor. loc.Jânis Latvietis, goda loc.materiâlzinâtneBruno Andersons, îst. loc.Jânis Grabis, îst. loc.Elza Reihmane, ârz. loc.medicînaGeorgs Andrejevs, îst. loc.Anatolijs Bïugers, îst. loc.Viktors Kalnbçrzs, îst. loc.Vija Kluða, îst. loc.Jânis Priedkalns, îst. loc.Rafails Rozentâls, îst. loc.Vera Rudzîte, îst. loc.Arnis Vîksna, îst. loc.Jânis Volkolâkovs, îst. loc.Andris Ferdats, kor. loc.Jânis Gardovskis, kor. loc.Alfrçds Miltiòð, kor. loc.Ruta Muceniece, kor. loc.Modra Murovska, kor. loc.Mâra Pilmane, kor. loc.Ingrîda Rumba, kor. loc.Andrejs Skaìers, kor. loc.Uldis Vikmanis, kor. loc.Ludmila Vîksna, kor. loc.Aija Þilevièa, kor. loc.Çvalds Ezerietis, goda loc.Kristaps Juris Keggi, goda loc.Aina Muceniece, goda loc.Nikolajs Skuja, goda loc.Sergejs Fjodorovs, ârz. loc.Meinhards Klasens, ârz. loc.Jânis Kïaviòð, ârz. loc.Ruta Kundziòa, ârz. loc.Andrejs Okðe, ârz. loc.Aivars Jânis Strçlis, ârz. loc.Felikss Ungers, ârz. loc.Jarls Vikbergs, ârz. loc.Bertrams Zariòð, ârz. loc.Kristaps Zariòð, ârz. loc.meþzinâtnesPçteris Zâlîtis, kor. loc.zinâtnes vçstureJurijs Solovjovs, ârz. loc.201

ZINÂTÒU NODAÏASÍîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas darbîba2005. gadâ organizçta viena LZA sçde, 3 LZA sçdes kopâ ar Fizikas un tehniskozinâtòu nodaïu, notikuðas èetras nodaïas sçdes.3. februârî LZA sçdç apsprieda Latvijas intelektuâlâ îpaðuma aizsardzîbasproblçmas (sk. 151. lpp.). Sçdç noklausîjâs arî akad. I. Kalviòa un akad. U. Viesturaziòojumus.16. martâ notika FTZN un ÍBMZN organizçtâ LZA sçde “Zinâtnes infrastruktûra— jaunieguvumi no ES struktûrfondiem — jaunâs iespçjas” (sk. 155. lpp.), kurâziòojumu sniedza arî nodaïas akadçmiíis Jânis Grabis.28. aprîlî ÍBMZN un FTZN organizçtajâ LZA sçdç “Nacionâlais ciklotrona centrsun tâ izmantoðanas perspektîvas” (sk. 157. lpp.) par ciklotrona starojuma izmantoðanuíîmijas un bioloìijas pçtîjumos, kâ arî par radioíîmijas speciâlistu sagatavoðanuziòoja akad. Juris Tîliks.14. septembrî LZA sçdç LZA ârzemju loceklim Edvînam Vedçjam (ASV,Mièigana) pasniedza LZA Lielo medaïu par jaunu organiskâs íîmijas metoþu izstrâdiun nopelniem Latvijas organiskâs íîmijas speciâlistu sagatavoðanâ. Laureâts nolasîjaakadçmisko lekciju “Izglîtîba un pçtniecîba organiskajâ íîmijâ: mana pieredze ASVaugstskolâs”. Laudatio par laureâtu “Èetri pr<strong>of</strong>esora Edvîna Vedçja stabilitâtes vaïi”runâja kor. loc. Pçteris Trapencieris.Nodaïas sçdçs apsprieda ðâdus jautâjumus:4. februârî nodaïas pilnsapulcç tâs dalîbnieki noklausîjâs akad. Raimonda Valteraziòojumu par nodaïas darbu 2004. gadâ, kâ arî pârskatu par nodaïas locekïuzinâtniskajâm aktivitâtçm. R. Valters iepazîstinâja klâtesoðos ar jau ieplânotajiemnodaïas pasâkumiem pirmajâ pusgadâ, kâ arî ar nodaïas locekïu iesniegtajiempriekðlikumiem. Sçdes dalîbnieki noklausîjâs 2005. gada LZA Gustava Vanaga balvaslaureâta Latvijas Organiskâs sintçzes institûta (LOSI) laboratorijas vadîtâja akad.Edvarda Liepiòa referâtu “Kodolu magnçtiskâs rezonanses metode Latvijâ”.4. martâ nodaïas sçdç kor. loc. LOSI vadoðais pçtnieks Grigorijs Veinbergsnolasîja referâtu “ß- Laktâmu atvasinâjumu — proteâþu inhibitoru sintçze un bioloìiskiepçtîjumi”. Pçc akad. J.Stradiòa un akad. E.Liepiòa ieteikuma nodaïas locekïinobalsoja par LZA goda doktora grâda Dr.chem.h.c. pieðíirðanu Latvijas Organiskâssintçzes institûta vadoðajam pçtniekam Dr.chem. Ivaram Turovskim.14. oktobrî nodaïas sçdç pârskatus par savu zinâtnisko darbîbu sniedza LZA îstenolocekïu kandidâti Dr.habil.med. Aris Lâcis “Bçrnu kardioloìijas specialitâtes izveidoðana:ârstnieciski zinâtniskâs un pedagoìiskâs aktivitâtes”, kor.loc. Arnis Treimanis“Koksnes biomasas íîmiskâs pârstrâdes pamatvirzieni Latvijâ un pasaulç” unkor.loc. Jânis Vîksne “Nomedîto ûdensputnu monitorings”, kâ arî korespondçtâj-202

ÍÎMIJAS, BIOLOÌIJAS UN MEDICÎNAS ZINÂTÒU NODAÏAlocekïu kandidâti íîmijâ: Dr.habil.chem. Jânis Grâvîtis “Lignîna strukturâlâ organizâcija:fundamentâlie un pielietojamie aspekti”, Dr.chem. Mâra Jure “Slâpekli saturoðoheterociklu sintçzes un îpaðîbu pçtîjumi”, Dr.chem. Aivars Krauze “Bioloìiski aktîvuN,S-saturoðu heterociklu dizains, pielietojot viena reaktora daudzkomponentu metodiun ievçrojot zaïâs íîmijas principus” un Dr.habil.sc.ing. Gundars Meþinskis“Stiklveidîgo un keramisko materiâlu íîmija un to sintçzes metodes”.28. oktobra nodaïas sçdç pârskatus par savu zinâtnisko darbîbu sniedza LZAkorespondçtâjlocekïu kandidâti bioloìijâ, ìeogrâfijâ un medicînâ: Dr.habil.biol.Nikolajs Sjakste “Hromatîna domçnu DNS-olbaltumvielu kompleksu asociâcijas unðíirðanas funkcionâla nozîme”, Dr.geogr. Oïìerts Nikodemus “Ainavu struktûraLatvijâ: tâs vçrtçjums, mainîba, ietekmçjoðie faktori un attîstîbas perspektîva”,Dr.habil.med. Igors Aksiks “Vaskulârâs un funkcionâlâs neiroíirurìijas problçmas unto risinâjumi” un Dr.habil.med. Ingrîda Rumba “Bçrnu hronisko slimîbu epidemioloìija,imûnìençtika, riska faktori un prognoze”. Sçdes dalîbnieki noklausîjâs arîinformâciju par LZA ârzemju locekïu kandidâtiem Gotfrîdu Ottingu un RiharduVillemu un nolçma izteikt atbalstu abiem kandidâtiem.Rudens pilnsapulce 24. novembrî par akadçmiíi no nodaïas ievçlçja J. Vîksni, parkorespondçtâjlocekïiem — M. Juri, O. Nikodemu, I. Rumbu un N. Sjaksti, parârzemju locekïiem — G. Ottingu un R. Villemu.Izdotas 12 grâmatas, kuru autori vai lîdzautori ir nodaïas locekïi (sk. 121. lpp.).Vislielâkais zinâtnisko rakstu (25) un starptautisko konferenèu tçþu skaits (16) irakadçmiíim Edmundam Lukevicam, vislielâkais patentu skaits (25) — akadçmiíimIvaram Kalviòam.Par zinâtniskajiem sasniegumiem daþâdas balvas saòçmuði (sk. 85. lpp.).: kor.loc.Jânis Gardovskis, akad. Ivars Kalviòð, akad. Edvards Liepiòð, kor.loc. ViestursMelecis, kor.loc. Ruta Muceniece, akad. Andris Strakovs, ârz.loc. Edvîns Vedçjs,akad. Jânis Vîksne.Akad. Gunârs Èipçns un akad. Jânis Stradiòð apbalvoti ar Latvijas Farmakoloìijasbiedrîbas O. Ðmîdeberga medaïu; a/s “Grindeks” D.H. Grindeïa medaïu saòçmusikor.loc. Tatjana Kozlovska — par ieguldîjumu gçnu tehnoloìiju izstrâdç Latvijâ unpasaulç un kor.loc. Pçteris Trapencieris — par ieguldîjumu netradicionâlo aminoskâbjusintçzç un sadarbîbu ar a/s Grindeks; kor.loc. Nikolajs Sjakste saòçmis LatvijasOrganiskâs sintçzes institûta S. Hillera medaïu par ieguldîjumu institûta attîstîbâ.LZA ârzemju loceklis Edvîns Vedçjs un LZA goda doktors medicînâ AndrisSaltups apbalvoti ar Triju Zvaigþòu ordeni, LZA goda locekle Aina Muceniece — arAtzinîbas krustu, akadçmiíis Jânis Stradiòð — ar 1991. gada Barikâþu aizstâvjamedaïu.Nodaïas priekðsçdçtâjs Raimonds Valters

ZINÂTÒU NODAÏASHUMANITÂRO UN SOCIÂLO ZINÂTÒU NODAÏAAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524Tel.: 7225889. Fakss: 7821153. E pasts: humana@lza.lvNodaïas padomeNodaïas priekðsçdçtâjs Tâlavs JUNDZISNodaïas priekðsçdçtâja vietnieki Jânis BÇRZIÒÐ, Viktors HAUSMANIS,Dace MARKUSZinâtniskâ sekretâre Ilga TÂLBERGAPadomes locekïiAndris CAUNE, Saulvedis CIMERMANIS, Lilija DZENE, Pârsla EGLÎTE,Jânis KRASTIÒÐ, Maija KÛLE, Imants LANCMANIS, Baiba RIVÞA,Valentîna SKUJIÒA, Jânis STRADIÒÐ, Kalvis TORGÂNSNodaïa apvieno 151 LZA locekli, t.sk. 31 îsteno, 42 goda, 43 ârzemju un35 korespondçtâjlocekïus. Ar nodaïas darbu saistîts 31 LZA goda doktors.Locekïu skaitsSpecialitâteîsteniekorespondçtâjloc.ârzemju godaLiteratûrzinâtne 5 2 8 –Literatûra – – 1 12Ekonomika 5 8 3 2Filoz<strong>of</strong>ija 3 4 1 –Tiesîbu zinâtnes 2 1 1 –Valodniecîba 3 7 10 1Vçsture 5 4 7 2Antropoloìija – – – 1Arheoloìija 3 2 – –Arhitektûra 1 – 2 2Bibliogrâfija – – 1 –Demogrâfija – 2 – –Etnogrâfija 1 – – –Mâkslas zinâtnes 1 1 – 1Mâksla – – 1 18Pedagoìija – 1 – –Politoloìija 1 1 4 –Psiholoìija – – 1 –Psiholoìija, folkloristika 1 – – –Socioloìija – 2 1 –Teoloìija – – – 1Kultûras vçsture – – 1 –Mâkslas vçsture – – – 1Zinâtnes vçsture – – 1 –Þurnâlistika – – – 1204

HUMANITÂRO UN SOCIÂLO ZINÂTÒU NODAÏANodaïas locekïu sadalîjums pa specialitâtçmantropoloìijaRaisa Denisova, goda loc.arheoloìijaAndris Caune, îst. loc.Çvalds Mugurçviès, îst. loc.Ieva Ose, îst. loc.Ilze Biruta Loze, kor. loc.Andrejs Vasks, kor. loc.arhitektûraJânis Krastiòð, îst. loc.Vaidelotis Apsîtis, goda loc.Gunârs Asaris, goda loc.Gunârs Birkerts, ârz. loc.Sigurds Grava, ârz. loc.bibliogrâfijaJânis Krçsliòð, ârz. loc.demogrâfijaPârsla Eglîte, kor. loc.Juris Krûmiòð, kor. loc.ekonomikaArnis Kalniòð, îst. loc.Oïìerts Krastiòð, îst. loc.Baiba Rivþa, îst. loc.Edvîns Vanags, îst. loc.Pçteris Zvidriòð, îst. loc.Konstantîns Didenko, kor. loc.Jânis Janovs, kor. loc.Raita Karnîte, kor. loc.Imants Kirtovskis, kor. loc.Uldis Osis, kor. loc.Remigijs Poès, kor. loc.Kazimirs Ðpoìis, kor. loc.Inna Ðteinbuka, kor. loc.Pçteris Guïâns, goda loc.Valdis Jâkobsons, goda loc.Nikolajs Balabkins, ârz. loc.Gundars Íeniòð (Kings), ârz. loc.Juris Vîksniòð, ârz. loc.etnogrâfijaSaulvedis Cimermanis, îst. loc.filoz<strong>of</strong>ijaMaija Kûle, îst. loc.Valentîns Ðteinbergs, îst. loc.Andris Rubenis, kor. loc.Igors Ðuvajevs, kor. loc.Ivans Vedins, kor. loc.Vilnis Zariòð, kor. loc.Arvîds Ziedonis, ârz. loc.kultûras vçstureVjaèeslavs Ivanovs, ârz. loc.literatûraLudmila Azarova-Vâciete, goda loc.Alberts Bels, goda loc.Uldis Bçrziòð, goda loc.Roalds Dobrovenskis, goda loc.Juris Kronbergs, goda loc.Jânis Peters, goda loc.Valdis Rûmnieks, goda loc.Knuts Skujenieks, goda loc.Zigmunds Skujiòð, goda loc.Mâra Zâlîte, goda loc.Imants Ziedonis, goda loc.Anna Þîgure, goda loc.Andrejs Vozòesenskis, ârz. loc.literatûrzinâtneViktors Hausmanis, îst. loc.Viktors Ivbulis, îst. loc.205

ZINÂTÒU NODAÏASBenedikts Kalnaès, îst. loc.Janîna Kursîte-Pakule, îst. loc.Vera Vâvere, îst. loc.Ausma Cimdiòa, kor. loc.Fjodors Fjodorovs, kor. loc.Rolfs Ekmanis, ârz. loc.Benjamiòð Jçgers, ârz. loc.Lalita Muiþniece, ârz. loc.Valters Nollendorfs, ârz. loc.Radegasts Paroleks, ârz. loc.Juris Silenieks, ârz. loc.Frîdrihs Ðolcs, ârz. loc.Jana Tesarþova, ârz. loc.mâkslaBiruta Baumane, goda loc.Auseklis Bauðíenieks, goda loc.Ilmârs Blumbergs, goda loc.Jânis Dûmiòð, goda loc.Maija Einfelde, goda loc.Imants Kalniòð, goda loc.Imants Kokars, goda loc.Gidons Krçmers, goda loc.Jânis Andris Osis, goda loc.Raimonds Pauls, goda loc.Indulis Ojârs Ranka, goda loc.Mâris Sirmais, goda loc.Dþemma Skulme, goda loc.Jânis Streiès, goda loc.Jânis Strupulis, goda loc.Pçteris Vasks, goda loc.Andris Vârpa, goda loc.Kârlis Zariòð, goda loc.Ernsts Òeizvestnijs, ârz. loc.mâkslas vçstureImants Lancmanis, goda loc.mâkslas zinâtnesOjârs Spârîtis, îst. loc.Silvija Radzobe, kor. loc.Lilija Dzene, goda loc.pedagoìijaTatjana Koíe, kor. loc.politoloìijaTâlavs Jundzis, îst. loc.Artis Pabriks, kor. loc.Andreass Adâls, ârz. loc.Juris Dreifelds, ârz. loc.Jânis Peniíis, ârz. loc.Rasma Ðilde-Kârkliòa, ârz. loc.psiholoìijaSolveiga Miezîte, ârz. loc.psiholoìija, folkloristikaVaira Vîíe-Freiberga, îst. loc.socioloìijaAivars Tabuns, kor. loc.Tâlis Tisenkopfs, kor. loc.Vilfrîds Ðlaus, ârz. loc.teoloìijaJuris Rubenis, goda loc.tiesîbu zinâtnesJuris Bojârs, îst. loc.Kalvis Torgâns, îst. loc.Andris Plotnieks, kor. loc.Erki Hollo, ârz. loc.valodniecîbaAina Blinkena, îst. loc.Dace Markus, îst. loc.Valentîna Skujiòa, îst. loc.Brigita Buðmane, kor. loc.206

HUMANITÂRO UN SOCIÂLO ZINÂTÒU NODAÏAIna Druviete, kor. loc.Ilga Jansone, kor. loc.Benita Laumane, kor. loc.Daina Nîtiòa, kor. loc.Jânis Valdmanis, kor. loc.Andrejs Veisbergs, kor. loc.Tenu Karma, goda loc.Dzintra Bonda, ârz. loc.Maikls Branès, ârz. loc.Umberto Pjetro Dini, ârz. loc.Trevors Fennels, ârz. loc.Baiba Metuzâle-Kangere, ârz. loc.Anatolijs Nepokupnijs, ârz. loc.Aïìirds Sabaïausks, ârz. loc.Sepo Suhonens, ârz. loc.Volfgangs Ðmids, ârz. loc.Zigms Zinkeviès, ârz. loc.vçstureJânis Bçrziòð, îst. loc.Valdis Bçrziòð, îst. loc.Aleksandrs Drîzulis, îst. loc.Inesis Feldmanis, îst. loc.Indulis Ronis, îst. loc.Ilga Apine, kor. loc.Anatolijs Bîrons, kor. loc.Aivars Stranga, kor. loc.Alberts Varslavâns, kor. loc.Anna Jurkâne, goda loc.Heinrihs Strods, goda loc.Norberts Angermanis, ârz. loc.Frîdrihs Benningh<strong>of</strong>ens, ârz. loc.Andrievs Ezergailis, ârz. loc.Gerts fon Pistolkorss, ârz. loc.Andrejs Plakans, ârz. loc.Omeljans Pricaks, ârz. loc.Enns Tarvels, ârz. loc.vçsture, filoz<strong>of</strong>ijaVilis Samsons, îst. loc.zinâtnes vçstureAnto Leikola, ârz. loc.þurnâlistikaOskars Gerts, goda loc.Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas darbîbaHumanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa aktualizçjusi tradicionâlo Letonikastematiku un meklçjusi jaunas darba formas. Sekmîgi pabeigts projekts “Letonikasattîstîba Latvijas nâkotnei”, realizçjas Letonikas Valsts programma.Notikuðas trîs nodaïas sçdes:17. janvârî — “Ko mçs varam sagaidît no Austrumiem”, referçja akadçmiíisViktors Ivbulis, Dr. habil.theol. Leons Taivâns, Dr. philol. Jânis Sîkstulis,Dr.philol.h.c. Edgars Katajs, LZA goda loc. Uldis Bçrziòð. Akadçmiíis TâlavsJundzis sniedza pârskatu par nodaïas darbu, bija aplûkojama ïoti plaða jaunâkopublikâciju izstâde.2. jûnijâ nodaïu ar savu zinâtnisko, organizatorisko un pedagoìisko darbu iepazîstinâjaLZA kor.loc. Dr. habil.philol. Ilga Jansone.207

