Valodas, kultūras izpratne un izpausmes

SasniedzamaisrezultātsZina verbālās unneverbālāskomunikācijaspamatprincipus, protsaskatīt to atšķirības.Spēj lietot valodu kākomunikācijasinstrumentu.Izprot valodas apguvesnozīmīgumuizglītošanās,profesionālās pilnveidesun brīvā laikapavadīšanas vaiceļošanas nolūkā.Izprot valodas apguveslomu izglītībā, t. sk.mūžizglītības procesosun apmācībā.Zina un prot lietotjēdzienus: dzimtāvaloda, valsts valoda,svešvaloda, oficiālāvaloda, profesionālāvaloda, EUROPASS,CV.Temats Ieteicamais saturs Mācību sasniegumu apguves līmeņuindikatoriVidējs (pietiekams) Augsts apguvesapguves līmenislīmenis2. Komunikācijas2.1. Dažādu tautu un Nosauc verbālās un Izskaidro verbālās unveidi un nāciju atšķirības neverbālāsneverbālāsvalodas apguves komunikācijas komunikācijas komunikācijasnozīmīgums veidos.pamatprincipus. pamatprincipus.indivīda izziņas 2.2. Dažādu tautu un Uzskaita verbālās Salīdzina verbālāsspēju attīstībā. nāciju komunikāciju mijiedarbības galvenos mijiedarbības galvenos(5% no moduļa atšķirības.veidus.veidus.kopējā apjoma) 2.3. Verbālā un Saskata valodas Izskaidro valodasneverbālāietekmi uz citiem ietekmi uz citiemkomunikācija. cilvēkiem.cilvēkiem.2.4. Valoda – Atpazīst valodas Ilustrē valodaspersonības un apguves vajadzības, apguves vajadzības,nacionālās identitātessaglabāšanas unattiecību attīstīšanaslīdzeklis.2.5. Valodas apguvesloma starpkultūruattiecību izpratnei.2.6. Valodas apguvesnozīme izglītībā,apmācībā unprofesionālo prasmjupilnveidošanā.2.6.1. EiropasSavienības piedāvātāsiespējas izglītības unkultūras jomā.2.6.2. Dokumentusagatavošana(piemēram, CV,EUROPASSmotivācijas vēstule).motivāciju un sociāliekonomiskosiemeslus.Saskata valodasapguves nozīmīgumuizglītošanās,profesionālāspilnveides un brīvālaika pavadīšanas vaiceļošanas nolūkā.Savieno dzimtāsvalodas apguvi arindivīda izziņas spējuattīstību interpretētpasauli un saistīt seviar citiem.Definē jēdzienus:dzimtā valoda,svešvaloda un oficiālāvalsts valoda.5motivāciju un sociāliekonomiskosiemeslus.Pamato valodasapguves nozīmīgumuizglītošanās,profesionālāspilnveides un brīvālaika pavadīšanas vaiceļošanas nolūkā.Izskaidro dzimtāsvalodas apguvi arindivīda izziņas spējuattīstību interpretētpasauli un saistīt seviar citiem.Izskaidro jēdzienus:dzimtā valoda,svešvaloda un oficiālāvalsts valoda.MetodesnosaukumsDiskusijaIntervijaJautājumiMācību metodesMetodes piemērsPedagogs vai izglītojamie piedāvāapspriešanai kādu tematu, piemēram,analizēt valodas apguves lomu brīvālaika pavadīšanas nolūkā un izglītībā.Izglītojamie iesaistās sarunā,argumentēti aizstāvot savu viedokli.Pedagogs uzdod izglītojamajiemuzdevumu iztaujāt dažādu tautībupārstāvjus par noteiktu tematu,piemēram, par dažādu tautu un nācijuatšķirīgiem komunikāciju veidiem.Izglītojamie pēc sarunas apkoporezultātus un izdara secinājumus.Pedagogs vai izglītojamie mutiski uzdodjautājumus par konkrētu tematu,piemēram, "Eiropas Savienībaspiedāvātās iespējas izglītības un kultūrasjomā".

SasniedzamaisrezultātsIzprot komunikācijas unkultūras savstarpējosaistībuunkomunikāciju kākultūras aktivitāti.Spēj izvēlēties mācībupaņēmienus, kas varpadarīt valodas apguvesprocesu efektīvāku unrezultatīvāku.Spēj pilnveidot valodasapguves prasmes unnoteikt tālākos mācībumērķus.Zina un prot lietotjēdzienus: Eiropasvalodu portfelis, valodupase, valodu biogrāfija,dosjē, sociālie tīkli.Temats Ieteicamais saturs Mācību sasniegumu apguves līmeņuindikatoriVidējs (pietiekams) Augsts apguvesapguves līmenislīmenis3. Eiropas 3.1. Valodas nozīme Definē jēdzienus: Skaidro jēdzienus:Valoduprofesionālajā Eiropas valodu Eiropas valoduportfelis – darbībā.portfelis, valodu pase, portfelis, valodu pase,valodas apguves 3.2. Eiropas Valodu valodu biogrāfija, valodu biogrāfija,sasniegumu portfeļa trīs daļas: dosjē, sociālie tīkli. dosjē, sociālie tīkli.atspoguļojums. valodu pase, valodu Izprot valodas nozīmi Pilnveido valodu(10% no moduļa biogrāfija un dosjē. kritiskaun kritiskaunkopējā apjoma) 3.3. Valodas apguve, konstruktīva dialoga konstruktīva dialogaizmantojot sociālos veidošanā.veidošanai.tīklus. Saskata starpkultūru Izprot un ilustrēnozīmi valodas starpkultūru nozīmiapguvē.valodas apguvē.Nosauc valodas Vērtē valodas apguvesapguves sasniegumu sasniegumus.kritērijus.Saskata valodas Izmanto valodasapguves iespējas ar apguves iespējas arsociālo tīklu palīdzību. sociālo tīklu palīdzību.MetodesnosaukumsVizualizēšanaMācību metodesMetodes piemērsVar izmantot datu vizualizēšanu,pastiprinot izglītojamo izziņas spējas tā, laiizglītojamie iegūtu zināšanas par iekšējodatu struktūru un to nejaušām attiecībām;šādā veidā informācijai tiek piešķirta jēga,padarot to pievilcīgu, viegli uztveramu.Metodes priekšrocība ir izziņas procesaveicināšana – izglītojamajiem navjāiedomājas, kā dati varētu izskatītiesvizuāli, jo tas tiek parādīts, piemēram,grafikā.6

