Pieaugušo tālākizglītība Latvijā - ReferNet Latvija

European Centre for the 

Development of Vocational Training 

Pieaugušo tālākizglītība Latvijā 

Detalizēts 5. tēmas pārskats 

Rīga 2006

Saturs 

0501 – Tālākizglītība. Ievads.......................................................................................... 3 

050101 – Nacionālās definīcijas........................................................................ 10 

050102 – Pieaugušo tālākizglītības attīstība.................................................... 10 

050103 – Izvērtējums......................................................................................... 12 

050104 – Plānošana un prognozēšana.............................................................. 13 

050105 – Alternatīvas mācību metodes........................................................... 14 

05010501 – Tālmācība........................................................................... 14 

05010502 -- E-apmācība......................................................................... 15 

05010503 – Apmācības organizēšana.................................................. 16 

05010504 – Elastīgums.......................................................................... 16 

0502 – Tālākizglītības piedāvājums............................................................................. 17 

050201 – Mērķa grupas un nodrošinājums.................................................... 17 

050202 – Nodrošinātāji..................................................................................... 17 

050203 – Uzņemšanas nosacījumi.................................................................... 18 

050204 – Kvalitātes novērtējums..................................................................... 18 

0503 – Bezdarbnieku un citu riska grupu apmācība................................................. 20 

050301 – Mērķa grupas nodrošinājums.......................................................... 27 

050302 – Bezdarbnieku apmācības nodrošinātāji.......................................... 29 

050303 – Pieejamība......................................................................................... 30 

050304 – Kvalitātes vērtēšana.......................................................................... 30 

0504 – Tālākizglītība uzņēmumos............................................................................... 31 

050401 – Pasākumi, kas veicina apmācību uzņēmumos............................... 35 

050402 – Atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem................................ 35 

050403 – Atbalsts darbinieku apmācībai specifiskos ekonomikas sektoros 36 

050404 – Sociālo partneru atbalsts tālākizglītībai.......................................... 38 

0505 – Tālākizglītība augstskolās................................................................................. 38 

0506 – Izmantotie literatūras avoti un interneta resursi............................................ 40

05 – Pieaugušo tālākizglītība Latvijā 

Mūžizglītības ideja balstās uz nepieciešamību jebkurai personai iegūt un 

papildināt zināšanas, prasmes un kompetences. Pieaugušo mūžizglītība apmierina gan 

cilvēka personiskās pašpilnveides nepieciešamību, gan sabiedrības vajadzības un ļauj 

turpināt izglītību atbilstoši interesēm un vajadzībām neatkarīgi no vecuma un iepriekšējās 

izglītības līmeņa. 2006.gadā Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijā tika izstrādāts 

politikas plānošanas dokumenta projekts „Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007. 

– 2013.gadam’’. Šīs pamatnostādnes ir svarīgas sabalansētas un uz zināšanām balstītas 

valsts attīstības veicināšanai, kā arī lai iekļautos starptautiskajā apritē, jo mūžizglītība ir 

viens no Eiropas kopējās attīstības priekšnosacījumiem. 

0501 – Tālākizglītība. Ievads 

Latvijā ir senas pieaugušo tālākizglītības tradīcijas. Agrāk jēdziens pieaugušo izglītība 

asociējās ar vakara-maiņu skolu, kuru apmeklēja darba gaitas uzsākušie, bet dažādu 

iemeslu dēļ vidējo vai pat pamamatizglītību neieguvušie pieaugušie. Kopš valsts 

neatkarības atgūšanas Latvijā strauji mainījās pieprasījums darba tirgū un radās jaunas 

pieaugušo tālākizglītības iespējas. 

Izglītību reglamentējoši dokumenti definē vairākus pieaugušo tālākizglītības veidus: 

Neformālo izglītību 

Profesionālo tālākizglītību 

Profesionālo pilnveidi 

Aktīva mūžizglītības sistēmas izveide Latvijā ir uzsākta jau 1993.gadā, kad ar 

Izglītības un zinātnes ministrijas un Vācijas Pieaugušo izglītības asociācijas 

Starptautiskās sadarbības institūta atbalstu tika dibināta Latvijas Pieaugušo izglītības 

apvienība (LPIA). Viens no galvenajiem LPIA darbības virzieniem bija un ir pieaugušo 

izglītības un mūžizglītības sistēmas izveide un attīstība Latvijā. Pašvaldību līmenī tika 

izveidots pieaugušo izglītības centru un koordinatoru tīkls, kas uzskatāms par svarīgu 

institucionālo atbalstu mūžizglītības tālākai attīstībai (www.laea.lv). 

Pieaugušo tālākizglītībā izdalāmi (organizētāji / finansējuma veids): 

Uzņēmumu organizētā un finansētā savu darbinieku apmācība, kas 

pārsvarā notiek lielajos (50-240 darbinieki) uzņēmumos (notikusi 70% 

šādu uzņēmumu); 

Valsts organizētā un finansētā bezdarbnieku apmācība; 

Pašvaldību organizēta un finansēta pieaugušo izglītība (pieaugušo 

izglītības centri, vakarskolas u.c.); 

Starptautisko un vietējo donorinstitūciju un fondu finansētie izglītības 

projekti, kurus dažādām mērķa grupām īsteno valsts, pašvaldības, 

nevalstiskās un cita veida institūcijas un organizācijas; 

Individuālā tālākizglītība, kuru izvēlas un finansē paši indivīdi. 

3

Valsts ilgspējīgai ekonomiskajai attīstībai būtiska ir visu iedzīvotāju grupu sociālā 

integrācija, radot visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgas iespējas piedalīties sabiedrības dzīvē 

un valsts ekonomiskā potenciāla veidošanā, tomēr ierobežoto finanšu resursu dēļ 

tālākizglītības iespējas netiek nodrošinātas iedzīvotāju grupām, kurām tas ir visvairāk 

nepieciešams. Tas attiecināms gan uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, gan 

bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riska grupām. 

Latvija ir iesaistījusies Eiropas procesos, kuru mērķis ir veikt pasākumus stratēģijas 

izstrādē mūžizglītības ieviešanai individuālā un institucionālā līmenī. Pašlaik realizēto 

ESF finansēto nacionālo programmu pieteikumos, kā piemēram, ‘’Mūžizglītības 

stratēģijas izstrāde un ieviešana’’ (2004), tika definētas mūžizglītības stiprās un vājās 

puses Latvijā: 

Stiprās puses: 

Likumdošana vispārējas, profesionālās un augstākās izglītības jomā pamatā ir 

izveidota, kā arī darbojas Izglītības likums, kas regulē pamatnostādnes Latvijas 

izglītības sistēmā; 

Valstī ir visu līmeņu un veidu izglītības un izglītības atbalsta iestāžu tīkls; 

Politiskajā līmenī sadarbība ar sociālajiem partneriem ir noteikta: ir izveidota 

Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējā sadarbības apakšpadome, gan 

Profesionālās izglītības sadarbības padome; 

Pedagogiem ir atbilstoša pedagoģiskā izglītība; 

Notiek izglītības programmu akreditācijas process; 

Vispārējās un profesionālās izglītības kvalitāte ir salīdzināma pateicoties 

centralizēto eksāmenu sistēmai; 

Izglītības iestādes aktīvi iesaistās starptautiskajos projektos; 

Izglītības un zinātnes ministrijas plāno un nosaka izglītības politiku, kā arī 

kontrolē tās īstenošanu. 

Vājās puses: 

Nav izstrādātas mūžizglītības stratēģiskās pamatnostādnes, stratēģija un tās 

ieviešanas rīcības plāns, lai sekmētu zināšanu sabiedrības un zināšanu 

ekonomikas attīstību Latvijā; 

Nav pieņemts Pieaugušo izglītības likums vai, vismaz, koncepcija nozares 

attīstībai; 

Valsts teritoriāli administratīvās reformas problēmas sarežģī reģionu attīstības 

plānošanu un ieplānotā īstenošanu, līdz ar to – cilvēkresursu attīstību; 

Nepietiekams valsts finansējums pieaugušo izglītībai kopumā un profesionālajai 

izglītībai, līdz ar to nav pietiekama izglītības pieejamība visām iedzīvotāju 

grupām; 

Nav izveidota karjeras un izglītības turpināšanas konsultāciju un atbalsta sistēma, 

lai nodrošinātu izglītības izvēles iespējas mūža garumā; 

Nav nodrošināta mērķtiecīga pieaugušo izglītotāju izglītība un tālākizglītība; 

Nav izveidots mūžizglītības attīstībā iesaistīto institūciju un organizāciju 

sadarbības tīkls, kas veicinātu izglītības pakalpojumu pieejamību, pārredzamību 

un mērķtiecīgu plānošanu; 

Nav attīstītas iespējas neformālās izglītības ceļā iegūto kompetenču atzīšanai; 

4

Lielas atšķirības pieejamībā izglītības pakalpojumiem starp dažādām Latvijas 

pašvaldībām. 

Latvijā ir ļoti plašs tālākizglītības kursu / semināru piedāvājums, No piedāvātajiem 

kursiem populārākie, vairāk apmeklētākie Latvijas iedzīvotāju vidū ir tādu jomu kursi, 

kas attiecas uz sociālajām zinātnēm, uzņēmējdarbību, tiesībām, pakalpojumu sfēru, 

veselību un sociālo aprūpi, svešvalodu apguvi, humanitārām zinātnēm un mākslām, kā arī 

inženierzinātnēm, ražošanu un celtniecību, skolotāju izglītību un citām (1.tab.). 

1. tabula. Kursu/ semināru dalībnieki sadalījumā pēc kursu/ semināru nodarbību 

jomas (15-74 gadu vecumā; tūkst) 

Kods 

No tiem 

Dalībnieku 

skaits 

piedalījās kursos, piedalījās tikai kursos, 

semināros un izmantoja semināros 

neformālo mācīšanos 

Vispārējās programmas 000 5.0 2.4 1.5 

Skolotāju izglītība un izglītības 

zinātnes 100 15.8 9.4 1.6 

Humanitārās zinātnes un māksla 200 23.9 12.5 1.1 

Svešvalodas 222 29.6 15.1 3.0 

Sociālās 

zinātnes, 

uzņēmējdarbība un tiesības 300 63.5 42.2 9.5 

Dabas zinātnes 420 1.7 0.7 0.7 

Fizikas un ķīmijas zinātnes 440 1.0 1.0 - 

Matemātikas un statistikas 

zinātnes 460 1.2 0.3 - 

Datorzinātnes 481 2.0 1.6 0.4 

Datoru lietošana 482 16.1 10.7 2.1 

Inženierzinātnes, ražošana un 

celtniecība 500 22.7 11.4 8.1 

Lauksaimniecība 600 10.3 9.6 0.3 

Veselība un sociālā aprūpe 700 31.4 20.6 6.2 

Pakalpojumi 800 58.8 26.2 13.5 

Avots: Mūžizglītības aspekti Latvijā. Statistisko datu krājums. Rīga: CSP, 2004. 

Ir statistikas dati, kas rāda kādās mūžizglītības aktivitātēs sadalījumā pa to veidiem 

iedzīvotāji piedalās (2.tab.). Visvairāk (ap 87%) ir tādu cilvēku, kuri mācījušies 

neformāli, bet mazāk kuri piedalījušies formālā izglītībā vai apmeklējuši kursus. 

5

2. tabula. Iedzīvotāju līdzdalība mūžizglītības aktivitātēs sadalījumā pa aktivitāšu 

veidiem (15-74 gadu vecumā; tūkst.) 

Kopā Tai skaitā sievietes 

Piedalījās regulārās izglītības aktivitātēs 307.3 171.6 

Tai skaitā: 

piedalījās tikai regulārās izglītības aktivitātēs 67.0 37.3 

piedalījās regulārās izglītības aktivitātēs, kā arī 

kursos, semināros 6.7 4.6 

piedalījās regulārās izglītības aktivitātēs un 

izmantoja neformālo mācīšanos 186.6 100.8 

piedalījās regulārās izglītības aktivitātēs, kā arī 

kursos, semināros un izmantoja neformālo 

mācīšanos 47.0 28.9 

Piedalījās kursos/ semināros 218.8 138.5 

Tai skaitā: 

piedalījās tikai kursos, semināros 41.5 21.0 

piedalījās kursos, semināros un regulārās 

izglītības aktivitātēs 6.7 4.6 

piedalījās kursos, semināros un izmantoja 

neformālo mācīšanos 123.6 84.0 

piedalījās kursos, semināros, kā arī regulārajā 

apmācībā un izmantoja neformālo mācīšanos 47.0 28.9 

Izmantoja neformālo mācīšanos 798.4 439.6 

Tai skaitā: 

izmantoja tikai neformālo mācīšanos 441.2 225.9 

izmantoja neformālo mācīšanos, kā arī piedalījās 

regulārās izglītības aktivitātēs 186.6 100.8 


\ 

Pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par 2004.gadu vairāk nekā 

puse valsts iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem piedalījās mūžizglītības aktivitātēs (3.tab.). 

Galvenokārt tie ir nodarbinātie iedzīvotāji, lai gan arī ekonomiski neaktīvie un darba meklētāji 

apmeklē tālākizglītības kursus vai seminārus (4.tab.). Datu analīze liecina, ka zināšanu apgūšana 

kursos un semināros ir vieglāk pieejama strādājošajiem nekā bezdarbniekiem. Arī neformālā 

izglītība kopumā ir vairāk iecienīta strādājošo vidū. 

3. tabula. Iedzīvotāju līdzdalība mūžizglītības aktivitātēs (15-74 gadu vecumā; tūkst.) 

Iedzīvotāju 

skaits 

Tai skaitā 

sievietes vīrieši 

Iedzīvotāji 1816.3 969.1 847.2 

Tai skaitā: 

piedalījās apmācībā 913.5 502.5 411.0 

6

nepiedalījās apmācībā 902.8 466.6 436.2 


4. tabula. Kursu/ semināru dalībnieku skaits sadalījumā pēc apmeklēto nodarbību skaita 

un dalībnieku ekonomiskās aktivitātes (15-74 gadu vecumā; tūkst.) 

Tai skaitā piedalījušies 

vairāk 

Dalībnieku vienā divās trīs 

nekā trīs 

skaits apmācību apmācību apmācību 

apmācību 

nodarbībā nodarbībās nodarbībās 

nodarbībās 

Kopā 218.8 172.8 26.0 10.4 9.6 

Tai skaitā pēc ekonomiskās aktivitātes: 

nodarbinātie 176.8 136.7 21.6 9.2 9.3 

darba meklētāji 10.9 10.1 0.8 - - 

ekonomiski neaktīvi 31.1 26.0 3.6 1.2 0.3 


Katras vecuma grupas (intervālā no 15 līdz 74 gadi) iedzīvotāji var atrast sev piemērotu un 

nepieciešamu izglītošanos. CSP dati liecina, ka pastāv mūžizglītības aktivitātēs iesaistīto 

iedzīvotāju diezgan vienmērīgs sadalījumu pēc vecuma un dzimuma (5.tab.). 

5. tabula. Iedzīvotāji, kas piedalījās kādā no mūžizglītības aktivitātēm, sadalījumā pēc 

vecuma un dzimuma (15-74 gadu vecumā; tūkst.) 

