Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi - Birzgales pagasts

BIRZGALES PAGASTA PADOME
Ogres rajona
BIRZGALES PAGASTA
TERITORIJAS PLĀNOJUMS
AR 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. daļa 1.sējums
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
2009

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
APSTIPRINĀTS:
Birzgales pagasta padomes
2009. gada 30. aprīļa sēdē
(prot izr.Nr.6 ,1.§.)
IZDOTI:
Birzgales pagasta padomes
saistošie noteikumi Nr.5
STĀJUŠIES SPĒKĀ:
2009. gada 13.maijā
Sludinājums „Latvijas Vēstnesī”
2009. gada 12.maijā
OGRES RAJONA
BIRZGALES PAGASTA
TERITORIJAS PLĀNOJUMS
AR 2009. GADA GROZĪJUMIEM
III. daļa
Birzgales pagasta padomes 30.04.2009. saistošie noteikumi Nr.5
„ BIRZGALES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA A R
2009.GADA GROZĪJUMIEM GRAFISKĀ DAĻA,TERITORIJAS
IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI”
1 sējums
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
Birzgales pagasta padomes priekšsēdētājs
P.Kotāns
SIA NAGLA IF valdes locekle
projekta vadītāja
I. Pivare
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 2

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
PROJEKTA SASTĀVS
I. daļa. PASKAIDROJUMA RAKSTS
Paskaidrojuma raksts
II. daļa. PĀRSKATS PAR TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDI
Sabiedriskās apspriešanas materiāli, institūciju un pašvaldību nosacījumi un
informācija
1. sējums
Sabiedriskās apspriešanas materiāli uzsākot plānojumu, nosacījumi un informācija, lēmumi
un paziņojumi
2. sējums
Sabiedriskās apspriešanas materiāli 1.redakcijas un gala redakcijas apspriešanas posmiem,
atzinumi un ziņojumi
III. daļa. BIRZGALES PAGASTA PADOMES 30.04.2009. SAISTOŠIE NOTEIKUMI NR.5
„ BIRZGALESPAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA AR 2009.GADA
GROZĪJUMIEM GRAFISKĀ DAĻA, TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN
APBŪVES NOTEIKUMI”
1. sējums
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi
2. sējums
GRAFISKĀ DAĻA
Karte „Topogrāfiskā karte”
Karte „Teritorijas pašreizējā izmantošana”
Karte „Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”
/ar aizsargjoslām un apdzīvotām vietām/
Shēmas 2 gab.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 3

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
SATURS
Priekšvārds 5
Lietošanas pamācība 6
Terminu un jēdzienu skaidrojums 9
I.DAĻA . KOPĒJIE TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 17
1. Informācija par atļauto teritorijas izmantošanu 17
2. Informācija par aizliegto teritorijas izmantošanu 17
3. Piekļūšanas noteikumi 18
4. Zemes vienību sadalīšanas, apvienošanas un robežu pārkārtošanas noteikumi 18
5. Prasības augstuma ierobežojumiem 20
6. Pagalma noteikumi 21
7. Prasības redzamības nodrošināšanai 22
8. Prasības attālumiem starp būvēm, inženierkomunikācijām 22
9. Prasības būvju atbilstībai zemes vienības robežām 23
10. Prasības ēku un būvju konstruktīvajām daļām un elementiem 24
11. Prasības ārtelpas elementiem, teritorijas labiekārtojumam, to vizuālajam un
24
mākslinieciskajam noformējumam
12. Prasības inženierkomunikāciju būvniecībai, rekonstrukcijai, ekspluatācijai 26
13. Prasības jaunai satiksmes infrastruktūrai un esošās infrastruktūras rekonstrukcijai 29
14. Prasības automašīnu un velosipēdu novietošanai 30
15. Prasības degvielas un gāzes uzpildes stacijām un citiem riska objektiem 31
16. Prasības saimniecības ēkām un būvēm, kas paredzētas mājlopiem 31
17. Prasības ēku un būvju rekonstrukcijai, restaurācijai un remontam 32
18. Prasības teritorijas, ēku un būvju uzturēšanai 32
19. Prasības ēkas un būves vai to daļu funkcionalitātes maiņai 33
20. Prasības dabas teritoriju izmantošanai un apstādījumu ierīkošanai 34
21. Prasības īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzībai 35
22. Prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs, kurām nepieciešama 35
transformācija
23. Prasības zemes vienībām, uz kurām iesāktā apbūve vai saimnieciskā darbība nav atbilstoša 36
teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai
24. Prasības būvprojektēšanai, kas uzsākta līdz jauna vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma 37
spēkā stāšanās dienai
25. Būvtiesību īstenošanas kārtība 37
26. Prasības detālplānojumiem 40
27. Prasības peldvietām 41
28. Prasības apbūves intensitātei un blīvuma rādītājiem 42
29. Civilās aizsardzības prasības 43
30. Prasības dzelzceļu teritorijām 43
31. Prasības būvniecībai nelabvēlīgām teritorijām un applūstošām teritorijām 43
32. Prasības aizsargājamām dabas teritorijām 43
33. Prasības ietekmes uz vidi novērtējumam 44
34. Apbūves intensitātes, brīvās teritorijas un apbūves blīvuma aprēķini 44
35. Prasības gaisa piesārņojuma novēršanai 45
36. Prasības, ko nosaka upju baseina apgabala apsaimniekošanas plāns, tai skaitā, pasākumu 45
programma
II.DAĻA. TERITORIJAS PLĀNOTĀS (ATĻAUTĀS) IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI 46
III.DAĻA. AIZSARGJOSLAS 58
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 4

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
PRIEKŠVĀRDS
Birzgales pagasta teritorija izmantošanas un apbūves noteikumi ir Birzgales pagasta teritorijas
plānojuma ar 2009.gada grozījumiem sastāvdaļa un izdoti kā Birzgales pagasta padomes (turpmāk tekstā
padomes) saistošie noteikumi kopā ar teritorijas plānojuma grafisko daļu. Birzgales pagasta teritorijas
izmantošanas un apbūves noteikumi ietver prasības zemes vienībām vai to daļām un to apbūvei, kā arī
katras teritorijas daļas (ar noteiktu atšķirīgu plānoto /atļauto/ izmantošanu) labiekārtojumam (MKN Nr.883,
3.2. p.) un izmantošanai. Birzgales pagasta (turpmāk tekstā pagasta) teritorijas izmantošanas un apbūves
noteikumi sastāv no trim daļām: kopējie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi; teritorijas plānotās
(atļautās) izmantošanas noteikumi un aizsargjoslas..
Birzgales pagasta padomes 30.04.2009. saistošo noteikumu Nr.5. “Birzgales pagasta teritorijas
plānojuma ar 2009.gada grozījumiem grafiskā daļa, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” vietā
lietots saīsinājums „Noteikumi” vai lieto BPTIAN.
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi ietver prasības būvniecības dalībnieku, nekustamā
īpašuma - zemes vienības vai ēku un būvju, īpašnieku vai lietotāju, būvniecības procesa dalībnieku tiesības
un pienākumus attiecībā uz zemes vienības un ar to saistīto ēku un būvju izmantošanas iespējām un
nosacījumiem būvniecībai.
Noteikumi (būvnoteikumi) ir juridiski noformulētas prasības zemes vienībām un ar to saistītām
ēkām un būvēm, saskaņā ar teritorijas plānojuma grafisko daļu, un ir saistoši visiem zemes gabalu
īpašniekiem vai lietotājiem un būvniecības procesa dalībniekiem.
Prasības teritorijas plānotām /atļautām/ izmantošanām noteiktas gan apbūvētām gan neapbūvētām
teritorijām - dabas teritorijām, gan apdzīvotām vietām - ciemos, gan ārpus apdzīvotām vietām - lauku
apvidū tai skaitā viensētās.
“Noteikumi” sniedz arī priekšlikumus nekustamā īpašuma lietošanas mērķu (turpmāk NĪLM)
noteikšanai.
Gandrīz ikviens zemes izmantošanas veids pieļauj lielākas vai mazākas ēkas vai citas būves
atrašanos uz zemes vienības. Tādēļ zemes izmantošanas tiesības, galvenokārt, ir būvtiesības, kas nosaka
kādam mērķim, kur, kā un ko ir tiesības būvēt, tas ir, kādi šai apbūvei ir noteikumi konkrētajā teritorijā.
Teritorijas izmantošanas noteikumi nosaka prasības atsevišķu zonējumu teritorijām, kas attēlotas
grafiskajā daļā atšķirīgos toņos vai citiem grafiskiem paņēmieniem gan apbūves teritorijām, gan dabas
teritorijām, kur apbūve nav primārā izmantošana, gan arī speciālās izmantošanas teritorijām un
aizsargjoslām.
Teritorijas plānojums izstrādāts pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 43. pantu, kas nosaka,
ka pašvaldība ir tiesīga izdot saistošus noteikumus par pagasta teritorijas apbūvi, paredzot administratīvo
atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 5

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
LIETOŠANAS PAMĀCĪBA
1. Pirms “Noteikumu” lietošanas vēlams iepazīties ar konkrētā laika posmā spēkā esošo Ministru kabineta
19.10.2004. noteikumu Nr. 883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” aktuālo redakciju
un citiem, uz teritorijas plānošanu un būvniecību attiecināmiem, normatīvajiem aktiem.
2. Raksturīgākie gadījumi “Noteikumu” lietošanā ir šādi:
2.1. persona vēlas noskaidrot, kādiem nolūkiem drīkst izmantot zemi un būvēt, pārbūvēt, ierīkot
vai izmantot ēkas un būves uz tās;
2.2. potenciālais būvētājs kādai noteiktai izmantošanai vēlas atrast nekustamo īpašumu – zemes
vienību, ēku vai būvi;
2.3. nepieciešams precizēt nekustamā īpašuma lietošanas mērķi;
2.4. nepieciešams uzzināt plānoto (atļauto) izmantošanu īpašuma novērtēšanai.
3. “Noteikumu” prasības attiecas uz jebkuru zemes vienību vai tās daļu, vai būvi, lai kādā plānotā
(atļautā) teritorijas izmantošanā tās atrastos visā pagasta teritorijā.
4. Nolūki un veidi, kādos pagastā atļauts izmantot zemi un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un
citas būves attiecīgajā plānotās (atļautās) izmantošanas teritorijā, ir noteikti teritorijas plānojuma
“Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” sējumā, kartogrāfiskajā materiālā “Teritorijas
plānotā (atļautā) izmantošana” mērogā 1:10000.
5. Tematiskās kartes sniedz apkopotu informāciju par kādu no teritorijas plānojumā apskatāmiem
jautājumiem: parāda ciemu robežas, detālplānojamās teritorijas, nacionālas un reģionālas nozīmes
lauksaimniecības zemes, turpmākās izpētes teritorijas, valsts aizsargājamos kultūras pieminekļus un
tūrisma objektus, transporta infrastruktūru.
6. “Noteikumu” tekstā lietoti šādi saīsinājumi:
AL Aizsargjoslu likums. LR likums, pieņemts 05.02.1997.
BL Būvniecības likums, LR likums, pieņemts 10.08.1995.
TPL Teritorijas plānošanas likums, LR likums, pieņemts 22.05.2002.
KPAL Par kultūras pieminekļu aizsardzību, LR likums, pieņemts 12.02.1992.
ZL Zvejniecības likums, LR likums, pieņemts 12.04.1995.
RL Reklāmas likums, LR likums, pieņemts 20.12.1999.
PL Par pašvaldībām, LR likums, pieņemts 19.05.1994.
KL Krimināllikums, LR likums, pieņemts 17.06.1998.
CL Civillikums
ML Meliorācijas likums, LR likums, pieņemts 20.11.2003.
ACL Par autoceļiem, LR likums, pieņemts 11.03.1992.
VBN Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi”
LBN 201-07 Latvijas būvnormatīvs “Būvju ugunsdrošība” Latvijas Republikas Ministru kabineta
2007. gada 11. decembra noteikumi Nr.866.
LBN 202-01 Latvijas būvnormatīvs LBN 202-01, Ministru kabineta 14.08.2001. noteikumi Nr.370
„Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 202-01 "Būvprojekta saturs un
noformēšana"”
LBN 405-01 Latvijas būvnormatīvs LBN 405-01, Ministru kabineta 2001.gada 16.oktobra noteikumi
Nr.444 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405-01 "Būvju tehniskā
apsekošana"”
LBN 006-01 Latvijas būvnormatīvs LBN 006-01, Ministru kabineta 2001. gada 27. marta noteikumi
Nr.142 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-01 “Būtiskās prasības
būvēm””
LBN 222-99 Latvijas būvnormatīvs LBN 222-99, Ministru kabineta 21.12.2004. noteikumi Nr.1035
“Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 “Ūdensapgādes ārējie tīkli un
būves”
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 6

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
LBN 211-98 Latvijas būvnormatīvs LBN 211-98, Ministru kabineta 20.10.1998. noteikumi Nr.409
„Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-98 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu
dzīvojamie nami"”
LBN 242-02 Latvijas būvnormatīvs LBN 242-02 Ministru kabineta 29.10.2002 noteikumi Nr. 485.
“Par Latvijas būvnormatīvu LBN 242-02 “Gāzes sadales un lietotāju ārējie tīkli”
MKN Nr.496 Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.496 „Nekustamā īpašuma
lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un
maiņas kārtība“
MKN Nr.235 Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr.235 „Dzeramā ūdens
obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”
MKN Nr.82 Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi”
MKN Nr.1069 Ministru kabineta 2004.gada 28.decembra noteikumi Nr. 1069 „Noteikumi par ārējo
inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās”
MKN Nr. 598 Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumi Nr. 598 „Noteikumi par akustiskā
trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās”
MKN Nr.384 Ministru kabineta 2002.gada 27.augusta noteikumi Nr.384 „Adresācijas noteikumi”
MKN Nr.142 Ministru kabineta 2006.gada 17.februāra noteikumiem Nr.142 „Noteikumi par
nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām”
MKN Nr.43 Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra. noteikumi Nr.43 ”Aizsargjoslu ap ūdens
ņemšanas vietām noteikšanas metodika”
MKN Nr.619 Ministru kabineta 2004.gada 20.jūlija noteikumi Nr.619 „Kārtība, kādā
lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu
zemi un izsniedz zemes transformācijas atļaujas”
MKN Nr.883 Ministru kabineta 2004.gada 19. oktobra noteikumi Nr. 833 “Vietējās pašvaldības
teritorijas plānošanas noteikumi”
LAPK Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, LR likums, pieņemts 1984.gada 12.jūlijā.
MKN Nr.331 Ministru kabineta 2007.gada 22.maija noteikumi Nr.331 „Paredzētās būves
publiskās apspriešanas kārtība”
MKN Nr.779 Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra noteikumi Nr.779„Derīgo izrakteņu
ieguves kārtība”
MKN Nr.45 Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumi Nr.45 „Mikroliegumu izveidošanas,
aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”
MKN Nr.406 Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija noteikumi Nr.406 „Virszemes ūdensobjektu
aizsargjoslu noteikšanas metodika”
AS
akciju sabiedrība
EM
Ekonomikas ministrija
EPL
elektro pārvades līnijas
NĪLM
nekustamā īpašuma lietošanas mērķi
LAD LRLP ZŪRD Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas lauksaimniecības pārvaldes
Zemes un ūdens resursu daļa
LR
Latvijas Republika
LVS
Latvijas Valsts standarts
LVĢMA
Valsts aģentūra Latvijas vides ģeoloģijas un metroloģijas aģentūra
MK
Ministru Kabinets
MKN
LR Ministru Kabineta noteikumi
RAPLM
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
LRVP
Lielrīgas reģionālā vides pārvalde
SVA
Valsts aģentūra Sabiedrības veselības aģentūra
VUGD
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
VA
Valsts aģentūra
VAS
Valsts akciju sabiedrība
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 7

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
d. daļa
CD
datu nesējs, disks
g. gads
eks.
eksemplāri
h
stunda
ha
hektāri
Nr.
numurs
m
metri
p. punkts, pants
pag.
pagasts
raj.
rajons
skat.
skaties
sēj.
sējums
tālr.
tālrunis
t. i. tas ir
u.c.
un citi
V
volti
7. Ja noskaidrojot pagasta “Noteikumu” prasības, ir radušās kādas neskaidrības vai jautājumi,
nepieciešams griezties Birzgales pagasta padomē vai Būvvaldē, Lindes ielā 2, Birzgale, Birzgales pag.
Ogres raj.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 8

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
TERMINU UN JĒDZIENU SKAIDROJUMS
Šajā nodaļā dots “Noteikumos” svarīgāko pielietoto jēdzienu skaidrojums (slīpajā rakstā jēdzienu
definīcijas, kas minētas likumdošanā).
1 Afiša ir dažāda veida īslaicīgi izvietota informācija par izklaides, vēlēšanu un citu pasākumu.
2 Aizmugures pagalms- nozīmē zemesgabala daļa starp zemesgabala sāna pagalmiem no zemes gabala
aizmugures robežas līdz jebkuras galvenās būves aizmugures fasādes sienai.
3 Aka – līdz gruntsūdenim vertikālas šahtas veidā izrakta un nostiprināta būve vai speciāli aprīkots
urbums pazemes ūdeņu ņemšanai.
4 Apbūve – noteiktā teritorijā izvietotu ēku un būvju kopums. [BL] tādu plānotu, izmantotu vai nodomātu
ēku un citu būvju, inženierkomunikāciju un teritorijas labiekārtojuma kopums, kur ēkas ir galvenais
elements.
5 Apbūves blīvums – ir procentos izteikta zemesgabala visu ēku apbūves laukuma summas attiecība pret
zemes gabala (vienības) platību. Apbūves blīvumā tiek papildus ieskaitīta labiekārtojuma platība
(celiņi, kāpnes, piebraucamie ceļi, pagalmi), ja tie ir ierīkoti no vienlaidus ūdensnecaurlaidīgiem
materiāliem (betons, asfalts) un labiekārtojuma elementu platības (terases, baseini).
6 Apbūves intensitāte – ir virszemes stāvu kopējās platības procents no zemes vienības platības. Kā
rādītāju lieto kopā ar ēku stāvu skaitu.
7 Apbūves laukums - zemes vienības kopējais apbūves laukums ir visu ēku un citu telpisku būvju uz
zemes aizņemto platību summa, kuru mēra pa ēkas ārējo perimetru ieskaitot izvirzītās detaļas. Apbūves
laukumā netiek ieskaitīti labiekārtojuma platība un atklātu, nesegtu labiekārtojuma elementu platības
(autostāvvietas, pamatēkas piebraucamie ceļi, pārkares balkoni līdz 1,5m).
8 Apbūves teritorija- teritorija, kas parasti detālplānojumā grafiski noteikta apbūvei – robežai līdz kurai
var celt ēkas un būves, apbūves teritoriju gar aizmugures, iekšējo sānu robežām ierobežo apbūves
līnijas, bet ciemos gar ielu būvlaide un lauku apvidū apbūves līnija no ceļa nodalījuma joslas malas.
9 Apgūts- izdota būvatļauja.
10 Apstādījumi –visas ar augiem dabīgā vai mākslīgā ceļā apaudzētas koptas platības, kurās neiegūst augu
produkciju pārtikai, koksni, grieztus ziedus un citu produkciju.. Apstādījumi ietver parkus, mežaparkus,
mežus, dārzus, skvērus, ielu apstādījumus, kapsētas, nogāžu nostiprinājumus, pagalmu un būvju
apstādījumus, mākslīgi veidotas ūdenstilpnes u.c. Apstādījumos ietilpst publiskie apstādījumi un
privātie apstādījumi. Teritorijas daļa vides, ainavas un ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanai, kā arī atpūtai,
kur neiegūst produkciju un var ietvert ar rekreāciju saistītas ēkas un citas būves. Apstādījumos ir koki,
krūmi, vīteņaugi, puķu stādījumi, zālieni, ceļi, ūdenstilpes, takas, laukumi ar dārza mēbelēm un ierīcēm,
celtnes apstādījumu apkopei u.c.
11 Apstādījuma elementi – stādījumi, labiekārtojuma elementi un zāliens.
12 Apstāšanās redzamības attālums - attālums, kurā transporta līdzekļa vadītājs spēj apturēt ar atļauto
ātrumu braucošo transportlīdzekli līdz ieraudzītajam objektam, kas atrodas uz brauktuves.
13 Ārējais sānpagalms - nozīmē sānpagalmu, kas tieši robežojas ar ielu.
14 Ārpustelpu uzglabāšana – nozīmē atļauto izmantošanu preču uzglabāšanai brīvā dabā uzglabāšanai
brīvā dabā vai būvju vaļējās platībās, kas nav iekļautas sienās un nav autostāvvietas.
15 Ārstniecības iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver veselības aizsardzības un medicīnas prakses
nolūkiem domātu iestādi, arī poliklīniku, slimnīcu, ambulanci, doktorātu, ārstu privātpraksi un citu
iestādi šādiem un līdzīgiem nolūkiem.
16 Atdalīšana- nekustamā īpašuma reāli dabā esošas, zemes vienības ar noteiktu adresi ar vai bez būvēm,
ēkām un ietaisēm, atdalīšana kā jaunu nekustamo īpašumu, nemainot atļauto teritorijas izmantošanu un
robežas, nosakot patstāvīgu adresi, precizējot NĪLM un aprobežojumus.
17 Atkritumi - jebkurš priekšmets vai viela, no kuras īpašnieks atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests
atbrīvoties.
18 Atkritumu apsaimniekošana - atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un
sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu
sadedzināšana) un apglabāšana, šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana
un pārstrādes objektu uzturēšana un aprūpe pēc objektu slēgšanas.
19 Atļautā izmantošana – teritorijas plānojumā atļautie apbūves nosacījumi konkrētai teritorijai vai
zemes gabalam. Teritorijas plānojuma līmenī nosaka teritorijas izmantošanas veidus, kas atšķiras ar
nodomātās, plānotās vai esošās zemes un būves, arī ēkas vai tās daļas pamat un papildizmantošanu, kā
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 9

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
arī noteikto palīgizmantošanu. Izmantošana, kas atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, ir atļautā
izmantošana, bet kas neatbilst – aizliegtā izmantošana.
20 Automašīnas novietošana - visi automašīnas novietošanas veidi to lietošanas laikā, neatkarīgi no
novietošanas ilguma un citiem apstākļiem, izņemot novietošanu apkopei un remontam.
21 Auto novietne – automašīnu novietošanas vieta. Ir četru veidu auto novietnes:
21.1.Atklāta autostāvvieta ir automašīnu novietnes vieta, kas nav iekļauta ēkā vai tās daļā un kas ir nodalīta
(nožogota) automašīnu novietošanai uz laiku.
21.2.Slēgta autostāvvieta ir automašīnu novietnes vieta, kas ir iekļauta ēkā vai tās daļā automašīnu
novietošanai uz laiku, bet nav garāža.
21.3.Garāža -automašīnu novietnes būve vai tās daļa, kas saskaņā ar būvprojektu ir paredzēta auto novietnei
un ir iekļauta ēkā vai tās daļā pastāvīgai automašīnas vai automašīnu novietošanai. Garāža var būt
privātai vai publiskai izmantošanai..
22 Autobusu pieturvieta nozīmē izmantošanu, kas ietver būves autobusu satiksmes apkalpes dienesta un
pasažieru vajadzībām, kā arī pastāvīgu pieturas vietu autobusiem un to īslaicīgu novietošanu.
23 Autostāvvieta ir automašīnu novietošanas veids un nozīmē izmantošanu, kas ietver vienas vai vairāku
automašīnu novietošanu uz laiku, arī stāvvietas, piebraucamos ceļus un vertikālās komunikācijas.
24 Augsne - virsējais irdenais zemes slānis, kas veidojies atmosfēras un bioloģisko faktoru ietekmē un
kam piemīt dabiska auglība.
25 Avārijas koks — koks ar vizuāli redzamiem bīstamiem bojājumiem, - iztrupējis, saplaisājis, aizlūzis,
nolūzis, daļēji sasvēries ar paceltu sakņu sistēmu vai pilnīgi izgāzies koka vecuma vai dabas apstākļu
rezultātā.
26 Bēniņi ir neapdzīvojama telpa starp jumta norobežojošajām konstrukcijām, ārsienām un augšējā stāva
pārsegumu.
27 Bīstamie atkritumi - atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus
cilvēku dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai, un kuri atbilst atkritumu klasifikatorā
noteiktajām bīstamo atkritumu kategorijām.
28 Bloķētas ēkas ir ēkas, katra uz sava zemes vienības un ēkām var nebūt vienota arhitektūra. Jaunas
būvniecības gadījumā parāda detālplānojumā, ka bloķēšana atļauta un nosaka apgrūtinājumu.
29 Brauktuve - ceļa (ielas) daļa, kas paredzēta transporta līdzekļu braukšanai.
30 Brīvā teritorija – zemesgabala neapbūvētā platība, kurā neietilpst autostāvvietu, piebraucamo ceļu,
baseinu platības. To raksturo ar brīvās teritorijas platības procents no zemesgabala stāvu platības,
parasti ietver apstādījumus.
31 Būtisks piesārņojums – valsts kompetentu iestāžu noteikta jebkādas kaitīgas vielas maksimāla
koncentrācija gaisā, augsnē vai ūdenī, ko aizliegts pārsniegt vispār vai kādā konkrētā teritorijā.
32 Būve – būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija [BL]; –
arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, pazemes vai zemūdens darinājums, to kopums, kā
arī attiecīgās ar tām saistītās tehniskās iekārtas.
33 Būvlaide –zemesgabalam noteikta līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas, kaimiņu zemes
gabalu robežas, aizsargjoslas līdz apbūvei (ielas pusē parasti paralēli sarkanai līnijai, no kaimiņu
zemes gabalu robežas 4m saskaņā ar CL. Būvlaides var būt –apvienotas, brīvas, iedibinātas vai
piesaistīts.
34 Ciems- apdzīvota vieta pagastā.
35 Ceļa un ielas fronte - ainavas, apbūves un labiekārtojuma daļa, kura vērsta pret ceļu vai ielu.
36 Ceļa servitūts – ir īpašuma tiesību aprobežojums konkrētā zemes gabala daļā par labu kādai noteiktai
personai vai noteiktam zemesgabalam, piešķirot tiesības minēto zemesgabala daļu izmantot kā gājēju
vai braucamo ceļu. Servitūtam ir juridisks spēks, ja tas nostiprināts Zemesgrāmatā.
37 Cokolstāvs – ēkas pus pagrabstāvs vai tā daļa, kas attiecībā pret planēto zemes līmeni iedziļināts zemē
ne vairāk par pusi.
38 Dabas pamatnes teritorijas - kopējs nosaukums mežu, parku, skvēru, upju atteku, pļavu, purvu un
upju, citu ūdenstilpju un pārmitrām teritorijām, kur izbūvēm ir pakārtota nozīme.
39 Dabas resursi - dabas daļas, to skaitā zeme, augsne, zemes dzīles, gaiss, ūdens, flora un fauna, kurām
ir ekonomiska, sociāla, zinātniska vai kultūras vērtība.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 10

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
40 Darījumu objekts nozīmē komercizmantošanu, kas ietver banku, apdrošināšanas sabiedrību, viesnīcu,
biroju, moteli, kantori, gadatirgu, izstāžu, kongresu un konferenču centru, kā arī citu komerciāla
rakstura iestādi, bet neietver nekādu ražošanu vai vairumtirdzniecību.
41 Daudzdzīvokļu māja - 3 stāvu (neskaitot pagrabu) dzīvojamā māja vai tās daļa, kas plānota, izmantota
vai nodomāta dzīvokļiem ar kopīgu ieeju no zemes līmeņa, un, kur iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot
priekštelpas, kāpnes, palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī, un pagalmus.
42 Degvielas uzpildes stacija nozīmē izmantošanu, kas ietver degvielas (arī gāzes), eļļas un smērvielu
pārdošanu, kā arī tirdzniecības un pakalpojumu objektu automašīnu mazgāšanu kā palīgizmantošana.
Degvielas stacijas izvietošanas iespēju ielas sarkanajās līnijās vai ceļa piederības joslā, pamato ar
detālplānojumu.
43 Detālplānojums– pagasta teritorijas plānojums, kas detalizē teritorijas plānojumu, nosakot robežas un
prasības katrai parcelei vai zemesgabalam.
44 Derīgo izrakteņu ieguve — darbu komplekss derīgo izrakteņu iegūšanai atradnē.
45 Dvīņu māja - divas bloķētas ģimeņu dzīvojamās mājas, katra uz sava zemesgabala.
46 Dzīvoklis kā palīgizmantošana - ēka vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta kā atsevišķa
norobežota dzīvojamā platība, kas sastāv no istabas vai istabām, virtuves un palīgtelpām ēkā uz
zemesgabala, kur dzīvojamā māja nav galvenais atļautais zemes izmantošanas veids. Parasti īres vai
dienesta dzīvoklis, retāk īpašnieka dzīvoklis.
47 Ēka - atsevišķs arhitektonisks, konstruktīvs vai tehnisks virszemes, arī daļēji pazemes darinājums.
48 Ēkas augstums – ir attālums no ietves virsmas vai zemes virsmas projektētā vidējā līmeņa ēkas vidū
ielas pusē līdz tai augstākajai ēkas daļai (dzegas vai parapeta virsmalai, jumta malai, mansarda jumtam,
kā arī jumta čukuram, ja jumts stāvāks par 45°), kas aiztur gaismas plūsmu leņķī. Pagalma ēkas
augstumu mēra ēkas vidū no pagalma virsmas projektētā vidējā līmeņa.
49 Galvenā (pamatbūve) būve – nozīmē būvi, parasti ēku, kas plānota izmantota vai nodomāta
pamatizmantošanai uz zemes vienības.
50 Ģimenes dārziņš – teritorija, kur uz nomas līgumā noteiktu termiņu atļauta sakņu dārza ierīkošana
ģimenes vajadzībām ar pagaidu būvi - inventāra noliktava ne lielāku kā 15m² (pēc tipveida projekta) un
siltumnīca ne lielāka kā 25².
51 Ģimenes māja – apbūves veids, kas ietver sevī dzīvojamo māju (pārsvarā vienai ģimenei) ar vai bez
saimniecības ēkām un būvēm. Māju būvē par personīgiem līdzekļiem. Māja var būt ar vai bez
saimniecības ēkām. Māju veido tās izmantošanu nodrošinošās inženierbūves īpašuma robežās un posmi
līdz pieslēgumam pašvaldības vai kopīgo komunikāciju tīkliem. Ģimenes mājai sinonīms savrupmāja.
52 Grāvis - mākslīgs, garš padziļinājums zemes virsmā virsūdens uztveršanai un novadīšanai, iekļaujoties
vienotā noteces sistēmā.
53 Gruntsgabals - juridiski noteikta teritorija konkrētam zemes izmantotājam vai īpašniekam.
54 Iebrauktuve (nobrauktuve) - attiecīgi aprīkots ceļa (ielas) elements, kas paredzēts transporta
piekļūšanai no ceļa (ielas) braucamās daļas līdz ceļam (ielai) piegulošajai teritorijai.
55 Iedibināta būvlaide - esošās apbūves fasādes frontes veidota līnija gar ielu viena kvartāla robežās.
56 Iela – atklāta publiska ārtelpa transporta un gājēju satiksmei paredzēta teritorija, kas plānā fiksēta ar
sarkanajām līnijām un ģeodēziski nostiprināta pagasta vai apdzīvotas vietas teritorijas plānojumā un,
izņemot gājēju ielas, tā ir aprīkota ar ietvi, kura nodalīta no transporta kustībai paredzētās daļas [RRP]
Ielas kalpo. ciemu un to apkārtnes apkalpošanai un vietējās satiksmes pievadīšanai valsts un
pašvaldības ceļiem. Iela veido vienotu nekustamo īpašumu. Ielas robežās var būt arī apstādījumi.
57 Ietve - ceļa (ielas) daļa, kas paredzēta gājējiem.
58 Insolācija -izsauļojuma rādītājs, kas norāda iekštelpu izsauļojuma ilgumu. Normatīvo izsauļojuma
ilgumu nosaka attiecīgie būvnormatīvi.
59 Inženierkomunikācijas – ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts būves un
ēku apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem, un citiem resursiem. (BL] un notekūdeņu
novadīšanai.
60 Inženiertehnisko komunikāciju attīstības shēma – teritorijas plānojums vai detālplānojums, kas
nosaka transporta un inženiertehnisko komunikāciju tīkla un objektu attīstību.
61 Inženierkomunikāciju objekts - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta valsts
vai pagasta inženiertehniskās apgādes (infrastruktūras) objektu, arī elektroapakšstacijas, katlumājas,
gāzes sadales stacijas, automātiskās telefonu stacijas, kanalizācijas un lietus notekūdeņu attīrīšanas
iekārtas, dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas objektu izvietošanai.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 11