SasniedzamaisrezultātsIzprot kultūru kāvērtību sistēmu, apzināskultūras mantojuma,tradīciju lomu unvērtību pasaules unLatvijas kultūrā.Zina un prot lietotjēdzienus: vērtība,garīgās un materiālāsvērtības, nacionālās uninternacionālās vērtības,indivīda un sabiedrībasvērtības, reliģija,tradīcija, kultūraskanons.Temats Ieteicamais saturs Mācību sasniegumu apguves līmeņuindikatoriVidējs (pietiekams) Augsts apguvesapguves līmenislīmenis4. Kultūra kā 4.1. Kultūras Skaidro kultūru kā Novērtē un interpretēvērtību sistēma. vērtības, to vērtību sistēmu. kultūru kā vērtību(25% no moduļa daudzveidīgaissistēmu.kopējā apjoma) raksturs.Saskata vērtību Izprot vērtību4.2. Kultūras daudzveidīgo raksturu. daudzveidīgo raksturu,tradīcijas, toskaidro vērtībupārmantošana unsistēmu kā kultūrusaglabāšana.raksturojošu liecību.4.2.1. Ģimenes Apzinās vērtību Apzinās vērtībutradīcijas.nozīmi savā dzīvē. nozīmi un lomu savā4.2.2. Reliģiskāsun sabiedrības dzīvē.tradīcijas.Definē jēdzienu Izprot un ar piemēriem4.2.3. Etniskās un tradīcija, izprot tā raksturo jēdzienunāciju tradīcijas. jēgu.tradīcija.4.2.4. Profesionālo Identificē kultūras Skaidro un raksturogrupu tradīcijas. tradīciju veidošanās, tradīciju4.3. Kultūras saglabāšanas un pārmantošanaskanons – vērtība, kas pārmantojamības iespējas un veidusraksturo nācijas kultūras raksturu.tradicionālā unidentitāti.mūsdienu kultūrā.Saskata kultūru Salīdzina pasaules unsavstarpējo saistību, Latvijas kultūrasiegaumē formu un informatīvos avotus unelementuliecības.pārmantojamību,ietekmi pasaules unLatvijas kultūrā.ApzināsIesaistās sabiedrībasnepieciešamību un kultūrvidesiesaistīties sabiedrības veidošanas procesos.un kultūrvidesveidošanas procesos.MetodesnosaukumsApskatsDelfumetodeMācību metodesMetodes piemērsPedagogs rosina izzināt situāciju parkādu jautājumu. Piemēri minēti tālāktekstā.1. Kādas latviešu tautas tradīcijas ir bijušasun kuras no tām izzudušas?2. Kādas kultūras normas mūsdienās irobligāti jāievēro?3. Kāds ir vietējais (reģionālais) kultūrasmantojums?Izglītojamie vāc un apkopo informāciju.Pedagogs piedāvā izglītojamajiemuzrakstīt atbildes par noteiktiempētāmiem jautājumiem, piemēram,"Latviešu kultūras saglabāšanasiespējas, dzīvojot ārpus Latvijas"; tastiek veikts rakstiski vairākos posmos.Izglītojamie izsaka atšķirīgas domas untiek ar tām iepazīstināti, lai varētusalīdzināt un izlemt, vai savusspriedumus mainīt vai pamatojot atstāttādus pašus. Īsā laika periodā iespējamsnoskaidrot visu izglītojamo viedokļus,uzklausīt un izvērtēt būtiskākosapgalvojumus par indivīda lomukultūrprocesu veidošanā un vērtībuindikācijām.7

SasniedzamaisrezultātsIzprot sabiedrības lomudažādu sabiedrībasgrupu kultūrasveidošanā unpastāvēšanā, protsaskatīt starpkultūruproblēmas cēloņus,izvirzīt un formulētstarpkultūrukomunikācijas iespējas.Zina un prot lietotjēdzienus: popkultūra,subkultūra,kontrkultūra, hipiji,panki, goti, tolerance,globalizācija,kultūrdialogs,stereotipi.Temats Ieteicamais saturs Mācību sasniegumu apguves līmeņuindikatoriVidējs (pietiekams) Augsts apguvesapguves līmenislīmenis5. Sabiedrība 5.1. Sabiedrības grupas Identificē sabiedrības, Novērtē sabiedrības,un kultūras un to kultūra.dažādu sociālo grupu dažādu sociālo grupuprocesi. (25% no 5.2. Kontrkultūra un mijiedarbību un mijiedarbību unmoduļa kopējā subkultūras.izpausmes kultūras izpausmes kultūrasapjoma) 5.3. Kultūra un telpā.telpā.globalizācijas Identificē subkultūras Raksturo un analizēprocesi.pēc to pazīmēm. dažādas subkultūras,5.4. Starpkultūruto izpausmes unattiecības.liecības.5.5. Stereotipi un Zina jēdzienu Analizē unkultūršoks.kontrkultūra.kontrkultūrasnovērtēparādības sabiedrībāApzināsnacionālokultūridentitāti.savuIzprot jēdzienuglobalizācija.Definēstereotips.jēdzienuSaskata iespējas unrisinājumusstarpkultūruproblemātikasrisināšanā.Apzinās savunacionālokultūridentitāti,saskata savu vietukultūrprocesuveidošanā.Salīdzina un raksturoglobalizācijasizpausmes.Identificēstereotipiskāsdomāšanasveidu,analizē tā rašanāscēloņus.Analizē starpkultūruproblēmas cēloņus,formulē starpkultūrukomunikācijasiespējas.MetodesnosaukumsKooperatīvāsmācīšanāsmetodesMācību metodesMetodes piemērsPedagogs piedāvā izglītojamo grupāmuzdevumu (vai projekta darbu),piemēram, iepazīt jaunatneskontrkultūru un subkultūras. Darbaveikšanai nepieciešama izglītojamoproduktīva sadarbība, jo rezultāti iratkarīgi no katra grupas dalībniekapaveiktā. Notiek aktīva mijiedarbībastarp grupas dalībniekiem un arī starpgrupām. Pedagogs organizē norisi unkonsultē izglītojamos.9

Izskaidronepieciešamību veidotpozitīvas attiecības ardažādu kultūru unreliģiju pārstāvjiem.Izvēlas būt tolerantspret dažādāmkultūrām, veidopozitīvas attiecības ardažādu kultūru unreliģiju pārstāvjiem.10

