Pieaugušo tālākizglītība Latvijā - ReferNet Latvija
Pieaugušo tālākizglītība Latvijā - ReferNet Latvija
Pieaugušo tālākizglītība Latvijā - ReferNet Latvija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
European Centre for the<br />
Development of Vocational Training<br />
<strong>Pieaugušo</strong> <strong>tālākizglītība</strong> <strong>Latvijā</strong><br />
Detalizēts 5. tēmas pārskats<br />
Rīga 2006
Saturs<br />
0501 – Tālākizglītība. Ievads.......................................................................................... 3<br />
050101 – Nacionālās definīcijas........................................................................ 10<br />
050102 – <strong>Pieaugušo</strong> <strong>tālākizglītība</strong>s attīstība.................................................... 10<br />
050103 – Izvērtējums......................................................................................... 12<br />
050104 – Plānošana un prognozēšana.............................................................. 13<br />
050105 – Alternatīvas mācību metodes........................................................... 14<br />
05010501 – Tālmācība........................................................................... 14<br />
05010502 -- E-apmācība......................................................................... 15<br />
05010503 – Apmācības organizēšana.................................................. 16<br />
05010504 – Elastīgums.......................................................................... 16<br />
0502 – Tālākizglītības piedāvājums............................................................................. 17<br />
050201 – Mērķa grupas un nodrošinājums.................................................... 17<br />
050202 – Nodrošinātāji..................................................................................... 17<br />
050203 – Uzņemšanas nosacījumi.................................................................... 18<br />
050204 – Kvalitātes novērtējums..................................................................... 18<br />
0503 – Bezdarbnieku un citu riska grupu apmācība................................................. 20<br />
050301 – Mērķa grupas nodrošinājums.......................................................... 27<br />
050302 – Bezdarbnieku apmācības nodrošinātāji.......................................... 29<br />
050303 – Pieejamība......................................................................................... 30<br />
050304 – Kvalitātes vērtēšana.......................................................................... 30<br />
0504 – Tālākizglītība uzņēmumos............................................................................... 31<br />
050401 – Pasākumi, kas veicina apmācību uzņēmumos............................... 35<br />
050402 – Atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem................................ 35<br />
050403 – Atbalsts darbinieku apmācībai specifiskos ekonomikas sektoros 36<br />
050404 – Sociālo partneru atbalsts <strong>tālākizglītība</strong>i.......................................... 38<br />
0505 – Tālākizglītība augstskolās................................................................................. 38<br />
0506 – Izmantotie literatūras avoti un interneta resursi............................................ 40
05 – <strong>Pieaugušo</strong> <strong>tālākizglītība</strong> <strong>Latvijā</strong><br />
Mūžizglītības ideja balstās uz nepieciešamību jebkurai personai iegūt un<br />
papildināt zināšanas, prasmes un kompetences. <strong>Pieaugušo</strong> mūžizglītība apmierina gan<br />
cilvēka personiskās pašpilnveides nepieciešamību, gan sabiedrības vajadzības un ļauj<br />
turpināt izglītību atbilstoši interesēm un vajadzībām neatkarīgi no vecuma un iepriekšējās<br />
izglītības līmeņa. 2006.gadā <strong>Latvija</strong>s Izglītības un zinātnes ministrijā tika izstrādāts<br />
politikas plānošanas dokumenta projekts „Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.<br />
– 2013.gadam’’. Šīs pamatnostādnes ir svarīgas sabalansētas un uz zināšanām balstītas<br />
valsts attīstības veicināšanai, kā arī lai iekļautos starptautiskajā apritē, jo mūžizglītība ir<br />
viens no Eiropas kopējās attīstības priekšnosacījumiem.<br />
0501 – Tālākizglītība. Ievads<br />
<strong>Latvijā</strong> ir senas pieaugušo <strong>tālākizglītība</strong>s tradīcijas. Agrāk jēdziens pieaugušo izglītība<br />
asociējās ar vakara-maiņu skolu, kuru apmeklēja darba gaitas uzsākušie, bet dažādu<br />
iemeslu dēļ vidējo vai pat pamamatizglītību neieguvušie pieaugušie. Kopš valsts<br />
neatkarības atgūšanas <strong>Latvijā</strong> strauji mainījās pieprasījums darba tirgū un radās jaunas<br />
pieaugušo <strong>tālākizglītība</strong>s iespējas.<br />
Izglītību reglamentējoši dokumenti definē vairākus pieaugušo <strong>tālākizglītība</strong>s veidus:<br />
Neformālo izglītību<br />
Profesionālo tālākizglītību<br />
Profesionālo pilnveidi<br />
Aktīva mūžizglītības sistēmas izveide <strong>Latvijā</strong> ir uzsākta jau 1993.gadā, kad ar<br />
Izglītības un zinātnes ministrijas un Vācijas <strong>Pieaugušo</strong> izglītības asociācijas<br />
Starptautiskās sadarbības institūta atbalstu tika dibināta <strong>Latvija</strong>s <strong>Pieaugušo</strong> izglītības<br />
apvienība (LPIA). Viens no galvenajiem LPIA darbības virzieniem bija un ir pieaugušo<br />
izglītības un mūžizglītības sistēmas izveide un attīstība <strong>Latvijā</strong>. Pašvaldību līmenī tika<br />
izveidots pieaugušo izglītības centru un koordinatoru tīkls, kas uzskatāms par svarīgu<br />
institucionālo atbalstu mūžizglītības tālākai attīstībai (www.laea.lv).<br />
<strong>Pieaugušo</strong> tālākizglītībā izdalāmi (organizētāji / finansējuma veids):<br />
Uzņēmumu organizētā un finansētā savu darbinieku apmācība, kas<br />
pārsvarā notiek lielajos (50-240 darbinieki) uzņēmumos (notikusi 70%<br />
šādu uzņēmumu);<br />
Valsts organizētā un finansētā bezdarbnieku apmācība;<br />
Pašvaldību organizēta un finansēta pieaugušo izglītība (pieaugušo<br />
izglītības centri, vakarskolas u.c.);<br />
Starptautisko un vietējo donorinstitūciju un fondu finansētie izglītības<br />
projekti, kurus dažādām mērķa grupām īsteno valsts, pašvaldības,<br />
nevalstiskās un cita veida institūcijas un organizācijas;<br />
Individuālā <strong>tālākizglītība</strong>, kuru izvēlas un finansē paši indivīdi.<br />
3
Valsts ilgspējīgai ekonomiskajai attīstībai būtiska ir visu iedzīvotāju grupu sociālā<br />
integrācija, radot visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgas iespējas piedalīties sabiedrības dzīvē<br />
un valsts ekonomiskā potenciāla veidošanā, tomēr ierobežoto finanšu resursu dēļ<br />
<strong>tālākizglītība</strong>s iespējas netiek nodrošinātas iedzīvotāju grupām, kurām tas ir visvairāk<br />
nepieciešams. Tas attiecināms gan uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, gan<br />
bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riska grupām.<br />
<strong>Latvija</strong> ir iesaistījusies Eiropas procesos, kuru mērķis ir veikt pasākumus stratēģijas<br />
izstrādē mūžizglītības ieviešanai individuālā un institucionālā līmenī. Pašlaik realizēto<br />
ESF finansēto nacionālo programmu pieteikumos, kā piemēram, ‘’Mūžizglītības<br />
stratēģijas izstrāde un ieviešana’’ (2004), tika definētas mūžizglītības stiprās un vājās<br />
puses <strong>Latvijā</strong>:<br />
Stiprās puses:<br />
Likumdošana vispārējas, profesionālās un augstākās izglītības jomā pamatā ir<br />
izveidota, kā arī darbojas Izglītības likums, kas regulē pamatnostādnes <strong>Latvija</strong>s<br />
izglītības sistēmā;<br />
Valstī ir visu līmeņu un veidu izglītības un izglītības atbalsta iestāžu tīkls;<br />
Politiskajā līmenī sadarbība ar sociālajiem partneriem ir noteikta: ir izveidota<br />
Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējā sadarbības apakšpadome, gan<br />
Profesionālās izglītības sadarbības padome;<br />
Pedagogiem ir atbilstoša pedagoģiskā izglītība;<br />
Notiek izglītības programmu akreditācijas process;<br />
Vispārējās un profesionālās izglītības kvalitāte ir salīdzināma pateicoties<br />
centralizēto eksāmenu sistēmai;<br />
Izglītības iestādes aktīvi iesaistās starptautiskajos projektos;<br />
Izglītības un zinātnes ministrijas plāno un nosaka izglītības politiku, kā arī<br />
kontrolē tās īstenošanu.<br />
Vājās puses:<br />
Nav izstrādātas mūžizglītības stratēģiskās pamatnostādnes, stratēģija un tās<br />
ieviešanas rīcības plāns, lai sekmētu zināšanu sabiedrības un zināšanu<br />
ekonomikas attīstību <strong>Latvijā</strong>;<br />
Nav pieņemts <strong>Pieaugušo</strong> izglītības likums vai, vismaz, koncepcija nozares<br />
attīstībai;<br />
Valsts teritoriāli administratīvās reformas problēmas sarežģī reģionu attīstības<br />
plānošanu un ieplānotā īstenošanu, līdz ar to – cilvēkresursu attīstību;<br />
Nepietiekams valsts finansējums pieaugušo izglītībai kopumā un profesionālajai<br />
izglītībai, līdz ar to nav pietiekama izglītības pieejamība visām iedzīvotāju<br />
grupām;<br />
Nav izveidota karjeras un izglītības turpināšanas konsultāciju un atbalsta sistēma,<br />
lai nodrošinātu izglītības izvēles iespējas mūža garumā;<br />
Nav nodrošināta mērķtiecīga pieaugušo izglītotāju izglītība un <strong>tālākizglītība</strong>;<br />
Nav izveidots mūžizglītības attīstībā iesaistīto institūciju un organizāciju<br />
sadarbības tīkls, kas veicinātu izglītības pakalpojumu pieejamību, pārredzamību<br />
un mērķtiecīgu plānošanu;<br />
Nav attīstītas iespējas neformālās izglītības ceļā iegūto kompetenču atzīšanai;<br />
4
Lielas atšķirības pieejamībā izglītības pakalpojumiem starp dažādām <strong>Latvija</strong>s<br />
pašvaldībām.<br />
<strong>Latvijā</strong> ir ļoti plašs <strong>tālākizglītība</strong>s kursu / semināru piedāvājums, No piedāvātajiem<br />
kursiem populārākie, vairāk apmeklētākie <strong>Latvija</strong>s iedzīvotāju vidū ir tādu jomu kursi,<br />
kas attiecas uz sociālajām zinātnēm, uzņēmējdarbību, tiesībām, pakalpojumu sfēru,<br />
veselību un sociālo aprūpi, svešvalodu apguvi, humanitārām zinātnēm un mākslām, kā arī<br />
inženierzinātnēm, ražošanu un celtniecību, skolotāju izglītību un citām (1.tab.).<br />
1. tabula. Kursu/ semināru dalībnieki sadalījumā pēc kursu/ semināru nodarbību<br />
jomas (15-74 gadu vecumā; tūkst)<br />
Kods<br />
No tiem<br />
Dalībnieku<br />
skaits<br />
piedalījās kursos, piedalījās tikai kursos,<br />
semināros un izmantoja semināros<br />
neformālo mācīšanos<br />
Vispārējās programmas 000 5.0 2.4 1.5<br />
Skolotāju izglītība un izglītības<br />
zinātnes 100 15.8 9.4 1.6<br />
Humanitārās zinātnes un māksla 200 23.9 12.5 1.1<br />
Svešvalodas 222 29.6 15.1 3.0<br />
Sociālās<br />
zinātnes,<br />
uzņēmējdarbība un tiesības 300 63.5 42.2 9.5<br />
Dabas zinātnes 420 1.7 0.7 0.7<br />
Fizikas un ķīmijas zinātnes 440 1.0 1.0 -<br />
Matemātikas un statistikas<br />
zinātnes 460 1.2 0.3 -<br />
Datorzinātnes 481 2.0 1.6 0.4<br />
Datoru lietošana 482 16.1 10.7 2.1<br />
Inženierzinātnes, ražošana un<br />
celtniecība 500 22.7 11.4 8.1<br />
Lauksaimniecība 600 10.3 9.6 0.3<br />
Veselība un sociālā aprūpe 700 31.4 20.6 6.2<br />
Pakalpojumi 800 58.8 26.2 13.5<br />
Avots: Mūžizglītības aspekti <strong>Latvijā</strong>. Statistisko datu krājums. Rīga: CSP, 2004.<br />
Ir statistikas dati, kas rāda kādās mūžizglītības aktivitātēs sadalījumā pa to veidiem<br />
iedzīvotāji piedalās (2.tab.). Visvairāk (ap 87%) ir tādu cilvēku, kuri mācījušies<br />
neformāli, bet mazāk kuri piedalījušies formālā izglītībā vai apmeklējuši kursus.<br />
5
2. tabula. Iedzīvotāju līdzdalība mūžizglītības aktivitātēs sadalījumā pa aktivitāšu<br />
veidiem (15-74 gadu vecumā; tūkst.)<br />
Kopā Tai skaitā sievietes<br />
Piedalījās regulārās izglītības aktivitātēs 307.3 171.6<br />
Tai skaitā:<br />
piedalījās tikai regulārās izglītības aktivitātēs 67.0 37.3<br />
piedalījās regulārās izglītības aktivitātēs, kā arī<br />
kursos, semināros 6.7 4.6<br />
piedalījās regulārās izglītības aktivitātēs un<br />
izmantoja neformālo mācīšanos 186.6 100.8<br />
piedalījās regulārās izglītības aktivitātēs, kā arī<br />
kursos, semināros un izmantoja neformālo<br />
mācīšanos 47.0 28.9<br />
Piedalījās kursos/ semināros 218.8 138.5<br />
Tai skaitā:<br />
piedalījās tikai kursos, semināros 41.5 21.0<br />
piedalījās kursos, semināros un regulārās<br />
izglītības aktivitātēs 6.7 4.6<br />
piedalījās kursos, semināros un izmantoja<br />
neformālo mācīšanos 123.6 84.0<br />
piedalījās kursos, semināros, kā arī regulārajā<br />
apmācībā un izmantoja neformālo mācīšanos 47.0 28.9<br />
Izmantoja neformālo mācīšanos 798.4 439.6<br />
Tai skaitā:<br />
izmantoja tikai neformālo mācīšanos 441.2 225.9<br />
izmantoja neformālo mācīšanos, kā arī piedalījās<br />
regulārās izglītības aktivitātēs 186.6 100.8<br />
Avots: Mūžizglītības aspekti <strong>Latvijā</strong>. Statistisko datu krājums. Rīga: CSP, 2004.<br />
\<br />
Pēc <strong>Latvija</strong>s Republikas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par 2004.gadu vairāk nekā<br />
puse valsts iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem piedalījās mūžizglītības aktivitātēs (3.tab.).<br />
Galvenokārt tie ir nodarbinātie iedzīvotāji, lai gan arī ekonomiski neaktīvie un darba meklētāji<br />
apmeklē <strong>tālākizglītība</strong>s kursus vai seminārus (4.tab.). Datu analīze liecina, ka zināšanu apgūšana<br />
kursos un semināros ir vieglāk pieejama strādājošajiem nekā bezdarbniekiem. Arī neformālā<br />
izglītība kopumā ir vairāk iecienīta strādājošo vidū.<br />
3. tabula. Iedzīvotāju līdzdalība mūžizglītības aktivitātēs (15-74 gadu vecumā; tūkst.)<br />
Iedzīvotāju<br />
skaits<br />
Tai skaitā<br />
sievietes vīrieši<br />
Iedzīvotāji 1816.3 969.1 847.2<br />
Tai skaitā:<br />
piedalījās apmācībā 913.5 502.5 411.0<br />
6
nepiedalījās apmācībā 902.8 466.6 436.2<br />
Avots: Mūžizglītības aspekti <strong>Latvijā</strong>. Statistisko datu krājums. Rīga: CSP, 2004.<br />
4. tabula. Kursu/ semināru dalībnieku skaits sadalījumā pēc apmeklēto nodarbību skaita<br />
un dalībnieku ekonomiskās aktivitātes (15-74 gadu vecumā; tūkst.)<br />