ZINÂTÒU NODAÏAS3. novembrî par Latvijas ekonomikas attîstîbas aktualitâtçm un Latvijas konkurçtspçjuEiropas Savienîbâ referçja LZA kor.loc. Dr. habil. oec. Inna Ðteinbuka. Arsavu zinâtnisko un pedagoìisko darbu iepazîstinâja Dr. oec. Konstantîns Didenko,Dr. habil. oec. Ludmila Frolova un Dr. habil.philol. Andrejs Veisbergs.Aktivitâtes LZALatvijas Zinâtòu akadçmija, Jçkabpils rajona Padome, Sçlijas asociâcija unLatvijas Kultûras fonds 26.–27. maijâ sarîkoja Sçlijas IV kongresu, veltîtu novadakultûrvçsturei (atb. akadçmiíis Saulvedis Cimermanis). Tâ bija 32. Letonikas sçde.Lai aktualizçtu Latvijas vçstures apgûðanu, kongresâ vçrtçja arî skolu novadpçtniekudarbus un apbalvoja sekmîgâkos 1905. gada notikumu pçtniekus.7. oktobrî notika HSZN organizçtâ LZA izbraukuma sçde Liepâjâ —“LiepâjasPedagoìijas akadçmija — vecâkâ augstskola Kurzemç”. Zinâtniskos referâtus nolasîjaLPA mâcîbspçki. Parakstîja LZA un LPA sadarbîbas lîgumu.Paliekoðu nozîmi zinâtnes un sabiedriskajâ dzîvç ieguva Letonikas I kongress. Tasrezumçja paveikto humanitârajâs zinâtnçs kopð 1995. gada, kad LZA aizsâkâsLetonikas pçtniecîba. Augoðais publikâciju skaits un regulârâs izbraukumu sçdesLatvijas pilsçtâs aktivizçja plaðu sabiedrîbu un skolu jaunatni. Laika gaitâ ðî tçmakonsolidçjusi zinâtniekus Latvijâ un ârvalstîs, iesaistîjusi jaunas zinâtnieku paaudzes,atradusi jaunus pçtniecîbas aspektus — piem., kongresâ noorganizçjâs sekcija, kasanalizçja tiesîbu zinâtòu vçsturi Latvijâ. Zinâtnieki izmanto jaunus pirmavotus unapgûst daþâdas tehnoloìiskâs iespçjas savu pçtîjumu rezultâtu prezentâcijai. Sîkâk parkongresa norisi sk. Gadagrâmatas 138. lpp.Aktivitâtes ârpus LZA. Izstâdes. Citi pasâkumiSavu darbîbu pilnveidot HSZN var, tikai pateicoties sadarbîbas partneriem —pârçjâm LZA nodaïâm, kolçìiem Latvijas augstskolâs, LRAA un RLB.Akadçmiía V. Hausmaòa rosinâts, attîstâs RLB Teâtra komisijas darbs: 30. janvârîbija Aspazijas lugas “Sidraba ðíidrauts” simtgades pasâkums, cikla “Tikðanâs araktieri” ietvaros dzeju runâja Marina Janaus (26.04.), Lîga Liepiòa (4.10.), atvçraNoras Vçtras-Muiþnieces grâmatu “Leìenda par Rîgu” (27.09.), notika LûcijasBaumanes piemiòas vakars (18.10.).5.–15. aprîlî LZA sarîkoja jaunâko tehnoloìiju un Letonikas sasniegumu (jaunâkopublikâciju) izstâdi “Latvijas zinâtne pielietojumos”.25. aprîlî akvarelistes Ausmas Krûmiòas darbu izstâde “Vertikâle”.18. maijâ LZA izstâþu telpâ atklâja “Latvijas Avîzes” mâkslinieku grupas izstâdi:Baiba Sprance (gleznas), Gatis Ðïûka un Çriks Oðs (karikatûras). Tikðanâs laikâ ar208

HUMANITÂRO UN SOCIÂLO ZINÂTÒU NODAÏA“Latvijas Avîzes” vadîtâjiem un veidotâjiem apsprieda zinâtnes aktualitâðu atspoguïojumu“Latvijas Avîzç” un tâs izdevumos.27. jûnijâ atklâta Kârïa Dobrâja darbu izstâde, t.sk. arî pieminekïa “Zelta âbele”meti, kuri tika iesniegti K. Èakstes pieminekïa konkursam.10. septembrî atklâta fotogrâfa Çrika Gaciha piemiòas izstâde “Latvijas daba”.8. novembrî atklâta LMA rektora LZA goda locekïa Jâòa Andra Oða izstâde“Studiju laiks”.22. septembrî Latvijas Dabas muzejâ atklâta izstâde “Akmens laikmets Lubânaklânos” (LZA kor.loc. I. B. Loze). Piedalîjâs: LU Latvijas vçstures institûts, LatvijasNacionâlais vçstures muzejs, Latvijas Etnogrâfiskais brîvdabas muzejs, LU Ìeogrâfijasun zemes zinâtòu fakultâte un lauksaimniecîbas muzejs “Kalçji”.Latvijas Akadçmiskâ bibliotçka 16.–30. novembrî Igaunijas Nacionâlajâ bibliotçkâsarîkoja izstâdi, veltîtu Johanam Krist<strong>of</strong>am Brocem; 5.–19. decembrî Româ,Accademia Nazionale de Lincei sarîkoja izstâdi “Dzintara ceïð”, eksponçjot grâmatasno Rokrakstu un reto grâmatu nodaïas fondiem (piedalîjâs T. Jundzis, V. Kocere).16. decembrî LZA notika tradicionâlais sarîkojums “Sagaidîsim Ziemassvçtkus arbaltâm domâm”. Piedalîjâs: LZA goda loceklis Dr.theol. Juris Rubenis, skatuvesmâkslinieks Rûdolfs Plçpis un komponists Valdis Zilveris.Par zinâtnieku lîdzdalîbu konferencçs, diskusijâs u.c. zinâtni popularizçjoðos pasâkumossk. 110. lpp.Par zinâtnes sociâlâs nozîmîbas pieaugumu liecina zinâtnieku darba augstaisvçrtçjums. Lielu sabiedrîbas un pr<strong>of</strong>esionâïu atzinîbu guvuði arî daudzi LZA godalocekïi. Par to sîkâk sk. 85. lpp.Pateicoties akadçmijas un Latvijas augstskolu kolçìiem par atbalstu 2005. gadâ,LZA Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa apzinâs turpmâkâ darba problçmas unperspektîvas.Svarîgâkâs no tâm:Letonikas Valsts programmas realizâcija, jaunas pirmavotu bâzes izmantoðana,jaunu tehnoloìiju pielietoðana, iesâkto pçtîjumu pabeigðana.Letonikas kongresu tradîcijas turpinâjums, iesaistot vairâk pçtnieku no ârzemçm,kuri nodarbojas ar letonikas un baltistikas problçmâm.Letonikas tematikas turpinâjums LZA izbraukuma sçdçs, aktivizçjot Latvijasnovadu inteliìenci un skolu jaunatni.Letonikas valsts pçtîjumu programmâ iesaistîto pçtnieku konsolidâcija.Nodaïas priekðsçdçtâjs Tâlavs Jundzis

ZINÂTÒU NODAÏASLAUKSAIMNIECÎBAS UN MEÞA ZINÂTÒU NODAÏAAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524Tel.: 7220725. Fakss: 7821153E-pasts: lmzn@lza.lvLatvijas Zinâtòu akadçmijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïa izveidotasaskaòâ ar LZA Statûtu 5.7. punktu un apstiprinâta LZA pilnsapulcç 2004. gada 25.novembrî.Nodaïas vadîba ievçlçta nodaïas sçdç 2005. gada 11. februârî.Nodaïas padomeNodaïas priekðsçdçtâja Baiba RIVÞANodaïas priekðsçdçtâjas vietnieks Arnis TREIMANISZinâtniskâs sekretâres p.i. Ieva SLOKAPadomes locekïiAleksandrs JEMEÏJANOVSUldis VIESTURSNodaïa ðobrîd apvieno 17 LZA locekïus, t.sk. 8 îstenos, 1 goda locekli un 8 korespondçtâjlocekïus.Ar nodaïas darbîbu saistîti 3 goda doktori.Nodaïas locekïu sadalîjums pa specialitâtçmBioloìija un biotehnoloìijaMârtiòð Beíers, îst.loc.Îzaks Raðals, îst.loc.Uldis Viesturs, îst.loc.EkonomikaArnis Kalniòð, îst.loc.Baiba Rivþa, îst.loc.Kazimirs Ðpoìis, kor.loc.Lauksaimniecîba un pârstrâdestehnoloìijasAleksandrs Jemeïjanovs, îst.loc.Edîte Birìele, kor.loc.Aldis Kârkliòð, kor.loc.Jânis Latvietis, goda loc.Meþzinâtne un koksnes tehnoloìijasBruno Andersons, îst.loc.Nikolajs Vederòikovs, îst.loc.Imants Liepa, kor.loc.Arnis Treimanis, kor.loc.Pçteris Zâlîtis, kor.loc.Aivars Þûriòð, kor.loc.ÛdenssaimniecîbaAnsis Zîverts, kor.loc.210

LAUKSAIMNIECÎBAS UN MEÞA ZINÂTÒU NODAÏALauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïas darbîba2005.gadâ pamazâm veidojâs un nostiprinâjâs nodaïa kâ jauna struktûrvienîba.Galvenâ problçma — apzinâties savu vietu un lomu Latvijas Zinâtòu akadçmijâ(LZA) un precizçt sadarbîbas aspektus ar Zemkopîbas ministriju (ZM), LatvijasLauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmiju (LLMZA) un citâm organizâcijâm uninstitûcijâm. Aktuâla tçma gada garumâ bija lauksaimniecîbas un meþsaimniecîbasprioritâro virzienu izstrâdâðana nâkamajam plânoðanas periodam, kas tika uzsâkta aresoðâs situâcijas analîzi, organizçjot kopâ ar LLMZA starptautisku konferenci maijâ“Agrârâs zinâtnes attîstîbas problçmas ES vienotâ telpâ”. Konferences darbâ piedalîjâszinâtnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Islandes un Dânijas. Konferencesdarba rezultâti tika apspriesti jûnijâ Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïas(LMZN) padomes un LLMZA prezidija kopîgajâ sçdç pie ZM valsts sekretâresL. Straujumas, klâtesot ZM speciâlistiem. Jûlijâ nodaïa kopâ ar LLMZA organizçjaseminâru par Latvijas lauksaimniecîbas zinâtnes orientâciju uz Eiropas Savienîbasjauno lauksaimniecîbas politiku, tajâ plaði bija pârstâvçtas vietçjâs pçtniecîbasinstitûcijas un piedalîjâs EURAGRI (The European Agricultural Research Initiative)ìenerâlsekretârs, Vâgeningenas universitâtes pr<strong>of</strong>esors Fons Verijs no Holandes.Septembrî nodaïas locekïi aktîvi lîdzdarbojâs Latvijas Nacionâlâ kontaktpunktaorganizçtajâ seminârâ “Gatavojoties ES 7. ietvarprogrammai”, kur par biotehnoloìijâm,lauksaimniecîbas un pârtikas zinâtnes galvenajiem pçtîjumu virzieniem uniespçjâm 7. ietvarprogrammâ referçja Eiropas Komisijas Biotehnoloìiju, lauksaimniecîbasun pârtikas pçtniecîbas ìenerâldirektorâta direktors Dr. K. Patermans. Minçtoaktivitâðu rezultâtâ tapa prioritârie lauksaimniecîbas un meþsaimniecîbas zinâtnespçtîjumu virzieni un rudenî tika izdots rakstu krâjums, kas apkopoja maija konferencesziòojumus, aktuâlus pçtîjumus un prioritâros lauksaimniecîbas un meþsaimniecîbaszinâtnes attîstîbas virzienus 7. ietvarprogrammai.Nodaïas pârstâvji aktîvi sadarbojâs ar LLMZA, reizi mçnesî organizçjot nodaïaspadomes (vai nodaïas) un LLMZA prezidija kopsçdes par aktuâliem jautâjumiem,papildus iepriekð minçtam izskatot jautâjumus “Kopçjâ lauksaimniecîbas politika —problçmas un risinâjumi Latvijâ”, “Augsnes informâcijas loma un vieta ilgtspçjîgasattîstîbas kontekstâ”. Kopîgi organizçtas trîs izbraukuma sçdes:• Bioloìiskâs lauksaimniecîbas diena — Preiïu rajona Roþkalnu pagastâ iepazîðanâsar pagasta atbalstu un zemnieku saimniecîbas “Salenieki” îpaðniecesR. Norkârkles sasniegumiem un sabiedrisko darbîbu kooperâcijas veicinâðanâpagastâ;• Solârâs enerìijas izmantoðanas pieredze Latvijâ — Bauskas rajona Îslîces SOSun Iecavas internâtskolas pieredze saules kolektoru izmantoðanâ un vadoðozinâtnieku ziòojumi par situâciju Latvijâ;211

ZINÂTÒU NODAÏAS• Produktîvs, kvalitatîvs un veselîgs meþs — Valsts meþzinâtnes institûtâ“Silava” un Rembates eksperimentâlajâ poligonâ prezentçti zinâtniski referâti,kâ arî apskatîti dabâ eksperimentâlo salîdzinâjumu rezultâti atseviðíu populâcijuselekcionçðanâ un tiraþçðanâ meþsaimniecîbâ.Jûnijâ un jûlijâ nodaïas pârstâvji aktîvi piedalîjâs tradicionâlajâs LLMZAorganizçtajâs lauku dienâs, apmeklçjot republikas reìionos izvietotos lauku izmçìinâjumus.Nodaïas sastâvs papildinâjies ar jaunievçlçtu LZA korespondçtâjlocekli Dr.sc.ing.Aivaru Þûriòu.Pieðíirta Paula Lejiòa balva Dr.agr. Uldim Osîtim par darbu “Dzîvnieku çdinâðanakompleksâ skatîjumâ”.Nodaïas priekðsçdçtâja Baiba Rivþa

ÂRZEMJU LOCEKÏU NODAÏAÂRZEMJU LOCEKÏU NODAÏANodaïas padomeNikolajs BALABKINSJuris DREIFELDSJânis KÏAVIÒÐJânis KRÇSLIÒÐJânis MELNGAILISAndris PADEGSAndrejs PLAKANSJânis PRIEDKALNSEdvîns VEDÇJSKristaps ZARIÒÐNodaïas padomes darbu vada pr<strong>of</strong>esors Jânis PRIEDKALNSLatvijas Zinâtòu akadçmijas Ârzemju locekïu nodaïa izveidota saskaòâ ar LZAStatûtu 3.5.2. punktu un apstiprinâta LZA pilnsapulcç 1993. gada 26. novembrî.LZA Ârzemju locekïu nodaïas uzdevumi saskaòâ ar 1994. gada 18. oktobra Senâtalçmumu:1. LZA ârzemju locekïu (galvenokârt ASV un Kanâdâ dzîvojoðo) iesaistîðanaLZA darbîbâ, t.sk. regulâra iepazîstinâðana ar LZA informatîvajiem materiâliem.2. Palîdzîba Latvijas jauno zinâtnieku apmâcîbu organizçðanâ (îpaði pçcdoktorastudijas) ârzemju mâcîbu iestâdçs.3. Jauno Latvijas izcelsmes zinâtnieku apzinâðana ârzemçs, to piesaiste etniskâsdzimtenes zinâtnes veicinâðanai; jaunu LZA ârzemju locekïu kandidâtu ieteikðana.4. Cieðu sakaru un sadarbîbas veidoðana ar Latvieðu akadçmisko mâcîbspçku unzinâtnieku apvienîbu (LAMZA) un Baltijas studiju veicinâðanas asociâciju (AABS).5. Plaðâka ârzemju latvieðu zinâtnieku iesaistîðana Latvijas zinâtnisko darbu projektuizvçrtçðanâ.6. Ja kâdu iemeslu dçï Latvijas Zinâtòu akadçmijas brîva funkcionçðana nâkotnçvarçtu tikt traucçta, uzdot LZA Ârzemju locekïu nodaïai pildît Latvijas Zinâtòuakadçmijas funkcijas un rîkoties kâ pilntiesîgai LZA pârstâvei.Saskaòâ ar Latvijas Zinâtòu akadçmijas 1998. gada 13. februâra pilnsapulceslçmumu, nodaïas padomes locekïiem, uzturoties Latvijâ, ir tiesîbas piedalîties LZASenâta darbâ ar lçmçjtiesîbâm.

STARPTAUTISKÂ SADARBÎBASaskaòâ ar Hartu un Statûtiem Latvijas Zinâtòu akadçmijas (LZA) pienâkumosietilpst Latvijas zinâtnieku starptautisko kontaktu veidoðana, sadarbîba ar citâmzinâtòu akadçmijâm, zinâtniskâm asociâcijâm, apvienîbâm, biedrîbâm un savienîbâm;starptautisko zinâtnisko sakaru uzturçðana un Latvijas zinâtnes pârstâvniecîbastarptautiskâs zinâtniskâs organizâcijâs.Latvijas zinâtnes pârstâvniecîba starptautiskâs organizâcijâsValdîbas uzdevumâ LZA 2005. gadâ turpinâja pârstâvçt Latviju ðâdâs starpvalstuun starptautiskâs organizâcijâs: NATO Zinâtnes komitejâ Eiropas Savienîbas Zinâtniskâs un tehniskâs pçtniecîbas komitejâ (EU Scientificand Technical Research Committee, CREST). Eiropas Komisijas Apvienotâ pçtîjumu centra Ìenerâldirektorâta vadîtâju valdç(Joint Research Centre Board <strong>of</strong> Governors).2005. gadâ LZA turpinâja pârstâvçt Latvijas zinâtni starptautiskâs nevalstiskâsorganizâcijâs, kuru darbîba virzîta uz zinâtnes attîstîbas stratçìiskiem jautâjumiem unproblçmâm, to skaitâ Starptautiskajâ zinâtnisko apvienîbu padomç (International Council for Science,ICSU), kas apvieno divu veidu institûcijas: pçc valstiskâs piederîbas(galvenokârt zinâtòu akadçmijas) un pçc biedrîbu piederîbas starptautiskâszinâtniskâs biedrîbas.2005. gada oktobrî Íînas TR (Ðanhaja, Þudþova) notika ICSU Ìenerâlâasambleja, un ar balsoðanu saistîtajos jautâjumos, tostarp ICSU amatpersonuvçlçðanâs, LZA pilnvarotâ persona bija Igaunijas ZA viceprezidentsA.-E. Kaasiks. Starptautiskajâ Humanitâro zinâtòu akadçmiju apvienîbâ (Union AcademiqueInternationale, UAI). Starptautiskajâ fondâ zinâtnei (International Foundation for Science, IFS).2005. gadâ LZA îst.loc. U. Viesturs turpinâja pildît IFS zinâtniskâ konsultantapienâkumus, veicot uzturzinâtnç un dabasproduktu nozarç iesniegtopçtniecisko grantu izvçrtçðanu.214

LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA Eiropas zinâtòu akadçmiju federâcijâ (European Federation <strong>of</strong> National Academies<strong>of</strong> <strong>Sciences</strong> and Humanities, ALLEA), kura apvieno 52 Eiropas zinâtòuakadçmijas.Martâ ALLEA Pastâvîgâs komitejas intelektuâlo îpaðumtiesîbu jautâjumosrîkotajâ seminârâ “Informâcijas sistçmu attîstîbas nâkotne” LZApârstâvçja Latvijas Akadçmiskâ bibliotçka (I. Ðmitiòa).LZA piedalâs (kopð 2003. g.) ALLEA darba grupâ par zinâtniskâssadarbîbas jautâjumiem (WG on “Research Cooperation”). Darba grupuvada Igaunijas ZA viceprezidents, LZA ârz.loc. J. Engelbrehts un LZAtajâ pârstâv prezidents J. Ekmanis. 2005. gada decembrî darba grupapabeidza plaðu pçtîjumu par Eiropas akadçmiju zinâtnisko sadarbîbu.2005. gadâ LZA turpinâja veikt dalîbas maksâjumus ðîm (4) zinâtniskajâmorganizâcijâm.Sakarâ ar Latvijas iestâðanos Eiropas Savienîbâ LZA pievienojâs Eiropasakadçmiju Zinâtnes konsultatîvajai padomei (European Academies Science AdvisoryCouncil, EASAC), un 2005. gadâ viceprezidents A. Siliòð janvârî, jûnijâ un decembrîpiedalîjâs EASAC sçdçs. Padome darbojas kâ ES administratîvo organizâcijupadomdevçja par zinâtnes attîstîbas jautâjumiem. 2005. gada novembrî Gârðingâ(Vâcija) tika izveidota EASAC Enerìijas pçtîjumu darba grupa, kuras darbâ piedalâsarî LZA.2005. gadâ LZA turpinâja sadarbîbu ar UNESCO Latvijas Nacionâlo komisiju(LNK), kas iesâkta 1998. gadâ pçc sadarbîbas lîguma parakstîðanas starp LZA unUNESCO. LNK Zinâtnes programmu padomi, kura apvieno UNESCO zinâtnesprogrammu vadîtâjus Latvijâ, vada viceprezidents A. Siliòð.LZA lîdzdalîba daudzpusçjâ starpakadçmiju sadarbîbâ2005. gadâ LZA turpinâja piedalîties Centrâleiropas un Austrumeiropas zinâtòuakadçmiju prezidentu tîmekïa (CEN) darbîbâ. No organizatoriskâ viedokïa CENveicina ES paplaðinâðanâs procesu Centrâleiropâ (Balkânu valstis) un jaunoAustrumeiropas valstu integrçðanos ES. Septembrî CEN sanâksmç Briselç, kas bijaveltîta ES 7. ietvarprogrammas zinâtnç un tehnoloìiskajâ attîstîbâ veidoðanasapsprieðanai, LZA pârstâvçja viceprezidents A. Siliòð.2005. gada maijâ pçc Francijas ZA ierosinâjuma Parîzç notika jauno EiropasSavienîbas dalîbvalstu zinâtòu akadçmiju vadîtâju sanâksme, kurâ piedalîjâs prezidentsJ. Ekmanis un viceprezidents A. Siliòð. Parîzes sanâksmes dalîbnieki sastâdîjakopîgu dokumentu, kurâ atspoguïoti diskusiju gaitâ izdarîtie secinâjumi.215

LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBASekmîgi turpinâjâs Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju savstarpçjâ sadarbîba, kâ arîsadarbîba ar Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmijâm. 2005. gada jûnijâ Helsinkos notika 10.Baltijas Intelektuâlâs sadarbîbas konference Baltija: pagâtne, tagadne un nâkotne,kurâ LZA pârstâvçja prezidents J. Ekmanis, Senâta priekðsçdçtâjs J. Stradiòð,viceprezidents A. Siliòð un prezidenta padomnieks J. Kristapsons. Konferenci rîkojaSomijas Zinâtòu akadçmija, kura nodeva stafeti LZA.LZA ir Globâlâ zinâtòu akadçmiju tîkla (The Inter<strong>Academy</strong> Panel on InternationalIssues, IAP) dalîbniece. Ðis neformâlais tîkls pilda padomdevçja funkcijas valdîbâmun starptautiskâm organizâcijâm, kâ arî sniedz plaðai sabiedrîbai zinâtniski pamatotusskaidrojumus un vçrtçjumus par aktuâliem starptautiska mçroga jautâjumiem.2005. gada oktobrî LZA pievienojâs IAP Ûdeòu programmai, nominçjot kâ savupârstâvi LZA îst.loc. M. Kïaviòu. Decembrî IAP publiskoja Paziòojumu parbioloìisko droðîbu, kuru atbalstîja vairâk nekâ 60 zinâtòu akadçmijas, to skaitâ LZA.2005. gada 10.–12. novembrî Ungârijas ZA sadarbîbâ ar ICSU un UNESCOorganizçja 2. Pasaules zinâtnes forumu “Zinâðanas, çtika un atbildîba” (pirmais notika2003. gadâ Budapeðtâ). LZA pârstâvçja viceprezidents A.Siliòð.LZA locekïu piederîba citu valstu zinâtòu akadçmijâm, starptautiskâmorganizâcijâm un pagodinâjumiDaudzi LZA locekïi ir daþâdu starptautisku zinâtnisko organizâciju, tostarpzinâtòu akadçmiju, locekïi.2005. gadâ par Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas (Academia Scientiarum etArtium Europaea) îsteno locekli ievçlçja LZA prezidentu J. Ekmani, kurð piepulcçjâsjau esoðajiem (11) ðîs akadçmijas locekïiem no Latvijas. Viòu vidû ir LZA locekïiJ. Stradiòð, E. Blûms, R. Kondratoviès, M. Kûle, T. Millers, J. Lielpçters, U. Viesturs,J. Volkolâkovs, A. Caune, I. Knçts un Rîgas Stradiòa universitâtes rektors J. Vçtra.Vienlaikus LZA ir parakstîjusi zinâtniskâs sadarbîbas lîgumu ar ðo akadçmiju.2005. gadâ par Zviedrijas Karaliskâs Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmijasârzemju locekli tika ievçlçta LZA îst.loc. B. Rivþa.2005. gadâ LZA îst. loc. A. Cçbers ievçlçts par Academia Europaea îstenolocekli. Par ðîs starptautiskâs, nevalstiskâs ievçrojamu individuâlu zinâtnieku asociâcijaslocekïiem iepriekðçjos gados ievçlçti LZA îstenie locekïi E. Grçns un V. Tamuþsun LZA kor.loc. A. Ðostaks. LZA korespondçtâjlocekïi A. Ambainis un A. Kuzminssavulaik saòçmuði Academia Europaea Baltijas balvas jaunajiem zinâtniekiem (1996).2005. gada nogalç par Eiropas Zinâtòu akadçmiju federâcijas (ALLEA) prezidentuievçlçts LZA ârz.loc. un Igaunijas ZA viceprezidents J. Engelbrehts.216

LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA2005. gadâ LZA îst.loc. I. Kalviòð saòçma Vispasaules Intelektuâlâ îpaðumaorganizâcijas (WIPO) Zelta medaïu “Labâkais izgudrotâjs, 2005”.2006. gadâ WIPO Zelta medaïu “Labâkais izgudrotâjs, 2006” saòçma LZA îst.loc.G. Duburs.LZA îst. loc. J. Stradiòð ir Saksijas Zinâtòu akadçmijas korespondçtâjloceklis, kâarî Igaunijas, Lietuvas un Gruzijas zinâtòu akadçmiju ârzemju loceklis. LZA îst.loc.J.Stradiòð un kor.loc. Â. Krauklis ir Vâcijas Dabaspçtnieku akadçmijas ‘Leopoldina’locekïi. LZA îst.loc. E. Grçns ir Krievijas ZA korespondçtâjloceklis. LZA îst.loc.B. Rivþa ir Krievijas Lauksaimniecîbas zinâtòu akadçmijas korespondçtâjlocekle.LZA kor.loc. A. Treimanis ir Zviedrijas Karaliskâs Inþenierzinâtòu akadçmijasârzemju loceklis. LZA kor.loc. A. Krûmiòð ir Eiropas Zinâtòu akadçmijas (European<strong>Academy</strong> <strong>of</strong> <strong>Sciences</strong>) loceklis.Divpusçjâ zinâtniskâ sadarbîba2005. gadâ turpinâjâs akadçmijas sadarbîba ar citu valstu zinâtòu akadçmijâmdivpusçju zinâtniskâs sadarbîbas lîgumu ietvaros, ðî sadarbîba tika tâlâk nostiprinâtaun attîstîta.Novembrî tika parakstîts viens jauns divpusçjâs sadarbîbas lîgums. Lai parakstîtulîgumu par zinâtnisko sadarbîbu starp LZA un Melnkalnes ZA, kâ arî lai iepazîtos arLZA darbîbu un zinâtnes stâvokli Latvijâ, pçc prezidenta J. Ekmaòa ielûguma LZAapmeklçja 1973. gadâ dibinâtâs Melnkalnes Zinâtòu akadçmijas (Montenegrin <strong>Academy</strong><strong>of</strong> <strong>Sciences</strong> and Arts) prezidents Momirs Djuroviès un zinâtniskais sekretârsRaòislavs Bulatoviès. Zinâtòu akadçmiju pârstâvji vienojâs, ka cieðâku kontaktuiedibinâðanu varçtu veicinât ne tikvien pçtnieku apmaiòa (21 dienu gadâ), bet arîLatvijas un Melnkalnes ZA organizçtas zinâtniskâs konferences un seminâri.Tâdçjâdi uz 2006. gada 1. janvâri LZA ir 29 zinâtniskâs sadarbîbas dokumenti ar:Austrijas Zinâtòu akadçmiju, Baltkrievijas Nacionâlo Zinâtòu akadçmiju, Berlînes-Brandenburgas Zinâtòu akadçmiju, Bulgârijas Zinâtòu akadçmiju, Britu akadçmiju,Èehijas Zinâtòu akadçmiju, Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmiju, Francijas Zinâtòuakadçmiju, Igaunijas Zinâtòu akadçmiju, Itâlijas Nacionâlo Zinâtòu akadçmiju,Izraçlas Zinâtnes un tehnikas ministriju, Izraçlas Zinâtòu akadçmiju, Kanâdas Karaliskobiedrîbu, Krievijas Zinâtòu akadçmiju, Lietuvas Zinâtòu akadçmiju, LondonasKaralisko biedrîbu, Melnkalnes Zinâtòu akadçmiju, Norvçìijas Zinâtòu akadçmiju,Polijas Zinâtòu akadçmiju, Saksijas Zinâtòu akadçmiju, Slovâkijas Zinâtòu akadçmiju,Slovçnijas Zinâtòu akadçmiju, Somijas Akadçmiju, Somijas Zinâtòu akadçmiju,Ðveices Zinâtòu akadçmiju, Taivânas (Íînas Republika) Nacionâlo Zinâtnes padomi,Ukrainas Nacionâlo Zinâtòu akadçmiju, Ungârijas Zinâtòu akadçmiju un ZviedrijasKaralisko literatûras, vçstures un kultûras mantojuma akadçmiju.217

LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA2005. gada 29. augustâ LZA Prezidijs apstiprinâja Noteikumus par Latvijaszinâtnieku îstermiòa vizîtçm un ârvalstu zinâtnieku uzòemðanu divpusçjâs zinâtniskâssadarbîbas lîgumu ietvaros (tie atceï 1996. gada 3.decembrî apstiprinâtos noteikumus).Sadarbîbas lîgumu ietvaros 2005. gadâ turpinâjâs zinâtnieku apmaiòa (sk. tabulu).Ðo vizîðu laikâ zinâtniekiem ir iespçjas izmantot modernas pçtîðanas metodes unaparatûru, jaunas tehnoloìijas un informâcijas avotus, iepazîties ar arhîvu unbibliotçku materiâliem, kas îpaði nozîmîgi humanitâro un sociâlo zinâtòu pârstâvjiem.LZA divpusçjo lîgumu izpildes dinamikaGads Uz Latviju No Latvijasvizîðu skaits izmantotâscilvçkdienasvizîðu skaits izmantotâscilvçkdienas1995 19 202 29 2791996 20 267 43 4711997 26 196 35 3341998 36 166 39 4571999 42 274 59 6552000 33 260 68 7152001 49 285 47 6292002 40 355 65 6022003 60 417 51 6042004 64 455 47 4082005 53 373 76 601LZA un tâs partnerakadçmiju divpusçjâs zinâtniskâs sadarbîbas ietvaros notika arîðâdas vizîtes: 28.janvârî LZA delegâcija prezidenta J.Ekmaòa vadîbâ apmeklçja IgaunijasZA, lai piedalîtos Igaunijas ZA prezidenta R. Villema inaugurâcijas ceremonijâ. Latvijas un Ðveices ZA divpusçjâ lîguma ietvaros notiekoðâs zinâtniskâssadarbîbas veicinâðanas un paplaðinâðanas iespçjas ar prezidentu J. Ekmaniapsprieda G. Rufa fonda (Ðveice) izveidotâ sadarbîbas projekta “SwissBalticNet” koordinatore Dr. F. Breuninga, kura 15. februârî ieradâs vizîtç LZA. 21. aprîlî LZA starptautisko sakaru speciâlistes A. Draveniece un I. Skrîvele pçcBritu Padomes Lavijâ zinâtnes projektu un finanðu direktores I. Muiþnieces218

LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBAielûguma apmeklçja Britu padomi, lai iepazîtos ar tâs darbîbu. Tikðanâs laikâtika panâkta vienoðanâs par informâcijas apmaiòu, tostarp LZA informçs parLatvijas–Lielbritânijas zinâtnieku apmaiòu Britu akadçmijas lîguma unLondonas Karaliskâs biedrîbas îstermiòa vizîðu programmas ietvaros. 8. jûnijâ LZA apmeklçja Taivânas Nacionâlâs Zinâtnes padomes (NZP)delegâcija, kuru pavadîja NZP Eiropas biroja direktors Dr. Chang-Tze Hu.Taivânas viesi atzinîgi novçrtçja 1997. gadâ parakstîtâ LZA–Taivânas NZPlîguma nozîmi, kurð veicinâjis Latvijas–Lietuvas–Taivânas savstarpçjâs zinâtniskâssadarbîbas fonda tapðanu un tâ turpmâko darbîbu. Fonda sadarbîbaskomitejâ ir LZA FTZN priekðsçdçtâjs J. Jansons. 5.decembrî Itâlijas Nacionâlajâ ZA (Accademia Nazionale dei Lincei) Româtika atklâta Latvijas Akadçmiskâs bibliotçkas (LAB) grâmatu un dokumentuizstâde “Dzintara ceïð”, ko papildinâja Romas Nacionâlâs bibliotçkas eksponâti.Izstâde tika sarîkota LZA un Itâlijas Nacionâlâs ZA sadarbîbas lîguma ietvaroskâ atbildes pasâkums izstâdei “Itâlija–Latvija: vçstures, zinâtnes un kultûrasdialogi”, kas 2003. gada novembrî notika Rîgâ. Latvijas ZA izstâdes atklâðanâpârstâvçja viceprezidents un HSZN priekðsçdçtâjs T. Jundzis, savukârt LABdelegâcijâ bija direktore V. Kocere un izstâdes iekârtotâjas A. Taimiòa unM. Krekle, kas Itâlijâ tika uzòemtas sadarbîbas lîguma ietvaros.Zinâtnisko un vispârçju kontaktu paplaðinâðana8. aprîlî LZA FTZN pârstâvji tikâs ar Eiropas Komisijas ìenerâldirektorâtaInformâcijas sabiedrîba un plaðsaziòas lîdzekïi (Information Society and Media DG)ekspertiem Frânsu de Bruinu (Frans de Bruine), Deividu Brosteru (David Broster) unÞaku Babotu (Jacques Babot). Viesi tika iepazîstinâti ar Latvijas zinâtnisko potenciâluinformâtikas jomâ un gatavîbu piedalîties starptautiskas projektos.11. maijâ prezidents J. Ekmanis un viceprezidents A. Siliòð apmeklçja EiropasCiklotrona centru Grenoblç, lai iepazîtos ar tâ darbîbu, tiktos ar tâ ìenerâldirektoruV. Strilingu un pârrunâtu iespçjas Latvijas zinâtniekiem veikt pçtîjumus uz ðîmiekârtâm.13. maijâ LZA apmeklçja Ðveices Ârlietu ministrijas Attîstîbas un sadarbîbasaìentûras pârstâvji Filips Montçls (P. Monteil) un Herberts Eizels (H. Eisel). Vizîtesmçríis: pârrunât jautâjumus par zinâtniskajiem pçtîjumiem un zinâtniskajâm iestâdçmLatvijâ, kâ arî par Latvijas zinâtnes integrçðanos Eiropas pçtniecîbas telpâ. Vizîtesaistîta ar Ðveices valdîbas lçmumu veicinât jauno ES dalîbvalstu ekonomisko unsociâlo kohçziju. Ðveices ieguldîjums zinâtnes attîstîbas veicinâðanâ izpaudîsies kâpçtnieciskie granti un stipendijas, kâ zinâtnisko institûtu sadarbîbas un zinâtniekumobilitâtes veicinâðana. Programmu plânots uzsâkt 2006. gadâ.219

LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA18. jûlijâ LZA apmeklçja Vâcu Aerokosmosa centra (German Aerospace Centre)delegâcija: Dr. Kaju Uvi Ðrogls (Kai-Uwe Schrogl), Attîstîbas daïas vadîtâjs un Dr.Kornçlija Rîsa (Cornelia Riess), starptautiskâs sadarbîbas daïa vadîtâja. Vizîtesmçríis: noskaidrot, vai Latvijas zinâtnieki ir reâli gatavi plaðai starptautiskai sadarbîbaikopîgos ES Aerokosmosa projektos un kâdas zinâtnes nozares Latvijâ irprioritâras, un informçt par to, kâdu palîdzîbu Latvijas zinâtnieki var saòemt no VâcuAerokosmosa centra. Îpaða uzmanîba tika vçrsta uz tâdiem pçtniecîbas virzieniem kâmateriâlzinâtne, satelîtu lazerlokâcija, programmatûras izstrâde satelîtu lokâcijas datuapstrâdei un radioastronomijas interferometrija.Turpinâjâs ârvalstu vçstnieku un citu augstu personu pieòemðana. 2005. gadâLZA apmeklçja ES enerìçtikas komisârs A. Piebalgs (18.03), Vispasaules Intelektuâlâîpaðuma organizâcijas (WIPO) ìenerâldirektors K. Idriss (06.04), Íînas TautasRepublikas vçstnieks Ji Yanchi kopâ ar Íînas Ârlietu institûta delegâciju (27.05),Nîderlandes vçstnieks R. Shudeboms (31.05), Taipejas misijas Latvijâ jaunaispârstâvis M. Lî (12.10), Vâcijas vçstnieks E. Ðupiuss (08.11) un valstsvizîtes ietvarosIgaunijas Republikas prezidenta dzîvesbiedre I. Rîtela.Prezidenta padomniece starptautiskâs sadarbîbas jautâjumos Anita Draveniece

1.pielikumsDOKUMENTIZINÂTNISKÂS DARBÎBAS LIKUMS1. pants. Likumâ lietotie terminiLikumâ ir lietoti ðâdi termini:1) inovâcija — jaunu zinâtniskâs, tehniskâs, sociâlâs, kultûras vai citas jomasideju, izstrâdòu un tehnoloìiju îstenoðana produktâ vai pakalpojumâ;2) pçtniecîba — mçrítiecîga darbîba ar zinâtnes metodçm iegûto faktu, teoriju undabas likumu izmantoðanai jaunu produktu, procesu un metoþu radîðanâ vai pilnveidoðanâ;3) zinâtne — intelektuâlâs darbîbas sfçra, kurâ ar teorçtiskâm vai eksperimentâlâmmetodçm tiek iegûtas un apkopotas zinâðanas par dabâ un sabiedrîbâ pastâvoðajâmlikumsakarîbâm;4) zinâtniskâ darbîba — radoða darbîba, kas ietver zinâtni, pçtniecîbu un inovâcijas;5) zinâtnes tehniskais personâls — personas, kurâm ir nepiecieðamâs tehniskâszinâðanas un pieredze vienâ vai vairâkâs jomâs un kuras zinâtnieku vadîbâ piedalâszinâtniskajâ darbîbâ, veicot tehniskos uzdevumus. Zinâtnes tehniskajâ personâlâietilpst inþenieri, tehniíi, laboranti, tehnologi, operatori;6) zinâtni apkalpojoðais personâls — personas, kuras veic palîgfunkcijas zinâtniskitehnisko darbu izpildç (plânoðanas, ekonomisko, finanðu, zinâtniski tehniskâsinformâcijas struktûrvienîbu darbinieki, speciâlo un zinâtniski tehnisko bibliotçkudarbinieki, patentu dienesta speciâlisti, arhivâri, kâ arî kvalificçti strâdnieki, kurinodroðina zinâtniskâs darbîbas veikðanai nepiecieðamâs aparatûras un ierîèu montâþu,regulçðanu, apkopi un remontu);7) zinâtniskâs institûcijas — zinâtniskie institûti, augstskolas, komercsabiedrîbas,kâ arî citas institûcijas, kuru statûtos, nolikumâ vai satversmç ir paredzçtazinâtniskâ darbîba, piedalîðanâs zinâtniskâs kvalifikâcijas iegûðanas un pilnveidoðanasprocesâ un kuras ir reìistrçtas zinâtnisko institûciju reìistrâ. Zinâtniskajâ institûcijâjâbût vismaz piecâm personâm ar doktora zinâtnisko grâdu institûcijas darbîbaiatbilstoðajâ pçtîjumu virzienâ.221

1. pielikums. DOKUMENTI2. pants. Likuma mçríis(1) Ðâ likuma mçríis ir nostiprinât valsts rûpes par zinâtni kâ îpaði svarîgusabiedrîbas attîstîbas faktoru.(2) Likums nosaka zinâtnes un augstâkâs izglîtîbas vienotîbu, zinâtnieku tiesîbas,atbildîbu, neatkarîbu un akadçmisko brîvîbu, pr<strong>of</strong>esionâlâs un sociâlâs garantijas,valsts institûciju kompetenci un saistîbas zinâtniskâs darbîbas nodroðinâðanâ.3. pants. Tiesîbas veikt zinâtnisko darbîbuTiesîbas veikt zinâtnisko darbîbu ir jebkurai personai neatkarîgi no rases, tautîbas,dzimuma, valodas, vecuma, politiskâs un reliìiskâs pârliecîbas, sociâlâs izcelsmes,mantiskâ vai dienesta stâvokïa.4. pants. Zinâtniskie darbiniekiZinâtniskie darbinieki ir:1) zinâtnieki;2) zinâtnes tehniskais personâls;3) zinâtni apkalpojoðais personâls.5. pants. Zinâtnieka statuss(1) Zinâtnieks ir fiziskâ persona, kura veic zinâtnisko darbîbu un kura ðajâ likumânoteiktajâ kârtîbâ ieguvusi zinâtnisko kvalifikâciju.(2)Zinâtnieka statusu nosaka viòa zinâtniskâ kvalifikâcija, personiskie sasniegumizinâtnç un ekspertu vçrtçjums.(3) Zinâtnieka statuss nav atkarîgs no viòa zinâtniskâs specializâcijas, kâ arî nozinâtniskâs darbîbas motîviem vai darba devçja statusa.6. pants. Zinâtnieka pienâkumiZinâtnieka vispârîgie pienâkumi ir ðâdi:1) veicot zinâtnisko darbîbu, nodroðinât zinâtnisko pçtîjumu objektivitâti;2) informçt sabiedrîbu par savu zinâtnisko pçtîjumu rezultâtiem, kâ arî savaskompetences ietvaros sniegt konsultâcijas un eksperta atzinumus;3) popularizçt zinâtnes sasniegumus un atziòas, sniegt atzinumus par modernotehnoloìiju un organizatorisko paòçmienu izmantoðanas iespçjâm Latvijas tautaslabklâjîbas un valsts saimnieciskâs konkurçtspçjas attîstîbai;4) pilnveidot savu zinâtnisko kvalifikâciju un piedalîties jaunu zinâtnieku sagatavoðanâ;222

