Referātu tēžu krājums - LU Bioloģijas fakultāte - Latvijas Universitāte

CARNIKAVAS GAREZERU MAKROFĪTU VEĢETĀCIJASRAKSTUROJUMS UN TO EKOLOĢISKĀ STĀVOKĻANOVĒRTĒJUMSLauma VIZULELU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Vides zinātnes nodaļae-pasts: vizule.lauma@inbox.lvDienvidu, Vidējais un Ziemeļu Garezers atrodas Rīgas Jūras līča Vidzemes jūrmalā.Garezeri, kas veido triju ezeru ķēdi, ir visizteiksmīgākie jomu ezeri Latvijā un atbilst Latvijāīpaši aizsargājamam saldūdens biotopam – semidistrofiem ezeriem (Dienvidu Garezerā šisbiotops pārklājas ar citu aizsargājamu biotopu - mīkstūdens ezeriem ar ezereņu Isoëtes un vailobēliju Lobelia un krasteņu Littorella audzēm), taču to ekoloģiskā kvalitāte netiek kontrolēta.Bet saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes „Ūdens struktūrdirektīvu” 2000/60/EC līdz2015.gadam visos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdensobjektos ir jāsasniedz vismaz labsūdeņu ekoloģiskais stāvoklis. Makrofīti ir vieni no ūdeņu bioloģiskās kvalitātes elementiem,kurus, veicot to sugu sastāva un sastopamības novērtēšanu, ir jāizmanto ūdeņu ekoloģiskāskvalitātes noteikšanai.Pētījumi Garezeros, ar mērķi novērtēt to ekoloģisko kvalitāti, kā indikatororganismusizmantojot makrofītus, tika veikti 2012.gada augustā.Kopumā ezeros tika konstatēti 36 augstāko ūdensaugu taksoni. Augstākais makrofītutaksonu skaits – 27, tika konstatēts Dienvidu Garezerā. Sugas ar visaugstāko sastopamībupētāmajos ezeros ir dzeltenā lēpe Nuphar lutea, parastā niedre Phragmites australis, slaidaisgrīslis Carex acuta, purva vārnkāja Comarum palustre un vītolu vējmietiņš Lythrumsalicaria. Gan pēc sugu skaita, gan makrofītu kopējās sastopamības visos Garezerosdominējošais ir helofītu augājs. Augstākais sugu skaits un makrofītu kopējā sastopamībanovērota seklākajā dziļuma zonā (0 - 1m). Lielākais maksimālais dziļums, kādā makrofītisastopami - 3,15 m, tika noteikts Dienvidu Garezerā, kas skaidrojams ar augstāku ūdenscaurredzamību un zemāku ūdens krāsainību salīdzinot ar Vidējo un Ziemeļu Garezeru.Augstākā bioloģiskā daudzveidība – augstākās Šennona indeksa (H’ = 0,913) unzemākās Simpsona indeksa (D = 0,135) vērtības, tika noteikta Ziemeļu Garezerā. Visos trijosGarezeros esošā sugu daudzveidība ir tikai nedaudz zemāka par maksimāli iespējamo sugudaudzveidību. Arī izlīdzinātības koeficients norāda uz augstu bioloģisko daudzveidību, joesošā sugu sadalījuma vienlīdzība ir tuva maksimāli iespējamai.64