Tai skaitā 

Iedzīvotāju 

skaits 

piedalījās 

regulārā 

izglītībā 

piedalījās 

kursos, 

semināros 

izmantoja 

neformālo 

mācīšanos 

Iedzīvotāji 1816.3 307.3 218.8 798.4 

15 - 24 352.0 247.1 47.4 225.1 

25 - 34 321.6 37.2 51.6 160.2 

35 - 44 338.6 17.6 51.3 152.4 

45 - 54 309.8 4.4 42.2 122.9 

55 - 64 267.3 0.3 21.1 91.4 

65 - 74 227.0 0.7 5.2 46.4 

Vīrieši 847.2 135.7 80.3 358.8 

15 - 24 179.1 116.9 23.9 113.1 

25 - 34 161.4 11.5 19.1 70.2 

35 - 44 164.7 5.6 16.8 67.5 

45 - 54 143.7 1.7 11.9 51.7 

55 - 64 114.1 - 6.1 37.6 

65 - 74 84.2 - 2.5 18.7 

Sievietes 969.1 171.6 138.5 439.6 

15 - 24 172.9 130.2 23.5 112.0 

25 - 34 160.2 25.7 32.5 90.0 

7

35 - 44 173.9 12.0 34.5 84.9 

45 - 54 166.1 2.7 30.3 71.2 

55 - 64 153.2 0.3 15.0 53.8 

65 - 74 142.8 0.7 2.7 27.7 


Tālākizglītība tik piedāvāta iedzīvotājiem ar jebkuru izglītības līmeni. Visvairāk cilvēku, kuri 

piedalās mūžizglītībā, ir ar vidēju izglītības līmeni (ISCED 3), nedaudz mazāk – ar zemu 

(ISCED 0-2), vēl mazāk – tie, kuri jau mācījušies pēc vidējās (ISCED 4), kā arī terciārās 

izglītības līmenī (ISCED 5, 6). Statistikas dati apstiprina likumsakarību, ka augstāks formālās 

izglītības līmenis rada iespēju indivīdam apgūt zināšanas un prasmes turpmāk neformālā līmenī. 

Visbiežāk to dara iedzīvotāji ar augstāko izglītību (ISCED 5/6) – līdz pat 60 %. Arī piedalīšanās 

kursos ir cieši saistīta ar iepriekšējās izglītības līmeni: visbiežāk kvalifikāciju paaugstina 

iedzīvotāji ar augstāko izglītības līmeni – līdz 30 % no tiem kuri piedalās kursos. CSP dati 

apkopoti 6.tabulā. 

6. tabula. Iedzīvotāji, kas piedalījās kādā no mūžizglītības aktivitātēm, sadalījumā pēc 

izglītības līmeņa (15-74 gadu vecumā; tūkst) 

Iedzīvotāj 

u skaits 

Tai skaitā 

piedalījās 

regulārā 

izglītībā 

piedalījās 

kursos, 

semināros 

izmantoja 

neformālo 

mācīšanos 

Kopā 1816.3 307.3 218.8 798.4 

Tai skaitā pēc respondentu izglītības līmeņa: 

pamatizglītība un zemāk 

(0.-2.līmenis) 539.2 160.1 28.0 212.6 

vidējā izglītība 

(3.līmenis) 767.5 101.6 76.2 316.2 

izglītība pēc vidējās 

izglītības 

(4.līmenis) 243.5 15.5 34.4 107.8 

terciārā izglītība 

(5., 6.līmenis) 266.1 30.1 80.2 161.8 


Lai nodrošinātu mūžizglītības mērķu sasniegšanu, ESF finansēto nacionālo programmu projektos 

par tālākizglītību tiek iesaistītas augstskolas, visu pakāpju profesionālās izglītības iestādes, 

pieaugušo izglītības centri, pašvaldības, darba devēji, arodbiedrības, sabiedriskās organizācijas 

un citas institūcijas. Īstenojot izglītību mūža garumā, tiek izmantots esošo izglītības iestāžu un 

institūciju tīkls. 

Galvenie profesionālās tālākizglītības (PTI) organizētāji un piedāvātāji Latvijā ir: 

Nozaru ministrijas un to pakļautības un sadarbības institūcijas, 

Darba devēji un darba devēju organizācijas, 

Arodbiedrības, 

Universitāšu tālākizglītības departamenti un tālmācības centri, 

8

Valsts administrācijas skola, 

Vietējo pašvaldību mācību centri, 

Amatniecības kamera, 

Pieaugušo izglītības centri, 

Izglītības iestādes, organizācijas, asociācijas 

Nodarbinātības Valsts aģentūra 

Palielinot pašvaldību līmenī izveidoto pieaugušo izglītības centru un koordinatoru tīklu 

kapacitāti, iespējams praktiski īstenot mūžizglītības politiku, nodrošinot efektīvu sadarbību starp 

valsts un pašvaldības politikas plānotājiem, nevalstiskām organizācijām un izglītības sektoru. 

Latvijā ir iespējas mērķtiecīgi izmantot augstskolās esošo tālākizglītības un tālmācības (arī e- 

studijas) sadarbības tīklu. Skolas ar nelielu skolēnu skaitu arī var attīstīt savu darbību, sniedzot 

izglītības pakalpojumus pieaugušajiem. Pieaugušo neformālās izglītības programmas un mācību 

kursus izstrādā un īsteno izglītības iestādes, kā arī citas juridiskās vai fiziskās personas patstāvīgi 

vai sadarbībā ar pasūtītājiem. 

Funkcionējošs mūžizglītību realizējošu institūciju sadarbības tīkls nodrošinās mērķtiecīgu šīs 

nozares attīstību atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībām Latvijā un Eiropā. 

9

050101 – Nacionālās definīcijas 

Mūžizglītības normatīvā un institucionālā bāze Latvijā praktiski nepastāv. Pieaugušo izglītībai 

Latvijā nav speciāla likuma un to reglamentē kā Izglītības likums, tā arī Profesionālās izglītības 

likums, Augstākās izglītības likums. 

Atsevišķi mūžizglītības jautājumi iestrādāti Izglītības koncepcijas pamatnostādnēs 2006. – 2010. 

gadam (projekts), bet kopējā sistēma neveidojās un pamatproblēmas: izglītības pieejamība, 

piedāvājums un pārvaldība netiek risinātas. Mūžizglītības pamatnostādnēs uzsvars tiek likts uz 

pieaugušo izglītību, kas Latvijā līdz šim netika koordinēta. 

Izglītības likums nosaka, ka Latvijā obligāta ir pamatizglītība vai pamatizglītības iegūšanas 

turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Profesionālās izglītības ieguve un kāda konkrēta 

veida tālākizglītība Latvijā (izņemot reglamentētās profesijas) nav obligāta. Izglītības likums arī 

nosaka, ka pieaugušo izglītība ir personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža 

garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū. Neformālās pieaugušo 

izglītības programmas nosaka šīs izglītības saturu un to atbilstību valsts un darba devēja, kā arī 

personības izaugsmes interesēm, un šīs programmas pieaugušajiem ir tiesības apgūt visa mūža 

garumā neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības. Beidzot šādas neformālās pieaugušo izglītības 

programmas, persona iegūst izglītības iestādes izdotu programmas beigšanas dokumentu. 

Profesionālās izglītības likums reglamentē divus formālās tālākās profesionālās izglītības 

veidus: profesionālā tālākizglītība un profesionālā pilnveide. Profesionālā tālākizglītība ir 

profesionālās izglītības īpašs veids, kas pieaugušajiem ar iepriekšēju izglītību un profesionālo 

pieredzi dod iespēju iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Profesionālās 

tālākizglītības programmas vienmēr beidzas ar kādas konkrētas valsts atzītas kvalifikācijas 

konkrētā profesijā ieguvi. 

Profesionālajā tālākizglītībā Latvijā netiek definētas nekādas īpašas iedzīvotāju vecuma grupas, 

kuras atšķirtos no profesionālās pamatizglītības dalībnieku vecuma grupām. Arī pēc statusa 

darba tirgū un iegūstamās kvalifikācijas līmeņa apmācāmajiem nav atšķirību. 

Latvijā nav populāri pēc darba gadiem atgriezties sākotnējās profesionālās izglītības 

programmās. Darba pieredzi ieguvušie, kuri vēlas iegūt valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju, 

mācās vai nu profesionālās tālākizglītības programmās vai augstākās izglītības programmās. 

Studijas augstskolās Latvijā ir ļoti populāras, studēt iespējams gan pilna laika, gan nepilna laika 

programmā, gan arī neklātienē. 

Profesionālā pilnveide - profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām neatkarīgi no vecuma 

un iepriekšējās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām 

atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes. No pieaugušo neformālās 

izglītības programmām, profesionālās pilnveides izglītības programmas atšķiras ar to, ka ir 

formālās izglītības daļa un tās beidzot, persona saņem valsts parauga dokumentu – apliecību par 

profesionālās pilnveides izglītību. 

050102 – Pieaugušo tālākizglītības attīstība 

Pieaugušo tālākizglītība Latvijā pastāvēja jau sen. Līdz 2001. gadam Latvijas Izglītības un 

zinātnes ministrijā (IZM) bija Tālākizglītības departaments, kas koordinēja Pieaugušo izglītības 

centru darbību. 

Latvijas Pieaugušo izglītības asociācija (LPIA), ko izveidoja 1993.gada decembrī, ir nevalstiska 

bezpeļņas organizācija, kas apvieno pieaugušo izglītības piedāvātājus tagad. LPIA tika dibināta 

ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Vācijas Pieaugušo izglītības asociācijas 

10

Starptautiskās sadarbības institūta atbalstu. LPIA mērķis ir veicināt neformālās pieaugušo 

izglītības sistēmas attīstību Latvijā un piedalīties mūžizglītības politikas veidošanā, veicinot 

pilsoniskas, demokrātiskas un atvērtas sabiedrības izveidi valstī. LPIA biedri ir 79 juridiskas 

personas (2005.g. 1.janvārī) - rajonu pieaugušo izglītības centri, tautas augstskolas, nevalstiskas 

organizācijas, mācību centri, universitātes, arodskolas un vakarskolas (Latvijas Pieaugušo 

izglītības apvienības (LPIA) atskaite par darbu 2004.gadā. Rīga, 2005). 

LPIA ir izveidojusi visu valsti aptverošu pieaugušo izglītības organizāciju sadarbības tīklu, 

sagatavojusi pasniedzējus, izstrādājusi un aprobējusi programmas, mācību un metodiskos 

materiālus. 

2004. gadā Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības darbība noritēja, pamatojoties uz LPIA 

kopsapulcē pieņemtajām LPIA darbības prioritātēm 2003.- 2004. gadam. LPIA īstenoja vairākus 

projektus pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas jomā, sabiedrības integrācijas veicināšanai, 

pieaugušo izglītības kvalitātes uzlabošanai un uzsāka vairākus jaunus projektus. Nozīmīgākais 

darbs 2004. gadā tika virzīts uz ESF nacionālās programmas „Mūžizglītības stratēģijas izstrāde 

un ieviešana” sagatavošanu. 

Izglītības attīstības koncepcija 2002. – 2005.gadam par vienu no rīcības virzieniem izglītības 

pieejamības nodrošināšanai ir izvirzījusi – pieaugušo izglītības iespēju paplašināšanu, nodrošinot 

profesionāli orientētas mūžizglītības piedāvājumu (Izglītības attīstības koncepcija 2002. - 2005. 

gadam. Rīga, 2002). Lai to panāktu šai laikā ‘’Koncepcijā...’’ definēts nepieciešamais: 

1) nodrošināt darba devēju un valsts savstarpēji koordinētu atbalstu pieaugušo izglītības 

programmu izveidei, it īpaši teritoriju līdzsvarotas attīstības kontekstā; 

2) veicināt augstākās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu iesaistīšanos 

tālākizglītības attīstībā, piedāvājot tālākizglītības programmas, profesionālās pilnveides 

izglītības programmas un iesaistoties bezdarbnieku apmācībā; 

3) izveidot kredītpunktu sistēmu un ieviest minētajās programmās, nodrošinot to 

savietojamību ar akadēmisko kredītu pārneses sistēmu; 

4) izstrādāt pamatnostādnes vakarskolu darbības izvērtēšanai; 

5) izstrādāt priekšlikumus darba devēju plašākai iesaistīšanai tālākizglītības finansēšanā. 

Izglītības koncepcijā iestrādātās idejas, gan pavisam lēni rod kādu apstiprinājumu dzīvē. 

Kredītpunktu sistēma pieaugušo izglītībā līdz 2004.gada beigām vēl nebija ieviesta. 

Tradicionāli pieaugušo izglītība Latvijā ir bijusi neformālās izglītības daļa. Galvenās rūpes ar 

pieaugušo izglītošanos gulstas uz pašu cilvēku, darba devēju un pašvaldību pleciem. Valsts aktīvi 

piedalās tikai bezdarbnieku apmācībā, lai gan arī šeit finansējums pēdējos gados ticis samazināts. 

No 2004.gada realizētās Nacionālās programmas ‘’Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un 

ieviešana’’ uzdevumi ir: 

izstrādāt valstī vienotas konceptuālas nostādnes un stratēģiju mūžizglītībā; 

definēt izglītības mērķus cilvēkresursu attīstībai plānošanas reģionos, saistībā ar 

ekonomiskās attīstības mērķiem; 

mazināt atšķirības izglītības pakalpojumu pieejamībai starp valsts reģioniem, kā arī starp 

pašvaldībām plānošanas reģionu ietvaros; 

stiprināt izglītības kā nozares kapacitāti un ietekmi iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes 

veicināšanā; 

sekmēt sadarbību plānošanas reģionos starp sektoriem, nozarēm un institūcijām, lai 

saskaņoti plānotu un koordinētu mūžizglītības attīstību. 

11

Programmas rezultātā tiks izstrādāta valstī vienota mūžizglītības stratēģija, tās ieviešanas Rīcības 

plāni valstī un reģionos, kā arī tiks sniegts organizatorisks, informatīvs un izglītojošs atbalsts 

mūžizglītības programmu izstrādei reģionos (ES struktūrfondu (3.2.4.1) Nacionālā programma 

„Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana”. Rīga, 2004). Tā piemēram, jau 2004. gadā 

notikuši vairāki semināri pieaugušo izglītības centriem. LPIA organizēja semināru par 

lietvedības jautājumiem. Atsaucoties uz pieaugušo izglītības centru un tautskolu priekšlikumiem 

tika organizēti divi izbraukuma semināri. Vienā no tiem pieaugušo izglītības centru pārstāvjiem 

bija iespēja iepazīties ar Jelgavas Reģionālo pieaugušo izglītības centru, bet otrā izbraukuma 

seminārā pieaugušo izglītības centru pārstāvji devās uz Jēkabpils Tālākizglītības un informācijas 

tehnoloģiju centru. 

Nacionālās programmas ietvaros tiek izstrādāta Mūžizglītības stratēģija, kas definēs 

mūžizglītības mērķus un uzdevumus līdz 2010.gadam un atbildības sadali tās īstenošanā starp 

valsti un pašvaldībām, privāto sektoru, sociālajiem partneriem un indivīdu. 

Mūžizglītības stratēģijas izstrāde ir atsevišķs projekts, kuru īsteno Latvijas Pieaugušo 

izglītības apvienība (LPIA) sadarbībā ar pašvaldību pārstāvjiem, augstskolām, sabiedrisko 

organizāciju pārstāvjiem un citiem ekspertiem. Projekta īstenotāja institūcija izvēlēta 

pamatojoties uz projektu atlases kritērijiem, plānošanas reģionu attīstības aģentūru pārstāvju 

sanāksmes atzinuma un balstoties uz LPIA sadarbības līgumu ar IZM. 

050103 – Izvērtējums 

Profesionālās izglītības programmu (arī profesionālās tālākizglītības) atbilstoši attiecīgajam 

valsts profesionālās izglītības standartam un profesijas standartam un Latvijas Republikas 

Izglītības klasifikācijai (apstiprināta ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2004.gada 11.maija 

rīkojumu Nr.287) izstrādā izglītības iestāde un noteiktajā kārtībā iesniedz Izglītības un zinātnes 

ministrijā licencēšanai (Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra noteikumi Nr.4 “Vispārējās un 

profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”). 