SasniedzamaisrezultātsIzprot kultūras formudaudzveidību, to vietuun nozīmi sabiedrībasveidošanā, attīstībā,sadzīves un kultūrasorganizācijā.Ir iepazinis un skaidromoderno tehnoloģiju unplašsaziņas līdzekļulomu un nozīmi kultūrā.Ir ieinteresēts un spējizpausties jaunradē.Zina un prot lietotjēdzienus: māksla,mākslas veids, stils,žanrs.Temats Ieteicamais saturs Mācību sasniegumu apguves līmeņuindikatoriVidējs (pietiekams) Augsts apguvesapguves līmenislīmenis6.1. Māksla,Nosauc dažādās Raksturo un salīdzinamākslinieks un mākslas izpausmes dažādās mākslaslaikmets.formas.izpausmes formas.6.2. Tēlotājmāksla.Demonstrē izpratni par6.3. Mūzika.mākslu izpausmju5.4. Literatūra un teātris.specifiku, mākslas6.5. Kino, tehnoloģijasvalodu.un plašsaziņas līdzekļi. Atpazīst kultūras Atšķir un salīdzina6.6. Kultūras vērtības garīgo un materiālo kultūras garīgo unpasaules muzejos. formu (arhitektūras, materiālo formu6.7. Indivīds un mākslu, teātra, (arhitektūras, mākslu,māksliniecisko literatūras, kino u. c.) teātra, literatūras, kinopašizpausmju stilu un žanru u. c.) stilu un žanrudaudzveidīgās iespējas. paraugus.paraugus, izprot to6. Kultūra unmākslas formudaudzveidība.(25% no moduļakopējā apjoma)Nosauc nozīmīgākosmākslas stilus unvirzienus.Demonstrē faktu unideju izpratni parkultūras formu lomusabiedrības attīstībā,sadzīves un kultūrasorganizācijā.Apzinās laikmetamoderno tehnoloģijuun plašsaziņas līdzekļulomu un nozīmikultūrā.tapšanas nosacījumus.Skaidro un raksturonozīmīgākos mākslasstilus un virzienus.Novērtē un raksturomākslas darbus unkultūras objektus tokultūrvēsturiskākontekstā.Izvērtē dažādusviedokļus, raksturozinātnesuntehnoloģijusasniegumus, modernotehnoloģiju unplašsaziņas līdzekļuMetodesnosaukumsDemonstrēšanaIzpēte(izzināšana)ProjektadarbsMācību metodesMetodes piemērsPedagogs vai izglītojamais rāda unstāsta pārējiem izglītojamajiem jausagatavotu informāciju.Metodi var izmantot, demonstrējotdažādu mākslas veidu paraugus –glezniecības, tēlniecības, grafikas, kino,teātra.Pedagogs uzdod uzdevumu izpētīt unraksturot kādu mākslas stilu vaivirzienu, piemēram, impresionismu.Pedagogs uzdod jautājumus, uz kuriemjāmeklē atbildes. Izglītojamie vācinformāciju, izvirza pieņēmumus,pārbauda tos.Pedagogs iepazīstina izglītojamos ardarba uzdevumiem:izveidot ideju karti(-es) par kultūrasformu daudzveidību, to vietu un nozīmisabiedrības veidošanā, attīstībā, sadzīvesun kultūras organizācijā;sagatavot prezentāciju par sava darbarezultātiem, pamatojoties uz izveidoto(-ajām) ideju karti(-ēm).Izglītojamais meklē informāciju unsagatavo nepieciešamos materiālusprezentācijas daļai.Papildu uzdevumi izglītojamajamprezentācijas laikā:uzmanīgi vērot citu izglītojamoprezentācijas, jautāt par citu izglītojamo11

lomu un nozīmikultūrā.iegūto pieredzi, vērtēt citu izglītojamoprezentācijas; atbildēt uz jautājumiem,vērtēt savu veikumu.Apzinās savas radošāsprasmes.Atpazīstievērojamākās kultūrasvērtības pasaulesmuzejos.Izmanto savas radošāsprasmes, komunicējotdažādos plašsaziņaslīdzekļos, veidojotradošos darbus vaivingrinotiesizpildītājmākslā.Raksturo un novērtēizcilākās kultūrasvērtības pasaulesmuzejos.VizualizēšanaPedagogs vai izglītojamie izmantofotogrāfijas, mākslas darbu, plakātureprodukcijas, vizuālās reklāmasmateriālus, zīmējumus, tabulas, shēmas,grafikus u. c. Vienu paraugu var skatītvairākas reizes, līdz ieraudzītas visasnianses un detaļas, kādas vien var saskatīt.Metodi izmanto, lai, piemēram, raksturotuun salīdzinātu mākslu, kino dažādu stilu unžanru paraugus.12

Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieniVērtēšanas uzdevumiVieta mācību procesā (noriseslaiks), biežumsVērtēšanas satursVērtēšanas formasVērtēšanaspaņēmienimetodiskieDiagnosticējošā vērtēšana Formatīvā vērtēšana Summatīvā vērtēšanaNoteikt izglītojamā iepriekš apgūtās Dot iespēju izglītojamiem noteikt mācību Noteikt izglītojamo mācību sasniegumus, laizināšanas, prasmes un attieksmes mācību sasniegumus, salīdzinot ar būtiskākajiem konstatētu apgūtās zināšanas, prasmes unprocesa plānošanai un uzlabošanai – programmā formulētajiem sasniedzamajiem attieksmes vērtējuma izlikšanai.turpmāko mācību mērķu precizēšanai, rezultātiem, lai tos uzlabotu.Summatīvās vērtēšanas rezultātus var izmantot arīmācību uzdevumu izvēlei, satura Veicināt izglītojamo atbildību un motivāciju, formatīviem mērķiem (informācijai par mācību mērķusakārtošanai.iesaistot viņus vērtēšanas procesā. Veicināt un uzdevumu sasniegšanu, mācību procesā izmantotomācību procesa uzlabošanu.metožu izvērtēšanai, lēmuma pieņemšanai parIevadvērtēšanu ieteicams veikt mācībukursa, mācību gada vai temata sākumā.Saturu veido iepriekšējā mācību procesāapgūtās zināšanas, prasmes, attieksmes,kas būtiski nepieciešamas turpmākāmācību satura apguvē.Kārtējo vērtēšanu veic mācību procesa laikā.Pedagogs to organizē pēc nepieciešamības.Saturu veido būtiskākie izglītojamo sasniedzamierezultāti (zināšanas, prasmes, attieksmes) temataapguves laikā.turpmāko darbu).Nobeiguma vērtēšanu veic katra temata noslēgumā,nepieciešamības gadījumā apvienojot nelielus tematusvai apjomīgākos tematus sadalot sīkāk. Var izmantotmācību gada beigās.Saturu veido izglītojamo sasniedzamie rezultāti(zināšanas, prasmes, attieksmes) tematanobeigumā. Izglītojamiem iespējams savus mācībusasniegumus demonstrēt dažādos izziņas līmeņos.Izmantojamas daudzveidīgas vērtēšanas formas: mutiskas, rakstiskas, praktisku prasmju, kombinētas; individuāla vai kolektīva sasnieguma; vērtēt iespējamsgan ar objektīvi, gan subjektīvi vērtējamiem uzdevumiem.Saruna, diskusija, aptauja, tests,novērošana.Vērtētājs Pedagogs/izglītojamais atbilstošiizstrādātajiem vērtēšanas kritērijiem.Vērtēšanas kritēriji, to izveideMācību rezultātu pārbaudīšanai galvenokārtizmanto tādas pašas metodes un paņēmienus kāmācību procesā. Diskusija, aptauja, tests,novērošana, individuālais darbs, pāru darbs, grupudarbs, individuālo rezultātu attīstības dinamikas untaktiskās sagatavotības līmeņa izvērtēšana,individuāls vai grupas projekts, referāts.Pedagogs/izglītojamais atbilstoši izstrādātajiemPraktisks, rakstisks, mutisks vai kombinētspārbaudes darbs, individuāls vai grupas projektsPedagogs atbilstoši izstrādātajiem vērtēšanasvērtēšanas kritērijiem.kritērijiem.Kritēriji nepieciešami vērtējuma objektivitātes nodrošināšanai. Kritērijus izstrādā pedagogs atbilstoši izvēlētajām vērtēšanas formām unmetodiskajiem paņēmieniem. Kritēriju izstrādāšanā var iesaistīt izglītojamos, lai pilnveidotu vērtēšanas un pašnovērtēšanas prasmes. Pedagogsiepazīstina izglītojamos ar vērtēšanas kārtību.Vērtējuma atspoguļošana Vērtējums ir aprakstošs. Vērtējums ir aprakstošs vaiieskaitīts/neieskaitīts.Pedagogs vērtē 10 ballu skalā un to dokumentē.13