Tai skaitā piedalījušies<br />
vairāk<br />
Dalībnieku vienā divās trīs<br />
nekā trīs<br />
skaits apmācību apmācību apmācību<br />
apmācību<br />
nodarbībā nodarbībās nodarbībās<br />
nodarbībās<br />
Kopā 218.8 172.8 26.0 10.4 9.6<br />
Tai skaitā pēc ekonomiskās aktivitātes:<br />
nodarbinātie 176.8 136.7 21.6 9.2 9.3<br />
darba meklētāji 10.9 10.1 0.8 - -<br />
ekonomiski neaktīvi 31.1 26.0 3.6 1.2 0.3<br />
Avots: Mūžizglītības aspekti <strong>Latvijā</strong>. Statistisko datu krājums. Rīga: CSP, 2004.<br />
Katras vecuma grupas (intervālā no 15 līdz 74 gadi) iedzīvotāji var atrast sev piemērotu un<br />
nepieciešamu izglītošanos. CSP dati liecina, ka pastāv mūžizglītības aktivitātēs iesaistīto<br />
iedzīvotāju diezgan vienmērīgs sadalījumu pēc vecuma un dzimuma (5.tab.).<br />
5. tabula. Iedzīvotāji, kas piedalījās kādā no mūžizglītības aktivitātēm, sadalījumā pēc<br />
vecuma un dzimuma (15-74 gadu vecumā; tūkst.)<br />
Tai skaitā<br />
Iedzīvotāju<br />
skaits<br />
piedalījās<br />
regulārā<br />
izglītībā<br />
piedalījās<br />
kursos,<br />
semināros<br />
izmantoja<br />
neformālo<br />
mācīšanos<br />
Iedzīvotāji 1816.3 307.3 218.8 798.4<br />
15 - 24 352.0 247.1 47.4 225.1<br />
25 - 34 321.6 37.2 51.6 160.2<br />
35 - 44 338.6 17.6 51.3 152.4<br />
45 - 54 309.8 4.4 42.2 122.9<br />
55 - 64 267.3 0.3 21.1 91.4<br />
65 - 74 227.0 0.7 5.2 46.4<br />
Vīrieši 847.2 135.7 80.3 358.8<br />
15 - 24 179.1 116.9 23.9 113.1<br />
25 - 34 161.4 11.5 19.1 70.2<br />
35 - 44 164.7 5.6 16.8 67.5<br />
45 - 54 143.7 1.7 11.9 51.7<br />
55 - 64 114.1 - 6.1 37.6<br />
65 - 74 84.2 - 2.5 18.7<br />
Sievietes 969.1 171.6 138.5 439.6<br />
15 - 24 172.9 130.2 23.5 112.0<br />
25 - 34 160.2 25.7 32.5 90.0<br />
7
35 - 44 173.9 12.0 34.5 84.9<br />
45 - 54 166.1 2.7 30.3 71.2<br />
55 - 64 153.2 0.3 15.0 53.8<br />
65 - 74 142.8 0.7 2.7 27.7<br />
Avots: Mūžizglītības aspekti <strong>Latvijā</strong>. Statistisko datu krājums. Rīga: CSP, 2004.<br />
Tālākizglītība tik piedāvāta iedzīvotājiem ar jebkuru izglītības līmeni. Visvairāk cilvēku, kuri<br />
piedalās mūžizglītībā, ir ar vidēju izglītības līmeni (ISCED 3), nedaudz mazāk – ar zemu<br />
(ISCED 0-2), vēl mazāk – tie, kuri jau mācījušies pēc vidējās (ISCED 4), kā arī terciārās<br />
izglītības līmenī (ISCED 5, 6). Statistikas dati apstiprina likumsakarību, ka augstāks formālās<br />
izglītības līmenis rada iespēju indivīdam apgūt zināšanas un prasmes turpmāk neformālā līmenī.<br />
Visbiežāk to dara iedzīvotāji ar augstāko izglītību (ISCED 5/6) – līdz pat 60 %. Arī piedalīšanās<br />
kursos ir cieši saistīta ar iepriekšējās izglītības līmeni: visbiežāk kvalifikāciju paaugstina<br />
iedzīvotāji ar augstāko izglītības līmeni – līdz 30 % no tiem kuri piedalās kursos. CSP dati<br />
apkopoti 6.tabulā.<br />
6. tabula. Iedzīvotāji, kas piedalījās kādā no mūžizglītības aktivitātēm, sadalījumā pēc<br />
izglītības līmeņa (15-74 gadu vecumā; tūkst)<br />
Iedzīvotāj<br />
u skaits<br />
Tai skaitā<br />
piedalījās<br />
regulārā<br />
izglītībā<br />
piedalījās<br />
kursos,<br />
semināros<br />
izmantoja<br />
neformālo<br />
mācīšanos<br />
Kopā 1816.3 307.3 218.8 798.4<br />
Tai skaitā pēc respondentu izglītības līmeņa:<br />
pamatizglītība un zemāk<br />
(0.-2.līmenis) 539.2 160.1 28.0 212.6<br />
vidējā izglītība<br />
(3.līmenis) 767.5 101.6 76.2 316.2<br />
izglītība pēc vidējās<br />
izglītības<br />
(4.līmenis) 243.5 15.5 34.4 107.8<br />
terciārā izglītība<br />
(5., 6.līmenis) 266.1 30.1 80.2 161.8<br />
Avots: Mūžizglītības aspekti <strong>Latvijā</strong>. Statistisko datu krājums. Rīga: CSP, 2004.<br />
Lai nodrošinātu mūžizglītības mērķu sasniegšanu, ESF finansēto nacionālo programmu projektos<br />
par tālākizglītību tiek iesaistītas augstskolas, visu pakāpju profesionālās izglītības iestādes,<br />
pieaugušo izglītības centri, pašvaldības, darba devēji, arodbiedrības, sabiedriskās organizācijas<br />
un citas institūcijas. Īstenojot izglītību mūža garumā, tiek izmantots esošo izglītības iestāžu un<br />
institūciju tīkls.<br />
Galvenie profesionālās <strong>tālākizglītība</strong>s (PTI) organizētāji un piedāvātāji <strong>Latvijā</strong> ir:<br />
Nozaru ministrijas un to pakļautības un sadarbības institūcijas,<br />
Darba devēji un darba devēju organizācijas,<br />
Arodbiedrības,<br />
Universitāšu <strong>tālākizglītība</strong>s departamenti un tālmācības centri,<br />
8
Valsts administrācijas skola,<br />
Vietējo pašvaldību mācību centri,<br />
Amatniecības kamera,<br />
<strong>Pieaugušo</strong> izglītības centri,<br />
Izglītības iestādes, organizācijas, asociācijas<br />
Nodarbinātības Valsts aģentūra<br />
Palielinot pašvaldību līmenī izveidoto pieaugušo izglītības centru un koordinatoru tīklu<br />
kapacitāti, iespējams praktiski īstenot mūžizglītības politiku, nodrošinot efektīvu sadarbību starp<br />
valsts un pašvaldības politikas plānotājiem, nevalstiskām organizācijām un izglītības sektoru.<br />
<strong>Latvijā</strong> ir iespējas mērķtiecīgi izmantot augstskolās esošo <strong>tālākizglītība</strong>s un tālmācības (arī e-<br />
studijas) sadarbības tīklu. Skolas ar nelielu skolēnu skaitu arī var attīstīt savu darbību, sniedzot<br />
izglītības pakalpojumus pieaugušajiem. <strong>Pieaugušo</strong> neformālās izglītības programmas un mācību<br />
kursus izstrādā un īsteno izglītības iestādes, kā arī citas juridiskās vai fiziskās personas patstāvīgi<br />
vai sadarbībā ar pasūtītājiem.<br />
Funkcionējošs mūžizglītību realizējošu institūciju sadarbības tīkls nodrošinās mērķtiecīgu šīs<br />
nozares attīstību atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībām <strong>Latvijā</strong> un Eiropā.<br />
9
050101 – Nacionālās definīcijas<br />
Mūžizglītības normatīvā un institucionālā bāze <strong>Latvijā</strong> praktiski nepastāv. <strong>Pieaugušo</strong> izglītībai<br />
<strong>Latvijā</strong> nav speciāla likuma un to reglamentē kā Izglītības likums, tā arī Profesionālās izglītības<br />
likums, Augstākās izglītības likums.<br />
Atsevišķi mūžizglītības jautājumi iestrādāti Izglītības koncepcijas pamatnostādnēs 2006. – 2010.<br />
gadam (projekts), bet kopējā sistēma neveidojās un pamatproblēmas: izglītības pieejamība,<br />
piedāvājums un pārvaldība netiek risinātas. Mūžizglītības pamatnostādnēs uzsvars tiek likts uz<br />
pieaugušo izglītību, kas <strong>Latvijā</strong> līdz šim netika koordinēta.<br />
Izglītības likums nosaka, ka <strong>Latvijā</strong> obligāta ir pamatizglītība vai pamatizglītības iegūšanas<br />
turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Profesionālās izglītības ieguve un kāda konkrēta<br />
veida <strong>tālākizglītība</strong> <strong>Latvijā</strong> (izņemot reglamentētās profesijas) nav obligāta. Izglītības likums arī<br />
nosaka, ka pieaugušo izglītība ir personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža<br />
garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū. Neformālās pieaugušo<br />
izglītības programmas nosaka šīs izglītības saturu un to atbilstību valsts un darba devēja, kā arī<br />
personības izaugsmes interesēm, un šīs programmas pieaugušajiem ir tiesības apgūt visa mūža<br />
garumā neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības. Beidzot šādas neformālās pieaugušo izglītības<br />
programmas, persona iegūst izglītības iestādes izdotu programmas beigšanas dokumentu.<br />
Profesionālās izglītības likums reglamentē divus formālās tālākās profesionālās izglītības<br />
veidus: profesionālā <strong>tālākizglītība</strong> un profesionālā pilnveide. Profesionālā <strong>tālākizglītība</strong> ir<br />
profesionālās izglītības īpašs veids, kas pieaugušajiem ar iepriekšēju izglītību un profesionālo<br />
pieredzi dod iespēju iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Profesionālās<br />
<strong>tālākizglītība</strong>s programmas vienmēr beidzas ar kādas konkrētas valsts atzītas kvalifikācijas<br />
konkrētā profesijā ieguvi.<br />
Profesionālajā tālākizglītībā <strong>Latvijā</strong> netiek definētas nekādas īpašas iedzīvotāju vecuma grupas,<br />
kuras atšķirtos no profesionālās pamatizglītības dalībnieku vecuma grupām. Arī pēc statusa<br />
darba tirgū un iegūstamās kvalifikācijas līmeņa apmācāmajiem nav atšķirību.<br />
<strong>Latvijā</strong> nav populāri pēc darba gadiem atgriezties sākotnējās profesionālās izglītības<br />
programmās. Darba pieredzi ieguvušie, kuri vēlas iegūt valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju,<br />
mācās vai nu profesionālās <strong>tālākizglītība</strong>s programmās vai augstākās izglītības programmās.<br />
Studijas augstskolās <strong>Latvijā</strong> ir ļoti populāras, studēt iespējams gan pilna laika, gan nepilna laika<br />
programmā, gan arī neklātienē.<br />
Profesionālā pilnveide - profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām neatkarīgi no vecuma<br />
un iepriekšējās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām<br />
atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes. No pieaugušo neformālās<br />
izglītības programmām, profesionālās pilnveides izglītības programmas atšķiras ar to, ka ir<br />
formālās izglītības daļa un tās beidzot, persona saņem valsts parauga dokumentu – apliecību par<br />
profesionālās pilnveides izglītību.<br />
050102 – <strong>Pieaugušo</strong> <strong>tālākizglītība</strong>s attīstība<br />
<strong>Pieaugušo</strong> <strong>tālākizglītība</strong> <strong>Latvijā</strong> pastāvēja jau sen. Līdz 2001. gadam <strong>Latvija</strong>s Izglītības un<br />
zinātnes ministrijā (IZM) bija Tālākizglītības departaments, kas koordinēja <strong>Pieaugušo</strong> izglītības<br />
centru darbību.<br />
<strong>Latvija</strong>s <strong>Pieaugušo</strong> izglītības asociācija (LPIA), ko izveidoja 1993.gada decembrī, ir nevalstiska<br />
bezpeļņas organizācija, kas apvieno pieaugušo izglītības piedāvātājus tagad. LPIA tika dibināta<br />
ar <strong>Latvija</strong>s Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Vācijas <strong>Pieaugušo</strong> izglītības asociācijas<br />
10
Starptautiskās sadarbības institūta atbalstu. LPIA mērķis ir veicināt neformālās pieaugušo<br />
izglītības sistēmas attīstību <strong>Latvijā</strong> un piedalīties mūžizglītības politikas veidošanā, veicinot<br />
pilsoniskas, demokrātiskas un atvērtas sabiedrības izveidi valstī. LPIA biedri ir 79 juridiskas<br />
personas (2005.g. 1.janvārī) - rajonu pieaugušo izglītības centri, tautas augstskolas, nevalstiskas<br />
organizācijas, mācību centri, universitātes, arodskolas un vakarskolas (<strong>Latvija</strong>s <strong>Pieaugušo</strong><br />
izglītības apvienības (LPIA) atskaite par darbu 2004.gadā. Rīga, 2005).<br />
LPIA ir izveidojusi visu valsti aptverošu pieaugušo izglītības organizāciju sadarbības tīklu,<br />
sagatavojusi pasniedzējus, izstrādājusi un aprobējusi programmas, mācību un metodiskos<br />
materiālus.<br />
2004. gadā <strong>Latvija</strong>s <strong>Pieaugušo</strong> izglītības apvienības darbība noritēja, pamatojoties uz LPIA<br />
kopsapulcē pieņemtajām LPIA darbības prioritātēm 2003.- 2004. gadam. LPIA īstenoja vairākus<br />
projektus pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas jomā, sabiedrības integrācijas veicināšanai,<br />
pieaugušo izglītības kvalitātes uzlabošanai un uzsāka vairākus jaunus projektus. Nozīmīgākais<br />
darbs 2004. gadā tika virzīts uz ESF nacionālās programmas „Mūžizglītības stratēģijas izstrāde<br />
un ieviešana” sagatavošanu.<br />
Izglītības attīstības koncepcija 2002. – 2005.gadam par vienu no rīcības virzieniem izglītības<br />
pieejamības nodrošināšanai ir izvirzījusi – pieaugušo izglītības iespēju paplašināšanu, nodrošinot<br />
profesionāli orientētas mūžizglītības piedāvājumu (Izglītības attīstības koncepcija 2002. - 2005.<br />
gadam. Rīga, 2002). Lai to panāktu šai laikā ‘’Koncepcijā...’’ definēts nepieciešamais:<br />
1) nodrošināt darba devēju un valsts savstarpēji koordinētu atbalstu pieaugušo izglītības<br />
programmu izveidei, it īpaši teritoriju līdzsvarotas attīstības kontekstā;<br />
2) veicināt augstākās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu iesaistīšanos<br />
<strong>tālākizglītība</strong>s attīstībā, piedāvājot <strong>tālākizglītība</strong>s programmas, profesionālās pilnveides<br />
izglītības programmas un iesaistoties bezdarbnieku apmācībā;<br />
3) izveidot kredītpunktu sistēmu un ieviest minētajās programmās, nodrošinot to<br />
savietojamību ar akadēmisko kredītu pārneses sistēmu;<br />
4) izstrādāt pamatnostādnes vakarskolu darbības izvērtēšanai;<br />
5) izstrādāt priekšlikumus darba devēju plašākai iesaistīšanai <strong>tālākizglītība</strong>s finansēšanā.<br />
Izglītības koncepcijā iestrādātās idejas, gan pavisam lēni rod kādu apstiprinājumu dzīvē.<br />
Kredītpunktu sistēma pieaugušo izglītībā līdz 2004.gada beigām vēl nebija ieviesta.<br />
Tradicionāli pieaugušo izglītība <strong>Latvijā</strong> ir bijusi neformālās izglītības daļa. Galvenās rūpes ar<br />
pieaugušo izglītošanos gulstas uz pašu cilvēku, darba devēju un pašvaldību pleciem. Valsts aktīvi<br />
piedalās tikai bezdarbnieku apmācībā, lai gan arī šeit finansējums pēdējos gados ticis samazināts.<br />
No 2004.gada realizētās Nacionālās programmas ‘’Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un<br />
ieviešana’’ uzdevumi ir:<br />
izstrādāt valstī vienotas konceptuālas nostādnes un stratēģiju mūžizglītībā;<br />
definēt izglītības mērķus cilvēkresursu attīstībai plānošanas reģionos, saistībā ar<br />
ekonomiskās attīstības mērķiem;<br />
mazināt atšķirības izglītības pakalpojumu pieejamībai starp valsts reģioniem, kā arī starp<br />
pašvaldībām plānošanas reģionu ietvaros;<br />
stiprināt izglītības kā nozares kapacitāti un ietekmi iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes<br />
veicināšanā;<br />
sekmēt sadarbību plānošanas reģionos starp sektoriem, nozarēm un institūcijām, lai<br />
saskaņoti plānotu un koordinētu mūžizglītības attīstību.<br />
11
Programmas rezultātā tiks izstrādāta valstī vienota mūžizglītības stratēģija, tās ieviešanas Rīcības<br />
plāni valstī un reģionos, kā arī tiks sniegts organizatorisks, informatīvs un izglītojošs atbalsts<br />
