1 Metodiskais pielikums Nr.1 Ieteikumi mācību ... - bilingvals.lv

Teksts kā kultūras informācijas avots - teksts, kurā ietverta informācija par etnosa kultūru, atklājas
tā pasaulaina.
Tekstveide ir saistīta teksta veidošana atbilstīgi autora komunikatīvajam nolūkam un teksta tipa,
funkcionālā stila un runas žanra prasībām.
Tematiskie loki - mācību saturu vienojošas tēmas.
Uztvere - priekšmetu, parādību, situāciju, notikumu atspoguļojums apziņā kopumā (veselumā), tiem
tieši iedarbojoties uz sajūtu orgāniem. Uztvere ir sajūtu kopums.
Uztveres procesā skolēns mācās konkrētu priekšmetu, parādību, īpašību, darbību u.tml. nosaukt ar
konkrētu vārdu.
Valodas kompetence ietver zināšanas par valodas vienībām un likumsakarībām un veidojas, ja
skolēns apguvis valodas sistēmu un valodas materiālu un spēj veikt atbilstīgas domāšanas operācijas,
strādājot ar valodas un runas faktiem.
Ļoti nozīmīga ir virzība uz mērķi – process, kura laikā skolēns veidojas par lingvālu personību, tas ir,
par cilvēku, kuru raksturo gatavība pilnvērtīgi realizēt dzimtās valodas sistēmu visā tās funkcionālajā
daudzveidībā atbilstīgi saziņas situācijai un komunikatīvajam mērķim, apzināties valodu kā nozīmīgu,
vērtīgu pasaules kultūras sastāvdaļu.
Valodas prasme - spēja izmantot zināšanas valodas normām un saziņas situācijai atbilstīga teksta
veidošanai mutvārdu un rakstu runā.Valodas prasmi apgūst, mērķtiecīgi un pakāpeniski savstarpējā
saistībā izkopjot vairākas kompetences: komunikatīvo kompetenci, valodas kompetenci,
sociokultūras kompetenci un valodas mācīšanās kompetenci.
Vārda gramatiskā nozīme ir abstrakta valodas gramatiskās sistēmas nozīme, kas regulāri izpaužas
gramatiskā formā, piemēram, dzimtes, skaitļa un locījuma gramatiskās nozīmes latviešu valodā
izpaužas kā atšķirīgas formas vīriešu un sieviešu dzimtē, vienskaitlī un daudzskaitlī, nominatīvā,
ģenitīvā, datīvā, akuzatīvā, instrumentālī, lokatīvā un vokatīvā.
Vārddarināšanas normas nosaka to, kā konkrētā valodā darināmi jauni vārdi, lai radītu jaunu
nominatīvu vienību.
Vārddarināšanas paņēmiens - vārddarināšanas līdzekļu nosacīts vārdu darināšanas veids. Latviešu
valodā tiek izmantoti trīs vārddarināšanas paņēmieni — morfoloģiskais, sintaktiskais un semantiskais.
Vārddarināšanas praksē šos paņēmienus mēdz izmantot dažādās kombinācijās un līdz ar to mēdz
lietot, piemēram, arī terminus sintaktiski morfoloģiskais vārddarināšanas paņēmiens
(atvasinājumsalikteņu darināšana), morfoloģiski sintaktiskais vārddarināšanas paņēmiens
(konversija). Savukārt semantiskais vārddarināšanas paņēmiens izpaužas gan atsevišķi, gan reizē ar
morfoloģisko un sintaktisko vārddarināšanas paņēmienu.
Vārdforma ir vārda gramatiskais variants paradigmā, resp., konkrēts vārds konkrētā gramatiskajā
formā, piemēram, vārda saule gramatiskās formas vienskaitļa locījumos saule, saules, saulei, sauli,
(ar) sauli, saulē. Latviešu valodniecībā šajā nozīmē izmantots arī termins vārda forma, tomēr tie nav
sinonīmi, jo nav savstarpēji aizstājami jebkurā kontekstā. Šajā nozīmē lieto arī terminu morfoloģiskā
forma.
Zināšanas - sistematizēts atziņu kopums, ko skolēns ieguvis mācoties; izziņas darbības rezultāts.
Valodas mācīšanās procesā skolēns apgūst zināšanas jautājumos, kas attiecas uz visām valodas
apakšsistēmām: fonētiku, leksiku, vārddarināšanu, morfoloģiju, sintaksi, stilistiku.
Literatūras saraksts
Mācību process: latviešu valoda. Rīga: IZM, 2004.71 lpp.
6