1. pielikums. DOKUMENTI5) pârtraukt zinâtniskos pçtîjumus, ja tie, pçc zinâtnieka atzinuma, var radîtdraudus cilvçcei, sabiedrîbai vai dabai, un informçt par to sabiedrîbu;6) piedalîties tâdu zinâtnisko pçtîjumu uzdevumu formulçðanâ, kuru mçríis irattîstît Latvijas saimniecisko konkurçtspçju un nacionâlo identitâti;7) piedalîties izglîtîbas sistçmas zinâtniskâs attîstîbas un pilnveidoðanas procesâ.7. pants. Zinâtnieka atbildîba(1) Zinâtnieks atbild par savu zinâtnisko pçtîjumu rezultâtu objektivitâti un parsaviem secinâjumiem, kas izdarîti, pamatojoties uz ðiem rezultâtiem.(2) Zinâtnieks atbild par savas kompetences pârsniegðanu, ja tâs rezultâtâ sabiedrîbaitiek sniegtas rekomendâcijas, kas neizriet no konkrçtiem zinâtnisko pçtîjumurezultâtiem.(3) Zinâtnieks atbild par to, lai viòam zinâtniskâs darbîbas veikðanai nodotie materiâli,finanðu lîdzekïi un informâcija tiktu izmantota vienîgi izvirzîto mçríu sasniegðanai.(4) Zinâtnieks neatbild par zinâtnisko pçtîjumu rezultâtu tâlâkas izmantoðanassekâm, izòemot gadîjumu, kad viòð pats ðos pçtîjumu rezultâtus izmantojis vaisagatavojis izmantoðanai vai arî kad starp zinâtnieku un viòa pçtîjumu rezultâtuizmantotâju pastâv vienoðanâs par zinâtnieka atbildîbu.8. pants. Zinâtnieka tiesîbas(1) Zinâtniekam ir tiesîbas:1) brîvi izvçlçties zinâtnisko pçtîjumu virzienu un metodes atbilstoði savâmzinâtniskajâm interesçm, kompetencei un humânisma principiem;2) ar individuâlu vai kolektîvu zinâtnisko pçtîjumu projektu piedalîties jebkurosatklâtos zinâtniskâs darbîbas konkursos Latvijâ un ârvalstîs;3) neatkarîgi no darba tiesiskajâm attiecîbâm saòemt valsts un citu personu pieðíirt<strong>of</strong>inansçjumu likumâ noteiktajâ kârtîbâ. Attiecîbâ uz ðâdi iegûtiem lîdzekïiemzinâtniekam ir tiesîbas bût kredîta rîkotâjam;4) piedalîties atklâtos konkursos, lai iegûtu lîdzekïus savas kvalifikâcijas pilnveidoðanai,kâ arî zinâtniskâs darbîbas norisçs un izpausmçs Latvijâ un ârvalstîs;5) bez cenzûras iesniegt savas zinâtniskâs darbîbas rezultâtus publicçðanai paðaizraudzîtos izdevumos.(2) Zinâtniskajâs institûcijâs nodarbinâtajiem zinâtniekiem ar doktora zinâtniskogrâdu ik gadu pienâkas apmaksâts ikgadçjais astoòu kalendâra nedçïu atvaïinâjums,neskaitot svçtku dienas, bet ik pçc seðiem gadiem — apmaksâts 26 kalendâra nedçïu223

1. pielikums. DOKUMENTIakadçmiskais atvaïinâjums, neskaitot svçtku dienas, zinâtnisku pçtîjumu veikðanai vaikvalifikâcijas pilnveidoðanai ârpus savas darbavietas.(3) Zinâtniekam ir ekskluzîvas tiesîbas uz intelektuâlo îpaðumu, kas radies viòazinâtniskâs darbîbas rezultâtâ, ja lîgumâ nav noteikts citâdi.(4)Ja zinâtnieks strâdâjis uz lîguma pamata, viòa tiesîbas uz zinâtniskâs darbîbasrezultâtâ radîto îpaðumu nosaka lîgums. Îpaðums, kas radies no valsts budþetafinansçtas zinâtniskâs darbîbas rezultâtâ, ir valsts îpaðums.9. pants. Atklâtums informâcijâ par zinâtniskajiem pçtîjumiemInformâcija par zinâtniskajiem pçtîjumiem, kas finansçti no valsts vai paðvaldîbasbudþeta, ir atklâta. Likumâ noteiktajos gadîjumos piekïûðanu informâcijai, kas attiecasuz zinâtniskajiem pçtîjumiem, var ierobeþot.10. pants. Zinâtniskâ kvalifikâcija(1) Zinâtnisko kvalifikâciju apliecina doktora zinâtniskais grâds, kuru pieðíirDoktora zinâtniskâ grâda pieðíirðanas padome (Promocijas padome). Ârvalstîs iegûtazinâtniskâ grâda pielîdzinâðana notiek saskaòâ ar Latvijai saistoðiem starptautiskajiemlîgumiem.(2) Persona iegûst zinâtnieka statusu, kad attiecîbâ uz ðo personu stâjas spçkâlçmums par zinâtniskâ grâda pieðíirðanu vai ârvalstîs iegûtâs kvalifikâcijaspielîdzinâðanu.(3) Zinâtnisko grâdu pieðíir uz mûþu, un zinâtniekam ir tiesîbas to minçt <strong>of</strong>iciâlâsarakstç.(4) Habilitçtajiem doktoriem ir attiecîgâs zinâtnes nozares doktora tiesîbas.11. pants. Doktora zinâtniskâ grâda pieðíirðanas kârtîba(1) Doktora zinâtnisko grâdu personai pieðíir pçc sekmîgas promocijas darbaaizstâvçðanas Promocijas padomç. Doktora zinâtniskâ grâda pieðíirðanas (promocijas)kârtîbu nosaka Ministru kabinets.(2) Ar promocijas darbu zinâtniskâ grâda pretendents apliecina, ka viòð ir patstâvîgiveicis oriìinâlu zinâtnisku pçtîjumu, prot patstâvîgi plânot pçtîjumu, ir apguvispçtîjumu veikðanas metodoloìiju un darbam specialitâtç nepiecieðamâs metodes, spçjpatstâvîgi analizçt iegûtos rezultâtus un izdarît tiem atbilstoðus secinâjumus. Promocijasdarbu ir tiesîbas aizstâvçt personai, kura sekmîgi pabeigusi akreditçtu doktorastudiju programmu vai kuras akadçmiskâ darbîba, kas veikta ârpus ðîs programmas,tiek tai pielîdzinâta, ievçrojot ðajâ programmâ paredzçto kârtîbu un atbilstoði Ministrukabineta noteiktajiem kritçrijiem, un kura ir sekmîgi nokârtojusi eksâmenus izraudzîtajâzinâtnes nozarç.224

1. pielikums. DOKUMENTI(3) Doktora zinâtniskâ grâda pieðíirðanas (promocijas) tiesîbas augstskolai deleìçMinistru kabinets pçc Latvijas Zinâtnes padomes atzinuma. Augstskola var iesniegtLatvijas Zinâtnes padomei pieteikumu deleìçt tai tiesîbas pieðíirt doktora zinâtniskogrâdu, ja tajâ tiek îstenota attiecîgâ doktorantûras studiju programma.(4) Zinâtniskâ grâda pieðíirðanu pârrauga Ministru kabineta izveidota Valstszinâtniskâs kvalifikâcijas komisija. Ðî komisija darbojas Ministru kabineta noteiktajâkârtîbâ.(5) Zinâtniskâ grâda iegûðanai nepiecieðamie darbi iesniedzami valsts valodâ vaisveðvalodâ ar pievienotu izvçrsta kopsavilkuma tulkojumu valsts valodâ. Publiskâaizstâvçðana var notikt valsts valodâ vai sveðvalodâ — pçc vienoðanâs ar autoru un arattiecîgâs Doktora zinâtnisko grâdu pieðíirðanas padomes akceptu.12. pants. Goda doktora grâda pieðíirðana(1) Universitâtes un Latvijas Zinâtòu akadçmija par îpaðiem nopelniem zinâtnç varpieðíirt Goda doktora (Doctor honoris causa, Dr.h.c.) grâdu. Pieðíirðanas procedûruun kârtîbu nosaka ðo iestâþu koleìiâlo pârvaldes institûciju apstiprinâts nolikums.(2) Goda doktora grâds nerada personai zinâtnieka tiesîbas vai tiesîbas, kâdas irpersonai ar zinâtnisko grâdu.13. pants. Zinâtniskâs darbîbas nodroðinâðana(1) Saeima uz desmit gadiem apstiprina valsts zinâtnes un tehnoloìijas attîstîbasstratçìiju un nosaka valsts budþeta lîdzekïus zinâtniskajai darbîbai.(2) Ministru kabinets:1) nosaka valsts zinâtnes un tehnoloìijas attîstîbas politiku;2) nosaka ðâ likuma 18.panta pirmâs daïas 2. un 3.punktâ paredzçtos vçrtçðanaskritçrijus;3) apstiprina prioritâros zinâtòu virzienus un valsts pçtîjumu programmas, kâ arînosaka to îstenoðanai pieðíirto finanðu lîdzekïu izlietojuma kontroles kârtîbu;4) veic citas ðajâ likumâ noteiktâs darbîbas.(3) Izglîtîbas un zinâtnes ministrija:1) izstrâdâ valsts zinâtnes un tehnoloìijas attîstîbas politiku;2) sagatavo pieprasîjumu ikgadçjo valsts budþeta lîdzekïu pieðíirðanai zinâtniskâsdarbîbas nodroðinâðanai atbilstoði valsts zinâtnes un tehnoloìijas attîstîbas politikai unstratçìijai;3) veic citas ðajâ likumâ noteiktâs darbîbas.225

1. pielikums. DOKUMENTI14. pants. Latvijas Zinâtnes padome(1) Latvijas Zinâtnes padome ir koleìiâla zinâtnieku institûcija, kas izveidota kâIzglîtîbas un zinâtnes ministrijas pârraudzîbâ esoða tieðâs pârvaldes iestâde. LatvijasZinâtnes padomes locekïu pilnvaru laiks ir trîs gadi. Latvijas Zinâtnes padomessastâvu (pçc izglîtîbas un zinâtnes ministra ierosinâjuma) un nolikumu apstiprinaMinistru kabinets.(2) Latvijas Zinâtnes padomes pieòemtos lçmumus var pârsûdzçt tiesâ likumânoteiktajâ kârtîbâ.15. pants. Latvijas Zinâtnes padomes sastâvs(1) Latvijas Zinâtnes padomç tiek deleìçti pârstâvji no:1) Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas — viens;2) Latvijas Zinâtòu akadçmijas — èetri;3) Latvijas Zinâtnieku savienîbas — viens;4) Rektoru padomes — viens;5) zinâtnes nozaru ekspertu komisijâm — pa vienam no katras komisijas.(2) Latvijas Zinâtnes padome no savu locekïu vidus ievçlç priekðsçdçtâju un viòavietnieku. Latvijas Zinâtnes padomes kompetencç esoðs jautâjums ir izlemts, jabalsoðanâ piedalîjuðâs ne mazâk kâ divas treðdaïas no tâs sastâva un “par” balsojusivairâk nekâ puse no klâtesoðajiem.16. pants. Latvijas Zinâtnes padomes kompetenceLatvijas Zinâtnes padomes kompetencç ietilpst:1) priekðlikumu sagatavoðana valsts zinâtnes un tehnoloìijas attîstîbas politikasizstrâdei;2) priekðlikumu izstrâde zinâtnes finansçðanai nepiecieðamâ valsts budþetaprojekta sagatavoðanai;3) zinâtniskajai darbîbai pieðíirto valsts budþeta lîdzekïu sadale Ministru kabinetanoteiktajâ kârtîbâ un to izmantoðanas uzraudzîba, kâ arî atzinumu sniegðana parpieðíirto valsts budþeta lîdzekïu izlietojuma zinâtnisko lietderîbu;4) konkursa kârtîbâ pieteikto no valsts budþeta finansçto zinâtnisko pçtîjumuprojektu un programmu izvçrtçðana (ekspertîze) un ðâ procesa atklâtumanodroðinâðana;5) no valsts budþeta finansçto zinâtnisko pçtîjumu rezultâtu zinâtniska izvçrtçðanaun apkopoðana, rezultâtu pieejamîbas nodroðinâðana;6) starptautiskâs zinâtniskâs sadarbîbas organizçðana un veicinâðana;226

1. pielikums. DOKUMENTI7) atzinumu sniegðana par licencçðanai vai akreditçðanai iesniegtajâm doktorastudiju programmâm;8) Latvijas Zinâtnes padomes ekspertu komisiju (turpmâk — ekspertu komisija)izveidoðana, to darba kârtîbas noteikðana un kontrole;9) ar tâs darbîbu saistîtâs informâcijas sagatavoðana un publicçðana;10) zinâtniskâs pçtniecîbas çtikas kritçriju un diskusiju principu izstrâdâðanasadarbîbâ ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju.17. pants. Latvijas Zinâtnes padomes tiesîbas(1) Latvijas Zinâtnes padome ir tiesîga:1) pieprasît un saòemt zinâtnisko pçtîjumu projektu un programmu pilnvçrtîgasekspertîzes nodroðinâðanai nepiecieðamo informâciju;2) pieprasît neatkarîgu ekspertîzi zinâtnisko pçtîjumu projektiem un programmâm,kâ arî promocijas darbiem, ja tiek saòemtas negatîvas atsauksmes; normatîvajos aktosnoteiktajâ kârtîbâ ierosinât atbildîgajâs institûcijâs jautâjumu par finansçjumapârtraukðanu, doktora zinâtniskâ grâda anulçðanu, zinâtnisko institûciju reorganizâcijuvai izslçgðanu no zinâtnisko institûciju reìistra;3) pieprasît un saòemt publisku informâciju, kura attiecas uz zinâtnisko darbîbuLatvijas Republikâ.(2) Latvijas Zinâtnes padome nav tiesîga ierobeþot zinâtniskajos pçtîjumos iesaistîtozinâtnieku tiesîbas, kas noteiktas ðâ likuma 8.pantâ.18. pants. Latvijas Zinâtnes padomes ekspertu komisijas(1) Latvijas Zinâtnes padomes ekspertu komisiju pienâkumi ir ðâdi:1) dot atzinumus par Latvijas Zinâtnes padomei iesniegtajiem zinâtnisko pçtîjumuprojektiem, programmâm un to finansçjumu;2) izstrâdât un pilnveidot zinâtnisko pçtîjumu projektu un programmu vçrtçðanaskritçrijus;3) izstrâdât un pilnveidot zinâtnisko institûciju darba efektivitâtes vçrtçðanaskritçrijus;4) sagatavot un dot atzinumu par stâvokli attiecîgajâ zinâtnes nozarç LatvijasRepublikâ.(2) Ekspertu komisijas ievçlç konkrçtajâ zinâtnes nozarç Latvijas Republikâstrâdâjoðie zinâtnieki, kuri kvalifikâciju ieguvuði atbilstoði ðâ likuma noteikumiem.(3) Par ekspertu komisijas locekïiem ievçlç kvalificçtus attiecîgâs nozareszinâtniekus, kuri savâ darbîbâ ievçro zinâtniskâs pçtniecîbas çtikas kritçrijus un227

1. pielikums. DOKUMENTIdiskusiju principus. Zinâtnieks vienlaikus var bût tikai vienas ekspertu komisijasloceklis.(4) Ievçlçtie ekspertu komisiju locekïi paraksta Latvijas Zinâtòu akadçmijasizstrâdâto Saistîbu un atbildîbas deklarâciju.(5) Ekspertu kvalifikâcijas kritçrijus nosaka un pârçjos ar ekspertu komisijuizveidoðanu un darbîbu saistîtos jautâjumus regulç Ministru kabinets. LatvijasZinâtnes padome ir atbildîga par noteiktâs ekspertîzes kârtîbas ievçroðanu.19. pants. Zinâtniskâ darbîba augstskolâs(1) Augstskolu pienâkums ir veikt zinâtnisko darbîbu un izdot zinâtnisko rakstukrâjumus vai þurnâlus.(2) Zinâtniskâ darbîba augstskolâs tiek veikta saskaòâ ar ðo likumu, Augstskolulikumu un attiecîgâs augstskolas satversmi.(3) Augstskola publicç pârskatu par savu zinâtnisko darbîbu atseviðía izdevumaformâ un internetâ ne vçlâk kâ seðus mçneðus pçc pârskata gada beigâm.20. pants. Latvijas Zinâtòu akadçmijaLatvijas Zinâtòu akadçmija sastâv no vçlçtiem Latvijas Zinâtòu akadçmijaslocekïiem un valsts pârvaldes sistçmâ ir atvasinâta publisko tiesîbu persona arautonomu kompetenci, kuras tiesîbas un pienâkumi noteikti tâs Hartâ, ðajâ likumâ uncitos likumos, kâ arî tâs statûtos un kuru daïçji finansç no valsts budþeta. LatvijasZinâtòu akadçmijas Hartu apstiprina Saeima, un tajâ ir norâdîti Latvijas Zinâtòuakadçmijas darbîbas mçríi, pamatvirzieni, tiesiskie un ekonomiskie pamati, pârvaldessistçma, tiesîbas un pienâkumi.21. pants. Zinâtniskais institûts(1) Valsts vai paðvaldîbas, valsts vai paðvaldîbas augstskolas, kâ arî LatvijasZinâtòu akadçmijas dibinâtie zinâtniskie institûti darbojas kâ publiskas aìentûras. Totiesisko pamatu, pârvaldi, finansçðanas un uzraudzîbas kârtîbu nosaka ðis likums unPublisko aìentûru likums, ciktâl tas nav pretrunâ ar ðo likumu.(2) Lçmumu par valsts zinâtniskâ institûta dibinâðanu, reorganizâciju vailikvidçðanu pieòem Ministru kabinets pçc izglîtîbas un zinâtnes ministra vai attiecîgâsnozares ministra ierosinâjuma un Latvijas Zinâtnes padomes sniegtâ atzinuma. Valstszinâtniskais institûts atrodas attiecîgâs nozares ministrijas pârraudzîbâ, un tâ nosaukumâietver vârdu “valsts”.(3) Zinâtniskais institûts veic zinâtnisko darbîbu, kâ arî ar zinâtniskâs kvalifikâcijasiegûðanu un pilnveidoðanu saistîtu darbîbu dibinâtâja noteiktajâ zinâtniskopçtîjumu nozarç.228

1. pielikums. DOKUMENTI(4) Zinâtniskâ institûta darbîbas materiâlo pamatu veido tâ valdîjumâ vai lietoðanânodota mantas daïa. Rîcîbu ar zinâtniskajam institûtam noðíirto mantu nosakaPublisko aìentûru likums, citi normatîvie akti un attiecîgâ institûta nolikums.(5) Zinâtniskais institûts akadçmisko mçríu sasniegðanâ ir brîvs no dibinâtâjaietekmes. Zinâtniskais institûts normatîvajos aktos noteiktajâ kârtîbâ un atbilstoðisavam nolikumam rîkojas ar tâ rîcîbâ nodoto mantu un finanðu lîdzekïiem, izsludinakonkursus, slçdz lîgumus, nosaka maksu par sniegtajiem pakalpojumiem pçtniecîbasun kvalifikâcijas pilnveidoðanas jomâ.(6) Zinâtnisko institûtu var izveidot kâ dibinâtâja institûcijas struktûrvienîbu. Ðâdazinâtniskâ institûta tiesisko pamatu, pârvaldi, finansçðanas un uzraudzîbas kârtîbu, kâarî citus ar tâ darbîbu saistîtus jautâjumus nosaka dibinâtâja nolikums, statûti vaisatversme. Zinâtnisko institûtu, kas izveidots kâ dibinâtâja institûcijas struktûrvienîba,reìistrç zinâtnisko institûciju reìistrâ neatkarîgi no tâ, vai ðajâ reìistrâ ir reìistrçtadibinâtâja institûcija.22. pants. Zinâtniskâ institûta pârvaldeZinâtnisko institûtu pârvalda zinâtnieku koleìiâla institûcija — zinâtniskâ padomeun tâs ievçlçts direktors.23. pants. Zinâtniskâ institûta zinâtniskâ padome(1) Zinâtniskâ institûta zinâtnisko padomi ievçlç zinâtnieku pilnsapulce uz laiku,kas nepârsniedz piecus gadus.(2) Zinâtniskâs padomes kompetencç ietilpst:1) zinâtniskâ institûta zinâtniskâs darbîbas galveno virzienu noteikðana dibinâtâjaizraudzîtajâ zinâtnisko pçtîjumu nozarç;2) zinâtniskâ institûta direktora ievçlçðana un zinâtniskâs darbîbas vadîbasamatpersonu apstiprinâðana;3) zinâtnieku ievçlçðana akadçmiskajos amatos;4) jautâjuma ierosinâðana par pçtnieka atcelðanu no amata pirms pilnvaru beigâm;5) pârstâvju ievçlçðana budþeta, saimnieciskajâ un administratîvajâ komisijâ.24. pants. Zinâtniskâ institûta direktors(1) Zinâtniskâ institûta direktors ir augstâkâ amatpersona, kas îsteno institûtavispârçjo administratîvo vadîbu un bez îpaða pilnvarojuma pârstâv institûtu.(2) Uz zinâtniskâ institûta direktora amatu tiek izsludinâts atklâts konkursslaikrakstâ “Latvijas Vçstnesis”. Direktoru amatâ ievçlç zinâtniskâ institûta zinâtniskâpadome uz laiku, kas nepârsniedz piecus gadus, un ne vairâk kâ divas reizes pçc229