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
62 Izbūve - kopīgs nosaukums plānotai, izmantotai vai nodomātai visu veidu teritorijas izmantošanai un
attīstības pasākumiem: apbūvei, labiekārtojumam un ainavu veidošanai.
63 Izkārtne ir juridisko vai fizisko personu izvietotā vizuālā informācija, kas informē par šo personu
veikto uzņēmējdarbību, par iestādes vai uzņēmuma nosaukumu, darbības veidu, darba laiku,
pārdodamās produkcijas sortimentu un citiem uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamiem
informatīviem datiem, ja minētā informācija izvietota tieši pie attiecīgās juridiskās vai fiziskās personas
uzņēmējdarbības veikšanas vietas.
64 Izkārtnes izvietotājs ir fiziska vai juridiska persona, kurai pieder attiecīgā izkārtne vai kura vēlas
izvietot izkārtni un ir atbildīga par konkrētās izkārtnes praktisko izvietošanu.
65 Jaunbūve - būve, ko būvē būvlaukumā, kā arī jauni inženiertehniskās apgādes tīkli un citas būves,
kurai ir būvatļauja.
66 Jumta izbūve - telpas zem jumta, virs ēkas augšējā stāva pārseguma.
67 Kapsēta – zeme, kas plānota, izmantota vai nodomāta mirušo apbedīšanai un ar to saistītiem
pasākumiem un var ietvert arī ēkas un citas būves šo funkciju realizēšanai.
68 Karjers - derīgo izrakteņu (kūdras, grants, smilts, u. c.) ieguves vieta ar atklāto paņēmienu.
69 Kempings – tūristu naktsmītnes un uzturēšanās veids - mājiņu, telšu, treileru un automašīnu
izvietošanas vieta ar to apkalpojošām būvēm saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem
70 Kokaudzētava- zeme, būve vai tās daļa, kas plānota vai izmantota vai nodomāta augļu koku, ogu
krūmu, dekoratīvo augu, meža koku stādu materiālu stādīšanai un audzēšanai.
71 Komerciāls objekts nozīmē komercizmantošanu, kas ietver banku, veikalu, apdrošināšanas sabiedrību,
viesnīcu, biroju, moteli, kantori, gadatirgu, izstāžu, kongresu un konferenču centru, kā arī citu
komerciāla rakstura iestādi, bet neietver nekādu ražošanu vai vairumtirdzniecību.
72 Konservācija – pasākumu komplekss, kas aizsargā objektu no tālākas bojāšanās. Nodrošina tā
konstrukciju un dekoratīvo elementu nostiprināšanu un aizsardzību. Īpaši pielietojams arhitektūras
pieminekļos.
73 Krūmi — kokaugi, kuru zarošanās notiek pie zemes vai zemē. Krūmiem nav izteikta centrālā stumbra.
74 Koka sakņu sistēmas rajons —koka vainaga diametra horizontālā projekcija uz zemes virsmas.
75 Kultūras iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver kultūras centru, teātri, cirku, kinoteātri, koncertzāli,
muzeju, izstāžu zāli, bibliotēku, mēdiju centru vai līdzīgu iestādi.
76 Kore- jumtu plakņu sadures vietas šķautnes, ko veido līnijas. Kores līnija var būt viena vienā augstumā
vai slīpa, vai līnijas var būt vairākas, plakņu sadure var būt punkts – smaile. Ēkas augstumu mēra līdz
kores augstākam punktam.
77 Ķīmiskie produkti - ķīmisko vielu maisījumi vai šķīdumi, kas sastāv no divām vai vairākām vielām.
78 Laukums kā apbūves un izmantošanas teritorija - zeme un būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota
vai nodomāta līdzīgiem sabiedriskiem nolūkiem kā iela. Laukums ietver teritoriju, ko iezīmē sarkanās
līnijas.
79 Lauksaimnieciska lietošana – zemes apstrāde, lai ražotu pārtikas produktus, bet neietver lopkopības
fermu.
80 Lecekts- iedziļināta dobe ar koka vai betona apmali ne augstāku par 0,5m no apkārtējās zemes virsmas
un noņemamiem caurspīdīga materiāla pārsegiem.
81 Mazstāvu daudzdzīvokļu māja- daudzdzīvokļu nams ar ne vairāk par trim stāviem (neskaitot pagrabu)
dzīvojamā māja vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta dzīvokļiem ar kopīgu ieeju no zemes
līmeņa, un, kur iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes, palīgtelpas, kas neatrodas
dzīvoklī, un pagalmus.
82 Mazās arhitektūras formas – labiekārtojuma elementi ainavas papildināšanai, vizuālai informācijai,
atpūtas un vides kārtības funkcijas nodrošināšanai atklātā telpā (galdi, soli, atkritumu urnas, nojumes,
pergolas, stendi, apgaismes ķermeņi pārvietojami augu trauki, lapenes, kāpnes, atbalsta sienas,
strūklakas, pieminekļi un dekoratīvas formas, laipas un nožogojumi, rotaļu rīki)
83 Mežaparks - paliela, vienota, cilvēku izmainīta meža teritorija, kuru intensīvi izmanto dažādiem
atpūtas veidiem, kurai nepieciešama mākslīga dabiskās vides uzturēšana un augsts labiekārtojuma
līmenis, vienlaikus saglabājot mežu vizuālo dabiskumu.
84 Meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie
un tam piegulošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces. [Meža likums]
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 12

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
85 Meža zemes transformācija - procesuāla darbība, lai mainītu zemes sākotnējo lietošanas veidu un
atlīdzinātu par dabiskās meža vides iznīcināšanu. Atļauju meža zemes transformācijai izsniedz Valsts
meža dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
86 Mežs –ir ekosistēma visās tā attīstības stadijās, un tajā dominē koki, kuru augstums konkrētajā vietā
var sasniegt vismaz septiņus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20
procenti mežaudzes aizņemtās platības [Meža likums].
-dabiski veidojusies, galvenokārt ar kokaugiem apaugusi teritorija, kurā pašatjaunošanās procesi notiek
dabiski, ar kokiem apaugusi liela zemes teritorija (ne mazāka kā 0,1 ha).
87 Namīpašums – uz zemes gabala uzceltas ēkas un būves.
88 Nebūtisks piesārņojums - piesārņojuma līmenis nepārsniedz gaisa, ūdens un augsnes spēju to absorbēt
un pārstrādāt.
89 Nekustamo īpašumu īpašnieki - zemes gabalu un ēku un būvju īpašnieki.
90 Nekustamo īpašumu lietotāji - zemes gabalu un ēku un būvju lietotāji- īrnieki, nomnieki, kuriem ir
juridiski noformēts līgums par lietošanas tiesībām- arī būvtiesībām.
91 Noliktava nozīmē izmantošanu, kas ietver materiālu, vielu, lietu un preču uzkrāšanu, glabāšanu un
saglabāšanu (saldēšanu).
92 Nokaltis koks — koks, kurš pilnībā zaudējis augtspēju.
93 Pagaidu būve – būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc pirms būvobjekta nodošanas
ekspluatācijā. (VBN) zeme un būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta pagaidu
statusam- izmantošanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā normatīvais būvniecības laiks, nojaukšana
netiek kompensēta, būvkonstrukcijas atbilst pagaidu ēkas statusam.
94 Pagalms - ēku, būvju vai stādījumu ierobežots laukums.
95 Pagalma apstādījumi – daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju atpūtai izmantojami un/vai ārtelpas estētiskās
un ekoloģiskās vērtības paaugstināšanas nolūkos izveidoti un labiekārtoti apstādījumi vai atsevišķi
apstādījumu elementi daudzstāvu apbūves pagalmos.
96 Pagrabs - brīvstāvoša būve vai zem ēkas vai citas būves 1. stāva izvietota telpa vai telpu kopums
pagrabstāvā.
97 Pagrabstāvs - zem ēkas vai citas būves 1 stāva izveidota telpa vai telpu kopums, kuras attiecībā pret
planēto zemes līmeni ir iedziļinātas vairāk par pusi to augstuma.
98 Pakalpojumu objekts – zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas izmantota vai plānota pakalpojumu
pirkšanai vai pārdošanai patērētājam vai banku, viesnīcu, restorānu, kafejnīcu, veikalu kā
palīgizmantošanu, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu nodrošināšanai, bet nenozīmē minēto kā
palīgizmantošanu un neietver nekādu ražošanu, vairumtirdzniecību un lielveikalu.
99 Paliene- upei vai ezeram piegulošā platība, kas periodiski vai patstāvīgi plūdu laikā pārplūst.
100 Palīgizmantošana - atļautā izmantošana, kas papildina vai veicina primāro izmantošanu un izvietota
tajā pašā zemesgabalā kur galvenā izmantošana.
101 Papildizmantošana - atļautā izmantošana, kas nodrošina primārās izmantošanas funkcionalitāti un
apkalpi, detālplānojumā (parasti dzīvojamā apbūvē – bērnudārzs, skola, veikals un pakalpojuma objekts
vietējai nozīmei) izvieto atsevišķos zemes gabalos, ievērojot minimālā zemes gabala nosacījumus
izmantošanas teritorijai, kurā tas atrodas.
102 Patvaļīga būvniecība – būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam
būvprojektam. (BL) Izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus
103 Parcele - detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteikta zemesgabala daļa, kas nav ierakstīta
zemesgrāmatā.
104 Parks - dabiskas un/vai cilvēku veidotas teritorijas, kuras veido dabas elementu, ēku un citu būvju un
mazo arhitektūras formu daudzveidība, kurām ir liela estētiska, sanitāri higiēniska un rekreācijas
nozīme un kuru uzturēšanai nepieciešams augsts labiekārtojuma līmenis, mākslīga audžu kopšana un
atjaunošana.
105 Pārvaldes iestāde. zeme, ēka un cita būve, kas izmantota vai plānota nekomerciāliem nolūkiem un
ietver valsts vai pašvaldības pārvaldes, militāro un sabiedrisko organizāciju, biedrību, policijas,
ugunsdzēsības un pasta iestādes.
106 Pašvaldības ceļš – ceļš, kas nodrošina transporta un gājēju sakarus starp pašvaldības teritorijas daļām,
arī starp blīvi apdzīvotām vietām, kā arī nodrošina izeju uz valsts autoceļiem. Pašvaldības ceļš ietver
teritoriju ceļa zemes nodalījuma joslas platumā, bet neietver krustojumus ar valsts autoceļiem.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 13

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
107 Peldvieta- vieta pie atklāta virszemes ūdensobjekta, kas tiek izmantota peldēšanai, atpūtai vai sportam.
Par tās izmantošanu atbildīgs zemes vienības īpašnieks.
108 Piebraucamais ceļš - jebkādas apbūves un izmantošanas teritorijas daļa piekļūšanai pie atsevišķa reāli
dabā esoša nekustamā īpašuma zemesgabala vai atsevišķiem objektiem, arī servitūts vai apgrūtinājums
citiem nekustamiem īpašumiem, kas reģistrēts Zemesgrāmatā.
109 Piegulošā teritorija - teritorija, kura robežojas ar attiecīgo īpašumu.
110 Pilns stāvu skaits - ēkas un citas būves visu virszemes stāvu skaits, kuram pieskaita:
stāvu, ja tā griesti atrodas vairāk par 1,25 m virs zemes līmeņa pie ēkas galvenās ielas fasādes;
jumta izbūvi, ja tās platība ar augstumu 2,50 m vai lielāku aizņem ir vairāk par 66% no ēkas pirmā
stāva platības.
111 Pirmsskolas bērnu iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver mazbērnu novietni, bērnu dārzu vai citu
specializētu iestādi bērniem, bet neietver privātu mājas bērnudārzu un draudzes bērnudārzu.
112 Priekšpagalms (priekšdārzs)- zemesgabala daļa visā tā platumā no zemesgabala frontes (sarkanās
līnijas) līdz jebkurai galvenās ēkas galvenās fasādes sienai.
113 Privātie apstādījumi — apstādījumu teritorija uz privātā īpašumā esošas zemes.
114 Publiska apspriešana - sabiedrības iespēju nodrošināšana aizstāvēt savas tiesības un izteikt
atsauksmes, bet pašvaldībai no tām izdarīt secinājumus un reglamentē likumdošana.
115 Publiskie apstādījumi — apstādījumu teritorija uz pagasta vai valsts īpašumā esošas zemes.
116 Publiska vieta - ceļi, ielas, gājēju zonas, laukumi, gaiteņi, parki un citas speciāli iekārtotas brīvdabas
atpūtas vietas, kā arī neapbūvēta vai citādi neiekārtota valsts vai pašvaldības zeme un ēkas.
117 Reliģiska iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver jebkādas reliģiskas kopienas darbību: kulta ēku, kulta
vietu, reliģiskas izglītības iestādi vai draudzes bērnudārzu, u.c..
118 Rindu māja nozīmē izmantošanu, kas ietver vertikāli trīs un vairākos dzīvokļos, ēku nodalījumos
sadalītu ēku uz kopīgas vai katru uz savas zemes vienības ar neatkarīgām izejām uz priekšpagalma -
un/vai aizmugures pagalmiem, kas piekļaujas katra dzīvokļa priekš - un aizmugures sienām. Ēkas
savstarpēji bloķējas ar sānu sienām. Ja vairāk kā trīs bloķētas rindu ēkas – dzīvokļi atrodas uz kopīga
zemes gabala tām piemēro to pašu minimālo zemes vienības lielumu. Ja kāds no rādītājiem neatbilst
rindu ēku nosacījumiem, tad šāda ēka uzskatāma par mazstāvu daudzdzīvokļu ēku.
119 Sabiedriski nozīmīga būve - kur paredzēta darbība var būtiski ietekmēt blakus esošo zemes vienību
vērtību un tai nepieciešama būvniecības ieceres publiska apspriešana, ja to nosaka
120 Sabiedriski nozīmīga būve - kur paredzēta darbība var būtiski ietekmēt blakus esošo zemes vienību
vērtību un tai nepieciešama būvniecības ieceres publiska apspriešana, ja to nosaka BPTIAN un
detālplānojums. Sabiedriski nozīmīgas būves ir publiskas ēkas, kurās vienlaicīgi uzturas vairāk kā 200
darbinieki vai apmeklētāji, atpūtas un kulta objekti, ražošanas būves, kurām nepieciešama B kategorijas
atļauja darbam ar piesārņojošām vielām, ja tas nav norādīts detālplānojumā, ceļš un tilts, kas garāki par
100m, torņi un antenas, kas tiek novietoti tuvāk par 500m no dzīvojamām mājām.
121 Sadalīšana - nekustamā īpašuma reāli dabā esošas atdalītas zemes vienības ar noteiktu adresi ar vai bez
būvēm, ēkām un ietaisēm sadalīšana jaunos nekustamos īpašumos saskaņā ar atļauto teritorijas
izmantošanu un tai noteikto minimālo zemes vienības platību. Sadale notiek, izstrādājot
detālplānojumus vai zemes ierīcības projektus.
122 Saimniecības ēka - palīgizmantošanas būve, kas var ietvert vienu vai vairākas garāžu, nojumi
automašīnu novietošanai, pirts, pagrabs, darbnīcu, siltumnīcu, dārza inventāra, materiālu, sadzīves
priekšmetu glabāšanai u.c. Ja šāda ēka piebūvēta vai iebūvēta galvenajā būvē, tā jāuzskata par daļu no
galvenās būves, nevis par saimniecības ēku.
123 Sarkanā līnija –pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa,
ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) apbūvei un izmantošanai nepieciešamo
teritoriju un apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas. [AL) juridiski noteikta vai
projektēta, detālplānojumā vai zemesgabala plānā atzīmēta, maģistrāles, ielas, piebrauktuves, laukuma
un/vai inženiertehnisko komunikāciju koridora robeža. Ja sarkanā līnija atdala zemesgabala daļu, tad
pašvaldība ielā iekļauto daļu var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
124 Savrupmāja - brīvstāvoša vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja uz dabā reāli atdalīta atsevišķa
nekustamā īpašuma zemes gabala ar pagastā noteiktu minimālo zemes gabala platību. Sinonīms
ģimenes mājai.
125 Sānpagalms - zemesgabala daļa no priekšpagalma līdz aizmugures pagalmam un no zemesgabala sānu
robežas līdz jebkuras galvenās ēkas sānu fasādes sienai.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 14

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
126 Skatloga vitrīna ir iekšēja telpa 100 cm attālumā (dziļumā) no loga rūts.
127 Skvērs -publiskā ārtelpa, ko veido neliels laukums, ar vai bez apstādījumiem, kas paredzēts galvenokārt
gājējiem un to īslaicīgai atpūtai un ko neizmanto brauktuvēm.
128 Sludinājumi ir dažāda veida īslaicīgi izvietota informācija: paziņojumi, aicinājumi, uzsaukumi,
reklāmziņojumi u. tml., ko izliek tiem speciāli paredzētās, mākslinieka atļautās vietās.
129 Sociālās aprūpes objekts nozīmē izmantošanu, kas ietver iedzīvotāju sociālo aprūpi, arī sociālās
aprūpes centru, internātu, pansionātu, invalīdu namu vai citu iestādi šiem vai līdzīgiem nolūkiem.
130 Sporta objekts nozīmē izmantošanu, kas primāri ietver sporta, spēļu un fiziskās nodarbības un ar to
saistītās sēdvietas skatītājiem, kā arī sporta būves dzīvojamās un citās teritorijās, kur tās kalpo kā
palīgizmantošana.
131 Starpgabals - atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamat gabala ar citas personas īpašumā
esošu zemi.
132 Stāvu platība - zemesgabala visas apbūves kopējās platības, izņemot pagrabstāvu, summa. Stāvu
platību mēra pa ēkas ārējo kontūru, ietverot ēkas iekšējās un ārējās sienas.
133 Stāvu skaits – ir ēkas visu virszemes stāvu skaits, kas ietver pagrabstāvu, ja vairāk kā puse (½) no
pagraba augstuma starp pabeigtām griestu un grīdas virsmām ir virs ietves vai vidējā pagalma virsmas
līmeņa. Stāvu skaitā ieskaita arī atļautās izmantošanas vajadzībām izbūvētu jumta stāvu, ja jumta
izbūves platība ar 2,5m un lielāku augstumu pārsniedz 50% no ēkas apbūves laukuma.
134 Tehniskās apkopes stacija nozīmē izmantošanu, kas ietver satiksmes līdzekļu apkopi un labošanu, kā
arī pilnīgu to korpusa, rāmja, motora un apriepojuma remontu, krāsošanu, mazgāšanu un tīrīšanu, kā arī
eļļu, smērvielu, antifrīzu, riepu, aizdedzes sveču, akumulatoru un rezerves daļu pārdošanu, neietver auto
kapsētu un auto tirdzniecību.
135 Tekne - brauktuves daļa, kas paredzēta ūdens savākšanai un novadīšanai.
136 Transporta būves - inženierbūves (tilti, satiksmes pārvadi, estakādes, tuneļi, caurtekas, atbalstsienas
u.c.).
137 Telpas individuālā darba vajadzībām - daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa daļa, kur nodarbojas ar
individuālo darbu un kuras platība nav lielāka par 40% no dzīvokļa platības ar individuālā darba
veidiem, kam nav regulāri ikdienas klientu apmeklējumi un traucējumi saskaņā ar pastāvošajiem
būvnormatīviem (trokšņi, vibrācija, putekļainība u. c.), apdzīvotās vietās savrupmājas vai saimniecības
ēkas daļa, kur nodarbojas ar individuālo darbu un kuras platība nav lielāka par 25% no savrupmājas
ēkas platības.
138 Tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts- nozīmē izmantošanu, kas ietver preču pirkšanu un
pārdošanu tieši patērētājam vai sadzīves un citu pakalpojumu nodrošināšanu, arī tirdzniecības centru,
universālveikalu, tirgu, veikalu, salonu, aptieku, restorānu, bāru, kafejnīcu, pakalpojuma darbnīcu, bet
neietver nekādu ražošanu, montēšanu, pārstrādi vai vairumtirdzniecību un lielveikalu (tirdzniecības
platība virs 1000m²).
139 Tūrisms - jebkura veida darbība un aktivitāte, kas nodrošina vai ir saistīta ar cilvēku pagaidu (ne īsāku
par 24 stundām un ne ilgāku par 1 gadu) ceļojumu ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika
pavadīšanas vai lietišķo darījumu nolūkā, ja tas nav saistīts ar algotu darbu apmeklējuma vietā.
140 Ūdensnoteka- dabiska, regulēta vai ierīkota ūdenstece ūdens aizvadīšanai (ML)
141 Ūdenssaimniecības būves – ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būves, kā arī
tehnoloģiskās iekārtas un tehniskais aprīkojums, kas nodrošina vai ietekmē to darbību.
142 Ūdenssaimniecības sistēma – ūdenssaimniecības būvju un institucionālo vajadzību kopums, kas
nepieciešams ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai konkrētā teritorijā, nodrošinot teritorijas
attīstību, vides aizsardzību un ekonomiskās intereses.
143 Ūdenstece - dabīga vai mākslīga (upe, grāvis, strauts) gultne ar plūstošu ūdens straumi, kas rodas kādā
apvidū zemes virsmas slīpuma dēļ.
144 Ūdenstilpe - dabīgs vai mākslīgi izveidots (ezers, dīķis) zemes virsmas pazeminājums - ieplaka, kur
uzkrājas ūdens.
145 Ūdens sporta būve nozīmē izmantošanu, kas ietver vienu vai vairākus ūdens sporta veidus (airēšanu,
vindsērfingu, ūdens slēpošanu, peldēšanu. c.).
146 Vēsturiska ēka ir kapitāla ēka, kas celta laika posmā līdz 1950. g, un veido Birzgales savdabību un tajā
pēc 1950. g nav veiktas kapitālas pārbūves, kas likvidējušas ēkas sākotnējo veidolu un plānojumu. Daļa
no vēsturiskajām ēkām ir atzītas par kultūras pieminekļiem.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 15

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
147 Vides aizsardzība – pasākumu kopums vides saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas
nodrošināšanai.
148 Viensētu puduris (grupa) – apdzīvojuma klasifikācija – lauku viensētu koncentrācijas vieta ārpus
ciemiem bez ciemu teritorijām raksturīgo pakalpojumu objektiem un inženierinfrastruktūras ar retinātu
dzīvojamo ēku izvietojumu, tai skaitā Mežaparka tipa saglabājot meža zemi – mežu kā biotopu vismaz
50% -70% no zemes gabala kopējās platības.
149 Vieglās ražošanas uzņēmums nozīmē izmantošanu, kas ietver sastāvdaļu ražošanu vai montēšanu, lai
iegūtu mazumtirdzniecībai, vairumtirdzniecībai vai pakalpojumiem derīgus gala produktus, un jebkuru
preču, vielu vai lietu komplektēšanu un iesaiņošanu, izņemot jebkādu darbību, kas rada būtisku
piesārņojumu, kā rezultātā ķīmiskie, fizikālie, radioloģiskie un bakterioloģiskie faktori pārsniedz
pieļaujamos higiēnas normatīvus. (izņemot rūpnīcas, kurām nepieciešama A un B kategorijas atļauja
darbībai piesārņojošām vielām.)
150 Viesu māja – ar komercdarbību saistīta tūristu naktsmītne izmitināšanai uz laiku un ar to saistītās
apkalpošanas un funkcionālā būves (pirts, sporta nodarbību telpas un atklāti objekti, ēdināšanas,
ražošanu, rekreāciju un zivju dīķi, medību dārzi, drošību nodrošinoši objekti u.c.), ko nosaka izstrādājot
detālplānojumu.
151 Vispārīgās ražošanas uzņēmums nozīmē izmantošanu, kas ietver ražošanu, montēšanu, pārstrādāšanu,
remontēšanu, materiālu un iekārtu, kā arī jebkādu citu preču, vielu vai lietu glabāšanu, uzkrāšanu,
komplektēšanu, iesaiņošanu, nosūtīšanu un šī darbība var radīt nepieciešamību noteikt aizsargjoslas
(izņemot rūpnīcas, kurām nepieciešama A kategorijas atļauja darbībai ar piesārņojošām vielām.)
152 Vietējas nozīmes iestāde – šo saistošo noteikumu izpratnē zemes, ēkas vai tās daļas izmantošana
galvenokārt tuvākās apkārtnes iedzīvotāju apkalpošanai.
153 Zāliens - apzaļumota platība.
154 Zaļumjoslas- blīvi koku un krūmu (vismaz 90%) stādījumi gar ielām un ceļiem, platumā, ko nosaka
apbūves noteikumi.
155 Zemesgabala fronte – horizontāls attālums starp zemesgabala sānu robežām pret ielu vai ceļu.
156 Zemes vienība (agrāk – gruntsgabals, gabals) juridiski noteikta zemesgrāmatā ierakstīta teritorijas
pamatvienība, atsevišķs dabā esošs zemes gabals.
157 Zemesgabals - zemes vienība, kas norobežota ar pastāvīgiem situācijas elementiem (piemēram, ceļiem,
hidrogrāfijas elementiem, reljefa kontūrām) vai apvidū noteiktām robežām.
158 Zemes gabala dziļums -horizontāls attālums starp zemes gabala priekšējo un aizmugures robežu. Kur
šīs robežas nav paralēlas, zemes gabala dziļums nozīmē taisnas līnijas garumu, kas savieno zemes
gabala priekšējās robežas un zemes gabala aizmugures robežas viduspunktus. Ja nav zemes gabala
aizmugures robežas, zemes gabala dziļums nozīmē taisnas līnijas garumu, kas savieno zemes gabala
priekšējās robežas viduspunktu ar trīsstūra virsotni, ko veido zemes gabala sānu robežas.
159 Zemes ierīcība - tiesiski, ekonomiski un tehniski pasākumi, lai sakārtotu nekustamā īpašuma vai
zemesgabala teritoriju zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
160 Zemes ierīcības projekts - atsevišķam nekustamam īpašumam vai zemes vienībai izstrādāts projekts ar
nolūku sadalīt, konsolidēt vai atdalīt jaunas zemes vienības. Pašvaldība zemes ierīcības projektam
nosaka darba uzdevumu, saskaņo un apstiprina.
161 Zemes konsolidācija - fizisko vai juridisko personu, valsts vai pašvaldības ierosināts īstenots
pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu ar mērķi to apvienot.
162 Zemes lietošanas veids - zemes platības raksturojums saskaņā ar tās dabiskajām īpašībām un zemes
pašreizējo saimniecisko izmantošanu, kas atbilst zemes lietošanas veidu klasifikatoram.
163 Žogs – būve, kas izvietota uz vai gar zemes vienības robežu, pie ielām gar sarkano līniju, pie virszemes
ūdensobjektiem gar tauvas joslu, pie valsts ceļiem saskaņojot ar VAS LVC un pašvaldības ceļiem gar
ceļa nodalījuma joslas malu, lai norobežotu īpašumu vai dažādu izmantošanas, ierīkojama drošības
apsvērumu dēļ vai to paredz normatīvie akti.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 16

