Referātu tēžu krājums - LU Bioloģijas fakultāte - Latvijas Universitāte

jonselektīvajai membrānām, gan arī elektriskā kontakta nodrošināšanai starp membrānu unmetāla stienīti, lai uzlabotu potenciāla stabilitāti, membrānas mehānisko izturību, novērstupotenciāla izmaiņas, kas rodas dažādu traucējošu apstākļu ietekmē, piem., gaismas un pHizmaiņu, O 2 vai CO 2 difūzijas dēļ (Lindfors, 2009; Sutter et al., 2004). Pēdējos gadoselektriskā kontakta nodrošināšanai tiek izmantotas arī oglekļa nanocaurulītes (Crespo et al.,2008). Pašlaik daudzas pētnieku grupas (Rubinova et al., 2007; Hernandez et al., 2010)izstrādā tehnoloģiskos risinājumus elektrodu miniaturizācijai, kas pavērtu jaunas iespējaspotenciometrijas metožu praktiskai pielietošanai.In-situ mērījumos iegūtos augstas izšķirtspējas datus (2.att.) iespējams izmantot, lainovērtētu ezeros un ūdenskrātuvēs noritošos bioģeoķīmiskos procesus, piemēram, organiskovielu mineralizāciju sedimentos atkarībā no izšķīdušā skābekļa un organiskā oglekļa satura(Maerki et al., 2009), vielu apriti un oksidēšanās-reducēšanās procesus, kas norisinās ļotiplānā ūdens-sedimentu robežslānī (Brand et al., 2009). Veicot regulāru kalibrēšanu, elektrodumērījumus iespējams izmantot arī monitoringa vajadzībām, lai iegūtu precīzāku informācijupar izšķīdušo jonu satura mainību un to kopējām slodzēm (Müller et al., 2003). Tā kājonometriski iespējams noteikt izšķīdušo jonu aktivitāti (t.s. brīvo jonu saturu), tadpotenciometriskās metodes ir izmantojamas arī ekotoksikoloģijā, lai novērtētu piesārņojuma(piem., smago metālu) apriti, akumulēšanos un ietekmi uz organismiem (Bakker, Pretsch,2005).2.attēls. Izšķīdušā skābekļa nitrātu un amonija jonu saturs Cūgas ezera (Šveice)piegrunts slānī; in-situ mikroprofili (Maerki et al., 2009).Izmantojot potenciometriskos jonselektīvos elektrodus, kā arī amperometriskos unoptiskos sensorus, iespējams veikt in-situ mērījumus tieši ūdenstilpēs un iegūt kompleksus20