Martā sk

2010.gada 30.aprīlī Nr. 42

Dziesmu un deju svētku skates rezultātiNoslēgusies skate deju kolektīviem, kuri cīnījās par tiesībāmpiedalīties X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Mūsuskolas 3.-4.klašu deju kolektīvs piedalījās skatē un izcīnīja tiesībaspiedalīties dziesmu svētkos, bez tam mazie dejotāji uzrādīja desmito labāko rezultātu Rīgas reģionā.Birzgales pamatskolā skolēni dziedājuši kopšneatminamiem laikiem un piedalījušies Latvijas skolēnudziesmu un deju svētkos diriģentu Tamāras Lietiņas unIneses Martinovas vadībā. Kopš 1997.gada ar kori strādādiriģente Maira Līduma un koncertmeistare Inese Martinova,tad arī tapa nosaukums “Volante”, kuru izvēlējās paši koristisarīkojot zīmējumu un ideju konkursu.Korim tuva garīgā mūzika. Tas dziedājis Aglonasbazilikā, Kuldīgas, Daugavpils, Līksnas, Naujienas baznīcāsdažādu festivālu ietvaros. 2004.gada vasarā kolektīvs arplašu programmu uzstājās Pērnavā. Savas jubilejasgadskārtas koris atzīmē ar plašiem un skaistiem koncertiem.Koris “Volante” gatavojoties skatei, ar savāmdziesmām priecēja Birzgales iedzīvotājus un viesus.2009.gadsOgres rajona skolu koru virdiriģente Gunita Bičule Ogrenet pastāstīja, ka Jāni Ērenštreitu esotpatīkami pārsteidzis fakts, ka mūsu rajona izglītības iestādēs ir tik liela interese par kordziedāšanu un tikdaudz labu māksliniecisko kolektīvu.Pēc žūrijas vērtējuma I pakāpes diplomu izcīnīja: Ogres ģimnāzijas jauktais koris “Gājputni”, diriģenteDaina Čudare (45 punkti), Ogres 1.vidusskolas jauktais koris “Anima”, diriģente Gunita Bičule (45 punkti),Ķeguma komernovirziena vidusskolas 5. - 9.klašu koris, diriģente Jolanta Tepļakova (43,6 punkti), Birzgalespamatskolas 4. - 9.klašu koris “Volante” , diriģente Maira Līduma (40,5 punkti) un Ikšķiles vidusskolas5. - 9.klašu koris, diriģente Dina Krastiņa (40 punkti).2010.gads22. un 23.aprīlī dziesmotā sāncensībā tikās Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadu izglītības iestāžukori, lai parādītu savu sniegumu, gatavojoties X Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.5.-9.klašu grupā pārliecinoši labākais (47,6 punkti) bija Lielvārdes mūzikas skolas koris «Lielvārde» (B.Klepere). Pirmo pakāpi ieguva arī Ikšķiles vidusskolas koris (Dina Krastiņa). Otro pakāpi izdziedāja Suntažuvidusskolas (I. Andževa), Ogres 1.vidusskolas (Gunta Jančenko), Ķeguma komercnovirziena vidusskolas (J.Tepļakova) kori; Ogres pamatskolas un Ogres ģimnāzijas apvienotais koris «Cielavas» (Daina Čudare),Birzgales pamatskolas koris «Volante» (M. Līduma) un Jumpravas vidusskolas meiteņu un 5.-9.klašu koris(Lija Bērziņa). Trešā pakāpe tika Madlienas vidusskolas korim (I. Mežajeva).2009./2010. m.g. 2.pusgads, Valija Skuja, izstrādātais materiāls projektā „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajosmācību priekšmetos” (Vien.Nr.2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002)

