Valodu apguves teorijas un metodes 20. un 21. gadsimtā - bilingvals.lv

Valodu apguves teorijas un metodes
20. un 21. gadsimtā
Vita Kalnbērziņa, dr.phil.
02.03.2010.

FUNKCIONĀLISMS
(AUSTINS, HALIDEJS, HAIMS; 70. GADI)

• Funkcionālisms sociālajās zinātnēs ir nostādne,
ka sabiedrība aplūkojama kā sistēma, kas
sastāv no dažādām cita ar citu saistītām
daļām; savstarpējās sadarbības pamatā
veidojas kopīga vērtību sistēma.
Katrai paražai ir kāda funkcija sabiedrības
efektivitātes nodrošināšanā.
(Ideju vārdnīca 1994).

Halideja saziņas konteksta modelis.
Vārdiem nozīmi piešķir situācija, kurā tie lietoti
(laiks, vieta, dalībnieki, attiecības starp tiem
un saziņas mērķi).
Valodas zināšanas tiek nodotas noteiktā sociālā
kontekstā ar attiecību palīdzību, piem., vecāki
bērniem, skolotāji skolēniem.

Spoļska akulturizācijas modelis (1989)
Sociālais konteksts
Attieksmes un motivācija
Personība: vecums, spējas, pieredze
Indivīda valodas apguves un mācību iespējas
Valodas un citas (sociolingvistiskā, funkcionālā) kompetences

Akulturizācijas modelis ļauj izskaidrot atšķirības
pirmās un otrās valodas apguvē:
• kāpēc mēs visi iemācāmies pirmo valodu, bet ne
visi apgūstam otro/svešvalodu,
• kāpēc katram cilvēkam nepieciešams dažāds laika
posms valodas apguvei.

9.klases eksāmens mazākumtautību skolās
A līmenis
piemērs
Otrajā attēlā (.) ir redzama
meitene, (.) kura cienājas ar torti.
Viņai priekšā (.) stāv klāts galds,
(.) un, manuprāt, (.) tas ir pikniks,
jo aizmugurē (.) ir redzami arī citi
cilvēki.

piemērs
E līmenis
Ē, garastāvoklis ira, ka... otrajā
attēlā (.) viņi aktīvi spēlē, nopietni
(.), viņiem ļoti patīk... bet... pirmajā
attēlā viņi ļoti nopietni.

• Funkcionālā valodniecība ne tikai izskaidro
valodas apguves procesu, bet arī definē
valodas apguves mērķi: funkcionālo
(pragmatisko kompetenci).
• Ostina (1962) runas akta teorija (locution,
illocution, perlocution) (izskanējušais
izteikums, domātais izteikums, izteikuma
rezultāts).

• Runas stilu var attēlot uz taisnes – no pilnīgi
paredzama un formalizēta runas stila
(frāžainības) līdz pilnīgai jaunradei (entropijai).
• Skolas/augstskolas uzdevums ir valodas
formalizēšana, standartizēšana.
• Komunikatīvā valodas apguves metode pirmo
reizi runas stilu relativizē un validē neformālo
runāto valodu un dialektu.

Komunikācijas modeļi:
• Lineārais modelis
• Interaktīvais modelis
• Transaktīvais modelis
• Sistēmiskais modelis

Komunikatīvā pieeja

• 1.solis
Process
Skolotājs sasveicinās un izdala avīžu raksta kopijas par
futbolu, lūdz skolēnus tās izlasīt un atrast tekstā
prognozes par spēļu rezultātiem:
– ir pilnīgi iespējams, ka Dinamo pārspēs CSKA,
– maz ticams, ka CSKA varēs iekļūt finālā,
– Dinamo droši vien uzvarēs šajā spēlē.
• 2.solis
Skolēni izraksta izteikumus un klasificē tos pēc formas un
nozīmes.

• 3.solis
Spēles. Sakārto teikumus pareizā secībā (no v.
iespējamā uz neiespējamo), tad salīdzina un
apspriež rezultātus.
• 4.solis
Kārtis. Katram skolēnam izdala kārtis ar sporta
piederumiem un liek aprakstīt ar kādu sportu
viņi varētu nodarboties.
• 5.solis
Bilžu grāmata un karikatūras stāstu veidošanai.

