CARNIKAVAS GAREZERU MAKROFĪTU VEĢETĀCIJASRAKSTUROJUMS UN TO EKOLOĢISKĀ STĀVOKĻANOVĒRTĒJUMSLauma VIZULE<strong>LU</strong> Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu <strong>fakultāte</strong>, Vides zinātnes nodaļae-pasts: vizule.lauma@inbox.lvDienvidu, Vidējais un Ziemeļu Garezers atrodas Rīgas Jūras līča Vidzemes jūrmalā.Garezeri, kas veido triju ezeru ķēdi, ir visizteiksmīgākie jomu ezeri Latvijā un atbilst Latvijāīpaši aizsargājamam saldūdens biotopam – semidistrofiem ezeriem (Dienvidu Garezerā šisbiotops pārklājas ar citu aizsargājamu biotopu - mīkstūdens ezeriem ar ezereņu Isoëtes un vailobēliju Lobelia un krasteņu Littorella audzēm), taču to ekoloģiskā kvalitāte netiek kontrolēta.Bet saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes „Ūdens struktūrdirektīvu” 2000/60/EC līdz2015.gadam visos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdensobjektos ir jāsasniedz vismaz labsūdeņu ekoloģiskais stāvoklis. Makrofīti ir vieni no ūdeņu bioloģiskās kvalitātes elementiem,kurus, veicot to sugu sastāva un sastopamības novērtēšanu, ir jāizmanto ūdeņu ekoloģiskāskvalitātes noteikšanai.Pētījumi Garezeros, ar mērķi novērtēt to ekoloģisko kvalitāti, kā indikatororganismusizmantojot makrofītus, tika veikti 2012.gada augustā.Kopumā ezeros tika konstatēti 36 augstāko ūdensaugu taksoni. Augstākais makrofītutaksonu skaits – 27, tika konstatēts Dienvidu Garezerā. Sugas ar visaugstāko sastopamībupētāmajos ezeros ir dzeltenā lēpe Nuphar lutea, parastā niedre Phragmites australis, slaidaisgrīslis Carex acuta, purva vārnkāja Comarum palustre un vītolu vējmietiņš Lythrumsalicaria. Gan pēc sugu skaita, gan makrofītu kopējās sastopamības visos Garezerosdominējošais ir helofītu augājs. Augstākais sugu skaits un makrofītu kopējā sastopamībanovērota seklākajā dziļuma zonā (0 - 1m). Lielākais maksimālais dziļums, kādā makrofītisastopami - 3,15 m, tika noteikts Dienvidu Garezerā, kas skaidrojams ar augstāku ūdenscaurredzamību un zemāku ūdens krāsainību salīdzinot ar Vidējo un Ziemeļu Garezeru.Augstākā bioloģiskā daudzveidība – augstākās Šennona indeksa (H’ = 0,913) unzemākās Simpsona indeksa (D = 0,135) vērtības, tika noteikta Ziemeļu Garezerā. Visos trijosGarezeros esošā sugu daudzveidība ir tikai nedaudz zemāka par maksimāli iespējamo sugudaudzveidību. Arī izlīdzinātības koeficients norāda uz augstu bioloģisko daudzveidību, joesošā sugu sadalījuma vienlīdzība ir tuva maksimāli iespējamai.64
Ezeru ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanas metodes uzrāda atšķirīgus rezultātus.Atbilstoši Igaunijā pielietotajai ezeru ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanas metodei DienviduGarezerā tika noteikta „vidēja” ekoloģiskā kvalitāte, bet Vidējā un Ziemeļu Garezerā –„vidēja” starp „slikta”. Latvijai pielāgotā Igaunijas metode uzrāda „labu” ekoloģisko kvalitātivisos Garezeros, atšķirīgās novērtējuma pieejas dēļ. Tomēr pastāv krasa atšķirība starpnovērtējumu izoetīdiem/harofītiem un pārējām makrofītu grupām, tādēļ diskutabls irjautājums par to iekļaušanu šāda veida kvalitātes kritērijos. Arī atbilstoši Polijā pielietotajamEcological State Macrophyte Index ekoloģiskā kvalitāte visos Garezeros ir „laba”.Lielbritānijā izstrādātais „Lake Macrophyte Nutrient Index” uzrāda, ka Dienvidu un VidējāGarezerā ir „laba” ekoloģiskā kvalitāte, bet Ziemeļu Garezerā – „vidēja”. Pētījuma gaitā tikaizmantoti arī Vācijā izstrādātie „Reference index” un „Macrophyte index”, taču neatbilstošāsugu sastāva dēļ tos nebija iespējams pielietot Garezeru ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanā.65
- Page 1 and 2:
LATVIJAS UNIVERSITĀTES 71. ZINĀTN
- Page 3 and 4:
INVASIVE FISH PERCCOTTUS GLENII (PE
- Page 5:
noteikts sugu sastāvs. Pārējie t
- Page 8 and 9:
DAUGAVAS FITOPLANKTONA UN ZOOPLANKT
- Page 10 and 11:
organismu skaits un biomasa pētām
- Page 12 and 13:
MAKROZOOBENTOSA SABIEDRĪBAS IMULAS
- Page 14 and 15: SLOCENES UPES HIDROMORFOLOĢISKAIS
- Page 16 and 17: PERIFĪTISKO KRAMAĻĢU SABIEDRĪBA
- Page 18 and 19: Gomphonema minutum (Ag.) AgardhNitz
- Page 20 and 21: jonselektīvajai membrānām, gan a
- Page 22 and 23: SMAGO METĀLU KONCENTRĀCIJAS RĪGA
- Page 24 and 25: LAZDONAS GRUPAS EZERU KASKĀDES AUT
- Page 26 and 27: REPŠU (COREGONUS ALBULA) BAROŠAN
- Page 28 and 29: konstatētās sugas nav to skaitā,
- Page 30 and 31: organisko piesārņotāju absorbcij
- Page 32 and 33: ZOOPLANKTONA CENOŽU STRUKTŪRAS MA
- Page 34 and 35: (litorāles), eitrofu ūdeņu sugas
- Page 36 and 37: PLASTMASAS IZDALĪTO VIELU IETEKME
- Page 38 and 39: HEINRIHS SKUJA - IZCILS LATVIJAS UN
- Page 40 and 41: publicēt, publicē tikai pēc 2. p
- Page 42 and 43: LATVIJAS NAI NOTEKŪDEŅU EKOTOKSIC
- Page 44 and 45: vistolerantākie testorganisms bija
- Page 46 and 47: Rīgas jūras līča Ecopath modeļ
- Page 48 and 49: 14. Fitoplanktons 7.50 267 0.3615.
- Page 50 and 51: Harvey et al., 2003; Tomczak et al.
- Page 52 and 53: objektiem (Acartia, Bosmina, Rotato
- Page 54 and 55: INVASIVE FISH PERCCOTTUS GLENII (PE
- Page 56 and 57: 6. Plikss, M., Aleksejevs, E. 2006.
- Page 58 and 59: u.c. 2012.). Ezera fitoplanktona sa
- Page 60 and 61: Zoobentosā dominē Asellus aquatic
- Page 62 and 63: DIENVIDSUSĒJAS ŪDENS ĶĪMISKĀ S