mūžizglītības programmu izstrādei reģionos (ES struktūrfondu (3.2.4.1) Nacionālā programma<br />
„Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana”. Rīga, 2004). Tā piemēram, jau 2004. gadā<br />
notikuši vairāki semināri pieaugušo izglītības centriem. LPIA organizēja semināru par<br />
lietvedības jautājumiem. Atsaucoties uz pieaugušo izglītības centru un tautskolu priekšlikumiem<br />
tika organizēti divi izbraukuma semināri. Vienā no tiem pieaugušo izglītības centru pārstāvjiem<br />
bija iespēja iepazīties ar Jelgavas Reģionālo pieaugušo izglītības centru, bet otrā izbraukuma<br />
seminārā pieaugušo izglītības centru pārstāvji devās uz Jēkabpils Tālākizglītības un informācijas<br />
tehnoloģiju centru.<br />
Nacionālās programmas ietvaros tiek izstrādāta Mūžizglītības stratēģija, kas definēs<br />
mūžizglītības mērķus un uzdevumus līdz 2010.gadam un atbildības sadali tās īstenošanā starp<br />
valsti un pašvaldībām, privāto sektoru, sociālajiem partneriem un indivīdu.<br />
Mūžizglītības stratēģijas izstrāde ir atsevišķs projekts, kuru īsteno <strong>Latvija</strong>s <strong>Pieaugušo</strong><br />
izglītības apvienība (LPIA) sadarbībā ar pašvaldību pārstāvjiem, augstskolām, sabiedrisko<br />
organizāciju pārstāvjiem un citiem ekspertiem. Projekta īstenotāja institūcija izvēlēta<br />
pamatojoties uz projektu atlases kritērijiem, plānošanas reģionu attīstības aģentūru pārstāvju<br />
sanāksmes atzinuma un balstoties uz LPIA sadarbības līgumu ar IZM.<br />
050103 – Izvērtējums<br />
Profesionālās izglītības programmu (arī profesionālās <strong>tālākizglītība</strong>s) atbilstoši attiecīgajam<br />
valsts profesionālās izglītības standartam un profesijas standartam un <strong>Latvija</strong>s Republikas<br />
Izglītības klasifikācijai (apstiprināta ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2004.gada 11.maija<br />
rīkojumu Nr.287) izstrādā izglītības iestāde un noteiktajā kārtībā iesniedz Izglītības un zinātnes<br />
ministrijā licencēšanai (Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra noteikumi Nr.4 “Vispārējās un<br />
profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”).<br />
Mainoties darba tirgus pieprasījumam, ir mainījušās arī profesionālās izglītības iestādēs<br />
piedāvātās izglītības programmas: no 1999.gada profesionālās izglītības iestādes piedāvā<br />
pedagoģiskās korekcijas profesionālās pamatizglītības programmas (tās paredzētas jauniešiem,<br />
kas pēc ilgāka pārtraukuma atgriežas izglītības sistēmā un kam ir svarīgi reizē ar pamatizglītību<br />
iegūt arī profesionālās iemaņas, kā arī jauniešiem ar nepabeigtu pamatizglītību). No 1999. gada<br />
tiek piedāvātas arī pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas. Tāpat pieaug<br />
profesionālās izglītības programmu piedāvājums personām ar īpašām vajadzībām, ieslodzītajiem<br />
brīvības atņemšanas vietās.<br />
Valsts un pašvaldību dibinātās izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot pieaugušo neformālās<br />
izglītības programmas bez licences saņemšanas, citas juridiskās un fiziskās personas – pēc<br />
licences saņemšanas vietējā pašvaldībā. Lai realizētu profesionālās pilnveides izglītības<br />
programmu izglītības iestādei ir jāsaņem licenci Izglītības un zinātnes ministrijā.<br />
Vienotas profesionālās izglītības un <strong>tālākizglītība</strong>s programmu īstenošanas kvalitātes<br />
nodrošināšanai Profesionālās izglītības likums paredz:<br />
izglītības programmas akreditāciju un izglītības iestādes akreditāciju – Ministru kabineta<br />
2002.gada 23.aprīļa noteikumi Nr.170 ”Kārtība, kādā akreditējamas vispārējās izglītības un<br />
profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centri” nosaka kārtību,<br />
un institūcijas, kas ir atbildīgas par akreditācijas veikšanu;<br />
12
Profesionālās izglītības iestāžu un programmu akreditācijai ir izstrādāta nepieciešamā normatīvā<br />
bāze un atbilstoši esošajiem resursiem Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības<br />
centrs organizē akreditācijas komisijas darbu: 2001.gadā akreditētas 135 profesionālās izglītības<br />
programmas un 27 izglītības iestādes, 2002.gadā – 264 izglītības programmas un 76 izglītības<br />
iestādes, 2003.gadā – akreditētas 350 profesionālās izglītības programmas un 170 profesionālās<br />
izglītības iestādes (<strong>Latvija</strong>s Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības<br />
centrs. Publiskais gada pārskats 2004. Rīga, 2005.).<br />
Šobrīd ir izstrādāts Eiropas kopienas projekts par kopīgiem kritērijiem neformālo prasmju<br />
atzīšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs, tādēļ ir svarīgi arī <strong>Latvijā</strong> akceptēt<br />
kritērijus un atbilstoši tiem izstrādāt pasākumu kompleksu un metodiku neformālā ceļā iegūto<br />
prasmju novērtēšanai, tādējādi atvieglojot jau darba tirgū esošo, kā arī bezdarbnieku neformālā<br />
ceļā iegūto prasmju “legalizēšanu”, piešķirot kvalifikāciju.<br />
050104 – Plānošana un prognozēšana<br />
Tikai darba devēji var nodrošināt darbiniekus ar darbu un atbilstoši darba devēju vēlmēm<br />
sagatavoti speciālisti būs pieprasīti darba tirgū. Šī iemesla dēļ Nodarbinātības Valsts aģentūra<br />
(NVA) aizvien lielāku uzmanību pievērš sadarbībai ar darba devējiem.<br />
Sākot ar 1994.gadu, divas reizes gadā NVA vietējās iestādes veic uzņēmumu, iestāžu un<br />
organizāciju aptaujas par nodarbināto skaita izmaiņām. 1997.g. janvārī tika aptaujāti – 4500,<br />
jūlijā – 5100, 1998.g. janvārī gandrīz – 6000 darba devēji. 2005.gada aptauja liecina, ka darba<br />
devēji prognozē strādājošo skaitu palielināt.<br />
Bez statistikas analīzes NVA vietējās iestādes kopā ar pilsētu un pagastu pašvaldībām cenšas<br />
izstrādāt nodarbinātības veicināšanas pasākumu gada plānus. NVA sadarbojas arī ar dažādām<br />
valsts institūcijām, profesionālajām apvienībām un mācību iestādēm. 1997.gadā tika izveidota<br />
mācību iestāžu, kas nodarbojas ar bezdarbnieku un invalīdu – darba meklētāju profesionālo<br />
apmācību un pārkvalificēšanu, konsultatīvā komisija.<br />
Lai sadarbība ar uzņēmējiem veidotos produktīvāka, NVA lūdz uzņēmējus reģistrēt brīvās darba<br />
vietas un arī strādājošo darba algas lielumu (http://www.nva.lv).<br />
Viena no galvenajām organizācijām, kas nodarbojas ar profesionālo orientēšanu un konsultēšanu,<br />
kā arī sava veida individuālo apmeklētāju vajadzību apzināšanu ir Profesionālās karjeras izvēles<br />
centrs (PKIC), kas ir Labklājības ministrijas Darba departamenta pārziņā esoša organizācija. Tā<br />
galvenais mērķis ir sniegt konsultācijas skolniekiem un bezdarbniekiem profesijas un izglītības<br />
izvēles jautājumos. Centrs darbojas Rīgā un citās <strong>Latvija</strong>s lielākajās pilsētās - Daugavpilī,<br />
Liepājā, Līvānos, Rēzeknē un Valmierā (http://www.karjerascentrs.lv/).<br />
Profesionālās karjeras izvēles centra attīstības plāni paredz papildus jau esošajām filiālēm atvērt<br />
konsultāciju nodaļas visos <strong>Latvija</strong>s reģionos.<br />
PKIC galvenie uzdevumi ir:<br />
skolnieku konsultēšana – tas nozīmē palīdzēt viņiem noteikt savas intereses un spējas,<br />
iepazīstināt jauniešus ar profesiju un veidiem, kā to iegūt, palīdzēt izdarīt pareizo izvēli.;<br />
bezdarbnieku konsultēšana. Galvenais uzdevums ir palīdzēt viņiem izvēlēties vispiemērotāko<br />
profesiju, palīdzēt veidot iemaņas darba meklēšanā un sarunā ar iespējamo darba devēju.<br />
Koordinācijas un mācību darbs profesionālās izglītības jomā. PKIC tiek izstrādāta<br />
“Profesionālās orientācijas koncepcija’’. PKIC veic skolotāju apmācību profesionālajā<br />
13
konsultēšanā un orientācijā. Tiek izstrādātas programmas un tiek apmācīti Darba meklētāju<br />
klubu vadītāji.<br />
Zinātniskais un metodoloģiskais darbs – izstrādājot jaunas pētījumu metodes, ieskaitot arī<br />
kompjuterizētas datu bāzes veidošanu. Ir izveidots arī savs profesiju reģistrs.<br />
PKIC pakalpojumi ir iespējami arī augstskolu studentiem un profesionālo skolu audzēkņiem,<br />
nodarbinātajiem un darba meklētājiem. Centrā ir izveidota mobila konsultatīvā grupa darbam<br />
lauku skolās.<br />
Darbā ar pieaugušajiem iedzīvotājiem, veicot viņu profesionālo orientāciju un palīdzot izvēlēties<br />
profesiju, kā arī nosakot viņu profesionālo piemērotību, ļoti būtiska ir informācija par iespējām<br />
apgūt jaunu profesiju vai iespējām papildināt profesionālās iemaņas. Līdz ar to informācija par<br />
PTI ir svarīga un neatņemama konsultatīvā darba sastāvdaļa.<br />
Centrā ir izveidota datu bāze par vidējo profesionālo izglītību, augstāko izglītību un PTI, kura<br />
tiek regulāri atjaunota un papildināta. Informācija par konkrētām mācību iestādēm un firmām<br />
tiek savākta, apzinot konkrētas firmas. Šī informācija tiek strukturēta, lai Centra apmeklētāji<br />
varētu gūt priekšstatu gan par kursos apgūstamo profesiju un iemaņu daudzveidību un<br />
paplašinātu savas PTI iespējas, gan par mācību firmu klāstu, kuras organizē kursus konkrētās<br />
specialitātēs, tā veicinot apmeklētāju izvēles iespējas.<br />
Bezdarbniekus uz profesionālo izvēles centru konsultēties norīko Nodarbinātības valsts aģentūra.<br />
Liela daļa no konsultētajiem bezdarbniekiem ir bez profesionālās izglītības un viņiem<br />
visaktuālākā problēma ir profesijas un <strong>tālākizglītība</strong>s kursu izvēle. Citiem konsultētajiem<br />
bezdarbniekiem ir bijusi profesionālā vai augstākā izglītība, taču ne vienmēr iegūtajā profesijā ir<br />
iespējams atrast darbu. Tādēļ viņiem aktuāla ir:<br />
<br />
<br />
alternatīvas profesijas un attiecīga apmācības veida izvēle<br />
nepieciešamība apgūt jaunas iemaņas jau esošajā profesijā, kas saistās ar mūsdienu<br />
tehnoloģiju ieviešanu (datoru lietošana) vai mūsdienīgām prasībām pret strādājošo<br />
(svešvalodu pārvaldīšanu u.c.).<br />
Bieži vien kursos apguvuši jaunas profesionālās iemaņas, cilvēki saskaras ar grūtībām iekārtoties<br />
darbā, jo, no vienas puses darba devēji priekšroku dod speciālistiem ar darba pieredzi un no otras<br />
puses, darba meklētājam trūkst iemaņu pašā darba atrašanas procesā un sava profesionālā<br />
potenciāla atklāšanā sarunā ar darba devēju. Šī ir jautājumu grupa, kas Centrā konsultāciju laikā<br />
arī tiek apspriesta ar bezdarbnieku vai darba meklētāju, un centrā ir izstrādāta īpaša semināra -<br />
treniņu programma šo iemaņu apgūšanai.<br />
050105 – Alternatīvas mācību metodes<br />
Pēc 2004.gadā CSP veiktā apsekojuma datiem var noskaidrot kādas neformālās mācīšanās<br />
metodes pārsvarā izmanto <strong>Latvija</strong>s iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem (Mūžizglītības<br />
aspekti <strong>Latvijā</strong>. Statistisko datu krājums. Rīga: CSP, 2004). Galvenokārt tā ir pašmācība,<br />
izmantojot drukātus materiālus, tad mācības izmantojot datoru, ieskaitot interneta lietošanu.<br />
Bibliotēku, mācību centru apmeklējums un apmācība, iegūstot informāciju no TV un radio<br />
raidījumiem, audio - video kasetēm ir mazāk populāras (7.tab).<br />
05010501 - Tālmācība<br />
Vairākas izglītības iestādes <strong>Latvijā</strong> piedāvā apmācību programmas tālmācības veidā. Tā kā<br />
tālmācības metodi izmanto individuāli, ir maz informācijas par to, cik populārs un izplatīts ir šis<br />
mācīšanās veids.<br />
14
Piemēram, International Correspondence Course mācību centrs ir dibināts Nīderlandē un jau<br />
vairāk kā sešus gadus darbojas <strong>Latvijā</strong> kā LR Izglītības un zinātnes ministrijā reģistrēta izglītības<br />
iestāde. Tiek piedāvāti tradicionālās tālmācības veidā izstrādāti svešvalodu un profesionālās<br />
izglītības kursi.<br />
Biznesa augstskola Turība īstenojusi Eiropas Savienības līdzfinansētu sociālās integrācijas<br />
projektu, kura ietvaros apmācīti jaunieši ar īpašām vajadzībām un izstrādāta piemērota<br />
tālmācības profesionālās izglītības programma „Komercdarbība”. <strong>Latvijā</strong> dzīvojošajiem<br />
invalīdiem līdz šim nebija pieejama šāda veida apmācības programmas, tāpēc Biznesa augstskola<br />
Turība izstrādāja 320 stundu garu tālmācības programmu un iesaistīja tās apguvē jauniešus ar<br />
īpašām vajadzībām. Mācībās jaunieši apguva menedžmentu, ekonomiku, grāmatvedību,<br />
mārketingu, likumdošanu, datorzinības un saskarsmes pamatus, kā arī izstrādāja biznesa plānu.<br />
Viens no galvenajiem aspektiem apmācības programmas izstrādē bija tas, ka tā būs pieejama ne<br />
tikai Rīgā, bet jebkurā <strong>Latvija</strong>s rajonā, kas dos iespēju šo tālmācības programmu apgūt<br />
jauniešiem reģionos, kas līdz šim praktiski nebija iespējams.<br />
Hāgenas Tālmācības universitātes Rīgas Studiju centrā iespējams reģistrēties studijām jebkurā no<br />
HTU fakultātēm: kultūras un sociālo zinātņu, matemātikas, informātikas, ekonomikas,<br />
elektrotehnikas un juridiskajā fakultātē. Papildus regulārajām studiju programmām HTU <strong>Latvija</strong>s<br />
studentiem piedāvā speciāli izstrādātas studiju programmas: galvenokārt uzņēmējdarbības<br />
organizēšanā un vadībā.<br />
05010502 - E-apmācība<br />
Pēc CSP datiem, mācību metodes, izmantojot ICT, ir daudzveidīgas un diezgan plaši izplatītas<br />
(skat. 7.tab.). Datora izmantošana mācībās kļūst arvien plašāka, tomēr tā vairs nav tikai jaunu<br />
cilvēku priekšrocība. Pēc CSP datiem datoru sevis izglītošanā izmanto 55, 6% jaunu cilvēku (15-<br />
24 gadi), 63,6% - vecumā 35-44 gadi, 63,6% - vecumā 45-54 gadi (dati par tiem skolēniem,<br />
studentiem, audzēkņiem, kuri piedalījās pieaugušo izglītības aktivitātēs).<br />
7. tabula. Skolēni / audzēkņi, kas izmantoja neformālās mācīšanās metodes, sadalījumā<br />
pēc neformālās mācīšanās metodēm (15-74 gadu vecumā; tūkst.)<br />
Tai skaitā izmantoja sekojošas neformālās mācīšanās<br />
metodes<br />
apmācība,<br />
mācīšanās,<br />
Piedalījās<br />
iegūstot<br />
pašmācība, izmantojot<br />
bibliotēku,<br />
regulārā<br />
informāciju no<br />
izmantojot datoru,<br />
mācību<br />
izglītībā<br />
TV un radio<br />
drukātus ieskaitot<br />
centru<br />
raidījumiem,<br />
materiālus interneta<br />
apmeklējums<br />
audio - video<br />
lietošanu<br />
kasetēm<br />
Kopā 307.3 193.7 172.7 85.6 150.6<br />
Tai skaitā pēc dzimuma:<br />
vīrieši 135.7 83.1 82.7 32.0 54.7<br />