Eksāmens ir svarīgs notikums. Kā lai nestreso?Rakstā izmantoti materiāli no interneta portāla delfi.lvIkviens eksāmens, vai nu tas cilvēka mūžā ir pirmais vai jau nezin kurais, rada savu tiesu stresa. "Stress irvirzošs spēks, kas palīdz mums saorganizēties, liek rīkoties, pārvarēt šķēršļus, tam ir būtiska pozitīva nozīme. Parstresa graujošo, kaitīgo ietekmi runājam tad, kad sastopamies ar distresu – to, ko mēdz saukt par slikto stresu.Reizēm stress ir īslaicīgs, bet akūts un ļoti smags, reizēm tas nav intensīvs, taču tik ilgstošs, ka cilvēks sāk nogurtun padodas."– Nostāsti par eksāmenu šausmām klīst no paaudzes paaudzē. Ja cilvēki tādus nebūtu dzirdējuši – varbūtviņi baidītos mazāk?Ja cilvēkam jau ir kaut kāda eksāmenu pieredze, viņš reaģē uz gaidāmo pārbaudījumu atbilstoši tai: kāda gaisotnevaldīja līdzšinējos eksāmenos, kāda bija eksaminētāju attieksme, cik svinīgi un nopietni tas notika utt. Bet ir,protams, otrs aspekts: manas zināšanas, mana varēšana tiks pārbaudīta un vērtēta, es rezultātā veikšu vai neveikšušo šķērsli. Tas skar mūs ļoti dziļi personiski, jo rodas sajūta, ka vērtēs ne tikai manas zināšanas, bet arī mani pašukā cilvēku.– Skolotāji un skolu psihologi ieteic saglabāt optimismu, neuztraukties, nākt uz eksāmenu labāgarastāvoklī, pirms tam noteikti atpūsties. Bet pašam skolēnam šķiet: jā, jā, jums jau viegli runāt...Faktiski ieteikumi ir pareizi. Cita lieta, kā tos uztver pats eksāmena kārtotājs. Viņam tas viss ir tik svarīgi, ka,protams, ir jāuztraucas – kā gan citādi? Un nelīdz, ja kāds saka: nu nomierinies, atslābsti. Tas var tikai vēl vairākkaitināt; skolēnam liekas, ka viņu vispār nesaprot. Bet pedagogu un psihologu ieteikumi attiecas uz ilgāku laikaperiodu: ir daudzas ļoti būtiskas lietas, kas jāpaveic. Pirmkārt, ir jāmācās, lai varētu iet uz eksāmenu arsajūtu, ka neesi kā balta lapa. Otrkārt, svarīga ir paša cilvēka paļāvība uz sevi un ticība sev.– Tas viss jādara laikus?Labāk jau laikus, lai var izkopt relaksēšanās tehnikas, pirms stress cilvēku ir pārņēmis. Daži ir paši atklājuši, kaviņus, piemēram, nomierina kāds pantiņš, mantra, lūgšana, citam palīdz lēkāšana ar aukliņu vai kāda cita fiziskaslodze īsi pirms paša eksāmena, tā atbrīvojot ķermeni, kurš no satraukuma ir pilnīgi saspringts.– Cik produktīva ir mācīšanās pēdējā brīdī?Mācoties pēdējā brīdī, mēs visas zināšanas bāžam atmiņā mehāniski. Atmiņa ir kā liels maiss, kurā mēs daudz kožigli varam sabāzt un tad žigli arī atdot. Tā ir īslaicīga atmiņa, ar kuru dažiem labi izdodas operēt. Protams, daudzpamatīgākas zināšanas mēs varam iegūt, ja mēģinām saprast, iedziļināties, nevis vienkārši iemācīties no galvas.Svarīgi, lai zināšanas iegūst zināmu sistēmu, loģiku, kā tās atrodas mūsu prātā. Tikai tādā gadījumā spēsimiemācīto atcerēties vēl pēc daudziem gadiem.– Vai ir vērts lasīt grāmatas par stresu un apgūt dažādus paņēmienus, kā to mazināt?Noteikti ir vērts. Jo vairāk mēs zinām par stresu un par sevi stresā, jo labāk. Reakcijas var būt visdažādākās. Tāsnav pareizas vai nepareizas, katram tās ir individuālas. Vērtīgi ir pašam tiktskaidrībā: kā es reaģēju uz stresu, kas ar mani notiek vieglā, kas – nopietnāsatraukumā?Vēlam veiksmi eksāmenos! Nestresojiet!2009./2010. m.g. 2.pusgads, Valija Skuja, izstrādātais materiāls projektā „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācībupriekšmetos” (Vien.Nr.2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002)

Šogad POPielā pieteicās vairākas komandas, tomēr,tuvojoties pasākumam, dalībnieku skaits saruka. Žēl!Cerējām uz lielāku atsaucību, jo parasti skolēniempatika! Tā arī konkurss izpalika, bet koncerts sanācalabs un jautrs! Skatītāju un līdzjušanas netrūka!Prieks par 3.klases Leldi un Niku, par 4.klasesBrendu, Kristīni, Alisi un Sindiju, kuri ar skolotājasLīgas Paukštes palīdzību bija sagatavojuši vairākaslīnijdejas.Paldies par aktīvu POPielas atbalstīšanu uninteresantiem priekšnesumiem 7.klases Kitijai, Lolitai,Lāsmai, Kristīnei un 1.klases Ričardam, kuram bijanepieciešama liela drosme uzstāties kopā ar lielajāmmeitenēm! Šie bērni gatavojās pasākuma patstāvīgi,tāpēc vēl jo vairāk ir uzteicama viņu iniciatīva unradoša izdoma!Gan jau nākošgad būs lielāka atsaucība!Skolotāja VitaPēc talkas ir patīkami apskatīties uzsakoptajām vietām un lepoties ar to, ka esampiedalījušies tīras un skaistas vides saglabāšanā.Esam pietiekami aktīvi savas videsuzraudzīšanā. Varbūt ir lietderīgi padomāt parpieteikšanos zaļās vides skolai.Devītā klase priecīgi pēc darba paveikšanasgaida autobusu.Esam pārdzīvojuši sniegotu un aukstuziemu. Nu sniegs ir nokusis un skatam paverasviss ziemā sastrādātais. Tāpēc mēs devāmiessavākt gružus un atkritumus ceļmalās .24.aprīlis – Lielātalka. “Uzskatu, ka mājuapkārtne jākopj visu gadunevis vienreiz gadā –talkā. Piekrītu viedoklim,ka normāls cilvēks aizsevis neko zemēnenomet, tad kāpēc viņambūtu jāsavāc cituizmestais. Kāpēc skolniekiem jāsavāc gadagarumā izmestais no automašīnu logiem noBirzgales līdz Krustam. Diemžēl esam tur, kuresam un tāpēc bērni ies un lasīs pa ceļmalu mūsuizmestos gružus cerībā, ka, izaugdami lieli, to pašivairs nedarīs,” saka P.Kotāns.Lielo talku mēs, skolēnu un skolas darbinieki,atbalstījām. Talkošanai ir arī daudzas pozitīvasiezīmes, kas parāda cik stiprs un saliedēts ir mūsukolektīvs un ko tas var izdarīt.Pamatskola, kā ierasts, sakopa ceļuposmus Birzgale – Birzgales pagrieziens,Birzgales centrs- Silamiķeļi, kā arī peldvietu.Skolotāji un darbinieki dienas otrajā pusē sakopaBrāļu kapus.Skolas darbinieki pēc ceļmalu sakopšanasdodas uzkopt Brāļu kapus.Ja kāds no ceļa posmiem ir tīrāk, tad var arīpapļāpāt.2009./2010. m.g. 2.pusgads, Valija Skuja, izstrādātais materiāls projektā „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogunodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” (Vien.Nr.2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002)