Moduļa īstenošanai nepieciešamie mācību un materiālie līdzekļiModulis Mācību un materiālie līdzekļi Daudzums1. Izmantojamā literatūra"Valodas, kultūras izpratneun izpausmes"Agajevs V. Semiotika. – Rīga: Jumava, 2005.Andersone Z. Kulturoloģija. 1. daļa. – Rīga: RaKa, 2001.Andersone Z. Kulturoloģija. 2. daļa. – Rīga: RaKa, 2002.Austruma S., Muižarāja I. Kultūras vēsture. Metodiskais līdzeklis. – Rīga: ISEC, 2005.Austruma S., Muižarāja I. Kulturoloģija vidusskolai. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2005.Avotiņa A., Blūma D. u. c. Latvijas kultūras vēsture. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2003.Avramecs B., Muktupāvels V. Mūzikas instrumentu mācība. Tradicionālā un populārā mūzika. – Rīga: Musica Baltica, 1997.Blūma D. Kultūras vēsture vārdos, jēdzienos un nosaukumos. – Rīga: RaKa, 2000.Bodrijārs Ž. Simulakri un simulācija. – Rīga: Omnia mea, 2000.Dubiņa I., Pērkone-Redoviča I. Literatūra un kino. XX gs. Kultūras vēsture. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2006.Ekonens J., Kulju V. u. c. 20.gadsimta vēsture vidusskolai. – Rīga: Zvaigzne ABC. 1998.Ekonens J., Kulju V. u. c. Eiropas kultūras vēsture vidusskolai. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1994.Eliade M. Mīts par mūžīgo atgriešanos. – Rīga: 1995.Eliade M. Sakrālais un profānais. – Rīga: Minerva, 1996.Ērgle A., Purēns I., Sviestiņa I. Kulturoloģija. – Rīga: RaKa, 2009.Freids Z. Īgnums kultūrā. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2000.Gīrcs K. Kultūru interpretācijas. – Rīga: Intelekts, 1998.Gombrich E. H. Mākslas vēsture. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.Informācijas vide Latvijā 21. gs. sākumā. – Rīga: Zinātne, 2006.Islāms. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2004.Jermolajeva J., Jermolajevs V., Mūrnieks A. Kultūras vēsture 20. gadsimts. – Rīga: RaKa, 2002.Kagaine Z. Tēlainā domāšana vizuālajā mākslā. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2005.Kalniņa L., Zvirgzds J. Lielā simbolu enciklopēdija. – Rīga: Jumava, 2006.Karasā F. P., Markadē I. Mākslas enciklopēdija. Glezniecības virzieni. – Rīga: Jumava, 2002.Kasīrers E. Apcerējums par cilvēku. Ievads kultūras filozofijā. – Rīga: Intelekts, 1997.Kavacs V. Mākslas valodas pamati. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1999.Kūle M. Eirodzīve. – Rīga: FSI, 2006.Kūle M., Kūlis R. Filosofija. – Rīga: Zvaigzne ABC,1998.Kultūras krustpunktu meklējumi. Sast. Kursīte J. – Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 1998.Lanerī Dažāna N. Glezniecības enciklopēdija. – Rīga: Jumava, 2006.Lapiņa M. Latvijas kultūras vēsture 20. gadsimta 40.–80. gados. – Rīga: RaKa, 2002.Lasmane, S. 20. gs. ētikas pavērsieni. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2004.Pēc nepieciešamības14

Liotārs Ž. F. Postmodernisma skaidrojums bērniem//Grāmata, 1991. – Nr. 12.Paiders J. Islams un Rietumi. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2001.Pasaules reliģijas. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2007.Politiskā komunikācija, ētika un kultūra LR 9. Saeimas vēlēšanās. – Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2007.Priedītis A. Ievads kulturoloģijā. Kultūras teorija un kultūras vēsture. – Daugavpils: A.K.A., 2003.Priedītis A. Kultūru dialogs. – Rīga: Pasaules kultūru fonds, 2006.Rēpers V., Smite L. Ievads ideju vēsturē. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.Rietumeiropas morāles filozofija. Lasmanes S. sakārtojums. – Rīga: LU, 2006.Rubenis A. 20. gadsimta kultūra Eiropā. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2004.Rubenis A. Cilvēks mītiskajā pasaules ainā. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1994.Septiņdesmit pasaules brīnumi. Red. Skerss K. – Rīga: Zvaigzne ABC.Šuvajevs I. Kultūra, teksts, zīme. – Rīga: Elpa, 1993.Taivāns L. G., Taivāne E. Reliģiju vēsture. – Rīga: RaKa, 2003.Tīsenkopfs T. Socioloģija. – Rīga: LU, 2006.Vēbers M. Reliģijas socioloģija. – Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2004.Velšs V. Estētikas robeža. – Rīga: Laikmetīgās mākslas centrs, 2005.Vīts Dž. E. Postmodernie laiki. – Rīga: Luterisma mantojuma fonds, 1999.Zaķis G., Zaķis J. Cilvēka dzīve latviski I, II. d. – Rīga: RaKa, 1997.Zimmels G. Nauda modernajā kultūrā.//LU Zinātniskie Raksti. – Rīga: LU, 2000. – Nr. 629.Zitāne L. Kultūras vēsture. Kultūras jēdziens un senie laiki. – Rīga: RaKa, 2002.2. Uzziņu literatūra Pēc nepieciešamībasHerdera vārdnīca. Simboli. – Rīga: Pētergailis, 1994.Mitoloģijas enciklopēdija 1. sēj. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1993.Mitoloģijas enciklopēdija 2. sēj. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1994.Svešvārdu vārdnīca. – Rīga: Norden, 2002.Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015. gadam. Nacionāla valsts.3. Interneta resursi Pēc nepieciešamībashttp://lv.vikipedia.org/vikihttp://www.ailab.lvhttp://www.historia.lv/http://www.km.gov.lv/http://www.kulturaskanons.lvhttp://www.liis.lv/folklora/http://www.liis.lv/kultvest/kulturahttp://www.spidolastelpa.karod.ru.http://www.unesco.lv15

4. Materiālie līdzekļiMācību klase (25 darba vietas) 1Tāfele 1Tāfeles rakstāmpiederumi (4 krāsaini flomāsteri, tīrīšanas līdzeklis)Pēc nepieciešamībasVideo projektors un dators vai interaktīvā tāfele (nodrošinot interneta tīklu) 1Audio vizuālie materiāliAtbilstoši moduļa tematiemCD, DVDPēc nepieciešamībasPiezīmju papīrsPēc nepieciešamības16