1. pielikums. DOKUMENTIkârtas. Valsts zinâtniskâ institûta direktoru amatâ apstiprina izglîtîbas un zinâtnesministrs vai attiecîgâs nozares ministrs.(3) Konkursu uz direktora amatu zinâtniskais institûts izsludina vismaz divusmçneðus pirms lîdzðinçjâ direktora pilnvaru beigâm. Lîdz jaunievçlçtâ direktoraapstiprinâðanai direktora pienâkumus pilda lîdzðinçjais direktors.(4) Dibinot valsts zinâtnisko institûtu, izglîtîbas un zinâtnes ministrs vai attiecîgâsnozares ministrs ieceï direktora pienâkumu izpildîtâju, kas pilda direktora pienâkumuslîdz zinâtniskâs padomes ievçlçtâ direktora apstiprinâðanai.(5) Direktors amata pienâkumus sâk pildît pçc apstiprinâðanas amatâ. Ja direktorsnetiek apstiprinâts vai ievçlçts, valsts zinâtniskais institûts divu mçneðu laikâ atkârtotiorganizç direktora vçlçðanas. Lîdz atkârtotajâs vçlçðanâs ievçlçtâ direktora apstiprinâðanaiizglîtîbas un zinâtnes ministrs vai attiecîgâs nozares ministrs ieceï direktorapienâkumu izpildîtâju.(6) Valsts zinâtniskâ institûta direktoru atceï no amata izglîtîbas un zinâtnesministrs vai attiecîgâs nozares ministrs pçc savas vai zinâtniskâ institûta zinâtniskâspadomes iniciatîvas. Rîkojumam par direktora atcelðanu ministrs pievieno atcelðanaspamatojumu un ieceï direktora pienâkumu izpildîtâju uz laiku lîdz jaunievçlçtâdirektora apstiprinâðanai.(7) Izglîtîbas un zinâtnes ministrs vai attiecîgâs nozares ministrs ir tiesîgs atceltvalsts zinâtniskâ institûta direktora pieòemtos prettiesiskos lçmumus.(8) Direktora kompetencç ietilpst:1) zinâtniskâ institûta administratîvâs, organizatoriskâs un materiâltehniskâsfunkcionçðanas nodroðinâðana;2) zinâtniskâ institûta finanðu lîdzekïu un tam valdîjumâ vai lietoðanâ nodotâsvalsts mantas daïas pârvaldîðana un atbildîba par to izmantoðanu;3) zinâtniskâ institûta zinâtniskâs padomes pieòemto lçmumu îstenoðana;4) zinâtniskâ institûta attîstîbas programmu apstiprinâðana.(9) Direktors nav tiesîgs pieòemt lçmumus, kas ietver zinâtnisko pçtîjumuizvçrtçjumu.25. pants. Zinâtniskâ padome komercsabiedrîbâKomercsabiedrîbâ, kura veic zinâtnisko darbîbu, zinâtniskâ padome darbojas ðâlikuma 23.panta otrâs daïas 3., 4. un 5.punktâ noteiktâs kompetences ietvaros.26. pants. Akadçmiskie amati zinâtniskajâ institûtâ un komercsabiedrîbâ(1) Zinâtniskajâ institûtâ un komercsabiedrîbâ, kura veic zinâtnisko darbîbu, irðâdi akadçmiskie amati:230

1. pielikums. DOKUMENTI1) vadoðais pçtnieks;2) pçtnieks;3) asistents.(2) Personas akadçmiskajos amatos ievçlç atklâta konkursa rezultâtâ zinâtniskâinstitûta nolikumâ vai komercsabiedrîbas statûtos noteiktajâ kârtîbâ. Konkursu izsludina,vismaz mçnesi iepriekð publicçjot paziòojumu laikrakstâ “Latvijas Vçstnesis”.(3) Vadoðâ pçtnieka amatâ var ievçlçt personas ar doktora zinâtnisko grâdu.Pçtnieka amatâ var ievçlçt personas ar doktora vai maìistra grâdu.(4) Akadçmiskajâ amatâ ievçlçtâ persona slçdz darba lîgumu ar zinâtniskâ institûtadirektoru vai komercsabiedrîbas valdi.(5) Uz akadçmiskajos amatos ievçlçtajâm personâm neattiecas Darba likuma45.panta pirmajâ daïâ noteiktais darba lîguma termiòa ierobeþojums.27. pants. Zinâtnisko institûciju reìistrs un ðâ reìistra atklâtums(1) Zinâtnisko institûciju reìistrs (turpmâk — reìistrs) ir reìistrs, kurâ ierakstaziòas par zinâtniskajâm institûcijâm un glabâ normatîvajos aktos noteiktos dokumentuspar zinâtniskajâm institûcijâm. Reìistru kârto Izglîtîbas un zinâtnes ministrijaspilnvarota amatpersona, kura ir atbildîga par reìistra izveidoðanu un uzturçðanu(turpmâk — reìistra amatpersona).(2) Ikvienam ir tiesîbas iepazîties ar reìistrâ izdarîtajiem ierakstiem un reìistramiesniegtajiem dokumentiem. Ikvienam pçc attiecîga rakstveida pieprasîjuma iesniegðanasir tiesîbas bez maksas saòemt izziòu par reìistrâ izdarîtajiem ierakstiem, kâ arîreìistra lietâ esoða dokumenta izrakstu, norakstu vai kopiju. Pçc saòçmçja pieprasîjumaizraksta, noraksta vai kopijas pareizîba apliecinâma ar reìistra amatpersonasparakstu un zîmogu, norâdot tâs izsniegðanas datumu.(3) Pçc saòçmçja pieprasîjuma reìistra amatpersona izsniedz izziòu par to, kaattiecîgs ieraksts reìistrâ nav grozîts, vai arî par to, ka attiecîgs ieraksts reìistrâ navizdarîts.28. pants. Reìistrâ ierakstâmâs ziòas(1) Reìistrâ par zinâtnisko institûciju norâda ðâdas ziòas:1) zinâtniskâs institûcijas nosaukums;2) zinâtniskâs institûcijas juridiskâ adrese;3) zinâtniskâs institûcijas dibinâtâjs un vadîtâjs;4) zinâtniskâs institûcijas juridiskais statuss;5) datums, kad pieòemts lçmums par zinâtniskâs institûcijas dibinâðanu;231

1. pielikums. DOKUMENTI6) zinâtniskâs institûcijas tâlruòa un faksa numurs, elektroniskâ pasta adrese;7) personas ar doktora zinâtnisko grâdu, kuras darbojas zinâtniskajâ institûcijâ;8) ziòas par zinâtniskâs institûcijas telpu nodroðinâjumu un svarîgâkajâm zinâtniskajâmiekârtâm;9) ne mazâk kâ pçdçjo piecu gadu laikâ îstenoto zinâtnisko pçtîjumu projektusaraksts;10) îstenoðanâ esoðo zinâtnisko pçtîjumu projektu saraksts, to finansçjuma apmçrsun finansçjuma avots;11) iepriekðçjâ finanðu gada pârskats (komercsabiedrîbâm);12) citas ziòas, ja to tieði paredz likums.(2) Lai zinâtnisko institûciju reìistrâ reìistrçtu zinâtnisko institûtu, tam jâatbilstðâdiem kritçrijiem:1) zinâtniskajâ institûtâ akadçmiskajos amatos ir ievçlçtas vismaz piecas personasar doktora zinâtnisko grâdu;2) zinâtniskâ institûta darbîbas jomai atbilstoðajâ zinâtnes nozarç vismaz 10procentiem no institûta zinâtniskajiem darbiniekiem ir doktora zinâtniskais grâds;3) zinâtniskâ institûta valdîjumâ vai lietoðanâ ir telpas;4) zinâtniskâ institûta zinâtnieki publicç zinâtniskos rakstus;5) zinâtniskajam institûtam ir starptautiska sadarbîba zinâtnes jomâ.(3) Lai zinâtnisko institûciju reìistrâ reìistrçtu augstskolu, tai jâatbilst ðâdiemkritçrijiem:1) augstskola ir akreditçta un tajâ vismaz pusei no vçlçtâ akadçmiskâ personâla irdoktora zinâtniskais grâds;2) augstskola îsteno vismaz vienu akreditçtu doktora studiju programmu;3) augstskola izdod zinâtniskos rakstus un visâs galvenajâs savas darbîbas jomâsveic zinâtnisko darbîbu (îsteno projektus, pasûtîjumus);4) augstskolai ir starptautiska sadarbîba zinâtnes jomâ.(4) Lai zinâtnisko institûciju reìistrâ reìistrçtu komercsabiedrîbu, tai jâatbilstðâdiem kritçrijiem:1) komercsabiedrîba atbilstoði tâs statûtiem veic zinâtnisko darbîbu;2) tajâ darbojas zinâtniskâ padome;3) komercsabiedrîbâ akadçmiskajos amatos ir ievçlçtas vismaz piecas personas ardoktora zinâtnisko grâdu;232

1. pielikums. DOKUMENTI4) komercsabiedrîba sagatavo zinâtnisku produkciju (tehnoloìijas, patenti vaipublikâcijas);5) vismaz desmitâ daïa no komercsabiedrîbas iepriekðçjâ gada apgrozîjumaparedzçta zinâtniskajai darbîbai.29. pants. Reìistram iesniedzamie dokumenti un to glabâðana(1) Zinâtniskâs institûcijas vadîtâjs iesniedz Izglîtîbas un zinâtnes ministrijaiiesniegumu par zinâtniskâs institûcijas reìistrçðanu. Reìistram iesniedzami arîdokumenti, kas pamato ierakstu izdarîðanu reìistrâ vai to grozîjumus, kâ arî citilikumâ noteiktie dokumenti. Reìistram iesniedz attiecîgâ dokumenta oriìinâlu vai ðâdokumenta attiecîgi apliecinâtu kopiju. Ârvalstîs izdotus publiskus dokumentuslegalizç starptautiskajos lîgumos noteiktajâ kârtîbâ, un tiem pievieno notariâliapliecinâtu tulkojumu latvieðu valodâ. Reìistram iesniedzamie dokumenti, uz kurupamata izdarîti ieraksti reìistrâ vai to grozîjumi, ir derîgi, ja ðie dokumenti izsniegti neagrâk kâ mçnesi pirms to iesniegðanas reìistram. Noteikums par dokumentu derîgumatermiòu neattiecas uz tiesas nolçmumiem un doktora zinâtnisko grâdu apliecinoðiemdokumentiem.(2) Izglîtîbas valsts inspekcijai ir tiesîbas pârbaudît reìistram sniegto ziòu undokumentu atbilstîbu îstenîbai. Reìistram iesniegtie dokumenti glabâjas attiecîgâszinâtniskâs institûcijas reìistrâcijas lietâ, ja uz to pamata izdarîts ieraksts reìistrâ.(3) Ja reìistrâ norâdâmâs ziòas mainâs, zinâtniskâs institûcijas vadîtâjam irpienâkums viena mçneða laikâ iesniegt reìistram attiecîgu iesniegumu, pievienojotattiecîgâs ziòas pamatojoðus dokumentus. Lçmums par zinâtniskâs institûcijasreorganizâciju vai likvidâciju 10 dienu laikâ paziòojams reìistram.30. pants. Ieraksta izdarîðana reìistrâ(1) Ieraksts reìistrâ tiek izdarîts uz iesnieguma vai tiesas nolçmuma pamata.Lçmumu par ieraksta izdarîðanu reìistrâ vai atteikumu izdarît ierakstu reìistraamatpersona pieòem mçneða laikâ no iesnieguma saòemðanas dienas. Lçmumu parieraksta izdarîðanas atlikðanu reìistra amatpersona pieòem septiòu dienu laikâ noiesnieguma saòemðanas dienas. Tâdâ paðâ termiòâ reìistra amatpersona izdaraierakstu reìistrâ uz tiesas nolçmuma pamata. Ieraksts reìistrâ izdarâms tajâ paðâdienâ, kad pieòemts lçmums par ieraksta izdarîðanu.(2) Reìistra amatpersona pieòem lçmumu par atteikumu izdarît ierakstu vaiieraksta izdarîðanas atlikðanu, ja iesniegums vai tam pievienotie dokumenti neatbilstnormatîvo aktu noteikumiem vai konstatçts, ka iesniedzçjs sniedzis nepatiesas ziòas.Lçmumam jâbût motivçtam. Lçmumâ par ieraksta izdarîðanas atlikðanu norâdâmstermiòð trûkumu novçrðanai.233

1. pielikums. DOKUMENTI(3) Reìistru un reìistra atbildîgâs amatpersonas lçmumus Izglîtîbas un zinâtnesministrija publicç savâ mâjas lapâ internetâ. Reìistrâ izdarîtos grozîjumus reìistraamatpersona publicç internetâ vienas dienas laikâ pçc to veikðanas. Visus reìistraatbildîgâs amatpersonas lçmumus publicç internetâ piecu dienu laikâ pçc topieòemðanas vai apliecîbas izsniegðanas dienas.31. pants. Reìistrâcijas apliecîbaPçc tam, kad zinâtniskâ institûcija ierakstîta reìistrâ, tai izsniedz reìistrâcijasapliecîbu, ko paraksta un ar zîmogu apliecina reìistra amatpersona. Reìistrâcijasapliecîbâ norâda zinâtniskâs institûcijas:1) nosaukumu un juridisko statusu;2) reìistrâcijas numuru;3) reìistrâcijas vietu;4) reìistrâcijas datumu.32. pants. Zinâtnisko institûciju izslçgðana no reìistra(1) Zinâtnisko institûciju no reìistra izslçdz ðâdos gadîjumos:1) saòemts dibinâtâja iesniegums par zinâtniskâs institûcijas likvidçðanu;2) zinâtniskajâ institûcijâ bez licences tiek îstenota izglîtîbas programma vai arîtiek izsniegti izglîtîbu vai zinâtnisko kvalifikâciju apliecinoði dokumenti, pârkâpjotnormatîvos aktus;3) Izglîtîbas un zinâtnes ministrija vai cita iestâde atbilstoði savai kompetenceiatkârtoti gada laikâ konstatçjusi zinâtniskâs institûcijas darbîbâ likumu pârkâpumus,kuri saistîti ar zinâtnisko vai izglîtojoðo darbîbu;4) reìistrâcijas procesâ apzinâti sniegtas nepatiesas ziòas, kas bijuðas par pamatuzinâtniskâs institûcijas reìistrçðanai;5) dibinâtâjs vai zinâtniskâ institûcija seðu mçneðu laikâ pçc Izglîtîbas un zinâtnesministrijas vai Izglîtîbas valsts inspekcijas rakstveida pieprasîjuma nav snieguðinepiecieðamo informâciju;6) reìistrâ iekïaujamâs ziòas ir mainîjuðâs, un zinâtniskâ institûcija seðu mçneðulaikâ par to nav informçjusi Izglîtîbas un zinâtnes ministriju;7) pamatojoties uz Latvijas Zinâtnes padomes ierosinâjumu;8) pamatojoties uz tiesas nolçmumu.(2) Latvijas Zinâtnes padome var ierosinât izslçgt zinâtnisko institûciju no reìistra,ja tâ savas kompetences ietvaros konstatçjusi zinâtniskâs institûcijas darbîbas neatbilstîbunormatîvajiem aktiem vai citas nepilnîbas.234

1. pielikums. DOKUMENTI33. pants. Zinâtniskâs darbîbas finansçðana no valsts budþeta lîdzekïiem(1) Valsts budþeta lîdzekïus zinâtniskajai darbîbai var pieðíirt tikai zinâtniskoinstitûciju reìistrâ reìistrçtajâm institûcijâm.(2) Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskârtçjo likumu par valsts budþetu,paredz ikgadçju finansçjuma pieaugumu zinâtniskajai darbîbai ne mazâku par 0,15procentiem no iekðzemes kopprodukta, lîdz valsts pieðíirtais finansçjums zinâtniskajaidarbîbai sasniedz vismaz vienu procentu no iekðzemes kopprodukta.34. pants. Fundamentâlo un lietiðío pçtîjumu finansçðana(1) Fundamentâlo un lietiðío pçtîjumu finansçjums tiek pieðíirts noteiktiemprojektiem konkursa kârtîbâ grantu veidâ. Projektu pieteikumus izvirza zinâtnieki.Pçtîjumu tematus, mçríus un uzdevumus formulç paði zinâtnieki.(2) Granta pieðíirðanas galvenais kritçrijs ir projekta zinâtniskâ kvalitâte.(3) Fundamentâlo vai lietiðío pçtîjumu projektus izvçrtç un finansçjumu sadalaLatvijas Zinâtnes padome Ministru kabineta noteiktajâ kârtîbâ. Latvijas Zinâtnespadome katru gadu sniedz Izglîtîbas un zinâtnes ministrijai pârskatu par fundamentâlajiemun lietiðíajiem pçtîjumiem pieðíirto valsts budþeta lîdzekïu izlietojumu.(4) Zinâtnes virzienu prioritâtes fundamentâlo un lietiðío pçtîjumu finansçðanaireizi èetros gados apstiprina Ministru kabinets atbilstoði valsts zinâtnes un tehnoloìijasattîstîbas stratçìijai un politikai.35. pants. Valsts pçtîjumu programmas(1) Valsts pçtîjumu programmas ir valsts pasûtîjums zinâtnisku pçtîjumu veikðanainoteiktâ ekonomikas, izglîtîbas, kultûras vai citâ valstij prioritârâ nozarç ar mçríiveicinât ðîs nozares attîstîbu.(2) Valsts pçtîjumu programmu mçríus un uzdevumus nosaka attiecîgâs nozaruministrijas kopîgi ar Latvijas Zinâtnes padomi un Latvijas Zinâtòu akadçmiju. Valstspçtîjumu programmas tiek îstenotas Ministru kabineta apstiprinâtajos prioritârajoszinâtnes virzienos. Izglîtîbas un zinâtnes ministrija konkursa kârtîbâ pieðíir programmâmfinansçjumu no zinâtnes finansçðanai paredzçtajiem valsts budþeta lîdzekïiem.Valsts pçtîjumu programmu pieteikðanas, ekspertîzes un finansçðanas kârtîbu nosakaMinistru kabinets.36. pants. Tirgus orientçto pçtîjumu finansçðanaTirgus orientçto pçtîjumu finansçðana notiek, pieðíirot valsts budþeta lîdzekïuspraktiskas ievirzes projektiem, kuru mçríis ir veicinât zinâtnes un raþoðanasintegrâciju, tehnoloìiski orientçtu nozaru attîstîbu, jaunu darba vietu radîðanu.235

