Referātu tēžu krājums - LU Bioloģijas fakultāte - Latvijas Universitāte

LAZDONAS GRUPAS EZERU KASKĀDES AUTOTROFOORGANISMU STRUKTURĀLĀS IZMAIŅAS ANTROPOGĒNĀSIETEKMES REZULTĀTĀ.Evija LAKOTKOLU Bioloģijas fakultāte, Hidrobioloģijas katedrae-pasts: evijalakotko@inbox.lvLazdonas ezeru kaskādes sistēmā ietilpst 8 ezeri – Viļvānu ezers, Ķemeru jeb Pusēkļuezers, Ganiņš, Mušķis, Baltiņš, Starpezers un Melnezers. Daļa no ezeriem ir savienoti,iztaisnojot Niedruškas upi un izrokot meliorācijas grāvjus, tādejādi izveidojot savienotu ezerukaskādi: Viļvānu ezers, Baltiņš un Starpezers. 70. gados Viļvānu ezerā sāka iepludinātnotekūdeņus no Lazdonas, kas krasi pasliktināja ūdens kvalitāti un ķīmiskie rādītāji norādījauz hipereitrofa ezera statusu. Ilgākā laika periodā, vērojama visu 3 ezeru eitrofikācija, kasradījusi sapropeļa uzkrāšanos un ezeru ieplaku aizpildīšanos (SIA „Metrum”, 2007). Kopš2009. gada notekūdeņus vairs neiepludina Viļvānu ezerā.Pētījuma mērķis ir izpētīt, kā savstarpēji saistīta hidroekosistēma pati dabīgi attīrās unkā mainās trofijas gradients cauri tekošās upes tecējuma virzienā, par indikatoriem izmantojotautotrofo organismu sabiedrības.2012. gada augustā ezeros noteikta makrofītu sastopamība un sugu sastāvs, kasanalizēts pēc Brauna-Blankē skalas un transektu metodes līdztekus ar fitolitorāles kartēšanu.Paralēli ievākti fitoplanktona paraugi un ūdens ķīmiskajām analīzēm, kas veiktas LU ĢZZFVides kvalitātes monitoringa laboratorijā, izmatojot šādas metodes – HCO - 3 ūdens cietībasnoteikšana; titrimetriska kopējās cietības noteikšana ar trilonu B; titrimetriska Ca 2+ jonu2+noteikšana ar trilonu B; Mg jonu daudzuma aprēķināšana ūdens paraugā;spektrofotometriska H-NH 4+ 3-daudzuma noteikšana; P-PO 4 noteikšana ar askorbīnskābes--metodi; spektrofotometriska NO 3 un NO 2 jonu noteikšana ūdenī. Mērīts arī pH, ūdenselektrovadītspēja, lai noteiktu ezeru tipus. Atkārtotas ūdens ķīmiskā analīzes tiks veiktas2013. gada ziemā.Pēc ūdens ķīmiskajām analīzēm tika noteikts ezeru tips. Viļvānu ezers ir seklsbrūnūdens ezers ar augstu ūdens cietību, savukārt pārējie ezeri ir sekli dzidrūdens ezeri araugstu ūdens cietību. Visiem ezeriem, izņemot Viļvānu ezeru, lielāka biogēno elementukoncentrācija ūdenī konstatēta janvārī, savukārt mazāka augustā, kad bija veģetācijasmaksimums. Iespējams, šada Viļvāna ezera atšķirība skaidrojama ar to, ka ezers ir diseitrofsun humusvielas iespējams apsorbē biogēnos elementus. Makrofītu izplatību ezeros ļoti būtiskiietekmē ezeru ģeomorfoloģija (Alahuhta et al. 2011). Ezeros biežāk sastopamākās makrofītu24