Referātu tēžu krājums - LU Bioloģijas fakultāte - Latvijas Universitāte

publicēt, publicē tikai pēc 2. pasaules kara Zviedrijā 1949.gadā. Apstrādātajos materiālos arīaprakstītas zinātnei jaunas varietātes, sugas un ģintis.No 1944.g.viņa turpmākā dzīve un zinātniskā darbība saistās ar Upsalas universitātesbotānikas institūtu. Pēc ierašanās viņš ātri iekļaujas algoloģisko pētījumos Upsalas universitātē(1.att.). No 1947.g. iegūst asocietā profesora amatu botānikā, kur strādā līdz pat aiziešanaipensijā. Šajā periodā H. Skuja vada ikgadējus kursus saldūdens algoloģijā, pateicoties viņam,ļoti aktivizējas Upsalas fikoloģijas biedrība. 1958. g. viņu ievēl par Upsalas universitātes godadoktoru.1. attēls. H. Skuja laboratorijā Upsalā 2. attēls. H. Skujas aļģu zīmējumi1961.g. viņam par Zviedrijas saldūdens fitoplanktona pētījumiem piešķīra lieloBjerkena prēmiju.Strādādams Upsalas universitātē H. Skuja jau 1948.g. publicē monogrāfiju par Upsalasapkārtnes ezeru fitoplanktonu, bet 1956.g. publicē monogrāfiju par Zviedrijas centrālās daļasezeru fitoplanktona taksonomiju un bioloģiju, bet 1964.g. plašu darbu par Abisko reģiona ezeruaļģu floru un veģetāciju (2.att.). Visi publicētie darbi bagātīgi ilustrēti ar paša zīmējumiem.Zviedrijas periodā publicētajās monogrāfijās aprakstītas 29 jaunas ģintis, 450 jaunas sugas un40