Mainoties darba tirgus pieprasījumam, ir mainījušās arī profesionālās izglītības iestādēs 

piedāvātās izglītības programmas: no 1999.gada profesionālās izglītības iestādes piedāvā 

pedagoģiskās korekcijas profesionālās pamatizglītības programmas (tās paredzētas jauniešiem, 

kas pēc ilgāka pārtraukuma atgriežas izglītības sistēmā un kam ir svarīgi reizē ar pamatizglītību 

iegūt arī profesionālās iemaņas, kā arī jauniešiem ar nepabeigtu pamatizglītību). No 1999. gada 

tiek piedāvātas arī pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas. Tāpat pieaug 

profesionālās izglītības programmu piedāvājums personām ar īpašām vajadzībām, ieslodzītajiem 

brīvības atņemšanas vietās. 

Valsts un pašvaldību dibinātās izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot pieaugušo neformālās 

izglītības programmas bez licences saņemšanas, citas juridiskās un fiziskās personas – pēc 

licences saņemšanas vietējā pašvaldībā. Lai realizētu profesionālās pilnveides izglītības 

programmu izglītības iestādei ir jāsaņem licenci Izglītības un zinātnes ministrijā. 

Vienotas profesionālās izglītības un tālākizglītības programmu īstenošanas kvalitātes 

nodrošināšanai Profesionālās izglītības likums paredz: 

izglītības programmas akreditāciju un izglītības iestādes akreditāciju – Ministru kabineta 

2002.gada 23.aprīļa noteikumi Nr.170 ”Kārtība, kādā akreditējamas vispārējās izglītības un 

profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centri” nosaka kārtību, 

un institūcijas, kas ir atbildīgas par akreditācijas veikšanu; 

12

Profesionālās izglītības iestāžu un programmu akreditācijai ir izstrādāta nepieciešamā normatīvā 

bāze un atbilstoši esošajiem resursiem Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības 

centrs organizē akreditācijas komisijas darbu: 2001.gadā akreditētas 135 profesionālās izglītības 

programmas un 27 izglītības iestādes, 2002.gadā – 264 izglītības programmas un 76 izglītības 

iestādes, 2003.gadā – akreditētas 350 profesionālās izglītības programmas un 170 profesionālās 

izglītības iestādes (Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības 

centrs. Publiskais gada pārskats 2004. Rīga, 2005.). 

Šobrīd ir izstrādāts Eiropas kopienas projekts par kopīgiem kritērijiem neformālo prasmju 

atzīšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs, tādēļ ir svarīgi arī Latvijā akceptēt 

kritērijus un atbilstoši tiem izstrādāt pasākumu kompleksu un metodiku neformālā ceļā iegūto 

prasmju novērtēšanai, tādējādi atvieglojot jau darba tirgū esošo, kā arī bezdarbnieku neformālā 

ceļā iegūto prasmju “legalizēšanu”, piešķirot kvalifikāciju. 

050104 – Plānošana un prognozēšana 

Tikai darba devēji var nodrošināt darbiniekus ar darbu un atbilstoši darba devēju vēlmēm 

sagatavoti speciālisti būs pieprasīti darba tirgū. Šī iemesla dēļ Nodarbinātības Valsts aģentūra 

(NVA) aizvien lielāku uzmanību pievērš sadarbībai ar darba devējiem. 

Sākot ar 1994.gadu, divas reizes gadā NVA vietējās iestādes veic uzņēmumu, iestāžu un 

organizāciju aptaujas par nodarbināto skaita izmaiņām. 1997.g. janvārī tika aptaujāti – 4500, 

jūlijā – 5100, 1998.g. janvārī gandrīz – 6000 darba devēji. 2005.gada aptauja liecina, ka darba 

devēji prognozē strādājošo skaitu palielināt. 

Bez statistikas analīzes NVA vietējās iestādes kopā ar pilsētu un pagastu pašvaldībām cenšas 

izstrādāt nodarbinātības veicināšanas pasākumu gada plānus. NVA sadarbojas arī ar dažādām 

valsts institūcijām, profesionālajām apvienībām un mācību iestādēm. 1997.gadā tika izveidota 

mācību iestāžu, kas nodarbojas ar bezdarbnieku un invalīdu – darba meklētāju profesionālo 

apmācību un pārkvalificēšanu, konsultatīvā komisija. 

Lai sadarbība ar uzņēmējiem veidotos produktīvāka, NVA lūdz uzņēmējus reģistrēt brīvās darba 

vietas un arī strādājošo darba algas lielumu (http://www.nva.lv). 

Viena no galvenajām organizācijām, kas nodarbojas ar profesionālo orientēšanu un konsultēšanu, 

kā arī sava veida individuālo apmeklētāju vajadzību apzināšanu ir Profesionālās karjeras izvēles 

centrs (PKIC), kas ir Labklājības ministrijas Darba departamenta pārziņā esoša organizācija. Tā 

galvenais mērķis ir sniegt konsultācijas skolniekiem un bezdarbniekiem profesijas un izglītības 

izvēles jautājumos. Centrs darbojas Rīgā un citās Latvijas lielākajās pilsētās - Daugavpilī, 

Liepājā, Līvānos, Rēzeknē un Valmierā (http://www.karjerascentrs.lv/). 

Profesionālās karjeras izvēles centra attīstības plāni paredz papildus jau esošajām filiālēm atvērt 

konsultāciju nodaļas visos Latvijas reģionos. 

PKIC galvenie uzdevumi ir: 

skolnieku konsultēšana – tas nozīmē palīdzēt viņiem noteikt savas intereses un spējas, 

iepazīstināt jauniešus ar profesiju un veidiem, kā to iegūt, palīdzēt izdarīt pareizo izvēli.; 

bezdarbnieku konsultēšana. Galvenais uzdevums ir palīdzēt viņiem izvēlēties vispiemērotāko 

profesiju, palīdzēt veidot iemaņas darba meklēšanā un sarunā ar iespējamo darba devēju. 

Koordinācijas un mācību darbs profesionālās izglītības jomā. PKIC tiek izstrādāta 

“Profesionālās orientācijas koncepcija’’. PKIC veic skolotāju apmācību profesionālajā 

13

konsultēšanā un orientācijā. Tiek izstrādātas programmas un tiek apmācīti Darba meklētāju 

klubu vadītāji. 

Zinātniskais un metodoloģiskais darbs – izstrādājot jaunas pētījumu metodes, ieskaitot arī 

kompjuterizētas datu bāzes veidošanu. Ir izveidots arī savs profesiju reģistrs. 

PKIC pakalpojumi ir iespējami arī augstskolu studentiem un profesionālo skolu audzēkņiem, 

nodarbinātajiem un darba meklētājiem. Centrā ir izveidota mobila konsultatīvā grupa darbam 

lauku skolās. 

Darbā ar pieaugušajiem iedzīvotājiem, veicot viņu profesionālo orientāciju un palīdzot izvēlēties 

profesiju, kā arī nosakot viņu profesionālo piemērotību, ļoti būtiska ir informācija par iespējām 

apgūt jaunu profesiju vai iespējām papildināt profesionālās iemaņas. Līdz ar to informācija par 

PTI ir svarīga un neatņemama konsultatīvā darba sastāvdaļa. 

Centrā ir izveidota datu bāze par vidējo profesionālo izglītību, augstāko izglītību un PTI, kura 

tiek regulāri atjaunota un papildināta. Informācija par konkrētām mācību iestādēm un firmām 

tiek savākta, apzinot konkrētas firmas. Šī informācija tiek strukturēta, lai Centra apmeklētāji 

varētu gūt priekšstatu gan par kursos apgūstamo profesiju un iemaņu daudzveidību un 

paplašinātu savas PTI iespējas, gan par mācību firmu klāstu, kuras organizē kursus konkrētās 

specialitātēs, tā veicinot apmeklētāju izvēles iespējas. 

Bezdarbniekus uz profesionālo izvēles centru konsultēties norīko Nodarbinātības valsts aģentūra. 

Liela daļa no konsultētajiem bezdarbniekiem ir bez profesionālās izglītības un viņiem 

visaktuālākā problēma ir profesijas un tālākizglītības kursu izvēle. Citiem konsultētajiem 

bezdarbniekiem ir bijusi profesionālā vai augstākā izglītība, taču ne vienmēr iegūtajā profesijā ir 

iespējams atrast darbu. Tādēļ viņiem aktuāla ir: 

 

 

alternatīvas profesijas un attiecīga apmācības veida izvēle 

nepieciešamība apgūt jaunas iemaņas jau esošajā profesijā, kas saistās ar mūsdienu 

tehnoloģiju ieviešanu (datoru lietošana) vai mūsdienīgām prasībām pret strādājošo 

(svešvalodu pārvaldīšanu u.c.). 

Bieži vien kursos apguvuši jaunas profesionālās iemaņas, cilvēki saskaras ar grūtībām iekārtoties 

darbā, jo, no vienas puses darba devēji priekšroku dod speciālistiem ar darba pieredzi un no otras 

puses, darba meklētājam trūkst iemaņu pašā darba atrašanas procesā un sava profesionālā 

potenciāla atklāšanā sarunā ar darba devēju. Šī ir jautājumu grupa, kas Centrā konsultāciju laikā 

arī tiek apspriesta ar bezdarbnieku vai darba meklētāju, un centrā ir izstrādāta īpaša semināra - 

treniņu programma šo iemaņu apgūšanai. 

050105 – Alternatīvas mācību metodes 

Pēc 2004.gadā CSP veiktā apsekojuma datiem var noskaidrot kādas neformālās mācīšanās 

metodes pārsvarā izmanto Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem (Mūžizglītības 

aspekti Latvijā. Statistisko datu krājums. Rīga: CSP, 2004). Galvenokārt tā ir pašmācība, 

izmantojot drukātus materiālus, tad mācības izmantojot datoru, ieskaitot interneta lietošanu. 

Bibliotēku, mācību centru apmeklējums un apmācība, iegūstot informāciju no TV un radio 

raidījumiem, audio - video kasetēm ir mazāk populāras (7.tab). 

05010501 - Tālmācība 

Vairākas izglītības iestādes Latvijā piedāvā apmācību programmas tālmācības veidā. Tā kā 

tālmācības metodi izmanto individuāli, ir maz informācijas par to, cik populārs un izplatīts ir šis 

mācīšanās veids. 

14

Piemēram, International Correspondence Course mācību centrs ir dibināts Nīderlandē un jau 

vairāk kā sešus gadus darbojas Latvijā kā LR Izglītības un zinātnes ministrijā reģistrēta izglītības 

iestāde. Tiek piedāvāti tradicionālās tālmācības veidā izstrādāti svešvalodu un profesionālās 

izglītības kursi. 

Biznesa augstskola Turība īstenojusi Eiropas Savienības līdzfinansētu sociālās integrācijas 

projektu, kura ietvaros apmācīti jaunieši ar īpašām vajadzībām un izstrādāta piemērota 

tālmācības profesionālās izglītības programma „Komercdarbība”. Latvijā dzīvojošajiem 

invalīdiem līdz šim nebija pieejama šāda veida apmācības programmas, tāpēc Biznesa augstskola 

Turība izstrādāja 320 stundu garu tālmācības programmu un iesaistīja tās apguvē jauniešus ar 

īpašām vajadzībām. Mācībās jaunieši apguva menedžmentu, ekonomiku, grāmatvedību, 

mārketingu, likumdošanu, datorzinības un saskarsmes pamatus, kā arī izstrādāja biznesa plānu. 

Viens no galvenajiem aspektiem apmācības programmas izstrādē bija tas, ka tā būs pieejama ne 

tikai Rīgā, bet jebkurā Latvijas rajonā, kas dos iespēju šo tālmācības programmu apgūt 

jauniešiem reģionos, kas līdz šim praktiski nebija iespējams. 

Hāgenas Tālmācības universitātes Rīgas Studiju centrā iespējams reģistrēties studijām jebkurā no 

HTU fakultātēm: kultūras un sociālo zinātņu, matemātikas, informātikas, ekonomikas, 

elektrotehnikas un juridiskajā fakultātē. Papildus regulārajām studiju programmām HTU Latvijas 

studentiem piedāvā speciāli izstrādātas studiju programmas: galvenokārt uzņēmējdarbības 

organizēšanā un vadībā. 

05010502 - E-apmācība 

Pēc CSP datiem, mācību metodes, izmantojot ICT, ir daudzveidīgas un diezgan plaši izplatītas 

(skat. 7.tab.). Datora izmantošana mācībās kļūst arvien plašāka, tomēr tā vairs nav tikai jaunu 

cilvēku priekšrocība. Pēc CSP datiem datoru sevis izglītošanā izmanto 55, 6% jaunu cilvēku (15- 

24 gadi), 63,6% - vecumā 35-44 gadi, 63,6% - vecumā 45-54 gadi (dati par tiem skolēniem, 

studentiem, audzēkņiem, kuri piedalījās pieaugušo izglītības aktivitātēs). 

7. tabula. Skolēni / audzēkņi, kas izmantoja neformālās mācīšanās metodes, sadalījumā 

pēc neformālās mācīšanās metodēm (15-74 gadu vecumā; tūkst.) 

Tai skaitā izmantoja sekojošas neformālās mācīšanās 

metodes 

apmācība, 

mācīšanās, 

Piedalījās 

iegūstot 

pašmācība, izmantojot 

bibliotēku, 

regulārā 

informāciju no 

izmantojot datoru, 

mācību 

izglītībā 

TV un radio 

drukātus ieskaitot 

centru 

raidījumiem, 

materiālus interneta 

apmeklējums 

audio - video 

lietošanu 

kasetēm 

Kopā 307.3 193.7 172.7 85.6 150.6 

Tai skaitā pēc dzimuma: 

vīrieši 135.7 83.1 82.7 32.0 54.7 

sievietes 171.6 110.6 90.0 53.6 95.9 

Tai skaitā pa vecuma vecuma grupām (gadi): 

15 - 24 247.1 149.6 137.5 69.0 115.9 

15

25 - 34 37.2 25.6 20.5 8.5 20.1 

35 - 44 17.6 13.8 11.2 6.0 11.1 

45 - 54 4.4 4.0 2.8 1.4 2.8 

55 - 64 0.3 - - - - 

65 - 74 0.7 0.7 0.7 0.7 0.7 

Tai skaitā pēc apgūtās/ iegūtās izglītības līmeņa pēdējo 12 mēnešu laikā: 

pamatizglītība 

(1.-.2.līmenis) 67.3 36.1 29.5 16.5 26.9 

vidējā izglītība un 

izglītība pēc vidējās 

(3., 4.līmenis) 108.8 61.8 54.7 29.2 50.3 

terciārā izglītība 

(5., 6.līmenis) 131.2 95.8 88.5 39.9 73.4 


Tā piemēram, biznesa augstskola Turība, piedāvājot profesionālā bakalaura studiju programmu 

uzņēmējdarbības vadībā, 1. līmeņa (koledžas) profesionālo augstākās izglītības studiju 

programmu ‘’Finanses un grāmatvedība’’, kā arī citas, realizē tādu studiju veidu, kā nepilna laika 

e-studijas jeb datorizēto tālmācību. 

05010503 – Apmācības organizēšana 

Arī šodien mācoties neformāli, skolēni, audzēkņi un studenti individuāli visbiežāk mācījušies 

pēc tradicionālajām metodēm (Trapenciere, 2004). Tomēr CSP rīcībā ir dati, kas apstiprina, ka 

daudzi mācās bibliotēkās un mācību centros (49%). Pastāv cieša korelācija starp mūžizglītībā 

piedalījušos izglītības līmeni un izvēlētajām apmācības metodēm. Iedzīvotāji ar zemāku 

izglītības līmeni (ISCED 1) mācās reti, un vienīgā mācīšanās notiek, apmeklējot bibliotēkas un / 

vai mācību centrus. ISCED 2. līmeni sasniegušie audzēkņi, skolēni izmanto dažādas mācību 

metodes, tomēr salīdzinoši visbiežāk izmanto drukātos materiālus (54,2%), datoru (44,3%), 

bibliotēku (39,8%), retāk TV un radio, audio un video kasetes (skat 7. tabulu). 