• 6. solis
Lomu spēle. Futbola trenerim jaatlaiž viens no
spēlētājiem. Spēlētājs ar to nav apmierināts.
Attēlojiet sarunu, ievērojot hierarhiju.
• 7.solis
Analizē rezutātus, apkopo iemācīto un
turpmāk mācāmo.

Ieguvumi
• Komunikācija otrās valodas apguves procesā
(intervēt, iepirkties, analizēt savu pieredzi u.c.).
• Kultūras apguves prasmes (novērot, klasificēt,
analizēt, prezentēt) (Birams).
• Kooperatīvās pieejas veidošanās (skolēni veido
mācību programmu, vāc materiālus, māca un
vērtē viens otru).

Problēmas:
• skolēni iegūst runas plūdumu, taču gramatiskā
precizitāte viņiem ir katastrofāla,
• skolēni ir iemācījušies risināt problēmas,
iepirkties, izklaidēties… un ignorēt gramatiku
un pareizrakstību.

MINIMĀLĀ PROGRAMMA
(ČOMSKIS 1990)

Valodas spējai ir vismaz divi pamatelelementi:
kognitīvā sistēma, kas nodrošina informācijas
uzkrāšanu un lietojuma sistēma, kas izmanto
uzkrāto informāciju valodas uztverei un
artikulēšanai (Čomskis 2000: 117-118).

Bahmana (1990) valodas lietojuma modelis
valodas zināšanas
situācijas izpratne
personiskās īpašības
stratēģiskā
kompetence
afekts

Bahmana valodas lietojuma modelis
• Izmaina stratēģiskās kompetences lomu no
problēmu risināšanas uz valodas kompetenci
(mērķis, plāns, izvērtējums).
• Pievērš uzmanību afekta lomai valodā.

Kognitīvās un afektīvās stratēģijas valodas lietojumā

• Apzināta metakognitīvo stratēģiju
izmantošana pazemina valodas snieguma
efektivitāti (-.44).
• Uztraukums testa laikā samazina valodas
efektivitāti (-.10).
• Uztraukums mācību laikā samazina valodas
efektivitāti (-.22).

Minimālisms
• palielina audiālo un multimediālo mācību
materiālu izmantošanas popularitāti:
– izvirza mūzikas lomu valodu apguvē,
– balstās uz frāžu atpazīšanu un to atkārtošanu,
– izmanto emocionālās atmiņas (playback) funkciju.
• pamato valodas līmeņu nozīmi valodu apguvē.

Minimālisms piedāvā leksiskajai pieejai līdz šim
trūkstošo teorētisko pamatojumu.
(Ričards un Rodžers, 2001)

Leksiskā pieeja

Leksiskās pieejas principi:
• Valoda sastāv no gramatikalizētiem vārdiem,
nevis leksikalizētas gramatikas.
• Pretnostatījums vārdi/gramatika ir
nezinātnisks, jo valoda sastāv no frāzēm.
• Leksikās struktūras (sintagmas) ir tikpat
svarīgas kā gramatiskās struktūras.

• Sintagmas ir tā saucamās kolokācijas jeb
nozīmes ziņā relatīvi cieši saistītu vārdu
savienojumi.
Anta Trumpa, Adjektīvu semantiskā diferenciācija latviešu un
lietuviešu valodā (2005)

• Dzimtās valodas lietotāji izmanto simtiem
tūkstošu gatavu leksisku vienību (sintagmu),
kas ir gatavas lietošanai un dod iespēju veidot
ātru, nozīmīgu un gramatiski pareizu runu.
Luiss (1997, 2000)
• Prāts var uzkrāt lielu informācijas daudzumu
ilgtermiņa atmiņā, bet īstermiņa atmiņa ir
ierobežota, tādēļ valodas lietojuma pamatā ir
gatavu frāžu kombinācija.

