12.07.2015 Views

Martā sk

Martā sk

Martā sk

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

2010.gada 30.aprīlī Nr. 42


Dziesmu un deju svētku <strong>sk</strong>ates rezultātiNoslēgusies <strong>sk</strong>ate deju kolektīviem, kuri cīnījās par tiesībāmpiedalīties X Latvijas <strong>sk</strong>olu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Mūsu<strong>sk</strong>olas 3.-4.klašu deju kolektīvs piedalījās <strong>sk</strong>atē un izcīnīja tiesībaspiedalīties dziesmu svētkos, bez tam mazie dejotāji uzrādīja desmito labāko rezultātu Rīgas reģionā.Birzgales pamat<strong>sk</strong>olā <strong>sk</strong>olēni dziedājuši kopšneatminamiem laikiem un piedalījušies Latvijas <strong>sk</strong>olēnudziesmu un deju svētkos diriģentu Tamāras Lietiņas unIneses Martinovas vadībā. Kopš 1997.gada ar kori strādādiriģente Maira Līduma un koncertmeistare Inese Martinova,tad arī tapa nosaukums “Volante”, kuru izvēlējās paši koristisarīkojot zīmējumu un ideju konkursu.Korim tuva garīgā mūzika. Tas dziedājis Aglonasbazilikā, Kuldīgas, Daugavpils, Līksnas, Naujienas baznīcāsdažādu festivālu ietvaros. 2004.gada vasarā kolektīvs arplašu programmu uzstājās Pērnavā. Savas jubilejasgad<strong>sk</strong>ārtas koris atzīmē ar plašiem un <strong>sk</strong>aistiem koncertiem.Koris “Volante” gatavojoties <strong>sk</strong>atei, ar savāmdziesmām priecēja Birzgales iedzīvotājus un viesus.2009.gadsOgres rajona <strong>sk</strong>olu koru virdiriģente Gunita Bičule Ogrenet pastāstīja, ka Jāni Ērenštreitu esotpatīkami pārsteidzis fakts, ka mūsu rajona izglītības iestādēs ir tik liela interese par kordziedāšanu un tikdaudz labu mākslinieci<strong>sk</strong>o kolektīvu.Pēc žūrijas vērtējuma I pakāpes diplomu izcīnīja: Ogres ģimnāzijas jauktais koris “Gājputni”, diriģenteDaina Čudare (45 punkti), Ogres 1.vidus<strong>sk</strong>olas jauktais koris “Anima”, diriģente Gunita Bičule (45 punkti),Ķeguma komernovirziena vidus<strong>sk</strong>olas 5. - 9.klašu koris, diriģente Jolanta Tepļakova (43,6 punkti), Birzgalespamat<strong>sk</strong>olas 4. - 9.klašu koris “Volante” , diriģente Maira Līduma (40,5 punkti) un Ikšķiles vidus<strong>sk</strong>olas5. - 9.klašu koris, diriģente Dina Krastiņa (40 punkti).2010.gads22. un 23.aprīlī dziesmotā sāncensībā tikās Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadu izglītības iestāžukori, lai parādītu savu sniegumu, gatavojoties X Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.5.-9.klašu grupā pārliecinoši labākais (47,6 punkti) bija Lielvārdes mūzikas <strong>sk</strong>olas koris «Lielvārde» (B.Klepere). Pirmo pakāpi ieguva arī Ikšķiles vidus<strong>sk</strong>olas koris (Dina Krastiņa). Otro pakāpi izdziedāja Suntažuvidus<strong>sk</strong>olas (I. Andževa), Ogres 1.vidus<strong>sk</strong>olas (Gunta Jančenko), Ķeguma komercnovirziena vidus<strong>sk</strong>olas (J.Tepļakova) kori; Ogres pamat<strong>sk</strong>olas un Ogres ģimnāzijas apvienotais koris «Cielavas» (Daina Čudare),Birzgales pamat<strong>sk</strong>olas koris «Volante» (M. Līduma) un Jumpravas vidus<strong>sk</strong>olas meiteņu un 5.-9.klašu koris(Lija Bērziņa). Trešā pakāpe tika Madlienas vidus<strong>sk</strong>olas korim (I. Mežajeva).2009./2010. m.g. 2.pusgads, Valija Skuja, izstrādātais materiāls projektā „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajosmācību priekšmetos” (Vien.Nr.2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002)