Līdz ar augstāku apmācībā iesaistīto iedzīvotāju izglītības līmeni tālākā izglītībā tiek izmantotas 

daudzveidīgākas mācīšanās metodes. Piemēram, respondenti ar izglītību, kas atbilst ISCED 5.,6. 

līmenim, izmanto gan drukātos materiālus (73%), gan datoru, tai skaitā internetu (67,5%), gan 

darbu bibliotēkā un/vai mācību centrā (56%). Retāk tiek izmantotas TV, radio (30,4% 

respondentu) piedāvātās izglītošanās iespējas (Mūžizglītības aspekti Latvijā. Statistisko datu 

krājums. Rīga: CSP, 2004). 

Par profesionālo apmācību, kura tieši saistīta ar uzņēmumiem skat. sadaļu 0504. 

05010504 - Elastīgums 

Latvijas PTI sistēma pieaugušajiem dod iespēju piedalīties tajā dažādos apmācību veidos 

pietiekami elastīgi (kā jau minēts un aprakstīts iepriekš). 

16

0502 – Tālākizglītības piedāvājums 

050201 – Mērķa grupas un nodrošinājums 

Iedzīvotājus, kuri piedalās mūžizglītībā, pēc viņu aktivitātes veida iedala tajos, kuri piedalījās 

regulārā izglītībā, kuri piedalījās kursos vai semināros, kā arī tajos, kuri izmantoja neformālo 

mācīšanos. 

Piemēram, pedagogu tālākizglītības programmu katalogā iekļautas visas ar IZM 

saskaņotās programmas līdz to saskaņošanas termiņa beigām. Informācijas meklēšanai IZM 

Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) mājas lapā norādītas piedāvātās programmas 

katrai definētai mērķauditorijai, kā arī dots programmu konkrēts raksturojums 

(http://www.isec.gov.lv/cedu/kat/kat.shtml?00). 

Programmu pieteikumos, kuri tiek iesniegti IZM izvērtēšanai un saskaņošanai, ir norādīts 

programmas nosaukums, plānotais klasifikatora kods, programmas mērķauditorija, programmas 

finansēšanas avoti, programmas pieteikuma iesniedzējs, kontaktpersona, programmas 

īstenošanas laiks, programmas apjoms (ne mazāks kā 12 akadēmiskās stundas – 

programmstundas), programmas īstenošanas vieta, dalībnieku skaits, programmas īsa anotācija, 

un programmas vadītājs. 

050202 – Nodrošinātāji 

Profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas 

piedāvā gan profesionālās izglītības iestādes, gan pieaugušo izglītības iestādes, ja vien ir 

saņemta attiecīga licence Izglītības un zinātnes ministrijā. 

2004.gadā izglītības iestāžu reģistrā ir reģistrētas 323 pieaugušo izglītības iestādes. No tām 6 ir 

valsts, 23 – pašvaldību, 3 privātās ar valsts ieguldījumu, pārējās privātās. Starp privātajām 

pieaugušo izglītības iestādēm ir arī uzņēmumu mācību centri. Neformālās pieaugušo izglītības 

programmas piedāvā gan pieaugušo izglītības iestādes, gan citas izglītības iestādes. Dažādas 

tālākizglītības programmas piedāvā arī augstskolas, piemēram, Latvijas Universitāte. 

Struktūrvienības, kuras realizē tālākizglītības programmas LU ir: 

Etniskās kultūras centrs 

Filoloģijas fakultātes Slāvu filoloģijas nodaļa 

Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas didaktikas centrs 

Ķīmijas fakultātes Ķīmijas didaktikas centrs 

LU Bibliotēka 

LU Ģimenes veselības centrs 

Moderno valodu fakultāte 

Nekustamā īpašuma vērtēšanas skola 

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte 

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centrs 

Sociālo zinātņu fakultāte 

Teoloģijas fakultāte 

Vispārējās izglītības programmas un daļu profesionālās apmācības programmu iespējams apgūt 

daļlaika vai nepilna laika apmācībā (senāk tās tika dēvētas par ‘’vakarskolām’’). 

17

050203 – Uzņemšanas nosacījumi 

Neformālās izglītības programmām nav īpašu uzņemšanas nosacījumu, turpretī profesionālās 

tālākizglītības programmām to nosaka profesijas standarts (skat. 050204). 

050204 – Kvalitātes novērtējums 

Latvijā profesionālās izglītības programmas, izņemot profesionālās pilnveides un profesionālās 

ievirzes izglītības programmas un profesionālās izglītības iestādes akreditē Izglītības likumā 

noteiktajā kārtībā (Profesionālās izglītības likums, 1999). Profesionālās izglītības programmas - 

profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības programmas un 

profesionālās tālākizglītības programmas otrā un trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas 

ieguvei akreditācija ir izglītības programmas īstenošanas kvalitātes novērtēšana. 

Profesionālās izglītības iestādes akreditācija ir izglītības iestādes darbības kvalitātes novērtēšana. 

Likumā ir paredzēta arī eksaminācijas centru akreditācija kā šādu centru darbības kvalitātes 

novērtēšana. 

Saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu (pieņemts 1998.gadā) izglītības programmas 

licencēšana ir tiesību piešķiršana izglītības iestādei īstenot noteiktu izglītības programmu. 

Profesionālās izglītības programmas īstenošanai jāsaņem attiecīga licence un izglītības iestāde ir 

tiesīga īstenot tikai licencētas profesionālās izglītības programmas (Profesionālās izglītības 

likums). Izglītības iestāde, kura īsteno šajā likumā noteiktu licencējamu izglītības programmu, ir 

tiesīga uzņemt izglītojamos tikai pēc attiecīgas licences saņemšanas izglītības programmas 

īstenošanai. 

Lēmumu par licences izsniegšanu, atteikumu izsniegt licenci vai licences anulēšanu pieņem 

profesionālās izglītības programmu licencēšanas komisija. (pamatojoties uz MK noteikumiem). 

Licences derīguma termiņš sākas ar dienu, kad lēmums par licences izsniegšanu paziņots 

izglītības iestādei. 

Valsts un pašvaldību dibinātās izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot pieaugušo neformālās 

izglītības programmas bez licences saņemšanas, citas juridiskās un fiziskās personas – pēc 

licences saņemšanas vietējā pašvaldībā (Izglītības likums). 

Profesionālās izglītības satura atbilstību darba tirgus prasībām nodrošina Profesionālās izglītības 

likumā noteiktā standartu sistēma: 

1) valsts profesionālās izglītības standarts; 

2) profesijas standarts. 

Valsts profesionālās izglītības standarti nosaka izglītības programmu stratēģiskos mērķus, obligāto 

izglītības saturu, iegūtās izglītības vērtēšanu. Tos nosaka Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija 

noteikumi Nr.211 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts 

arodizglītības standartu” un Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.141 “Noteikumi 

par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu”. 

Profesijas standarts nosaka profesionālās kvalifikācijas pamatprasības, kā arī attiecīgās 

specifiskās prasības, kas nepieciešamas galveno darba uzdevumu veikšanai attiecīgajā profesijā. 

To izstrādi un reģistrāciju reglamentē Ministru kabineta 2000.gada 29.augusta noteikumi Nr.304 

“Noteikumi par profesiju standartiem” un Ministru kabineta 2002.gada 26.marta noteikumi 

Nr.131 „Profesiju standartu izstrādes kārtība”. 

18

Saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu un normatīvajiem aktiem, Izglītības un zinātnes 

ministrija, paredzot šim mērķim valsts budžeta līdzekļus, organizē profesiju standartu izstrādi un 

ekspertīzi. Profesiju standartu izstrādes prioritātes un secību nosaka, ņemot vērā darba devēju 

ieteikumus un izglītojamo skaitu izglītības programmu grupās. 

Profesiju standartu izstrādei Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības centrā ir 

izveidota struktūrvienība, kura organizē profesiju standartu izstrādi pirmajam, otrajam, un 

trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. Profesionālās izglītības centra cilvēkresursi un 

finansējums dod iespēju gadā organizēt 20 profesiju standartu izstrādi. 

Profesiju standartu izstrādi ceturtajam un piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim 

organizē Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departaments. 

Līdz 2004.gada 1.jūlijam ir izstrādāti un profesiju standartu reģistrā iekļauti 269 profesiju 

standarti visiem pieciem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem: 154 profesiju standarti pirmajam, 

otrajam un trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim, 115 profesiju standarti ceturtajam un 

piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. 

Lai Latvijā un ārvalstīs iegūtā profesionālā izglītība un profesionālā kvalifikācija būtu savstarpēji 

salīdzināmas un Latvijas profesionālās izglītības iestāžu absolventiem būtu iespējas turpināt 

izglītību ārvalstīs un konkurēt starptautiskajā darba tirgū būtisks ir izglītības programmu 

noslēgums. Profesionālās izglītības programmas noslēgumā tiek organizēti centralizētie 

eksāmeni. Centralizētie eksāmeni - pēc īpašas metodikas izveidoti un pēc vienotas kārtības valsts 

mērogā organizēti eksāmeni izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai profesionālās 

izglītības vai profesionālās kvalifikācijas ieguvei. Profesionālo kvalifikāciju sarakstu, kuras 

iegūstot kārtojami centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni nosaka Ministru kabineta 

2000.gada 7.novembra noteikumi Nr.383 “Noteikumi par profesionālajām kvalifikācijām, kuras 

iegūstot kārtojami centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni” Ministru kabineta 

2002.gada 12.marta noteikumi Nr.104 „Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises 

kārtību” nosaka centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību vispārizglītojošajos mācību 

priekšmetos profesionālās vidējās un vispārējās vidējās izglītības programmās”. 

Lai valsts mērogā ieviestu vienotu eksaminācijas metodiku un kārtību, profesionālās 

izglītības iestādēs tiek veidoti mācību un eksaminācijas centri, kuros, ievērojot nozaru principu, 

tiek organizēti centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni. Profesionālās izglītības 

iestādēs Rīgā ir izveidoti deviņi mācību un eksaminācijas centri eksāmenu organizēšanai 

metālapstrādes, metināšanas, kokapstrādes, elektrotehnikas speciālistu, automehāniķu, 

būvniecības, uzņēmējdarbības, šūšanas un friziera profesijās. 

Lai nodrošinātu vienotas prasības profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturam un norisei, ir 

nepieciešama metodika kvalifikācijas eksāmenu satura izstrādei. 

Lai absolvents saņemtu apliecību par profesionālās pilnveides izglītību izglītības programmai ir 

jābūt vismaz 160 stundu garai. 

Profesionālās tālākizglītības programmām ir jāsaņem licence un vēlāk tā arī jāakreditē, lai 

izglītības iestāde drīkstētu izsniegt valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu 

– kvalifikācijas apliecību. Akreditācijas procesā, ko organizē Izglītības un zinātnes ministrija 

sadarbībā ar sociālajiem partneriem, tiek novērtēts, vai konkrētā programma nodrošina, ka 

izglītojamais apgūst visas profesijas standartā noteiktās iemaņas. Profesijas standarts ir 

dokuments, kas nosaka kādas prasmes, iemaņas un zināšanas ir nepieciešamas konkrētajā 

profesijā. Profesijas standartu izstrādi organizē Izglītības un zinātnes ministrija un gala rezultātā 

tos apstiprina Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome. 

Profesionālās tālākizglītības programmas noslēgumā ir jākārto centralizētais kvalifikācijas 

19

eksāmens. Šis eksāmens ir vienāds visiem, kas vēlas iegūt konkrēto profesiju, gan tiem, kas 

absolvē sākotnējās profesionālās izglītības programmas, gan tiem, kas absolvē profesionālās 

tālākizglītības programmas. Centralizētos eksāmenus organizē Izglītības un zinātnes ministrija. 

Tie notiek, vai nu eksaminācijas centros vai izglītības iestādēs. To mērķis ir nodrošināt, ka 

visiem kādas konkrētas profesijas ieguvējiem ir vienādas zināšanas, prasmes un iemaņas. 

Centralizēto eksāmenu pieņemšanā un vērtēšanā vienmēr piedalās arī attiecīgās nozares sociālie 

partneri. 

0503 – Bezdarbnieku un citu riska grupu apmācība 

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem bezdarbnieku skaita un bezdarba līmeņa 

izmaiņas Latvijā 2004. gadā bija sekojošas (http://www.nva.lv). 

2004.gada 31.decembrī aģentūras uzskaitē bija 90800 bezdarbnieki, 2003.gada 

31.decembrī – 90551 bezdarbnieks. Gada laikā bezdarbnieku skaits pieaudzis par 249 cilvēkiem 

(1.att.). Salīdzinot bezdarbnieku skaita izmaiņas pa mēnešiem, redzams, ka aģentūrā reģistrēto 

bezdarbnieku skaitam tendence pieaugt ir gada 1.ceturksnī. Vislielākais reģistrēto bezdarbnieku 

skaits, līdzīgi kā 2003.gadā, vērojams martā, bet, sākot ar aprīli, bezdarbnieku skaits pakāpeniski 

samazinās (Ziņojums par 2004.gada darba rezultātiem. Latvijas Republikas Labklājības 

ministrija, Nodarbinātības valsts aģentūra. Rīga, 2005). 

2004.gada beigās, līdzīgi kā 2003.gada beigās, lielākais aģentūras uzskaitē esošo 

bezdarbnieku īpatsvars bija Latgales reģionā – 31,1% no bezdarbnieku kopskaita (2003.gadā – 

30,9%). Iepriekš minētais rādītājs augsts ir arī Rīgas reģionā - 30,6%, salīdzinot ar 2003.gadu, 

tas pieaudzis par 1,4 procenta punktiem. Zemākais aģentūras uzskaitē reģistrēto bezdarbnieku 

īpatsvars, tāpat kā 2003.gadā, bija Vidzemes (10,9%), Zemgales (12,8%) un Kurzemes (14,6%) 

reģionos. 

2004.gada decembra beigās, salīdzinot ar 2003.gada decembra beigām, bezdarba līmenis 

samazinājies par 0,1 procenta punktu. Salīdzinot pa mēnešiem, lielākais bezdarba līmenis 

vērojams martā, sasniedzot 9,2%. Gada otrajā pusgadā tas stabilizējies, samazinoties līdz 8,5%. 

Salīdzinot bezdarba līmeni pa reģioniem, redzams, ka 2004.gada beigās augstākais bezdarba 

līmenis bija Latgales reģionā, vairāk kā divas reizes pārsniedzot reģistrēto bezdarba līmeni valstī. 

2004.gada beigās zemākais bezdarba līmenis bija Rīgas reģionā – 5,2%, kas bija par 3,3 procenta 

punktiem zemāks nekā valstī 2004.gada beigās 

2004.gada 31.decembrī, salīdzinot ar 2003.gada 31.decembri, par 1,4 procenta punktiem 

pieaudzis 55 līdz 59 gadus veco bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā. Pārējās 

vecuma grupās, salīdzinot ar 2003.gadu, nav būtisku izmaiņu (2.att). 