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
KOPĒJIE TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
1. INFORMĀCIJA PAR ATĻAUTO TERITORIJAS IZMANTOŠANU
1.1. Jebkuru apbūves teritoriju, ievērojot “Noteikumus”, atļauts izmantot ēku un citu būvju izvietošanai,
saskaņā ar attiecīgajā teritorijā plānotajām (atļautajām) izmantošanām, kā arī:
1.1.1.publiskās lietošanas apstādījumu ierīkošanai;
1.1.2. inženiertehnisko un inženierkomunikāciju apgādes tīklu un būvju izvietošanai, ja to paredz
teritorijas plānojums, detālplānojums, inženiertehniskās apgādes shēma vai būvprojekts; parasti
pamatizmantošanas funkcionalitātes nodrošināšanai;
1.1.3. būves vai objekta apkalpes, strādājošo, apmeklētāju un iedzīvotāju automašīnu novietošanai, ja
tas nenonāk pretrunā ar vides aizsardzības un sanitāri higiēniskajām prasībām;
1.1.4. palīgizmantošanai, kas nav pretrunā ar “Noteikumiem” un ir:
a) pakārtota galvenajai (pamatizmantošanai) teritorijas, ēku un būvju izmantošanai un papildina
to,
b) izvietota tajā pašā zemesgabalā, kur galvenā teritorijas, ēkas vai būves izmantošana;
1.1.5. papildizmantošanai, kas nav pretrunā ar “Noteikumiem” un ir:
a) pakārtota pamatizmantošanas ēku un būvju izmantošanai un papildina tās
funkcionalitāti(parasti dzīvojamā apbūvē – bērnudārzs, skola, veikals un pakalpojuma
objekts, finanšu iestāde, ielas un inženierkomunikācijas, biroji u.c. vietējas nozīmes,
rūpnieciskai apbūvei – biroju, komerciestādes, tirdzniecības objekti, ielas un
inženierkomunikācijas, mežu teritorijās – ar rekreāciju saistītas būves u.t.t.),
b) izvietota tajā pašā zemes vienībā, kur pamatizmantošanas ēkas vai būves vai atsevišķā zemes
vienībā,
c) papildizmantošanas īpatsvars nevar būt vairāk kā papildizmantošanas īpatsvars - ne vairāk kā
45% no īpašuma zemes vienības platības, ēku apbūves laukuma un kubatūras, kopējā
lietderīgā laukuma, nekustamā īpašuma lietošanas mērķu platībām,
d) papildizmantošanai, izvietojot tās ēkas un būves uz atsevišķa zemes vienības, jāievēro
pamatizmantošanas plānotā (atļautā) teritorijas izmantošanas minimālā zemes vienības
lieluma platība, būvlaides un apbūves augstuma lielumu nosacījum,
f) apbūves teritorijās paredzētās papildizmantošana parasti nosakāma ar detālplānojumu.
2. INFORMĀCIJA PAR AIZLIEGTO TERITORIJAS IZMANTOŠANU
2.1. Netiek atļauta tāda zemes, ēku un citu būvju, vai kādas to daļas izmantošana, kas rada būtisku
piesārņojumu, t.i. neatbilst vides aizsardzības un vides kvalitātes prasībām, un normatīvo aktu
prasībām.
2.2. Nevienā apbūves teritorijā nedrīkst:
2.2.1. izmantot zemi, ēkas un citas būves vai kādu to daļu, radot būtisku vides piesārņojumu vai
nenovēršot esošo vides piesārņojumu;
2.2.2. izvietot ēkas un būves aizsargjoslās, ko nosaka Aizsargjoslu likums;
2.2.3. veikt būvniecību piesārņotā teritorijā;
2.2.4. novietot, savākt un (vai) glabāt pamestus, nelietojamus motorizētus satiksmes līdzekļus, ja
vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota metāllūžņu
savāktuve;
2.2.5. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus, krāmus, lupatas, metāllūžņus un būvgružus, ja vien šim
nolūkam izmantotā teritorija nav ietverta ēkā;
2.2.6. veidot ūdensobjektus ar kubatūru virs 20 000m³, derīgo izrakteņu karjerus būvmateriālu un
melnzemes iegūšanai, bez derīgo izrakteņu atļaujas;
2.2.7. pielietot šajos “Noteikumos” atļautām izmantošanām (arī palīgizmantošanām) kuģu, kravas
mašīnu, autobusu un vagonu korpusus, konteinerus vai to daļas, kā arī citus materiālus, kas
nav paredzēti būvniecībai;
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 17

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
2.2.8. izmantot jebkādus ceļojuma treilerus un vagoniņus kā pastāvīgas dzīvojamās telpas (arī
ēdamtelpas un guļamtelpas), izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss;
2.2.9. patvaļīgi būvēt vai novietot gatavus kioskus, nojumes un paviljonus.
2.3. Katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās
nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem. [Civillikums, 1084.p.]
2.4. Nevienam nav tiesības ierīkot uz savas zemes tādas rūpniecības un amatniecības iestādes, kas var
apgrūtināt vai apdraudēt sabiedrisko drošību un cilvēku veselību ar uguns briesmām, troksni, smaku,
pārmērīgiem dūmiem u.t.l. Izšķirt jautājumu par to, vai zināmā gadījumā patiesi pastāv apgrūtinājums
vai apdraudējums, piekrīt tiesai. [Civillikums, 1087.p.]
2.5. Zemes īpašniekiem nav tiesību celt uz tās tādas ietaises, no kuras varēt sagrūt kaimiņiem piederošā
būve vai rasties tai kāds cits bojājums. [Civillikums, 1089.p.]
3. PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI
3.1. Fiziskās vai juridiskā persona drīkst izmantot jebkādu būvi vai zemesgabalu ikvienā atļautās
izmantošanas teritorijā, ja zemesgabalam, kur nodomāts izvietot minēto ēku vai citu būvi, vai, kur šī
būve atrodas, ir nodrošināta piebraukšana, t.i., ja zemesgabals robežojas ar valsts vai pašvaldībai
piederošu autoceļu, ielu, piebraucamo ceļu (piebrauktuvi) vai tam piekļūšanu nodrošina servitūts, kas
reģistrēts Zemesgrāmatā.
3.2. Ceļa servitūts jāreģistrē Zemesgrāmatā par labu konkrētam nekustamam īpašumam pirms būvniecības
pieteikuma iesniegšanas Būvvaldē.
3.3. Apbūves teritorijās ēkām un citām būvēm jāparedz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai.
To parametri jāpieņem atbilstoši attiecīgo ēku un citu būvju projektēšanas būvnormatīviem.
3.4. Jebkurai dzīvojamai telpai, tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektam, ēkas daļai ar citu funkciju
(papildizmantošanai: dzīvoklim, garāžai, u.c.) ir jānodrošina atsevišķa piekļūšana.
3.5. Piebrauktuvju pieslēgums pie ielu brauktuvēm pieļaujams ne tuvāk par 50m no krustojuma.
3.6. Piebrauktuvēm un caurbrauktuvēm jābūt pieejamām ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai, ievērojot
spēkā esošo normatīvo aktu prasības.
3.7. Piebraucamā ceļa nodalījuma joslas vai laukuma vai ielas sarkano līniju platums, kas nepieciešamas
katram īpašumam, neatkarīgi no, juridiskā statusa (atsevišķis īpašums vai servituts) un īpašuma
piederības ir:
3.7.1.vienai dzīvojamai savrupmājai, (viensētai, dvīņu mājas ½ pusei, divdzīvokļu mājai vienā
īpašumā, rindu ēkas vienai daļai) 4,5m platumā,.divām ēkām dzīvojamamām savrupmājām
6m platumā;
3.7.2. ciemos un Būvvaldes noteiktos gadījumos 7-18m platumā, visos pārējos gadījumos saskaņā
ar ACL 27.¹punktu 19m platumā;
3.7.3.kājāmgājēju un velosipēdistu piekļūšanai upēm pa vismaz 1,5m platu servitūta taku,
izveidojams no valsts vai pašvaldības ceļa līdz publiskā ūdensobjekta tauvas joslai ik pēc 300m
ciemos un 500m lauku apvidū;
3.7.4.pieeju ūdensobjektiem (izņemot vienā īpašumā esošos objektus) nodrošinošie ceļi iezīmējami
detālplānojumos;
3.7.5.iebrauktuvi vai piebraucamo ceļu parādīt detālplānojumā;
3.7.6.iebrauktuvi vai piebraucamo ceļu projektēt saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem.
3.8. Piekļūšanu īpašumam vai piebraucamo ceļu visā tā garumā līdz pašvaldības vai valsts ceļam parāda
detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā. Šī piebrauktuve jāuztur kārtībā zemes vienības (-u)
īpašniekam (-iem), kas izmanto piebrauktuvi (ceļu vai ielu).
3.9. Piebrauktuves jāveido pirmkārt no iespējami zemākas kategorijas ceļa.
4. ZEMES VIENĪBU SADALĪŠANAS, APVIENOŠANAS UN ROBEŽU
PĀRKĀRTOŠANAS NOTEIKUMI
4.1. Jaunu zemesgabalu nekustamo īpašumu var veidot (sadalot vai apvienojot) tikai ar Birzgales pagasta
padomes lēmumu, pamatojoties uz pagasta teritorijas plānojumu un izstrādājot detālplānojumu:
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 18

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
4.1.1. neapbūvētā apdzīvotās vietas teritorijā, kurā pagasta teritorijas plānojumā nav pietiekami
detalizēti teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;
4.1.2. kompleksai teritorijas apbūvei, paredzot satiksmes infrastruktūru, inženierkomunikāciju un
citu infrastruktūru izbūvi;
4.1.3. ja objektam, saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, ir izsniegts
kompetentās institūcijas atzinums par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma
noslēguma ziņojumu;
4.1.4. ugunsbīstamam un sprādzienbīstamam objektam, kā arī objektam, kurā lieto, ražo vai glabā
bīstamās ķīmiskās vai radioaktīvās vielas vai bīstamos ķīmiskos produktus, vai
apsaimnieko bīstamos atkritumus, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju;
4.1.5. teritorijā, kurā paredzēta meža zemes vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes
transformācija par apbūves zemi;
4.1.6. primāri paredzēta apbūvei;
4.1.7. un citos gadījumos, kad to paredz Birzgales pagasta padomes lēmums.
4.2. Esošus zemes gabalus atdalīt un veidot jaunus nekustamos īpašumus, nemainot plānoto (atļauto)
teritorijas izmantošanu, var tikai ar Birzgales pagasta padomes lēmumu, pamatojoties uz nekustamā
īpašuma zemes ierīcības projektu.
4.3. Atļauts veidot tikai tādu jaunu nekustamā īpašuma zemesgabalu vai nekustamo īpašumu:
4.3.1. ceļa vai ielas fronte nav mazāka par 20 m visās apbūves teritorijās un dārzkopības
sabiedrības apbūves teritorijās 15m;
4.3.2. kas nerobežojas ar valstij vai pašvaldībai piekrītošu ceļu, ielu vai laukumu, bet ir pieejams
no tiem pa piebraucamo ceļu (piebrauktuvi), kura brauktuves platums ir ne mazāks kā 4,5m
(sarkanās līnijās 9m ). Šī piebrauktuve jāuztur kārtībā zemesgabala (-u) īpašniekam (-iem),
kas izmanto piebrauktuvi;
4.3.3. ar detālplānojumu var noteikt citādu ielas fronti vai ceļa platumu, ja to atļauj noteikumi, kas
nepieciešamības gadījumā un atkarībā no dzīvojamo ēku skaita, kuru piebraukšanai
piebraucamais ceļu izmanto, iekļautu: grāvjus, apgaismojumu, gājēju ietvi 1,5m platumā,
inženierkomunikāciju novietošanai;
4.3.4. ielai vai piebraucamam ceļam vairāk kā vienam nekustamam īpašumam jābūt patstāvīgam
īpašuma objektam.
4.4. Nav pieļaujama zemesgabala dalīšana:
4.4.1. ja to neakceptē visi kopīpašnieki;
4.4.2. ja zemesgabala kopējais esošais apbūves laukums pārsniedz attiecīgajā teritorijā
pieļaujamo;
4.4.3. ja zemesgabals sadalīšanas rezultātā būs mazāks par attiecīgajā teritorijā pieļaujamo
(neiekļaujot platībā citas izmantošanas- ceļa un ielas sarkano līniju platumā);
4.4.4. ja jebkura zemesgabala forma sadalīšanas (apvienošanas) rezultātā neveido figūru, kuras
konfigurācija atbilst apkārtējās teritorijas zemesgabalu struktūrai un formai (īsākie malu
garumi nedrīkst būt mazāki par 10m);
4.4.5. neatbilst “Noteikumos” noteiktajiem atļauto teritorijas izmantošanas rādītājiem;
4.4.6. ja nav iespējams reāli, atbilstoši būvnormatīviem, sadalīt kopīpašumā esošās būves, ko
apliecina sekojoši nepieciešamie dokumenti – katrai ēkai sava tehniskās inventarizācijas
lieta, attiecīgā jomā sertificētas fiziskās personas vai licencētas juridiskā personas
sagatavots būvju tehniskās apsekošanas atzinums par ēku reālu sadales neiespējamību,
atbilstoši normatīvu prasībām;
4.4.7. ja būtiski tiek samazināta blakus esoša zemes gabala (vismaz par 25%) kadastrālā vērtība.
4.5. Robežu pārkārtošana notiek izstrādājot detālplānojumu.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 19

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
5. PRASĪBAS AUGSTUMA IEROBEŽOJUMIEM
5.1. Ēkas un citas būves augstumu mēra no līmeņa pie ēkas vidus līdz tai ēkas daļai, kas aiztur gaismas
iekļūšanu zem 45 o leņķa (dzegai, jumta malai, jumta čukuram, kas stāvāks par 45 o ). Skatīt 1.
zīmējumu.
5.2. “Noteikumos” noteiktie ēku un citu būvju augstumi nav attiecināmi uz jebkādu arhitektonisku izbūvi,
virsgaismu, skursteni, torni, karoga mastu, radio vai televīziju uztverošu vai pārraidošu iekārtu,
vējrādītāju, zibens novadītāju, baznīcas torni vai kupolu.
5.3. “Noteikumos” noteiktie ēku un citu būvju augstumi nav attiecināmi uz atsevišķiem akcentiem,
sabiedrisko un ražošanas objektu apjomiem, kas ir jāpamato ar detālplānojumu.
1.ZĪMĒJUMS
Piezīme. Cokolstāvs ir stāvs, no kura augstuma 1/3 atrodas virs zemes virsmas.
5.4. Ēkas stāvu skaitā ieskaita visus virszemes stāvus arī cokolstāvu un tehnisko stāvu. Ēkas bēniņus
ieskaita ēkas stāvu skaitā, ja jumta izbūves platība 2,5 m augstumā ir lielāka par 66% no ēkas pirmā
stāva platības vai ja tajā ir izbūvētas dzīvojamās vai sabiedriskās telpas. Ja dažādās fasādēs ir dažāds
stāvu skaits, tad ēkas vai būves stāvu skaitu un augstumu aprēķina no augstākās fasādes puses. Skatīt
1. zīmējumu.
5.5. “Noteikumos” noteiktie ēku un citu būvju augstumi nav attiecināmi uz jebkādu arhitektonisku izbūvi,
virsgaismu, skursteni, torni, karoga mastu, radio vai televīziju uztverošu vai pārraidošu iekārtu,
vējrādītāju, zibens novadītāju, baznīcas torni vai kupolu, antenu masti, un sakaru torņi, dūmeņi.
5.6. Ēku pieļaujamo stāvu augstumu un platību pēc ēku ugunsnoturības pakāpes nosaka LBN 201-07.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 20

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
6. PAGALMA NOTEIKUMI
6.1. Galvenajai ēkai uz zemesgabala atkarībā no apbūves veida ir viens vai vairāki pagalmi (priekšpagalms,
iekšējais sānpagalms, ārējais sānpagalms, aizmugures pagalms). Skatīt 2. zīmējumu.
6.2. Viena zemesgabala pagalma daļu nedrīkst uzskatīt par otra zemesgabala pagalma daļu.
6.3. Starp būvlaidi un sarkano līniju, zemesgabala daļā - priekšpagalmā, kas izveidojas ēkas priekšā,
veidojams priekšdārziņš, kas izmantojams tikai zālāju vai dekoratīvo stādījumu ierīkošanai.
6.4. Īslaicīga auto novietošana priekšpagalmā ir atļauta dzīvojamās ielās tikai konkrētās ēkas iedzīvotājiem
vai to viesiem, kā arī apkalpes un avārijas dienestiem.
6.5. Zemesgabala daļu starp būvlaidi un ielas sarkano līniju nedrīkst apbūvēt, uz tās nedrīkst atrasties
nekādas ēkas daļas, kā arī to izmantot materiālu atklātai uzglabāšanai.
6.6. Katra nekustamā īpašuma zemesgabala īpašniekam jāuztur kārtībā priekšdārziņš.
6.7. Pagalmā drīkst atrasties :
6.7.1. arhitektoniskas detaļas un/vai veidojumi, arī sliekšņi, skursteņi, starpdzegas, dzegas, teknes,
pilastri un jumta balsti, kas projicējas jebkurā pagalmā ne vairāk kā o,6m uz āru no sienas;
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 21

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
6.7.2. funkcionālas un dekoratīvas būves, arī nolaižamas markīzes un saulessargi, dekoratīvas
strūklakas, skulptūras, piemiņas plāksnes un žogi;
6.7.3. atklātas ugunsdzēsības kāpnes, kam pakāpieni un laukumi aprīkoti ar margām;
6.7.4. palīgēkas;
6.7.5. erkeri, kas projicējas jebkurā pagalmā ne vairāk par 1,5m uz āru no sienas;
6.7.6. balkoni, segtas un nesegtas terases, kas projicējas jebkurā pagalmā ne vairāk par 2.5m uz
āru no sienas.
6.8. Daudzdzīvokļu dzīvojamo rajonu pagalmos saglabā un izveido bērnu rotaļu laukumus, atpūtas vietas,
saimniecisko pagalmu –paklāju tīrīšanai, kā arī veļas žāvēšanai, laukumus atkritumu konteineru
izvietošanai un īslaicīgas stāvvietas iedzīvotāju automašīnām.
6.9. Pagalma prasības nav attiecināmas uz atsevišķiem tehniskiem objektiem kā sakaru torņi, antenu masti,
dūmeņi, skatu torņi, transformatoru apakšstacija u.t.l. – šajos gadījumos prasības nosaka, lai objekts
varētu funkcionēt un tiktu iekļauta tam nosakāmā aizsargjosla.
7. PRASĪBAS REDZAMĪBAS NODROŠINĀŠANAI
7.1. Prasības dzelzceļa pārbrauktuvēm, t.sk. prasības redzamībai ir noteiktas LR MK “Dzelzceļa
pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanas, apkalpošanas un slēgšanas noteikumos” Nr.392.
7.2. Nevienā izbūves teritorijā nedrīkst būvēt, pārbūvēt vai ierīkot nekādu ēku vai citu būvi, kā arī stādīt
augus, kokus un krūmus vai veidot žogu teritorijā, ka tā traucē skatu starp 0,5 un 3,0m līmeņiem virs
ielas viduslīnijas līmeņa trīsstūra teritorijā, ko ierobežo stūra gabala sarkanās līnijas un līnija, kas
savieno punktus uz šīm sarkanajām līnijām 10m attālumā no minēto sarkano līniju krustpunkta vai
VAS Latvijas Valsts ceļi akceptētā attālumā no minēto līniju krustpunkta, ja sarkanās līnijas nav
noteiktas ievērojot redzamības trīsstūri.
7.3. Ja esošā kapitālā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un transporta
kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskajām ierīcēm.
8. PRASĪBAS ATTĀLUMIEM STARP BŪVĒM, INŽENIERKOMUNIKĀCIJĀM
8.1. Attālumi starp dzīvojamām ēkām, dzīvojamām un sabiedriskām, kā arī ražošanas ēkām jāpieņem
saskaņā ar insolācijas, apgaismojuma un ugunsdrošības prasībām atbilstoši spēkā esošajiem
normatīvajiem aktiem.
8.2. Attālumi no zemes gabalu robežām.
8.2.1. dzīvojamās apbūves teritorijās ēkas un būves var izvietot mazākā attālumā kā noteikts
„Noteikumos” no zemesgabala robežām vai tieši pie robežām, ja tiek ievērotas
ugunsdrošības un sanitārās normas, ēku un zemesgabalu insolācijas prasības, kā arī, ja ir
attiecīgā kaimiņa rakstiska piekrišana, kuru tas apliecina ar personisku parakstu uz
zemesgabala plānojuma lapas, pievienojot notariālu līgumu vai apgrūtinājuma
nostiprinājuma lūgumu Zemesgrāmatai;
8.2.2. apgrūtinājumi un servitūti jānostiprina Zemesgrāmatā līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā;
8.2.3. pārējās izmantošanas un apbūves teritorijās attālums no ēkas vai būves līdz īpašuma zemes
vienības (gabala) robežai, ja nav noteikts atsevišķo teritoriju izmantošanas un apbūves
nosacījumos un netiek reglamentēts ar citām likumdošanas prasībām, nevar būt mazāks kā
4m noteiktajās ciema robežās un 10m lauku apvidū.
8.3. Insolācijas un apgaismojuma prasības. Apgaismojuma un insolācijas prasības jāpieņem saskaņā ar
CNuN II-4-79 “Dabiskais un mākslīgais apgaismojums”.
8.4. Ugunsdrošības attālumu prasības. Nosakot ugunsdrošības attālumus, jāievēro normatīvo aktu prasības.
Minimālie ugunsdrošības attālumi no būvēm līdz blakus esošo zemes vienību robežām ir noteikti
LBN 201-07 117. punktā.
8.5. Attālumi starp būvēm un inženierkomunikācijām.
8.5.1.noteikti MK 2004.gada 28.decembra noteikumos Nr. 1069 „Noteikumi par ārējo
inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijā”,
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 22

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
8.5.2.No gaisa vada elektropārvades līniju vadiem un balstiem līdz ēkām būvēm, citām
komunikācijām, zemes, ūdens un ceļa virsmai minimālie attālumi nosakāmi, ievērojot spēkā
esošos būvnormatīvus.
3. ZĪMĒJUMS
8.6. Ietaisīt jaunceļamās sienās logus uz blakus zemes vienības pusi drīkst tikai tad, ja šīs sienas atrodas ne
mazāk kā četrus metrus no robežas, vai lielākā atstatumā, ja tādu prasa vietējie būvnoteikumi. Ietaisīt
logus uz blakus zemes vienības pusi jau pastāvošās sienās, kas stāv pie pašas robežas vai tuvāk par
četriem metriem no robežas, drīkst tikai ar īpašnieka - kaimiņa zemes grāmatās ierakstītu piekrišanu,
nodrošinot šiem logiem gaismas ieplūdumu vismaz 45° leņķī. [CL, 1091. p.]
9. PRASĪBAS BŪVJU ATBILSTĪBAI ZEMES VIENĪBAS ROBEŽĀM
9.1. Jebkurai ēkai visām tās daļām ir jāatrodas nekustamā īpašuma zemes gabala robežās, izņemot ja būve ir
žogs starp zemesgabaliem.
9.2. Neviena ēkas daļa ne uz viena zemes gabala nedrīkst projicēties ārpus zemesgabala robežām.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 23

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
10. PRASĪBAS ĒKU UN BŪVJU KONSTRUKTĪVAJĀM DAĻĀM UN ELEMENTIEM
10.1. Fasādes, jumti, ūdens notekcaurules:
10.1.1. katra zemesgabala īpašniekam jāuztur kārtībā ēkas fasāde, ūdens notekcaurules, renes un
jumts. Fasādes krāsojumam jāatbilst krāsojuma pasei. Jebkuras fasāžu un citas ēkas ārējo
apdares elementu izmaiņas, t.sk. krāsojuma, jumta materiālu nomaiņas veicamas pēc
saskaņota projekta;
10.1.2. daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atsevišķu dzīvokļu logu nomaiņa (t. sk. pret plastmasas)
pieļaujama tikai tad, ja tiek saglabāts esošo logu izskats, t.sk. dalījums un krāsa;
10.1.3. jumti jāizbūvē tā, lai ūdens netecētu uz kaimiņu zemesgabaliem. Jānovērš iespējamā ledus
un sniega kupenu krišana uz ietves;
10.1.4. katra nama jumta ielas pusē, cik tālu tas pārsedz ietvi, jābūt ierīkotai lietus ūdens renei un
notekcaurulei, vai citai lietus ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko
tā, lai netraucētu kustību pa ietvi, ūdens notekcaurules jāizbeidz ne augstāk par 15 cm virs
ietves. Ja ir izbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma, ūdens notekcaurules jāievada tajā;
10.1.5. nav pieļaujams patvaļīgs fasādes krāsojums. Krāsošana jāveic saskaņā ar Būvvaldes izdotu
krāsu pasi vai ēkas projektā akceptēto krāsojumu;
10.1.6. pretuguns mūrim jābūt izbūvētam saskaņā ar LBN 201 – 07 nodaļas 3.11. „Ugunsdrošas
sienas” prasībām;
10.1.7. nav atļauta patvaļīga satelīta antenu novietošana uz jumtiem un balkoniem, virs erkeriem
vai to piestiprināšana pie ēku fasādēm. Satelīta antenu novietošana jāsaskaņo ar Būvvaldi;
10.1.8. jaunu ieejas durvju izbūvēšanu fasādēs veic atbilstoši Būvvaldē saskaņotam fasādes
projektam un Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 4.3.2. nodaļai;
10.1.9. ugunsdrošības prasības skatīt Latvijas būvnormatīvā LBN 201-07 3.6. nodaļā Jumti un
300. punktā.
Ja būves augstums no brauktuves (zemes) līmeņa līdz dzegai vai ārsienas augšdaļai ir lielāks par
9 metriem, ugunsdzēsēju un glābēju drošībai pa būves jumta perimetru izbūvē jumta nožogojumu
vismaz 300 mm augstumā vai jumta korē ierīko horizontālus stieņus (troses) drošības ierīču
stiprināšanai atbilstoši piemērojamajiem standartiem. Plakaniem jumtiem jumta nožogojumu
ierīko vismaz 600 mm augstumā. Ja jumta slīpums ir lielāks par 40°, nožogojumu neierīko, bet no
izejas lūkām līdz jumta korei ierīko kāpnes.
10.2. Lodžijas un balkoni:
10.2.1. nav atļauta patvaļīga lodžiju un balkonu pārbūvēšana. Esošo māju un citu ēku lodžiju
aizstiklošana veicama tikai atbilstoši saskaņotai projekta skicei, katrai ēkas fasādei pieļaujot
tikai viena veida aizstiklojumu;
10.2.2.lodžiju un balkonu pārveidošana pieļaujama, izstrādājot un akceptējot projektu;
10.2.3. ugunsdrošības prasības skatīt Latvijas būvnormatīvā LBN 201-07 3.7. nodaļā Balkoni,
lodžijas, terases, pārejas un galerijas.
11. PRASĪBAS ĀRTELPAS ELEMENTIEM, TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM, TO
VIZUĀLAJAM UN MĀKSLINIECISKAJAM NOFORMĒJUMAM
11.1. Apgaismes ķermeņi:
11.1.1. ielu un laukumu apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām iekārtus, pie stabiem
piestiprinātus, kā arī ielas klātnē vai zālājā iegremdētus apgaismes ķermeņus. Apgaismes
ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vienlaicīgi uztverama ielas posma vai
kvartāla garumā, kā arī katra laukuma robežās;
11.1.2. apgaismes ķermeņi izvietojami ielu fasādēs pie ēku sienām apdzīvotās vietās. Kabeļi
nedrīkst būt redzami ēku fasādēs;
11.1.3. informējot ēkas īpašnieku, pagasta dienestiem, ir tiesības piestiprināt pie ēku fasādēm
apgaismošanas, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu u.c. gaisa vadu atsaites;
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 24

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
11.1.4. apgaismes ķermeņiem jābūt saskanīgiem vienas ielas, laukuma, skvēra un objekta robežās.
11.2. Kioski, nojumes, paviljoni u.c. mazās arhitektūras formas:
11.2.1. parku, skvēru, un zaļo joslu teritorijā pieļaujama mazo arhitektūras formu būve, to izskatu
un izvietojumu saskaņojot ar Būvvaldi;
11.2.2. sezonas rakstura nekapitālās būves un īslaicīgas lietošanas ēkas (kioski, nojumes, nelieli
tirdzniecības paviljoni un tamlīdzīgi objekti) būvē atbilstoši izstrādātam būvprojektam vai
novieto gatavus atbilstoši Būvvaldē saskaņotam novietnes plānam uz būvvaldē akceptēto
laiku (termiņu);
11.2.3. pēc termiņa beigām BPTIAN 11.2.2. apakšpunktā minētos objektus nojauc vai aizvāc būves
īpašnieks vai, saņemot būvatļauju, rekonstruē par pastāvīgu būvi, ja tas nav pretrunā ar
teritorijas plānojumu;
11.2.4.ielu tirdzniecība atļauta tikai attiecīgi šim nolūkam paredzētajās vietās pēc tirdzniecības
atļaujas saņemšanas;
11.2.5.labiekārtojuma elementu izvietojumu sabiedriskās teritorijās nosaka Būvvalde;
11.2.6.kioska darbības laikā, ko nosaka būvvalde, jānodrošina apkārtējās teritorijas uzkopšana un
pēc darbības beigām teritorijas sakārtošana atbilstoši iepriekšējam stāvoklim.
11.3. Žogi un prettrokšņu ekrāni:
11.3.1. zemesgabalus drīkst iežogot atbilstoši šiem “Noteikumiem”:
1) ielas pusē pa sarkano līniju;
2) stūra zemesgabalos pa redzamības trijstūriem;
3) gar ūdenstilpēm, un ūdenstecēm pa tauvas joslām;
a) gar privāto ūdeņu krastiem - 4 metri;
b) gar pārējo ūdeņu krastiem - 10 metru;
(12) Tauvas joslas platums tiek skaitīts:
1) gar upju un ezeru lēzeniem krastiem - no normālās ūdenslīnijas;
2) gar upju un ezeru kraujiem krastiem - no krasta nogāžu augšmalas, turklāt tauvas
joslas platumā ietilpst arī zeme no ūdenslīmeņa līdz krasta nogāzei un pati
nogāze;
5) ūdensobjektiem, kam nav nosakāma tauvas joslas 1m attālumā no krasta nogāzes
augšmala [ZL];
4) pārējos gadījumos pa zemesgabala robežām;
11.3.2. starp zemesgabaliem žogus būvē īpašniekiem savstarpēji vienojoties;
11.3.3. zemesgabala īpašnieks ceļ un uztur žogu gar ielas malu un to žoga pusi, kas, skatoties no
pagalma uz kaimiņu pusi, atrodas labajā pusē;
11.3.4. zemesgabalus var iežogot ar dzīvžogu vai stingri nostiprinātu drāšu pinuma žogu;
11.3.5. žoga maksimālais augstums gar ielas fronti 1,60 m, pārējās malās maksimālais augstums
1,80m- vai citu augstumu saskaņot Būvvaldē;
11.3.6. cita izskata žoga būvniecībai izstrādājams projekts, kas saskaņojams ar Būvvaldi, veidojot
kvartāla robežās visai ielas līnijai kopīgu izskatu;
11.3.7. žoga caurredzamībai jābūt vismaz 50%, pie žoga augstuma 1,6m, samazinot žoga augstumu
proporcionāli var palielināt žoga caurredzamību. 1,0m augsts žogs var būt necaurredzams –
blīvs;
11.3.8. rūpnieciskajā zonā žogu augstums iespējams 2m augsts vai citā augstumā un
necaurredzams, ja to pamato ar tehnoloģiskiem un drošības apsvērumiem;
11.3.9. aizliegts nožogot zemesgabalus:
1) valsts vai privātīpašuma meža, parkameža un mežaparka zemesgabalus;
2) ūdenstilpju un ūdensteču tauvas joslās;
3) ceļu un ielu krustojumu pārredzamības zonās.
11.3.10. zemesgabalu pagalmus apbūves teritorijās aizliegts sadalīt ar žogiem, funkcionālai
zemesgabala sadalīšanai var izmantot dzīvžogu;
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 25