Eksāmens ir svarīgs notikums. Kā lai nestreso?Rakstā izmantoti materiāli no interneta portāla delfi.lvIkviens eksāmens, vai nu tas cilvēka mūžā ir pirmais vai jau nezin kurais, rada savu tiesu stresa. "Stress irvirzošs spēks, kas palīdz mums saorganizēties, liek rīkoties, pārvarēt šķēršļus, tam ir būti<strong>sk</strong>a pozitīva nozīme. Parstresa graujošo, kaitīgo ietekmi runājam tad, kad sastopamies ar distresu – to, ko mēdz saukt par slikto stresu.Reizēm stress ir īslaicīgs, bet akūts un ļoti smags, reizēm tas nav intensīvs, taču tik ilgstošs, ka cilvēks sāk nogurtun padodas."– Nostāsti par eksāmenu šausmām klīst no paaudzes paaudzē. Ja cilvēki tādus nebūtu dzirdējuši – varbūtviņi baidītos mazāk?Ja cilvēkam jau ir kaut kāda eksāmenu pieredze, viņš reaģē uz gaidāmo pārbaudījumu atbilstoši tai: kāda gaisotnevaldīja līdzšinējos eksāmenos, kāda bija eksaminētāju attieksme, cik svinīgi un nopietni tas notika utt. Bet ir,protams, otrs aspekts: manas zināšanas, mana varēšana tiks pārbaudīta un vērtēta, es rezultātā veikšu vai neveikšušo šķērsli. Tas <strong>sk</strong>ar mūs ļoti dziļi personi<strong>sk</strong>i, jo rodas sajūta, ka vērtēs ne tikai manas zināšanas, bet arī mani pašukā cilvēku.– Skolotāji un <strong>sk</strong>olu psihologi ieteic saglabāt optimismu, neuztraukties, nākt uz eksāmenu labāgarastāvoklī, pirms tam noteikti atpūsties. Bet pašam <strong>sk</strong>olēnam šķiet: jā, jā, jums jau viegli runāt...Fakti<strong>sk</strong>i ieteikumi ir pareizi. Cita lieta, kā tos uztver pats eksāmena kārtotājs. Viņam tas viss ir tik svarīgi, ka,protams, ir jāuztraucas – kā gan citādi? Un nelīdz, ja kāds saka: nu nomierinies, atslābsti. Tas var tikai vēl vairākkaitināt; <strong>sk</strong>olēnam liekas, ka viņu vispār nesaprot. Bet pedagogu un psihologu ieteikumi attiecas uz ilgāku laikaperiodu: ir daudzas ļoti būti<strong>sk</strong>as lietas, kas jāpaveic. Pirmkārt, ir jāmācās, lai varētu iet uz eksāmenu arsajūtu, ka neesi kā balta lapa. Otrkārt, svarīga ir paša cilvēka paļāvība uz sevi un ticība sev.– Tas viss jādara laikus?Labāk jau laikus, lai var izkopt relaksēšanās tehnikas, pirms stress cilvēku ir pārņēmis. Daži ir paši atklājuši, kaviņus, piemēram, nomierina kāds pantiņš, mantra, lūgšana, citam palīdz lēkāšana ar aukliņu vai kāda cita fizi<strong>sk</strong>aslodze īsi pirms paša eksāmena, tā atbrīvojot ķermeni, kurš no satraukuma ir pilnīgi saspringts.– Cik produktīva ir mācīšanās pēdējā brīdī?Mācoties pēdējā brīdī, mēs visas zināšanas bāžam atmiņā mehāni<strong>sk</strong>i. Atmiņa ir kā liels maiss, kurā mēs daudz kožigli varam sabāzt un tad žigli arī atdot. Tā ir īslaicīga atmiņa, ar kuru dažiem labi izdodas operēt. Protams, daudzpamatīgākas zināšanas mēs varam iegūt, ja mēģinām saprast, iedziļināties, nevis vienkārši iemācīties no galvas.Svarīgi, lai zināšanas iegūst zināmu sistēmu, loģiku, kā tās atrodas mūsu prātā. Tikai tādā gadījumā spēsimiemācīto atcerēties vēl pēc daudziem gadiem.– Vai ir vērts lasīt grāmatas par stresu un apgūt dažādus paņēmienus, kā to mazināt?Noteikti ir vērts. Jo vairāk mēs zinām par stresu un par sevi stresā, jo labāk. Reakcijas var būt visdažādākās. Tāsnav pareizas vai nepareizas, katram tās ir individuālas. Vērtīgi ir pašam tikt<strong>sk</strong>aidrībā: kā es reaģēju uz stresu, kas ar mani notiek vieglā, kas – nopietnāsatraukumā?Vēlam veiksmi eksāmenos! Nestresojiet!2009./2010. m.g. 2.pusgads, Valija Skuja, izstrādātais materiāls projektā „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācībupriekšmetos” (Vien.Nr.2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002)