sievietes 171.6 110.6 90.0 53.6 95.9<br />
Tai skaitā pa vecuma vecuma grupām (gadi):<br />
15 - 24 247.1 149.6 137.5 69.0 115.9<br />
15
25 - 34 37.2 25.6 20.5 8.5 20.1<br />
35 - 44 17.6 13.8 11.2 6.0 11.1<br />
45 - 54 4.4 4.0 2.8 1.4 2.8<br />
55 - 64 0.3 - - - -<br />
65 - 74 0.7 0.7 0.7 0.7 0.7<br />
Tai skaitā pēc apgūtās/ iegūtās izglītības līmeņa pēdējo 12 mēnešu laikā:<br />
pamatizglītība<br />
(1.-.2.līmenis) 67.3 36.1 29.5 16.5 26.9<br />
vidējā izglītība un<br />
izglītība pēc vidējās<br />
(3., 4.līmenis) 108.8 61.8 54.7 29.2 50.3<br />
terciārā izglītība<br />
(5., 6.līmenis) 131.2 95.8 88.5 39.9 73.4<br />
Avots: Mūžizglītības aspekti <strong>Latvijā</strong>. Statistisko datu krājums. Rīga: CSP, 2004.<br />
Tā piemēram, biznesa augstskola Turība, piedāvājot profesionālā bakalaura studiju programmu<br />
uzņēmējdarbības vadībā, 1. līmeņa (koledžas) profesionālo augstākās izglītības studiju<br />
programmu ‘’Finanses un grāmatvedība’’, kā arī citas, realizē tādu studiju veidu, kā nepilna laika<br />
e-studijas jeb datorizēto tālmācību.<br />
05010503 – Apmācības organizēšana<br />
Arī šodien mācoties neformāli, skolēni, audzēkņi un studenti individuāli visbiežāk mācījušies<br />
pēc tradicionālajām metodēm (Trapenciere, 2004). Tomēr CSP rīcībā ir dati, kas apstiprina, ka<br />
daudzi mācās bibliotēkās un mācību centros (49%). Pastāv cieša korelācija starp mūžizglītībā<br />
piedalījušos izglītības līmeni un izvēlētajām apmācības metodēm. Iedzīvotāji ar zemāku<br />
izglītības līmeni (ISCED 1) mācās reti, un vienīgā mācīšanās notiek, apmeklējot bibliotēkas un /<br />
vai mācību centrus. ISCED 2. līmeni sasniegušie audzēkņi, skolēni izmanto dažādas mācību<br />
metodes, tomēr salīdzinoši visbiežāk izmanto drukātos materiālus (54,2%), datoru (44,3%),<br />
bibliotēku (39,8%), retāk TV un radio, audio un video kasetes (skat 7. tabulu).<br />
Līdz ar augstāku apmācībā iesaistīto iedzīvotāju izglītības līmeni tālākā izglītībā tiek izmantotas<br />
daudzveidīgākas mācīšanās metodes. Piemēram, respondenti ar izglītību, kas atbilst ISCED 5.,6.<br />
līmenim, izmanto gan drukātos materiālus (73%), gan datoru, tai skaitā internetu (67,5%), gan<br />
darbu bibliotēkā un/vai mācību centrā (56%). Retāk tiek izmantotas TV, radio (30,4%<br />
respondentu) piedāvātās izglītošanās iespējas (Mūžizglītības aspekti <strong>Latvijā</strong>. Statistisko datu<br />
krājums. Rīga: CSP, 2004).<br />
Par profesionālo apmācību, kura tieši saistīta ar uzņēmumiem skat. sadaļu 0504.<br />
05010504 - Elastīgums<br />
<strong>Latvija</strong>s PTI sistēma pieaugušajiem dod iespēju piedalīties tajā dažādos apmācību veidos<br />
pietiekami elastīgi (kā jau minēts un aprakstīts iepriekš).<br />
16
0502 – Tālākizglītības piedāvājums<br />
050201 – Mērķa grupas un nodrošinājums<br />
Iedzīvotājus, kuri piedalās mūžizglītībā, pēc viņu aktivitātes veida iedala tajos, kuri piedalījās<br />
regulārā izglītībā, kuri piedalījās kursos vai semināros, kā arī tajos, kuri izmantoja neformālo<br />
mācīšanos.<br />
Piemēram, pedagogu <strong>tālākizglītība</strong>s programmu katalogā iekļautas visas ar IZM<br />
saskaņotās programmas līdz to saskaņošanas termiņa beigām. Informācijas meklēšanai IZM<br />
Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) mājas lapā norādītas piedāvātās programmas<br />
katrai definētai mērķauditorijai, kā arī dots programmu konkrēts raksturojums<br />
(http://www.isec.gov.lv/cedu/kat/kat.shtml?00).<br />
Programmu pieteikumos, kuri tiek iesniegti IZM izvērtēšanai un saskaņošanai, ir norādīts<br />
programmas nosaukums, plānotais klasifikatora kods, programmas mērķauditorija, programmas<br />
finansēšanas avoti, programmas pieteikuma iesniedzējs, kontaktpersona, programmas<br />
īstenošanas laiks, programmas apjoms (ne mazāks kā 12 akadēmiskās stundas –<br />
programmstundas), programmas īstenošanas vieta, dalībnieku skaits, programmas īsa anotācija,<br />
un programmas vadītājs.<br />
050202 – Nodrošinātāji<br />
Profesionālās <strong>tālākizglītība</strong>s programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas<br />
piedāvā gan profesionālās izglītības iestādes, gan pieaugušo izglītības iestādes, ja vien ir<br />
saņemta attiecīga licence Izglītības un zinātnes ministrijā.<br />
2004.gadā izglītības iestāžu reģistrā ir reģistrētas 323 pieaugušo izglītības iestādes. No tām 6 ir<br />
valsts, 23 – pašvaldību, 3 privātās ar valsts ieguldījumu, pārējās privātās. Starp privātajām<br />
pieaugušo izglītības iestādēm ir arī uzņēmumu mācību centri. Neformālās pieaugušo izglītības<br />
programmas piedāvā gan pieaugušo izglītības iestādes, gan citas izglītības iestādes. Dažādas<br />
<strong>tālākizglītība</strong>s programmas piedāvā arī augstskolas, piemēram, <strong>Latvija</strong>s Universitāte.<br />
Struktūrvienības, kuras realizē <strong>tālākizglītība</strong>s programmas LU ir:<br />
Etniskās kultūras centrs<br />
Filoloģijas fakultātes Slāvu filoloģijas nodaļa<br />
Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas didaktikas centrs<br />
Ķīmijas fakultātes Ķīmijas didaktikas centrs<br />
LU Bibliotēka<br />
LU Ģimenes veselības centrs<br />
Moderno valodu fakultāte<br />
Nekustamā īpašuma vērtēšanas skola<br />
Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte<br />
Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes <strong>Pieaugušo</strong> pedagoģiskās izglītības centrs<br />
Sociālo zinātņu fakultāte<br />
Teoloģijas fakultāte<br />
Vispārējās izglītības programmas un daļu profesionālās apmācības programmu iespējams apgūt<br />
daļlaika vai nepilna laika apmācībā (senāk tās tika dēvētas par ‘’vakarskolām’’).<br />
17
050203 – Uzņemšanas nosacījumi<br />
Neformālās izglītības programmām nav īpašu uzņemšanas nosacījumu, turpretī profesionālās<br />
<strong>tālākizglītība</strong>s programmām to nosaka profesijas standarts (skat. 050204).<br />
050204 – Kvalitātes novērtējums<br />
<strong>Latvijā</strong> profesionālās izglītības programmas, izņemot profesionālās pilnveides un profesionālās<br />
ievirzes izglītības programmas un profesionālās izglītības iestādes akreditē Izglītības likumā<br />
noteiktajā kārtībā (Profesionālās izglītības likums, 1999). Profesionālās izglītības programmas -<br />
profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības programmas un<br />
profesionālās <strong>tālākizglītība</strong>s programmas otrā un trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas<br />
ieguvei akreditācija ir izglītības programmas īstenošanas kvalitātes novērtēšana.<br />
Profesionālās izglītības iestādes akreditācija ir izglītības iestādes darbības kvalitātes novērtēšana.<br />
Likumā ir paredzēta arī eksaminācijas centru akreditācija kā šādu centru darbības kvalitātes<br />
novērtēšana.<br />
Saskaņā ar <strong>Latvija</strong>s Republikas Izglītības likumu (pieņemts 1998.gadā) izglītības programmas<br />
licencēšana ir tiesību piešķiršana izglītības iestādei īstenot noteiktu izglītības programmu.<br />
Profesionālās izglītības programmas īstenošanai jāsaņem attiecīga licence un izglītības iestāde ir<br />
tiesīga īstenot tikai licencētas profesionālās izglītības programmas (Profesionālās izglītības<br />
likums). Izglītības iestāde, kura īsteno šajā likumā noteiktu licencējamu izglītības programmu, ir<br />
tiesīga uzņemt izglītojamos tikai pēc attiecīgas licences saņemšanas izglītības programmas<br />
īstenošanai.<br />
Lēmumu par licences izsniegšanu, atteikumu izsniegt licenci vai licences anulēšanu pieņem<br />
profesionālās izglītības programmu licencēšanas komisija. (pamatojoties uz MK noteikumiem).<br />
Licences derīguma termiņš sākas ar dienu, kad lēmums par licences izsniegšanu paziņots<br />
izglītības iestādei.<br />
Valsts un pašvaldību dibinātās izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot pieaugušo neformālās<br />
izglītības programmas bez licences saņemšanas, citas juridiskās un fiziskās personas – pēc<br />
licences saņemšanas vietējā pašvaldībā (Izglītības likums).<br />
Profesionālās izglītības satura atbilstību darba tirgus prasībām nodrošina Profesionālās izglītības<br />
likumā noteiktā standartu sistēma:<br />
1) valsts profesionālās izglītības standarts;<br />
2) profesijas standarts.<br />
Valsts profesionālās izglītības standarti nosaka izglītības programmu stratēģiskos mērķus, obligāto<br />
izglītības saturu, iegūtās izglītības vērtēšanu. Tos nosaka Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija<br />
noteikumi Nr.211 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts<br />
arodizglītības standartu” un Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.141 “Noteikumi<br />
par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu”.<br />
Profesijas standarts nosaka profesionālās kvalifikācijas pamatprasības, kā arī attiecīgās<br />
specifiskās prasības, kas nepieciešamas galveno darba uzdevumu veikšanai attiecīgajā profesijā.<br />
To izstrādi un reģistrāciju reglamentē Ministru kabineta 2000.gada 29.augusta noteikumi Nr.304<br />
“Noteikumi par profesiju standartiem” un Ministru kabineta 2002.gada 26.marta noteikumi<br />
Nr.131 „Profesiju standartu izstrādes kārtība”.<br />
18
Saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu un normatīvajiem aktiem, Izglītības un zinātnes<br />
ministrija, paredzot šim mērķim valsts budžeta līdzekļus, organizē profesiju standartu izstrādi un<br />
ekspertīzi. Profesiju standartu izstrādes prioritātes un secību nosaka, ņemot vērā darba devēju<br />
ieteikumus un izglītojamo skaitu izglītības programmu grupās.<br />
Profesiju standartu izstrādei Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības centrā ir<br />
izveidota struktūrvienība, kura organizē profesiju standartu izstrādi pirmajam, otrajam, un<br />
trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. Profesionālās izglītības centra cilvēkresursi un<br />
finansējums dod iespēju gadā organizēt 20 profesiju standartu izstrādi.<br />
Profesiju standartu izstrādi ceturtajam un piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim<br />
organizē Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departaments.<br />
Līdz 2004.gada 1.jūlijam ir izstrādāti un profesiju standartu reģistrā iekļauti 269 profesiju<br />
standarti visiem pieciem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem: 154 profesiju standarti pirmajam,<br />
otrajam un trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim, 115 profesiju standarti ceturtajam un<br />
piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.<br />
Lai <strong>Latvijā</strong> un ārvalstīs iegūtā profesionālā izglītība un profesionālā kvalifikācija būtu savstarpēji<br />
salīdzināmas un <strong>Latvija</strong>s profesionālās izglītības iestāžu absolventiem būtu iespējas turpināt<br />
izglītību ārvalstīs un konkurēt starptautiskajā darba tirgū būtisks ir izglītības programmu<br />
noslēgums. Profesionālās izglītības programmas noslēgumā tiek organizēti centralizētie<br />
eksāmeni. Centralizētie eksāmeni - pēc īpašas metodikas izveidoti un pēc vienotas kārtības valsts<br />
mērogā organizēti eksāmeni izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai profesionālās<br />
izglītības vai profesionālās kvalifikācijas ieguvei. Profesionālo kvalifikāciju sarakstu, kuras<br />
iegūstot kārtojami centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni nosaka Ministru kabineta<br />
2000.gada 7.novembra noteikumi Nr.383 “Noteikumi par profesionālajām kvalifikācijām, kuras<br />
iegūstot kārtojami centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni” Ministru kabineta<br />
2002.gada 12.marta noteikumi Nr.104 „Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises<br />
kārtību” nosaka centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību vispārizglītojošajos mācību<br />
priekšmetos profesionālās vidējās un vispārējās vidējās izglītības programmās”.<br />
Lai valsts mērogā ieviestu vienotu eksaminācijas metodiku un kārtību, profesionālās<br />
izglītības iestādēs tiek veidoti mācību un eksaminācijas centri, kuros, ievērojot nozaru principu,<br />
tiek organizēti centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni. Profesionālās izglītības<br />
iestādēs Rīgā ir izveidoti deviņi mācību un eksaminācijas centri eksāmenu organizēšanai<br />
metālapstrādes, metināšanas, kokapstrādes, elektrotehnikas speciālistu, automehāniķu,<br />
būvniecības, uzņēmējdarbības, šūšanas un friziera profesijās.<br />
Lai nodrošinātu vienotas prasības profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturam un norisei, ir<br />
nepieciešama metodika kvalifikācijas eksāmenu satura izstrādei.<br />
Lai absolvents saņemtu apliecību par profesionālās pilnveides izglītību izglītības programmai ir<br />
jābūt vismaz 160 stundu garai.<br />
Profesionālās <strong>tālākizglītība</strong>s programmām ir jāsaņem licence un vēlāk tā arī jāakreditē, lai<br />
izglītības iestāde drīkstētu izsniegt valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu<br />
– kvalifikācijas apliecību. Akreditācijas procesā, ko organizē Izglītības un zinātnes ministrija<br />
sadarbībā ar sociālajiem partneriem, tiek novērtēts, vai konkrētā programma nodrošina, ka<br />
izglītojamais apgūst visas profesijas standartā noteiktās iemaņas. Profesijas standarts ir<br />
dokuments, kas nosaka kādas prasmes, iemaņas un zināšanas ir nepieciešamas konkrētajā<br />
profesijā. Profesijas standartu izstrādi organizē Izglītības un zinātnes ministrija un gala rezultātā<br />
tos apstiprina Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome.<br />
Profesionālās <strong>tālākizglītība</strong>s programmas noslēgumā ir jākārto centralizētais kvalifikācijas<br />
19
eksāmens. Šis eksāmens ir vienāds visiem, kas vēlas iegūt konkrēto profesiju, gan tiem, kas<br />
absolvē sākotnējās profesionālās izglītības programmas, gan tiem, kas absolvē profesionālās<br />
<strong>tālākizglītība</strong>s programmas. Centralizētos eksāmenus organizē Izglītības un zinātnes ministrija.<br />
Tie notiek, vai nu eksaminācijas centros vai izglītības iestādēs. To mērķis ir nodrošināt, ka<br />
visiem kādas konkrētas profesijas ieguvējiem ir vienādas zināšanas, prasmes un iemaņas.<br />
Centralizēto eksāmenu pieņemšanā un vērtēšanā vienmēr piedalās arī attiecīgās nozares sociālie<br />