20

0,8 

0,8 

2,2 

1,9 

9,2 

11,1 

10,9 

11,7 

11,8 

12,2 

12,1 

11,9 

11,7 

10,6 

13,9 

13,3 

13,6 

13,5 

13,4 

13,3 

91580 

93617 

94093 

93393 

91617 

90612 

90064 

90199 

89849 

89366 

90214 

90551 

1.att. Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē esošo bezdarbnieku skaits 

pārskata perioda beigās 

98000 

96000 

94000 

92000 

90000 

88000 

86000 

84000 

92874 

94862 

96669 

95964 

93366 

93042 

92628 

92880 

92478 

91252 

90800 

90637 

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII 

2003 2004 

2.att. Bezdarbnieku sastāvs (procentos) pēc vecuma 2003. un 2004.gada 

31.decembrī 

16 

14 

12 

10 

8 

6 

4 

2 

0 

15-19 20-24 25-29 30-34 35-39 40-44 45-49 50-54 55-59 60 un 

vairāk 

gadi 

2003 2004 

Avots: Ziņojums par 2004.gada darba rezultātiem. Latvijas Republikas Labklājības 

ministrija, Nodarbinātības valsts aģentūra. Rīga, 2005 

21

Salīdzinot 2004.gada beigās reģistrēto bezdarbnieku skaitu pēc vecuma grupām un dzimuma, 

vērojams, ka starp sievietēm visvairāk reģistrēto bezdarbnieču ir vecumā no 25 - 29 gadi (6994 

jeb 7,7% no kopēja bezdarbnieku skaita) un vecumā 40 - 44 gadi (7005 jeb 7,7% no kopējā 

bezdarbnieku skaita). Savukārt visvairāk vīriešu reģistrēts vecuma grupā 45 – 49 gadi (5359 jeb 

5,9% no kopējā bezdarbnieku skaita). 

2004.gada beigās aģentūras uzskaitē bija 23 209 ilgstošie bezdarbnieki jeb 25,6% no 

bezdarbnieku kopskaita. 2004.gada beigās procentuāli lielākais ilgstošo bezdarbnieku skaits bija 

vecumā no 50 līdz 54 gadiem – 4460 jeb 19,2% no ilgstošo bezdarbnieku kopskaita. 

2004.gada 31.decembrī lielākais reģistrēto bezdarbnieku skaits bija ar iegūtu profesionālo 

izglītību – 35 321 jeb 38,9% bezdarbnieku kopskaitā .Salīdzinot ar 2003.gada 31.decembri, 

minētais rādītājs pieaudzis par 0,5 procenta punktiem. Par 1,8 procenta punktiem pieaudzis ar 

iegūtu vispārējo vidējo, par 0,8 procenta punktiem – ar iegūtu pamatizglītību un par 0,7 procenta 

punktiem – ar augstāko izglītību reģistrēto bezdarbnieku skaits bezdarbnieku kopskaitā. 

2004.gada beigās, salīdzinot ar 2003.gada 31.decembri, samazinājies reģistrēto bezdarbnieku 

skaits, kuri nevar uzrādīt izglītību apliecinošu dokumentu. 

Bezdarbnieku sadalījums pa problēmgrupām: 

No 2004.gada beigās aģentūras uzskaitē esošo bezdarbnieku kopskaita: 

23 209 cilvēki jeb 25,6% bija ilgstošie bezdarbnieki; 

11 611 cilvēki jeb 12,8% – jaunieši - bezdarbnieki vecumā 15 - 24 gadi; 

3 292 cilvēki jeb 3,6% – invalīdi - bezdarbnieki; 

562 cilvēki jeb 0,6% – personas, kas atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm; 

9 871 cilvēks jeb 10,9% – personas pēc bērna kopšanas; 

 

 

5 156 cilvēki jeb 5,7% – pirmspensijas vecuma sievietes - bezdarbnieces; 

3 136 cilvēki jeb 3,5% – pirmspensijas vecuma vīrieši - bezdarbnieki. 

Salīdzinot ar 2003.gada beigām, par 0,8 procenta punktiem palielinājies uzskaitē reģistrēto 

personu pēc bērna kopšanas skaits, par 0,4 procenta punktiem – pirmspensijas vecuma sieviešu 

skaits un par 0,1 procenta punktu bezdarbnieku – invalīdu skaits bezdarbnieku kopskaitā. 

Savukārt par 0,5 procenta punktiem samazinājies jauniešu – bezdarbnieku skaits un ilgstošo 

bezdarbnieku skaits, par 0,1 procenta punktu – reģistrēto personu pēc atbrīvošanas no brīvības 

atņemšanas iestādēm un pirmspensijas vecuma vīriešu skaits bezdarbnieku kopskaitā. 

Informācija par izmaiņām bezdarbnieku sadalījumā pa problēmgrupām laikposmā no 

1999.gada līdz 2004.gadam sniegta pielikumā. 

2004.gada beigās 79 929 bezdarbnieki jeb 88% no kopējā bezdarbnieku skaita bija ar 

darba pieredzi. 2004.gadā, līdzīgi kā 2003.gadā, darba tirgū vislielākais pieprasījums bija pēc 

kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem (17 837 darba vietas jeb 28,8% no reģistrēto brīvo 

darba vietu kopskaita), pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem 11 087 jeb 18,0%). 

2004.gadā no reģistrētām brīvām darba vietām 24,8% bija vienkāršo profesiju pārstāvjiem. 

22

Bezdarba līmenis pārskata perioda beigās (%) 

Pielikums 

9.4 

8.9 

8.4 

9.1 

8.6 

8.5 

7.9 

7.4 

7.8 

7.7 

7.6 

1999 2000 2001 2002 2003 2004 

Izmaiņas bezdarbnieku sadalījumā pēc izglītības 

Bezdarbnieku ar augstāko izglītību īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā pārskata perioda 

beigās (%) 

7.8 

7.6 

7.4 

7.2 

7 

6.8 

6.6 

6.4 

7,7 

7,3 

7,1 

7,0 

6,9 

7,0 

1999 2000 2001 2002 2003 2004 

Bezdarbnieku ar profesionālo izglītību īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā pārskata 

perioda beigās (%) 

44 

43 

42 

41 

40 

39 

38 

37 

36 

42,.8 

42,6 

40,5 

39,0 

38,4 

38,9 

1999 2000 2001 2002 2003 2004 

23

Bezdarbnieku ar vispārējo vidējo izglītību īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā pārskata 

perioda beigās (%) 

32 

31 

30 

29 

28 

27 

26 

25 

30,9 

29,6 

27,9 

28,3 

28,8 

27,0 

1999 2000 2001 2002 2003 2004 

Bezdarbnieku ar pamatizglītību īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā pārskata perioda 

beigās (%) 

21.5 

21 

20.5 

20 

19.5 

19 

18.5 

18 

21,0 

20,8 

20,3 

20,0 

19,9 

19,1 

1999 2000 2001 2002 2003 2004 

Bezdarbnieku, kuri nav pabeiguši pamatizglītības iegūšanu, īpatsvars kopējā bezdarbnieku 

skaitā pārskata perioda beigās (%) 

2.2 

2.1 

2,1 

2 

1.9 

1,9 

2,0 

1,9 

2,0 

1.8 

1.7 

1.6 

1999 2000 2001 2002 2003 2004 

1,8 

Avots: Ziņojums par 2004.gada darba rezultātiem. Latvijas Republikas Labklājības ministrija, 

Nodarbinātības valsts aģentūra. Rīga, 2005). 

24

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) organizē aktīvo nodarbinātības pasākumu – bezdarbnieku 

profesionālo apmācību un pārkvalifikāciju. Tiesības iesaistīties šajā aktīvajā nodarbinātības 

pasākumā ir personām, kuras ir ieguvušas bezdarbnieka statusu. Bet pasākumos konkurētspējas 

paaugstināšanai var iesaistīties gan bezdarbnieki, gan aģentūrā reģistrējušies darba meklētāji. 

Apmācību mērķis ir paaugstināt bezdarbnieku konkurētspēju un iespēju atrast darbu. NVA 

pēdējo četru gadu pieredze liecina, ka pēc bezdarbnieku profesionālās apmācības, 

pārkvalifikācijas un kvalifikācijas kursu beigšanas pastāvīgu darbu iegūst vairāk nekā puse no 

kursu beidzējiem. 2004.gadā NVA uzsāka jaunu modeli bezdarbnieku profesionālās apmācības 

un pārkvalifikācijas organizēšanā, un tas nozīmē, ka bezdarbnieki, iesaistoties apmācību kursos, 

sadarbībā ar NVA filiālēm izvēlas izglītības iestādi no izglītības iestāžu saraksta, kurām ir 

tiesības veikt bezdarbnieku profesionālo apmācību. 

Statistikas dati liecina, ka apmācībā piedalās dažāda vecuma cilvēki, visvairāk vispārējo vai 

profesionālo izglītību ieguvušie. 

25

8.tabula. Bezdarbnieku skaits, kuri nosūtīti uz bezdarbnieku apmācību sadalījumā pa 

vecuma grupām 

Gadi 

Vecuma grupas 

2000.gads 

2004.gads 

Kopā siev. vīr. Kopā siev. vīr. 

15-24 gadi 2465 1409 1056 759 599 160 

15-64 gadi 10267 6592 3675 3771 2966 805 

25-34 gadi 3192 2184 1008 1105 911 194 

25-64 gadi 7802 5183 2619 3012 2367 645 

35-49 gadi 3716 2524 1192 1471 1150 321 

50-64 gadi 894 475 419 436 306 130 

9.tabula. Bezdarbnieku skaits, kuri nosūtīti uz bezdarbnieku apmācību sadalījumā pēc 

izglītības 

Gadi 

Izglītības līmeņi 

2000.gads 

2004.gads 

Kopā siev. vīr. Kopā siev. vīr. 

Zemāka par pamatizglītību 53 20 33 2 1 1 

Vispārējā izglītība 4539 2704 1835 1696 1335 361 

Profesionālā izglītība 4367 2883 1484 1559 1229 330 

Augstākā izglītība 1308 985 323 501 399 102 

10.tabula. Riska grupu bezdarbnieku skaits, kuri nosūtīti uz apmācību sadalījumā pa 

grupām 

Gadi 

Mērķgrupas 

2000. 2004. 

Personas pēc bērna kopšanas 

atvaļinājuma * 445 

Invalīdi 166 146 

Jaunieši vecumā no 15 līdz 25 

gadiem 2464 759 

Personas pēc atbrīvošanās no 

ieslodzījuma 41 18 

Ilgstošie bezdarbnieki 2008 548 

Pirmspensijas vecuma sievietes 163 83 

Pirmspensijas vecuma vīrieši 41 24 

*Dati par bezdarbniekiem, kuri nosūtīti uz apmācību 1995.gadā nav pieejami 

Avots: NVA dati 

26

050301 – Mērķa grupas nodrošinājums 

Profesionālās tālākizglītības programmu, profesionālās pilnveides programmu vai citu izglītības 

programmu apguvē bezdarbnieku iesaista, ja: 

bezdarbnieka iepriekš iegūtā profesionālā kvalifikācija vai profesionālā pieredze neatbilst 

attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām un tāpēc nav iespējams atrast piemērotu 

darbu; 

bezdarbnieks ir zaudējis profesionālās prasmes; 

bezdarbniekam nav iepriekš iegūtas profesionālās kvalifikācijas. 

Bezdarbnieku apmācībā iesaista personas, kas ir sasniegušas 18 gadu vecumu. Tā kā 

bezdarbnieku skaits, kas vēlas piedalīties apmācībā ir lielāks nekā iespējams nodrošināt, tad 

NVA veic bezdarbnieku atlasi un uz bezdarbnieku apmācības programmām tiek nosūtīti tikai tie, 

kuri tai ir labāk motivēti. Bezdarbnieku apmācības programmas tiek finansētas no valsts budžeta. 

Bezdarbnieku apmācības programmas var tikt organizētas arī pēc darba devēju ierosinājuma, tad 

darba devējam ir jāiekārto apmācītais bezdarbnieks darbā un vismaz gadu jānodarbina. 

Latvijā identificējamas vairākas sociālās izstumtības riska grupas, kurām ir, vai nākotnē varētu 

rasties grūtības pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū – darba meklētāji vecumā no 15-24 gadiem 

(jaunieši) un 55-64 gadiem (pirmspensijas vecuma), darba meklētāji ar zemu pamatprasmju un 

izglītības līmeni, invalīdi, ilgstošie darba meklētāji (darbu meklē ilgāk par 12 mēnešiem), 

sievietes pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, no ieslodzījuma vietām atbrīvotās personas, personas, 

kuras rehabilitējas no atkarības vielu lietošanas. 

Augstais bezdarba līmenis vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem (22,2%), kas ir ievērojami 

augstāks nekā citām vecuma grupām, kā arī pārsniedz ES vidējo rādītāju (15,1%), liecina par 

atbalsta nepieciešamību jauniešu integrēšanai darba tirgū. Īpaša uzmanība veltāma jauniešiem ar 

zemu izglītības līmeni, kuri atskaitīti no izglītības iestādēm un jauniešiem ieslodzījuma vietās. 

Ņemot vērā esošo situāciju darba tirgū, nepieciešami īpaši pasākumi darba meklētājiem 

ar zemu izglītības līmeni (17% no visiem darba meklētājiem bija ar pamatizglītību), ilgstošiem 

darba meklētājiem (26,1% no visiem darba meklētājiem), invalīdiem darbspējīgā vecumā un 

bērniem – invalīdiem (2% no bērniem vecumā līdz 18 gadiem) integrācijas darba tirgū 

veicināšanai. Lielas problēmas integrēties darba tirgū ir arī darba meklētājiem bez iepriekšējās 

darba pieredzes, ieskaitot darba meklētājus, kuri nav strādājuši vairāk kā gadu (26.1%). 

NVA rīkotajos konkursos valsts pasūtījuma piešķiršanai bezdarbnieku profesionālās apmācības, 

pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas īstenošanai 2004. gadā piedalījās 33 izglītības 

iestādes, piedāvājot bezdarbnieku apmācībai 86 programmas (izglītības iestāžu un piedāvāto 

programmu analīzē netika ietverts konkurss, kas organizēts ESF nacionālās programmas 

„Atbalsts aktīvo nodarbinātības pasākumu ieviešanai” projektu ietvaros). 

2004.gadā bezdarbnieki pārsvarā apmācīti šādās izglītības programmās (Ziņojums par 2004.gada 

darba rezultātiem. Latvijas Republikas Labklājības ministrija, Nodarbinātības valsts aģentūra. 

Rīga, 2005).: 

„Datormācība” (apmācīti 277 bezdarbnieki); „Grāmatvedis” (apmācīti 253 bezdarbnieki); 

„Apdares darbu strādnieks” (apmācīti 212 bezdarbnieki); „Mazumtirdzniecības veikala 

pārdevējs” (apmācīts 201 bezdarbnieks); „Frizieris” (apmācīti 157 bezdarbnieki). 

2004.gadā lielākais bezdarbnieku skaits uzsāka mācības šādās izglītības iestādēs: SIA „BUTS” 

Mācību centrs (1 428 bezdarbnieki); SIA „Latgales mācību centrs” (429 bezdarbnieki); SIA 

27

„PITEC” (351 bezdarbnieks); SIA Mācību centrs „Austrumvidzeme” (346 bezdarbnieki); SIA 

„Biznesa augstskola Turība” (300 bezdarbnieki). 

Šobrīd lielākā daļa NVA organizētās apmācības tiek realizēta par Eiropas Struktūrfondu 

līdzekļiem. ESF projekta „Bezdarbnieku apmācība un tālākizglītība” īstenošana uzsākta 

2004.gada 14.oktobrī. Projekta tiešais mērķis – nodrošināt darba tirgū pieprasītu darbinieku 

sagatavošanu bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas 

paaugstināšanas kursos un sekmēt bezdarbnieku iekārtošanos darbā. 