Šogad POPielā pieteicās vairākas komandas, tomēr,tuvojoties pasākumam, dalībnieku <strong>sk</strong>aits saruka. Žēl!Cerējām uz lielāku atsaucību, jo parasti <strong>sk</strong>olēniempatika! Tā arī konkurss izpalika, bet koncerts sanācalabs un jautrs! Skatītāju un līdzjušanas netrūka!Prieks par 3.klases Leldi un Niku, par 4.klasesBrendu, Kristīni, Alisi un Sindiju, kuri ar <strong>sk</strong>olotājasLīgas Paukštes palīdzību bija sagatavojuši vairākaslīnijdejas.Paldies par aktīvu POPielas atbalstīšanu uninteresantiem priekšnesumiem 7.klases Kitijai, Lolitai,Lāsmai, Kristīnei un 1.klases Ričardam, kuram bijanepieciešama liela drosme uzstāties kopā ar lielajāmmeitenēm! Šie bērni gatavojās pasākuma patstāvīgi,tāpēc vēl jo vairāk ir uzteicama viņu iniciatīva unradoša izdoma!Gan jau nākošgad būs lielāka atsaucība!Skolotāja VitaPēc talkas ir patīkami ap<strong>sk</strong>atīties uzsakoptajām vietām un lepoties ar to, ka esampiedalījušies tīras un <strong>sk</strong>aistas vides saglabāšanā.Esam pietiekami aktīvi savas videsuzraudzīšanā. Varbūt ir lietderīgi padomāt parpieteikšanos zaļās vides <strong>sk</strong>olai.Devītā klase priecīgi pēc darba paveikšanasgaida autobusu.Esam pārdzīvojuši sniegotu un aukstuziemu. Nu sniegs ir nokusis un <strong>sk</strong>atam paverasviss ziemā sastrādātais. Tāpēc mēs devāmiessavākt gružus un atkritumus ceļmalās .24.aprīlis – Lielātalka. “Uz<strong>sk</strong>atu, ka mājuapkārtne jākopj visu gadunevis vienreiz gadā –talkā. Piekrītu viedoklim,ka normāls cilvēks aizsevis neko zemēnenomet, tad kāpēc viņambūtu jāsavāc cituizmestais. Kāpēc <strong>sk</strong>olniekiem jāsavāc gadagarumā izmestais no automašīnu logiem noBirzgales līdz Krustam. Diemžēl esam tur, kuresam un tāpēc bērni ies un lasīs pa ceļmalu mūsuizmestos gružus cerībā, ka, izaugdami lieli, to pašivairs nedarīs,” saka P.Kotāns.Lielo talku mēs, <strong>sk</strong>olēnu un <strong>sk</strong>olas darbinieki,atbalstījām. Talkošanai ir arī daudzas pozitīvasiezīmes, kas parāda cik stiprs un saliedēts ir mūsukolektīvs un ko tas var izdarīt.Pamat<strong>sk</strong>ola, kā ierasts, sakopa ceļuposmus Birzgale – Birzgales pagrieziens,Birzgales centrs- Silamiķeļi, kā arī peldvietu.Skolotāji un darbinieki dienas otrajā pusē sakopaBrāļu kapus.Skolas darbinieki pēc ceļmalu sakopšanasdodas uzkopt Brāļu kapus.Ja kāds no ceļa posmiem ir tīrāk, tad var arīpapļāpāt.2009./2010. m.g. 2.pusgads, Valija Skuja, izstrādātais materiāls projektā „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogunodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” (Vien.Nr.2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002)

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!