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
11.3.11. aizliegts izmantot žogu izveidošanai dzeloņdrātis;
11.3.12. žogiem jābūt krāsotiem ar izturīgām krāsām;
11.3.13. prettrokšņu ekrāna nepieciešamību un tā parametrus nosaka balstoties uz trokšņa līmeņa
rādītājiem un pieļaujamo trokšņu līmeni, atbilstoši MK 13.07.2004. noteikumiem nr. 598
„Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās” un MK
13.07.2004. noteikumiem nr. 597 „Vides trokšņa novērtēšanas kārtība”;
11.3.14.ugunsdrošības prasības žogiem skatīt Latvijas būvnormatīvā LBN 201-07 6. nodaļa
Ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu veikšana.
11.4. Ēkas numura un nosaukuma zīme karoga turētājs:
11.4.1. zemes gabala un ēku tai skaitā dārza mājas īpašniekam (lietotājiem) jānodrošina, lai pie
katras galvenās būves zemesgabalā vai galvenās ieejas uz sienas būtu piestiprināta mājas
numura vai nosaukuma zīme. To parasti piestiprina pie katras mājas 2,5 līdz 3,0m
augstumā ielas fasādē labajā pusē raugoties no ielas vai ēkas fasādes malā, kas tuvāka
galvenajai ieejai. Ja numura zīme nav skaidri saskatāma no ietves, numura zīmei jābūt arī
pie žoga vārtiņiem zemesgabalā;
11.4.2.ēku numura zīmes vai numura zīmes un lauku viensētu norādes izgatavo pēc parauga, ko
apstiprina pagasta padome;
11.4.3.stūra zemes gabala īpašniekam jānodrošina (jāatļauj), lai uz būves vai žoga stūra būtu iespēja
piestiprināt ielas nosaukuma norādi pēc padomes noteiktas formas;
11.4.4.zemes gabala īpašnieka pienākums ir pie būves ielas fasādes piestiprināt karoga turētāju vai
uzstādīt brīvi stāvošu, balti krāsotu karoga mastu valsts karoga uzvilkšanai;
11.4.5.ēkas numura zīmei un karoga turētājam jābūt piestiprinātiem pirms ēku nodošanas
ekspluatācijā;
11.4.6.norādēm uz īpaši aizsargājamiem dabas objektiem, kultūras pieminekļiem un teritorijām
izmanto normatīvajos aktos noteiktās parauga zīmes;
11.4.7. lauku teritorijās, kur ceļš (ceļi) ved uz vairākām mājām, kas atrodas tālāk par 200 m, ceļu
sazarošanās vietā īpašnieks uzstāda vēl vienu norādi.
11.5. Atkritumu urnas un tvertnes:
11.5.1. pie visām publisko objektu ēkām jānovieto pie ieejas vai citā pieejamā vietā, dzīvojamo
māju žogiem vai ielu fasādēm, jābūt piestiprinātai nedegoša materiāla atkritumu urnai;
11.5.2. pie kioskiem, biļešu kasēm brīvdabas pasākumos, saldējumu un sakņu un puķu stendiem
ielas tirdzniecībā un citos publiskos pasākumos jābūt novietotai un pieejamai atkritumu
urnai vai konteineriem. Par atkritumu savākšanu un atkritumu urnu novietošanu atbild
pasākuma rīkotājs;
11.5.3. tirdzniecības un pakalpojumu objektiem atkritumu urnām jābūt pie katras ieejas;
11.5.4. akritumu urnām jābūt uzstādītām nododot objektu ekspluatācijā vai uzsākot konkrētā vietā
darbību;
11.5.5. sīkajiem atkritumiem paredzētu urnu iztukšo pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi
divās dienās.
11.6. Skatlogi un markīzes:
11.6.1.izvietojot vizuālo informāciju ir jāievēro valsts valodas prasības;
11.6.2.virs skatlogiem - vitrīnām atļauts izbūvēt markīzes, kas neprojicējas brauktuvei tuvāk kā 0,5
m un kuru apakšējā mala ir vismaz 2,2 m virs ietves.
12. PRASĪBAS INŽENIERKOMUNIKĀCIJU BŪVNIECĪBAI, REKONSTRUKCIJAI,
EKSPLUATĀCIJAI
12.1. Inženierkomunikāciju izvietošana:
12.1.1. visās izbūves teritorijās jānodrošina atļauto apbūves objektu inženiertehniskā apgāde
saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kas izriet no teritorijas plānojuma, detālplānojuma
vai inženiertehnisko komunikāciju attīstības shēmām;
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 26

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
12.1.2. inženierkomunikācijas tīkli un objekti jāizvieto galvenokārt valsts un pašvaldības
koplietošanas ielu sarkano līniju un ceļu nodalījumu joslu robežās, saskaņā ar LR likuma
„Par autoceļiem” 18.panta un MKN Nr.1069 „Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju
izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās”nosacījumiem;
12.1.3. inženierkomunikācijas tīkli un objekti tiek izvietoti servitūtu ceļu sarkano līniju un
nodalījumu joslu robežās;
12.1.4. inženiertehniskās apgādei nepieciešamās platības jānodrošina izmantojamā un apbūvējamā
zemes gabala robežās, ieskaitot aizsargjoslas vai uzrādot servitūtus citām personām
piederošos īpašumos, kas reģistrēti par labu konkrētam īpašumam (izņemot valsts ceļus un
pašvaldības ielas un ceļus, esošās inženierkomunikācijas);
12.1.5. ja aizsargjoslas projicējas ārpus zemes gabala robežām, nepieciešams saskaņojums ar
nekustamā īpašuma īpašnieku, kura intereses tiek skartas;
12.1.6. veidojot servitūtu vai apgrūtinājumu, inženierkomunikācijas izvieto starp sarkano līniju un
būvlaidi (apbūves līniju);
12.1.7. ārējo maģistrālo inženierkomunikāciju izbūvi veikt pirms nodrošināmo- galveno objektu
būvniecības uzsākšanas;
12.1.8. ja inženierkomunikācijas tiek izvietotas sarkano līniju vai ceļa nodalījuma joslas robežās un
šī ielas vai ceļa daļa ir noteikta kā servitūts vai apgrūtinājums, kas reģistrēts Zemesgrāmatā,
atsevišķa saskaņošana ar šo īpašnieku par inženierkomunikāciju izbūvi nav nepieciešama,
izņemot gadījumus, ja ir līgums par servitūta izveidi un līgumā noteikta cita kārtība;
12.1.9. jaunu elektroietaišu pieslēgšana un atļautās slodzes palielināšana AS „Sadales tīkls”tīklam
notiek saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 20.08.2008.
lēmumā Nr.264 apstiprinātiem „Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas
sistēmas dalībniekiem”;
12.1.10. jaunu elektroapgādes komersanta objektu ierīkošanai energoapgādes komersantam ir
tiesības izmantot jebkuru zemi par vienreizēju samaksu tās īpašniekam saskaņā ar Enerģijas
likuma 24.pantu.
12.2. Ūdensapgāde:
12.2.1. ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju projektēšanā piemēro to nacionālo standartu prasības,
kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma sabiedrība ar ierobežotu atbildību
“Latvijas standarts” ir publicējusi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” līdz projektēšanas
uzdevuma izdošanai, saskaņā ar 01.02.2000. MK noteikumu Nr.38 „Noteikumi par Latvijas
būvnormatīvu LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves"”(turpmāk- LBN 222-99)
4.panta prasībām;
12.2.2. projektējot objektu ūdensapgādes sistēmas, izvērtē to kooperēšanas lietderību (neatkarīgi
no resoru piederības) un ietekmi uz vidi atbilstoši teritorijas plānojumam un pašvaldības
saistošajiem noteikumiem, kā arī ņem vērā esošo ūdensapgādes būvju tehnisko,
ekonomisko un higiēnisko novērtējumu, paredzot to izmantošanas un darbības
intensificēšanas iespējas. Ūdensapgādes projektus izstrādā saskaņoti ar kanalizācijas
projektiem un obligāti veic ūdens patēriņa un notekūdeņu novadīšanas bilances analīzi.”
[LBN 222-99 4.p.];
12.2.3. LR MK 2004.gada 20.janvāra noteikumi Nr.43” Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām
noteikšanas metodika” nosaka aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas
metodiku;
12.2.4. aizsargjoslas nosaka esošām, projektējamām un rekonstruējamām ūdens ņemšanas vietām
un ūdens padeves iekārtām no ūdens ņemšanas vietām uz apdzīvotām vietām vai
atsevišķiem saimniecības objektiem, izņemot šo noteikumu 5.punktā noteiktos gadījumus;
12.2.5. aizsargjoslu noteikšanu un saskaņošanu ar attiecīgo valsts institūciju un aģentūras
“Sabiedrības veselības aģentūra” filiāli, kā arī pašvaldības informēšanu par tās teritorijā
esošās aizsargjoslas noteikšanu nodrošina ūdens ņemšanas vietas īpašnieks vai lietotājs.
Pašvaldību informē divu nedēļu laikā pēc aizsargjoslu noteikšanas un saskaņošanas un
iesniedz dokumentu kopijas par aizsargjoslas robežām un saskaņojumu. Aizsargjoslu
robežas nosaka un iezīmē teritoriju plānojumos un zemes īpašuma vai lietojuma plānos
atbilstoši Aizsargjoslu likuma 33. un 62.pantam;
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 27

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
12.2.6. ap akām, urbumiem un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto
savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nenosaka,
ja apkārtne ir labiekārtota un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana;
12.2.7. ap pazemes ūdens ņemšanas vietu nosaka šādas aizsargjoslas:
-stingra režīma aizsargjosla atbilstoši ūdens horizonta dabiskās aizsargātības pakāpei
no 10-50m,
-bakterioloģiskā aizsargjosla, ko aprēķina tādu, lai ūdens dabiskās plūsmas laikā līdz
ūdens ņemšanas vietai mikroorganismu izdzīvošanas laiks nepārsniegtu normatīvos noteiktos,
-ķīmiskā aizsargjosla, ko aprēķina tādu, lai - ūdens ķīmiska piesārņošana ūdens
ņemšanas vietā tās ekspluatācijas laikā nebūtu iespējama un ūdens kvalitāte atbilstu dzeramā ūdens
ieguvei izmantojamo pazemes ūdeņu ūdens kvalitātes normatīviem;
12.2.8. artēzisko urbumu izveidošanas gadījumos jāreģistrē Zemesgrāmatā ūdens ņemšanas vietai
noteiktā aizsargjosla līdz ēku un būvju nodošanai ekspluatācijā;
12.2.9. jaunas ūdens ņemšanas vietas stingra režīma aizsargjoslai jāatrodas uz zemes gabala uz
kura atrodas urbums;
12.2.10. nododot dzīvojamo, publisko vai rūpniecisko objektu ekspluatācijā, tam ir jābūt pieejamam
dzeramajam ūdenim atbilstoši normatīviem un tehniskajiem noteikumiem: MK 2003.gada
29.aprīļa noteikumi Nr.235 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības,
monitoringa un kontroles kārtība”;
12.2.11. ārējo ūdens apgādi ierīkot atbilstoši LBN 222-99 “Ūdens apgādes ārējie tīkli un būves”
prasībām LR Mk 21.12.2004. noteikumi Nr.1035 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu
LBN 222-99 “Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves” ar grozījumiem;
12.2.12. ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju projektēšanā piemēro to nacionālo standartu prasības,
kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma sabiedrība ar ierobežotu atbildību
“Latvijas standarts” ir publicējusi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” līdz projektēšanas
uzdevuma izdošanai;
12.2.13. apdzīvotās vietās un ražošanas uzņēmumos paredz ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi no
ūdensapgādes sistēmas, ko parasti apvieno ar dzeramā ūdens vai tehniskā ūdens apgādi.
12.3. Dzeramā ūdens akas:
12.3.1. grodu aku augšējai malai jāatrodas ne mazāk kā 0,8 m virs zemes. Apkārt grodu un
cauruļveida akām 1-2 m platā joslā jāparedz betona vai bruģējuma apmale, ar slīpumu 0,1m
no akas. Ap akām jāizveido māla aizsargkārta 0,5 m dziļumā no zemes virsmas un 1,5 līdz
2 m platumā;
12.3.2. grodu un cauruļveida akas ar dziļumu līdz 30m maksimāli jāattālina no iespējamā ūdens
piesārņojuma avotiem - 50 m, tajā skaitā no kaimiņu zemesgabalos novietotajām, atejas
bedrēm, komposta kaudzēm vai zemē iesūcināmiem notekūdeņu un kanalizācijas
krājrezervuāriem, mēslu un vircas krātuvēm u.c. Attālumus par var samazināt līdz 15m
izteikta reljefa gadījumos akas novietojot augstākās reljefa vietās nekā piesārņojuma avoti.
12.4. Inženiertehniskās komunikācijas un objekti:
12.4.1. 2004.gada 28.decembra LR MK noteikumi Nr.1069 „Noteikumi par ārējo
inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās” nosaka prasības
gāzes apgādes, siltumapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas, drenāžas, ārējo pneimatisko
atkritumu cauruļvadu, telekomunikāciju līniju, elektroapgādes līniju un iekārtu
(izvietojumam pilsētās, ciemos un lauku teritorijās;
12.4.2. ārējo kanalizācijas tīklu izvietojumu plāno saskaņā ar 15.07.1999. MK noteikumu Nr.214
„Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-99 "Kanalizācijas ārējie tīkli un būves"”
(turpmāk- LBN 223-99) prasībām;
12.4.3. visās apbūves teritorijās jānodrošina atļauto izmantošanu objektu inženiertehniskā apgāde
saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kas izriet no teritorijas plānojuma, detaļplānojuma
vai inženierkomunikāciju attīstības shēma.
12.4.4. inženierkomunikāciju izvietojumu teritorijā plāno tādu, lai tas atbilstu MK 2001.gada
27.marta noteikumos Nr.142 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-01
“Būtiskās prasības būvēm”” (turpmāk — LBN 006-01) noteiktajām prasībām, kā arī
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 28

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
nodrošinātu vides kvalitāti, teritorijas, enerģijas un dabas resursu racionālu izmantošanu un
vides pieejamību;
12.4.5. dzīvojamās mājas nepieciešams aprīkot ar ugunsdzēsības aprīkojumu saskaņā ar LR MK
noteikumiem Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi” 9.pielikums, 18. punkta prasībām.
12.5. Lokālās attīrīšanas ietaises:
12.5.1. savrupmāju teritorijās lokālajās attīrīšanas ietaisēs dalīt saimniecisko notekūdeņu - pelēko
ūdeņu plūsmu no tualešu kanalizācijas;
12.5.2. lokālās attīrīšanas ietaises novieto ne tuvāk kā 30m attālumā no gruntsgabalā un blakus
gruntsgabalos esošo dzīvojamo māju logiem un ne tuvāk kā 4m no gruntsgabala robežas.
12.6. Augstsprieguma elektropārvades līnijas par darbiem, kuros paredzēts izmantot celšanas mehānismus,
ja tie notiks tuvāk par 30m no EPL vadiem, jāparedz darba veikšanas projekta izstrādāšana.
12.7. Jaunu dīķu ierīkošana:
12.7.1. dīķis ne lielāks kā 5ha, aizsargjosla 10m var nebūt uzrādīts plānotās (atļautās)
izmantošanas kartē kā ūdensobjekta teritorija;
12.7.2. ierīkojot ūdensobjektus ar platību virs 10ha piemērojama ietekmes uz vidi procedūra
normatīvos aktos paredzētā kārtībā;
12.7.3. ierīkojot ūdensobjektus virs 20000m³ apjoma, jābūt derīgo izrakteņu ieguves atļaujai;
12.7.4. dīķiem līdz 0,1ha un grāvjiem līdz 0,5 km viena īpašuma teritorijā nemeliorētās zemēs
nav nepieciešams tehniskais projekts;
12.7.5. dīķu ierīkošanai nepieciešams tehniskais projekts, ja tas ir lielāks par 0,1ha un visos
gadījumos meliorētās zemēs;
12.7.6. ūdenstilpju un ūdensteču krasta līniju drīkst izmainīt tikai krastu nostiprināšanai, lai
novērstu to tālāku eroziju;
12.7.7. ūdenstilpju un ūdensteču krastos jāievēro tauvas joslu un AL aizsargjoslu noteikumus
sk. BPTIAN III.D.
13. PRASĪBAS JAUNAI SATIKSMES INFRASTRUKTŪRAI UN ESOŠĀS
INFRASTRUKTŪRAS REKONSTRUKCIJAI
13.1. Ja būvniecības gadījumā dzelzceļu šķērso ar autoceļu vai inženierkomunikācijām, jāsaņem tehniskie
noteikumi, projekti jāsaskaņo ar attiecīgo dzelzceļa ceļa distanci un valsts a/s „Latvijas dzelzceļš”
projektu skaņošanas komisiju.
13.2. Veicot autoceļu un ielu rekonstrukciju, projektējot jaunus autoceļus un ielas, paredzēt iespējami
augstā vai vidējā spiediena sadales gāzes vadu novietni projektējamo un rekonstruējamo ceļu
nodalījuma joslās vai ielu sarkanajās līnijās.
13.3. Pieslēgumus valsts autoceļiem plānot caur šiem ceļiem pakārtotiem autoceļiem: pirmkārt caur valsts
1. šķiras autoceļiem, otrkārt – caur valsts 2.šķiras autoceļiem (ja to attālums līdz blakus esošajiem
valsts galveno un 1. šķiras autoceļu pieslēgumiem nav mazāks par Latvijas standarta labojumu LVS
190-3/A1:2002. „Ceļu vienlīmeņa mezgli”, LVS 190-4/A1:2002. „Vairāklīmeņu ceļumezgli”
attiecīgajās tabulās – 0.2. ”Ceļu klasifikācija” un 1.”Projektēšanas un ekspluatācijas prasības”
definēto minimumu).
13.4. Pieslēgumus valsts 1. šķiras autoceļiem plānot caur šiem ceļiem pakārtotiem autoceļiem: pirmkārt
caur valsts 2. šķiras autoceļiem, otrkārt – caur valsts 1.šķiras valsts autoceļiem (ja to attālums līdz
blakus esošajiem valsts 1. šķiras un 2. šķiras pieslēgumiem autoceļiem nav mazāks par Latvijas
standarta labojumu LVS 190-3/A1:2002. „Ceļu vienlīmeņa mezgli”, LVS 190-4/A1:2002.
„Vairāklīmeņu ceļumezgli” attiecīgajās tabulās – 0.2. ”Ceļu klasifikācija” un 1.”Projektēšanas un
ekspluatācijas prasības” definēto minimumu).
13.5. Pieslēgumus valsts 2. šķiras autoceļiem plānot caur šiem ceļiem pakārtotiem autoceļiem: pirmkārt
caur valsts 2. šķiras autoceļiem, otrkārt – caur valsts pagasta autoceļiem (ja to attālums līdz blakus
esošajiem valsts 2. šķiras autoceļu un pagastu ceļu pieslēgumiem nav mazāks par Latvijas standarta
labojumu LVS 190-3/A1:2002. „Ceļu vienlīmeņa mezgli”, LVS 190-4/A1:2002. „Vairāklīmeņu
ceļumezgli” attiecīgajās tabulās – 0.2. ”Ceļu klasifikācija” un 1.”Projektēšanas un ekspluatācijas
prasības” definēto minimumu).
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 29

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
14. PRASĪBAS AUTOMAŠĪNU UN VELOSIPĒDU NOVIETOŠANAI
14.1. Vispārīgās prasības automašīnu un velosipēdu novietošanai:
14.1.1. “Noteikumu” prasības velosipēdu un automašīnu novietošanai neattiecas ne uz vienu šo
noteikumu pieņemšanas dienā esošu ēku vai citu būvi līdz brīdim, kad tās platība tiek
palielināta, mainīta izmantošana vai pieaug nodarbināto skaits, dzīvokļu skaits, vietu skaits,
vai kāds cits raksturojošs lielums, kas prasītu palielināt velosipēdu, automašīnu
novietošanai nepieciešamo laukumu;
14.1.2. minimālo autostāvvietu skaitu publiskiem un ražošanas objektiem nosaka, ievērojot šādus
autostāvvietu vietējos normatīvus:
Ēkas un būves Aprēķinu vienība Automašīnu vietas uz
aprēķina vienību
Pārvaldes, darījumu un zinātnes iestādes 10 strādājošie 3
Ražošanas uzņēmumi 10 strādājošie 2
2
Tirdzniecības centri un veikali ar tirdzniecības 10 m tirdzniecības platības 1
2
zāles platību lielāku par 200m
Tirgi 2 tirdzniecības vietas 1
Restorāni, bāri un kafejnīcas 100 vietas 15
Zāles (kinoteātris, sporta klubi, koncertzāles,
muzeji, baznīcas, izstāžu zāles)
100vietas vai vienlaicīgi
apmeklētāji
Kapsētas, brīvdabas pasākumu vietas 50m² 1
Sporta zāles un celtnes 20 vietas 1
Pludmales (apmeklētas), sporta un tūrisma bāzes 100 vienlaicīgo
20
apmeklētāju vietas
14.1.3. nepieciešamo velosipēdu novietņu, autostāvvietu un garāžu skaitu un to izvietojumu nosaka
attiecīgie LR būvnormatīvi un “Noteikumi”. Ja tie paredz mazāku automašīnu novietņu
skaitu kā šajos “Noteikumos”, tad jāpieņem lielākais nodrošinājums.
14.2. Noteikumi autostāvvietām un velosipēdu novietnēm:
14.2.1. ēka un cita būve ar autostāvvietām un velosipēdu novietnēm jānodrošina pirms nodošanas
ekspluatācijā;
14.2.2. autostāvvietas jāizvieto uz tā paša zemesgabala vai tajā pašā būvē, kuras izmantošanai
stāvvietas nepieciešamas, izņemot gadījumus, ja:
- zemesgabals atrodas kultūras pieminekļa un tā aizsardzības joslā,
- ar tuvāko nekustamo īpašumu īpašniekiem ir panākta rakstiska vienošanās par
autostāvvietu ierīkošanu tajās – nodošana vienlaicīgi ar objektu;
14.2.3. ja ēka un cita būve vai zemesgabals ietver vairāk kā vienu izmantošanas veidu un katram
izmantošanas veidam noteikts savs autostāvvietu normatīvs, tad nepieciešamo
autostāvvietu skaitu nosaka katram izmantošanas veidam atsevišķi un summē;
14.2.4. autostāvvietas vienai izmantošanai nevar uzskatīt par stāvvietu jebkādai citai izmantošanai,
izņemot, ja šai citai izmantošanai nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas stāvvietu un
lietošanas laiki nesakrīt;
14.2.5. zemesgabala lielumi:
- vienai vieglās automašīnas izvietošanai virszemes atklātā autostāvvietā jāpieņem 25 m²,
- viena pasažieru tūristu autobusa izvietošanai virszemes autostāvvietā jāpieņem 75 m²,
- vienai kravas automašīnas izvietošanai virszemes atklātā stāvvietā jāpieņem, atkarībā no
mašīnas tipa, bet ne mazāk par 25 m²,
- viena velosipēda novietošanai virszemes stāvvietā jāpieņem 0,5 m²,
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 30
15

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
- uz vienu mašīnvietu slēgtā vienstāvu garāžā- 30m²;
14.2.6. iežogotām autostāvvietām ar ietilpību līdz 100 vietām pirms vārtiem jānodrošina 6 m
plats priekšlaukums, bet ar lielāku ietilpību - 12 m plats priekšlaukums;
14.2.7. katras 25 autostāvietas jāatdala ar 2m platu zaļumjoslu, kurā ir blīvu krūmāju vai koku
stādījums;
14.2.8. apkārt autostāvvietām, kurās ir vairāk kā 50 stāvvietas paredzēt krūmāju vai koku
stādījuma joslu ne šaurāku kā 2m;
14.2.9. uz katrām 10 stāvvietām jāparedz pa vienai 1 stāvvietai ar platumu 4,5m automašīnām,
kurās pārvadā bērnus un cilvēkus ar kustību ierobežojumiem, bet stāvvietās ar mazāku
vietu skaitu vismaz vienai jābūt 4,5m platai. Šīs stāvvietas apzīmē ar ceļazīmi;
14.2.10. pie pirmskolas bērnu iestādēm vismaz pusei stāvvietu jābūt 4,5m platām;
14.2.11. automašīnu maksas stāvvietu valdītājiem jānodrošina stāvvietas projektā noteiktās
platības un pieguļošās teritorijas 5 m platā joslā tīrīšana, atkritumu izvešana.
14.3. Noteikumi automašīnu novietņu piebraucamajiem ceļiem.
o
o
Automašīnu novietņu piebraucamajiem ceļiem jābūt vismaz 3 m platiem (katrai joslai), izņemot
gadījumus, kad “Noteikumos” noteikts savādāk.
Attālums no iebrauktuves/izbrauktuves garāžā vai autostāvvietā jāpieņem ne mazāks par:
- 50 m no krustojuma ar valsts ceļu vai galveni ielu;
- 20 m no krustojuma ar vietējas nozīmes ielu;
- 30 m no sabiedriskā pasažieru transporta pieturvietas.
15. PRASĪBAS DEGVIELAS UN GĀZES UZPILDES STACIJĀM UN CITIEM RISKA
OBJEKTIEM
15.1. Degvielas un sašķidrinātās gāzes uzpildes staciju izvietojums (projektēšana, būvniecība, ekspluatācija)
nav pieļaujams:
o bez licencētu ģeologu vai hidroģeologu atzinumiem par grunts un gruntsūdeņu piesārņojuma
līmeni attiecīgajā vietā;
o kultūras pieminekļu aizsardzības zonās;
o memoriālu piemiņas vietu, pieminekļu un kulta celtņu tuvumā vai vizuālā saistībā ar tiem;
o likumā par aizsargjoslām noteiktajos gadījumos;
o īpaši aizsargājamu dabas teritorijās un objektos, augu un dzīvnieku sugu atradņu aizsargjoslās;
o valsts hidrometeoroloģisko novērojumu staciju, posteņu un stacionāro valsts nozīmes
monitoringa punktu aizsargjoslās;
o elektrisko tīklu, siltumtīklu, ūdensvadu, kanalizācijas tīklu aizsargjoslās;
o valsts ģeodēzisko atbalsta punktu aizsargjoslās;
o karjeru aizsargjoslās;
o ne tuvāk kā 200m no dzīvojamo māju logiem;
o aplūstošās teritorijās.
15.2. Pie degvielas uzpildes stacijām jāierīko sabiedriskās tualetes un sabiedrībai pieejami taksofoni.
15.3. Sašķidrinātas gāzes uzpildes staciju būvniecībā ir nepieciešams veikt īpašus drošību pastiprinošus
pasākumus, kuri pirms projektēšanas paredzami īpaši un saskaņojami ar UGD.
15.4. Degvielas un gāzes uzpilde stacijām, kā arī citiem riska objektiem ievērot vides prasības saskaņā ar
MK noteikumiem Nr.269 „Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem degvielas uzpildes stacijām,
naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām” (03.08.1999.).
16. PRASĪBAS SAIMNIECĪBAS ĒKĀM UN BŪVĒM, KAS PAREDZĒTAS MĀJLOPIEM
16.1. Saimniecību ēku apjomos nedrīkst pārsniegt dzīvojamo ēku, kas atrodas uz tā paša zemesgabala.
Saimniecības ēkas apjomu veido 65% no kopējās saimniecības un dzīvojamās ēkas kubatūru summas.
16.2. Pieļaujamais saimniecības ēkas augstums ir viens stāvs un kores augstums 9m.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 31