Projekta mērķa grupa - jaunieši – bezdarbnieki vecumā līdz 25 gadiem un pieaugušie 

bezdarbnieki (vecumā no 25 gadiem), kas ieguvuši profesijas apguvei nepieciešamo izglītības 

līmeni, vēlas un spēj apgūt darba tirgū pieprasītu profesiju. 

2004.gadā projektā aktīvāk iesaistījās pieaugušie bezdarbnieki, kas sasnieguši 25 gadu 

vecumu – 83% no kopējā mācības uzsākušo skaita. 

Procentuāli pa izglītības līmeņiem projektā visvairāk iesaistīti bezdarbnieki ar 

profesionālo izglītību – 43,8%, vismazāk – ar pamatizglītību – 8,3%. Salīdzinoši liels ir arī 

bezdarbnieku ar vidējo izglītību īpatsvars – 31,3%. 

Projekta ietvaros īsteno šādus apmācības virzienus: apmācība, pārkvalifikācija un 

kvalifikācijas paaugstināšana. Rīgas reģionā bezdarbnieki 2004.gadā visvairāk izvēlējušies 

kvalifikācijas paaugstināšanu, Kurzemes un Zemgales reģionā – apmācību, bet Latgales un 

Vidzemes reģionā – pārkvalifikāciju. 

Lielākais bezdarbnieku skaits uzsāka mācības šādās izglītības programmās: 

datormācība – 324 bezdarbnieki; 

grāmatvedis – 204; 

mazumtirdzniecības veikala pārdevējs – 204; 

florists – 156; 

apdares darbu strādnieks - 96; 

pavārs - 96 bezdarbnieki. 

ESF projekts „Apmācību nodrošināšana sociālās atstumtības riska grupām, iekļaujot informācijas 

un komunikāciju atbalstu invalīdiem” 

Projekta „Apmācību nodrošināšana sociālās atstumtības riska grupām, iekļaujot 

informācijas un komunikāciju atbalstu invalīdiem” mērķis ir veicināt sociālās atstumtības riska 

grupu bezdarbnieku integrāciju darba tirgū, paaugstinot šo bezdarbnieku profesionālo 

kvalifikāciju un konkurētspēju darba tirgū. 

Projekta mērķauditorija ir sociālās atstumtības riska grupu bezdarbnieki, to skaitā: 

bezdarbnieki – invalīdi; 

ilgstošie bezdarbnieki; 

jaunieši – bezdarbnieki (vecumā no 15 līdz 25 gadiem, ar zemu izglītības līmeni – 

ieguvuši tikai pamatizglītību vai izglītību, kas zemāka par pamatizglītību); 

bezdarbnieki, kas darba tirgū atgriežas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma; 

bezdarbnieki pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs. 

Ņemot vērā to, ka projektā iesaistīti sociālās atstumtības riska grupu bezdarbnieki, 

projektā NVA plāno pasākumus identificēto risku iespējamo seku mazināšanai. Apmācību 

kursos iesaistītajās mērķgrupās bezdarbnieku pašapziņas paaugstināšanai un motivēšanai tiek 

sniegtas psihologu konsultācijas. Paredzētas arī ergoterapeitu konsultācijas bezdarbniekiem - 

invalīdiem mācību un/vai prakses vietu nepieciešamo pielāgojumu noteikšanai. Katram 

bezdarbniekam apmācību laikā ir iespējas saņemt trīs konsultācijas. 

28

2004.gadā izglītības programmu apguvē bija plānots iesaistīt 500 riska grupas 

bezdarbniekus, faktiski iesaistīti 645 bezdarbnieki, no tiem 43% profesionālajā apmācībā, 27% 

kvalifikācijas paaugstināšanā, 30% profesionālajā pārkvalifikācijā. 

Nodarbinātības Valsts dienesta (NVA) informācija par izglītības programmām atrodama 

mājas lapas http://www.nva.lv sadaļā ‘’Darbdiena’’. Piemēram, šī preses izdevuma 2005.gada 

septembra numurā ir visas NVA tajā laikā īstenojamās izglītības programmas. 

Bezdarbnieku apmācībā tiek īstenotas 145 profesionālās izglītības programmas. Raksturīgi 

piemēri ir: 

Pirmā kvalifikācijas līmeņa programmas (nav iepriekšapgūtās izglītības ierobežojuma; stundu 

skaits – 480), piemēram, apavu labotājs, brošētājs, būvstrādnieks, dārznieka palīgs, konditora 

palīgs. 

Otrā kvalifikācijas līmeņa programmas (nepieciešama pamata izglītība; stundu skaits no 480 līdz 

640), piemēram, būvgaldnieks, elektromontieris, pavārs, gāzmetinātājs, maiznieks, jumiķis. 

Trešā kvalifikācijas līmeņa programma (uzsākšanai nepieciešama vidējā izglītība. Stundu skaits 

– 960), piemēram, automehāniķis, datorsistēmu tehniķis, mājas pārvaldnieks, sekretārs, 

namdaris. 

Profesionālās kvalifikācijas aktualizācijas un darba spēju pilnveides programmas (netiek plānota 

kvalifikācijas ieguve; stundu skaits no 160 līdz 320, piemēram, projektu vadīšana, mazā biznesa 

vadīšana, datormācība, komercdarbības pamati. 

Projekta“Apmācības bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspējas nodrošināšanai” 

pamataktivitātes: 

Individuālās konsultācijās kvalificēti speciālisti (psihologi, juristi, sociālie darbinieki, valsts 

iestāžu darbinieki, pedagogi) konsultē katru bezdarbnieku 1-2 stundas, notiek lekcijas, semināri 

par konkrētā reģiona bezdarbniekiem aktuālām tēmām (darba meklēšanas process, stress un tā 

pārvarēšana u.c.) 5–8 stundu garumā vienai grupai. Garāku mācību kursu tēmas savukārt ir: 

Vispārējais darba meklēšanas kurss; 

Profesionālās pašnoteikšanās kurss; 

Mācīšanās prasmju attīstīšana; uzņēmējdarbības pamati; 

Darba likumdošana; 

Tematiskie kursi (zīda apgleznošana, floristika) /līdz 40 stundām vienai grupai/ 

Modulārā apmācība:valodu kursi (latviešu, angļu); 

datorapmācība; 

autovadīšana (b,c,d,d1,e); projektu vadība; 

lietvedība un biroja darba organizācija; 

komercdarbība laukos (no 70 līdz 150 stundām vienai grupai). 

050302 – Bezdarbnieku apmācības nodrošinātāji 

Bezdarbnieku profesionālo apmācību un pārkvalifikāciju organizē Nodarbinātības valsts 

aģentūra. NVA pati neveic apmācību, bet tikai rīko konkursus un slēdz līgumus ar izglītības 

iestādēm par bezdarbnieku apmācību vajadzīgajā profesijā. 2003.gadā 8% no reģistrētajiem 

bezdarbniekiem mācījās NVA organizētajās izglītības programmās. Tikai akreditētas izglītības 

iestādes drīkst piedalīties konkursā par bezdarbnieku apmācību. 

Valsts iepirkuma procedūrā izglītības iestāžu izvēlei ESF projektā „Bezdarbnieku apmācība un 

tālākizglītība” piedalījās 57 izglītības iestādes. Rezultātā projekta ietvaros aģentūra noslēdza 

29

sadarbības līgumus ar 41 izglītības iestādi. Lielākais bezdarbnieku skaits uzsāka mācības šādās 

izglītības iestādēs: 

SIA „BUTS” - 492 bezdarbnieki; MC „Austrumvidzeme” –180; SIA „Profesionālās izglītības, 

tālākizglītības un eksaminācijas centrs" - 168; SIA „Latgales mācību centrs" – 132 bezdarbnieki. 

050303 – Pieejamība 

Uzņemšanas prasības profesionālās tālākizglītības programmās atšķiras atkarībā no tā, kāda 

līmeņa profesionālā kvalifikācija tiks piešķirta. Profesionālās tālākizglītības programmās, kuru 

apguve dod iespēju iegūt otro profesionālās kvalifikācijas līmeni, persona tiek uzņemta bez 

iepriekšējās izglītības ierobežojuma. Profesionālās tālākizglītības programmās, kuru apguve dod 

iespēju iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni, persona tiek uzņemta pēc arodizglītības 

vai vidējās izglītības ieguves. Tā kā šīs programmas ir salīdzinoši īsas un tās iespējams uzsāk 

pieaugušajiem arī ilgi pēc pamatizglītības vai vidējās izglītības programmu apguves, tās ir ļoti 

izplatītas bezdarbnieku profesionālajā apmācībā. 

Bezdarbnieku profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu 

2004.gadā raksturojošie rādītāji: 

bezdarbnieku profesionālajai apmācībai, pārkvalifikācijai un kvalifikācijas 

paaugstināšanai nokomplektētas 90 mācību grupas (2003.gadā - 467 mācību grupas); 

 

uz mācībām nosūtīto bezdarbnieku skaitā 40,3% ir Rīgas reģiona bezdarbnieki 

(2003.gadā – 37,6%), jo 2004.gadā visvairāk brīvās darba vietas reģistrētas Rīgas 

reģionā – 64,7% (2003.gadā – 63%) no kopējā aģentūrā reģistrēto brīvo darba vietu 

skaita. Latgales reģiona bezdarbnieki no kopējā nosūtīto skaita bija 23,4%, Vidzemes 

reģiona – 13,9%, Kurzemes reģiona – 11,4%, bet Zemgales reģiona vismazāk – 11%. 

Aģentūra veicina mācību programmu īstenošanu reģionos, tādējādi nodrošinot mācības iespējami 

tuvu bezdarbnieku dzīvesvietām. 2004.gadā 97% (2003.gadā – 84%) no bezdarbnieku 

profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā un kvalifikācijas paaugstināšanā iesaistītajiem 

bezdarbniekiem bija dota iespēja mācīties savā reģionā (Ziņojums par 2004.gada darba 

rezultātiem. Latvijas Republikas Labklājības ministrija, Nodarbinātības valsts aģentūra. Rīga, 

2005). 

050304 – Kvalitātes vērtēšana 

Izglītības iestādes, kuras realizē bezdarbnieku apmācības programmas, ir atbildīgas par šo 

programmu kvalitāti. Nodarbinātības valsts aģentūra izglītības iestādēs pārbauda: 

izglītības programmas īstenošanai nepieciešamās materiāli tehniskās bāzes 

nodrošinājumu; 

pedagoga izglītības un profesionālā kvalifikācijas atbilstību izglītības programmai; 

izglītības programmā paredzēto pamatprasmju un iemaņu apguves atbilstību 

 

nodarbību grafikam un kalendāri tematiskajam plānojumam; 

apmeklējumu reģistrācijas žurnāla ierakstus (stundu skaita un tēmu) atbilstība 

programmā un kalendāri tematiskajā plānojumā norādītajām. 

Bezdarbnieku apmācības organizēšanas kārtība paredz, ka NVA filiāle reizi mēnesī kontrolē 

izglītības programmas īstenošanas kvalitāti izglītības iestādē vai prakses vietā. Par kontroles 

rezultātiem sastāda Aktu par bezdarbnieku mācību procesa kontroli. 

30

0504 – Tālākizglītība uzņēmumos 

Profesionālās tālākizglītības galvenās funkcijas ir: adaptīvā, innovatīvā, karjeras veicināšanas, 

pārkvalifikācijas nodrošināšana. 

Uzņēmēji pašreiz vairāk ir ieinteresēti adaptīvās funkcijas realizēšanā, lai darbinieki spētu 

izpildīt tieši viņu uzņēmuma specifiskos darbus, savukārt karjeras veicināšana vairāk ir paša 

darbinieka ziņā. Pārkvalificēšanās vairāk attiecas uz bezdarbniekiem, tomēr ir arī uzņēmumi, 

kuri ir ieinteresēti atsevišķu darbinieku pārkvalifikācijā. 

Lai darbinieku prasmes un iemaņas atbilstu uzņēmuma vajadzībām, uzņēmēji sūta savus 

darbiniekus dažādos kursos un semināros ārpus uzņēmuma vai arī apmāca uz vietas. Veicot 

uzņēmēju aptauju, iegūtie dati liecina, ka parasti darbinieki tiek izglītoti ārpus uzņēmuma valsts, 

privātās, pašvaldību, uzņēmēju organizāciju izglītības iestādēs un tiek izmantotas šo apmācības 

piedāvātāju standarta programmas. Retāk apmācības piedāvātāji sastāda apmācības programmas 

tieši uzņēmuma vajadzībām. 

Latvijā pēdējos gados ir pieaudzis profesionālās tālākizglītības piedāvātāju skaits, it īpaši 

Rīgā un lielākajās pilsētās. Ir iespējams izglītoties, sākot no profesijas apguves (sekretāre, 

metinātājs, masieris u.c.) līdz izlīdzinošai profesionālajai izglītībai (piemēram, ceha meistars 

apgūst saskarsmes iemaņas, darbu komandā; darbinieki ar komercizglītību - attiecīgās nozares, 

kurā viņi strādā, tehniskās pamatzināšanas). Katrs apmācības piedāvātājs izstrādā savu mācību 

programmu un piedāvā to vai nu ar masu mediju starpniecību, vai arī tieši vēršoties pie klienta. 

Kā pasniedzēji tiek izmantoti vai nu apmācības piedāvātājas iestādes darbinieki (UAC, 

Personālmenedžmenta centrs, Mercury International u.c.), vai arī pasniedzēji uz līguma pamata 

(LTRK mācību centrs u.c.). Ja apmācības programmas piedāvātājs apmāca bezdarbniekus, viņam 

mācību programma jāapstiprina Profesionālās izglītības centrā. Pārējos gadījumos tikai klients 

nosaka, vai viņam šī programma ir nepieciešama, vai nē. Izņēmumi varētu būt kādas noteiktas 

reglamentētas profesijas, jo tad apmācība jāsaskaņo ar kompetentām iestādēm un organizācijām. 

Klients (uzņēmums vai fiziska persona) nav pasargāts no nekvalitatīvas mācību 

programmas un savu tiesību aizsardzībai var izmantot Patērētāju tiesību aizsardzības likumu. 

Piemēram, bilancspējīgu grāmatvedi sagatavo gan pēc 55 stundu, gan pēc 130 stundu 

programmas. Lai novērstu nekvalitatīvu piedāvājumu, profesionālās tālākizglītības piedāvātājiem 

vajadzētu vienoties par kvalitātes nodrošināšanas kritērijiem. Daudz piedāvājumu ir 

datorapmācībā, valodu apmācībā, uzņēmējdarbībā, taču ne vienmēr uzņēmēji spēj atrast sev 

nepieciešamo apmācības programmu. Reizēm apmācība ir nepieciešama uzņēmumam 

specifiskos jautājumos un tas mēģina risināt darbinieku apmācības problēmas saviem spēkiem 

vai nu ierīkojot savus mācību centrus (LATTELEKOM, Latvijas dzelzceļš), vai arī izmantojot 

savus darbiniekus kā lektorus, vai arī aicinot lektorus no malas. 

Profesionālās tālākizglītības mērķi uzņēmumā ir sekojoši: 

darbinieki apgūst profesijai specifiskas iemaņas, 

darbinieki tiek piesaistīti uzņēmumam, 

apmācība kalpo kā darbinieku motivācijas līdzeklis, 

tiek veicināta komunikācija uzņēmumā, 

apmācība tiek izmantota kā personāla politikas instruments. 

Uzņēmēju aptaujas rezultāti liecina, ka apmācība retāk tiek plānota, bet vairāk notiek izejot no 

nepieciešamības, piemēram, jāapgūst jauna datorprogramma, vai arī ir izmaiņas grāmatvedības 

vai nodokļu politikas jomā u.c. 