Moduļa apraksts2. līmenisModuļa mērķisModuļa uzdevumiModuļa ieejasnosacījumiModuļa apguvesnovērtēšanaPilnveidot zināšanu sabiedrībā nepieciešamās starpkultūru zināšanas un prasmes, veicinot izglītojamā interesi un zinātkāri par valodām un starpkultūrusaziņu, pilnveidojot izglītojamā profesionālās saziņas prasmes, izpratni par kultūru kā vērtību sistēmu, kultūras pastāvēšanas un darbības indikatoriem, spējunovērtēt kultūras sasniegumus, vēlmi attīstīt un spēju izmantot radošās prasmes, vēlmi iesaistīties kultūrprocesu veidošanā, izmantot iegūtās starpkultūruzināšanas profesionālo pienākumu veikšanā un starptautiskās mobilitātes aktivitātēs.1. Veicināt izglītojamā izpratni par nepieciešamību veidot pozitīvas attiecības ar dažādu tautību un nacionalitāšu pārstāvjiem.2. Veidot izglītojamā izpratni par nepieciešamību lietot profesionālajā saziņā vismaz vienu svešvalodu un mācīties valodas kā daļu no mūžizglītības.3. Veidot izglītojamā izpratni par kultūru kā vērtību sistēmu, kultūras pastāvēšanas un darbības indikatoriem un to īpatsvaru kultūras veidošanā; izpratnipar kultūras mantojuma, tradīciju lomu un vērtību pasaules un Latvijas kultūrā.4. Rosināt izglītojamo apzināties savu nacionālo kultūridentitāti.5. Attīstīt izglītojamā interesi izmantot iedzimto spēju pašizpausmi, novērtējot kultūras sasniegumus, liecības un informatīvos avotus, mākslas darbus unizpildītājmākslas, informāciju dažādos plašsaziņas līdzekļos.6. Rosināt izglītojamo izpaust radošās prasmes.7. Veicināt izglītojamā aktivitāti kultūrprocesu veidošanā.Apgūta moduļa "Valodas, kultūras izpratne un izpausmes" 1. līmeņa programma.Lai daudzpusīgi un iespējami objektīvi novērtētu katra izglītojamā mācību sasniegumus, vērtējumā tiek iekļauts apgūto zināšanu apjoms, iegūtās iemaņas unprasmes, izglītojamā attieksme mācību procesā, izglītojamā individuālās attīstības dinamika.Novērtēšanu var veikt:• pedagogs ikdienas mācību procesā un moduļa apguves noslēgumā;• izglītojamie savstarpējā novērtēšanā mācību procesā;• izglītojamais savu sasniegumu pašnovērtēšanā.Izglītojamo sasniegumus pedagogs vērtē 10 ballu vērtēšanas skalā. Mācību procesa laikā pedagogs organizē kārtējās un noslēguma pārbaudes. Kārtējāspārbaudes pedagogs organizē mācību temata apguves laikā ar diagnosticējošu mērķi. Pārbaužu skaitu, izpildes laiku, formu un vērtēšanas kritērijus nosakapedagogs atbilstoši pārbaudes mērķiem un izglītojamo sagatavotībai. Noslēguma pārbaudes darbus pedagogs organizē pēc katra temata apguves ar mērķinovērtēt apgūtās zināšanas, iemaņas un prasmes atbilstoši moduļa prasībām un izglītojamo prasmēm izmantot zināšanas nestandarta situācijās. Pedagogssagatavo apkopojošo vērtējumu mācību pusgada un mācību gada beigās.17

Moduļa saturs2. līmenisSasniedzamaisrezultātsIzprot sevi un citus, spējformulēt savu pasaulesizpratni.Izprot starpkultūruizglītības lomuintegrācijas procesos unlīdzdalībai sabiedrībasdzīvē.Spēj veidot pozitīvasattiecības ar dažādutautību un nacionalitāšupārstāvjiem.Izprot dažādu kultūru unvalstu pārstāvjus un spējpieņemt viņu uzvedībasstandartus.Zina un prot lietotjēdzienus: indivīds,sabiedrība, tolerance,starpkultūru attiecības,pozitīvā domāšana,uzvedības standarts.Temats Ieteicamais saturs Mācību sasniegumu apguves līmeņuindikatoriVidējs (pietiekams) Augsts apguvesapguves līmenislīmenis1. Starpkultūru Indivīds un viņa Izskaidro valodas Novērtē valodasizglītības loma pasaules izpratne. apguves nozīmību apguves nozīmībupasaules Sadarbība un integrācijas procesos. integrācijas procesos.interpretēšanā. tolerance starpkultūru(5% no moduļa attiecību veidošanā.kopējā apjoma) Pozitīvā domāšana Savieno sabiedrības Novērtē sabiedrībasstarpkultūru procesu tradīciju zināšanas un tradīciju zināšanas unizpratnē.valodu kultūras valodu kultūrasStarpkultūru vērtību aspektā un mainīgumā. aspektā un mainīgumā.atklāšana,Izprot valodas nozīmi Pilnveido valoduinterpretēšana, kritiskaun kritiskaunnovērtēšana. konstruktīva dialoga konstruktīva dialoga1.5. Lingvistiskās veidošanā.veidošanai.kompetences nozīme Definē jēdzienus: Izskaidro jēdzienus:karjeras veidošanā. dzimtā valoda, dzimtā valoda,svešvaloda.svešvaloda.Izprot starpkultūrunozīmi valodas apguvēIlustrēnozīmiapguvē.starpkultūruvalodasMetodesnosaukumsApskatsIntervēšanaMācību metodesMetodes piemērsPedagogs rosina izzināt situāciju parkādu jautājumu, piemēram, partoleranci starpkultūru attiecībuveidošanā.Izglītojamie vāc informāciju, uzzinotdatus, rezultātus apkopo rakstiskāapskatā.Pedagogs uzdod izglītojamajiemuzdevumu iztaujāt dažādu tautībupārstāvjus (vienu vai vairākus cilvēkus)par noteiktu tematu, piemēram, parstarpkultūru attiecībām Latvijā.Izglītojamie pēc sarunas apkoporezultātus un izdara secinājumus.18

SasniedzamaisrezultātsLieto profesionālajāsaziņā vienusvešvalodu.Zina un prot lietotjēdzienus:svešvaloda,profesionālā valoda,informācijastehnoloģijas.Temats Ieteicamais saturs Mācību sasniegumu apguves līmeņuindikatori2. Profesionālāsvešvaloda.(50% no moduļakopējā apjoma)2.1. Valoduzināšanas unlietošanas prasmesnozīme karjerasveidošanā.2.2. Valodas apguve,izmantojotinformācijastehnoloģijas.2.3. Profesionālāsterminoloģijasapguve.2.4. Profesionālāssaziņas īpatnības.2.5. Svešvaloduzināšanasstarptautiskāsmobilitātesaktivitātēsprofesionālajā jomā.Vidējs (pietiekams)apguves līmenisNosauc valoduzināšanas unlietošanas prasmesnozīmes karjerasveidošanāpamatkritērijus.Saskata informācijastehnoloģijuizmantošanasiespējas valoduapguvē.Izskaidroprofesionāloterminoloģiju.Nosauc valodasapguves iespējasprofesionālozināšanupilnveidošanai.Nepilnā apjomāsazināsprofesionālajāsvešvalodā: atcerasterminoloģiju, arīsām frāzēmizskaidro procesus,uzdod jautājumus.Augsts apguveslīmenisNovērtē valoduzināšanas unlietošanas prasmesnozīmes karjerasveidošanāpamatkritērijus.Izmanto informācijastehnoloģiju iespējasvalodu apguvē.Lieto profesionāloterminoloģijuprofesionālajā saziņā.Novērtē valodasapguves iespējasprofesionālo zināšanupilnveidošanai.Brīvi sazināsprofesionālajāsvešvalodā: lietoplašus skaidrojumus,diskutē, risinaproblēmas.MetodesnosaukumsDarbs ar tekstuIzpēte(izzināšana)JautājumiLomuspēle/situācijuizspēleMācību metodesMetodes piemērsMetodi var izmantot, piedāvājot tekstuslasīšanai vai ierakstītus diskos mācībuuzdevumu veikšanai mācību stundā vaimājās (vai pašizglītībai). Izglītojamaisiepazīstas ar tekstu un iegūst informāciju:atbilstoši mācību uzdevumam veidojautājumus, analizē un atbild uzjautājumiem.Pedagogs uzdod uzdevumu svešvalodāraksturot kādu tautsaimniecības nozari.Pedagogs uzdod jautājumus, uz kuriemjāmeklē atbildes. Izglītojami vācinformāciju, izvirza pieņēmumus, pārbaudatos.Pedagogs vai izglītojamie mutiski uzdodjautājumus par konkrētu tematu, piemēram,"Profesionālās saziņas īpatnības".Pedagogs piedāvā izglītojamajiemsituācijas aprakstu, ko iespējams atveidotlomās. Izglītojamie iejūtas atveidojamāslomās atbilstoši uzdevumam. Pārējieizglītojamie vēro, pieraksta un vērtē, laipēc situācijas izspēlēšanas piedalītosdiskusijā.Prāta vētraPedagogs vai izglītojamie izvirzaproblēmu. Izglītojamie izsaka iespējamāsatbildes, idejas, būtiskus vārdus u. tml.,uzmanīgi klausoties, papildinot, bet19

