Pieaugušo tālākizglītība Latvijā - ReferNet Latvija
Pieaugušo tālākizglītība Latvijā - ReferNet Latvija
Pieaugušo tālākizglītība Latvijā - ReferNet Latvija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Valsts ilgspējīgai ekonomiskajai attīstībai būtiska ir visu iedzīvotāju grupu sociālā<br />
integrācija, radot visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgas iespējas piedalīties sabiedrības dzīvē<br />
un valsts ekonomiskā potenciāla veidošanā, tomēr ierobežoto finanšu resursu dēļ<br />
<strong>tālākizglītība</strong>s iespējas netiek nodrošinātas iedzīvotāju grupām, kurām tas ir visvairāk<br />
nepieciešams. Tas attiecināms gan uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, gan<br />
bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riska grupām.<br />
<strong>Latvija</strong> ir iesaistījusies Eiropas procesos, kuru mērķis ir veikt pasākumus stratēģijas<br />
izstrādē mūžizglītības ieviešanai individuālā un institucionālā līmenī. Pašlaik realizēto<br />
ESF finansēto nacionālo programmu pieteikumos, kā piemēram, ‘’Mūžizglītības<br />
stratēģijas izstrāde un ieviešana’’ (2004), tika definētas mūžizglītības stiprās un vājās<br />
puses <strong>Latvijā</strong>:<br />
Stiprās puses:<br />
Likumdošana vispārējas, profesionālās un augstākās izglītības jomā pamatā ir<br />
izveidota, kā arī darbojas Izglītības likums, kas regulē pamatnostādnes <strong>Latvija</strong>s<br />
izglītības sistēmā;<br />
Valstī ir visu līmeņu un veidu izglītības un izglītības atbalsta iestāžu tīkls;<br />
Politiskajā līmenī sadarbība ar sociālajiem partneriem ir noteikta: ir izveidota<br />
Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējā sadarbības apakšpadome, gan<br />
Profesionālās izglītības sadarbības padome;<br />
Pedagogiem ir atbilstoša pedagoģiskā izglītība;<br />
Notiek izglītības programmu akreditācijas process;<br />
Vispārējās un profesionālās izglītības kvalitāte ir salīdzināma pateicoties<br />
centralizēto eksāmenu sistēmai;<br />
Izglītības iestādes aktīvi iesaistās starptautiskajos projektos;<br />
Izglītības un zinātnes ministrijas plāno un nosaka izglītības politiku, kā arī<br />
kontrolē tās īstenošanu.<br />
Vājās puses:<br />
Nav izstrādātas mūžizglītības stratēģiskās pamatnostādnes, stratēģija un tās<br />
ieviešanas rīcības plāns, lai sekmētu zināšanu sabiedrības un zināšanu<br />
ekonomikas attīstību <strong>Latvijā</strong>;<br />
Nav pieņemts <strong>Pieaugušo</strong> izglītības likums vai, vismaz, koncepcija nozares<br />
attīstībai;<br />
Valsts teritoriāli administratīvās reformas problēmas sarežģī reģionu attīstības<br />
plānošanu un ieplānotā īstenošanu, līdz ar to – cilvēkresursu attīstību;<br />
Nepietiekams valsts finansējums pieaugušo izglītībai kopumā un profesionālajai<br />
izglītībai, līdz ar to nav pietiekama izglītības pieejamība visām iedzīvotāju<br />
grupām;<br />
Nav izveidota karjeras un izglītības turpināšanas konsultāciju un atbalsta sistēma,<br />
lai nodrošinātu izglītības izvēles iespējas mūža garumā;<br />
Nav nodrošināta mērķtiecīga pieaugušo izglītotāju izglītība un <strong>tālākizglītība</strong>;<br />
Nav izveidots mūžizglītības attīstībā iesaistīto institūciju un organizāciju<br />
sadarbības tīkls, kas veicinātu izglītības pakalpojumu pieejamību, pārredzamību<br />
un mērķtiecīgu plānošanu;<br />
Nav attīstītas iespējas neformālās izglītības ceļā iegūto kompetenču atzīšanai;<br />
4