partneri.<br />
0503 – Bezdarbnieku un citu riska grupu apmācība<br />
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem bezdarbnieku skaita un bezdarba līmeņa<br />
izmaiņas <strong>Latvijā</strong> 2004. gadā bija sekojošas (http://www.nva.lv).<br />
2004.gada 31.decembrī aģentūras uzskaitē bija 90800 bezdarbnieki, 2003.gada<br />
31.decembrī – 90551 bezdarbnieks. Gada laikā bezdarbnieku skaits pieaudzis par 249 cilvēkiem<br />
(1.att.). Salīdzinot bezdarbnieku skaita izmaiņas pa mēnešiem, redzams, ka aģentūrā reģistrēto<br />
bezdarbnieku skaitam tendence pieaugt ir gada 1.ceturksnī. Vislielākais reģistrēto bezdarbnieku<br />
skaits, līdzīgi kā 2003.gadā, vērojams martā, bet, sākot ar aprīli, bezdarbnieku skaits pakāpeniski<br />
samazinās (Ziņojums par 2004.gada darba rezultātiem. <strong>Latvija</strong>s Republikas Labklājības<br />
ministrija, Nodarbinātības valsts aģentūra. Rīga, 2005).<br />
2004.gada beigās, līdzīgi kā 2003.gada beigās, lielākais aģentūras uzskaitē esošo<br />
bezdarbnieku īpatsvars bija Latgales reģionā – 31,1% no bezdarbnieku kopskaita (2003.gadā –<br />
30,9%). Iepriekš minētais rādītājs augsts ir arī Rīgas reģionā - 30,6%, salīdzinot ar 2003.gadu,<br />
tas pieaudzis par 1,4 procenta punktiem. Zemākais aģentūras uzskaitē reģistrēto bezdarbnieku<br />
īpatsvars, tāpat kā 2003.gadā, bija Vidzemes (10,9%), Zemgales (12,8%) un Kurzemes (14,6%)<br />
reģionos.<br />
2004.gada decembra beigās, salīdzinot ar 2003.gada decembra beigām, bezdarba līmenis<br />
samazinājies par 0,1 procenta punktu. Salīdzinot pa mēnešiem, lielākais bezdarba līmenis<br />
vērojams martā, sasniedzot 9,2%. Gada otrajā pusgadā tas stabilizējies, samazinoties līdz 8,5%.<br />
Salīdzinot bezdarba līmeni pa reģioniem, redzams, ka 2004.gada beigās augstākais bezdarba<br />
līmenis bija Latgales reģionā, vairāk kā divas reizes pārsniedzot reģistrēto bezdarba līmeni valstī.<br />
2004.gada beigās zemākais bezdarba līmenis bija Rīgas reģionā – 5,2%, kas bija par 3,3 procenta<br />
punktiem zemāks nekā valstī 2004.gada beigās<br />
2004.gada 31.decembrī, salīdzinot ar 2003.gada 31.decembri, par 1,4 procenta punktiem<br />
pieaudzis 55 līdz 59 gadus veco bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā. Pārējās<br />
vecuma grupās, salīdzinot ar 2003.gadu, nav būtisku izmaiņu (2.att).<br />
20
0,8<br />
0,8<br />
2,2<br />
1,9<br />
9,2<br />
11,1<br />
10,9<br />
11,7<br />
11,8<br />
12,2<br />
12,1<br />
11,9<br />
11,7<br />
10,6<br />
13,9<br />
13,3<br />
13,6<br />
13,5<br />
13,4<br />
13,3<br />
91580<br />
93617<br />
94093<br />
93393<br />
91617<br />
90612<br />
90064<br />
90199<br />
89849<br />
89366<br />
90214<br />
90551<br />
1.att. Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē esošo bezdarbnieku skaits<br />
pārskata perioda beigās<br />
98000<br />
96000<br />
94000<br />
92000<br />
90000<br />
88000<br />
86000<br />
84000<br />
92874<br />
94862<br />
96669<br />
95964<br />
93366<br />
93042<br />
92628<br />
92880<br />
92478<br />
91252<br />
90800<br />
90637<br />
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII<br />
2003 2004<br />
2.att. Bezdarbnieku sastāvs (procentos) pēc vecuma 2003. un 2004.gada<br />
31.decembrī<br />
16<br />
14<br />
12<br />
10<br />
8<br />
6<br />
4<br />
2<br />
0<br />
15-19 20-24 25-29 30-34 35-39 40-44 45-49 50-54 55-59 60 un<br />
vairāk<br />
gadi<br />
2003 2004<br />
Avots: Ziņojums par 2004.gada darba rezultātiem. <strong>Latvija</strong>s Republikas Labklājības<br />
ministrija, Nodarbinātības valsts aģentūra. Rīga, 2005<br />
21
Salīdzinot 2004.gada beigās reģistrēto bezdarbnieku skaitu pēc vecuma grupām un dzimuma,<br />
vērojams, ka starp sievietēm visvairāk reģistrēto bezdarbnieču ir vecumā no 25 - 29 gadi (6994<br />
jeb 7,7% no kopēja bezdarbnieku skaita) un vecumā 40 - 44 gadi (7005 jeb 7,7% no kopējā<br />
bezdarbnieku skaita). Savukārt visvairāk vīriešu reģistrēts vecuma grupā 45 – 49 gadi (5359 jeb<br />
5,9% no kopējā bezdarbnieku skaita).<br />
2004.gada beigās aģentūras uzskaitē bija 23 209 ilgstošie bezdarbnieki jeb 25,6% no<br />
bezdarbnieku kopskaita. 2004.gada beigās procentuāli lielākais ilgstošo bezdarbnieku skaits bija<br />
vecumā no 50 līdz 54 gadiem – 4460 jeb 19,2% no ilgstošo bezdarbnieku kopskaita.<br />
2004.gada 31.decembrī lielākais reģistrēto bezdarbnieku skaits bija ar iegūtu profesionālo<br />
izglītību – 35 321 jeb 38,9% bezdarbnieku kopskaitā .Salīdzinot ar 2003.gada 31.decembri,<br />
minētais rādītājs pieaudzis par 0,5 procenta punktiem. Par 1,8 procenta punktiem pieaudzis ar<br />
iegūtu vispārējo vidējo, par 0,8 procenta punktiem – ar iegūtu pamatizglītību un par 0,7 procenta<br />
punktiem – ar augstāko izglītību reģistrēto bezdarbnieku skaits bezdarbnieku kopskaitā.<br />
2004.gada beigās, salīdzinot ar 2003.gada 31.decembri, samazinājies reģistrēto bezdarbnieku<br />
skaits, kuri nevar uzrādīt izglītību apliecinošu dokumentu.<br />
Bezdarbnieku sadalījums pa problēmgrupām:<br />
No 2004.gada beigās aģentūras uzskaitē esošo bezdarbnieku kopskaita:<br />
23 209 cilvēki jeb 25,6% bija ilgstošie bezdarbnieki;<br />
11 611 cilvēki jeb 12,8% – jaunieši - bezdarbnieki vecumā 15 - 24 gadi;<br />
3 292 cilvēki jeb 3,6% – invalīdi - bezdarbnieki;<br />
562 cilvēki jeb 0,6% – personas, kas atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;<br />
9 871 cilvēks jeb 10,9% – personas pēc bērna kopšanas;<br />
<br />
<br />
5 156 cilvēki jeb 5,7% – pirmspensijas vecuma sievietes - bezdarbnieces;<br />
3 136 cilvēki jeb 3,5% – pirmspensijas vecuma vīrieši - bezdarbnieki.<br />
Salīdzinot ar 2003.gada beigām, par 0,8 procenta punktiem palielinājies uzskaitē reģistrēto<br />
personu pēc bērna kopšanas skaits, par 0,4 procenta punktiem – pirmspensijas vecuma sieviešu<br />
skaits un par 0,1 procenta punktu bezdarbnieku – invalīdu skaits bezdarbnieku kopskaitā.<br />
Savukārt par 0,5 procenta punktiem samazinājies jauniešu – bezdarbnieku skaits un ilgstošo<br />
bezdarbnieku skaits, par 0,1 procenta punktu – reģistrēto personu pēc atbrīvošanas no brīvības<br />
atņemšanas iestādēm un pirmspensijas vecuma vīriešu skaits bezdarbnieku kopskaitā.<br />
Informācija par izmaiņām bezdarbnieku sadalījumā pa problēmgrupām laikposmā no<br />
1999.gada līdz 2004.gadam sniegta pielikumā.<br />
2004.gada beigās 79 929 bezdarbnieki jeb 88% no kopējā bezdarbnieku skaita bija ar<br />
darba pieredzi. 2004.gadā, līdzīgi kā 2003.gadā, darba tirgū vislielākais pieprasījums bija pēc<br />
kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem (17 837 darba vietas jeb 28,8% no reģistrēto brīvo<br />
darba vietu kopskaita), pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem 11 087 jeb 18,0%).<br />
2004.gadā no reģistrētām brīvām darba vietām 24,8% bija vienkāršo profesiju pārstāvjiem.<br />
22
Bezdarba līmenis pārskata perioda beigās (%)<br />
Pielikums<br />
9.4<br />
8.9<br />
8.4<br />
9.1<br />
8.6<br />
8.5<br />
7.9<br />
7.4<br />
7.8<br />
7.7<br />
7.6<br />
1999 2000 2001 2002 2003 2004<br />
Izmaiņas bezdarbnieku sadalījumā pēc izglītības<br />
Bezdarbnieku ar augstāko izglītību īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā pārskata perioda<br />
beigās (%)<br />
7.8<br />
7.6<br />
7.4<br />
7.2<br />
7<br />
6.8<br />
6.6<br />
6.4<br />
7,7<br />
7,3<br />
7,1<br />
7,0<br />
6,9<br />
7,0<br />
1999 2000 2001 2002 2003 2004<br />
Bezdarbnieku ar profesionālo izglītību īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā pārskata<br />
perioda beigās (%)<br />
44<br />
43<br />
42<br />
41<br />
40<br />
39<br />
38<br />
37<br />
36<br />
42,.8<br />
42,6<br />
40,5<br />
39,0<br />
38,4<br />
38,9<br />
1999 2000 2001 2002 2003 2004<br />
23
Bezdarbnieku ar vispārējo vidējo izglītību īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā pārskata<br />
perioda beigās (%)<br />
32<br />
31<br />
30<br />
29<br />
28<br />
27<br />
26<br />
25<br />
30,9<br />
29,6<br />
27,9<br />
28,3<br />
28,8<br />
27,0<br />
1999 2000 2001 2002 2003 2004<br />
Bezdarbnieku ar pamatizglītību īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā pārskata perioda<br />
beigās (%)<br />
21.5<br />
21<br />
20.5<br />
20<br />
19.5<br />
19<br />
18.5<br />
18<br />
21,0<br />
20,8<br />
20,3<br />
20,0<br />
19,9<br />
19,1<br />
1999 2000 2001 2002 2003 2004<br />
Bezdarbnieku, kuri nav pabeiguši pamatizglītības iegūšanu, īpatsvars kopējā bezdarbnieku<br />
skaitā pārskata perioda beigās (%)<br />
2.2<br />
2.1<br />
2,1<br />
2<br />
1.9<br />
1,9<br />
2,0<br />
1,9<br />
2,0<br />
1.8<br />
1.7<br />
1.6<br />
1999 2000 2001 2002 2003 2004<br />
1,8<br />
Avots: Ziņojums par 2004.gada darba rezultātiem. <strong>Latvija</strong>s Republikas Labklājības ministrija,<br />
Nodarbinātības valsts aģentūra. Rīga, 2005).<br />
24
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) organizē aktīvo nodarbinātības pasākumu – bezdarbnieku<br />
profesionālo apmācību un pārkvalifikāciju. Tiesības iesaistīties šajā aktīvajā nodarbinātības<br />
pasākumā ir personām, kuras ir ieguvušas bezdarbnieka statusu. Bet pasākumos konkurētspējas<br />
paaugstināšanai var iesaistīties gan bezdarbnieki, gan aģentūrā reģistrējušies darba meklētāji.<br />
Apmācību mērķis ir paaugstināt bezdarbnieku konkurētspēju un iespēju atrast darbu. NVA<br />
pēdējo četru gadu pieredze liecina, ka pēc bezdarbnieku profesionālās apmācības,<br />
pārkvalifikācijas un kvalifikācijas kursu beigšanas pastāvīgu darbu iegūst vairāk nekā puse no<br />
kursu beidzējiem. 2004.gadā NVA uzsāka jaunu modeli bezdarbnieku profesionālās apmācības<br />
un pārkvalifikācijas organizēšanā, un tas nozīmē, ka bezdarbnieki, iesaistoties apmācību kursos,<br />
sadarbībā ar NVA filiālēm izvēlas izglītības iestādi no izglītības iestāžu saraksta, kurām ir<br />
tiesības veikt bezdarbnieku profesionālo apmācību.<br />
Statistikas dati liecina, ka apmācībā piedalās dažāda vecuma cilvēki, visvairāk vispārējo vai<br />
profesionālo izglītību ieguvušie.<br />
25
8.tabula. Bezdarbnieku skaits, kuri nosūtīti uz bezdarbnieku apmācību sadalījumā pa<br />
vecuma grupām<br />
Gadi<br />
Vecuma grupas<br />
2000.gads<br />
2004.gads<br />
Kopā siev. vīr. Kopā siev. vīr.<br />
15-24 gadi 2465 1409 1056 759 599 160<br />
15-64 gadi 10267 6592 3675 3771 2966 805<br />
25-34 gadi 3192 2184 1008 1105 911 194<br />
25-64 gadi 7802 5183 2619 3012 2367 645<br />
35-49 gadi 3716 2524 1192 1471 1150 321<br />
50-64 gadi 894 475 419 436 306 130<br />
9.tabula. Bezdarbnieku skaits, kuri nosūtīti uz bezdarbnieku apmācību sadalījumā pēc<br />
izglītības<br />
Gadi<br />
Izglītības līmeņi<br />
2000.gads<br />
2004.gads<br />
Kopā siev. vīr. Kopā siev. vīr.<br />
Zemāka par pamatizglītību 53 20 33 2 1 1<br />
Vispārējā izglītība 4539 2704 1835 1696 1335 361<br />
Profesionālā izglītība 4367 2883 1484 1559 1229 330<br />
Augstākā izglītība 1308 985 323 501 399 102<br />
10.tabula. Riska grupu bezdarbnieku skaits, kuri nosūtīti uz apmācību sadalījumā pa<br />
grupām<br />
Gadi<br />
Mērķgrupas<br />
2000. 2004.<br />
Personas pēc bērna kopšanas<br />
atvaļinājuma * 445<br />
Invalīdi 166 146<br />
Jaunieši vecumā no 15 līdz 25<br />
gadiem 2464 759<br />
Personas pēc atbrīvošanās no<br />
ieslodzījuma 41 18<br />
Ilgstošie bezdarbnieki 2008 548<br />
Pirmspensijas vecuma sievietes 163 83<br />
Pirmspensijas vecuma vīrieši 41 24<br />
*Dati par bezdarbniekiem, kuri nosūtīti uz apmācību 1995.gadā nav pieejami<br />
Avots: NVA dati<br />
26
050301 – Mērķa grupas nodrošinājums<br />
Profesionālās <strong>tālākizglītība</strong>s programmu, profesionālās pilnveides programmu vai citu izglītības<br />
programmu apguvē bezdarbnieku iesaista, ja:<br />
bezdarbnieka iepriekš iegūtā profesionālā kvalifikācija vai profesionālā pieredze neatbilst<br />
attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām un tāpēc nav iespējams atrast piemērotu<br />
darbu;<br />
bezdarbnieks ir zaudējis profesionālās prasmes;<br />
bezdarbniekam nav iepriekš iegūtas profesionālās kvalifikācijas.<br />
Bezdarbnieku apmācībā iesaista personas, kas ir sasniegušas 18 gadu vecumu. Tā kā<br />
bezdarbnieku skaits, kas vēlas piedalīties apmācībā ir lielāks nekā iespējams nodrošināt, tad<br />
NVA veic bezdarbnieku atlasi un uz bezdarbnieku apmācības programmām tiek nosūtīti tikai tie,<br />
kuri tai ir labāk motivēti. Bezdarbnieku apmācības programmas tiek finansētas no valsts budžeta.<br />
Bezdarbnieku apmācības programmas var tikt organizētas arī pēc darba devēju ierosinājuma, tad<br />
darba devējam ir jāiekārto apmācītais bezdarbnieks darbā un vismaz gadu jānodarbina.<br />
<strong>Latvijā</strong> identificējamas vairākas sociālās izstumtības riska grupas, kurām ir, vai nākotnē varētu<br />
rasties grūtības pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū – darba meklētāji vecumā no 15-24 gadiem<br />
(jaunieši) un 55-64 gadiem (pirmspensijas vecuma), darba meklētāji ar zemu pamatprasmju un<br />
izglītības līmeni, invalīdi, ilgstošie darba meklētāji (darbu meklē ilgāk par 12 mēnešiem),<br />
sievietes pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, no ieslodzījuma vietām atbrīvotās personas, personas,<br />
kuras rehabilitējas no atkarības vielu lietošanas.<br />
Augstais bezdarba līmenis vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem (22,2%), kas ir ievērojami<br />
augstāks nekā citām vecuma grupām, kā arī pārsniedz ES vidējo rādītāju (15,1%), liecina par<br />
atbalsta nepieciešamību jauniešu integrēšanai darba tirgū. Īpaša uzmanība veltāma jauniešiem ar<br />
zemu izglītības līmeni, kuri atskaitīti no izglītības iestādēm un jauniešiem ieslodzījuma vietās.<br />
Ņemot vērā esošo situāciju darba tirgū, nepieciešami īpaši pasākumi darba meklētājiem<br />
ar zemu izglītības līmeni (17% no visiem darba meklētājiem bija ar pamatizglītību), ilgstošiem<br />
darba meklētājiem (26,1% no visiem darba meklētājiem), invalīdiem darbspējīgā vecumā un<br />
bērniem – invalīdiem (2% no bērniem vecumā līdz 18 gadiem) integrācijas darba tirgū<br />
veicināšanai. Lielas problēmas integrēties darba tirgū ir arī darba meklētājiem bez iepriekšējās<br />
darba pieredzes, ieskaitot darba meklētājus, kuri nav strādājuši vairāk kā gadu (26.1%).<br />