1. pielikums. DOKUMENTIFinansçjumu tirgus orientçto pçtîjumu projektiem sadala Izglîtîbas un zinâtnesministrija, pamatojoties uz zinâtnisko un tautsaimniecisko ekspertîzi, saskaòâ arMinistru kabineta noteikumiem. Projektu zinâtnisko ekspertîzi veic Latvijas Zinâtnespadomes eksperti.37. pants. Valsts pârvaldes institûcijas pasûtîtie pçtîjumiValsts pârvaldes institûcijas pasûtîtie pçtîjumi ir iepirkums valsts vajadzîbâm, kuramçríis ir ar zinâtniskâs pçtniecîbas palîdzîbu veicinât nozares attîstîbu un konkrçtuproblçmu risinâðanu attiecîgâs valsts pârvaldes institûcijas kompetences jomâ. Valstspârvaldes institûcija ðâdus pçtîjumus pasûta konkursa kârtîbâ sava budþeta ietvaros.38. pants. Zinâtniskâs darbîbas bâzes finansçjums(1) Zinâtniskajâm institûcijâm bâzes finansçjumu pieðíir dibinâtâjs. Bâzesfinansçjumu valsts zinâtniskajâm institûcijâm un valsts augstskolu zinâtniskajieminstitûtiem, kuri reìistrçti zinâtnisko institûciju reìistrâ, pieðíir Ministru kabinetanoteiktajâ kârtîbâ.(2) Zinâtnisko institûciju bâzes finansçjumu veido lîdzekïi:1) zinâtnisko institûciju uzturçðanai (bûvju un iekârtu uzturçðanai, komunâlopakalpojumu apmaksai, administratîvâ, tehniskâ un apkalpojoðâ personâla darbasamaksai);2) dibinâtâja noteikto zinâtnisko pçtîjumu veikðanâ iesaistîtâ zinâtniskâ personâlaatalgojumam.(3) Zinâtniskajiem institûtiem, kuri saòem bâzes finansçjumu, ik pçc seðiemgadiem jâsaòem to darbîbas starptautiskais vçrtçjums.39. pants. Zinâtniskâ institûta — publiskâs aìentûras grâmatvedîbas uzskaiteun konti(1) Zinâtniskais institûts — publiskâ aìentûra Valsts kasç atver kontu, kurâieskaita institûta bâzes finansçjuma lîdzekïus, un kredîtiestâdç kontu, kurâ ieskaitakonkursa kârtîbâ iegûto zinâtnisko pçtîjumu projektu un programmu finansçjumu unpârçjos lîdzekïus.(2) Gada beigâs zinâtniskâ institûta — publiskâs aìentûras kontâ atlikuðie lîdzekïi,kas raduðies no institûta visu veidu ieòçmumiem, izòemot bâzes finansçjumu, ja tienepârsniedz gada laikâ faktiski saòemto lîdzekïu apjomu, paliek institûta rîcîbâ un tiekizlietoti nâkamajâ gadâ.236

1. pielikums. DOKUMENTI40. pants. Zinâtnisko institûciju reìistrâ reìistrçtâ zinâtniskâ institûta gadapubliskais pârskats(1)Zinâtnisko institûciju reìistrâ reìistrçtais zinâtniskais institûts sagatavo gadapublisko pârskatu un ne vçlâk kâ piecus mçneðus pçc kârtçjâ pârskata gada beigâmiesniedz to Izglîtîbas un zinâtnes ministrijai un attiecîgâs nozares ministrijai, kâ arîievieto savâ mâjas lapâ internetâ.(2) Pârskatâ iekïaujamo informâciju nosaka Ministru kabinets.Pârejas noteikumi1. Ar ðâ likuma spçkâ stâðanos spçku zaudç likums “Par zinâtnisko darbîbu”(Latvijas Republikas Augstâkâs Padomes un Valdîbas Ziòotâjs, 1992, 46./47./48.nr.;Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziòotâjs, 1996, 15.nr.; 1998,13.nr.; 2001, 12.nr.; 2003, 12., 15.nr.).2. Laiks, kurâ persona (uz kuru attiecas ðajâ likumâ noteiktie ierobeþojumi)atrodas vçlçtâ amatâ vai vçlçtas koleìiâlas institûcijas sastâvâ, skaitâms no ievçlçðanasdienas.3. Seðu mçneðu laikâ no ðâ likuma spçkâ stâðanâs dienas Ministru kabinets izdodðajâ likumâ minçtos normatîvos aktus. Lîdz attiecîgo normatîvo aktu spçkâ stâðanâsdienai piemçrojami uz likuma “Par zinâtnisko darbîbu” pamata izdotie Ministrukabineta noteikumi, ciktâl tie nav pretrunâ ar ðo likumu, bet ne ilgâk kâ seðus mçneðusno ðâ likuma spçkâ stâðanâs dienas.4. Gada laikâ no ðâ likuma spçkâ stâðanâs dienas valsts bezpeïòas zinâtniskieuzòçmumi (uzòçmçjsabiedrîbas) reorganizçjami atbilstoði Komerclikuma spçkâstâðanâs kârtîbas likuma noteikumiem.5. Ikgadçjais kopçjais valsts un privâtpersonu finansçjuma apjoms zinâtniskajaidarbîbai — 3procenti no iekðzemes kopprodukta — sasniedzams lîdz 2010.gadam.6. Ðâ likuma 1. panta 7. punkta otrâ teikuma noteikums attiecîbâ uz lauksaimniecîbasnozares zinâtniskajâm institûcijâm stâjas spçkâ 2010. gada 1. janvârî.7. Ðâ likuma 33.panta pirmâ daïa stâjas spçkâ 2006. gada 1. janvârî.Likums Saeimâ pieòemts 2005.gada 14.aprîlî.Rîgâ 2005. gada 5. maijâValsts prezidente V.Vîíe-Freiberga

1. pielikums. DOKUMENTI<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJASUN LIEPÂJAS PEDAGOÌIJAS AKADÇMIJASSADARBÎBAS LÎGUMSLatvijas Zinâtòu akadçmija (LZA) un Liepâjas Pedagoìijas akadçmija (LPA),apzinoties kopîgo atbildîbu par augstâkâs izglîtîbas un zinâtnes attîstîbu Latvijâ, irnolçmuðas noslçgt un attîstît divpusçju zinâtnisko sadarbîbu.LZA un LPA atzîst, ka tikai harmoniska visu Latvijas reìionu attîstîba nodroðinaLatvijas valsts ilgtspçjîgu attîstîbu. LZA un LPA, izmantojot savu zinâtnisko potenciâlu,pieredzi un autoritâti, var veicinât valsts varas un sabiedrîbas izpratni paraugstâkâs izglîtîbas un pçtniecîbas izðíiroðo nozîmi Latvijas reìionu attîstîbas disproporcijumazinâðanâ, jaunieðu izglîtîbas iespçju un mûþizglîtîbas nodroðinâðanâ,aktuâlu pçtîjumu veikðanâ, infrastruktûras sakârtoðanâ un starptautisko sakaruattîstîðanâ.Lîgumslçdzçjas puses apzinâs, ka situâcijas uzlaboðanai nepiecieðamas ne tikaispçcîgas vadoðâs zinâtniskâs institûcijas, bet arî augstâkâs izglîtîbas un pçtniecîbasintelektuâlo un materiâlo resursu nostiprinâðana reìionos.LZA un LPA apòemas:1. Attîstît sadarbîbu zinâtniskajâ pçtniecîbâ humanitâro, sociâlo, eksakto un dabaszinâtòu jomâ, veicinot pçtniecîbas un augstâkâs izglîtîbas integrâciju Kurzemesreìionâ.2. Kopîgi veicinât augstâkâs izglîtîbas un zinâtnes prestiþa celðanu, iesaistotakadçmisko personâlu, studçjoðos un reìiona institûcijas starptautiskâs un valstspçtniecîbas programmâs, kâ arî aktuâlos lietiðíajos pçtîjumos.3. Sadarboties lîdzekïu piesaistîðanâ Latvijas valstij un Kurzemes reìionamaktuâlu pçtîjumu veikðanai.4. Veidot kopîgu sadarbîbu ar Saeimas un LR Valdîbas institûcijâm, lai risinâtureìionâlo augstskolu pilnvçrtîgas attîstîbas problçmas.5. Veicinât sadarbîbu Liepâjas Pedagoìijas akadçmijas pçtniecîbas centruintelektuâlâ potenciâla celðanâ un materiâlo resursu attîstîðanâ, sâkot ar jaunveidojamoKurzemes institûtu.6. Rîkot kopîgus reìionâlâs un starptautiskâs sadarbîbas pasâkumus, seminârus unkonferences, pçtot Kurzemes etnoìeogrâfisko savdabîbu, vçstures un mûsdienuattîstîbas aktualitâtes.7. Kopîgi darboties zinâtnes sasniegumu popularizçðanâ.238

1. pielikums. DOKUMENTI8. Organizçt regulâru zinâtnisko izdevumu apmaiòu.Konkrçtu uzdevumu izpildei lîgumâ minçtajos sadarbîbas aspektos tiks noslçgtiatbilstoði sadarbîbas lîgumi.Juris Ekmanis,LZA prezidentsGunta Smiltniece,Dr.philol., LPA rektoreLiepâjâ 2005. gada 7. oktobrî

2.pielikumsLZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTURÂDÎTÂJSLR likumi, normatîvie akti, koncepcijasGads, lpp.Latvijas Republikas likumdoðana par LZA statusu .............1995: 7Latvijas Republikas Augstskolu likums (izraksts) .............1996: 119Likums “Par valsts nozîmes izglîtîbas, kultûras un zinâtnes objektiem unnacionâlajâm sporta bâzçm” ...........................1996: 124Latvijas Republikas Ministru kabineta Nolikums par valsts emeritçtâzinâtnieka nosaukuma pieðíirðanu .......................1996: 115LR MK Nolikums par Valsts emeritçtâ zinâtnieka nosaukumapieðíirðanu ......................................1998: 158Zinâtnieka çtikas kodekss .............................1998: 145Latvijas Republikas likums “Par zinâtnisko darbîbu” ...........1999: 219Latvijas Republikas Zinâtnes attîstîbas nacionâlâ koncepcija ......1999: 205Meti augstâkâs izglîtîbas, zinâtnes un tehnoloìiju attîstîbas stratçìijai2003.–2010.gadam ..................................2004: 208Zinâtniskâs darbîbas likums ............................2006: 221LZA normatîvie dokumentiLZA Harta (un turpmâk katru gadu) ......................1992/93: 7LZA Statûti (un turpmâk katru gadu) .....................1992/93: 12LZA Statûti, ar 2002.g. labojumiem ......................2003: 16LZA simbolika (krâsas, ìerbonis, karogs) ..................1992/93: 25LZA ìerbonis. Heraldiskais apraksts ......................2003: 15Nolikums par LZA Valdi (1994) ........................1995: 116LZA valdes nolikums (1998) ...........................1999: 238Nolikums par LZA goda doktora (Dr.h.c.) grâda pieðíirðanas kârtîbu 1995: 118Pagaidu nolikums par LZA vçlçðanâm ....................1995: 121240

2. pielikums. LZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTU RÂDÎTÂJSLZA Uzraudzîbas padomes nolikums .....................1999: 236Nolikums par LZA locekïu pârvçlçðanâm sakarâ ar pastâvîgâs dzîvesvietas maiòu .....................................1999: 240Nolikums par jaunu LZA locekïu vçlçðanâm ................2000: 194LZA paziòojumiLZA aicinâjums valsts varas institûcijâm par latvieðu valodu ......1999: 198LZA vçstîjums sakarâ ar Salaspils pçtnieciskâ kodolreaktora darbîbasapstâdinâðanu .....................................1999: 199LZA paziòojums par kâdu bçdîgu un pamâcoðu pagâtnes lappusiLatvijas bioloìijas un lauksaimniecîbas zinâtòu vçsturç ..........1999: 201Augstâkâs izglîtîbas padomes, Latvijas Zinâtnes padomes un LZAatklâtâ vçstule sakarâ ar budþeta samazinâðanu augstâkajai izglîtîbaiun zinâtnei ......................................1999: 203LZA paziòojums par ozona slâòa sarukðanas bîstamajâm sekâm ....2001: 186LZA aicinâjums pievçrst îpaðu uzmanîbu valsts intelektuâlâ potenciâlasaglabâðanai un attîstîbai .............................2001: 189Latvijas Zinâtòu akadçmijas aicinâjums “Par Latviju Eiropas Savienîbâ”(2003. gada 09. septembrî). ............................2004: 211Par Kârïa Mîlenbaha gadu (Latvijas Zinâtòu akadçmijas paziòojums) . 2004: 212Sadarbîbas lîgumiLZA un Rîgas Latvieðu biedrîbas sadarbîbas lîgums ...........1997: 138Deklarâcija par sadarbîbu starp LZA un Latvijas Universitâti .....2000: 186LZA un Latvijas Kultûras fonda sadarbîbas lîgums ............2000: 188LZA un Latvijas Reìionâlâs arhitektûras akadçmijas sadarbîbaslîgums .........................................2001: 191Deklarâcija par sadarbîbu starp LZA un Rîgas Tehnisko universitâti . 2001: 192Deklarâcija par Latvijas Zinâtòu akadçmijas un DaugavpilsUniversitâtes sadarbîbu ..............................2002: 190Vienoðanâs par Latvijas Zinâtòu akadçmijas un LR aizsardzîbasministrijas sadarbîbu ................................2002: 192Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Latvijas Medicînas akadçmijas /Rîgas Stradiòa universitâtes sadarbîbas lîgums ...............2003: 186241

2. pielikums. LZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTU RÂDÎTÂJSLatvijas Zinâtòu akadçmijas, Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòuakadçmijas un Latvieðu akadçmisko mâcîbspçku un zinâtniekuapvienîbas vienoðanâs par sadarbîbu ......................2003: 188Vienoðanâs par Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Latvijas RepublikasIzglîtîbas un zinâtnes ministrijas sadarbîbu ..................2004: 214Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Akadçmiskâs vienîbas “Austrums”sadarbîbas lîgums. ..................................2004: 216Latvijas Zinâtòu akadçmijas, Akadçmiía Viktora Kalnbçrza muzejaun Paula Stradiòa Medicînas vçstures muzeja vienoðanâspar sadarbîbu .....................................2004: 217Viesîtes pilsçtas Domes un novadpçtniecîbas muzeja “Sçlija”,Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Paula Stradiòa Medicînasvçstures muzeja vienoðanâs par sadarbîbu ...................2004: 219Deklarâcija par sadarbîbu Ventspils zinâtniskâ centra veidoðanâ ....2005: 202LZA un LR Patentu valdes sadarbîbas lîgums ................2005: 204LZA un Rîgas Latvieðu biedrîbas sadarbîbas lîgums ............2005: 205LZA un Liepâjas Pedagoìiskâs akadçmijas sadarbîbas lîgums. .....2006: 238Lîgumi, balvu un fondu nolikumiNolikums par LZA Sociâlâs palîdzîbas fondu ................1995: 120LZA Magdas un Hermaòa Ðtaudingeru fonda noteikumi .........1996: 114LZA un publiskâs a/s “Grindeks” vienoðanâs parsadarbîbu un a/s “Grindeks” gada balvâm un prçmijâm zinâtnç ....1999: 233LZA un a/s “Aldaris” vienoðanâs par sadarbîbu un a/s “Aldaris”gada balvâm zinâtnç ................................1999: 234Nolikums par LZA un pva/s “Latvenergo” Gada balvu inþenierzinâtnçsun enerìçtikâ pieðíirðanas kârtîbu .......................2000: 190LZA, a/s “Dati” un Latvijas Izglîtîbas fonda mçríprogrammas“Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai" vienoðanâs par sadarbîbu ungada balvâm .....................................2000: 192Nolikums par LZA un a/s “RD ALFA” balvâm fizikâ un tâsinþnierpielietojumos un to pieðíirðanas kârtîbu ...............2001: 194LZA, firmas “ITERA Latvija” un Latvijas Izglîtîbas fondamçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai” vienoðanâspar sadarbîbu un gada balvâm ..........................2001: 196Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas Latvijas balvas (kopâ arLatvijas Zinâtòu akadçmiju) nolikums .....................2002: 193242

2. pielikums. LZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTU RÂDÎTÂJSLatvijas Zinâtòu akadçmijas, va/s “Latvijas Gaisa satiksme” unLatvijas Izglîtîbas fonda mçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei unkultûrai” vienoðanâs par sadarbîbu un gada balvâm ............2002: 195Latvijas Zinâtòu akadçmijas, SIA Lattelekom un Latvijas Izglîtîbasfonda mçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai” vienoðanâspar sadarbîbu un gada balvâm ..........................2002: 197Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Rîgas domes Rîgas balvasiedibinâðanas lîgums ................................2002: 199Latvijas Zinâtòu akadçmijas un SIA “Biznesa augstskola Turîba”Rîgas balvas iedibinâðanas lîgums .......................2002: 200Latvijas Zinâtòu akadçmijas, a/s “Latvijas gâze” un LatvijasIzglîtîbas fonda vienoðanâs par sadarbîbu un gada balvâm .......2003: 190Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Paula Stradiòa Medicînas vçsturesmuzeja vienoðanâs par sadarbîbu un gada balvâm .............2003: 192Latvijas Zinâtòu akadçmijas, va/S “Latvijas Gaisa satiksme”un Latvijas Izglîtîbas fonda vienoðanâs par sadarbîbuun stipendijâm ....................................2003: 194LZA Jâòa Labsvîra iedibinâtâs Kârïa Ulmaòa balvas nolikums .....2004: 221Nolikums par LZA un LR Patentu valdes Valtera Capa balvulabâkajam izgudrotâjam ...............................2005: 207Nolikums par LZA, PAS “Grindeks”, Latvijas Organiskâs sintçzesinstitûta un LU Biomedicînas pçtîjumu un studiju centra SolomonaHillera balvas pieðíirðanu .............................2005: 208Starptautiskâ sadarbîba. Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmijusadarbîbaIgaunijas, Lietuvas, Latvijas Zinâtòu akadçmiju prezidiju kopçjâssçdes protokols ....................................1990: 39Latvijas Zinâtòu akadçmijas, Igaunijas Zinâtòu akadçmijas unLietuvas Zinâtòu akadçmijas lîgums par zinâtnisko sadarbîbu .....1992: 52Latvijas Zinâtòu akadçmijas, Lietuvas Zinâtòu akadçmijas un IgaunijasZinâtòu akadçmijas prezidiju kopîgais Komunikç (Viïòa, 12.11.1991) 1992: 54Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinâtòu akadçmiju vadîtâju apspriedeskomunikç .......................................1996: 111Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikasparlamentiem .....................................1996: 113243

2. pielikums. LZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTU RÂDÎTÂJSBaltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju konferences komunikç . . 1997: 124Baltijas zinâtòu akadçmiju prezidentu kopîgais paziòojums .......1997: 128Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju komunikç “Par kopîgâm pçtîjumuprogrammâm” ....................................1997: 129Programma “Enerìçtika” ..........................1997: 130Programma “Baltijas jûra” .........................1997: 131Programma “Baltonika” ...........................1997: 133Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju 1997.gada konferencesdokumenti .......................................1998: 152Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju konferences komunikç . . 1998: 152Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju prezidentu sanâksmes protokols . . 1998: 154Treðâs Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju konferenceskomunikç .......................................1999: 191Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju prezidentu sanâksmes protokols . . 1999: 194Baltijas studiju veicinâðanas asociâcijas un Baltijas valstu zinâtòuakadçmiju vienoðanâs memorands .......................1999: 197Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju konferences komunikç .........2000: 173J. Stradiòð. Atklâðanas runa 7. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbaskonferencç .......................................2000: 176V. Vîíe-Freiberga. Uzruna 7. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbaskonferencç .......................................2000: 1807. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbas konferences rezolûcija ........2000: 184V. Vîíe-Freiberga. Zinâtniskajai domai ir cieða kopîbaar demokrâtijas garu .................................2004: 199Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinâtòu akadçmiju sanâksmesprotokols (Viïòa, 2003. gada 6. jûnijs) .....................2004: 2049. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbas konferences rezolûcija ........2004: 206Starptautiskâ sadarbîba. Divpusçjâs sadarbîbas lîgumiVienoðanâs memorands par zinâtnisko sadarbîbu starp LondonasKaralisko biedrîbu un LZA ............................1992: 46LZA un Norvçìijas Zinâtnes un literatûras akadçmijas zinâtniskâssadarbîbas lîgums ..................................1992: 46Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas un LZA sadarbîbas lîgums . . 1992: 48Eiropas–Latvijas institûts kultûras un zinâtniskai apmaiòai(Konstitûcija) .....................................1992: 49244

2. pielikums. LZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTU RÂDÎTÂJSLZA un Somijas akadçmijas sarunu memorands ..............1992: 51UNESCO un LZA zinâtniskâs sadarbîbas lîgums .............1998: 156LZA noteikumi par piedalîðanos starptautiskajâs zinâtniskâsapmaiòas programmâs ...............................1997: 136LZA un Saksijas Zinâtòu akadçmijas zinâtniskâs sadarbîbas lîgums . . 2005: 201Starptautiskâ sadarbîba. Zinâtnes attîstîbas vispârîgâs problçmasJ. Stradiòð. “Zinâtne XXI gadsimtam — jaunas saistîbas”. RunaPasaules zinâtnes konferencç Budapeðtâ (1999. gada jûnijâ–jûlijâ) . . 2000: 161Pasaules zinâtnes konferences Budapeðtâ Deklarâcija par zinâtni unzinâtnes sasniegumu izmantoðanu (1999. gada 1. jûlijâ) .........2000: 164Pâreja uz ilgtspçju 21. gadsimtâ. Pasaules zinâtòu akadçmijupaziòojums (Tokija, 2000. gada maijs) ....................2001: 179