31

Par darbinieku apmācību parasti lemj vadība, savukārt par to atbild gan vadība, gan personāla 

daļa, gan apmācības daļa, gan kāds noteikts darbinieks. Tas parasti ir atkarīgs no darbinieku 

skaita uzņēmumā.. darbinieku apmācību parasti plāno ekonomiski stabili uzņēmumi, paredzot tai 

arī nepieciešamos naudas līdzekļus. Tas ir ļoti svarīgi, jo profesionālā tālākizglītība (ar retiem 

izņēmumiem, piemēram, bezdarbnieku apmācība) ir maksas, ko sedz vai nu darba devējs, vai 

pats darbinieks, vai daļēji uzņēmējs un daļēji darbinieks. Valodu kursus un datorapmācību bieži 

sedz paši darbinieki, jo darba tirgū tās jau tiek pieprasītas kā pamatprasmes. Salīdzinot maksu 

par tālākizglītības kursiem dažādās Latvijas vietās, var secināt, ka maksa par mācībām augstāka 

ir Rīgā. Citur Latvijā tā parasti ir zemāka, atkarībā no reģiona iedzīvotāju un uzņēmēju 

maksātspējas un gatavības ieguldīt līdzekļus profesionālajā tālākizglītībā. Tā kā apmācību 

piedāvājums Rīgā ir daudz lielāks nekā citur Latvijā, tad apmācības piedāvātāji cenšas savas 

programmas piedāvāt arī ārpus Rīgas. 

Tālāk izmantoti dati no darbinieku profesionālās apmācības (DPA) izlasveida apsekojuma 

statistiskajiem rezultātiem, kas apkopoti par 1999.gadu (Darbinieku profesionālā apmācība 

Latvijā 1999.gadā – Rīga: CSP, 2002). . Latvijā apsekojumu veica CSB 2000.gadā. Praktiski 

visos ekonomiskās darbības veidos iesaistītie uzņēmumi nodrošina savu darbinieku profesionālo 

apmācību (11. tab.). Šāda apmācība notiek izmantojot sekojošos apmācību veidus: 

DPA kursus 

plānoto apmācību, instruktāžu 

plānoto apmācību izmantojot darbu rotāciju 

mācību/ diskusiju grupu apmeklēšanu 

pašmācību 

līdzdalību konferencē, praktiskās nodarbībās. 

Darbinieku skaits, kas piedalās DPA kursos, no kopējā darbinieku skaita bija 12,4 % 1999.gadā 

(12. tab.). 

Valstī nav izstrādāti nosacījumi neformālā ceļā iegūto prasmju novērtēšanai. Darba tirgū ir 

pietiekami daudz nodarbināto, kuriem nav atbilstošo kvalifikāciju apliecinoša dokumenta, tādēļ 

jārisina jautājums par neformālā ceļā iegūto prasmju novērtēšanu un atzīšanu, kas dotu iespējas 

palielināt nodarbinātību un stiprinātu sadarbību ar darba devējiem. 

32

DPA kursus 

plānoto apmācību, 

instruktāžu 

plānoto apmācību izmantojot 

darbu rotāciju 

mācību/ diskusiju grupu 

apmeklēšanu 

pašmācību 

līdzdalību konferencē, 

praktiskās nodarbībās 

11. tabula. Uzņēmumi, kas nodrošina darbinieku profesionālās apmācības (dpa) kursu 

norisi, sadalījumā pa apmācības veidiem un ekonomiskās darbības veidiem 

Tai skaitā (%) 

Kods 

NACE 

Kopējais 

uzņēmu 

mu skaits 

T.sk. 

uzņēmumi, 

kas 

nodrošina 

DPA 

Pavisam 7557 4027 48,8 57,1 7,4 13,2 26,5 71,5 

C 10 - 14 25 16 50,0 62,5 12,5 12,5 18,8 75,0 

D 

15 – 16 370 218 51,6 57,4 9,7 15,0 30,3 79,6 

17 – 19 225 84 47,1 65,1 8,5 10,3 31,5 63,7 

21 – 22 186 144 39,5 70,7 5,5 12,2 25,2 58,2 

23 – 26 150 87 42,5 71,5 4,7 13,2 20,5 62,9 

27 – 28 128 47 62,1 57,5 6,5 2,1 26,4 59,7 

29 – 33 158 75 56,6 59,7 8,6 16,3 32,2 76,2 

34 – 35 44 19 52,4 47,4 10,4 5,2 26,2 68,1 

20, 36 – 37 627 319 41,8 74,0 3,8 12,0 17,3 54,5 

E 40 - 41 126 102 58,8 57,8 6,9 9,8 24,5 82,4 

F 45 778 396 46,4 58,5 10,2 12,2 28,2 66,6 

G 

50 300 148 46,4 57,8 11,0 15,5 28,4 66,8 

51 826 439 60,3 51,2 6,0 16,3 30,7 78,1 

52 1450 728 35,1 47,9 4,5 6,9 20,4 76,8 

H 55 302 105 30,3 62,4 8,5 2,9 22,8 64,2 

I 

60 – 63 540 284 47,8 56,8 9,3 8,6 24,4 71,4 

64 38 26 43,6 90,9 7,7 19,9 45,1 69,5 

J 

65 – 66 80 68 69,8 71,3 15,9 33,3 41,3 77,8 

67 12 9 55,6 44,4 - 33,3 44,4 100 

K + O 1190 712 60,5 52,6 8,4 20,6 31,3 74,3 

Avots: Darbinieku profesionālā apmācība Latvijā 1999.gadā – Rīga: CSP, 2002. 

33

Darbinieku skaits 

12. tabula. Darbinieku skaits un darbinieku profesionālās apmācības (dpa) kursu 

pieejamības novērtējums pa ekonomiskās darbības veidiem 

Kods 

NACE 

Darbinieku 

skaits, kuri 

piedalās 

DPA kursos 

Darbinieku skaits, kas 

piedalās DPA kursos, no 

kopējā darbinieku skaita (%) 

kopā 

Tai skaitā 

Darbinieku skaits, kuri 

piedalās DPA kursos, no 

darbinieku skaita 

uzņēmumos, kas nodrošina 

DPA (%) 

Tai skaitā 

kopā 

vīrieši sievietes vīrieši sievietes 

Pavisam – 392017 48570 12,4 12,9 11,7 24,7 25,7 23,6 

C 10 - 14 1639 290 17,7 18,6 13,9 31,2 32,4 25,7 

D 

15 – 16 31319 3494 11,2 10,2 11,9 22,8 20,2 25,1 

17 – 19 22969 1250 5,4 10,4 4,3 10,8 18,2 8,7 

21 – 22 7881 1214 15,4 17,1 13,9 27,2 29,2 25,4 

23 – 26 8204 1766 21,5 17,4 27,9 46,7 44,0 49,6 

27 – 28 7945 865 10,9 12,7 4,7 20,2 23,7 8,4 

29 – 33 10704 833 7,8 8,7 5,7 14,0 16,3 9,5 

34 – 35 5069 381 7,5 8,7 2,7 9,5 11,0 3,4 

20, 36 – 37 33218 2565 7,7 6,4 12,6 17,7 15,2 24,8 

E 40 - 41 17597 6172 35,1 37,8 27,6 40,4 43,7 31,7 

F 45 33000 2779 8,4 8,6 7,1 21,9 22,3 19,5 

G 

50 7548 1092 14,5 14,2 15,0 39,7 41,5 36,2 

51 24977 3020 12,1 12,8 11,1 33,2 34,0 32,0 

52 44922 2076 4,6 4,4 4,7 18,1 19,8 17,5 

H 55 8264 685 8,3 9,0 8,0 35,7 32,0 37,5 

I 

60 – 63 48304 5524 11,4 10,9 12,7 19,1 18,7 19,9 

64 13786 3969 28,8 42,4 21,1 30,3 46,6 21,7 

J 

65 – 66 12564 5010 39,9 40,2 39,7 45,9 46,3 45,7 

67 237 111 46,8 58,6 31,7 74,0 77,2 67,3 

K + O 51870 5474 10,6 10,5 10,7 21,8 21,4 22,3 

Avots: Darbinieku profesionālā apmācība Latvijā 1999.gadā – Rīga: CSP, 2002. 

34

050401 – Pasākumi, kas veicina apmācību uzņēmumos 

Latvijas Republikas darba likumu kodekss paredz atvieglojumus darbiniekiem, kas darbu 

savieno ar mācībām: 

Darba likumu kodeksa 191. pants nosaka, ka darba devēju pienākums ir radīt nepieciešamos 

apstākļus, kas jāparedz darba koplīgumā, lai darbinieki, kas, nepārtraucot darbu, iesaistījušies 

arodapmācībā vai mācās mācību iestādēs, varētu savienot darbu ar mācībām. 

Darba likumu kodeksa 192.pants nosaka, ka teorētiskās nodarbības un praktisko apmācību, ja 

sagatavo darbiniekus tieši ražošanā, organizē darba laikā vai ārpus darba laika saskaņā ar 

likumdošanas aktiem, darba koplīguma vai darba līguma pusēm vienojoties. 

Darba likuma kodeksa 193. pants nosaka, ka pēc arodapmācības pabeigšanas darbiniekiem 

piešķir kategoriju vai amata nosaukumu un dod darbu atbilstoši iegūtajai specialitātei un 

kvalifikācijai saskaņā ar darba koplīguma noteikumiem vai darba līguma pusēm vienojoties. 

Darba likumu kodeksa 201. pants nosaka atvieglojumus darbiniekiem sakarā ar mācīšanos 

visu veidu mācību iestādēs. 

Darbiniekiem, kas nepārtraucot darbu, sekmīgi mācās visu veidu mācību iestādēs vai 

eksternātā, saskaņa ar darba koplīgumu vai darba līguma pusēm vienojoties darba devēji var 

piešķirt mācību atvaļinājumus ar vai bez darba algas saglabāšanas, kā arī citus atvieglojumus. 

Valsts eksāmena kārtošanai vai diplomprojekta sagatavošanai un aizstāvēšanai jāpiešķir 

mācību atvaļinājums, kas nav mazāks par 20 kalendāra dienām, saglabājot valsts noteikto 

minimālo darba samaksu. Specialitātēs, kurās nav klātienes apmācības, sekmīgiem 

neklātienes nodaļas studentiem piešķir apmaksātu mācību atvaļinājumu. 

Valsts vai pašvaldību iestādes, darba devēji un bankas var piešķirt kredītus Latvijas Republikas 

likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā mācību izdevumu segšanai darbiniekiem, kas savieno 

darbu ar mācībām jebkurā mācību iestādē. 

Obligāta profesionālā pilnveide atbilstoši darba tirgus prasībām Latvijā ir tikai daļā reglamentēto 

profesiju. Piemēram, būvniecības un medicīnas jomā, profesionālo organizāciju izsniegtie 

sertifikāti, kas ļauj patstāvīgi darboties konkrētajā profesijā tiek izsniegti tikai uz konkrētu laiku, 

piemēram, 5 gadiem. Lai atjaunotu sertifikātu, ir jāveic resertifikācija, kas atkarībā no profesijas 

ietver vai nu eksāmenu par jaunumiem tehnoloģijās un darba metodēs, vai noteiktu skaitu 

profesionālās pilnveides kursu apmeklējumu vai arī darba pieredzi profesijā. Darbinieku 

profesionālā pilnveide Latvijā ir atkarība gan no konkrētā darba devēja, gan no nozares. 

050402 – Atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem 

1997. gadā tika izstrādāta mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālā programma 1997 - 

2000. Šī programma paredzēja, ka lai attīstītos MVU, ar uznēmējdarbību saistītie priekšmeti ir 

jāintegrē vispārizglītojošo skolu, profesionālo izglītības iestāžu, kā arī augstskolu mācību 

programmās ar mērķi stimulēt audzēkņu iniciatīvu un uzņēmējdarbības garu. 

MVU attīstības nacionālā programma paredz apmācību šādos virzienos: 

uzņēmumu vadība, 

tirgzinības, 

finansu vadība, 

biznesa plānošana un attīstība, 

produktu izstrādes principi un kvalitātes nodrošinājums. 

35

Par galveno mērķauditoriju šādā apmācībā var uzskatīt audzēkņus, studentus, uzņēmējdarbības 

iesācējus, uzņēmumu vadītājus, vidējā līmeņa vadītājus. 

Tālākā posma pārskatā par ‘’Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmas 2004.- 

2006.gadam’’ izpildes rezultātiem tās pirmajā darbības gadā atzīmēts, ka veikts sekojošais: 

Cilvēkresursu un jaunas uzņēmējdarbības iniciatīvas attīstīšanai: 

1. Informācijas un konsultāciju saistībā ar ES Strukturālo u.c. fondu apgūšanu nodrošināšanai 

sagatavoti informatīvi materiāli, kā arī organizēti semināri ES Strukturālo un citu fondu atbalsta 

apgūšanai par projektu noformēšanas tehniskajiem jautājumiem 

2. Organizēti informatīvi semināri un konferences ar uzņēmējdarbību saistīto aktivitāšu 

veicināšanai. Sadarbībā ar Finanšu ministriju organizēta konference ,,Latvijas uzņēmējs – ES 

uzņēmējs", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) organizējusi 2. Latvijas uzņēmēju 

konferenci „Valsts atbalsts uzņēmējdarbībai". 

3. Nodarbinātības valsts aģentūra organizējusi aktīvus nodarbinātības pasākumus 

bezdarbniekiem, kas orientēti uz sava biznesa attīstīšanu nākotnē - uz uzņēmējdarbības uzsākšanas un 

attīstības, un pašnodarbinātības sekmēšanu, nodrošinot nepieciešamās apmācības bezdarbniekiem 

un darba meklētājiem, sociālās atstumtības riska grupām, tai skaitā invalīdiem, uzņēmējdarbības 

un pašnodarbinātības uzsākšanai. Nacionālo programmu ietvaros apmācības beiguši 1610 

bezdarbnieki. 

4. Lai nodrošinātu informācijas saņemšanu uzņēmējiem pēc vienas pieturas principa, LIAA 

regulāri sniedz konsultācijas uzņēmējiem, sniedzot informāciju, izziņas, izplatot viņu biznesa 

piedāvājumus, meklējot informāciju par sadarbības partneriem, ES likumdošanas prasībām, 

nacionālo likumdošanu, kopīgu projektu iespējām, u.c. 

5. Sagatavoti priekšlikumi vidējā un augstākā līmeņa akadēmiskās izglītības sistēmas 

pilnveidošanai, pieaugušo izglītības sistēmas pilnveidošanai, lai panāktu izglītības iestāžu 

piedāvājuma atbilstību darba tirgus pieprasījumam (Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums 

„Par Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmas 2004.-2006.gadam izpildes 

rezultātiem par tās pirmo darbības gadu”. Sast. Kariņš A.K, Kalēja E. Rīga, 2005.) . 

50403 – Atbalsts darbinieku apmācībai specifiskos ekonomikas sektoros 

Latvijā grūti izdalīt kādus īpašus pasākumus darbinieku apmācībai specifiskos ekonomikas 

sektoros. Daudzi uzņēmumi to veic patstāvīgi, un pamatnostādnes darbinieku tālākizglītošanā ir 

līdzīgas. Kā piemērs apmācībai uzņēmumā varētu būt sekojošais: Publiskā akciju sabiedrība 

“Grindeks” ir viena no lielākajām zāļu ražotājām Latvijā un ir starp tām firmām, kuras savu 

konkurētspēju tirgū un attīstību nākotnē saista ar kvalificēta darbaspēka izmantošanu. 