NVA rīkotajos konkursos valsts pasūtījuma piešķiršanai bezdarbnieku profesionālās apmācības,<br />
pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas īstenošanai 2004. gadā piedalījās 33 izglītības<br />
iestādes, piedāvājot bezdarbnieku apmācībai 86 programmas (izglītības iestāžu un piedāvāto<br />
programmu analīzē netika ietverts konkurss, kas organizēts ESF nacionālās programmas<br />
„Atbalsts aktīvo nodarbinātības pasākumu ieviešanai” projektu ietvaros).<br />
2004.gadā bezdarbnieki pārsvarā apmācīti šādās izglītības programmās (Ziņojums par 2004.gada<br />
darba rezultātiem. <strong>Latvija</strong>s Republikas Labklājības ministrija, Nodarbinātības valsts aģentūra.<br />
Rīga, 2005).:<br />
„Datormācība” (apmācīti 277 bezdarbnieki); „Grāmatvedis” (apmācīti 253 bezdarbnieki);<br />
„Apdares darbu strādnieks” (apmācīti 212 bezdarbnieki); „Mazumtirdzniecības veikala<br />
pārdevējs” (apmācīts 201 bezdarbnieks); „Frizieris” (apmācīti 157 bezdarbnieki).<br />
2004.gadā lielākais bezdarbnieku skaits uzsāka mācības šādās izglītības iestādēs: SIA „BUTS”<br />
Mācību centrs (1 428 bezdarbnieki); SIA „Latgales mācību centrs” (429 bezdarbnieki); SIA<br />
27
„PITEC” (351 bezdarbnieks); SIA Mācību centrs „Austrumvidzeme” (346 bezdarbnieki); SIA<br />
„Biznesa augstskola Turība” (300 bezdarbnieki).<br />
Šobrīd lielākā daļa NVA organizētās apmācības tiek realizēta par Eiropas Struktūrfondu<br />
līdzekļiem. ESF projekta „Bezdarbnieku apmācība un <strong>tālākizglītība</strong>” īstenošana uzsākta<br />
2004.gada 14.oktobrī. Projekta tiešais mērķis – nodrošināt darba tirgū pieprasītu darbinieku<br />
sagatavošanu bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas<br />
paaugstināšanas kursos un sekmēt bezdarbnieku iekārtošanos darbā.<br />
Projekta mērķa grupa - jaunieši – bezdarbnieki vecumā līdz 25 gadiem un pieaugušie<br />
bezdarbnieki (vecumā no 25 gadiem), kas ieguvuši profesijas apguvei nepieciešamo izglītības<br />
līmeni, vēlas un spēj apgūt darba tirgū pieprasītu profesiju.<br />
2004.gadā projektā aktīvāk iesaistījās pieaugušie bezdarbnieki, kas sasnieguši 25 gadu<br />
vecumu – 83% no kopējā mācības uzsākušo skaita.<br />
Procentuāli pa izglītības līmeņiem projektā visvairāk iesaistīti bezdarbnieki ar<br />
profesionālo izglītību – 43,8%, vismazāk – ar pamatizglītību – 8,3%. Salīdzinoši liels ir arī<br />
bezdarbnieku ar vidējo izglītību īpatsvars – 31,3%.<br />
Projekta ietvaros īsteno šādus apmācības virzienus: apmācība, pārkvalifikācija un<br />
kvalifikācijas paaugstināšana. Rīgas reģionā bezdarbnieki 2004.gadā visvairāk izvēlējušies<br />
kvalifikācijas paaugstināšanu, Kurzemes un Zemgales reģionā – apmācību, bet Latgales un<br />
Vidzemes reģionā – pārkvalifikāciju.<br />
Lielākais bezdarbnieku skaits uzsāka mācības šādās izglītības programmās:<br />
datormācība – 324 bezdarbnieki;<br />
grāmatvedis – 204;<br />
mazumtirdzniecības veikala pārdevējs – 204;<br />
florists – 156;<br />
apdares darbu strādnieks - 96;<br />
pavārs - 96 bezdarbnieki.<br />
ESF projekts „Apmācību nodrošināšana sociālās atstumtības riska grupām, iekļaujot informācijas<br />
un komunikāciju atbalstu invalīdiem”<br />
Projekta „Apmācību nodrošināšana sociālās atstumtības riska grupām, iekļaujot<br />
informācijas un komunikāciju atbalstu invalīdiem” mērķis ir veicināt sociālās atstumtības riska<br />
grupu bezdarbnieku integrāciju darba tirgū, paaugstinot šo bezdarbnieku profesionālo<br />
kvalifikāciju un konkurētspēju darba tirgū.<br />
Projekta mērķauditorija ir sociālās atstumtības riska grupu bezdarbnieki, to skaitā:<br />
bezdarbnieki – invalīdi;<br />
ilgstošie bezdarbnieki;<br />
jaunieši – bezdarbnieki (vecumā no 15 līdz 25 gadiem, ar zemu izglītības līmeni –<br />
ieguvuši tikai pamatizglītību vai izglītību, kas zemāka par pamatizglītību);<br />
bezdarbnieki, kas darba tirgū atgriežas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma;<br />
bezdarbnieki pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs.<br />
Ņemot vērā to, ka projektā iesaistīti sociālās atstumtības riska grupu bezdarbnieki,<br />
projektā NVA plāno pasākumus identificēto risku iespējamo seku mazināšanai. Apmācību<br />
kursos iesaistītajās mērķgrupās bezdarbnieku pašapziņas paaugstināšanai un motivēšanai tiek<br />
sniegtas psihologu konsultācijas. Paredzētas arī ergoterapeitu konsultācijas bezdarbniekiem -<br />
invalīdiem mācību un/vai prakses vietu nepieciešamo pielāgojumu noteikšanai. Katram<br />
bezdarbniekam apmācību laikā ir iespējas saņemt trīs konsultācijas.<br />
28
2004.gadā izglītības programmu apguvē bija plānots iesaistīt 500 riska grupas<br />
bezdarbniekus, faktiski iesaistīti 645 bezdarbnieki, no tiem 43% profesionālajā apmācībā, 27%<br />
kvalifikācijas paaugstināšanā, 30% profesionālajā pārkvalifikācijā.<br />
Nodarbinātības Valsts dienesta (NVA) informācija par izglītības programmām atrodama<br />
mājas lapas http://www.nva.lv sadaļā ‘’Darbdiena’’. Piemēram, šī preses izdevuma 2005.gada<br />
septembra numurā ir visas NVA tajā laikā īstenojamās izglītības programmas.<br />
Bezdarbnieku apmācībā tiek īstenotas 145 profesionālās izglītības programmas. Raksturīgi<br />
piemēri ir:<br />
Pirmā kvalifikācijas līmeņa programmas (nav iepriekšapgūtās izglītības ierobežojuma; stundu<br />
skaits – 480), piemēram, apavu labotājs, brošētājs, būvstrādnieks, dārznieka palīgs, konditora<br />
palīgs.<br />
Otrā kvalifikācijas līmeņa programmas (nepieciešama pamata izglītība; stundu skaits no 480 līdz<br />
640), piemēram, būvgaldnieks, elektromontieris, pavārs, gāzmetinātājs, maiznieks, jumiķis.<br />
Trešā kvalifikācijas līmeņa programma (uzsākšanai nepieciešama vidējā izglītība. Stundu skaits<br />
– 960), piemēram, automehāniķis, datorsistēmu tehniķis, mājas pārvaldnieks, sekretārs,<br />
namdaris.<br />
Profesionālās kvalifikācijas aktualizācijas un darba spēju pilnveides programmas (netiek plānota<br />
kvalifikācijas ieguve; stundu skaits no 160 līdz 320, piemēram, projektu vadīšana, mazā biznesa<br />
vadīšana, datormācība, komercdarbības pamati.<br />
Projekta“Apmācības bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspējas nodrošināšanai”<br />
pamataktivitātes:<br />
Individuālās konsultācijās kvalificēti speciālisti (psihologi, juristi, sociālie darbinieki, valsts<br />
iestāžu darbinieki, pedagogi) konsultē katru bezdarbnieku 1-2 stundas, notiek lekcijas, semināri<br />
par konkrētā reģiona bezdarbniekiem aktuālām tēmām (darba meklēšanas process, stress un tā<br />
pārvarēšana u.c.) 5–8 stundu garumā vienai grupai. Garāku mācību kursu tēmas savukārt ir:<br />
Vispārējais darba meklēšanas kurss;<br />
Profesionālās pašnoteikšanās kurss;<br />
Mācīšanās prasmju attīstīšana; uzņēmējdarbības pamati;<br />
Darba likumdošana;<br />
Tematiskie kursi (zīda apgleznošana, floristika) /līdz 40 stundām vienai grupai/<br />
Modulārā apmācība:valodu kursi (latviešu, angļu);<br />
datorapmācība;<br />
autovadīšana (b,c,d,d1,e); projektu vadība;<br />
lietvedība un biroja darba organizācija;<br />
komercdarbība laukos (no 70 līdz 150 stundām vienai grupai).<br />
050302 – Bezdarbnieku apmācības nodrošinātāji<br />
Bezdarbnieku profesionālo apmācību un pārkvalifikāciju organizē Nodarbinātības valsts<br />
aģentūra. NVA pati neveic apmācību, bet tikai rīko konkursus un slēdz līgumus ar izglītības<br />
iestādēm par bezdarbnieku apmācību vajadzīgajā profesijā. 2003.gadā 8% no reģistrētajiem<br />
bezdarbniekiem mācījās NVA organizētajās izglītības programmās. Tikai akreditētas izglītības<br />
iestādes drīkst piedalīties konkursā par bezdarbnieku apmācību.<br />
Valsts iepirkuma procedūrā izglītības iestāžu izvēlei ESF projektā „Bezdarbnieku apmācība un<br />
<strong>tālākizglītība</strong>” piedalījās 57 izglītības iestādes. Rezultātā projekta ietvaros aģentūra noslēdza<br />
29
sadarbības līgumus ar 41 izglītības iestādi. Lielākais bezdarbnieku skaits uzsāka mācības šādās<br />
izglītības iestādēs:<br />
SIA „BUTS” - 492 bezdarbnieki; MC „Austrumvidzeme” –180; SIA „Profesionālās izglītības,<br />
<strong>tālākizglītība</strong>s un eksaminācijas centrs" - 168; SIA „Latgales mācību centrs" – 132 bezdarbnieki.<br />
050303 – Pieejamība<br />
Uzņemšanas prasības profesionālās <strong>tālākizglītība</strong>s programmās atšķiras atkarībā no tā, kāda<br />
līmeņa profesionālā kvalifikācija tiks piešķirta. Profesionālās <strong>tālākizglītība</strong>s programmās, kuru<br />
apguve dod iespēju iegūt otro profesionālās kvalifikācijas līmeni, persona tiek uzņemta bez<br />
iepriekšējās izglītības ierobežojuma. Profesionālās <strong>tālākizglītība</strong>s programmās, kuru apguve dod<br />
iespēju iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni, persona tiek uzņemta pēc arodizglītības<br />
vai vidējās izglītības ieguves. Tā kā šīs programmas ir salīdzinoši īsas un tās iespējams uzsāk<br />
pieaugušajiem arī ilgi pēc pamatizglītības vai vidējās izglītības programmu apguves, tās ir ļoti<br />
izplatītas bezdarbnieku profesionālajā apmācībā.<br />
Bezdarbnieku profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu<br />
2004.gadā raksturojošie rādītāji:<br />
bezdarbnieku profesionālajai apmācībai, pārkvalifikācijai un kvalifikācijas<br />
paaugstināšanai nokomplektētas 90 mācību grupas (2003.gadā - 467 mācību grupas);<br />
<br />
uz mācībām nosūtīto bezdarbnieku skaitā 40,3% ir Rīgas reģiona bezdarbnieki<br />
(2003.gadā – 37,6%), jo 2004.gadā visvairāk brīvās darba vietas reģistrētas Rīgas<br />
reģionā – 64,7% (2003.gadā – 63%) no kopējā aģentūrā reģistrēto brīvo darba vietu<br />
skaita. Latgales reģiona bezdarbnieki no kopējā nosūtīto skaita bija 23,4%, Vidzemes<br />
reģiona – 13,9%, Kurzemes reģiona – 11,4%, bet Zemgales reģiona vismazāk – 11%.<br />
Aģentūra veicina mācību programmu īstenošanu reģionos, tādējādi nodrošinot mācības iespējami<br />
tuvu bezdarbnieku dzīvesvietām. 2004.gadā 97% (2003.gadā – 84%) no bezdarbnieku<br />
profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā un kvalifikācijas paaugstināšanā iesaistītajiem<br />
bezdarbniekiem bija dota iespēja mācīties savā reģionā (Ziņojums par 2004.gada darba<br />
rezultātiem. <strong>Latvija</strong>s Republikas Labklājības ministrija, Nodarbinātības valsts aģentūra. Rīga,<br />
2005).<br />
050304 – Kvalitātes vērtēšana<br />
Izglītības iestādes, kuras realizē bezdarbnieku apmācības programmas, ir atbildīgas par šo<br />
programmu kvalitāti. Nodarbinātības valsts aģentūra izglītības iestādēs pārbauda:<br />
izglītības programmas īstenošanai nepieciešamās materiāli tehniskās bāzes<br />
nodrošinājumu;<br />
pedagoga izglītības un profesionālā kvalifikācijas atbilstību izglītības programmai;<br />
izglītības programmā paredzēto pamatprasmju un iemaņu apguves atbilstību<br />
<br />
nodarbību grafikam un kalendāri tematiskajam plānojumam;<br />
apmeklējumu reģistrācijas žurnāla ierakstus (stundu skaita un tēmu) atbilstība<br />
programmā un kalendāri tematiskajā plānojumā norādītajām.<br />
Bezdarbnieku apmācības organizēšanas kārtība paredz, ka NVA filiāle reizi mēnesī kontrolē<br />
izglītības programmas īstenošanas kvalitāti izglītības iestādē vai prakses vietā. Par kontroles<br />
rezultātiem sastāda Aktu par bezdarbnieku mācību procesa kontroli.<br />
30
0504 – Tālākizglītība uzņēmumos<br />
Profesionālās <strong>tālākizglītība</strong>s galvenās funkcijas ir: adaptīvā, innovatīvā, karjeras veicināšanas,<br />
pārkvalifikācijas nodrošināšana.<br />
Uzņēmēji pašreiz vairāk ir ieinteresēti adaptīvās funkcijas realizēšanā, lai darbinieki spētu<br />
izpildīt tieši viņu uzņēmuma specifiskos darbus, savukārt karjeras veicināšana vairāk ir paša<br />
darbinieka ziņā. Pārkvalificēšanās vairāk attiecas uz bezdarbniekiem, tomēr ir arī uzņēmumi,<br />
kuri ir ieinteresēti atsevišķu darbinieku pārkvalifikācijā.<br />
Lai darbinieku prasmes un iemaņas atbilstu uzņēmuma vajadzībām, uzņēmēji sūta savus<br />
darbiniekus dažādos kursos un semināros ārpus uzņēmuma vai arī apmāca uz vietas. Veicot<br />
uzņēmēju aptauju, iegūtie dati liecina, ka parasti darbinieki tiek izglītoti ārpus uzņēmuma valsts,<br />
privātās, pašvaldību, uzņēmēju organizāciju izglītības iestādēs un tiek izmantotas šo apmācības<br />
piedāvātāju standarta programmas. Retāk apmācības piedāvātāji sastāda apmācības programmas<br />
tieši uzņēmuma vajadzībām.<br />
<strong>Latvijā</strong> pēdējos gados ir pieaudzis profesionālās <strong>tālākizglītība</strong>s piedāvātāju skaits, it īpaši<br />
Rīgā un lielākajās pilsētās. Ir iespējams izglītoties, sākot no profesijas apguves (sekretāre,<br />
metinātājs, masieris u.c.) līdz izlīdzinošai profesionālajai izglītībai (piemēram, ceha meistars<br />
apgūst saskarsmes iemaņas, darbu komandā; darbinieki ar komercizglītību - attiecīgās nozares,<br />
kurā viņi strādā, tehniskās pamatzināšanas). Katrs apmācības piedāvātājs izstrādā savu mācību<br />
programmu un piedāvā to vai nu ar masu mediju starpniecību, vai arī tieši vēršoties pie klienta.<br />
Kā pasniedzēji tiek izmantoti vai nu apmācības piedāvātājas iestādes darbinieki (UAC,<br />
Personālmenedžmenta centrs, Mercury International u.c.), vai arī pasniedzēji uz līguma pamata<br />
(LTRK mācību centrs u.c.). Ja apmācības programmas piedāvātājs apmāca bezdarbniekus, viņam<br />
mācību programma jāapstiprina Profesionālās izglītības centrā. Pārējos gadījumos tikai klients<br />
nosaka, vai viņam šī programma ir nepieciešama, vai nē. Izņēmumi varētu būt kādas noteiktas<br />
reglamentētas profesijas, jo tad apmācība jāsaskaņo ar kompetentām iestādēm un organizācijām.<br />
Klients (uzņēmums vai fiziska persona) nav pasargāts no nekvalitatīvas mācību<br />
programmas un savu tiesību aizsardzībai var izmantot Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.<br />
Piemēram, bilancspējīgu grāmatvedi sagatavo gan pēc 55 stundu, gan pēc 130 stundu<br />
programmas. Lai novērstu nekvalitatīvu piedāvājumu, profesionālās <strong>tālākizglītība</strong>s piedāvātājiem<br />
vajadzētu vienoties par kvalitātes nodrošināšanas kritērijiem. Daudz piedāvājumu ir<br />
datorapmācībā, valodu apmācībā, uzņēmējdarbībā, taču ne vienmēr uzņēmēji spēj atrast sev<br />
nepieciešamo apmācības programmu. Reizēm apmācība ir nepieciešama uzņēmumam<br />