nekomentējot un nevērtējot citu idejas.20ProblēmurisināšanaJautājumi/atbildesSaruna (mācībudialogs)Situāciju analīzeVingrināšanāsVizualizēšanaPedagogs vai izglītojamie formulēproblēmu, piemēram, vai lingvistiskajaikompetencei ir nozīme karjeras veidošanā.Izglītojamie precizē problēmjautājumu,izdomā risinājuma plānu, īsteno to, izvērtērezultātu: vai tas ir uzdotās problēmasatrisinājums, vai problēmu varētu risinātcitādāk.Pedagogs vai izglītojamie mutiski uzdodjautājumus, piemēram, par kultūrasnormām vai ideāliem.Pedagogs vai izglītojamais uzdodjautājumus un vada sarunu, izmantojotsaņemtās atbildes. Pārējie izglītojamieiesaistās sarunā atbilstoši noteikumiem.Pedagogs vai izglītojamie piedāvā reālassituācijas aprakstu un uzdod jautājumus paršo situāciju. Izglītojamie pārrunā (dažkārtarī novēro), analizē, pieraksta, secina,veido kopsavilkumus vai ieteikumus.Pedagogs nosauc, izglītojamie atkārtoprofesionālos terminus.Pedagogs vai izglītojamie izmanto vaiizveido uzskates līdzekļus – domu kartes,shēmas, tabulas, plānus, kartes, zīmējumus.(Metodi izmanto datu vizualizēšanai, laipastiprinātu izglītojamo izziņas spējas tā,lai izglītojamie iegūtu zināšanas par iekšējodatu struktūru un to nejaušām attiecībām;līdz ar to informācijai tiek piešķirta jēga,padarot to pievilcīgu, viegli uztveramu.

21Metodes priekšrocība ir izziņas procesaveicināšana – izglītojamajiem navjāiedomājas, kā dati varētu izskatītiesvizuāli, jo tas tiek parādīts, piemēram,tabulā.

SasniedzamaisrezultātsIzprot kultūras vērtībudaudzveidību, protraksturot un novērtētsabiedrību, pieņemtoideālu, kultūrlaikmetavērtību sistēmu unnormas pasaulē unLatvijā, apzināskultūras mantojuma,tradīciju lomu unvērtību pasaules unLatvijas kultūrā.Zina un prot lietotjēdzienus: kultūrasnormas, ideāli,nacionālās uninternacionālās vērtības,indivīda un sabiedrībasvērtības, reliģiskāsvērtības, kultūrasmantojums, UNESCO,kultūrvaronis, līderis,elks, ģēnijs.Temats Ieteicamais saturs Mācību sasniegumu apguves līmeņuindikatoriVidējs (pietiekams) Augsts apguvesapguves līmenislīmenis3. Kultūrasvērtībudaudzveidība.(15% no moduļakopējā apjoma)3.1. Kultūras normasun ideāli.3.2. TradīcijasRietumu unAustrumu kultūrās;noturīgais unmainīgais kultūrās.3.3. UNESCO unpasaules kultūrasmantojums.Saskata vērtībudaudzveidīgo raksturu.Saskata vērtību unideālu mainībucēloņus kultūrās.Apzinās vērtībunozīmi savā dzīvē.Raksturo līdera,kultūrvaroņa, ģēnija,elku vietu un lomusabiedrībā un kultūrā.Demonstrē izpratni parvērtību, ideālu untradīciju sasaisti.Saskata noturīgumu unmainību Rietumu unAustrumu kultūrās.Atpazīst kultūrusavstarpējo saistību,iegaumē formu unelementupārmantojamību,ietekmi pasaules un22Skaidro vērtībudaudzveidīgo raksturu,vērtību sistēmu kākultūru raksturojošuliecību.Raksturo un uzskatāmipierāda vērtību unideālu mainībascēloņus kultūrās.Apzinās vērtībunozīmi un lomu savāun sabiedrības dzīvē.Raksturo un novērtēsabiedrību pieņemtoideālu, kultūrlaikmetavērtību sistēmu unnormas pasaulē unLatvijā.Uzskatāmi parādasaistību starp vērtībām,ideāliem un tradīcijām.Salīdzina un diskutēpar tradīcijunoturīgumu unmainību Austrumu unRietumu kultūrās.Salīdzina un analizēpasaules un Latvijaskultūras informatīvosavotus un liecības.MetodesnosaukumsMācību metodesMetodes piemērsEseja Pedagogs aicina izglītojamos pēcnoteiktas struktūras veidot rakstu darbupar noteiktu tematu. Izglītojamieindividuāli raksta, ievērojot noteiktodarba struktūru un tematisko izklāstaveidu, izsakot savas domas, attieksmi,piemēram, "Tradīcijas Rietumu unAustrumu kultūrās, noturīgais unmainīgais kultūrās".

Latvijas kultūrā.Apzināsnepieciešamībuiesaistīties sabiedrībasun kultūrvidesveidošanas procesos.Zina UNESCOdarbības principus.Zina UNESCOreģistrā iekļautosLatvijaskultūrvēsturiskosobjektus.Iesaistās sabiedrībasun kultūrvidesveidošanas procesos.Skaidro UNESCOdarbības principus.Zina un novērtē savaskultūras izcilākoskultūrobjektus, kasiekļauti UNESCOreģistros un kas kalpopar pamatu atklātaiattieksmei un cieņaipret pasaules kultūrasdaudzveidībasizpausmēm.23

Definē jēdzienueiropocentrisms.Saskata kultūruatšķirības starpeiropocentrismu unmultikulturālismu.Atpazīst Austrumu unRietumu kultūrassaturu un domāšanaspamatu.Izskaidronepieciešamību veidotpozitīvas attiecības ardažādu kultūru unreliģiju pārstāvjiem.Raksturoeiropocentrisma idejukā kultūras dialogakonceptu. Argumentētipamato savu attieksmieiropocentrismajautājumā.Reflektē pareiropocentrismaiezīmēm Rietumukultūrāunmultikulturālismapazīmēm.Salīdzina Austrumu unRietumu kultūrasdomāšanaspamatprincipus.Izvēlas būt tolerantspret dažādāmkultūrām, veidopozitīvas attiecības ardažādu kultūru unreliģiju pārstāvjiem.un multikulturālo identitāti,starpkultūru problēmu cēloņus, izvirzītun formulēt starpkultūru komunikācijasiespējas. Izglītojamie iesaistās sarunā,argumentēti aizstāvot savu viedokli.25