Uzņēmuma apmācības sistēma nav orientēta tikai uz iemaņu apgūšanu speciālam darba 

uzdevumam, bet arī uz darbinieka kvalifikācijas paaugstināšanu un zināšanu paplašināšanu, 

balstoties uz zinātnes un tehnikas attīstību visā pasaulē. Uzņēmumam nav viegli atrast 

darbiniekus ar nepieciešamo kvalifikāciju, jo zāļu ražošana ir šaura specializācija un Latvijā šādu 

uzņēmumu ir maz. Diemžēl Latvijas profesionālās izglītības iestādes negatavo visa veida 

speciālistus, kādi ir nepieciešami firmai “Grindeks”, tādēļ uzņēmumam pašam jāorganizē gan 

esošo, gan jaunu darbinieku apmācība, lai tiem būtu visas nepieciešamās prasmes sava tiešā 

darba sekmīgai veikšanai. Uzņēmumā ir izstrādāts nolikums par darbinieku instruktāžu, 

apmācību darba vietās, zināšanu pārbaudi un atestāciju. 

Darbinieku prasmju un iemaņu noteikšanā tiek ņemti vērā trīs faktori: 

36

-Latvijas Republikas likumdošanas akti, 

- administrācijas prasības attiecībā uz darbinieku prasmju, iemaņu un zināšanu līmeni, 

- pašu darbinieku ieteikumi. 

Lai sekmīgi un atbilstoši firmas un strādājošo interesēm organizētu apmācību, uzņēmuma 

personāla daļas sastāvā darbojas apmācības nodaļa, kuras uzdevumos ietilpst: 

- savākt un apkopot informāciju par apmācības piedāvājumu un nepieciešamību, 

- izstrādāt mācību programmas, 

- organizēt mācību norisi. 

Firmas “Grindeks” iekšējās apmācības sistēma sastāv no: 

1) sākuma apmācības, kura ir obligāta katram jaunatnācējam. Sākuma apmācība ilgst no viena 

līdz trim mēnešiem, atkarībā no specializācijas un atbildības pakāpes. Tam seko zināšanu 

pārbaude, kuru sekmīgi nokārtojot un uzrādot labas darba iemaņas, darbiniekam tiek atļauts 

iesaistīties darbā. 

2) regulārās apmācības, kuru iziet katrs darbinieks katru gadu. Regulārajā apmācībā darbinieki 

var iesaistīties tikai pēc tam, kad ir pabeigta sākuma apmācība un darbiniekam ir atļauts 

iesaistīties patstāvīgā darbā. Apmācību daļa izstrādā apmācības programmas atbilstoši 

specialitātei un tās ir pieejamas katram darbiniekam. Tā kā šis apmācības veids ir obligāts, katru 

gadu tiek pārbaudīts darbinieku zināšanu līmenis, lai noteiktu viņu kvalifikāciju un noskaidrotu 

nepieciešamo apmācības apjomu, kā arī, lai uzzinātu darbinieku vēlmes attiecībā uz 

kvalifikācijas paaugstināšanu. 

3) papildapmācības, kuru nosaka darbinieku vēlmes un uzņēmuma attīstības tendences. 

Papildapmācība nav obligāta visiem darbiniekiem. To plānojot, tiek ņemtas vērā uzņēmuma 

attīstības tendences. Papildapmācības virzienus ietekmē: 

- informētas sabiedrības attīstīšanās, 

- ekonomikas internacionalizācija, 

- zinātnes un tehnikas attīstība. 

Visiem firmas darbiniekiem ir jāzina uzņēmuma vēsture un iekšējās kārtības noteikumi. Katrs 

darbinieks ir nodrošināts ar savas profesijas darba aprakstu, kurā detalizēti ir iekļauts viss, par ko 

darbinieks ir atbildīgs. 

Apmācību daļa sagatavo informāciju par mācību iespējām. Šajā piedāvājumā ietilpst kursi, 

semināri, konferences Latvijā vai ārzemēs. No šī piedāvājuma darbinieki izvēlas to, kas būtu 

nepieciešams viņu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai un uzraksta pieteikumu. 

Uzņēmuma mācību plāna veidošana balstās uz šiem pieteikumiem. Uzņēmuma mācību plānu 

sastādīšanu ietekmē dažādi faktori - gan finanses, gan izglītības nodrošinātāji, semināru un kursu 

norises vietas, darbinieka iespēja piedalīties kursos piedāvātajā laikā un vietā. 

Latvijas likumdošana neveicina uzņēmējus apmācīt savus darbiniekus un tādēļ apmācības 

finansēšana izriet tikai no darba devēja izpratnes par to, ka apmācība nav tikai izmaksas, bet arī 

ieguldījums uzņēmuma attīstībā un konkurētspējā. Firma “Grindeks” katru gadu ieplāno 

līdzekļus savu darbinieku apmācībai. Tā nav nemainīga summa, bet ir atkarīga no uzņēmuma 

finansiālā stāvokļa un attīstības vajadzībām. Sakarā ar to, ka Latvijas likumdošana neparedz 

atvieglojumus darbinieku apmācībai, mainoties firmas “Grindeks” stratēģijai un vadībai, tas 

varētu ietekmēt arī darbinieku apmācību šajā firmā. 

Firmā “Grindeks” apmācību katru gadu iziet apmēram 90% no visiem strādājošiem, turklāt . viņu 

apmācībai firma katru gadu realizē apmēram 20 mācību programmu. 

37

050404 – Sociālo partneru atbalsts tālākizglītībai 

Lai nodrošinātu valstī tādu profesionālo izglītību, kura pilnībā atbilstu darba tirgus 

prasībām, ir nepieciešams aktivizēt gan valsts, gan sociālo partneru līdzdalību tās īstenošanā, 

izveidojot atbilstošu sadarbības modeli un struktūru, organizējot sociālo partneru izglītošanu. 

2000.gadā tika izveidota Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības 

apakšpadome. Tajā ir pārstāvji no Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu 

ministrijas, Tieslietu ministrijas, Zemkopības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, 

Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas, Latvijas brīvo arodbiedrību savienības, 

Latvijas Darba devēju konfederācijas. Apakšpadomes uzdevumus ir veicināt valsts, darba devēju 

un darba ņēmēju dialogu profesionālās izglītības un nodarbinātības jautājumos. Nacionālā 

programmas paredzētās Profesionālās izglītības un nodarbinātības padomes izveidotas reģionos: 

Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē, sagatavotas darbam, kas veicina sadarbību reģionos 

starp sociālajiem partneriem un izglītotājiem. 

Nepietiekamā sadarbība ar sociālajiem partneriem pazemina izglītības sistēmas potenciālās 

iespējas darbaspēka nodarbinātības spēju palielināšanā. Likumdošana neparedz obligātu darba 

devēju piedalīšanos izglītības procesu nodrošināšanā: Profesionālās izglītības likuma 12.panta 

pirmajā punktā ir noteikts, ka arodbiedrībām, darba devēju un citām sabiedriskajām 

organizācijām ir tiesības piedalīties dažādu profesionālās izglītības jautājumu risināšanā, darba 

devējiem trūkst stimulu ņemt praksē profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus. 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) mācību centrs ir Latvijas Tirdzniecības 

un Rūpniecības kameras struktūrvienība ar mācību telpām Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Valmierā, 

Cēsīs un Ventspilī (http://www.chamber.lv). 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras mācību centrs realizē seminārus par aktuāliem 

uzņēmējdarbības jautājumiem un arī vairāku mēnešu kursus, kurus 1996. gadā apmeklēja 1257 

(3868 mācību stundas) dalībnieki, bet 1997. gadā jau 1383. (4488 mācību stundas). 

Programmas izstrādā pasniedzēji kopā ar LTRK darbiniekiem, balstoties uz uzņēmēju 

ieteikumiem un vēlmēm. Programmas bezdarbnieku apmācībai tiek apstiprinātas Profesionālās 

izglītības centrā. Tiek izmantotas arī ārzemju partneru sagatavotās programmas. LTRK mācību 

centrā mācību spēki ir paši LTRK darbinieki, pieaicinātie lektori (Rīga - 6, Valmiera - 2, Cēsis - 

7, Liepāja - 25, Daugavpils - 2). Tiek piesaistīti arī ārzemju lektori dažādu projektu ietvaros 

(1997.gadā - 16). 

Kursu dalībnieki lielākoties ir firmu un uzņēmumu vadītāji, īpašnieki, darbinieki, kā arī 

bezdarbnieki. Interesenti šādus kursus apmeklē reti. LTRK ir septiņas moderni aprīkotas mācību 

telpas, no kurām divas ir datorklases (Liepājā un Valmierā). LTRK mācību centrs darbojas uz 

pašfinansēšanās principiem. LTRK mācību centrs vāc un apkopo informāciju par kursu un 

semināru piedāvājumu Latvijā un par atsevišķām tēmām arī ārzemēs. Pēc LTRK biedru 

pieprasījuma tiek sagatavota informācija par apmācību piedāvājumiem. 

0505 – Tālākizglītība augstskolās 

Specifiski dienesti vai reģistri Latvijā netiek veidoti un apkopota statistika nav pieejama. 

Daudzas augstskolas var piedāvāt individuālu apmācību (eksternatūra) jebkurā studiju 

programmā. 

38

Piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē, sākot no 2004. gada, ir iespēja pieteikties akreditētu 

studiju programmu atsevišķu priekšmetu apguvei (iekļaujoties studentu plūsmā). RTU mājas 

lapā sadaļā Studijas ir atrodamas visas RTU piedāvātās studiju programmas (http://www.rtu.lv) 

Atkarībā no interesējošās nozares un atbilstoša iepriekšējās izglītības līmeņa jāizvēlas kāds no 

pieejamiem mācību priekšmetiem. Tiklīdz priekšmets ir izvēlēts, jāpiesakās RTU Tālākizglītības 

nodaļā. Kad mācību priekšmets ir apgūts un veiksmīgi nokārtots gala pārbaudījums, 

Tālākizglītības nodaļa izsniedz RTU apliecību par apgūto priekšmetu: tiek izsniegts arī 

sertifikāts kā pielikums apliecībai, kas paredzēts publiskai eksponēšanai. 

39

0506 – Izmantotie literatūras avoti un interneta resursi 

1. Attīstības plāns 2004.-2006.g. – LR Finanšu ministrija, 2003.g. dec. 

2. Augstākās izglītības likums. Rīga, 1995. 

3. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums. Rīga, 2002. 

4. Continuing vocational training in Latvia. Latvian National Observatory report upon 

request of the European Training foundation. Riga: Academic Information Centre - 

Latvian National Observatory, 1999. 26 p. 

5. Continuing and distance learning in Latvian higher education. Comp.by I.Buligina. EU 

PHARE Thempus.1999. 

6. Darbinieku profesionālā apmācība Latvijā 1999.gadā – Rīga: CSP, 2002. 

7. Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums „Par Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu 

attīstības programmas 2004.-2006.gadam izpildes rezultātiem par tās pirmo darbības 

gadu”. Sast. Kariņš A.K, Kalēja E. Rīga, 2005. 

8. Ekonomikas ministrijas Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga, 2005. 

gada jūnijs. 

9. ES struktūrfondu (3.2.4.1) Nacionālā programma „Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un 

ieviešana”. Rīga, 2004. 

10. ES struktūrfondu (3.2.6.1) Nacionālā programma "Vienotas metodikas izstrāde 

profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai un sociālo partneru iesaistei un 

izglītošanai". Rīga, 2004. 

11. ES struktūrfondu (3.2.7.1) Nacionālā programma. ‘’ Atbalsts profesionālās orientācijas 

un karjeras izglītības ieviešanai izglītības sistēmā (ESF)’’. Rīga, 2004. 

12. Izglītības attīstības stratēģiskā programma (1998-2003). Rīga. 

13. Izglītības attīstības koncepcija 2002. - 2005. gadam. Rīga, 2002. 

14. Izglītības iestādes Latvijā 2003./2004.m.g. sākumā – Rīga: CSP, 2004. 

15. Izglītības iestādes Latvijā 2004./2005.m.g. sākumā – Rīga: CSP, 2005. 

16. Izglītības likums – Saeimā pieņemts 29.10.1998., grozīts 05.08.1999., 11.11.1999., 

11.05.2000., 10.05.2001., 05.07.2001; 20.09.2001. 

17. Latvijas nacionālā Lisabonas programma 2005. – 2008. gadam. Rīga, 2005. 

18. Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības (LPIA) atskaite par darbu 2004.gadā. Rīga, 

2005. 16 lpp. 

19. Latvijas statistikas gadagrāmata 2004 – Rīga: CSP, 2004. 

20. Latvijas statistikas gadagrāmata 2004. – Rīga: CSP, 2004. 

21. Mūžizglītības aspekti Latvijā. Statistisko datu krājums. Rīga: CSP, 2004. 82 lpp. 

22. Likums par amatniecību. Rīga, 1993. 

23. Latviešu valodas apguves valsts aģentūras (LVAVA) 2004. gada pārskats. Rīga, 2005. 32 

lpp. 

24. Latvijas izglītības sistēma. Rīga: Profesionālās izglītības attīstības aģentūra, Profesionālās 

orientācijas informācijas centrs. 2004 

25. Latvijas izglītības sistēma. / Profesionālās karjeras izvēles centra (PKIC) 2002.gada darba 

pārskats – Rīga, 2003. 

26. Profesionālās izglītības likums. Rīga, 1999. 

27. Profesionālās izglītības sistēmas attīstības programma 2003.–2005.gadam. Rīga, 2003. 27 

lpp. 

40

28. Profesionālā izglītība un darba tirgus Latvijā. Rīga, Latvijas Nacionālā observatorija, 

2001. 

29. Profesionālās izglītības modernizācija Latvijā. Latvijas Nacionālās observatorijas 2001. 

gada ziņojums. Rīga, Latvijas Nacionālā observatorija, 2002 .71 lpp. 

30. Trapenciere Ilze. Mūžizglītība Latvijā. / Mūžizglītības aspekti Latvijā. Statistisko datu 

krājums. Rīga: CSP, 2004. 9.- 30. lpp. 

31. Vispārējās izglītības likums. Rīga, 1999. 

32. Vocational education and training and employment services in Latvia. Country 

monograph. ETF, Latvian National Observatory, 2004. 

33. Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības centrs. 

Publiskais gada pārskats 2004. Rīga, 2005. 40 lpp. 

34. Ziņojums par 2004.gada darba rezultātiem. Latvijas Republikas Labklājības ministrija, 

Nodarbinātības valsts aģentūra. Rīga, 2005. 81 lpp. 

Interneta resursi 

1. Akadēmiskās informācijas centrs (AIC) / Latvijas Nacionālā Observatorija 

http://www.aic.lv 

2. Akadēmisko programmu aģentūra (APA) http://www.apa.lv 

3. Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs (AIKNC) http://www.aiknc.lv 

4. Eurydice tīkla Latvijas nodaļa http://www.socrates.lv/ 

5. Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) http://www.liis.lv 

6. LR Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) http://www.izm.gov.lv 

7. LR Centrālā statistikas pārvalde (CSP) http://www.csb.lv 

8. LR Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC), 

Pedagogu tālākizglītības programmu katalogs http://www.isec.gov.lv/cedu/kat/kat.shtml?00 

9. LR Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības centrs http://www.izmpic.lv 

10. Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība (LPIA) www.laea.lv 

11. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) http://www.chamber.lv 

12. Latvijas Universitāte http://www.lu.lv 

13. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) http://www.nva.lv 

14. Profesionālās izglītības attīstības aģentūra http://www.piaa.gov.lv 

15. Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra (PKIVA) http://www.karjerascentrs.lv/ 

16. Profesionālās orientācijas informācijas centrs http://www.piaa.gov.lv/Euroguidance 

17. Rīgas Tehniskā Universitāte http://www.rtu.lv 

41

Pieaugušo tālākizglītība Latvijā - ReferNet Latvija

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?