3.pielikumsGALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDESLATVIJÂGadagrâmatas ðîs nodaïas mçríis — dot ieskatu Latvijas zinâtnes struktûrâ vispâr.Diemþçl ðis pârskats nav pilnîgs, jo no zinâtniskajiem institûtiem tajâ ietverti tikai tie,kuriem ir juridiskas personas tiesîbas, nav minçtas arî citas universitâðu struktûrvienîbas.<strong>LATVIJAS</strong> REPUBLIKASIZGLÎTÎBAS UN ZINÂTNES MINISTRIJAVaïòu ielâ 2, Rîga, LV 1050Tel.: 7226209. Fakss: 7223905. E pasts: izm@izm.gov.lvhttp://www.izm.gov.lvMinistre LZA kor.loc. Dr.habil.philol. Ina DRUVIETEAugstâkâs izglîtîbas un zinâtnes departamentsDepartamenta direktors Dr.chem. Jânis ÈAKSTETel.: 7047899. Fakss: 7243126, 7047996. E pasts: janis.cakste@izm.gov.lvDepartamenta direktora vietniece zinâtnes jautâjumos, zinâtnes nodaïas vadîtâjaDr.biol. Maija BUNDULETel.: 7047896. Fakss: 7243126, 7047996. E pasts: maija.bundule@izm.gov.lvZinâtnes nodaïas vadîtâjas vietnieks Dr.habil.phys. Vilnis DIMZATel.: 7047897. Fakss: 7243126, 7047996. E pasts: vilnis.dimza@izm.gov.lv246

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂ<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNES PADOMEAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 7223480. Fakss: 7223211. E pasts: lzp@lza.lvhttp://www.lzp.lvPadomes priekðsçdçtâjs Juris EKMANIS, LZA îst.loc. Dr.habil.phys.Tel.: 7223644, 7551373. Fakss: 7821153, 7550839. E pasts: ekmanis@lza.lvPriekðsçdçtâja vietnieks Juris JANSONS, LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing.Tel.: 7223633, 7551145. Fakss: 7821153, 7920467. E pasts: jansons@pmi.lvPadomes locekïiMârcis AUZIÒÐ, LZA îst.loc. Dr.habil.phys.Tel.: 7033750. Fakss:7033751. E pasts: marcis.auzins@lu.lvJânis BÂRZDIÒÐ, LZA îst.loc. Dr.habil.sc.comp.Tel.: 7224363. Fakss:7820153. E pasts: janis.barzdins@mii.lu.lvEdîte BIRÌELE, LZA kor.loc. Dr.habil.biol.Tel.: 3027664. Fakss: 3027344. E pasts: edite.birgele@llu.lvMaija BUNDULE, Dr.biol.Tel.: 7047896. Fakss: 7243126. E pasts: maija.bundule@izm.gov.lvJânis GRABIS, LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing.Tel.: 7944711. Fakss: 7800779. E pasts: grabis@nki.lvElmârs GRÇNS, LZA îst.loc. Dr.habil.biol.Tel.: 7808003. Fakss: 7442407. E pasts: grens@biomed.lu.lvBenedikts KALNAÈS, LZA îst.loc. Dr.habil.philol.Tel.: 7212872. Fakss: 7229017. E pasts: litfom@lza.lvIvars KNÇTS, LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing.Tel.: 7089300. Fakss: 7089302. E pasts: knets@latnet.lvAîda KRÛZE, Dr.paed.Tel.: 7033861. Fakss: 7033860. E pasts: aida.kruze@lu.lvDace MARKUS, LZA îst.loc. Dr.habil.philol.Tel.: 7808010. Fakss: 7808034. E pasts: markus@latnet.lvIndriíis MUIÞNIEKS, LZA îst.loc. Dr.habil.biol.Tel.: 7034401. Fakss: 7034302. E pasts: Indrikis.Muiznieks@lu.lvIveta OZOLANTA, Dr.habil.med.Tel.: 7409116. Fakss: 7471815. E pasts: iveta_o@rsu.lvUldis RAITUMS, LZA kor.loc. Dr.habil.math.Tel.: 7211421. Fakss: 7820153. E pasts: uldis.raitums@mii.lu.lvLeonîds RIBICKIS, LZA kor.loc. Dr.habil.sc.ing.Tel.: 7089415. Fakss: 7820094. E pasts: leonids.ribickis@rtu.lv247

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂBaiba RIVÞA, LZA îst.loc. Dr.habil.oec.Tel.: 7223392. Fakss: 7220423. E pasts: aip@latnet.lvAndrejs SILIÒÐ, LZA îst.loc. Dr.habil.phys.Tel.: 7211405. Fakss: 7821153. E pasts: silins@lza.lvJânis STRADIÒÐ, LZA îst.loc. Dr.habil.chem., Dr.hist.h.c.Tel.: 7213663, 7555987. Fakss: 7821153. E pasts: stradins@lza.lvHenns TUHERMS, Dr.habil.sc.ing.Tel./fakss: 30 29184. E pasts: Henn.Tuherm@llu.lvRaimonds VALTERS, LZA îst.loc. Dr.habil.chem.Tel.: 7225361, 7089231. Fakss: 7821153. E pasts: rvalters@latnet.lvPçteris ZÂLÎTIS, LZA kor.loc. Dr.habil.silv.Tel.: 7976717. Fakss: 7901359. E pasts: zalitis@silava.lvHenriks ZENKEVIÈS, LZA kor.loc. Dr.habil.biol.Tel.: 7945434. Fakss: 7944986. E pasts: zenkevics@email.lubi.edu.lvAndris ZICMANIS, LZA kor.loc. Dr.habil.chem.Tel.: 7372573. Fakss: 7225039. E pasts: zicmanis@latnet.lvPçteris ZVIDRIÒÐ, LZA îst.loc. Dr.habil.oec.Tel.: 7034788. Fakss: 7034787. E pasts: zvidrins@lanet.lvZinâtnes padomes valdeJuris EKMANIS, Juris JANSONS, Edîte BIRÌELE, Maija BUNDULE,Jânis GRABIS, Elmârs GRÇNS, Benedikts KALNAÈS, Jânis STRADIÒÐ.Ekspertu grupa, kas piedalâs valdes sçdçsIvars KNÇTS, Tâlis MILLERS, Andrejs SILIÒÐ, Aivars TABUNS,Pçteris ZVIDRIÒÐ.Zinâtnes padomes sekretariâtsZinâtniskais sekretârs Miervaldis VAIVARS, Dr.sc.ing.Tel.: 7223480. Fakss: 7223211. E pasts: vaivars@lza.lvZinâtniskâ sekretâra vietniece Gaïina KAÏIÒINATel.: 7225164. Fakss: 7223211. E pasts: lzp@lza.lvGalvenâ speciâliste Irîna SOLOMEÒÒIKOVA, Dr.chem.Tel.: 7223211. Fakss: 7223211. E pasts: irina@lza.lvVecâkâ speciâliste Mâra PUTNIÒATel.: 7223211. Fakss: 7223211. E pasts: putnina@lza.lv248

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂGalvenâ grâmatvede Mirdza SERGEJEVATel.: 7223285. Fakss: 7223211. E pasts: mirdza@lza.lvZinâtnes starptautiskâs koordinâcijas centrsVadîtâja Mâra SNIÍERETel.: 7089313. Fakss: 7089312. E pasts: snikere@latnet.lvZinâtnes padomes nozaru ekspertu komisiju priekðsçdçtâji1. InformâtikaJânis GRUNDSPEÒÍIS, LZA îst.loc. Dr.habil.sc.comp.Tel.: 7089581. Fakss: 7089584. E pasts: jgrun@itl.rtu.lv2. Mehânika, maðînbûve, enerìçtikaJuris JANSONS, LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing.Tel.: 7551145. Fakss: 7920467. E pasts: jansons@pmi.lv3. Fizika, matemâtika, astronomijaLeonîds BULIGINS, Dr.phys.Tel.: 7033777. Fakss: 7033777. E pasts: lbulig@lanet.lv4. ÍîmijaAndris ZICMANIS, LZA kor.loc. Dr.habil.chem.Tel.: 7372573. Fakss: 7225039. E pasts: zicmanis@latnet.lv5. Tehnoloìijas (íîmijas, materiâlu, farmâcijas) zinâtniskie pamatiMârtiòð KALNIÒÐ, LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing.Tel.: 7089218. Fakss: 7615765. E pasts: martinsk@parks.lv6. Bioloìija, ekoloìija, ìeogrâfija, ìeoloìijaViesturs MELECIS, LZA kor.loc. Dr.biol.Tel.: 7944988. Fakss: 7944986. E pasts: vmelecis@email.lubi.edu.lv7. Molekulârâ bioloìija, mikrobioloìija, biotehnoloìija, virusoloìijaUldis KALNENIEKS, Dr.biol.Tel.: 7034887. Fakss: 7034885. E pasts: kalnen@lanet.lv8. Medicînas zinâtnesMaija EGLÎTE, Dr.habil.med.Tel.: 7409139. Fakss: 7409139; 7471815. E pasts: Ivars.Vanadzins@rsu.lv249

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂ9. Lauksaimniecîbas zinâtnesAntons RUÞA, Dr.habil.agr.Tel./fakss: 30 05629. E pasts: aruza@cs.llu.lv10. Vçsture (tai skaitâ kultûras vçsture)Andrejs VASKS, LZA kor.loc. Dr.habil.hist.Tel.: 7280874, 7216769. Fakss: 7225044. E pasts: Andrejs.Vasks@lu.lv11. Valodniecîba, literatûrzinâtne, folkloristika, mâkslas zinâtnesBenedikts KALNAÈS, LZA îst.loc. Dr.habil.philol.Tel.: 7212872, 9610407. Fakss: 7229017. E pasts: litfom@lza.lv12. Filoz<strong>of</strong>ija, socioloìija, psiholoìija, pedagoìijaElla BUCENIECE, Dr.phil.Tel.: 7226470. Fakss: 7210806. E pasts: imants@sal.lv13. Ekonomikas zinâtnes, juridiskâs zinâtnesAndris SPROÌIS, Dr.habil.oec.Tel.: 7034768, 7034762. Fakss: 7569197. E pasts: asprogis@latnet.lv14. MeþzinâtnesHenns TUHERMS, Dr.habil.sc.ing.Tel./fakss: 30 29184. E pasts: henn@cs.llu.lvAUGSTÂKÂS IZGLÎTÎBAS PADOMEMeistaru ielâ 21, Rîga, LV 1050Tel.: 7223392. Fakss: 7220423. E pasts: aip@latnet.lvhttp://www.aip.lvPadomes priekðsçdçtâja Baiba RIVÞA, Dr.habil.oec.Tel.: 7223392. Fakss: 7220423. E pasts: aip@latnet.lv, rivza@cs.llu.lvPriekðsçdçtâjas vietnieks Juris EKMANIS, Dr.habil.phys.Tel.: 7223644. Fakss: 7821153. E pasts: ekmanis@lza.lvVALSTS ZINÂTNISKÂS KVALIFIKÂCIJAS KOMISIJAAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524Tel.: 7223931. Fakss: 7821153. E pasts: alma@lza.lvKomisijas priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.chem. Raimonds VALTERSZin. sekretâre Dr.chem. Alma EDÞIÒA250

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂVALSTS EMERITÇTO ZINÂTNIEKU PADOMEAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524Tel.: 7220725. Fakss: 7821153. E pasts: chem@lza.lvhttp://www.lza.lv/lat/emerit/emerit.htmPadomes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.chem. Raimonds VALTERSZin. sekretâre Dr.chem. Baiba ÂDAMSONE<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTNIEKU SAVIENÎBAAkadçmijas laukumâ 1 (611a. ist.), Rîga, LV 1524Tel.: 7212706, 7225361. Fakss: 7821153. E pasts: lzs@lza.lvhttp://www.lvzs.lvPadomes priekðsçdçtâjs Dr.paed. Uldis GRÂVÎTISValdes priekðsçdçtâjs Dr.sc.ing. Aivars ÂBOLTIÒÐ<strong>LATVIJAS</strong> UNIVERSITÂTES UN AUGSTSKOLAS<strong>LATVIJAS</strong> UNIVERSITÂTERaiòa bulv. 19, Rîga, LV 1586Tel.: 7034320. Fakss: 7034513. E pasts: lu@lu.lvhttp://www.lu.lv/Rektors LZA îst.loc. Dr.habil.phys. Ivars LÂCISZinâtòu prorektors LZA îst.loc. Dr.habil.biol. Indriíis MUIÞNIEKSRÎGAS TEHNISKÂ UNIVERSITÂTEKaïíu ielâ 1, Rîga, LV 1658Tel.: 7089333. Fakss: 7820094. E pasts: rtu@adm.rtu.lvhttp://www.rtu.lv/Rektors LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Ivars KNÇTSZinâtòu prorektors LZA kor.loc. Dr.habil.sc.ing. Leonids RIBICKIS251

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂ<strong>LATVIJAS</strong> LAUKSAIMNIECÎBAS UNIVERSITÂTELielâ ielâ 2, Jelgava, LV 3001Tel.: 30 22584. Fakss: 30 27238. E pasts: rektors@llu.lvhttp://www.llu.lv/Rektors Dr.sc.ing. Juris SKUJÂNSZinâtòu prorektors Dr.habil.sc.ing. Pçteris RIVÞARÎGAS STRADIÒA UNIVERSITÂTEDzirciema ielâ 16, Rîga, LV 1007Tel.: 7409224. Fakss: 7471815. E pasts: rsu@rsu.lvhttp://www.rsu.lv/Rektors Dr.habil.med., Dr.med.h.c. Jânis VÇTRAZinâtòu prorektore Dr.habil.med. Iveta OZOLANTADAUGAVPILS UNIVERSITÂTEVienîbas ielâ 13, Daugavpils, LV 5400Tel.: 54 22180. Fakss: 54 24321. E pasts: dau@dau.lvhttp://www.dau.lv/Rektore Dr.habil.philol. Zaiga IKEREZinâtòu prorektors Dr.biol. Arvîds BARÐEVSKIS<strong>LATVIJAS</strong> SPORTA PEDAGOÌIJAS AKADÇMIJABrîvîbas gatvç 333, Rîga, LV 1006Tel.: 7543433. Fakss: 7543480. E pasts: kanceleja@lspa.lanet.lvhttp://www.lspa.lvRektors Dr.paed. Uldis GRÂVÎTISRektors Dr.paed. Oskars ZÎDSLIEPÂJAS PEDAGOÌIJAS AKADÇMIJALielâ ielâ 14, Liepâja, LV 3401Tel.: 34 23568. Fakss: 34 24223. E pasts: lpa@lieppa.lvhttp://www.lieppa.lv/252

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂ<strong>LATVIJAS</strong> MÂKSLAS AKADÇMIJAO. Kalpaka bulv. 13, Rîga, LV 1867Tel.: 7332202. Fakss: 7228963. E pasts: lma@latnet.lvhttp://www.lma.lv/Rektors LZA goda loc. Jânis Andris OSISRektors Juris KARLSONSJ. VÎTOLA <strong>LATVIJAS</strong> MÛZIKAS AKADÇMIJAKr. Barona ielâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 7228684. Fakss: 7820271. E pasts: academy@music.lvhttp://www.lmuza.lv/academy/lv/<strong>LATVIJAS</strong> POLICIJAS AKADÇMIJAEzermalas ielâ 8, Rîga, LV 1014Tel.: 7800502. Fakss: 7551070. E pasts: rector@polak.edu.lvhttp://www.polak.edu.lv/Rektore Dr.iur. Ârija MEIKALIÐARektors Jânis SILIÒÐ<strong>LATVIJAS</strong> KULTÛRAS AKADÇMIJALudzas ielâ 24, Rîga, LV 1003Tel.: 7140175. Fakss: 7141012. E pasts: admin@lka.edu.lvhttp://www.lka.edu.lv/<strong>LATVIJAS</strong> JÛRAS AKADÇMIJAKronvalda bulv. 6, Rîga, LV 1206Tel.: 7321161. Fakss: 7830138. E pasts: lma@lama.lvhttp://www.lama.lvRektors Dr.sc.ing. Jânis BRÛNAVS<strong>LATVIJAS</strong> NACIONÂLÂ AIZSARDZÎBAS AKADÇMIJAEzermalas ielâ 6/8, Rîga, LV 1014Tel.: 7076881. Fakss: 7076888. E pasts: post@naa.mil.lvhttp://www.naa.mil.lv/Rektors pulkveþleitnants Gunârs UPÎTIS253

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂRektore Dr.oec. Tatjana VolkovaBANKU AUGSTSKOLAK. Valdemâra ielâ 1b, Rîga, LV 1819Tel.: 7322605. Fakss: 7320620. E pasts: info@lba.lvhttp://www.ba.lvRÇZEKNES AUGSTSKOLAAtbrîvoðanas alejâ 90, Rçzekne, LV 4600Tel.: 46 23709. Fakss: 46 25901. E pasts: ra@ru.lvhttp://www.ru.lv/Rektors Dr.oec. Leonârs SVARINSKISRÎGAS EKONOMIKAS AUGSTSKOLAStrçlnieku ielâ 4a, Rîga, LV 1010Tel.: 7015800. Fakss: 7830249. E pasts: <strong>of</strong>fice@sseriga.edu.lvhttp://www.sseriga.edu.lvRektors Anderss PÂLZOVS (Anders Paalzow)RÎGAS JURIDISKÂ AUGSTSKOLAAlberta ielâ 13, Rîga, LV 1010Tel.: 7039230. Fakss: 7039240. E pasts: <strong>of</strong>fice@rgsl.edu.lvhttp://www.rgsl.lvRektors Dr. Dþons J.A. Burke (John J.A. Burke)RÎGAS PEDAGOÌIJAS UN IZGLÎTÎBAS VADÎBAS AUGSTSKOLAImantas 7. lînijâ 1, Rîga, LV 1083Tel.: 7808010. Fakss: 7808034. E pasts: rpiva@rpiva.lvhttp://www.rpiva.lv/Rektore LZA îst.loc. Dr.habil.philol. Dace MARKUSVENTSPILS AUGSTSKOLAInþenieru ielâ 101a, Ventspils, LV 3601Tel.: 3629657. Fakss: 3629660. E pasts: venta@venta.lv, janisvu@venta.lvhttp://www.venta.lv/Rektors Dr.math. Jânis VUCÂNS254

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂRektore Dr.hist. Vija DAUKÐTEVIDZEMES AUGSTSKOLACçsu ielâ 4, Valmiera, LV 4201Tel.: 42 07230. Fakss: 42 07229. E pasts: info@va.lvhttp://www.va.lv/ZINÂTNISKIE INSTITÛTIFIZIKAS, MATEMÂTIKAS UN TEHNISKO ZINÂTÒU INSTITÛTILU FIZIKAS INSTITÛTSMiera ielâ 32, Salaspils-1, LV 2169Tel.: 7944700. Fakss: 7901214. E pasts: fizinst@sal.lvhttp://www.iph.sal.lvDirektors Dr.phys. Jânis Ernests FREIBERGSDomes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.phys. Agris GAILÎTISLU CIETVIELU FIZIKAS INSTITÛTSÍengaraga ielâ 8, Rîga, LV 1063Tel.: 7187816. Fakss: 7132778. E pasts: issp@cfi.lu.lvhttp://www.cfi.lu.lvDirektors Dr.habil.phys. Andris ÐTERNBERGSDomes priekðsçdçtâja Dr.phys. Laima TRINKLERELZA FIZIKÂLÂS ENERÌÇTIKAS INSTITÛTSAizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006Tel.: 7552011. Fakss: 7550839. E pasts: fei@edi.lvhttp://www.innovation.lv/feiDirektors un Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjsLZA îst.loc. Dr.habil.phys. Juris EKMANIS255

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂLU ASTRONOMIJAS INSTITÛTSRaiòa bulv. 19, Rîga, LV 1586Tel./fakss: 7034580. Fakss: 7034582. E pasts: astra@latnet.lvhttp://www.astr.lu.lvDirektors LZA kor.loc. Dr.phys. Mâris ÂBELEDomes priekðsçdçtâjs Dr.phys. Ivars ÐMELDSBâzes:Astr<strong>of</strong>izikas observatorijaZMP novçroðanas bâzeBaldones Riekstukalnâ, Rîgas rajons, LV 2125 Kandavas ielâ 2, RîgaTel.: 7932863 Tel./fakss: 7611984VENTSPILS STARPTAUTISKAIS RADIOASTRONOMIJAS CENTRSIrbenç, Ances pagasts, Ventspils rajons, LV 3612Tel.: 3682541. E pasts: irbene@e-apollo.lvVSRC, Inþenieru ielâ 101a, Ventspils, LV 3601.Tel.: 9230818. Fakss: 3628303. E pasts: virac@latnet.lv; yzh@venta.lvhttp://www.virac.lvDirektors LZA kor.loc. Dr.habil.phys. Juris ÞAGARSLU ELEKTRONIKAS UN DATORZINÂTÒU INSTITÛTSDzçrbenes ielâ 14, Rîga, LV 1006Tel.: 7554500. Fakss: 7555337. E pasts: bilinsk@edi.lvhttp://www.edi.lvDirektors LZA îst. loc. Dr.habil.sc.comp. Ivars BIÏINSKISDomes priekðsçdçtâjs Dr.habil.sc.comp. Jurijs ARTJUHSLU MATEMÂTIKAS UN INFORMÂTIKAS INSTITÛTSRaiòa bulv. 29, Rîga, LV 1459Tel.: 7224730. Fakss: 7820153. E pasts: imcs@mii.lu.lvhttp://www.lumii.lv/Direktors LZA îst.loc. Dr.habil.sc.comp. Jânis BÂRZDIÒÐDomes priekðsçdçtâjs LZA kor.loc. Dr.habil.math. Uldis RAITUMS256