SasniedzamaisrezultātsIzprot kultūraspastāvēšanas undarbības indikatorus unto īpatsvaru kultūrasveidošanā.Spēj salīdzināt, analizētun vērtēt kultūrassasniegumus, liecībasun informatīvos avotus.Zina un prot lietotjēdzienus: kultūrasindikatori, indivīds,svētki, reklāma, nauda,radoša pašizpausme.Temats Ieteicamais saturs Mācību sasniegumu apguves līmeņuindikatori5. Mūsdienukultūrasindikatori. (20%no moduļakopējā apjoma)5.1. Kultūrasindikatori.5.2. Indivīdaattieksme pretkultūru.5.3. Nauda unkultūras procesi.5.4. Svētki kākultūras indikators.5.5. Kultūra unreklāma.5.6. Indivīda radošoprasmju attīstība unlīdzdarbošanāskultūras procesos.Vidējs (pietiekams)apguves līmenisZina, ka jēdzienskultūras indikators irkultūras pastāvēšanasun atskaites sistēma.Nosauc galvenoskultūras indikatorus.Demonstrē izpratni parkultūras norišuinterpretēšanasrobežām.Novērtē savas radošāsprasmes.Augsts apguveslīmenisSaskata un atklājbūtisko dažādukultūras indikatoruīpatsvaru katrā nokultūrām.Raksturo un nosaucgalveno kultūrasindikatoru piemērus.Interpretē dažāduindikatorumijiedarbību dažādāskultūrās, pamatomainīguma iemeslus.Izmanto indivīdaradošās prasmes,līdzdarbojas kultūrasprocesos.MetodesnosaukumsDemonstrēšanaKooperatīvāsmācīšanāsmetodesMācību metodesMetodes piemērsPedagogs vai izglītojamais rāda unstāsta pārējiem izglītojamajiem jauapkopoto informāciju. Piemēram,demonstrējot dažādu kultūraspasākumu reklāmas paraugus.Pedagogs piedāvā izglītojamo grupāmuzdevumu vai projekta darbu, piemēram,iepazīstot masu un elitāro kultūru.Uzdevuma veikšanai nepieciešamaizglītojamo produktīva sadarbība, jorezultāti ir atkarīgi no katra grupasdalībnieka paveiktā. Grupas dalībniekimācās cits no cita, apmainās ar idejām unatbilstošu informāciju. Notiek aktīvamijiedarbība arī starp grupām. Pedagogsorganizē norisi un konsultē izglītojamos.26ProjektadarbsPedagogs iepazīstina izglītojamos ar darbauzdevumiem:izveidot ideju kartes, atklājot jēdzienus –kultūras indikatori, indivīds, svētki,reklāma, nauda, radoša pašizpausme;sagatavot prezentāciju par sava darbarezultātiem, pamatojoties uz izveidoto(-ajām) ideju karti(-ēm).Izglītojamais meklē informāciju unsagatavo nepieciešamos materiālusprezentācijas daļai.Papildu uzdevumi izglītojamajamprezentācijas laikā:uzmanīgi vērot citu izglītojamoprezentācijas, jautāt par citu izglītojamo

iegūto pieredzi, vērtēt citu izglītojamoprezentācijas;atbildēt uz jautājumiem, vērtēt savuveikumu.VizualizēšanaIzglītojamie patstāvīgi izveido dažādussimboliskus uzskates līdzekļus – domukartes, shēmas, plānus, zīmējumus vaipašsacerētas kompozīcijas, izmantojotmākslas darbu paraugus.27

Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieniVērtēšanas uzdevumiVieta mācību procesā(norises laiks), biežumsVērtēšanas satursVērtēšanas formasVērtēšanaspaņēmienimetodiskieDiagnosticējošā vērtēšana Formatīvā vērtēšana Summatīvā vērtēšanaNoteikt izglītojamā iepriekš apgūtās Dot iespēju izglītojamiem noteikt mācību Noteikt izglītojamo mācību sasniegumus, laizināšanas, prasmes un attieksmes mācību sasniegumus, salīdzinot ar būtiskākajiem konstatētu apgūtās zināšanas, prasmes un attieksmesprocesa plānošanai un uzlabošanai – programmā formulētajiem sasniedzamajiem vērtējuma izlikšanai. Summatīvās vērtēšanasturpmāko mācību mērķu precizēšanai, rezultātiem, lai tos uzlabotu.rezultātus var izmantot arī formatīviem mērķiemmācību uzdevumu izvēlei, satura Veicināt izglītojamo atbildību un motivāciju, (informācijai par mācību mērķu un uzdevumusakārtošanai.iesaistot viņus vērtēšanas procesā. Veicināt sasniegšanu, mācību procesā izmantoto metožumācību procesa uzlabošanu.izvērtēšanai, lēmuma pieņemšanai par turpmākoIevadvērtēšanu ieteicams veikt mācībukursa, mācību gada vai temata sākumā.Saturu veido iepriekšējā mācību procesāapgūtās zināšanas, prasmes, attieksmes,kas būtiski nepieciešamas turpmākāmācību satura apguvē.Kārtējo vērtēšanu veic mācību procesa laikā.Pedagogs to organizē pēc nepieciešamības.Saturu veido būtiskākie izglītojamosasniedzamie rezultāti (zināšanas, prasmes,attieksmes) temata apguves laikā.28darbu).Nobeiguma vērtēšanu veic katra temata noslēgumā,nepieciešamības gadījumā apvienojot nelielus tematusvai apjomīgākos tematus sadalot sīkāk.Var izmantot mācību gada beigās.Saturu veido izglītojamo sasniedzamie rezultāti(zināšanas, prasmes, attieksmes) temata nobeigumā.Izglītojamajiem iespējams savus mācību sasniegumusdemonstrēt dažādos izziņas līmeņos.Izmantojamas daudzveidīgas vērtēšanas formas: mutiskas, rakstiskas, praktisku prasmju, kombinētas; individuāla vai kolektīva sasnieguma; vērtētiespējams gan ar objektīvi, gan subjektīvi vērtējamiem uzdevumiem.Saruna, diskusija, aptauja, tests,novērošana.Vērtētājs Pedagogs/izglītojamais atbilstošiizstrādātajiem vērtēšanas kritērijiem.Vērtēšanas kritēriji,to izveideMācību rezultātu pārbaudīšanai galvenokārtizmanto tādas pašas metodes un paņēmienuskā mācību procesā. Diskusija, aptauja, tests,novērošana, individuālais darbs, pāru darbs,grupu darbs, individuālo rezultātu attīstībasdinamikas un taktiskās sagatavotības līmeņaizvērtēšana, individuāls vai grupas projekts,referāts.Pedagogs/izglītojamaisatbilstošiizstrādātajiem vērtēšanas kritērijiem.Praktisks, rakstisks, mutisks vai kombinēts pārbaudesdarbs, individuāls vai grupas projekts.Pedagogs atbilstoši izstrādātajiem vērtēšanaskritērijiem.Kritēriji nepieciešami vērtējuma objektivitātes nodrošināšanai. Kritērijus izstrādā pedagogs atbilstoši izvēlētajām vērtēšanas formām unmetodiskajiem paņēmieniem. Kritēriju izstrādāšanā var iesaistīt izglītojamos, lai pilnveidotu vērtēšanas un pašnovērtēšanas prasmes. Pedagogsiepazīstina izglītojamos ar vērtēšanas kārtību.Vērtējuma atspoguļošana Vērtējums ir aprakstošs. Vērtējums ir aprakstošs vaiieskaitīts/neieskaitīts.Pedagogs vērtē 10 ballu vērtēšanas skalā un todokumentē.