specifiskos jautājumos un tas mēģina risināt darbinieku apmācības problēmas saviem spēkiem<br />
vai nu ierīkojot savus mācību centrus (LATTELEKOM, <strong>Latvija</strong>s dzelzceļš), vai arī izmantojot<br />
savus darbiniekus kā lektorus, vai arī aicinot lektorus no malas.<br />
Profesionālās <strong>tālākizglītība</strong>s mērķi uzņēmumā ir sekojoši:<br />
darbinieki apgūst profesijai specifiskas iemaņas,<br />
darbinieki tiek piesaistīti uzņēmumam,<br />
apmācība kalpo kā darbinieku motivācijas līdzeklis,<br />
tiek veicināta komunikācija uzņēmumā,<br />
apmācība tiek izmantota kā personāla politikas instruments.<br />
Uzņēmēju aptaujas rezultāti liecina, ka apmācība retāk tiek plānota, bet vairāk notiek izejot no<br />
nepieciešamības, piemēram, jāapgūst jauna datorprogramma, vai arī ir izmaiņas grāmatvedības<br />
vai nodokļu politikas jomā u.c.<br />
31
Par darbinieku apmācību parasti lemj vadība, savukārt par to atbild gan vadība, gan personāla<br />
daļa, gan apmācības daļa, gan kāds noteikts darbinieks. Tas parasti ir atkarīgs no darbinieku<br />
skaita uzņēmumā.. darbinieku apmācību parasti plāno ekonomiski stabili uzņēmumi, paredzot tai<br />
arī nepieciešamos naudas līdzekļus. Tas ir ļoti svarīgi, jo profesionālā <strong>tālākizglītība</strong> (ar retiem<br />
izņēmumiem, piemēram, bezdarbnieku apmācība) ir maksas, ko sedz vai nu darba devējs, vai<br />
pats darbinieks, vai daļēji uzņēmējs un daļēji darbinieks. Valodu kursus un datorapmācību bieži<br />
sedz paši darbinieki, jo darba tirgū tās jau tiek pieprasītas kā pamatprasmes. Salīdzinot maksu<br />
par <strong>tālākizglītība</strong>s kursiem dažādās <strong>Latvija</strong>s vietās, var secināt, ka maksa par mācībām augstāka<br />
ir Rīgā. Citur <strong>Latvijā</strong> tā parasti ir zemāka, atkarībā no reģiona iedzīvotāju un uzņēmēju<br />
maksātspējas un gatavības ieguldīt līdzekļus profesionālajā tālākizglītībā. Tā kā apmācību<br />
piedāvājums Rīgā ir daudz lielāks nekā citur <strong>Latvijā</strong>, tad apmācības piedāvātāji cenšas savas<br />
programmas piedāvāt arī ārpus Rīgas.<br />
Tālāk izmantoti dati no darbinieku profesionālās apmācības (DPA) izlasveida apsekojuma<br />
statistiskajiem rezultātiem, kas apkopoti par 1999.gadu (Darbinieku profesionālā apmācība<br />
<strong>Latvijā</strong> 1999.gadā – Rīga: CSP, 2002). . <strong>Latvijā</strong> apsekojumu veica CSB 2000.gadā. Praktiski<br />
visos ekonomiskās darbības veidos iesaistītie uzņēmumi nodrošina savu darbinieku profesionālo<br />
apmācību (11. tab.). Šāda apmācība notiek izmantojot sekojošos apmācību veidus:<br />
DPA kursus<br />
plānoto apmācību, instruktāžu<br />
plānoto apmācību izmantojot darbu rotāciju<br />
mācību/ diskusiju grupu apmeklēšanu<br />
pašmācību<br />
līdzdalību konferencē, praktiskās nodarbībās.<br />
Darbinieku skaits, kas piedalās DPA kursos, no kopējā darbinieku skaita bija 12,4 % 1999.gadā<br />
(12. tab.).<br />
Valstī nav izstrādāti nosacījumi neformālā ceļā iegūto prasmju novērtēšanai. Darba tirgū ir<br />
pietiekami daudz nodarbināto, kuriem nav atbilstošo kvalifikāciju apliecinoša dokumenta, tādēļ<br />
jārisina jautājums par neformālā ceļā iegūto prasmju novērtēšanu un atzīšanu, kas dotu iespējas<br />
palielināt nodarbinātību un stiprinātu sadarbību ar darba devējiem.<br />
32
DPA kursus<br />
plānoto apmācību,<br />
instruktāžu<br />
plānoto apmācību izmantojot<br />
darbu rotāciju<br />
mācību/ diskusiju grupu<br />
apmeklēšanu<br />
pašmācību<br />
līdzdalību konferencē,<br />
praktiskās nodarbībās<br />
11. tabula. Uzņēmumi, kas nodrošina darbinieku profesionālās apmācības (dpa) kursu<br />
norisi, sadalījumā pa apmācības veidiem un ekonomiskās darbības veidiem<br />
Tai skaitā (%)<br />
Kods<br />
NACE<br />
Kopējais<br />
uzņēmu<br />
mu skaits<br />
T.sk.<br />
uzņēmumi,<br />
kas<br />
nodrošina<br />
DPA<br />
Pavisam 7557 4027 48,8 57,1 7,4 13,2 26,5 71,5<br />
C 10 - 14 25 16 50,0 62,5 12,5 12,5 18,8 75,0<br />
D<br />
15 – 16 370 218 51,6 57,4 9,7 15,0 30,3 79,6<br />
17 – 19 225 84 47,1 65,1 8,5 10,3 31,5 63,7<br />
21 – 22 186 144 39,5 70,7 5,5 12,2 25,2 58,2<br />
23 – 26 150 87 42,5 71,5 4,7 13,2 20,5 62,9<br />
27 – 28 128 47 62,1 57,5 6,5 2,1 26,4 59,7<br />
29 – 33 158 75 56,6 59,7 8,6 16,3 32,2 76,2<br />
34 – 35 44 19 52,4 47,4 10,4 5,2 26,2 68,1<br />
20, 36 – 37 627 319 41,8 74,0 3,8 12,0 17,3 54,5<br />
E 40 - 41 126 102 58,8 57,8 6,9 9,8 24,5 82,4<br />
F 45 778 396 46,4 58,5 10,2 12,2 28,2 66,6<br />
G<br />
50 300 148 46,4 57,8 11,0 15,5 28,4 66,8<br />
51 826 439 60,3 51,2 6,0 16,3 30,7 78,1<br />
52 1450 728 35,1 47,9 4,5 6,9 20,4 76,8<br />
H 55 302 105 30,3 62,4 8,5 2,9 22,8 64,2<br />
I<br />
60 – 63 540 284 47,8 56,8 9,3 8,6 24,4 71,4<br />
64 38 26 43,6 90,9 7,7 19,9 45,1 69,5<br />
J<br />
65 – 66 80 68 69,8 71,3 15,9 33,3 41,3 77,8<br />
67 12 9 55,6 44,4 - 33,3 44,4 100<br />
K + O 1190 712 60,5 52,6 8,4 20,6 31,3 74,3<br />
Avots: Darbinieku profesionālā apmācība <strong>Latvijā</strong> 1999.gadā – Rīga: CSP, 2002.<br />
33
Darbinieku skaits<br />
12. tabula. Darbinieku skaits un darbinieku profesionālās apmācības (dpa) kursu<br />
pieejamības novērtējums pa ekonomiskās darbības veidiem<br />
Kods<br />
NACE<br />
Darbinieku<br />
skaits, kuri<br />
piedalās<br />
DPA kursos<br />
Darbinieku skaits, kas<br />
piedalās DPA kursos, no<br />
kopējā darbinieku skaita (%)<br />
kopā<br />
Tai skaitā<br />
Darbinieku skaits, kuri<br />
piedalās DPA kursos, no<br />
darbinieku skaita<br />
uzņēmumos, kas nodrošina<br />
DPA (%)<br />
Tai skaitā<br />
kopā<br />
vīrieši sievietes vīrieši sievietes<br />
Pavisam – 392017 48570 12,4 12,9 11,7 24,7 25,7 23,6<br />
C 10 - 14 1639 290 17,7 18,6 13,9 31,2 32,4 25,7<br />
D<br />
15 – 16 31319 3494 11,2 10,2 11,9 22,8 20,2 25,1<br />
17 – 19 22969 1250 5,4 10,4 4,3 10,8 18,2 8,7<br />
21 – 22 7881 1214 15,4 17,1 13,9 27,2 29,2 25,4<br />
23 – 26 8204 1766 21,5 17,4 27,9 46,7 44,0 49,6<br />
27 – 28 7945 865 10,9 12,7 4,7 20,2 23,7 8,4<br />
29 – 33 10704 833 7,8 8,7 5,7 14,0 16,3 9,5<br />
34 – 35 5069 381 7,5 8,7 2,7 9,5 11,0 3,4<br />
20, 36 – 37 33218 2565 7,7 6,4 12,6 17,7 15,2 24,8<br />
E 40 - 41 17597 6172 35,1 37,8 27,6 40,4 43,7 31,7<br />
F 45 33000 2779 8,4 8,6 7,1 21,9 22,3 19,5<br />
G<br />
50 7548 1092 14,5 14,2 15,0 39,7 41,5 36,2<br />
51 24977 3020 12,1 12,8 11,1 33,2 34,0 32,0<br />
52 44922 2076 4,6 4,4 4,7 18,1 19,8 17,5<br />
H 55 8264 685 8,3 9,0 8,0 35,7 32,0 37,5<br />
I<br />
60 – 63 48304 5524 11,4 10,9 12,7 19,1 18,7 19,9<br />
64 13786 3969 28,8 42,4 21,1 30,3 46,6 21,7<br />
J<br />
65 – 66 12564 5010 39,9 40,2 39,7 45,9 46,3 45,7<br />
67 237 111 46,8 58,6 31,7 74,0 77,2 67,3<br />
K + O 51870 5474 10,6 10,5 10,7 21,8 21,4 22,3<br />
Avots: Darbinieku profesionālā apmācība <strong>Latvijā</strong> 1999.gadā – Rīga: CSP, 2002.<br />
34
050401 – Pasākumi, kas veicina apmācību uzņēmumos<br />
<strong>Latvija</strong>s Republikas darba likumu kodekss paredz atvieglojumus darbiniekiem, kas darbu<br />
savieno ar mācībām:<br />
Darba likumu kodeksa 191. pants nosaka, ka darba devēju pienākums ir radīt nepieciešamos<br />
apstākļus, kas jāparedz darba koplīgumā, lai darbinieki, kas, nepārtraucot darbu, iesaistījušies<br />
arodapmācībā vai mācās mācību iestādēs, varētu savienot darbu ar mācībām.<br />
Darba likumu kodeksa 192.pants nosaka, ka teorētiskās nodarbības un praktisko apmācību, ja<br />
sagatavo darbiniekus tieši ražošanā, organizē darba laikā vai ārpus darba laika saskaņā ar<br />
likumdošanas aktiem, darba koplīguma vai darba līguma pusēm vienojoties.<br />
Darba likuma kodeksa 193. pants nosaka, ka pēc arodapmācības pabeigšanas darbiniekiem<br />
piešķir kategoriju vai amata nosaukumu un dod darbu atbilstoši iegūtajai specialitātei un<br />
kvalifikācijai saskaņā ar darba koplīguma noteikumiem vai darba līguma pusēm vienojoties.<br />
Darba likumu kodeksa 201. pants nosaka atvieglojumus darbiniekiem sakarā ar mācīšanos<br />
visu veidu mācību iestādēs.<br />
Darbiniekiem, kas nepārtraucot darbu, sekmīgi mācās visu veidu mācību iestādēs vai<br />
eksternātā, saskaņa ar darba koplīgumu vai darba līguma pusēm vienojoties darba devēji var<br />
piešķirt mācību atvaļinājumus ar vai bez darba algas saglabāšanas, kā arī citus atvieglojumus.<br />
Valsts eksāmena kārtošanai vai diplomprojekta sagatavošanai un aizstāvēšanai jāpiešķir<br />
mācību atvaļinājums, kas nav mazāks par 20 kalendāra dienām, saglabājot valsts noteikto<br />
minimālo darba samaksu. Specialitātēs, kurās nav klātienes apmācības, sekmīgiem<br />
neklātienes nodaļas studentiem piešķir apmaksātu mācību atvaļinājumu.<br />
Valsts vai pašvaldību iestādes, darba devēji un bankas var piešķirt kredītus <strong>Latvija</strong>s Republikas<br />
likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā mācību izdevumu segšanai darbiniekiem, kas savieno<br />
darbu ar mācībām jebkurā mācību iestādē.<br />
Obligāta profesionālā pilnveide atbilstoši darba tirgus prasībām <strong>Latvijā</strong> ir tikai daļā reglamentēto<br />
profesiju. Piemēram, būvniecības un medicīnas jomā, profesionālo organizāciju izsniegtie<br />
sertifikāti, kas ļauj patstāvīgi darboties konkrētajā profesijā tiek izsniegti tikai uz konkrētu laiku,<br />
piemēram, 5 gadiem. Lai atjaunotu sertifikātu, ir jāveic resertifikācija, kas atkarībā no profesijas<br />
ietver vai nu eksāmenu par jaunumiem tehnoloģijās un darba metodēs, vai noteiktu skaitu<br />
profesionālās pilnveides kursu apmeklējumu vai arī darba pieredzi profesijā. Darbinieku<br />
profesionālā pilnveide <strong>Latvijā</strong> ir atkarība gan no konkrētā darba devēja, gan no nozares.<br />
050402 – Atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem<br />
1997. gadā tika izstrādāta mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālā programma 1997 -<br />
2000. Šī programma paredzēja, ka lai attīstītos MVU, ar uznēmējdarbību saistītie priekšmeti ir<br />
jāintegrē vispārizglītojošo skolu, profesionālo izglītības iestāžu, kā arī augstskolu mācību<br />
programmās ar mērķi stimulēt audzēkņu iniciatīvu un uzņēmējdarbības garu.<br />
MVU attīstības nacionālā programma paredz apmācību šādos virzienos:<br />
uzņēmumu vadība,<br />
tirgzinības,<br />
finansu vadība,<br />
biznesa plānošana un attīstība,<br />
produktu izstrādes principi un kvalitātes nodrošinājums.<br />
35
Par galveno mērķauditoriju šādā apmācībā var uzskatīt audzēkņus, studentus, uzņēmējdarbības<br />
iesācējus, uzņēmumu vadītājus, vidējā līmeņa vadītājus.<br />
Tālākā posma pārskatā par ‘’<strong>Latvija</strong>s Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmas 2004.-<br />
2006.gadam’’ izpildes rezultātiem tās pirmajā darbības gadā atzīmēts, ka veikts sekojošais:<br />
Cilvēkresursu un jaunas uzņēmējdarbības iniciatīvas attīstīšanai:<br />
1. Informācijas un konsultāciju saistībā ar ES Strukturālo u.c. fondu apgūšanu nodrošināšanai<br />
sagatavoti informatīvi materiāli, kā arī organizēti semināri ES Strukturālo un citu fondu atbalsta<br />
apgūšanai par projektu noformēšanas tehniskajiem jautājumiem<br />
2. Organizēti informatīvi semināri un konferences ar uzņēmējdarbību saistīto aktivitāšu<br />
veicināšanai. Sadarbībā ar Finanšu ministriju organizēta konference ,,<strong>Latvija</strong>s uzņēmējs – ES<br />
uzņēmējs", <strong>Latvija</strong>s Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) organizējusi 2. <strong>Latvija</strong>s uzņēmēju<br />
konferenci „Valsts atbalsts uzņēmējdarbībai".<br />
3. Nodarbinātības valsts aģentūra organizējusi aktīvus nodarbinātības pasākumus<br />
bezdarbniekiem, kas orientēti uz sava biznesa attīstīšanu nākotnē - uz uzņēmējdarbības uzsākšanas un<br />
attīstības, un pašnodarbinātības sekmēšanu, nodrošinot nepieciešamās apmācības bezdarbniekiem<br />
un darba meklētājiem, sociālās atstumtības riska grupām, tai skaitā invalīdiem, uzņēmējdarbības<br />
un pašnodarbinātības uzsākšanai. Nacionālo programmu ietvaros apmācības beiguši 1610<br />
bezdarbnieki.<br />
4. Lai nodrošinātu informācijas saņemšanu uzņēmējiem pēc vienas pieturas principa, LIAA<br />
regulāri sniedz konsultācijas uzņēmējiem, sniedzot informāciju, izziņas, izplatot viņu biznesa<br />
piedāvājumus, meklējot informāciju par sadarbības partneriem, ES likumdošanas prasībām,<br />
nacionālo likumdošanu, kopīgu projektu iespējām, u.c.<br />
5. Sagatavoti priekšlikumi vidējā un augstākā līmeņa akadēmiskās izglītības sistēmas<br />
pilnveidošanai, pieaugušo izglītības sistēmas pilnveidošanai, lai panāktu izglītības iestāžu<br />
piedāvājuma atbilstību darba tirgus pieprasījumam (Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums<br />
„Par <strong>Latvija</strong>s Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmas 2004.-2006.gadam izpildes<br />
rezultātiem par tās pirmo darbības gadu”. Sast. Kariņš A.K, Kalēja E. Rīga, 2005.) .<br />
50403 – Atbalsts darbinieku apmācībai specifiskos ekonomikas sektoros<br />
<strong>Latvijā</strong> grūti izdalīt kādus īpašus pasākumus darbinieku apmācībai specifiskos ekonomikas<br />
sektoros. Daudzi uzņēmumi to veic patstāvīgi, un pamatnostādnes darbinieku tālākizglītošanā ir<br />
līdzīgas. Kā piemērs apmācībai uzņēmumā varētu būt sekojošais: Publiskā akciju sabiedrība<br />
“Grindeks” ir viena no lielākajām zāļu ražotājām <strong>Latvijā</strong> un ir starp tām firmām, kuras savu<br />
konkurētspēju tirgū un attīstību nākotnē saista ar kvalificēta darbaspēka izmantošanu.<br />
Uzņēmuma apmācības sistēma nav orientēta tikai uz iemaņu apgūšanu speciālam darba<br />
uzdevumam, bet arī uz darbinieka kvalifikācijas paaugstināšanu un zināšanu paplašināšanu,<br />
balstoties uz zinātnes un tehnikas attīstību visā pasaulē. Uzņēmumam nav viegli atrast<br />
darbiniekus ar nepieciešamo kvalifikāciju, jo zāļu ražošana ir šaura specializācija un <strong>Latvijā</strong> šādu<br />
uzņēmumu ir maz. Diemžēl <strong>Latvija</strong>s profesionālās izglītības iestādes negatavo visa veida<br />
speciālistus, kādi ir nepieciešami firmai “Grindeks”, tādēļ uzņēmumam pašam jāorganizē gan<br />
esošo, gan jaunu darbinieku apmācība, lai tiem būtu visas nepieciešamās prasmes sava tiešā<br />
darba sekmīgai veikšanai. Uzņēmumā ir izstrādāts nolikums par darbinieku instruktāžu,<br />
apmācību darba vietās, zināšanu pārbaudi un atestāciju.<br />