• Valodu mācās, nevis apgūstot skaņas vai
struktūras un tās kombinējot, bet iemācoties
sadalīt runas straumi (parsing).
• Gramatikas kompetence pilnveidojas, vērojot,
veidojot hipotēzes un eksperimentējot (resp.,
pieļaujot kļūdas).
• Mēs varam lietot frāzes, pat nezinot atsevišķu
sastāvdaļu nozīmi.

• Apguvi veicina saziņa ar ieinteresētu partneri,
kura valodas lietojuma līmenis ir augstāks.
• Leksiskā pieeja ir veidota uz komunikatīvās
valodas apguves pieeju.

Leksiskās pieejas soļi:
1. Gatavu frāžu (izteicienu) meklēšana tekstā.
2. Kolokāciju grupēšana: pamattēmas frāzes,
apakštēmas frāzes.
3. Noderīgu frāžu meklēšana, salīdzināšana,
izmantošana, aizvietošanas rezultātu izvērtēšana
(stils, attieksme, izteiksmes precizitāte).
4. Vārdu kombinācijas iespēju apzināta analīze un
īpatnību apzināšana.

Procesabilitāte teorija (Pienemans 1998:45)
Valodas apguvē pastāv noteikta secība;
sarežģītākas struktūras (sintagmas) nevar
iemācīt, ja nav apgūtas vienkāršākas.

Valodas apguves līmeņi ir iepriekšparedzami:
receptīvā fāze (10 stundas līdz 6 mēneši) 500
vārdi sapratnes līmenī, atbildes jā un nē,
norādījumu izpilde.

• Otrā fāze: nākamie 6 mēneši.
Saprot 1000 vārdus, atbild ar vienu vārdu vai
frāzi, var uzdot jautājumus (kas kur, kāpēc)
• Trešā fāze: nākamais gads.
Saprot 3000 vārdu, atbild ar īsiem teikumiem vai
frāzēm, uzdod jautājumus un atbild uz tiem,
var veikt saziņas funkcijas.

• Ceturtā fāze: vēl viens gads.
6000 vārdu, salikti sakārtoti un pakārtoti
teikumi, garāki izteikumi, saziņa, spēja izteikt
viedokli.
• Piektā fāze: pēc 5-7 gadiem.
Pilnīgi brīva saziņa, piemērošanās situācijai,
dalība diskusijā. Vārdu krājums atbilst dzimtās
valodas lietotājam tajā pašā vecumā
(CHILDES).

Brauns (1973) atklāja morfēmu apguves kārtību. To
lietojums nav atkarīgs ne no vecuma, ne
nacionalitātes, ne valodas.
Lai izskaidrotu šo parādību, nepietiek ar minimālo
programmu un universālo gramatiku. Nepieciešama
arī funkcionālās valodniecības un strukturālās
valodniecības atziņas.

Secinājumi:
• Valodu apguve ir dabiska parādība, ko nosaka valodas
daba, apguves apstākļi un apguvēja vajadzības.
• Starpvaloda (un kļūdas) ir neatņemama valodas
apguves sastāvdaļa.
• Valodas apguves rezultāts ir automatizēta saziņas
sistēma, kas sakņojas lietotāja ikdienas darbībā.
• Valodnieki ir izstrādājuši desmitiem valodas mācību
metožu, kur katra piedāvā savu rutīnu kompleksu, kā
valodas zināšanas ikdienā pārvērst runas darbībā.

LITERATŪRA
• Manfred Pienemann, Language processing and second language
development: processability theory. (Studies in bilingualism, 15.) John
Benjamins Publishing Company, 1998. Pp. xviii, 366.
• M.A.K Halliday. Language as Social Semiotic: The Social Interpretation of
Language and Meaning. Baltimore, MD: University Park Press, 1978.
• Noam Chomsky (1995) The Minimalist Program, MIT Press, Cambridge,
Mass.
• Spolsky, B. (1989). Conditions for Second Language Learning. Oxford:
Oxford University Press.
• Acquisition Order for Grammatical Morphemes (Brown, 1973)
• Larsen-Freeman (2000) Techniques and Principles in Language Teaching.
Date: Tue, 21 May 2002
• Saville-Troika, Introducing Second Language Acquisition Series Title:
Cambridge Introductions to Language and Linguistics 2005