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
16.3. Saimniecības ēku vai būvi, nedrīkst:
16.3.1. ierīkot priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānu priekšpagalmā;
16.3.2. ierīkot tuvāk par 7 m aiz dzīvojamās mājas, vai 20m no ielas būvlaides un 25m no ielas
būvlaides, ja tā sakrīt ar sarkano līniju;
16.3.3. uzskatīt par saimniecības ēku vai būvi, ja tā piebūvēta dzīvojamajai mājai vai iebūvēta
tajā;
16.3.4. ierīkot tuvāk kā 3,0 m no zemesgabala sānu vai aizmugures robežas un tās jumta jebkura
punkta augstums šajā zonā nedrīkst pārsniegt 4,5m. Ar blakus vai attiecīgi ar aizmugures
zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala
plānojuma lapas.
16.4. Nav pieļaujama pastāvīgu dzīvojamo telpu izvietošana saimniecības ēkā.
16.5. Sīkiem mājdzīvniekiem un mājputniem paredzētas saimniecības ēkas un citas būves drīkst izvietot un
turēt tikai atsevišķās ciemu teritorijās, kuras noteiktas saskaņā ar saistošajiem noteikumiem, ievērojot
sanitārās prasības un pie nosacījuma, ka visi kaimiņu zemesgabalu īpašnieki tam devuši rakstisku
piekrišanu.
16.6. Mājlopiem paredzētu saimniecības ēku nedrīkst:
16.6.1. ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānu pagalmā;
16.6.2. ierīkot tuvāk par 50 m no apbūves teritorijas, kur mājlopu turēšana aizliegta;
16.6.3. ierīkot tuvāk par 15 m no kaimiņu dzīvojamo telpu logiem, apbūves teritorijās, kur
mājlopu turēšana atļauta.
16.7. Saimniecības ēkām un būvēm, kas paredzētas mājlopiem vides prasības ievērot saskaņā ar MK
noteikumiem Nr.628 „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”
(27.07.2004.).
17. PRASĪBAS ĒKU UN BŪVJU REKONSTRUKCIJAI, RESTAURĀCIJAI UN
REMONTAM
17.1. Ēku un būvju rekonstrukcija, restaurācija un remonts veicams atbilstoši vispārīgiem būvniecības
procesa noteikumiem, pastāvošai likumdošanai un normatīviem, kā arī šiem „Noteikumiem”.
17.2. Telpu izbūve ēkas jumta stāvos:
17.2.1. jumta stāva bēniņos izbūvētām telpām jābūt atdalītām no neizbūvētās bēniņu daļas ar
nedegošām konstrukcijām;
17.2.2. izvirzīto jumta logu izbūvju kopējais platums nedrīkst pārsniegt trešo daļu no ēkas fasādes
garuma;
17.2.3. jumta izbūvēm jāatbilst ugunsdrošības prasībām.
17.3. Kopīpašumā esošas ēkās var veikt rekonstrukcijas, restaurācijas un remontus atbilstoši vispārīgiem
būvniecības procesa noteikumiem, bez saskaņošanas ar kopīpašniekiem, ja darbi neskar citu
īpašnieku daļas vai ir noslēgts līgums par lietošanas tiesībām un reālu ēkas daļu.
18. PRASĪBAS TERITORIJAS, ĒKU UN BŪVJU UZTURĒŠANAI
18.1. Atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana kā palīgizmantošana:
18.2.1. nav atļauta priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā pagalmā, pirms žoga ielas
pusē;
18.2.2. nav atļauta tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas;
18.2.3. nav atļauta nevienā nepieciešamajā autostāvvietā.
18.2. Prasības komposta kaudzēm:
18.2.4. komposta kaudzes nedrīkst ierīkot pie kopīgiem žogiem, mūriem un uz robežas, izņemot
gadījumu, kad pastāv rakstiska vienošanās ar kaimiņu par vienotas komposta vietas
ierīkošanu;
18.2.5. komposta vietas ierīkojamas vismaz 1,5 m attālumā no kaimiņa robežas un ne tuvāk kā
15m līdz dzīvojamās mājas logiem, teritorijā starp dzīvojamo māju un robežu gar ielu
komposta vietas ierīkot aizliegts;
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 32

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
18.2.6. komposta kaudzes un organiskā mēslojuma glabātavas ierīkojamas, izslēdzot ūdens avotu
un gruntsūdeņu piesārņošanu.
19. PRASĪBAS ĒKAS UN BŪVES VAI TO DAĻU FUNKCIONALITĀTES MAIŅAI
19.1. Atbilstoši būvniecības likuma 17.1. panta prasībām ēku (telpu) var izmantot vienīgi tam mērķim, kāds
paredzēts projektā un tikai pēc nodošanas ekspluatācijā.
19.2. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā maināms ēku (telpu) statuss.
19.3. Lēmumu par ēku (telpu) statusa maiņu pieņem padome, ja statusa maiņa atbilst teritorijas
plānojumam, detālplānojumam (ja tāds konkrētai teritorijai izstrādāts) un “Noteikumiem”.
19.4. Lēmuma pieņemšanai par ēku (telpu) statusa maiņu (ja tas atbilst teritorijas plānojumam,
detālplānojumam un “Noteikumiem”) padomē iesniedzami sekojoši dokumenti:
19.4.1. iesniegums;
19.4.2. īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinoši dokumenti;
19.4.3. ēku (telpu) inventarizācijas plāns;
19.4.4. paredzēto telpu izveides skice; kā arī jauna ieejas mezgla un autostāvvietas izbūves skice (ja
tas nepieciešams ēkas (telpu) apsaimniekošanai);
19.4.5. ieceres saskaņojums ar (pēc nepieciešamības):
- ēkas īpašnieku, ja telpas tiek nomātas; ēkas apsaimniekotāju vai pārvaldnieku, ja ēkai ir
vairāki īpašnieki;
- kaimiņiem, kuru telpas piekļaujas projektējamām telpām;
- Sabiedrības veselības aģentūru;
- VAS Latvijas Valsts ceļi, ja paredzēta apkalpes vai apmeklētāju transporta piebraukšana,
kā arī jautājumos par ērtu un drošu gājēju un transporta līdzekļu satiksmi;
- Reģionālo vides pārvaldi, ja paredzēta ēkas statusa maiņa, kā arī visos gadījumos, ja
objekts var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz vidi;
- inženierkomunikāciju apsaimniekotājiem, ja ēkā vai piegulošā teritorijā ir vai tiek skarti
inženierapgādes tīkli;
19.4.6. Ieceres saskaņošanai izkopējumu no teritorijas plānojuma vai detālplānojuma.
19.5. Lēmuma projektu par ēku (telpu) statusa maiņu sagatavo Būvvalde.
19.6. Jaunu sabiedrisko (publisko) telpu izvietošana daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkās pieļaujama tikai to
cokola un 1. stāvos un tikai tad, ja iespējams izveidot no dzīvojamās daļas izolētu ieeju
apmeklētājiem un preču piegādei (ja tāda paredzama), kā arī tad, ja iecerēto telpu izvietošanu
dzīvojamās ēkās pieļauj būvnormatīvi.
19.7. Norma nav attiecināma uz telpām dzīvoklī, kas tiek izmantotas individuālajam, galvenokārt
intelektuālajam darbam un darbība nav saistīta ar preču pievešanu, smakas, trokšņa un citu kaitīgu
faktoru izraisīšanu, dzīvoklī nepierakstītu personu nodarbināšanu.
19.8. Tādu sabiedrisko (publisko) telpu (ēku), kam paredzēta preču pievešana, nepieciešamība pēc
apmeklētāju autostāvvietām u.c. objektiem, kas var traucēt dzīvojamo māju iedzīvotājiem ar troksni,
smaku u.c. faktoriem, izvietošana pieļaujama tikai pie pagasta un rajona nozīmes maģistrālām ielām
un sabiedriskās lietošanas teritorijām (piemēram, tirgus), kā arī ielām, kur nav ierobežota satiksme un
ieeja sabiedriskās (publiskās) telpās paredzēta no šo ielu un teritoriju puses vai ēku galiem.
19.9. Pēc padomes lēmuma pieņemšanas pēc Būvvaldes pieprasījuma:
19.9.1. izstrādājams un noteiktā kārtībā saskaņojams ēkas (telpu) pārbūves projekts;
19.9.2. saņemama būvdarbu atļauja;
19.9.3. veicami būvdarbi;
19.9.4. objekts nododams ekspluatācijā;
19.9.5. saņemama padomes piekrišana uzņēmējdarbības veikšanai minētajās telpās (ja to paredz
likumdošanā noteiktā kārtība) vai pieraksts dzīvesvietā (ja statusa maiņa paredz dzīvojamo
telpu izveidi).
19.10. Par patvaļīgu ēku (telpu) statusa (funkcijas) maiņu (t. i., neievērojot šo noteikumu prasības) vainīgās
personas saucamas pie administratīvās atbildības, uzliekot naudas sodu līdz 50 Ls (piecdesmit lati).
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 33

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
19.11. Tiesības sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus par šo noteikumu pārkāpumiem ir padomes
Būvvaldes vadītājam.
20. PRASĪBAS DABAS TERITORIJU IZMANTOŠANAI UN APSTĀDĪJUMU
IERĪKOŠANAI
20.1. Apstādījumi:
20.1.1. visi Birzgales pagasta apstādījumi, kas atrodas uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā
esošās zemes, ir pagasta apstādījumu fonds. Visi apstādījumi un koki ir pagasta dekoratīvā
vērtība;
20.1.2. pašvaldība, juridiskas un fiziskas personas ir atbildīgas par savās zemes platībās esošo
apstādījumu apsaimniekošanu un aizsardzību;
20.1.3. Birzgales pagasta īpašnieku un lietotāju pienākums ir:
- nepazemināt augsnes auglību apstādījumos, nodrošināt visus apstādījumu kopšanas un
atjaunošanas darbus, nepieļaut apstādījumu pārpurvošanos un aizaugšanu,
- veicot būvniecības un remontdarbus, nepieļaut koku apbēršanu un atrakšanu, patvaļīgu
nozāģēšanu, pēc darbu pabeigšanas bojātos apstādījumus atjaunot, atbilstoši būvprojektā
minētajām prasībām,
- nepieļaut apstādījumu piegružošanu ar ražošanas, būvniecības un sadzīves atkritumiem,
piesārņošanu ar notekūdeņiem un augiem kaitīgām vielām.
20.1.4. ja zemei un uz tās esošajām ēkām vai būvēm ir dažādi īpašnieki, tad par noteikumu
pārkāpšanu īpašnieki atbild saskaņā ar savstarpēji noslēgtajiem līgumiem, ja līgumiskās
attiecības nepastāv, tad atbildību nes ēkas vai būves īpašnieks;
20.1.5. par apstādījumu platībām, kuras nav nodotas apstādījumu uzņēmumiem apsaimniekošanā,
noslēdzot ar tiem atbilstošus līgumus par apstādījumu kopšanu, uzraudzību un
apsaimniekošanu savās platībās, ir atbildīgi:
- namu pārvaldnieks vai namu īpašnieks - par pagalmu, iekškvartālu teritorijām,
- uzņēmuma, iestādes un organizācijas vadītājs - par apstādījumiem slēgtajās teritorijās un
platībās ārpus tām, par apstādījumiem gar ielu, piestiprinātiem pievadceļiem un dzelzceļa
atzarojumiem visā to garumā,
- zemes īpašnieks vai lietotājs - par apstādījumiem viņu zemes īpašumā, vai lietojumā,
- būvētājs par apstādījumiem teritorijā, kur rit būvdarbi;
20.1.6. nedrīkst stādīt augus, kokus un krūmus ārpus nekustamā īpašuma zemes gabala robežām.
20.2. Meži:
20.2.1. mežu zemju transformācija jebkurā gadījumā jāveic likumdošanā noteiktajā kārtībā;
20.2.2. mežu apsaimniekošanas juridiskais pamats ir mežu ierīcības un apsaimniekošanas projekts;
20.2.3. meža zemesgabali nav nožogojami.
20.3. Attālums no ēkām un būvēm līdz kokiem un krūmiem:
20.3.1. ēkas un būves nedrīkst celt tuvāk kā vainaga projekcijas attālumā no zemesgabalā vai tam
blakus augošu koku stumbriem. Kokiem šis attālumam jābūt ne mazākam par 5m un ne
lielākam par 12m no koka stumbra, ja koks nav atzīts par dižkoku vai aizsargājamu koku.
Krūmiem šim attālumam jābūt ne mazākam par 1- 1,5m no stumbra vai sakņu kakla;
20.3.2. koki, kuru pieauguša koka augstums pārsniedz 1,8m, stādāmi vismaz 5m attālumā no
kaimiņu zemesgabala robežas, ābeles 3 m, plūmes un ķirši 2 m, ogu krūmi 1m attālumā.
20.4. Zaļo koku ciršana:
20.4.1. koku izciršana meža zemēs saskaņojama ar Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās
virsmežniecības Birzgales mežniecību, kura izdod koku ciršanas apliecinājumus. Pēc
cirsmas izstrādes, izstrādātājam jāsniedz pārskats par izcirsto platību un nocirsto koksnes
apjomu Valsts meža dienestam;
20.4.2. atsevišķu koku ciršana nemeža zemēs saskaņojama ar Birzgales pagasta padomi;
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 34

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
20.4.3. nemeža zemēs pirms koku ciršanas (gan atmirušu, gan augošu) un novākšanas, izvērtēt
bioloģiski vecos lapu kokus, kas diametrā pārsniedz 80- 100 cm un (vai) ir dobumaini,
piesaistot ekspertus;
20.4.4. aizsargājamu koku ciršana saskaņojama ar Birzgales pagasta padomi un Lielrīgas reģionālo
vides pārvaldi;
20.4.5. bez atļaujas drīkst izcirst dabiski ieaugušus kokus līdz 8 cm diametrā (1,3 m augstumā no
zemes);
20.4.6. gadījumus, kad būvprojekti un/vai labiekārtojuma projekti paredz koku izciršanu, pirms
tiek apstiprināta projekta dokumentācija skiču stadijā, koku izciršana jāsaskaņo
apstādījumu saglabāšanas komisijā. Ja būvprojekts paredz izcirst ainaviski augstvērtīgus,
ekoloģiski nozīmīgus un funkcionāli nepieciešamus kokus vai to grupas, ēkas novietni
norāda apstādījumu saglabāšanas komisija;
20.4.7. zaļo koku ciršanai vides prasības ievērot saskaņā ar MK noteikumiem Nr.416 „Kārtība
koku ciršanai ārpus meža zemes” (28.11.2000.).
21. PRASĪBAS ĪPAŠI AIZSARGĀJAMO KULTŪRVĒSTURISKO TERITORIJU UN
KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAI
21.1. Kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt. Par kultūras pieminekļa stāvokli un saglabāšanu ir atbildīgs
tā īpašnieks, saskaņā ar LR likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”.
21.2. Pārbūvējot vai remontējot vēsturiskās ēkas nav pieļaujama to fasāžu vienkāršošana un arhitektonisko
veidojumu (portālu, loga apmaļu, dzegu, verandu, lodžiju, dekoratīvo fasāžu rotājumu, u. c.)
likvidācija vai pārbūve, kā arī logu ailu kompozicionālā dalījuma izmaiņas. Jaunām piebūvēm pie
esošām ēkām jārespektē apkārtējās vēsturiskās apbūves tradīcijas.
21.3. Vēsturisko ēku oriģinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, to nomaiņa ir pieļaujama tikai tad, ja
to saglabāšana vairs nav iespējama. Vēsturiskajās ēkās nav pieļaujama logu nomaiņa ar plastmasas
vai metāla konstrukciju logiem. Durvju un kāpņu nomaiņas gadījumā tās jāizgatavo autentiskas
iepriekšējām durvīm vai kāpnēm.
21.4. Vēsturisko ēku fasāžu apmešana vai apšūšana jāveic ar vēsturiskajām tradīcijām atbilstošiem
materiāliem un faktūru. Ja nepieciešama vēsturiskās ēkas ārsienu siltināšana, tā jāveic no ēkas
iekšpuses.
21.5. Vēsturisko ēku nojaukšana pieļaujama tikai tad, ja to tehniski nav iespējams saglabāt. Lēmumu par
ēkas vai citas būves nojaukšanu pieņem Birzgales pagasta padome tikai pēc slēdziena par ēkas
konstruktīvā stāvokļa un vēsturiskās vērtības noteikšanas iesniegšanas. Ja ēka ir kultūras piemineklis,
tad pirms lēmuma pieņemšanas pašvaldībā papildus jāsaņem atļauja ēkas nojaukšanai no Valsts
kultūras pieminekļu inspekcijas.
21.6. Pirms nojaukšanas darbu uzsākšanas jāveic ēkas fiksācija, fiksācijas materiāli jāiesniedz Būvvaldē.
21.7. Birzgales pagasta teritorijas plānojumā kultūras pieminekļu aizsargjoslas noteiktas saskaņā ar
Aizsargjoslu likuma 8.panta prasībām.
22. PRASĪBAS LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS ZEMĒS UN MEŽA ZEMĒS,
KURĀM NEPIECIEŠAMA TRANSFORMĀCIJA
22.1. Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs:
22.1.1. MK 2004.gada 20.jūlijā noteikumi Nr.619 „Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo
zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un izsniedz zemes
transformācijas atļaujas” nosaka kārtību, kādā lauksaimniecībā izmantojamu zemi (t.sk.
nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās) transformē par lauksaimniecībā
neizmantojamu zemi (turpmāk — zemes transformācija) un izsniedz zemes transformācijas
atļauju (turpmāk — atļauja);
22.1.2. zemes transformācija atļauta saskaņā ar Birzgales pagasta teritorijas plānojumu un
detālplānojumu;
22.1.3. zemes transformācija ir aizliegta:
- valsts nozīmes lauksaimniecības teritorijās, izņemot gadījumu, ja par to ir izdots Ministru
kabineta rīkojums,
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 35

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
- teritorijās, kurās, transformējot zemes nogabalu, tiek ierobežota servitūtu vai citu
apgrūtinājumu izmantošana, ja nav saņemts rakstisks saskaņojums ar servitūtu vai
apgrūtinājumu lietotājiem”;
22.1.4. platībās, kas ir mazākas par 0,1 ha, teritorijas plānojuma spēkā stāšanās dienā esošā vienā
viensētā ar saimniecības ēkām par zemes transformāciju neuzskata šādas darbības:
- ceļu ierīkošana saimniecības vajadzībām,
- būvniecība (izņemot būvniecību meliorētajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs),
- ūdenstilpju ierīkošana (izņemot ūdenstilpju ierīkošanu meliorētajās lauksaimniecībā
izmantojamās zemēs);
22.1.5. šie nosacījumi neattiecas uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem.
Minētajās teritorijās šīs darbības regulē saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju
vispārīgajiem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem vai
mikroliegumu aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumiem.
22.2. Meža zemēs:
22.1.1. saskaņā ar MK 2004.gada 28.septembra noteikumiem Nr.806 „Meža zemes transformācijas
noteikumi” transformāciju veic, ja tas nepieciešamas:
- ēku un būvju, tajā skaitā infrastruktūras objektu (izņemot uzņēmumu
(mežsaimniecību) ceļus, kvartālstigas (ne platākas par pieciem metriem), mineralizētās
joslas, meža ugunsgrēku dzēšanai paredzētās ūdens ņemšanas vietas (ne lielākas par
300 kvadrātmetriem) un meliorācijas sistēmas) būvniecībai,
- karjeru, ūdenskrātuvju un kapsētu ierīkošanai,
- meža stādāmā materiāla kokaudzētavu un lauksaimniecībā izmantojamo zemju
ierīkošanai,
- īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai,
- sporta un kultūras objektu ierīkošanai, kā arī teritorijas labiekārtošanai.
22.2.2.meža zemes transformācija atļauta saskaņā ar Birzgales pagasta teritorijas plānojumu un
detālplānojumu.
23. PRASĪBAS ZEMES VIENĪBĀM, UZ KURĀM IESĀKTĀ APBŪVE VAI
SAIMNIECISKĀ DARBĪBA NAV ATBILSTOŠA TERITORIJAS PLĀNOTAJAI
(ATĻAUTAJAI) IZMANTOŠANAI
23.1. Ja kāda zemesgabala izmantojums likumīgi iesākts, pirms pieņemti šie “Noteikumi”, kas nosaka tam
citu izmantošanas veidu, tad šim zemesgabalam ir neatbilstoša izmantojuma statuss.
23.2. Neatbilstoša izmantojuma statuss zemesgabala īpašnieks ir tiesīgs turpināt likumīgi iesākto
izmantojumu, bet jebkuru jaunu apbūvi, piebūvi, esošo ēku pārbūvi, restaurāciju un nojaukšanu jāveic
atbilstoši šo “Noteikumu” un detalplānojuma prasībām.
23.3. Visas neatbilstošās izmantošanas, ja tās likumīgi uzsāktas līdz šī plāna apstiprināšanai vai likumīgi
pastāvējušas ilgāk nekā 5 gadus pēc apstiprināšanas, var turpināties, ja to neierobežo jauni šo
izmantošanu specifiski regulējoši valdības un pašvaldības noteikumi.
23.4. Ja zemesgabala īpašniekam ir līdz teritorijas plānojuma vai detālplānojuma pieņemšanai akceptēts
būvprojekts vai izsniegta ēku vai būvju plānošanas un arhitektūras uzdevums vai būvatļauja un nav
beigušies to derīguma termiņi, tad neskatoties uz neatbilstoša izmantojuma statusu zemesgabala
īpašnieks ir tiesīgs turpināt iesākto darbību.
23.5. Neskatoties uz jebkādiem citiem apbūves noteikumiem, esošos zemes gabalus ar platību, fronti vai
dziļumu, kas mazāks par noteikto vai esošus zemes gabalus, ja to platība ir mazāka par minimālo
zemesgabala platību, var izmantot un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot atbilstoši attiecīgās
apbūves vai izbūves teritorijas noteikumiem ar šādiem nosacījumiem:
23.5.1. ja tādus zemesgabalus nodrošina ar būvnormatīvos noteikto inženiertehnisko apgādi;
23.5.2. ja visi citi „noteikumi” ir ievēroti.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 36

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
24. PRASĪBAS BŪVPROJEKTĒŠANAI, KAS UZSĀKTA LĪDZ JAUNA VIETĒJĀS
PAŠVALDĪBAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA SPĒKĀ STĀŠANĀS DIENAI
24.1. Ja esošas būves ir likumīgi uzbūvētas vai tiek likumīgi (ar atļauju) projektētas, būvētas, pārbūvētas vai
ierīkotas šo “ Noteikumu” spēkā stāšanās brīdī, kā rezultātā daži ēku vai būvju raksturlielumi
neatbilst, bet esošais zemes gabala izmantošanas veids atbilst apbūves noteikumiem un noteiktai
atļautai plānotai teritorijas izmantošanai, tad:
24.1.1.esošas būves drīkst pārbūvēt vai atjaunot ar noteikumu, ka:
- pārbūvētas vai atjaunotas šīs būves atbildīs visiem tiem šo apbūves noteikumu
noteikumiem, kam neatbilda esošās būves,
- nekādas pārbūves, ievērojot visas pārējās ēkas un būves uz zemesgabala, nedrīkst
palielināt neatbilstību noteikumiem;
24.1.2. esošas būves drīkst paplašināt ar nosacījumu, ka:
- jebkura būves paplašināšana atbilst šiem apbūves noteikumiem,
- paplašināšana, ievērojot visas citas būves un zemesgabala izmantošanu, nepalielina
neatbilstību noteikumiem.
24.2. Būvobjektiem, kuru būvdarbi likumīgi uzsākti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru
projekta risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojekta
pārstrāde atbilstoši šo noteikumu prasībām nav nepieciešama.
25. BŪVTIESĪBU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA
25.1.Būvtiesību īstenošanai Birzgales pagastā ir noteikta sekojoša kārtība:
25.1.1. būvniecības priekšlikuma iesnieguma- uzskaites kartes iesniegšana Būvvaldē;
25.1.2. būvniecības priekšlikuma iesniegšana padomē pēc Būvvaldes ierosinājuma;
25.1.3. padomes lēmums- pozitīvs vai atteikums;
25.1.4. atzinums pozitīvs - detālplānojums, konkurss, sabiedriskā apspriešana;
25.1.5. detālplānojuma izstrāde;
25.1.6. būvniecības iesniegums-uzskaites kartes reģistrācija, ja to paredz likumdošana un pieprasa
būvvalde vai atteikums;
25.1.7. plānošanas arhitektūras uzdevums;
25.1.8. tehniskie noteikumi;
25.1.9. apstiprināts būvprojekts, un īpašos, likumā paredzētos gadījumos arī būvprojekta valsts
ekspertīze;
25.1.10. pieteikums būvatļaujai;
25.1.11. būvdarbu atļauja;
25.1.12. būvdarbi;
25.1.13. pieteikums pieņemšanai ekspluatācijā;
25.1.14. būves pieņemšana ekspluatācijā;
25.1.15. pieņemšanas akta saņemšana.
25.2. Būvniecības priekšlikumu īstenošanas kārtība:
25.2.1. būvniecības priekšlikumu īstenošanas kārtība aptver būvniecības, modernizācijas,
labiekārtošanas un citu attīstības priekšlikumu izskatīšanas, saskaņošanas, akceptēšanas,
būvprojektēšanas un būvēšanas kārtību un ir attiecināma uz jebkuras juridiskas vai fiziskas
personas attīstības priekšlikumu neatkarīgi no nekustamā īpašuma piederības;
25.2.2. būvniecības priekšlikumu īstenošanas kārtība paredz pašvaldības institūciju atklātu darbību;
25.2.3. ja iesniegti vairāku personu attīstības priekšlikumi kādam konkrētam zemesgabalam vai
saņemts būvniecības priekšlikums par īpaši vērtīgu zemesgabalu, pašvaldības padome ir
tiesīga organizēt konkursu par labāko būvniecības priekšlikumu;
25.2.4. būvniecības procesa ierosinātājs iesniedz Būvvaldei izskatīšanai būvniecības priekšlikuma
Būvniecības iesnieguma –uzskaites karti;
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 37

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
25.2.5. būvniecības iesniegumu - uzskaites karti Būvvaldē reģistrē un izskata Būvvaldē 14 dienu
laikā;
25.2.6. Būvniecības pieteikums- uzskaites karte ir iesniedzama arī tad, ja iepriekš ir izstrādāts
būvniecības mets- priekšlikums vai ir nepieciešami tehniskie noteikumi
inženierkomunikāciju pieslēgšanai. (VBN 34. p.);
25.2.7. būvvalde var pieprasīt uzrādīt Būvvaldē iesniedzamo dokumentu oriģinālus un personu
apliecinošo dokumentu, ja kopijas tiek iesniegtas bez notariāla apliecinājuma par kopiju
atbilstību. Ja dokumentu oriģināli netiek uzrādīti Būvvaldes amatpersona var atteikt izskatīt
būvniecības pieteikuma – uzskaites karti vai citus ar būvniecības procesu saistītos
dokumentus;
25.2.8. Ja būvniecības priekšlikums paredz sabiedrībai svarīgu, darījuma un komercdarbības,
daudzdzīvokļu un/vai rūpniecisko, valsts nozīmes inženiertehnisko un tehnisko objektu
būvniecību vai dabas pamatnes transformāciju, padome, pirms tā pieņem lēmumu par
būvniecību, nodrošina paredzētās būvniecības sabiedrisko apspriešanu Būvniecības likumā
minētos gadījumos, (BL 12. p (1)) pagarinot atzinuma vai atteikuma par būvniecības ieceri
izsniegšanas termiņu uz publiskās apspriešanas laiku, bet ne ilgāku par trīs mēnešiem.
(VBN 50. p.);
25.2.9. pārējos gadījumos Būvvalde izsniedz rakstisku atzinumu 14 dienu laikā no pieteikuma
reģistrācijas dienas un ja atzinums būvvaldes ir pozitīvs būvvalde izsniedz būvniecības
pieteikuma –uzskaites kartes iesniedzējam plānošanas arhitektūras uzdevumu vai arī dod
motivētu rakstisku atteikumu būvniecības iecerei. (VBN 39. p.) Būvvaldes atzinums var būt
negatīvs arī tad, ja pašvaldības lēmums ir pozitīvs vai atbalstošs. Par pozitīvu būvvaldes
lēmumu par būvniecības pieteikuma – uzskaites kartes priekšlikumu var tikt uzskatīts
plānošanas arhitektūras uzdevums, kas tiek izsniegts;
25.2.10. Pozitīvs būvvaldes atzinums par būvniecības priekšlikumu ir pamats būvprojektēšanas
veikšanai un obligāti pievienojams dokuments būvniecības pieteikumam, bet nedod
tiesības uzsākt būvdarbus.(VBN 40. p.;)
25.2.11. Ja būvprojektu izstrādā interjeram, neizmainot nesošo konstrukciju noturību vai iekšējam
pārplānojumam un netiek skartas kādas trešās personas īpašuma tiesības vai intereses,
Būvniecības pieteikuma –uzskaites karte nav nepieciešama. (VBN 37p.;)
25.2.12. ja Būvvaldes atzinums ir noraidošs, būvniecības ierosinātājam ir tiesības lūgt pagasta
padomi pārskatīt šo lēmumu. Ja būvniecības ierosinātāju neapmierina pagasta padomi
lēmums, to var iesniegt izskatīšanai tiesā. Iebildumi pagasta padomei jāiesniedz mēneša
laikā no būvvaldes atzinuma apstiprināšanas dienas;
25.2.13. Būvprojekta vadītājs uz būvprojekta vispārīgo rādītāju galvenās rasējuma lapas- parasti
ģenplāna paraksta būvprojekta titullapu un apliecinājumu par būvprojekta risinājumu
atbilstību Latvijas būvnormatīvu, kā arī tehnisko noteikumu prasībām. [Vispārīgie
būvnoteikumi, 67. p.];
25.2.14. Latvijas Republikas teritorijā būvprojektus izstrādā latviešu valodā. [Vispārīgie
būvnoteikumi, 60. p.];
25.2.15. Būves fiksācijas projekts – esošās būves stāvokli raksturojošs uzmērījumu dokumentējums –
izstrādājums, ja būves nojaukšanas atļaujā to pieprasa būvvalde, valsts būvinspekcija vai
valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. [Vispārīgie būvnoteikumi, 61p.];
25.2.16. Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas
dienas. (BL 11p.(4.)
25.3. Būvprojekta izstrādāšana:
25.3.1. būvprojektu izstrādā saskaņā ar LBN 202-01 MK 2001.gada 14.augusta noteikumi Nr.370
LBN 202-01 “Būvprojekta saturs un noformēšana“;
25.3.2. noteiktā kārtībā izstrādāts, saskaņots un akceptēts būvprojekts ir obligāts priekšnoteikums
būvatļaujas saņemšanai;
25.3.3. Būvvalde, atkarībā no būvniecības ieceres nozīmīguma un sarežģītības, var sašaurināt vai
paplašināt būvprojektēšanas iecerei nepieciešamo izejmateriālu sarakstu;
25.3.4. būvprojekts nav nepieciešams:
- pagaidu būvei, ja tās apjoms, būvvieta un nojaukšanas termiņš saskaņots Būvvaldē,
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 38