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂLU un LZA MATEMÂTIKAS INSTITÛTSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524Tel.: 7225674, 7033719. Fakss: 7227520. E pasts: lzalumi@latnet.lvhttp://ww1.lu.lv/struktura/inst-38.htmlDirektors LZA îst.loc. Dr.habil.math. Andris BUIÍISDomes priekðsçdçtâjs LZA kor.loc. Dr.habil.math. Andrejs REINFELDSLU POLIMÇRU MEHÂNIKAS INSTITÛTSAizkraukles ielâ 23, Rîga, LV 1006Tel.: 7551145. Fakss: 7820467. E pasts: polmech@pmi.lvhttp://www.pmi.lv/Direktors LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Juris JANSONSDomes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Vitauts TAMUÞSÍÎMIJAS UN BIOLOÌIJAS ZINÂTÒU INSTITÛTIRTU NEORGANISKÂS ÍÎMIJAS INSTITÛTSMiera ielâ 34, Salaspils-1, LV 2169Tel.: 7944711. Fakss: 7800779. E pasts: nki@nki.lvhttp://www.nki.lv/Direktors un Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjsLZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Jânis GRABIS<strong>LATVIJAS</strong> ORGANISKÂS SINTÇZES INSTITÛTSAizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006Tel.: 7551822. Fakss: 7550338. E pasts: sinta@osi.lvhttp://www.osi.lv/Direktors LZA îst.loc. Dr.habil.chem. Ivars KALVIÒÐZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjsLZA kor.loc. Dr.habil.chem. Grigorijs VEINBERGS<strong>LATVIJAS</strong> VALSTS KOKSNES ÍÎMIJAS INSTITÛTSDzçrbenes ielâ 27, Rîga, LV 1006Tel.: 7553063. Fakss: 7550635. E pasts: koks@edi.lvhttp://www.lza.lv/lat/inst/in10.htmDirektors LZA kor.loc. Dr.sc.ing. Aivars ÞÛRIÒÐZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.chem. Bruno ANDERSONS257

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂLU BIOLOÌIJAS INSTITÛTSMiera ielâ 3, Salaspils, LV-2169Tel.: 7944988. Fakss: 7944986. E pasts: <strong>of</strong>fice@email.lubi.edu.lvhttp://www.lubi.edu.lvDirektors LZA kor.loc. Dr.biol. Viesturs MELECISDomes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.biol. Jânis VÎKSNELU HIDROEKOLOÌIJAS INSTITÛTSDaugavgrîvas ielâ 8, Rîga, LV 1048Tel.: 7610851. Tel./fakss: 7601995. E pasts: hydro@latnet.lvhttp://www.lu.lv/instituti/hidroekologijas.htmlDirektors Dr.geogr. Juris AIGARSDomes priekðsçdçtâja Dr.biol. Maija BALODELU BIOMEDICÎNAS PÇTÎJUMU UN STUDIJU CENTRSRâtsupîtes ielâ 1, Rîga, LV 1067Tel.: 7808003. Fakss: 7442407. E pasts: bmc@biomed.lu.lvhttp://bmc.biomed.lu.lvDirektore Dr.chem. Zinaida ÐOMÐTEINEZinâtniskie direktori LZA îst.loc. Dr.habil.biol. Elmârs GRÇNSLZA îst.loc. Dr.habil.biol. Pauls PUMPÇNSDomes priekðsçdçtâjs Dr.biol. Viesturs BAUMANISLU MIKROBIOLOÌIJAS UN BIOTEHNOLOÌIJAS INSTITÛTSKronvalda bulv. 4, Rîga, LV 1586Tel. 7034884. Tel./fakss: 7034885. E pasts: lumbi@lanet.lvhttp://ww1.lu.lv/jauna/strukt/mbi/index.htmlDirektors LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Uldis VIESTURSDomes priekðsçdçtâjs Dr.biol. Uldis KALNENIEKSLU AUGUSTA KIRHENÐTEINA MIKROBIOLOÌIJASUN VIRUSOLOÌIJAS INSTITÛTSRâtsupîtes ielâ 1, Rîgâ, LV 1067Tel.: 7426197. Fakss: 7428036. E pasts: vaira@latnet.lvhttp://www.micro.lvDirektore Dr.med. Vaira SAULÎTEDomes priekðsçdçtâja LZA kor.loc. Dr.med. Modra MUROVSKA258

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂNACIONÂLAIS BOTÂNISKAIS DÂRZSMiera ielâ 1, Salaspils-1, LV 2169Tel./fakss: 7945460. E pasts: sekretare@nbd.apollo.lvhttp://www.nbd.gov.lvDirektors Dr.habil.biol. Ìederts IEVIÒÐZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Dr.biol. Dace KÏAVIÒAMEDICÎNAS ZINÂTÒU INSTITÛTILU EKSPERIMENTÂLÂS UN KLÎNISKÂS MEDICÎNASINSTITÛTSO.Vâcieða ielâ 4, Rîga, LV 1004Tel.: 7613027. Tel./fakss: 7612038. E pasts: mbrazma@latnet.lvhttp://www.lu.lv/instituti/eksperimentala.htmDirektors Dr.biol. Pçteris TRETJAKOVSDomes priekðsçdçtâjs Dr.med. Jânis Alfrçds SÎPOLS<strong>LATVIJAS</strong> KARDIOLOÌIJAS INSTITÛTSPilsoòu ielâ 13, Rîga, LV 1002Tel.: 7069575. Fakss: 7614641. E pasts: dzerve@lki.eunet.lvhttp://www.lza.lv/lat/inst/in35.htmDirektors un Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.med. Vilnis DZÇRVELAUKSAIMNIECÎBAS UN MEÞA ZINÂTÒU INSTITÛTILLU ZEMKOPÎBAS ZINÂTNISKAIS INSTITÛTSSkrîveri-1, Aizkraukles raj., LV 5126Tel.: 51 97266. Tel./fakss: 51 97512. E pasts: szc@inbox.lvhttp://www.lza.lv/lat/inst/in36.htmDirektors Dr.agr. Aldis JANSONSZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjsDr.agr. Jânis VIGOVSKIS259

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂLLU BIOTEHNOLOÌIJAS UN VETERINÂRMEDICÎNASZINÂTNISKAIS INSTITÛTS “SIGRA”Institûta ielâ 1, Sigulda, LV 2150Tel.: 7976654. Fakss: 7976655. E pasts: sigra@lis.lvhttp://www.llu.lv/sigra/SigraMajasLapa2005.htmlDirektors un Zinâtnieku kopsapulces priekðsçdçtâjsLZA îst.loc. Dr.habil.agr., Dr.med.vet. Aleksandrs JEMEÏJANOVSLLU LAUKSAIMNIECÎBAS TEHNIKAS ZINÂTNISKAIS INSTITÛTSInstitûta ielâ 1, Ulbroka, Stopiòu pag., Rîgas rajons, LV 2130Tel.: 7910879. Fakss: 7910873. E pasts: uzc@delfi.lvhttp://www.lza.lv/lat/inst/in37.htmDirektors Dr.sc.ing. Dainis VIESTURSPadomes priekðsçdçtâjs Dr.sc.ing. Semjons IVANOVS<strong>LATVIJAS</strong> VALSTS MEÞZINÂTNES INSTITÛTS “SILAVA”Rîgas ielâ 111, Salaspils, LV 2169Tel.: 7942555. Fakss: 7901359. E pasts: inst@silava.lvhttp://www.silava.lvDirektors Mârtiòð GRAUDUMSZinâtnieku padomes priekðsçdçtâjs Dr.silv. Tâlis GAITNIEKSLLU ÛDENSSAIMNIECÎBAS UN ZEMES ZINÂTNISKAIS INSTITÛTSDobeles ielâ 43, Jelgava, LV 3001Tel.: 3025517. Fakss: 3027180. E pasts: uzzi@apollo.lvhttp://www.cs.llu.lv/home_ lif /Uzzi/Uzzi_lv.htmDirektors un Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.habil.sc.ing. Jânis VALTERSHUMANITÂRO UN SOCIÂLO ZINÂTÒU INSTITÛTILU LITERATÛRAS, FOLKLORAS UN MÂKSLAS INSTITÛTSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel./fakss: 7229017. E pasts: litfom@lza.lvhttp://www.lu.lv/instituti/literaturas.htmlDirektors LZA îst.loc. Dr.habil.philol. Benedikts KALNAÈSDomes priekðsçdçtâja Dr.philol. Dace BULA260

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂLU LATVIEÐU VALODAS INSTITÛTSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel./fakss: 7227696. E pasts: latv@lza.lvhttp://www.lu.lv/instituti/latviesu.htmlDirektore LZA kor.loc. Dr.habil.philol. Ilga JANSONEDomes priekðsçdçtâja Dr.philol. Anna STAFECKALU <strong>LATVIJAS</strong> VÇSTURES INSTITÛTSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 7223715. Fakss: 7225044. E pasts: lvi@lza.lvhttp://www.lu.lv/instituti/vestures.htmlDirektors LZA îst.loc. Dr.habil.hist. Jânis BÇRZIÒÐZinâtniskâs Domes priekðsçdçtâja LZA îst.loc. Dr.hist. Ieva OSELU FILOZOFIJAS UN SOCIOLOÌIJAS INSTITÛTSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1940Tel.: 7229208. Fakss: 7210806. E pasts: fsi@lza.lvhttp://www.lu.lv/instituti/filoz<strong>of</strong>ijas.htmlDirektore LZA îst. loc. Dr.habil.phil. Maija KÛLEDomes priekðsçdçtâja Dr.phil. Ella BUCENIECEEKONOMIKAS INSTITÛTI<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS EKONOMIKAS INSTITÛTS, SIAAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 7222830. Fakss: 7820608. E pasts: economics@economics.lvValdes locekle LZA kor.loc. Dr.oec. Raita KARNÎTE<strong>LATVIJAS</strong> STATISTIKAS INSTITÛTSK. Barona ielâ 30, Rîga, LV 1011Tel./fakss: 7286876. E pasts: lsi@latnet.lvhttp://www.lza.lv/lat/inst/in31.htmDirektors LZA îst.loc. Dr.habil.oec. Edvîns VANAGS261

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂ<strong>LATVIJAS</strong> VALSTS AGRÂRÂS EKONOMIKAS INSTITÛTSStruktoru ielâ 14, Rîga, LV 1039Tel.: 7552909. Fakss: 7541789. E pasts: lvaei@lvaei.lvhttp://www.lvaei.lv/Direktors un Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjsDr.oec. Andris MIGLAVSCITAS ZINÂTNISKÂS IESTÂDES<strong>LATVIJAS</strong> AKADÇMISKÂ BIBLIOTÇKARûpniecîbas ielâ 10, Rîga, LV 1235Tâlr.: 7106206, Fakss: 7106202. E pasts: acadlib@lib.acadlib.lvhttp://www.acadlib.lvDirektore un Bibliotçkas padomes priekðsçdçtâjaVenta KOCERE<strong>LATVIJAS</strong> TEHNOLOÌISKAIS CENTRSAizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006Tel.: 7558771. Fakss: 7541218. E pasts: ltc@latnet.lvhttp://www.innovation.lv/LTC/Direktors un valdes priekðsçdçtâjs Dr.habil.sc.ing. Jânis STABULNIEKSPadomes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.phys. Juris EKMANISINOVÂCIJU ROSINÂÐANAS CENTRS “IRC-LATVIA”Aizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006Tel.: 7540703. Fakss: 7540709. E pasts: irc@edi.lvhttp://www.innovation.lv/ircProjekta koordinators Dr.habil.sc.ing. Jânis STABULNIEKSSTARPTAUTISKÂS PROGRAMMAS EUREKA<strong>LATVIJAS</strong> NACIONÂLAIS PROJEKTU KOORDINÂCIJAS CENTRSAizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006Tel.: 7558744. Fakss: 7550127. E pasts: eureka@edi.lv; beverte@edi.lvhttp://www.innovation.lv/eurekaNacionâlo projektu koordinatore Dr.sc.ing. Ilze BEVERTE262

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂES 6. PÇTNIECÎBAS UN TEHNOLOÌIJU ATTÎSTÎBAS PROGRAMMALATVIJÂ. <strong>LATVIJAS</strong> NACIONÂLAIS KONTAKTPUNKTSÐíûòu ielâ 4, Rîga, LV 1050Tel.: 7229727. Fakss: 7034513. E pasts: arnolds@latnet.lvhttp://www.zinatne.lvVadîtâjs Dr.phys. Arnolds ÛBELISLZA SERTIFIKÂCIJAS CENTRSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel./fakss: 7212807. E pasts: certcn@latnet.lvhttp://www.sertifikacijascentrs.lv/Direktors LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Imants MATÎSSLZA BALTIJAS STRATÇÌISKO PÇTÎJUMU CENTRSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel./fakss: 7227555. E pasts: bspceva@lza.lvDirektors LZA îst.loc. Dr.habil.sc.pol. Tâlavs JUNDZISVALSTS VALODAS AÌENTÛRALâèplçða ielâ 35–5, Rîga, LV 1011Tel.: 7201680. Fakss: 7201683. E pasts: agentura@valoda.lvhttp://vva.valoda.lvDirektors LZA kor.loc. Dr.habil.philol. Jânis VALDMANISLZA TERMINOLOÌIJAS KOMISIJAAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 7229636. Fakss: 7227696. E pasts: vaska@lza.lvhttp://termini.lza.lvPriekðsçdçtâja LZA îst.loc. Dr.habil.philol. Valentîna SKUJIÒA263

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂLAUKSAIMNIECÎBAS UN MEÞA ZINÂTÒU AKADÇMIJARepublikas laukumâ 2, Rîga, LV 1981Tel.: 7223448. Fakss: 7821153. E pasts: llmza@latnet.lv; lmzn@lza.lvhttp://www.llmza.lvPrezidente LZA îst.loc. Dr.habil.oec. Baiba RIVÞAViceprezidenti: LZA îst.loc. Dr.habil.agr., Dr.med.vet. Aleksandrs JEMEÏJANOVSLZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Uldis VIESTURSDr.sc.ing. Juris SKUJÂNSZinâtniskâ sekretâre M.Sc. Ieva SLOKAZINÂTNISKÂ IZDEVÇJDARBÎBAAPGÂDS “ZINÂTNE”, SIAAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 7212797. Fakss: 7227825. E pasts: zinatne@navigator.lvValdes priekðsçdçtâja Ingrîda SEGLIÒADirektore Ingrida VÂVERNIECE<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÇSTISAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524Tel.: 7229830. Fakss: 7821153. E pasts: avestis@lza.lvhttp://www.lza.lv/vestis/vestis.htmAtbildîgais redaktors Dr.philol. Arno JUNDZESk. arî ðîs grâmatas 33. lpp.Þurnâls publicç rakstus latvieðu un angïu valodâ.<strong>LATVIJAS</strong> FIZIKAS UN TEHNISKO ZINÂTÒU ÞURNÂLSAizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006Tel.: 7551732, 7558694. Fakss: 7550839. E pasts: ezerniec@edi.lvhttp://www.innovation.lv/fei/fei_j.htmGalvenais redaktors Juris EKMANISÞurnâls publicç rakstus angïu, latvieðu un krievu valodâ.264

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂÞURNÂLS “MECHANICS OF COMPOSITE MATERIALS”Aizkraukles ielâ 23, Rîga, LV 1006Tel.: 7551694. Fakss: 7820467. E pasts: mcm@pmi.lvhttp://www.pmi.lv/journal/index.htmGalvenais redaktors Vitauts TAMUÞSÞurnâls iznâk angïu un krievu valodâ.ÞURNÂLS “MAGNETOHYDRODYNAMICS”Miera ielâ 32, Salaspils, LV 2169Tel.: 7945836. Fakss: 7901214. E pasts: zhuk@sal.lv, aceb@sal.lvhttp://mhd.sal.lv/Galvenais redaktors Andrejs CÇBERSÞurnâls iznâk angïu un krievu valodâ.ÞURNÂLS “AUTOMATIC CONTROL AND COMPUTER SCIENCES”Dzçrbenes ielâ 14, Rîga, LV 1006Tel.: 7558164, 7554500. Fakss: 7555337. E pasts: avt@edi.lvhttp://www.edi.lv/journal/journal.htmGalvenais redaktors Ivars BIÏINSKISÞurnâls iznâk angïu un krievu valodâ.ÞURNÂLS “CHEMISTRY OF HETEROCYCLIC COMPOUNDS”Aizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006Tel.: 7555918, 7551822. Fakss: 7550338. E pasts: hgs@osi.lvhttp://www.osi.lv/hgs/hgs.htmlGalvenais redaktors Edmunds LUKEVICSÞurnâls iznâk angïu un krievu valodâ.LATVIAN JOURNAL OF CHEMISTRYAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524Tel.: 7226032, 7944711. Fakss: 7800779. E pasts: nki@nki.lvhttp://www.nki.lv/NKI/LATV/Zurnal.htmGalvenais redaktors Tâlis MILLERSÞurnâls publicç rakstus angïu un krievu valodâ.265

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂÞURNÂLS “HUMANITIES AND SOCIAL SCIENCES. LATVIA”Galvenais redaktors Viktors IVBULISÞurnâls iznâk angïu valodâ.Visvalþa ielâ 4a, Rîga, LV 1050Fakss: 7227802. E pasts: ivbulis@lanet.lvhttp://vip.latnet.lv/hss/<strong>LATVIJAS</strong> VÇSTURES INSTITÛTA ÞURNÂLSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 7225751. Fakss: 7225044. E pasts: lviz@lza.lvGalvenais redaktors Andris CAUNEÞurnâls iznâk latvieðu valodâ.(Þurnâls dibinâts 1936. gadâ, atjaunots 1991. gadâ.)TEHNIKAS APSKATSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524Tel: 7223644, 7551373. Fakss: 7821153, 7550839. E pasts: ekmanis@lza.lv, lza@lza.lvhttp://www.lza.lv/lat/TA/ta_iev.htmGalvenais redaktors Juris EKMANISÞurnâls iznâk latvieðu valodâ.Latvijas Zinâtòu akadçmijas unLU Astronomijas institûta populârzinâtnisks gadalaiku izdevumsZVAIGÞÒOTÂ DEBESSRaiòa bulv. 19, Rîga, LV 1586Tel.: 7034580. Fakss: 7034582. E pasts: astra@latnet.lvhttp://www.astr.lu.lv/zvd/Atbildîgâ redaktora vietnieks Agnis ANDÞÂNSÞurnâls iznâk latvieðu valodâ.266

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂLatvijas Zinâtnes padomes, Latvijas Zinâtòu akadçmijasun Latvijas Zinâtnieku savienîbas laikrakstsZINÂTNES VÇSTNESISAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524Tel.: 7212706. Fakss: 7821153. E pasts: alma@lza.lv; lza@lza.lvhttp://www.lza.lv/zv00.htmGalvenâ redaktore Zaiga KIPERELaikraksts iznâk latvieðu valodâ.Galvenais redaktors Ilgonis VILKSÞurnâls iznâk latvieðu valodâ.Latvijas Universitâtes izdevums þurnâlsTERRAMartas ielâ 9, Rîga, LV 1011Tel.: 7034587. Fakss: 7312733. E pasts: terra@lu.lvhttp://www.lu.lv/terra/SIA Mediju grupas TOPS izdevums þurnâlsILUSTRÇTÂ ZINÂTNEPçrnavas ielâ 43, Rîga, LV 1009Tel.: 7273311, 7297078. Fakss: 7292701. E pasts: ilustreta.zinatne@mgtops.lvhttp://www.ilustretazinatne.lv/Galvenais redaktors Vents ZVAIGZNEÞurnâls iznâk latvieðu valodâ.

<strong>LATVIJAS</strong> ZINÂTÒU AKADÇMIJASGADAGRÂMATA2006Sastâdîtâju kolektîvsBaiba Âdamsone,Alma Edþiòa,Jânis Kristapsons (vadîtâjs),S<strong>of</strong>ja Negrejeva,Inese Skrîvele ,Ieva Sloka,Ilga Tâlberga

Induïa Martinsona vâka n<strong>of</strong>ormçjumsFotoattçli no LZA kolekcijasRedaktore Ieva JansoneDatorapstrâde Elmârs LangeSIA Apgâds “Zinâtne”, Akadçmijas laukums 1, Rîga,LV-1050. Reìistrâcijas apliecîba Nr. 40003576967.Iespiesta SIA tipogrâfijâ “Pçrse”, Aizkraukles ielâ 21,Rîga, LV-1006.

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!