Darbinieku prasmju un iemaņu noteikšanā tiek ņemti vērā trīs faktori:<br />
36
-<strong>Latvija</strong>s Republikas likumdošanas akti,<br />
- administrācijas prasības attiecībā uz darbinieku prasmju, iemaņu un zināšanu līmeni,<br />
- pašu darbinieku ieteikumi.<br />
Lai sekmīgi un atbilstoši firmas un strādājošo interesēm organizētu apmācību, uzņēmuma<br />
personāla daļas sastāvā darbojas apmācības nodaļa, kuras uzdevumos ietilpst:<br />
- savākt un apkopot informāciju par apmācības piedāvājumu un nepieciešamību,<br />
- izstrādāt mācību programmas,<br />
- organizēt mācību norisi.<br />
Firmas “Grindeks” iekšējās apmācības sistēma sastāv no:<br />
1) sākuma apmācības, kura ir obligāta katram jaunatnācējam. Sākuma apmācība ilgst no viena<br />
līdz trim mēnešiem, atkarībā no specializācijas un atbildības pakāpes. Tam seko zināšanu<br />
pārbaude, kuru sekmīgi nokārtojot un uzrādot labas darba iemaņas, darbiniekam tiek atļauts<br />
iesaistīties darbā.<br />
2) regulārās apmācības, kuru iziet katrs darbinieks katru gadu. Regulārajā apmācībā darbinieki<br />
var iesaistīties tikai pēc tam, kad ir pabeigta sākuma apmācība un darbiniekam ir atļauts<br />
iesaistīties patstāvīgā darbā. Apmācību daļa izstrādā apmācības programmas atbilstoši<br />
specialitātei un tās ir pieejamas katram darbiniekam. Tā kā šis apmācības veids ir obligāts, katru<br />
gadu tiek pārbaudīts darbinieku zināšanu līmenis, lai noteiktu viņu kvalifikāciju un noskaidrotu<br />
nepieciešamo apmācības apjomu, kā arī, lai uzzinātu darbinieku vēlmes attiecībā uz<br />
kvalifikācijas paaugstināšanu.<br />
3) papildapmācības, kuru nosaka darbinieku vēlmes un uzņēmuma attīstības tendences.<br />
Papildapmācība nav obligāta visiem darbiniekiem. To plānojot, tiek ņemtas vērā uzņēmuma<br />
attīstības tendences. Papildapmācības virzienus ietekmē:<br />
- informētas sabiedrības attīstīšanās,<br />
- ekonomikas internacionalizācija,<br />
- zinātnes un tehnikas attīstība.<br />
Visiem firmas darbiniekiem ir jāzina uzņēmuma vēsture un iekšējās kārtības noteikumi. Katrs<br />
darbinieks ir nodrošināts ar savas profesijas darba aprakstu, kurā detalizēti ir iekļauts viss, par ko<br />
darbinieks ir atbildīgs.<br />
Apmācību daļa sagatavo informāciju par mācību iespējām. Šajā piedāvājumā ietilpst kursi,<br />
semināri, konferences <strong>Latvijā</strong> vai ārzemēs. No šī piedāvājuma darbinieki izvēlas to, kas būtu<br />
nepieciešams viņu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai un uzraksta pieteikumu.<br />
Uzņēmuma mācību plāna veidošana balstās uz šiem pieteikumiem. Uzņēmuma mācību plānu<br />
sastādīšanu ietekmē dažādi faktori - gan finanses, gan izglītības nodrošinātāji, semināru un kursu<br />
norises vietas, darbinieka iespēja piedalīties kursos piedāvātajā laikā un vietā.<br />
<strong>Latvija</strong>s likumdošana neveicina uzņēmējus apmācīt savus darbiniekus un tādēļ apmācības<br />
finansēšana izriet tikai no darba devēja izpratnes par to, ka apmācība nav tikai izmaksas, bet arī<br />
ieguldījums uzņēmuma attīstībā un konkurētspējā. Firma “Grindeks” katru gadu ieplāno<br />
līdzekļus savu darbinieku apmācībai. Tā nav nemainīga summa, bet ir atkarīga no uzņēmuma<br />
finansiālā stāvokļa un attīstības vajadzībām. Sakarā ar to, ka <strong>Latvija</strong>s likumdošana neparedz<br />
atvieglojumus darbinieku apmācībai, mainoties firmas “Grindeks” stratēģijai un vadībai, tas<br />
varētu ietekmēt arī darbinieku apmācību šajā firmā.<br />
Firmā “Grindeks” apmācību katru gadu iziet apmēram 90% no visiem strādājošiem, turklāt . viņu<br />
apmācībai firma katru gadu realizē apmēram 20 mācību programmu.<br />
37
050404 – Sociālo partneru atbalsts <strong>tālākizglītība</strong>i<br />
Lai nodrošinātu valstī tādu profesionālo izglītību, kura pilnībā atbilstu darba tirgus<br />
prasībām, ir nepieciešams aktivizēt gan valsts, gan sociālo partneru līdzdalību tās īstenošanā,<br />
izveidojot atbilstošu sadarbības modeli un struktūru, organizējot sociālo partneru izglītošanu.<br />
2000.gadā tika izveidota Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības<br />
apakšpadome. Tajā ir pārstāvji no Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu<br />
ministrijas, Tieslietu ministrijas, Zemkopības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas,<br />
Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas, <strong>Latvija</strong>s brīvo arodbiedrību savienības,<br />
<strong>Latvija</strong>s Darba devēju konfederācijas. Apakšpadomes uzdevumus ir veicināt valsts, darba devēju<br />
un darba ņēmēju dialogu profesionālās izglītības un nodarbinātības jautājumos. Nacionālā<br />
programmas paredzētās Profesionālās izglītības un nodarbinātības padomes izveidotas reģionos:<br />
Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē, sagatavotas darbam, kas veicina sadarbību reģionos<br />
starp sociālajiem partneriem un izglītotājiem.<br />
Nepietiekamā sadarbība ar sociālajiem partneriem pazemina izglītības sistēmas potenciālās<br />
iespējas darbaspēka nodarbinātības spēju palielināšanā. Likumdošana neparedz obligātu darba<br />
devēju piedalīšanos izglītības procesu nodrošināšanā: Profesionālās izglītības likuma 12.panta<br />
pirmajā punktā ir noteikts, ka arodbiedrībām, darba devēju un citām sabiedriskajām<br />
organizācijām ir tiesības piedalīties dažādu profesionālās izglītības jautājumu risināšanā, darba<br />
devējiem trūkst stimulu ņemt praksē profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus.<br />
<strong>Latvija</strong>s Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) mācību centrs ir <strong>Latvija</strong>s Tirdzniecības<br />
un Rūpniecības kameras struktūrvienība ar mācību telpām Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Valmierā,<br />
Cēsīs un Ventspilī (http://www.chamber.lv).<br />
<strong>Latvija</strong>s Tirdzniecības un rūpniecības kameras mācību centrs realizē seminārus par aktuāliem<br />
uzņēmējdarbības jautājumiem un arī vairāku mēnešu kursus, kurus 1996. gadā apmeklēja 1257<br />
(3868 mācību stundas) dalībnieki, bet 1997. gadā jau 1383. (4488 mācību stundas).<br />
Programmas izstrādā pasniedzēji kopā ar LTRK darbiniekiem, balstoties uz uzņēmēju<br />
ieteikumiem un vēlmēm. Programmas bezdarbnieku apmācībai tiek apstiprinātas Profesionālās<br />
izglītības centrā. Tiek izmantotas arī ārzemju partneru sagatavotās programmas. LTRK mācību<br />
centrā mācību spēki ir paši LTRK darbinieki, pieaicinātie lektori (Rīga - 6, Valmiera - 2, Cēsis -<br />
7, Liepāja - 25, Daugavpils - 2). Tiek piesaistīti arī ārzemju lektori dažādu projektu ietvaros<br />
(1997.gadā - 16).<br />
Kursu dalībnieki lielākoties ir firmu un uzņēmumu vadītāji, īpašnieki, darbinieki, kā arī<br />
bezdarbnieki. Interesenti šādus kursus apmeklē reti. LTRK ir septiņas moderni aprīkotas mācību<br />
telpas, no kurām divas ir datorklases (Liepājā un Valmierā). LTRK mācību centrs darbojas uz<br />
pašfinansēšanās principiem. LTRK mācību centrs vāc un apkopo informāciju par kursu un<br />
semināru piedāvājumu <strong>Latvijā</strong> un par atsevišķām tēmām arī ārzemēs. Pēc LTRK biedru<br />
pieprasījuma tiek sagatavota informācija par apmācību piedāvājumiem.<br />
0505 – Tālākizglītība augstskolās<br />
Specifiski dienesti vai reģistri <strong>Latvijā</strong> netiek veidoti un apkopota statistika nav pieejama.<br />
Daudzas augstskolas var piedāvāt individuālu apmācību (eksternatūra) jebkurā studiju<br />
programmā.<br />
38
Piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē, sākot no 2004. gada, ir iespēja pieteikties akreditētu<br />
studiju programmu atsevišķu priekšmetu apguvei (iekļaujoties studentu plūsmā). RTU mājas<br />
lapā sadaļā Studijas ir atrodamas visas RTU piedāvātās studiju programmas (http://www.rtu.lv)<br />
Atkarībā no interesējošās nozares un atbilstoša iepriekšējās izglītības līmeņa jāizvēlas kāds no<br />
pieejamiem mācību priekšmetiem. Tiklīdz priekšmets ir izvēlēts, jāpiesakās RTU Tālākizglītības<br />
nodaļā. Kad mācību priekšmets ir apgūts un veiksmīgi nokārtots gala pārbaudījums,<br />
Tālākizglītības nodaļa izsniedz RTU apliecību par apgūto priekšmetu: tiek izsniegts arī<br />
sertifikāts kā pielikums apliecībai, kas paredzēts publiskai eksponēšanai.<br />
39
0506 – Izmantotie literatūras avoti un interneta resursi<br />
1. Attīstības plāns 2004.-2006.g. – LR Finanšu ministrija, 2003.g. dec.<br />
2. Augstākās izglītības likums. Rīga, 1995.<br />
3. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums. Rīga, 2002.<br />
4. Continuing vocational training in Latvia. Latvian National Observatory report upon<br />
request of the European Training foundation. Riga: Academic Information Centre -<br />
Latvian National Observatory, 1999. 26 p.<br />
5. Continuing and distance learning in Latvian higher education. Comp.by I.Buligina. EU<br />
PHARE Thempus.1999.<br />
6. Darbinieku profesionālā apmācība <strong>Latvijā</strong> 1999.gadā – Rīga: CSP, 2002.<br />
7. Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums „Par <strong>Latvija</strong>s Mazo un vidējo uzņēmumu<br />
attīstības programmas 2004.-2006.gadam izpildes rezultātiem par tās pirmo darbības<br />
gadu”. Sast. Kariņš A.K, Kalēja E. Rīga, 2005.<br />
8. Ekonomikas ministrijas Ziņojumu par <strong>Latvija</strong>s tautsaimniecības attīstību. Rīga, 2005.<br />
gada jūnijs.<br />
9. ES struktūrfondu (3.2.4.1) Nacionālā programma „Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un<br />
ieviešana”. Rīga, 2004.<br />
10. ES struktūrfondu (3.2.6.1) Nacionālā programma "Vienotas metodikas izstrāde<br />
profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai un sociālo partneru iesaistei un<br />
izglītošanai". Rīga, 2004.<br />
11. ES struktūrfondu (3.2.7.1) Nacionālā programma. ‘’ Atbalsts profesionālās orientācijas<br />
un karjeras izglītības ieviešanai izglītības sistēmā (ESF)’’. Rīga, 2004.<br />
12. Izglītības attīstības stratēģiskā programma (1998-2003). Rīga.<br />
13. Izglītības attīstības koncepcija 2002. - 2005. gadam. Rīga, 2002.<br />
14. Izglītības iestādes <strong>Latvijā</strong> 2003./2004.m.g. sākumā – Rīga: CSP, 2004.<br />
15. Izglītības iestādes <strong>Latvijā</strong> 2004./2005.m.g. sākumā – Rīga: CSP, 2005.<br />
16. Izglītības likums – Saeimā pieņemts 29.10.1998., grozīts 05.08.1999., 11.11.1999.,<br />
11.05.2000., 10.05.2001., 05.07.2001; 20.09.2001.<br />
17. <strong>Latvija</strong>s nacionālā Lisabonas programma 2005. – 2008. gadam. Rīga, 2005.<br />
18. <strong>Latvija</strong>s <strong>Pieaugušo</strong> izglītības apvienības (LPIA) atskaite par darbu 2004.gadā. Rīga,<br />
2005. 16 lpp.<br />
19. <strong>Latvija</strong>s statistikas gadagrāmata 2004 – Rīga: CSP, 2004.<br />
20. <strong>Latvija</strong>s statistikas gadagrāmata 2004. – Rīga: CSP, 2004.<br />
21. Mūžizglītības aspekti <strong>Latvijā</strong>. Statistisko datu krājums. Rīga: CSP, 2004. 82 lpp.<br />
22. Likums par amatniecību. Rīga, 1993.<br />
23. Latviešu valodas apguves valsts aģentūras (LVAVA) 2004. gada pārskats. Rīga, 2005. 32<br />
lpp.<br />
24. <strong>Latvija</strong>s izglītības sistēma. Rīga: Profesionālās izglītības attīstības aģentūra, Profesionālās<br />
orientācijas informācijas centrs. 2004<br />
25. <strong>Latvija</strong>s izglītības sistēma. / Profesionālās karjeras izvēles centra (PKIC) 2002.gada darba<br />
pārskats – Rīga, 2003.<br />
26. Profesionālās izglītības likums. Rīga, 1999.<br />
27. Profesionālās izglītības sistēmas attīstības programma 2003.–2005.gadam. Rīga, 2003. 27<br />
lpp.<br />
40
28. Profesionālā izglītība un darba tirgus <strong>Latvijā</strong>. Rīga, <strong>Latvija</strong>s Nacionālā observatorija,<br />
2001.<br />
29. Profesionālās izglītības modernizācija <strong>Latvijā</strong>. <strong>Latvija</strong>s Nacionālās observatorijas 2001.<br />
gada ziņojums. Rīga, <strong>Latvija</strong>s Nacionālā observatorija, 2002 .71 lpp.<br />
30. Trapenciere Ilze. Mūžizglītība <strong>Latvijā</strong>. / Mūžizglītības aspekti <strong>Latvijā</strong>. Statistisko datu<br />
krājums. Rīga: CSP, 2004. 9.- 30. lpp.<br />
31. Vispārējās izglītības likums. Rīga, 1999.<br />
32. Vocational education and training and employment services in Latvia. Country<br />
monograph. ETF, Latvian National Observatory, 2004.<br />
33. <strong>Latvija</strong>s Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības centrs.<br />
Publiskais gada pārskats 2004. Rīga, 2005. 40 lpp.<br />
34. Ziņojums par 2004.gada darba rezultātiem. <strong>Latvija</strong>s Republikas Labklājības ministrija,<br />
Nodarbinātības valsts aģentūra. Rīga, 2005. 81 lpp.<br />
Interneta resursi<br />
1. Akadēmiskās informācijas centrs (AIC) / <strong>Latvija</strong>s Nacionālā Observatorija<br />
http://www.aic.lv<br />
2. Akadēmisko programmu aģentūra (APA) http://www.apa.lv<br />
3. Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs (AIKNC) http://www.aiknc.lv<br />
4. Eurydice tīkla <strong>Latvija</strong>s nodaļa http://www.socrates.lv/<br />
5. <strong>Latvija</strong>s Izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) http://www.liis.lv<br />
6. LR Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) http://www.izm.gov.lv<br />
7. LR Centrālā statistikas pārvalde (CSP) http://www.csb.lv<br />
8. LR Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC),<br />
Pedagogu <strong>tālākizglītība</strong>s programmu katalogs http://www.isec.gov.lv/cedu/kat/kat.shtml?00<br />
9. LR Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības centrs http://www.izmpic.lv<br />
10. <strong>Latvija</strong>s <strong>Pieaugušo</strong> izglītības apvienība (LPIA) www.laea.lv<br />
11. <strong>Latvija</strong>s Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) http://www.chamber.lv<br />
12. <strong>Latvija</strong>s Universitāte http://www.lu.lv<br />
13. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) http://www.nva.lv<br />
14. Profesionālās izglītības attīstības aģentūra http://www.piaa.gov.lv<br />
15. Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra (PKIVA) http://www.karjerascentrs.lv/<br />
16. Profesionālās orientācijas informācijas centrs http://www.piaa.gov.lv/Euroguidance<br />
17. Rīgas Tehniskā Universitāte http://www.rtu.lv<br />
41