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
- mazēkai lauku apvidū, ja tās apjoms un būvvieta saskaņota Būvvaldē,
- sezonas būvēm – nekapitālām (Latvijas būvnormatīvs LBN 401), galvenokārt
lauksaimniecībā izmantojamām būvēm, kuru kalpošanas laiks ir viena sezona. [Vispārīgie
būvnoteikumi, 62. p.];
25.3.5. būvprojekts izstrādājams divās stadijās – skiču projekta stadijā un tehniskā projekta stadijā,
ja paredzamā būve ir sabiedriski nozīmīga vai tehniski sarežģīta, kā arī, ja tā paredzēta
specifiskā apbūves zonā vai vēsturiskā zonā un var mainīt vēsturiski izveidojušos ainavu;
25.3.6. Būvvaldē saskaņots skiču projekts ir pamats tālākai būvprojekta izstrādāšanai tehniskā
projekta stadijā un ir neatņemama būvprojekta sastāvdaļa, bet nedod tiesības uzsākt
būvdarbus;
25.3.7. tehniskā projekta stadijā izstrādātam būvprojektam jānodrošina būvdarbu veikšana, kā arī
teritorijas sakārtošanas, rekultivācijas u.c. darbu izpildi, atbilstoši Latvijas Republikas
normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un līgumam ar pasūtītāju.
25.4. Būvprojektu skaņošana:
25.4.1.būvprojektus akceptēšanai vai saskaņošanai iesniedz projektētājs;
25.4.2. būvprojektu akceptēšanai vai saskaņošanai iesniedz projekta sējumu vismaz 3 eksemplāros
ar pavadvēstuli un projekta akceptēšanas atzinuma veidlapu, ja to pieprasa Būvvalde.
Akceptēto būvprojektu reģistrē un vienu tā eksemplāru nodod Būvvaldes arhīvā;
25.4.3. būvprojektu saskaņošanai var iesniegt zemesgabala vai ēkas īpašnieks - projekta pasūtītājs
vai viņa pilnvarotā persona, turpmāk būvētājs vai arī licencēts vai sertificēts projektētājs,
pievienojot būvprojektam rīcības tiesības apliecinošus dokumentus, kā arī nekustamā
īpašnieka(u) saskaņojumus uz ģenplāna lapas;
25.4.4.ja būvobjekts ir kultūras piemineklis vai atrodas kultūras pieminekļu aizsardzības zonā
būvprojektam jābūt saskaņotam ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju;
25.4.5.būvprojektu saskaņošanai iesniedz trīs, pilnīgi nokomplektētos eksemplāros, kuriem jābūt
licencēta vai sertificēta projektētāja parakstītiem (oriģinālparaksti un zīmogi);
25.4.6.būvprojektu akceptēšanas vai saskaņošanas termiņš ir 14 dienas, skaitot no būvprojekta
iesniegšanas dienas. Ja saskaņošanai nepieciešams iegūt papildus informāciju,
saskaņošanas termiņš ir 30 dienas, skaitot no būvprojekta iesniegšanas dienas;
25.4.7.lai veiktu būvprojekta akceptēšanu Būvētājam var pieprasīt papildus atsevišķus projektus vai
to daļas (piem. reklāmas elementu projekti), kas jāiesniedz saskaņošanai norādītajā termiņā;
25.4.8.pirmsprojektu (skiču materiālus) saskaņo 14 dienu laikā ar Būvvaldes vēstuli vai
saskaņojuma zīmogu, ja tas iesniegts, lai pārliecinātos par priekšlikuma atbilstību pagasta
teritorijas plānojuma vai “Noteikumu” prasībām un precizētu citas iespējamās prasības pret
iesniegto projektu;
25.4.9.bez akceptēšanas drīkst veikt tikai:
- kosmētisko remontu ēku iekšpusē, kas neietver izmaiņas plānojumā un telpu funkciju
maiņu,
- arhitektonisko elementu rekonstrukciju,
- logu un durvju nomaiņu ēkas fasādēs, kuru gabarīti un dalījums netiek izmainīti,
- fasāžu krāsojuma atjaunošanu, kas iepriekš saskaņota,
- reklāmas elementu remontēšana vai atjaunošana, kas iepriekš saskaņoti;
25.4.10.ja kosmētiskais remonts tiek izdarīts ēkā, kas ir kultūras piemineklis, pirms darbu
uzsākšanas par to ir jāinformē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektoru, kas var
norādīt īpašu aizsardzības pasākumu ievērošanu remonta laikā.
25.5 Drošība būvdarbos:
25.5.1. Būvdarbu sagatavošana uzsākama tikai pēc tam, kad saņemta būvatļauja. [VBN 129. p.];
25.5.2. Būvdarbi organizējami un veicami saskaņā ar tehniskā projekta sastāvā esošo būvdarbu
organizēšanas projektu, kā arī darbu veikšanas projektu. [VBN 134. p.;]
25.5.3. par darbu drošību, kā arī ugunsdrošību visā būvdarbu veikšanas laikā personīgi atbild
Būvētājs, ja šīs funkcijas ar līgumu nav nodotas būvuzņēmējam vai citai personai. Visi darbi
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 39

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
būvlaukumā jāveic tā, lai būtu nodrošināta strādājošo un garāmgājēju drošība, atbilstoši spēkā
esošajiem būvnormatīviem;
25.5.4. būvlaukums jānožogo ar vismaz 1,8 m augstu pagaidu žogu pēc Būvvaldes pieprasījuma.
Žogu un sastatņu stabus nedrīkst ierakt ietvēs un brauktuvēs ar cieto segumu, tie jānostiprina
ar šķēršiem. Jānodrošina, lai būvlaukumā neiekļūst nepiederošas personas, īpaši bērni;
25.5.5. žoga ārpusē, redzamā vietā, jābūt plāksnītei ar būvuzņēmēja un būvētāja rekvizītiem
(nosaukums, projekta autors, darbu vadītājs, telefona numurs, u. c.), izņemot, ja būvniecība
notiek iekštelpās un saimnieciskā kārtā savrupmāju, mazsaimniecību un dārzkopības
sabiedrību teritorijās;
25.5.6. līdz būves uzrādīšanai pieņemšanas komisijai žogs jānojauc;
25.5.7. ja gājēju pārvietošanās paredzēta zem sastatnēm, tad tās noklājamas ar divām kārtām pamīšus
noliktu dēļu, bet sastatņu nākamajā stāvā jābūt par sastatnēm platākai nojumei ar slīpumu uz
būves pusi;
25.5.8. pagaidu žogam, ap trīs un vairāk stāvu ēku būvlaukumu, ja tas ierīkots uz ietves vai
brauktuves, jāizveido nojume ar kritumu uz būvlaukumu pusi, gājēju aizsargāšanai no
krītošiem priekšmetiem;
25.5.9. bedres un tranšejas ārpus būvžoga jānorobežo ar margām, bet gājēju pārejās jāierīko tiltiņi ar
1,0 m augstām margām un apgaismojumu tumšajā diennakts laikā;
25.5.10. pirms zemes darbu uzsākšanas Būvētājam jāsaņem rakšanas darbu un koku izciršanas
atļaujas, ja tāda būvlaukumā paredzēta;
25.5.11. ja no būves rodas apdraudējums, un Būvētājs vai būvuzņēmējs nenovērš draudošās briesmas,
tad Birzgales pagasta padome var novērst radušos apdraudējumu vai nojaukt šādu būvi uz
īpašnieka (būvētāja) rēķina;
25.5.12. Pasūtītājs nodrošina būvuzņēmēju ar nepieciešamo dokumentāciju (akceptētu būvprojektu)
un saņem ar būvdarbu veikšanu saistītās atļaujas [VBN 134. p..]
26. PRASĪBAS DETĀLPLĀNOJUMIEM
26.1. Izstrādes kārtība:
26.1.1. mainoties esoši likumdošanai detālplānojumu izstrādes kārtība mainās atbilstoši jaunākiem
noteikumiem, bet “Noteikumu“ prasības ir spēkā ciktāl tās nav pretrunā ar likumdošanu;
26.1.2. detālplānojuma izstrādi var ierosināt jebkura fiziska un juridiska persona- turpmāk
būvniecības procesa ierosinātājs, kuras īpašumā atrodas nekustamais īpašums pašvaldībā;
26.1.3. ierosinātājs vai viņa pilnvarota persona iesniedz pašvaldībai:
- iesniegumu, kurā norāda nekustamo(s) īpašumu(s), to zemes vienību, kuru teritorijai
izstrādās detālplānojumu, pašreizējo īpašuma izmantošanas veidu un nekustamā īpašuma
lietošanas mērķi, par kuru tiek maksāts nekustamā īpašuma nodoklis, kā arī plānoto
teritorijas izmantošanas veidu (apbūvei, sadalei, apvienošanai u.c.),
- zemes vienības(u) robežu plāna kopiju,
- zemesgrāmatu nostiprinājuma uzraksta(u) kopiju vai apliecību (as),
- grafisku priekšlikuma skici( brīvā tehnikā);
26.1.4. vietējā pašvaldība 1mēneša laikā pieņem lēmumu par detālplānojumu. Ja pagasta padome
atbalsta ierosinātāja pieteikumu nodrošināt detālplānojuma izstrādāšanu, tā pieņem
attiecīgu lēmumu par detālplānojuma uzsākšanu un līguma slēgšanu par detālplānojuma
finsēšanu, apstiprina projekta izstrādes vadītāju;
26.1.5. pašvaldība var atlikt izstrādāt detālplānojumu uz 6 mēnešiem, ja par konkrētās teritorijas
attīstību nepieciešama papildus izpēte - neapbūvētām teritorijām ārpus apdzīvotām vietām
vai nepieciešams izstrādāt kopēju koncepciju par plašāku teritoriju nekā detālplānojumā
piedāvātā;
26.1.6. ierosinātājs iesniedz pagasta padomē projekta vadītāja iesniegumu, pievienojot sertifikāta
kopiju un darba uzdevumu, ko sagatavojis projekta vadītājs – sertificēts arhitekts ar
tiesībām praktizēt teritoriālplānošanā, kas uzskatāms par apliecinājumu vadīt projekta
izstrādi un apstiprinātais darba uzdevums un ir spēkā divus gadus no apstiprināšanas
dienas;
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 40

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
26.1.7. ja detālplānojuma ierosinātājs ir fiziska vai juridiska persona, tad, atbilstoši 31.05.2005.
MK noteikumiem Nr.367 “Noteikumi par detālplānojuma izstrādes līgumu un
detālplānojuma izstrādes un finansēšanas kārtību”, slēdzams līgums par detālplānojuma
izstrādes finansēšanu;
26.1.8. pēc pagasta padomes lēmuma par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu pieņemšanas,
detālplānojums tiek izstrādāts saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
27. PRASĪBAS PELDVIETĀM
27.1. Vispārīgās peldvietu iekārtošanas un higiēnas prasības, kas peldsezonā jāievēro visās
ūdenstilpēs un ūdenstecēs un, kas MK noteikumos nr.155 „Noteikumi par ūdens lietošanas
atļaujām” (22.04.1997.) minētas kā peldvietu ūdeņi, nosaka MK noteikumi nr.300
(11.08.1998.) „Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi”.
27.2. Par peldvietu iekārtošanu, ūdenstilpes un pludmales izmantošanas drošību, to uzturēšanu
kārtībā un peldvietu higiēnas prasību ievērošanu ir atbildīga Birzgales pagasta padome vai,
ja peldvieta atrodas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā vai valdījumā, attiecīgais
zemes īpašnieks vai lietotājs.
27.3. Zemes īpašnieks vai lietotājs (arī pašvaldība) peldvietu projektus saskaņo ar reģionālo vides
pārvaldi un vides veselības centru.
27.4. Zemes īpašnieks vai lietotājs (arī pašvaldība) norāda konkrētās peldvietas atrašanās vietu,
nosaka peldvietas robežas un tās izmantošanas nosacījumus un nodrošina attiecīgās
informācijas pieejamību peldvietā.
27.5. Peldvietās nav pieļaujama motorizēto ūdens transportlīdzekļu atrašanās un izmantošana,
izņemot glābšanas dienestu transportlīdzekļus, valsts un pašvaldības organizētai kontrolei
paredzētos transportlīdzekļus, kā arī aktīvai atpūtai paredzētos transportlīdzekļus, kuri
izmantojami šim nolūkam atvēlētajās vietās.
27.6. Peldvietu norobežo ar bojām, lentēm vai negrimstošiem materiāliem. Peldvietas peldēšanas
sektorā, kas paredzēts bērniem līdz 10 gadu vecumam, pamatni izveido ar nelielu slīpumu
un maksimālo dziļumu, kas nepārsniedz 70 cm.
27.7. Zemes īpašnieks vai lietotājs (arī pašvaldība) peldvietās nodrošina neatliekamo medicīnisko
palīdzību, kā arī, ja nepieciešams, glābšanas pasākumus.
27.8. Zemes īpašnieks vai lietotājs (arī pašvaldība) nodrošina peldvietu apgādi ar dzeramo ūdeni.
27.9. Zemes īpašnieks vai lietotājs (arī pašvaldība) nodrošina peldvietas ar ģērbtuvēm, tualetēm
un atkritumu konteineriem.
27.10. Ierīkojot peldvietās tualetes, paredz kanalizācijas sistēmu ar notekūdeņu novadīšanu
kanalizācijas tīklā vai vietējās attīrīšanas iekārtās vai izmanto pārvietojamās tualetes.
27.11. Zemes īpašnieks vai lietotājs (arī pašvaldība) peldvietās nodrošina smilšu virskārtas
irdināšanu, kā arī savlaicīgu atkritumu savākšanu un izvešanu ne retāk kā divas reizes
nedēļā.
27.12. Peldvietās nav pieļaujama dzīvnieku uzturēšanās, ir aizliegts vest dzīvniekus pastaigā un
peldināt.
27.13. Zemes īpašnieks vai lietotājs (arī pašvaldība) pirms katras peldsezonas sākuma saņem vides
veselības centra atzinumu par peldvietas atbilstību normatīvajiem aktiem.
27.14. Zemes īpašnieks vai lietotājs (arī pašvaldība) peldvietā nodrošina pieejamību informācijai
par peldvietas ūdens kvalitāti.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 41

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
28. PRASĪBAS APBŪVES INTENSITĀTEI UN BLĪVUMA RĀDĪTĀJIEM
28.1. Lauksaimniecības teritorija- rādītāji lauksaimniecības teritorijā atļautajām palīgizmantošanām
noteikti pie attiecīgo teritoriju rādītājiem.
28.2. Mežsaimniecības teritorija- rādītāji mežsaimniecības teritorijā atļautajām palīgizmantošanām
noteikti pie attiecīgo teritoriju rādītājiem.
28.3. Ūdenssaimniecības teritorija:
o ūdenssaimniecības teritorijas izmantošanai paredzētā apbūves teritorija nedrīkst pārsniegt
20% no kopējās zemes gabala platības;
o maksimālais apbūves blīvums- 15% no apbūvei paredzētās teritorijas;
o maksimālais stāvu skaits- 2 stāvi un bēniņu izbūve;
o maksimālais apbūves augstums- 12m.
28.4. Karjera teritorija:
o maksimālais apbūves blīvums- 10%;
o maksimālais stāvu skaits- 2 stāvi un bēniņu izbūve;
o maksimālais apbūves augstums- 12m.
28.5. Dzīvojamās apbūves teritorija:
28.5.1. Daudzstāvu apbūves teritorija:
o maksimālais apbūves blīvums- 45%;
o maksimālais stāvu skaits- 5 stāvi ieskaitot bēniņu izbūvi;
o maksimālais apbūves augstums- 18m.
28.5.2. Mazstāvu apbūves teritorija:
o maksimālais apbūves blīvums- 45%;
o maksimālais stāvu skaits- 3 stāvi ieskaitot bēniņu izbūvi;
o maksimālais apbūves augstums- 12m.
28.5.3. 1 vai 2 ģimeņu savrupmāju apbūves teritorija:
o maksimālais apbūves blīvums- 30%;
o maksimālais stāvu skaits- 2 stāvi un bēniņu izbūve;
o maksimālais apbūves augstums- 12m.
28.6. Dzīvojamās apbūves teritorija ārpus ciema:
o maksimālais apbūves blīvums- 20%;
o maksimālais stāvu skaits- 2 stāvi un bēniņu izbūve;
o maksimālais apbūves augstums- 12m.
28.7. Sabiedriskās apbūves teritorija:
o maksimālais apbūves blīvums- 40%;
o maksimālais stāvu skaits- 3 stāvi un bēniņu izbūve;
o maksimālais apbūves augstums- 18m.
28.8. Sabiedriskā teritorija:
o sabiedriskās teritorijas izmantošanai paredzētā apbūves teritorija nedrīkst pārsniegt 10% no
kopējās zemes gabala platības;
o maksimālais apbūves blīvums- 15% no apbūvei paredzētās teritorijas;
o maksimālais stāvu skaits- 2 stāvi ieskaitot bēniņu izbūvi;
o maksimālais apbūves augstums- 9m.
28.9. Darījumu (komerciālās) apbūves teritorija:
o maksimālais apbūves blīvums- 40%;
o maksimālais stāvu skaits- 3 stāvi un bēniņu izbūve;
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 42

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
o maksimālais apbūves augstums- 15m.
28.10. Rūpnieciskās (ražošanas) apbūves teritorija:
o maksimālais apbūves blīvums- 60%;
o maksimālais stāvu skaits- 2 stāvi un bēniņu izbūve;
o maksimālais apbūves augstums- 18m.
28.11. Satiksmes infrastruktūras teritorija- teritorija, kurai netiek noteikti apbūves intensitātes un
blīvuma rādītāji.
28.12. Inženiertehniskās infrastruktūras teritorija:
o maksimālais apbūves blīvums- 75%;
o maksimālais stāvu skaits- 2 stāvi ieskaitot bēniņu izbūvi (rādītājs neattiecas uz torņiem un
antenām);
o maksimālais apbūves augstums- 9m.
29. CIVILĀS AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS
29.1. Iedzīvotāju apziņošanas sistēmu avārijas vai ārkārtējo situāciju gadījumā veido VUGD Ogres
brigāde.
29.2. Izvērtēt trauksmes sirēnas nepieciešamību, to uzstāda uz iespējams augstāka objekta
Birzgales ciemā.
29.3. Ārkārtēju situāciju gadījumos rīkojas saskaņā ar Civilās aizsardzības plānu ārkārtēju situāciju
gadījumos Ogres rajonā.
30. PRASĪBAS DZELZCEĻU TERITORIJĀM
30.1. Prasības dzelzceļa pārbrauktuvēm, t.sk. prasības redzamībai ir noteiktas LR MK “Dzelzceļa
pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanas, apkalpošanas un slēgšanas noteikumos” Nr.392.
30.2. Dzelzceļam piegulošo mežu īpašniekiem savlaicīgi jāizcērt kokus, kas krītot var sabojāt
sliežu ceļus, gaisa elektroapgādes un sakaru līnijas.
30.3. Ja būvniecības gadījumā dzelzceļa nodalījuma joslu šķērso ar autoceļu vai
inženierkomunikācijām, jāsaņem tehniskie noteikumi, projekti jāsaskaņo ar Jelgavas ceļa
distanci, Jelgavas signalizācijas un sakaru distanci un valsts AS „Latvijas dzelzceļš” projektu
skaņošanas komisiju.
31. PRASĪBAS BŪVNIECĪBAI NELABVĒLĪGĀM TERITORIJĀM UN APPLŪSTOŠĀM
TERITORIJĀM
31.1. Applūstošas teritorija parādīta kartē pie Daugavas un riska teritorijas saskaņā ar Ogres rajona
teritorijas plānojumu.
31.2. Pirms būvprocesa uzsākšanas, ja ir jauna informācija vai pastāv risks, ka teritorija ir
applūstošas, šajās teritorijās saņemama izziņa par applūšanas atzīmi konkrētam īpašumam no
VA LĢVMA Maskavas ielā 165, Rīgā, saskaņā ar kuru iezīmējams 10% applūdums uz
topogrāfiskā plānā mēroga M1:500 noteiktībā, kas nav vecāks par 1gadu un reģistrēts Valsts
zemes dienestā.
31.3. Applūstošās teritorijās ievērot Aizsargjoslas likuma noteikumus.
31.4. Pirms būvniecības piesārņotās vai potenciāli piesārņotās teritorijās jāveic rekultivācijas
pasākumi piesārņojuma novēršanai.
32. PRASĪBAS AIZSARGĀJAMĀM DABAS TERITORIJĀM
32.1. Ievērot MK 2003.gada 22.jūlija noteikumus Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju
vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 16.p.;20.p. un VIII nodaļas 23.p. prasības.
32.2. Ievērot Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumi Nr.45 „Mikroliegumu izveidošanas,
aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” nosacījumus
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 43

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
33.PRASĪBAS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMAM
33.1. Atsevišķu objektu būvniecībai vai atsevišķu darbību veikšanai, kuru īstenošana var izraisīt tiešas
vai netiešas pārmaiņas videi, pirms to uzsākšanas, ir jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais
izvērtējums saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 8.un 10.pantu un
„Aizsargjoslu likums” 39.pantu.
33.2. Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi
novērtējumu" ir zivju audzēšanai paredzētu dīķu ierīkošana, kuru kopējā platība pārsniedz 10
hektārus.
33.3. Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams ir ieguves rūpniecības projekti, kas paredz
uzsākt derīgo izrakteņu ieguvi derīgo izrakteņu atradnēs, kuru platība ir lielāka par 5 hektāriem.
34. APBŪVES INTENSITĀTES, BRĪVĀS TERITORIJAS UN APBŪVES BLĪVUMA
APRĒĶINI
34.1. Apbūves intensitātes, brīvās teritorijas un apbūves blīvuma rādītāji, ja tie šajos saistošajos
noteikumos noteikti attiecīgās apbūves teritorijas zemes gabaliem, neattiecas uz tiem zemes
gabaliem, kas paredzēti tikai transportlīdzekļu novietošanai vai tehniskās apbūves teritorijas
objektiem.
34.2. Šos trīs rādītājus nepiemēro arī zemes gabaliem aizsargājamās apbūves teritorijās.
34.3. Apbūves intensitāti (I) aprēķina ar šādu formulu:
S x 100
I = -------------------- % , kur:
Z
kur S – stāvu platība, Z – zemes gabala platība,
34.4. Brīvās teritorijas rādītāju (B) aprēķina ar šādu formulu:
(Z–L1 – L2 – L3) x 100
B = ------------------------------ % , kur:
S
Z – zemes gabala platība; S – stāvu platība;
L1 – apbūves laukums zemes gabalā (neieskaitot ar apstādījumiem
labiekārtotu un apzaļumotu pazemes apjomu izmantojamu jumtu);
L2 – piebraucamo ceļu laukums zemes gabalā;
L3 – autostāvvietu laukums zemes gabalā;
34.5.Apbūves blīvuma rādītāju (A) aprēķina ar šādu formulu:
L x 100
A = ------------------ % ,
Z
kur L – visu apbūvēto laukumu summa; Z – zemes gabala platība
34.6. Ja zemes gabala daļa atrodas sarkanajās līnijās, tad, aprēķinot apbūves intensitāti, brīvās
teritorijas un apbūves blīvuma rādītāju, to neskaita zemes gabala platībā.
34.7. Stāvu platību nosaka, summējot visām ēkām uz zemes gabala katra atsevišķa stāva (izņemot
pazemes stāvus un jumta stāvu) uz zemes projicēto laukumu, kuru ierobežo ēkas ārsienu ārējā
kontūra.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 44

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
35. PRASĪBAS GAISA PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANAI
35.1. Ierīkojot jaunus ražošanas, komunālās saimniecības objektus, degvielas uzpildes stacijas,
ievēro valdošo vēju virzienu un nodrošina gaisa kvalitātes normatīvu un citu vides prasību
ievērošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām MK 02.07.2002. noteikumi Nr. 286
„Noteikumi par gaisa kvalitāti”; MK 03.08.1999. noteikumi Nr.269 „Noteikumi par vides
kvalitātes normatīviem degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām
cisternām”.
35.2. Kaitīgo vielu izmešu piezemes koncentrācijas jebkādos tehnoloģiskos procesos uz teritorijas
robežas un ārpus tās nedrīkst pārsniegt šo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas
apdzīvotās vietās.
35.3. Piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanos ierobežo saskaņā ar MK 27.07.2004.
noteikumiem Nr. 626 „Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas
metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos un MK 01.10.2003.
noteikumiem Nr.588 „Noteikumi par gaisa kvalitāti”.
36. PRASĪBAS, KO NOSAKA UPJU BASEINA APGABALA APSAIMNIEKOŠANAS
PLĀNS, TAI SKAITĀ, PASĀKUMU PROGRAMMA
36.1. Noteikumos netiek iekļautas prasības, ko nosaka upju baseina apgabala apsaimniekošanas plāns,
tai skaitā, pasākumu programmu, jo tos nav apstiprinājis MK LR likuma 01.10.2002. “Ūdens
apsaimniekošanas likums” 19.un 20. pantu kārtībā.. Priekšnoteikumi un paskaidrojumi ietverti
paskaidrojuma raksta tekstā no projekta „Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns. 2002”
36.2. Ūdenstilpju apsaimniekošanas noteikumi pašvaldībā nav.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 45

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
II.DAĻA.
TERITORIJAS PLĀNOTĀS (ATĻAUTĀS) IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
1.Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana balstīta uz sekojošiem nosacījumiem:
o Esošā situācija (zemes lietojuma veids, līdzšinējā izmantošana);
o Likumdošana, valsts institūciju nosacījumi;
o Ekonomiskie procesi Latvijā un Ogres rajonā;
o Esošo valsts mēroga, nozaru, reģiona, rajona plānojuma nosacījumi, teritorijas iedzīvotāju un
politiķu vēlmes un nākotnes vīzijas.
2.Birzgales pagasta teritorijas plānojumā tiek izdalītas sekojošas teritorijas un noteikti to
izmantošanas mērķi un nosacījumi:
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 46

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
3.Kopīgie paskaidrojumi par plānotām (atļautām) izmantošanām un to grafisko attēlojumu:
o
o
o
o
o
o
Plānoto (atļauto) izmantošanu teritoriju robežas noteiktas pa kadastru robežām ņemot vērā
dabīgās robežas (mežus, upes, grāvjus u.c.);
Lauksaimniecības teritorija (L) kā plānotā (atļautā) izmantošana noteikta zemes gabaliem,
ko pilnībā aizņem lauksaimniecībā izmantojama zeme;
Ja uz viena zemes gabala (viens kadastrs) atrodas gan lauksaimniecībā izmantojama zeme,
gan mežs, tad lauksaimniecībā izmantojamai zemei kā plānotā (atļautā) izmantošana ir
noteikta Lauksaimniecības teritorija (L), bet mežam kā plānotā (atļautā) izmantošana-
Mežsaimniecības teritorija (M). Šajos gadījumos teritorijas apakšgrupa- Liela saimniecība
(L-LS), Vidēja saimniecība (L-VS) vai Maza saimniecība (L-MS) ir nosakāma pēc reāli
lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības;
Lauksaimniecības teritorijas (L) apakšgrupā Maza saimniecība (L-MS) mazākais atļautais
reāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabals ir noteikts 1ha platībā. Šī norma attiecas
uz jaunu saimniecību veidošanu dalot vai apvienojot esošos zemes gabalus. Šī norma
neattiecas uz zemes gabalu, kur reāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība ir
mazāka par 1ha, turpmāko izmantošanu lauksaimniecībā, ja tādi eksistē uz teritorijas
plānojuma pieņemšanas brīdi;
Dzīvojamās apbūves teritorija (DZ) tiek noteikta tikai ciema robežās;
Dzīvojamās apbūves teritorija ārpus ciema (DZL) tiek noteikta tikai ārpus ciema robežām.
4. Turpmāk seko detalizēts plānoto (atļauto) izmantošanu un šo izmantošanu ierobežojumu izklāsts.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 47

