Pieaugušo tālākizglītība Latvijā - ReferNet Latvija

0504 – Tālākizglītība uzņēmumos
Profesionālās tālākizglītības galvenās funkcijas ir: adaptīvā, innovatīvā, karjeras veicināšanas,
pārkvalifikācijas nodrošināšana.
Uzņēmēji pašreiz vairāk ir ieinteresēti adaptīvās funkcijas realizēšanā, lai darbinieki spētu
izpildīt tieši viņu uzņēmuma specifiskos darbus, savukārt karjeras veicināšana vairāk ir paša
darbinieka ziņā. Pārkvalificēšanās vairāk attiecas uz bezdarbniekiem, tomēr ir arī uzņēmumi,
kuri ir ieinteresēti atsevišķu darbinieku pārkvalifikācijā.
Lai darbinieku prasmes un iemaņas atbilstu uzņēmuma vajadzībām, uzņēmēji sūta savus
darbiniekus dažādos kursos un semināros ārpus uzņēmuma vai arī apmāca uz vietas. Veicot
uzņēmēju aptauju, iegūtie dati liecina, ka parasti darbinieki tiek izglītoti ārpus uzņēmuma valsts,
privātās, pašvaldību, uzņēmēju organizāciju izglītības iestādēs un tiek izmantotas šo apmācības
piedāvātāju standarta programmas. Retāk apmācības piedāvātāji sastāda apmācības programmas
tieši uzņēmuma vajadzībām.
Latvijā pēdējos gados ir pieaudzis profesionālās tālākizglītības piedāvātāju skaits, it īpaši
Rīgā un lielākajās pilsētās. Ir iespējams izglītoties, sākot no profesijas apguves (sekretāre,
metinātājs, masieris u.c.) līdz izlīdzinošai profesionālajai izglītībai (piemēram, ceha meistars
apgūst saskarsmes iemaņas, darbu komandā; darbinieki ar komercizglītību - attiecīgās nozares,
kurā viņi strādā, tehniskās pamatzināšanas). Katrs apmācības piedāvātājs izstrādā savu mācību
programmu un piedāvā to vai nu ar masu mediju starpniecību, vai arī tieši vēršoties pie klienta.
Kā pasniedzēji tiek izmantoti vai nu apmācības piedāvātājas iestādes darbinieki (UAC,
Personālmenedžmenta centrs, Mercury International u.c.), vai arī pasniedzēji uz līguma pamata
(LTRK mācību centrs u.c.). Ja apmācības programmas piedāvātājs apmāca bezdarbniekus, viņam
mācību programma jāapstiprina Profesionālās izglītības centrā. Pārējos gadījumos tikai klients
nosaka, vai viņam šī programma ir nepieciešama, vai nē. Izņēmumi varētu būt kādas noteiktas
reglamentētas profesijas, jo tad apmācība jāsaskaņo ar kompetentām iestādēm un organizācijām.
Klients (uzņēmums vai fiziska persona) nav pasargāts no nekvalitatīvas mācību
programmas un savu tiesību aizsardzībai var izmantot Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.
Piemēram, bilancspējīgu grāmatvedi sagatavo gan pēc 55 stundu, gan pēc 130 stundu
programmas. Lai novērstu nekvalitatīvu piedāvājumu, profesionālās tālākizglītības piedāvātājiem
vajadzētu vienoties par kvalitātes nodrošināšanas kritērijiem. Daudz piedāvājumu ir
datorapmācībā, valodu apmācībā, uzņēmējdarbībā, taču ne vienmēr uzņēmēji spēj atrast sev
nepieciešamo apmācības programmu. Reizēm apmācība ir nepieciešama uzņēmumam
specifiskos jautājumos un tas mēģina risināt darbinieku apmācības problēmas saviem spēkiem
vai nu ierīkojot savus mācību centrus (LATTELEKOM, Latvijas dzelzceļš), vai arī izmantojot
savus darbiniekus kā lektorus, vai arī aicinot lektorus no malas.
Profesionālās tālākizglītības mērķi uzņēmumā ir sekojoši:
darbinieki apgūst profesijai specifiskas iemaņas,
darbinieki tiek piesaistīti uzņēmumam,
apmācība kalpo kā darbinieku motivācijas līdzeklis,
tiek veicināta komunikācija uzņēmumā,
apmācība tiek izmantota kā personāla politikas instruments.
Uzņēmēju aptaujas rezultāti liecina, ka apmācība retāk tiek plānota, bet vairāk notiek izejot no
nepieciešamības, piemēram, jāapgūst jauna datorprogramma, vai arī ir izmaiņas grāmatvedības
vai nodokļu politikas jomā u.c.
31