Pieaugušo tālākizglītība Latvijā - ReferNet Latvija
Pieaugušo tālākizglītība Latvijā - ReferNet Latvija
Pieaugušo tālākizglītība Latvijā - ReferNet Latvija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
050404 – Sociālo partneru atbalsts <strong>tālākizglītība</strong>i<br />
Lai nodrošinātu valstī tādu profesionālo izglītību, kura pilnībā atbilstu darba tirgus<br />
prasībām, ir nepieciešams aktivizēt gan valsts, gan sociālo partneru līdzdalību tās īstenošanā,<br />
izveidojot atbilstošu sadarbības modeli un struktūru, organizējot sociālo partneru izglītošanu.<br />
2000.gadā tika izveidota Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības<br />
apakšpadome. Tajā ir pārstāvji no Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu<br />
ministrijas, Tieslietu ministrijas, Zemkopības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas,<br />
Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas, <strong>Latvija</strong>s brīvo arodbiedrību savienības,<br />
<strong>Latvija</strong>s Darba devēju konfederācijas. Apakšpadomes uzdevumus ir veicināt valsts, darba devēju<br />
un darba ņēmēju dialogu profesionālās izglītības un nodarbinātības jautājumos. Nacionālā<br />
programmas paredzētās Profesionālās izglītības un nodarbinātības padomes izveidotas reģionos:<br />
Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē, sagatavotas darbam, kas veicina sadarbību reģionos<br />
starp sociālajiem partneriem un izglītotājiem.<br />
Nepietiekamā sadarbība ar sociālajiem partneriem pazemina izglītības sistēmas potenciālās<br />
iespējas darbaspēka nodarbinātības spēju palielināšanā. Likumdošana neparedz obligātu darba<br />
devēju piedalīšanos izglītības procesu nodrošināšanā: Profesionālās izglītības likuma 12.panta<br />
pirmajā punktā ir noteikts, ka arodbiedrībām, darba devēju un citām sabiedriskajām<br />
organizācijām ir tiesības piedalīties dažādu profesionālās izglītības jautājumu risināšanā, darba<br />
devējiem trūkst stimulu ņemt praksē profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus.<br />
<strong>Latvija</strong>s Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) mācību centrs ir <strong>Latvija</strong>s Tirdzniecības<br />
un Rūpniecības kameras struktūrvienība ar mācību telpām Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Valmierā,<br />
Cēsīs un Ventspilī (http://www.chamber.lv).<br />
<strong>Latvija</strong>s Tirdzniecības un rūpniecības kameras mācību centrs realizē seminārus par aktuāliem<br />
uzņēmējdarbības jautājumiem un arī vairāku mēnešu kursus, kurus 1996. gadā apmeklēja 1257<br />
(3868 mācību stundas) dalībnieki, bet 1997. gadā jau 1383. (4488 mācību stundas).<br />
Programmas izstrādā pasniedzēji kopā ar LTRK darbiniekiem, balstoties uz uzņēmēju<br />
ieteikumiem un vēlmēm. Programmas bezdarbnieku apmācībai tiek apstiprinātas Profesionālās<br />
izglītības centrā. Tiek izmantotas arī ārzemju partneru sagatavotās programmas. LTRK mācību<br />
centrā mācību spēki ir paši LTRK darbinieki, pieaicinātie lektori (Rīga - 6, Valmiera - 2, Cēsis -<br />
7, Liepāja - 25, Daugavpils - 2). Tiek piesaistīti arī ārzemju lektori dažādu projektu ietvaros<br />
(1997.gadā - 16).<br />
Kursu dalībnieki lielākoties ir firmu un uzņēmumu vadītāji, īpašnieki, darbinieki, kā arī<br />
bezdarbnieki. Interesenti šādus kursus apmeklē reti. LTRK ir septiņas moderni aprīkotas mācību<br />
telpas, no kurām divas ir datorklases (Liepājā un Valmierā). LTRK mācību centrs darbojas uz<br />
pašfinansēšanās principiem. LTRK mācību centrs vāc un apkopo informāciju par kursu un<br />
semināru piedāvājumu <strong>Latvijā</strong> un par atsevišķām tēmām arī ārzemēs. Pēc LTRK biedru<br />
pieprasījuma tiek sagatavota informācija par apmācību piedāvājumiem.<br />
0505 – Tālākizglītība augstskolās<br />
Specifiski dienesti vai reģistri <strong>Latvijā</strong> netiek veidoti un apkopota statistika nav pieejama.<br />
Daudzas augstskolas var piedāvāt individuālu apmācību (eksternatūra) jebkurā studiju<br />
programmā.<br />
38