Moduļa īstenošanai nepieciešamie mācību un materiālie līdzekļiModulis Mācību un materiālie līdzekļi Daudzums1. Izmantojamā literatūra Pēc nepieciešamības"Valodas, kultūras izpratne un izpausmes"Agajevs V. Semiotika. – Rīga: Jumava, 2005.Andersone Z. Kulturoloģija. 1. daļa. – Rīga: RaKa, 2001.Andersone, Z. Kulturoloģija. 2. daļa. – Rīga: RaKa, 2002.Austruma S., Muižarāja I. Kultūras vēsture. Metodiskais līdzeklis. Rīga: ISEC, 2005.Austruma S., Muižarāja I. Kulturoloģija vidusskolai. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2005.Avotiņa A., Blūma D. u. c. Latvijas kultūras vēsture. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2003.Avramecs B., Muktupāvels V. Mūzikas instrumentu mācība. Tradicionālā un populārā mūzika. – Rīga: Musica Baltica, 1997.Blūma D. Kultūras vēsture vārdos, jēdzienos un nosaukumos. – Rīga: RaKa, 2000.Bodrijārs Ž. Simulakri un simulācija. – Rīga: Omnia mea, 2000.Dubiņa I., Pērkone-Redoviča I. Literatūra un kino. XX gs. Kultūras vēsture. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2006.Ekonens J., Kulju V. u. c. 20. gadsimta vēsture vidusskolai. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1998.Ekonens J., Kulju V. u. c. Eiropas kultūras vēsture vidusskolai. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1994.Eliade M. Mīts par mūžīgo atgriešanos. – Rīga: 1995.Eliade M. Sakrālais un profānais. – Rīga: Minerva, 1996.Ērgle A., Purēns I., Sviestiņa I. Kulturoloģija. – Rīga: RaKa, 2009.Freids Z. Īgnums kultūrā. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2000.Gīrcs K. Kultūru interpretācijas. – Rīga: Intelekts, 1998.Gombrich E. H. Mākslas vēsture. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.Informācijas vide Latvijā 21. gs. sākumā. – Rīga: Zinātne, 2006.Islāms. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2004.Jermolajeva J., Jermolajevs V., Mūrnieks A. Kultūras vēsture 20.gadsimts. – Rīga: RaKa, 2002.Kagaine Z. Tēlainā domāšana vizuālajā mākslā. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2005.Kalniņa L., Zvirgzds J. Lielā simbolu enciklopēdija. – Rīga: Jumava, 2006.Karasā F. P., Markadē I. Mākslas enciklopēdija. Glezniecības virzieni. – Rīga: Jumava, 2002.Kasīrers E. Apcerējums par cilvēku. Ievads kultūras filozofijā. – Rīga: Intelekts, 1997.Kavacs V. Mākslas valodas pamati. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1999.Kūle M. Eirodzīve. – Rīga: FSI, 2006.Kūle M., Kūlis R. Filosofija. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1998.Kultūras krustpunktu meklējumi. Sast. Kursīte J. – Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 1998.Lanerī Dažāna N. Glezniecības enciklopēdija. – Rīga: Jumava, 2006.Lapiņa M. Latvijas kultūras vēsture 20. gadsimta 40.–80. gados. – Rīga: RaKa, 2002.29

Lasmane S. 20. gs. ētikas pavērsieni. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2004.Liotārs Ž. F. Postmodernisma skaidrojums bērniem//Grāmata. 1991. – Nr. 12.Paiders J. Islams un Rietumi. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2001.Pasaules reliģijas. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2007.Politiskā komunikācija, ētika un kultūra LR 9. Saeimas vēlēšanās. – Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2007.Priedītis A. Ievads kulturoloģijā. Kultūras teorija un kultūras vēsture. – Daugavpils: A.K.A., 2003.Priedītis A. Kultūru dialogs. – Rīga: Pasaules kultūru fonds, 2006.Rēpers V., Smite L. Ievads ideju vēsturē. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.Rietumeiropas morāles filozofija. Lasmanes S. sakārtojums – Rīga: LU, 2006.Rubenis A. 20. gadsimta kultūra Eiropā. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2004.Rubenis A. Cilvēks mītiskajā pasaules ainā. – Rīga: Zvaigzne, 1994.Septiņdesmit pasaules brīnumi. Red. Skerss K. – Rīga: Zvaigzne ABC.Šuvajevs I. Kultūra, teksts, zīme. – Rīga: Elpa, 1993.Taivāns L. G., Taivāne E. Reliģiju vēsture. – Rīga: RaKa, 2003.Tīsenkopfs T. Socioloģija. – Rīga: LU, 2006.Vēbers M. Reliģijas socioloģija. – Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2004.Velšs V. Estētikas robeža. – Rīga: Laikmetīgās mākslas centrs, 2005.Vīts Dž. E. Postmodernie laiki. – Rīga: Luterisma mantojuma fonds, 1999.Zaķis G., Zaķis J. Cilvēka dzīve latviski I, II d. – Rīga: RaKa, 1997.Zimmels G. Nauda modernajā kultūrā.//LU Zinātniskie Raksti. – Rīga: LU, 2000. – Nr. 629.Zitāne L. Kultūras vēsture. Kultūras jēdziens un senie laiki. – Rīga: RaKa, 2002.2. Uzziņu literatūra Pēc nepieciešamībasHerdera vārdnīca. Simboli. – Rīga: Pētergailis, 1994.Mitoloģijas enciklopēdija 1. sēj. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1993.Mitoloģijas enciklopēdija 2. sēj. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1994.Svešvārdu vārdnīca. – Rīga: Norden, 2002.Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015. gadam. Nacionāla valsts.3. Interneta resursi Pēc nepieciešamībashttp://www.ailab.lvhttp://www.liis.lv/kultvest/kulturahttp://www.kulturaskanons.lvhttp://lv.vikipedia.org/vikihttp://www.km.gov.lv/http://www.liis.lv/folklora/http://www.spidolastelpa.karod.ru.http://www.historia.lv/30

http://www.unesco.lv4. Materiālie līdzekļiMācību klase (25 darba vietas) 1Tāfele 1Tāfeles rakstāmpiederumi (4 krāsaini flomāsteri, tīrīšanas līdzeklis)Pēc nepieciešamībasVideo projektors un dators vai interaktīvā tāfele (nodrošinot interneta tīklu) 1Audio vizuālie materiāliAtbilstoši moduļa tematiemCD, DVDPiezīmju papīrsPēc nepieciešamībasPēc nepieciešamības31