10.07.2015 Views

Referātu tēžu krājums - LU Bioloģijas fakultāte - Latvijas Universitāte

Referātu tēžu krājums - LU Bioloģijas fakultāte - Latvijas Universitāte

Referātu tēžu krājums - LU Bioloģijas fakultāte - Latvijas Universitāte

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

ZOOPLANKTONA CENOŽU STRUKTŪRAS MAINĪBADAUGAVAS VIDUSTECES POSMĀ PAVASARA PA<strong>LU</strong> PERIODĀ2007. GADĀJana PAIDERE 1 *, Dāvis GRUBERTS 2 , Artūrs ŠKUTE 31,3 Daugavpils <strong>Universitāte</strong>s Ekoloģijas institūts, Vienības iela 13, Daugavpils2 Daugavpils <strong>Universitāte</strong>s Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, Parādes iela 1, Daugavpils* e-pasts: jana.paidere@du.lv2007. gada 28. marta palu perioda drenāžas fāzē no Daugavpils līdz Dunavai apmēram51 km garumā tika realizēta ūdens paraugu ievākšana, ūdens sastāva un pašu ūdens masupētījumi plūstošā ūdenī laikā jeb realizēta tā saucamā Lagranža pētījuma metode (Perry,Rudnick, 2003; Price, 2006; Dickey et al., 2008). Dreifs tika veikts 12 stundas, nepārtraukti(no plkst. 06.00 līdz 18.00) sekojot līdzi pētāmajai ūdens masai. Dreifa realizēšanai tikaizmantots četrvietīgs jūras glābšanas plosts, kurš piestiprināts pie piepūšamās laivas. Dreifalaikā ik pēc stundas tika ievākti zooplanktona paraugi un veikti ūdens fizikāli-ķīmiskoparametru mērījumi.Vidējais ātrums ar kādu pārvietojās platforma bija 4,4 km h -1 un Daugavas straumeišajā laikā bija samērā augsta turbulence. Dreifa laikā mainījās arī ūdens fizikāli-ķīmiskieparametri. Piemēram, elektrovadītspēja un temperatūra dienas laikā palielinājās, betizšķīdušais skābeklis samazinājās, savukārt citi rādītāji tādi kā duļķainība un caurredzamībabūtiski neizmainījās. Pētījuma rezultāti parādīja, ka ietekme uz ūdens fizikāli-ķīmiskoparametru izmaiņām ir atkarīga no meteoroloģiskajiem apstākļiem (saules starojumaintensitātes), stagnējošajiem palieņu ūdeņiem un ūdens masu turbulences, kas savukārt iratkarīga gan no straumes ātruma, gan no upes gultnes morfoloģijas (Gruberts et al., 2012).Pētītajā posmā bija identificēti 20 zooplanktona taksoni. Taksonu skaits svārstījās no 4līdz 11 taksoniem paraugā. Visās paraugu ievākšanas vietās pārstāvētākie taksoni un īpatņibija Keratella cochlearis, Synchaeta sp. no Rotifera un naupliji no Copepoda. Keratellaserrulata un Testudinella sp. bija reti sastopami taksoni. Pēc zooplanktona organismu skaitadominējošā grupa bija Rotifera (vidēji 8600 ind. m – 3 ) un pēc biomasas – Copepoda (vidēji0,009 g m – 3 ). Zooplanktona taksonu skaits, organismu skaits un sugu daudzveidības indekss(H’) pētījuma posmā bija mainīgs, tomēr vislielākais organismu skaits, taksonu skaits, sugudaudzveidības indekss (H’) bija vietās, kur straumes ātrums kļūst lēnāks un upes gultneseklāka (6., 8., 10., 11. paraugu ievākšanas vietas) (1. attēls). Par to liecina negatīvā būtiskākorelācija starp tādiem parametriem kā straumes ātrums un Rotifera biomasa (Pīrsona32

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!