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
4.1.Lauksaimniecības teritorija (kods- L, krāsa- dzeltena)- zemes gabals, kura galvenā
izmantošana ir lauksaimniecība.
4.1.1. Liela saimniecība (kods- L-LS)- zemes gabals ar platību ≥ 20ha, kura galvenā
izmantošana vismaz 70% platībā ir lauksaimniecība un uz kura bez detālplānojuma
izstrādāšanas atļautas sekojošas palīgizmantošanas, nodalot šim nolūkam konkrētus zemes
nogabalus:
o Dzīvojamās apbūves teritorija ārpus ciema (kods- DZL) paredzot vienas 1 vai 2
ģimeņu savrupmājas apbūvi;
o Darījumu (komerciālās) apbūves teritorija (kods- D);
o Rūpnieciskās (ražošanas) apbūves teritorija (kods- R);
o Minimālais zemes gabala lielums ne mazāks kā 1ha.
4.1.2. Vidēja saimniecība (kods- L-VS)- zemes gabals ar platību ≥ 5ha un < 20ha, kura
galvenā izmantošana vismaz 60% platībā ir lauksaimniecība un uz kura bez detālplānojuma
izstrādāšanas atļautas sekojošas palīgizmantošanas, nodalot šim nolūkam konkrētus zemes
nogabalus:
o Dzīvojamās apbūves teritorija ārpus ciema (kods- DZL);
o Darījumu (komerciālās) apbūves teritorija (kods- D);
o Rūpnieciskās (ražošanas) apbūves teritorija (kods- R);
o Minimālais zemes gabala lielums ne mazāks kā 1ha.
4.1.3. Maza saimniecība (kods- L-MS)- zemes gabals ar platību ≥ 2ha un < 5ha, kura
galvenā izmantošana vismaz 50% platībā ir lauksaimniecība un uz kura bez detālplānojuma
izstrādāšanas atļauta palīgizmantošana- Dzīvojamās apbūves teritorija ārpus ciema (kods-
DZL) līdz 1ha platībā, paredzot vienas 1 vai 2 ģimeņu savrupmājas apbūvi un nodalot šim
nolūkam konkrētu zemes nogabalu.
o Minimālais zemes gabala lielums ne mazāks kā 1ha.
4.1.4. Dārzkopības saimniecība (kods- L-DS)- zemes gabals vai zemes gabalu grupa,
kura galvenā izmantošana ir dārzkopība un uz kura bez detālplānojuma izstrādāšanas
atļauta vienas dārza mājas būvniecība. Minimālā zemes gabala platība vienas dārza mājas
apbūvei- 400m².
4.1.5. Rajona nozīmes lauksaimniecības teritorijas (kods- L-R)
o Minimālais zemes gabala lielums ne mazāks kā 2 ha.
A. PAMATZMANTOŠANA PIEZĪMES
1) zemkopība dārzeņkopība, augļkopība, puķkopība, sēņkopība, sēklkopība, graudaugu
un lopbarības, zemstiklu kultūru audzēšana kokaudzētava u.c.l.
2) lopkopība ferma un ražošanas teritorijas virs 1ha platības izdalāmas no
3) mājdzīvnieku audzēšana lauksaimniecības zemes vēlams kā atsevišķs īpašums - ražošanas objekts,
4) eksotisko zvēru audzēšana izstrādājot detālplānojumu un iekļaujot minimālo sanitāro aizsargzonu
5) zvērkopība
vismaz 50m līdz dzīvojamām ēkām neatkarīgi no īpašuma robežām
6) putnkopība
7) zirgkopība
8) viensēta minimālais zemes vienības lielums 1ha
9) biškopība
10) saimniecības ēkas kūts; klēts; šķūnis; nojume; pirts; pagrabs, u.c.
11) noliktava, nojume
12) darbnīca amatnieka, galdniecības, individuālā darba veikšanai
13) pārtikas pārstrādes saimniecībā saražotās produkcijas pārstrādei
uzņēmums
14) sakņu dārzi līdz 15m 2 liela palīgēka, siltumnīca 100m², ja atsevišķi nodalīti kā sakņu
dārzi
B. PALĪGIZMANTOŠANA PIEZĪMES
1) zivsaimniecība līdz 5ha platībā, bet ne vairāk kā 45% no zemes gabala platības un
2) dīķsaimniecība
ne tuvāk kā 10m no kaimiņu īpašuma robežas
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 48

3) dīķi
B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
6) inženierkomunikāciju trases vai
objekts, sakaru torņi vai antenu masti
ierīkojot jaunu ar lielāku kā 20000m³ apjomu, saņemt derīgo
izrakteņu neatļauju
līdz 0,1ha nemeliorētās zemēs nav nepieciešams dīķa ierīkošanas
tehniskais projekts BPTIAN II.d.12.7. punktu
4) mežs un purvs, apmežošana
5) piebraucamie ceļi netiek ieskaitīti zemes gabala kopējā apbūves laukumā
ieceres publiska apspriešana pēc Būvvaldes pieprasījuma, ja
objekts atrodas tuvāk par 500m no dzīvojamām ēkām vai teritorijas,
kur dzīvojamo ēku būvniecība atļauta
7) telpas individuālam darbam
8) lauku tūrisma naktsmītne jeb viesu
māja
9) komposta sagatavošana
naktsmītnes līdz 50 gultas vietām
10) atklāti sporta un atpūtas laukumi
ģimenes un papildizmantošanas vajadzībām netiek ieskaitīti zemes
gabala kopējā apbūves laukumā
11) žogi atbilstoši funkcijai
C. PAPILDIZMANTOŠANA IECERES PUBLISKA APSPRIEŠNA UN /VAI JĀIZSTRĀDĀ DETĀLPLĀNOJUMS,
JA BŪVVALDE VAI PAGASTA PADOME PIEPRASA
1) zemesgabalos pie ceļiem – vietējas
nozīmes tirdzniecības un/vai
pakalpojumu objekts
2) lauku tūrisma naktsmītne jeb viesu
māja, kempings
3) kokapstrādes uzņēmums
4) vieglās ražošanas uzņēmums
5) lopkopības ferma
6) derīgo izrakteņu ieguve normatīvo
aktu noteiktajā kārtībā
detālplānojuma izstrāde pēc pašvaldības vai Būvvaldes
pieprasījuma
ar platību virs 1ha vai/un atbilstoša detālplānojuma izstrāde pēc
pašvaldības vai Būvvaldes pieprasījuma
virs 20000m³ apjoma saņemt derīgo izrakteņu atļauju, bet ne
lielākā platībā kā 5ha, detālplānojuma izstrāde, ja nav attēlota
plānojuma kartē grafiski
4.2.Mežsaimniecības teritorija (kods- M, krāsa- zaļa)- zemes gabals, kura galvenā izmantošana
ir mežsaimniecība un tai nepieciešamās infrastruktūras izveidošana un uzturēšana.
4.2.1. Liela saimniecība (kods- M-LS)- zemes gabals ar platību ≥ 20ha, kura galvenā
izmantošana ir mežsaimniecība un uz kura bez detālplānojuma izstrādāšanas atļauta
palīgizmantošanao
Minimālais zemes gabala lielums ne mazāks kā 2ha.
4.2.2. Maza saimniecība (kods- M-MS)- zemes gabals ar platību < 20ha, kura galvenā
izmantošana ir mežsaimniecība.
o Minimālais zemes gabala lielums ne mazāks kā 1ha.
A. PAMATIZMANTOŠANA PIEZĪMES
1)mežsaimnieciska izmantošana
2)mežaparks
3)lauksaimnieciska izmantošana
4)jaunaudzes
5)krūmāji
6)parks, apstādījumi, stādaudzētava
7)dīķis
Saimniecisko mežu teritorijas apsaimnieko atbilstoši meža
apsaimniekošanas plāniem, kas izstrādāti pamatojoties uz meža
inventarizācijas datiem.
mežā var būt pļavas, ganības, aramzeme, lauki,
atļauts apmežot plānojumā esošās lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas līdz 10ha, kas robežojas ar esošām meža teritorijām, kā arī
platības, kas teritorijas plānojumā atrodas mežu un purvu teritorijās,
bet saskaņā ar zemes robežu plānu ir lauksaimniecības zeme, ar
LAD LLP piekrišanu un veicot biotope izpēti.
koku puduri lielāki par 0,1ha un tie atbilst meža nosacījumiem
līdz 1 ha var nebūt uzrādīts plānā jaunu ierīkošana saskaņā ar sk.
BPTIAN II.d.12.7. punktu
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 49

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
8)ar medībām un meža izmantošanu
saistīti objekti, meža zvēru dārzs
9)atklāta autostāvvieta vai atpūtas
vieta mežā bez kapitālām būvēm
10)atklāts sporta vai atpūtas objekts
11)derīgo izrakteņu ieguve
Dārzu atļauts nožogot saskaņā ar normatīviem aktiem
jāparāda detālplānojumā
atbilstoši BPTIAN 4.7. apakšnodaļu nosacījumiem saistībā ar meža
resursu izmantošanu
atļauta VAS “LVM” mežos un pārējos mežos līdz 5ha platībā
normatīvos aktos noteiktajā kārtībā, ne tuvāk kā 500m no apdzīvoto
vietu robežām.
B. PALĪGIZMANTOŠANA PIEZĪMES
1) krautuve saistīti ar pamatizmantošanas nodrošināšanu
2) inženierkomunikāciju objekts un
līnijbūve
3) autostāvvieta
atbilstoši BPTIAN 4.14. apakšnodaļas nosacījumiem
saistīti ar pamatizmantošanas nodrošināšanu, atbilstoši BPTIAN
I.d.14 apakšnodaļu
zemesgabalā pie valsts autoceļiem ārpus apdzīvotām vietām, ja to
pamato ar detālplānojumu un novietni saskaņo ar VAS “Latvijas
Valsts ceļi”
4.3.Ūdenssaimniecības teritorija (kods- Ū, krāsa- zila)- zemes gabals (teritorija), kuru vismaz
par 80% aizņem dabiska vai mākslīga ūdenstilpe un kura galvenā izmantošana ir ūdenssaimniecība,
rekreācija vai zivsaimniecība un tam nepieciešamā apbūve.
o Minimālais zemes gabala lielums ne mazāks kā 0,1ha.
A. PAMATZMANTOŠANA jauna dīķa ierīkošana saskaņā ar BPTIAN II.d.12.7. punktu
1) ūdens uzkrāšana 2) peldētava
3) ūdens novadīšana 4) sporta nodarbības
5) rekreācija un atpūta 6) zivju audzēšana
7) zvejošana un makšķerēšana 8) tilti, laipas
9)laivu piestātnes, laivu mājas un pontoni, ūdenssaimniecības būves un hidrotehniskas būves (dambjus,
aizsprostus, ūdens sūknēšanas ierīču ēkas u. tml.) ciktāl to atļauj normatīvie akti un AL
4.4. Karjera teritorija (kods- K, krāsa- smilšu)- zemes gabals, kura galvenā izmantošana ir
ieguves rūpniecība un šai rūpniecībai nepieciešamā apbūve.
o Minimālais zemes gabala lielums ne mazāks kā 1ha.
A. PAMATIZMANTOŠANA PIEZĪMES
1) izrakteņu karjers
2) vispārīgās ražošanas uzņēmums
3) noliktava
4) inženiertehnisko komunikāciju objekts
5) būves, kas nodrošina karjera izmantošanu
ne tuvāk kā 100m līdz dzīvojamai apbūvei -
(īpašumam, kurā atļauta dzīvojamā apbūve)
B. PALĪGIZMANTOŠANA PIEZĪMES
1) pārvaldes iestāde Pamatizmantošanas nodrošināšnai
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 50

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
4.5. Dzīvojamās apbūves teritorija (kods- DZ, krāsa- violeta)- zemes gabals, kura galvenā
izmantošana ir dzīvojamā apbūve un kas tiek plānota tikai Birzgales ciema teritorijā.
4.5.1.Daudzstāvu apbūves teritorija (kods- DZ-DS)- zemes gabals, kura galvenā
izmantošana ir 1- 5 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūve un sekojošas
palīgizmantošanas, nodalot šim nolūkam konkrētus zemes nogabalus:
o Mazstāvu apbūves teritorija (kods- DZ-MS);
o Darījumu (komerciālās) apbūves teritorija (kods- D);
o Sabiedriskās apbūves teritorija (kods- SA).
o Minimālais zemes gabala lielums ne mazāks kā 0.06ha.
4.5.2. Mazstāvu apbūves teritorija (kods- DZ-MS)- zemes gabals, kura galvenā
izmantošana ir 1- 3 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūve un sekojošas
palīgizmantošanas, nodalot šim nolūkam konkrētus zemes nogabalus:
o 1 vai 2 ģimeņu savrupmāju apbūves teritorija (kods- DZ-SM);
o Minimālais zemes gabala lielums ne mazāks kā 0.12ha.
4.5.3. 1 vai 2 ģimeņu savrupmāju apbūves teritorija (kods- DZ-SM)- zemes gabals,
kura galvenā izmantošana ir 1 vai 2 ģimeņu savrupmāju apbūve (minimālā zemes gabala
platība vienas 1 vai 2 ģimeņu savrupmājas apbūvei un sekojošas palīgizmantošanas,
nodalot šim nolūkam konkrētus zemes nogabalus:
o Minimālais zemes gabala lielums ne mazāks kā 0.12ha.
4.6. Dzīvojamās apbūves teritorija ārpus ciema (kods- DZL, krāsa- violeta)- zemes gabals,
kura galvenā izmantošana ir 1 vai 2 ģimeņu savrupmāju apbūve (dzīvojamo ēku skaits uz zemes gabala
2gab.), bet zemes gabalos, kas tieši robežojas ar Birzgales ciemu, minimālā zemes gabala platība vienas 1
vai 2 ģimeņu savrupmājas apbūvei- 2500m²) un sekojošas palīgizmantošanas, nodalot šim nolūkam
konkrētus zemes nogabalus:
o Darījumu (komerciālās) apbūves teritorija (kods- D);
o Sabiedriskās apbūves teritorija (kods- SA);
o Minimālais zemes gabala lielums ne mazāks kā 0.5ha.
B. PALĪGIZMANTOŠANA
PIEZĪMES
Dzīvojamās apbūves teritorijām:
1) brīvā teritorija - dārzs arī sakņu un ģimenes vajadzībām augļu koku un krūmu (izņēmums
augļu dārzs
mežaparkā), puķu, akmens un sakņu dārzu, zālāju ierīkošanai
2) brīvā teritorijā - atklāts sporta ģimenes vajadzībām nedrīkst ierīkot starp ielas sarkano līniju
spēļu un rotaļu laukumi
3) dīķis (nav attiecināms uz
peldbaseinu ar kapitālām sienām),
grāvis
un būvlaidi
līdz 30% no zemes gabala kopējās platības un dīķis ne tuvāk kā
10m zeme gabala robežai, vietējas nozīmes grāvis ne tuvāk kā
1m zemes gabala robežai, ja nav vienošanās ar kaimiņu par citu
attālumu, uzrādāmi detālplānojumos, jaunu ierīkošana saskaņā
ar sk. BPTIAN II.d.12.7. punktu
4) labiekārtojuma elementi,
soli, nojumes, lapenes, smilšu kastes, šūpoles, baseins,
saimniecības ēkas
strūklakas, grāvji, dzīvžogi, apstādījumi u.t.t.pirts, noliktavas
5) peldbaseinu ar kapitālām sienām līdz 30% no zemes gabala kopējās platības un ne tuvāk kā 10m
zemēs gabala robežai, uzrādāms detālplānojumā
6) mājdzīvnieku (suņu, trušu, kaķu, nav paredzēts turēt meža vai eksotiskos dzīvniekus, mājlopus
dekoratīvo dzīvnieku un putnu) un nav atļauts turēt ciema daļās, kur to noteikusi pašvaldība
mājlopu turēšanas mītnes,
7) biškopība atļauta lauku apbūves teritorijās
8) biškopība ciemos ne vairāk kā 10 bišu saimes un ne tuvāk kā 10m no kaimiņu
robežas
9) mežs, parks, apstādījumi, dīķis ja zemes gabalā atrodas koku vai krūmi puduri vai mežs lielāki
par 0,1ha, jāizvērtē iespēja saglabāt meža biotopu
10) autostāvvietas vismaz viena ēkai vai ēkas daļai saskaņā ar BPTIAN I.1d.4. p.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 51

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
C. PAPILDIZMANTOŠANA IECERES PUBLISKA APSPRIEŠNA UN /VAI JĀIZSTRĀDĀ DETĀLPLĀNOJUMS, JA
BŪVVALDE VAI PAGASTA PADOME PIEPRASA , VAR ATRASTIES ĒKĀS VAI
1) pirmsskolas bērnu iestāde atsevišķā gruntsgabalā, ievērojot sabiedrisko ēku nosacījumus no
2) sociālā vai pārvaldes iestāde BPTIAN 4.7. nod. (kods- SA).
3) finanšu, tirdzniecības un/vai atsevišķā gruntsgabalā, ievērojot komercobjektu nosacījumus no
pakalpojumu objects
4) mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā
māja
BPTIAN 4.11. nod. (kods- D)
atsevišķā gruntsgabalā, tai skaitā pansija, īres nams, ievērojot
daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku nosacījumus 4.5.2. nodaļā (kods-
DZ-MS)
5) sporta vai atpūtas objekts atsevišķā gruntsgabalā, ievērojot sabiedrisko ēku nosacījumus
BPTIAN 4.7. nod. (kods- SA).
6) vieglās rūpniecības uzņēmums atsevišķā gruntsgabalā, objektam nav nepieciešama atļauja
darbam ar kaitīgām un piesārņojošām vielām (A un B kategorijas
atļaujas), bez izmešiem, putekļiem, trokšņa, vibrācijas un smakas
apkārtējā vidē BPTIAN 4.11. nod. (kods- D)
7) viensētās lauku apbūves teritorijās lauksaimnieciskās ražošanas ēkas BPTIAN 4.11. nod. (kods- D)
4.7.Sabiedriskās apbūves teritorija (kods- SA, krāsa- oranža)- zemes gabals, kura galvenā
izmantošana ir sabiedriska apbūve un kuru vismaz par 70% aizņem sekojoša nekomerciāla apbūve:
o Minimālais zemes gabala lielums ne mazāks kā 1ha lauku apvidū 0,12ha ciemā.
A.PAMATIZMANTOŠANA
1) valsts vai pašvaldības pārvaldes iestāde Ieceres publiska apspriešna un /vai jāizstrādā
2) izglītības un kultūras iestāde
detālplānojums, ja Būvvalde vai pagasta
3) ārstniecības un veselības aizsardzības iestāde padome pieprasa
4) sociālās aprūpes iestāde
5) sporta būve
6) reliģiskā kulta iestāde
7) ugunsdzēsēju depo
B. PALĪGIZMANTOŠANA PIEZĪMES
1) dzīvoklis kā palīgizmantošana
2) mežs, parks, dīķis, puķu un krūmu
stādījumi
brīvā zaļā teritorija ne mazāk kā 30%, jauna dīķa ierīkošana
saskaņā ar BPTIAN II.d.12.7. punktu
3) garāža tikai pamatfunkcijas nodrošināšanai
4) dzīvojamā māja uz dzīvojamām mājām attiecas dzīvojamās apbūves
teritoriju noteikumi, kas minēti BPTIAN 4.nod., ieskaitot
zemes gabala minimālās platības rādītāju
5) autostāvvieta atbilstoši šo noteikumu BPTIAN I.d. 14. nod. nosacījumiem
6) sporta vai atpūtas objekts atbilstoši šo noteikumu nosacījumiem
C.PAPILDIZMANTOŠANA
PIEZĪMES
1) vietējas nozīmes finansu iestāde ietilpst galvenajā ēkā ne vairāk kā 30% no
2) vietējas nozīmes tirdzniecības iestāde
kopējā apjoma
3) vietējas nozīmes pakalpojumu iestāde
4) vietējas nozīmes sporta būve
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 52

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
4.8. Kapsēta – sūnu zaļā – zemes gabals, kura galvenā izmantošana ir sabiedriska apbūve –
kapsētas.
A. PAMATZMANTOŠANA PIEZĪMES
1) kapliča, zvanu tornis 1) jumta kores augstums līdz14m;
2) ceremoniju zāle 2) Fasādes augstums līdz 9m;
3) pieļaujams vertikāls akcents līdz 21m;
4) var izvietot uz atsevišķa zemes gabala ne mazāka kā 200m²
3) apbedījumi, pieminekļi būvvaldē un kapu apsaimniekotāju jāsaskaņo kapu pieminekļu uzstādīšana ar
kapitālu – betonētu pamatu dziļāk kā 0,5m no zemes virsmas un lielāku
apjomu kā 1,2(h) x1,2(b) x 0,8 (a), kur h-augstums no zemes virsmas, b un a
gabarīti
4) kapsētas žogs,
apbedījumu žogi
a)kapu vietas zemes gabaliņu iežogošanai parasti izmantojams dzīvžogs
(ierobežojums neattiecas uz vēsturiskiem metāla vai cita materiāla žogiem);
b)izņēmuma gadījumā Būvvaldē un kapu apsaimniekotāju saskaņots ne
mazāk kā 80% caurredzamu žogs ne augstāku par 0,7m no zemes virsmas;
c) kapsētas žogs var būt blīva materiāla žogs
B.PALĪGIZMANTOŠANA
PIEZĪMES
1) apbedīšanas un apsaimniekošanas biroja ēka tikai pamatfunkcijas
2)ūdens ņemšanas vieta, aka
nodrošināšanai
3)saimniecības ēka
4)autostāvvieta atbilstoši šo noteikumu BPTIAN I.d. 14. nod. nosacījumiem
5) mežs; pļava, krūmi, apstādījumi
6)ziedu un citu ar apbedījumiem saistītu tirdzniecības vieta, ielu
tirdzniecības vieta
7) publiska tualete
4.9. Sabiedriskā teritorija (kods- S, krāsa- tumši zaļa)- zemes gabals, kura galvenā izmantošana
ir rekreācija, tās nodrošināšanai nepieciešamā vai sezonas rakstura apbūve un kuru vismaz par 90% aizņem
sekojošas, sabiedriskai izmantošanai paredzētas teritorijas:
o Minimālais zemes gabala lielums ne mazāks kā 1ha lauku apvidū 0,12ha ciemā.
A. PAMATZMANTOŠANA
1) parks, apstādījumi. 2) dārzs
3) rotaļu vai spēļu laukums 4) pagaidu vai īslaicīgās lietošanas ēkas līdz 25m²
5) pļava, ganības 6) koku puduri
7) ūdensobjekts , ierīkošana saskaņā ar 8) tīrums, atmata
BPTIAN II.d.12.7. punktu
9) sakņu dārzs 10) krūmāji
11) ceļi un inženierkomunikācijas 12) gājēju ietves, takas
13) smiltājs 14) mežs, purvs
4.10.Dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” teritorija (kods- DL, krāsa- sarkans rūtojums)-
zemes gabals, kuram, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, jebkāda izmantošana ir atļauta saskaņā ar šīs
teritorijas dabas aizsardzības plānu (2008.-2018), kas apstiprināts ar Vides ministra rīkojumu Nr.169 „Par
dabas aizsardzības pālnu apstiprināšanu” 09.06.2008. un nav pretrunā ar LR MK noteikumiem Nr.415
„Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (22.07.2003.), līdz
dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” individuālo aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumu
apstiprināšanai.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 53

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
4,11.Darījumu (komerciālās) apbūves teritorija (kods- DA, krāsa- brūna)- zemes gabals, kura
galvenā izmantošana ir darījumu (komerciāla) apbūve un sekojoša palīgizmantošana- Sabiedriskās apbūves
teritorija (kods- SA), nodalot šim nolūkam konkrētu zemes nogabalu.
o Minimālais zemes gabala lielums ne mazāks kā 1ha lauku apvidū 0,12ha ciemā.
A.PAMATIZMANTOŠANA
1)finansu iestāde
2) komerciestāde
3) tirdzniecības iestāde,
tirgus laukums
4) pakalpojumu iestāde
5) vieglās rūpniecības
uzņēmumi, noliktavas
PIEZĪMES
novieto atsevišķā zemes gabalā arī savrupmāju, lauksaimniecības jauktu
dzīvojamās un komercobjektu izmantošanas teritorijās, izstrādājot
detālplānojumu, vai kā objekts esošā apbūvē jauktas daudzdzīvokļu un
komerciālo objektu teritorijā
ne tuvāk kā 100m no dzīvojamās apbūves (no īpašuma zemes vienības, kur
dzīvojamā apbūve atļauta kā pamatizmantošana) ar vidēji vismaz 30m
plata zaļā zona, bet ne šaurāku kā 20m
6)segtas sporta būve
7) sakaru torņi, antenu masti būvniecības ieceres publiskā apspriešana ne tuvāk kā 100m no dzīvojamās
apbūves (no īpašuma zemes vienības, kur dzīvojamā apbūve atļauta kā
pamatizmantošana
8) degvielas uzpildes
stacija
ieceres publisku apspriešana un detālplānojuma izstrāde, aizsargjoslas
noteikšana
B.PALĪGIZMANTOŠANA
PIEZĪMES
1) mežs, parks, dīķis, puķu un krūmu
stādījumi
brīvā zaļā teritorija 30% , jauna dīķa ierīkošana saskaņā ar
BPTIAN II.d.12.7. punktu
2) mežs un parks, puķu un krūmu
brīvā zaļā teritorija , aizsargjosla
stādījumi, apstādījumi
3) dīķis ne lielāks kā 1ha, brīvā zaļā teritorija, aizsargjosla 10m
BPTIAN II.d.12.7. punktu
4) autostāvvieta atbilstoši šo noteikumu BPTIAN I.d. 14. nod. nosacījumiem
C.PAPILDIZMANTOŠANA IECERES PUBLISKA APSPRIEŠNA UN /VAI JĀIZSTRĀDĀ
DETĀLPLĀNOJUMS
1) valsts vai pašvaldības pārvaldes iestāde
uz sabiedriskiem objektiem attiecas apbūves teritoriju
2) izglītības iestāde
noteikumi, kas minēti BPTIAN 4.7. nodaļā cik tāls tas nav
3) ārstniecības un veselības aizsardzības pretrunā ar šīs nodaļas nosacījumiem ,
iestāde
4) dzīvoklis uz dzīvojamām mājām attiecas dzīvojamās apbūves
5) dzīvojamā māja
teritoriju noteikumi, kas minēti BPTIAN 4.5. nodaļā cik tāls
tas nav pretrunā ar šīs nodaļas nosacījumiem ,
pamatizmantošanas apsaimniekošanas nodrošināšanai
6) atklāts sporta vai atpūtas objekts atbilstoši BPTIAN 4.7.nod. nosacījumiem cik tāls tas nav
pretrunā ar šīs nodaļas nosacījumiem ,
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 54

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
4.12. Rūpnieciskās (ražošanas) apbūves teritorija (kods- R, krāsa-sarkana)- zemes gabals, kura
galvenā izmantošana ir rūpnieciska (ražošanas) uzņēmuma un (vai) noliktavas apbūve un sekojoša
palīgizmantošana- Darījumu (komerciālās) apbūves teritorija (kods- D), nodalot šim nolūkam konkrētu
zemes nogabalu.
o Minimālais zemes gabala lielums ne mazāks kā 1ha lauku apvidū 0,12ha ciemā.
A. PAMATIZMANTOŠANA PIEZĪMES
1) degvielas uzpildes stacija ar aizsargjoslu
2)vieglās ražošanas uzņēmums ieceres publiska apspriešana, ja
3) noliktava
platība lielāka par 1ha
4) vairumtirdzniecības iestāde
5)lauksaimniecības ražošanas uzņēmums
6) kokzāģētavas un galdniecības
7) pārtikas uzņēmums
8) veterinārā iestāde
9)noliktava
10)hidrotehniska būve
11)ferma ar sanitāro zonu
12) vispārīgās ražošanas uzņēmums
13)specializēta lauksaimniecības (ražošanas) uzņēmējsabiedrība
14)tehniskās apkopes stacija
15) gāzes apgādes objekti
16) inženiertehnisko komunikāciju objekts
18) sakaru un komunikāciju objekti; mobilie torņi, antenu masti
19) elektroapgādes objekti
20)garāža
21) saimniecības ēka
22) atklāta uzglabāšana
B. PALĪGIZMANTOŠANA PIEZĪMES
1)mazumtirdzniecības iestāde
2) pakalpojumu iestāde
atbilstoši BPTIAN 4.11. nod. nosacījumiem
ieceres publiska apspriešana, izņemot
esošus rūpnieciskus objektus
C. PAPILDIZMANTOŠANA PIEZĪMES
1)pārvaldes iestāde, birojs
tikai pamatfunkcijas nodrošināšanai
2)dzīvoklis; dzīvojamā māja,
viensēta kā palīgizmantošana atbilstoši šo noteikumu BPTIAN 4.5. nod. nosacījumiem
3)garāža
tikai pamatfunkcijas nodrošināšanai
4)autostāvvieta
atbilstoši šo noteikumu BPTIAN I.d. 14. nod. nosacījumiem
5) dīķis brīvā zaļā teritorija, aizsargjosla 10m, jauna dīķa ierīkošana
saskaņā ar BPTIAN II.d.12.7. punktu
6)mežs un pļava, krūmi, apstādījumi brīvā zaļā teritorija
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 55

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
4.13. Satiksmes infrastruktūras teritorija (kods- SI, krāsa- balta)- zemes gabals, kura galvenā
izmantošana ir dažādu transporta veidu satiksmes nodrošināšana (dzelzceļš, šoseja, autoceļš, iela,
velosipēdistu ceļš, gājēju ietve u.c.) un tam nepieciešamā apbūve (autoosta, stacija, pietura, stāvlaukums
u.c.).
A.PAMATIZMANTOŠANA
1) valsts autoceļi
2) pagasta autoceļi un ielas
3) komersantu (lauksaimniecības, mežsaimniecības, energosaimniecības u. c. uzņēmumu) ceļos
4) autobusa pietura, pieturvieta
5) grāvis
6) laukums, atklāta autostāvvieta
7) velosipēdistu celiņi
8) gājēju celiņi, ietves
9) inženiertehnisko komunikāciju koridors vai objekts
10) māju ceļos, kurus lieto viena vai nedaudzas individuālās saimniecība
11) kiosks vai ielas tirdzniecības vieta
4.14. Inženiertehniskās infrastruktūras teritorija (kods- TI, krāsa- pelēka)- zemes gabals, kura
galvenā izmantošana dažādu veidu inženiertehniskās komunikācijas (ūdensapgādes, kanalizācijas, drenāžas,
telekomunikāciju, elektroapgādes u.c. komunikāciju tīkli) un tam nepieciešamā apbūve (ūdenstornis,
attīrīšanas iekārta, atkritumu izgāztuve, transformatoru apakšstacija u.c.).
o Minimālais zemes gabala lielums ne mazāks kā 1ha lauku apvidū 0,04ha ciemā vai
nosaka tā funkcija.
A. PAMATZMANTOŠANA
1) valsts autoceļi
2) pagasta nozīmes autoceļi un ielas
3) vietējās nozīmes iela
4) laukums
5) autobusa pietura, pieturvieta
6) grāvis
7) atklāta autostāvvieta
8) velosipēdistu celiņi
9) gājēju celiņi, ietves
10) inženiertehnisko komunikāciju virszemes (gaisa) vai apakšzemes koridors vai objekts
11) inženiertehnisko komunikāciju būve tai skaitā telekomunikāciju līnijas, torņi un antenu masti
12) ūdenssaimniecības būve
B. PALĪGIZMANTOŠANA
1) pārvaldes ēka
2) saimniecības ēka
3) garāžas
4) dīķis brīvā zaļā teritorija vai ugunsdzēxsšibas vajadzībām, aizsargjosla 10m, jauna dīķa
ierīkošana saskaņā ar BPTIAN II.d.12.7. punktu
5) meži, krūmi, zaļās zonas galvenokārt aizsargjoslas bez rekreācijas nozīmes
6) laukumi un autostāvvietas atbilstoši šo noteikumu BPTIAN I.d. 14. nod. nosacījumiem
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 56

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
5.Īpašie nosacījumi.
5.1. Birzgales pagasta teritorijā atļauts turpināt teritorijas esošo izmantošanu bez ierobežojumiem.
5.2. Plānošanas - arhitektūras uzdevumu sastāda Būvvalde.
5.3. Nepieciešamību izstrādāt detālplānojumus, lai detalizētu teritorijas plānoto (atļauto)
izmantošanu, ir tiesības noteikt Birzgales pagasta padomei un Būvvaldei.
5.4. Kadastrālās situācijas maiņa (t.sk. zemes gabalu sadalīšana vai apvienošana) pēc teritorijas
plānojumu pieņemšanas ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem, nedod tiesības mainīt zemes
gabaliem noteikto plānoto (atļauto) izmantošanu un šīs izmantošanas nosacījumus bez
teritorijas plānojuma grozījumu izstrādāšanas.
5.5. Minimālais zemes gabala lielums neattiecas uz antenām, mastiem, dūmeņiem, kioskiem
u.c.līdzīgiem objektiem, inženierkomunikācijām nepieciešamajām trasēm vai platībām.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 57

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
III.DAĻA AIZSARGJOSLAS
1.Aizsargjoslas ir ar likumu noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida objektus
(gan dabīgus, gan mākslīgus) no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību, kā arī
pasargāt vidi un cilvēkus no kāda objekta kaitīgās ietekmes.
2.Aizsargjoslu izvietošanas pamatprincipi un īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi tajās:
2.1. Ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta
ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to
rakstveidā jābrīdina zemes īpašnieks vai tiesiskais vadītājs vismaz divas nedēļas pirms darbu
uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā
laikā.
2.2. Pēc minēto darbu veikšanas objekta īpašniekam jāsakārto zemes platība tādā stāvoklī, lai tā
būtu derīga izmantošanai paredzētajām vajadzībām, kā arī jāatlīdzina zemes īpašniekam vai
lietotājam darbu izpildes gaitā nodarītie zaudējumi. To noteikšanu un atlīdzību veic likumos
noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās.
2.3. Gadījumos, kad vienā vietā pārklājas vairāku veidu aizsargjoslas, spēkā ir stingrākās prasības
un lielākais minimālais joslas platums. Visu veidu rīcība šajās vietās jāsaskaņo ar
ieinteresētajām institūcijām.
2.4. Ja aizsargjoslas sakrīt vai krustojas, tad ar attiecīgo objektu ekspluatāciju un remontu saistītos
darbus kopīgos aizsargjoslu iecirkņos veic ieinteresētās juridiskās vai fiziskās personas pēc
savstarpējas vienošanās.
2.5. Juridiskām un fiziskām personām, veicot darbus aizsargjoslās, kuru dēļ ir nepieciešams
pārbūvēt objektus vai aizsargāt tos no bojājumiem, pārbūves vai aizsardzības darbi jāveic par
saviem līdzekļiem pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku vai, savstarpēji vienojoties,
jāsamaksā par šiem darbiem.
2.6. Juridiskām un fiziskām personām aizsargjoslās jāizpilda attiecīgā objekta īpašnieka likumīgās
prasības.
2.7. Pašvaldību, atbildīgo valsts institūciju, objektu īpašnieku dienestiem kontroles un uzraudzības
nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu jebkurā laikā par to iepriekš brīdinot zemes īpašnieku vai
lietotāju.
3. Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un tam saistošiem MK noteikumiem un metodikām, Birzgales
pagasta teritorijas plānojumā noteiktas aizsargjoslas, kuras kartogrāfiskajā materiālā parādītas dotajā
mērogā (1:10000). Citiem objektiem, kuriem aizsargjoslas teritorijas plānojumā nav iespējams parādīt
dotajā mērogā, tās tiek noteiktas atbilstoši Aizsargjoslu likumam (spēkā esošs no 25.02.1997.) un MK
apstiprinātajām metodikām.
4.Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas
Aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu
aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst
antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 58

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
4.1.Virszemes ūdens objektu aizsargjoslas
Aizsargjoslas ir noteiktas, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām,
novērstu erozijas procesa attīstību, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.
upēm:
upēm:
Birzgales pagasta teritorijas plānojumā tiek noteiktas sekojošas aizsargjoslas gar Daugavas baseina
o Daugava- 500 m plata josla;
o Ņega -41518- (Melderupe) (14,27 km gara)- 50 m plata josla katrā krastā;
o Kašurga (3 km gara)- 10 m plata josla katrā krastā;
o Dīriķupīte -41534- (Torbēnupīte) (7,37 km gara)- 10 m plata josla katrā krastā;
o Sienapurva upīte (Dzirnavupīte) (7 km gara)- 10 m plata josla katrā krastā;
o Vitkopupīte (Alstiķupīte) (9 km gara)- 10 m plata josla katrā krastā;
o Žīdupīte (Zīļupīte, Zilupīte) (6 km gara)- 10 m plata josla katrā krastā.
Birzgales pagasta teritorijas plānojumā tiek noteiktas sekojošas aizsargjoslas gar Lielupes baseina
o Zvirgzde -38426- (26,34km gara)- 100 m plata josla katrā krastā;
o Augstupe-384266- (7,26 km gara)- 10 m plata josla katrā krastā;
o Taļķe -38428- (33,26 km gara)- 100 m plata josla katrā krastā;
o Vīksniņa -384282- (21,52 km gara)- 50 m plata josla katrā krastā.
pagasta teritorijas plānojumā tiek noteiktas sekojošas aizsargjoslas ap ūdenstilpēm:
o Pankas ezers- 10 m;
o Ņegas- Ķeguma ūdenskrātuves līcis- 100 m;
o Vitkopu ūdenskrātuve- 100 m;
o Širmeļu ūdenskrātuve- 10 m;
o Rūķu dīķis- 10 m.
4.2. Aizsargjoslas ap purviem
Aizsargjoslas ap purviem tiek noteiktas, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un stabilizētu
mitruma režīmu meža un purvu saskares (pārejas) zonā.
Tā kā Birzgales pagastā ir purvi ar platību lielāku par 100 ha, tad, saskaņā ar Aizsargjoslu likumu,
tiem ir jānosaka 50 metru josla meža augšanas apstākļu tipos uz sausām, nosusinātām, slapjām
minerālaugsnēm un nosusinātām kūdras augsnēm un vismaz 100 metru josla meža augšanas tipos uz
slapjām kūdras augsnēm. Pārējiem purviem jānosaka 20 metru aizsargjosla.
Teritorijas plānojumā tiek noteiktas sekojošas aizsargjoslas ap purviem:
o Saduma purvs- 50m;
o Spāres purvs- 50 m;
o Rāvu tīrelis- 50 m;
o Dramštīrelis (Dramšmita tīrelis)- 50 m;
o Lāču purvs- 50 m;
o Siena purvs- 50 m
o Ūkļu purvs- 50 m;
o Mazgu purvs- 20 m;
o Diņķu tīrelis- 20 m;
o Briežu purvs- 20 m.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 59

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
4.3. Aizsargjoslas ap kultūras pieminekļiem.
Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem ir noteiktas, lai nodrošinātu kultūras
pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz nekustamiem
kultūras pieminekļiem.
Birzgales pagasta teritorijas plānojumā tiek noteiktas sekojošas aizsargjoslas ap valsts aizsardzībā
esošiem valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļiem:
o Slaidenu pilskalns ar apmetni (Valsts aizsardzības nr.1820)- 500 m.
Birzgales pagasta teritorijas plānojumā tiek noteiktas sekojošas aizsargjoslas ap valsts aizsardzībā
esošiem valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem:
o Lindes muižas parks (Valsts aizsardzības nr.2882)- 500 m;
o Lindes muižas galvenie iebraucamie vārti (Valsts aizsardzības nr.2883)- 500 m.
4.4. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām
Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos
un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti.
Teritorijas plānojumā tiek noteikta 30 m stingra režīma aizsargjosla visām pazemes ūdens
ņemšanas vietām (urbumiem).
Stingrā režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izņemot to, kas saistīta ar ūdens
ieguvi šajā ūdensapgādes urbumā, kā arī attiecīgā ūdens ieguves vietas (objekta) uzturēšanu un
apsaimniekošanu.
1) Ūdens ņemšanas vietu aizsargjoslas nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un
atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma ietekmi uz ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes
ekspluatācijas laikā (bet ne mazāk kā uz 25 gadiem). Aizsargjoslu noteikšanu regulē 20.01.2004. MKN
Nr.43 „Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika”.
2) 20.01.2004. MKN Nr.43 „Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika”
7. Ap pazemes ūdens ņemšanas vietu nosaka šādas aizsargjoslas:
5.2. stingra režīma aizsargjoslu,
7.2. bakterioloģisko aizsargjoslu,
7.3. ķīmiskā aizsargjoslu.
3) Ūdens ņemšanas vietas stingra režīma aizsargjoslā aizliegts veikt Aizsargjoslu likuma 39. panta 1. punktā
noteiktās darbības, kā arī 20.01.2004. MK noteikumi Nr.43 „Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām
noteikšanas metodika” noteikto darbību:
9.1. plānot un īstenot jaunu individuālo un sabiedrisko dzīvojamo apbūvi;
9.2. atrasties nepiederošām personām, kuras nav saistītas ar ūdens ieguves un apgādes objektu
darbības nodrošināšanu ūdens ņemšanas vietās.
10. Bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts veikt Aizsargjoslu likuma 39. panta 2. punktā noteiktās
darbības, kā arī:
8.1. veikt ar zemes dzīļu izpēti derīgo izrakteņu ieguvei saistītu saimniecisko darbību;
10.3. būvēt meliorācijas sistēmas;
10.4. rūpnieciski izstrādāt (izcirst) mežus;
10.5. ierīkot maģistrālos ceļus un naftas produktu transportam nepieciešamos vadus;
10.6. novadīt vai iesūknēt pazemes ūdens horizontos notekūdeņus;
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 60

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
10.7. izvietot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un notekūdeņu krājbaseinus, atkritumu pagaidu novietnes
un atkritumu pārstrādes uzņēmumus, kūtsmēslu novietnes, naftas produktu novietnes, katlumājas,
mehāniskās darbnīcas, lopkopības, putnkopības un citus intensīvās lauksaimniecības objektus vai
lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumus;
11. Stingra režīma aizsargjoslā ap pazemes ūdens ņemšanas vietu nepieciešams nodrošināt virszemes
ūdens noteci no aizsargjoslas. Aizsargjosla ir labiekārtota un iežogota, bet virszemes ūdens
ņemšanas vieta akvatorijā — norobežota ar bojām. Nožogojuma augstums nedrīkst būt zemāks
par 1,5 metriem, un uz tā ir informatīva zīme ar uzrakstu “Nepiederošiem ieeja aizliegta”.
5.Ekspluatācijas aizsargjoslas
Ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta, telekomunikāciju un citu komunikāciju
līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu
galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un
attīstības iespējas.
5.1.Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļu
1) Apdzīvotā vietā pašvaldības ceļu un ielu aizsargjoslu nosaka detālplānojumos vai autoceļa projektā.
minimālā aizsargjosla noteikta no ceļa ass uz katru pusi:
(1) valsts 1. šķiras autoceļiem lauku teritorijā - 60 m, apdzīvotā vietā - 30m;
(2) valsts 2. šķiras autoceļiem lauku teritorijā - 30 m.
2) Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļu ir noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļa
negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no
apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu, autoceļu un dzelzceļa rekonstrukcijas vajadzībām.
Teritorijas plānojumā tiek noteiktas sekojošas aizsargjoslas gar autoceļiem:
o
o
o
o
o
o
o
o
o
1. šķiras autoceļš Rīgas HES- Jaunjelgava (P85)- 60 m no ceļa ass uz katru pusi;
1. šķiras autoceļš Bauska- Aizkraukle (P87)- 60 m no ceļa ass uz katru pusi;
1. šķiras autoceļš Bauska- Linde (P88)- 60 m no ceļa ass uz katru pusi;
2. šķiras autoceļš Gobas stacija- Lāčplēša stacija (V978)- 30 m no ceļa ass uz katru pusi;
2. šķiras autoceļš Enkurnieki- Birzgale (V979)- 30 m no ceļa ass uz katru pusi;
2. šķiras autoceļš Enkurnieki- Lāčplēsis (V994)- 30 m no ceļa ass uz katru pusi;
2. šķiras autoceļš Druva- Birzgale- Valle (V995)- 30 m no ceļa ass uz katru pusi;
2. šķiras autoceļš Jaunrepšas- Birzgale (V1007)- 30 m no ceļa ass uz katru pusi;
Pašvaldības autoceļi- 30 m no ceļa ass uz katru pusi.
Teritorijas plānojumā tiek noteikta sekojoša aizsargjosla gar dzelzceļu:
o
Dzelzceļa līnija Jelgava- Krustpils- 100 m no malējās sliedes dzelzceļa katrā pusē.
5.2. Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem
Aizsargjoslas gar visu veidu un piederības elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras būvēm
tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu un to infrastruktūras būvju maksimālu aizsardzību
no cilvēka, dabas vai citu faktoru nevēlamas ietekmes, kuras rezultātā var tikt traucēta elektronisko sakaru
tīklu droša ekspluatācija, radīti zaudējumi tautsaimniecībai un valstij.
Birzgales pagasta teritorijas plānojumā aizsargjoslām gar elektronisko sakaru tīkliem tiek noteikti
šādi minimālie platumi:
o gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju, elektronisko sakaru
tīklu gaisvadu līnijām - zemes gabals un gaisa telpa elektronisko sakaru tīkla līnijas
augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā
pusē 2,5 m attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas ass;
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 61

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
o
ap virszemes un pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas
un reģenerācijas punktiem, kabeļu sadales skapjiem un kastēm- zemes gabals un gaisa telpa
elektronisko sakaru tīkla līnijas augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 3 m
attālumā no pastiprināšanas punkta, kabeļu sadales skapja vai kabeļu sadales kastes vistālāk
izvirzīto daļu projekcijas uz zemes virsmas;
o stigām mežu masīvos un stādījumos, kur koku augstums nav lielāks par 4 metriem - 2,5 m
katrā pusē no līnijas ass līdz koku zariem;
o stigām mežu masīvos un stādījumos, kur koku augstums ir lielāks par 4 metriem – 3,5 m
katrā pusē no līnijas ass līdz koku zariem.
Birzgales pagasta teritorijas plānojumā aizsargjoslām ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju
torņiem, antenu mastiem un to atsaitēm tiek noteikti šādi minimālie platumi:
o ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņiem un antenu mastiem- zemes gabals un
gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra
attālumā ārpusē no to nožogojuma vai 5 metru attālumā no to vistālāk izvirzīto daļu
projekcijas uz zemes vai citas virsmas, ja tornis vai masts nav nožogots;
o ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaitēm- zemes
gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 2,5
metru attālumā no atsaites projekcijas uz zemes virsmas un atsaites nostiprinājuma vietas
zemē vai citā virsmā.
Birzgales pagasta teritorijas plānojumā tiek noteiktas sekojošas aizsargjoslas ap mobilo sakaru
torņiem:
o Mobilo sakaru operatora LMT tornis un aparatūras konteiners (kadastra nr. 7444 005
0354)- 5m;
o Mobilo sakaru operatora Tele 2 tornis (kadastra nr. 7444 007 0048)- 5m.
Visas aizsargjoslas nav iespējams parādīt grafiski mēroga dēļ parāda
detālplānojumos, zemes robežu plānos un zemesierīcības projektos.
5.3.Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem
Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm
tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.
Birzgales pagasta teritorijas plānojumā aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem tiek noteikti šādi
minimālie platumi:
1. Gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ciemos - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas
vertikālas virsmas abpus līnijai:
o līdz 20 kilovoltiem – 2,5 m no līnijas ass;
o
o
20- 110 kilovoltiem - 4 m no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;
virs 110 kilovoltiem- 8 m no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas.
2. Gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ārpus ciemiem - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo
nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:
o
o
o
līdz 20 kilovoltiem- 6,5 m no līnijas ass;
20 - 110 kilovoltiem - 20 m no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;
virs 110 kilovoltiem - 30 m no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas.
Visas aizsargjoslas nav iespējams parādīt grafiski mēroga dēļ parāda
detālplānojumos, zemes robežu plānos un zemesierīcības projektos.
3. Gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām - zemes gabals vai gaisa telpa, ko norobežo nosacītas
vertikālas plaknes kabeļu līnijas katrā pusē 1 m attālumā no kabeļu līnijas ass.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 62

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
4. Ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem, transformatoru apakšstacijām - zemes
gabals un gaisa telpa 1 m attālumā katrā pusē no šo iekārtu nožogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu
projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas.
Veicot darbus aizsargjoslās, kuru dēļ dēļ ir nepieciešams objektus aizsargāt, tos drīkst veikt pēc
saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku. Veicot darbus augstsprieguma (20, 10,6kv) un zemsprieguma
(0,4kv) elektropārvades līniju aizsargjoslās, tie ir jāsaskaņo ar AS „Sadales tīkls” Centrālā reģiona tehnisko
vadītāju, tālrunis 677237351.
5.4. Siltumtīklu aizsargjoslas
Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tiek
noteiktas, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.
Birzgales pagasta teritorijas plānojumā siltumtīklu aizsargjoslām tiek noteikti šādi minimālie
platumi:
o gar pazemes siltumvadiem, siltumapgādes iekārtām un būvēm- zemes gabals, kuru aizņem
siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas
vertikālas virsmas 2 m attālumā katrā pusē no cauruļvada apvalka, kanāla, tuneļa vai citas
būves ārmalas;
o ap virszemes siltumvadiem, sadales iekārtām un siltuma punktiem- zemes gabals, kuru
aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo
nosacītas vertikālas virsmas 1 m attālumā katrā pusē no siltumvadu, iekārtu un būvju
nožogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.
Nav iespējams parādīt grafiski mēroga dēļ parāda detālplānojumos, zemes robežu
plānos un zemesierīcības projektos.
5.5. Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm
Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu meliorācijas būvju
un ierīču ekspluatāciju un drošību.
Valsts nozīmes meliorācijas ūdensnotekās paredzēts periodiski veikt renovācijas darbus, atjaunojot
sākotnējos gultņu parametrus.
Teritorijas plānojumā ir noteiktas sekojošas aizsargjoslas ap valsts un koplietošanas meliorācijas
būvēm un ierīcēm:
o Ūdensnotekām (regulētām un ierīkotām) un meliorācijas novadgrāvjiem lauksaimniecībā
izmantojamās zemēs- 10 m no ūdensnotekas krotes ūdensnotekas abās pusēs;
o Regulētām ūdensnotekām meža zemēs- 10 m no ūdensnotekas krotes atbērtnes pusē;
o Liela diametra (30 cm un vairāk) kolektoriem- 8 m uz katru pusi no kolektora ass līnijas;
5.6. Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem
Aizsargjoslas ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdensvadu un
kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību.
Birzgales pagasta teritorijas plānojumā aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek
noteikti šādi minimālie platumi:
o gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas līdz 2 m dziļumam - 3 metri
katrā pusē no cauruļvada ārējās malas;
o gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas dziļāk par 2 m - 5 metri katrā
pusē no cauruļvada ārējās malas;
o gar pašteces kanalizācijas vadiem - 3 m katrā pusē no cauruļvada ārējās malas.
Nav iespējams parādīt grafiski mēroga dēļ parāda detālplānojumos, zemes robežu
plānos un zemesierīcības projektos.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 63

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
5.7. Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un
krātuvēm
Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības gāzes vadiem, to iekārtām un būvēm, gāzes
noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzes vadu, to iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un
krātuvju ekspluatāciju un drošību. Veicot darbus transporta (maģistrālā) gāzes vada aizsargjoslā juridisko
un fizisko personu pienākums ir pildīt gāzes vada īpašnieka AS „Latvijas Gāze” prasības, ja tās nav
pretrunā ar LR spēkā esošo likumdošanu, tai skaitā:
o iesniegt un saskaņot ar ekspluatācijas iecirkņa „Gāzes transports” transporta (maģistrālā)
gāzes vada aizsargjoslā pildāmo darbu plānu un piecas dienas pirms darbu uzsākšanas
izsaukt ekspluatācijas iecirkņa „Gāzes transports” pārstāvi, nodrošināt ar transportu un
iepazīstināt ar objektu un veicamo darbu specifiku;
o personālam, kas piedalās darbu veikšanā, ir jābūt darbu veikšanas instrukcijai veicot darbus
transporta (maģistrālā) gāzes vada aizsargjoslā, kā arī ir jābūt atļaujai uzdevumam, ko
iesniedz organizācija, kas veic darbus. Atļaujā uzdevumā ir jābūt norādītiem bīstamo darbu
iecirkņiem.
Aizsargjoslu gar gāzes vadiem veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas
virsmas katrā pusē no gāzesvada ass. Birzgales pagasta teritorijas plānojumā aizsargjoslām gar gāzesvadiem
tiek noteikti sekojoši minimālie platumi perspektīviem objektiem:
o
o
o
gāzes vadam ar spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem- 1 m katrā pusē no gāzes vada ass;
gāzes vadam ar spiedienu no 0,4 megapaskāliem līdz 1,6 megapaskāliem- 5 m katrā pusē
no gāzes vada ass;
gāzes vadam ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem- 15 m katrā pusē no gāzes vada ass.
Aizsargjoslu ap gāzes noliktavām un krātuvēm veido zemes gabals un gais atelpa, ko norobežo
nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām
konstrukcijām. Birzgales pagasta teritorijas plānojumā aizsargjoslām ap gāzes noliktavām un krātuvēm tiek
noteikti sekojoši minimālie platumi perspektīviem objektiem:
o ap gāzes krātuvju urbumiem- 50m;
o ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām- 100m;
o ap gāzes balonu grupu iekārtām- 10m;
o ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām (AGUS)- 10m;
o ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem- 10m;
o ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām- 10m.
6.Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem
Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ģeodēzisko punktu
ilgstošu saglabāšanos un stabilitāti.
Teritorijas plānojumā tiek noteikta sekojoša aizsargjosla ap ģeodēziskajiem punktiem- 1 m plata
zemes josla no ģeodēziskā punkta konstrukcijas ārējās malas.
Aizsargjoslā ap ģeodēziskajiem punktiem iekļaujami tie zemes gabali, kuros atrodas ģeodēziskie
punkti, kā arī vismaz vienu metru plata zemes josla ap to robežām.
Nav iespējams parādīt grafiski mēroga dēļ parāda detālplānojumos, zemes robežu
plānos un zemesierīcības projektos.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 64

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
7. Sanitārās aizsargjoslas
1) Sanitārās aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir noteiktas paaugstinātas sanitārās prasības.
2) Sanitārās aizsargjoslu veidi:
(1) ap kapsētām,
(2) ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas
iekārtām.
3) Sanitārās aizsargjoslās nav pieļaujams izvietot dzīvojamās ēkas, bērnu pirmsskolas iestādes, izglītības
iestādes, ārstniecības iestādes un atpūtas iestādes, sporta būves, apstādījumus, augļu un sakņu dārzus.
4) Sanitārās aizsargjoslas noteiktas ap kapsētām, dzīvnieku kapsētām, atkritumu izgāztuvi un notekūdeņu
attīrīšanas iekārtām, lai nodrošinātu sanitāro prasību ievērošanu.
7.1. Aizsargjoslas ap kapsētām
Aizsargjoslas ap kapsētām tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu
pasliktināšanos.
Teritorijas plānojumā tiek noteiktas sekojošas aizsargjoslas ap kapsētām:
o Birzgales kapsēta- 300 m;
o Zaru kapsēta- 300 m;
o Sauleskalna kapsēta- 300 m;
o Lāču kapsēta- 300 m;
o Kalnamuižas kapsēta- 300 m;
o Baltupes kapsēta- 300 m;
o Aveņu kapsēta- 300 m;
o Jedes kapsēta- 300 m;
o Meža kapsēta- 300 m;
o Zizānu kapsēta- 300 m;
o Dzeņu kapsēta- 300 m;
o Mācītāju kapsēta- 300 m;
o Baronu kapsēta- 300m;
o Vecluiku kapsēta- 300m.
7.2. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap
izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas
uzņēmumiem vai pārtikas pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām
20.1.Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai
pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai
pārtikas pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām tiek noteiktas, lai nodrošinātu tām
piegulošo teritoriju aizsardzību no šo objektu negatīvās ietekmes.
20.2.Birzgales pagasta teritorijas plānojumā ap atkritumu izgāztuvi tiek noteikta 100m aizsargjosla.
20.3.Birzgales pagasta teritorijas plānojumā ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām tiek noteikta 200m
aizsargjosla.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 65

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
8.Drošības aizsargjoslas
Drošības aizsargjoslas nosaka ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu
ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, ap
aizsprostiem, ap vēja ģeneratoriem, gār gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes
regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju
urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās
ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, gar
dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus, kā arī gar
virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 mm un lielāks. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir
nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī
pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību.
8.1.Aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko
vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem
8.1.1.Aizsargjoslas nosaka ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu
ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem
nosaka, lai nodrošinātu ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un
produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu ekspluatāciju un drošību, kā
arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem šo objektu ekspluatācijas laikā un
iespējamo avāriju gadījumā.
8.1.2.Birzgales pagasta teritorijas plānojumā aizsargjoslām ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas,
naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un
pārkraušanas uzņēmumiem tiek noteikti sekojoši minimālie platumi perspektīviem objektiem:
o
ap tilpnēm, kuru ietilpība ir lielāka par 10 m³ un kuras paredzētas bīstamo ķīmisko vielu un
produktu iepludināšanai avārijas gadījumā- 50m no šīm tilpnēm vai tās norobežojošām
konstrukcijām.
8.2.Aizsargjosla gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas
ķīmiskās vielas un produktu
Birzgales pagasta teritorijas plānojumā noteikta drošības aizsargjosla gar dzelzceļu Krustpils –
Jelgava –50m no malējās sliedes.
9.Aizsargjoslu uzturēšana
9.1. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas un aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts
autoceļiem par saviem līdzekļiem kārtībā uztur zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ja citos
normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
9.2. Ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar
valsts un pašvaldību autoceļiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes
nodalījuma joslu) par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, ja citos
normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
9.3. Pienākumu uzturēt kārtībā ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot
aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts un pašvaldību autoceļiem un publiskās lietošanas dzelzceļa
infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu) saskaņā ar savstarpēju vienošanos var deleģēt zemes
īpašniekam vai lietotājam.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 66

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
9.4. Kārtību, kādā uzturamas aizsargjoslas gar ielām pilsētās, ciemos un citās apdzīvotās vietās,
nosaka pašvaldības saistošie apbūves noteikumi.
9.5. Kokus cērt par objekta īpašnieka līdzekļiem, savstarpēji vienojoties ar zemes īpašnieku vai
tiesisko valdītāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas
gadījumā objekta īpašniekam ir tiesības pirms apliecinājuma izņemšanas nocirst gar elektrisko tīklu un
telekomunikāciju gaisa vadu līnijām atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai reāli apdraud
šo līniju normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam. Avārijas novērsēju vai avārijas
seku likvidētāju pienākums ir piecu darbadienu laikā pēc koku nociršanas informēt meža īpašnieku vai
tiesisko valdītāju.
9.6. Aizsargjoslās mežos gar autoceļu un dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ārējām malām
jāizveido mineralizēta pretuguns josla ne mazāk kā 1,5 metru platumā, un tā ik gadu jāatjauno.
9.7. Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem , ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm,
ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm jāuztur ugunsdrošā stāvoklī.
9.8. Aizsargjoslās ietilpstošās dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ugunsdrošā stāvoklī uztur
publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.
10.Tauvas josla
10.1.Tauvas josla tiek noteikta zvejas, kuģošanas un ar to saistīto darbību nodrošināšanai gar ūdeņu
krastiem, neatkarīgi no īpašuma veida, saskaņā ar LR “Zvejniecības likumu “ (12.04.1995.) gar privāto
ūdeņu krastiem- 4 metri, gar pārējo ūdeņu krastiem- 10 metru (Daugavai -10m, pārējiem objektiem 4m).
Nav iespējams parādīt grafiski mēroga dēļ parāda detālplānojumos, zemes robežu
plānos un zemes ierīcības projektos.
10.2.Tauvas joslas bezmaksas lietošana ir paredzēta:
o kājāmgājējiem;
o zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai;
o vides aizsardzībai un ugunsdrošības pasākumu veikšanai.
10.3. Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:
o laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie
izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana;
o laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts;
o
o
zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas
darbības;
ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 67

B I R Z G A L E S P A G A S T A T E RITORIJAS PLĀNOJUMS A R 2009.GADA GROZĪJUMIEM
III. DAĻA 1. SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
Šajā sējumā ir numurētas un
caurauklotas 68 lapas
Birzgales pagasta padomes
priekšsedētājs
P.Kotāns
SIA „NAGLA IF”Grīvas prospekts 4-17, Ogre BIRZGALES P A G A S T A P A D O M E 68