NESAISTOŠA LABAS PRAKSES ROKASGRĀMATA PAR DIREKTĪVAS 2006/25/EK ĪSTENOŠANU(mākslīgais optiskais <strong>starojums</strong>)1.4. Atbilstīgie noteikumi unturpmākā informācijaŠīs rokasgrāmatas izmantošana pati par sevi nenodrošinaatbilstību likumā noteiktajām mākslīgā optiskā starojumaaizsardzības prasībām, kas piemērotas dažādāsES dalībvalstīs. Piemērojamie instrumenti ir to likumunoteikumi, ar kuriem dalībvalstis ir transponējušas Direktīvu2006/25/EK. Šie instrumenti var būt plašāki par minimālajāmprasībām, kas noteiktas direktīvā, kura ir šīsrokasgrāmatas pamatā.Kā papildu palīdzību, lai īstenotu šīs direktīvas prasības,ražotāji var izgatavot Eiropas standartiem atbilstošu mākslīgāoptiskā starojuma aprīkojumu. Šajā rokasgrāmatā iratsauces uz attiecīgajiem standartiem. Šādus standartus varpar samaksu saņemt no valstu standartizācijas iestādēm.Turpmāku informāciju var iegūt no valstu noteikumiemun standartiem, kā arī attiecīgajā literatūrā. F pielikumāir atsauces uz dalībvalstu kompetento iestāžu atsevišķāmpublikācijām. Tomēr publikācijas iekļaušanapielikumā nenozīmē, ka viss tās saturs pilnībā atbilst šairokasgrāmatai.1.5. Oficiāli un neoficiālikonsultāciju centriJa šajā rokasgrāmata nav sniegtas atbildes uz jautājumiempar to, kā nodrošināt atbilstību mākslīgā optiskāstarojuma aizsardzības prasībām, ir tieši jāsazinās ar valstuaģentūrām. Tās ir darba inspekcijas, negadījumu apdrošināšanasaģentūras vai asociācijas, kā arī tirdzniecības,rūpniecības un amatniecības palātas.10
2. Mākslīgā optiskā starojuma avoti2.1. Neviendabīga starojumaavotiLaikā lēni mainīgilaukiNejonizējošais <strong>starojums</strong>2.1.1. Darbības veidiIr grūti iedomāties arodu, kas kādā brīdī nebūtu saistītsar mākslīgi radīta optiskā starojuma iedarbību.Ikviena persona, kura strādā iekštelpās, visticamāk, tiekpakļauta optiskajam starojumam, ko rada apgaismojumsun datoru ekrāni. Darba ņēmējiem, kuri strādā ārpustelpām, var būt vajadzīgs darba vietas apgaismojums,ja nepietiek ar dabisko apgaismojumu. Personas, kurasmaina atrašanās vietu darba dienas laikā, visticamāk,tiek pakļautas mākslīgajam apgaismojumam, pat ja tāir tikai citu personu transportlīdzekļu lukturu gaismasiedarbība. Visi minētie starojumi ir mākslīgi radīta optiskāstarojuma veidi, tādēļ tos var uzskatīt par ietilpstošiemdirektīvas darbības jomā.Radiofrekvenču (RF) lauki <strong>Optiskais</strong> <strong>starojums</strong>Radioviļņi Mikroviļņi Infrasarkanais Gaisma UV<strong>starojums</strong> (IR)stariPapildus vienmēr pastāvošiem avotiem, piemēram,apgaismojumam un datora ekrāniem, mākslīgo starojumuvar radīt vai nu apzināti — saistībā ar kādu procesu —, vainejauši, un tad tas ir nevēlams blakusprodukts. Piemēram,lai piesūcināšanas krāsvielā izraisītu fluorescenci, ir nepieciešamsradīt ultravioleto starojumu un tam pakļaut krāsvielu.Savukārt bagātīga ultravioletā stara izraisīšana lokametināšanas laikā nekādā veidā neietekmē procesu, laigan no tā nav iespējams izvairīties.ULTRAVIOLETAISSTAROJUMSREDZAMAISJonizējošais<strong>starojums</strong>RentgenstariGamma<strong>starojums</strong>Viļņu garumsINFRASARKANAISSTAROJUMSViļņu garumsNeatkarīgi no tā, vai optisko starojumu rada apzinātaiizmantošanai vai arī nejauši kā procesa blakusproduktu,ir jākontrolē tā iedarbība vismaz tādā mērā, kāds noteiktsdirektīvā. Mākslīgi radīts optiskais <strong>starojums</strong> pastāvvairumā darba vietu, bet jo īpaši šādās rūpniecībasnozarēs:• rūpniecības nozarēs, kur ražošanas procesāizmanto augstas temperatūras, piemēram, stiklaun metāla apstrādē, kad krāsnis rada infrasarkanostarojumu;• poligrāfijā, kur iespiedkrāsas un krāsvielasnereti tiek sagatavotas, izmantojot fotoinducētopolimerizāciju;• mākslas un izklaides nozarē, kur izpildītājus unmodeļus var tieši pakļaut prožektoru, iluminācijasefektu apgaismojumam, zīmējošajai gaismai unzibspuldzēm;• izklaides nozarē, kur darba ņēmējus apmeklētājuzonā var pakļaut vispārīgam un iluminācijas efektuapgaismojumam;• nesagraujošajā testēšanā, kas var būt saistīta arultravioletā starojuma izmantošanu, lai atklātufluorescentās krāsvielas;• medicīniskajā aprūpē, kur praktizējošos ārstus unpacientus var pakļaut operāciju zāles prožektoriemun optiskajam starojumam ārstnieciskāmvajadzībām;• kosmētiskajā aprūpē, kurā izmanto lāzerus un zibspuldzes,kā arī ultravioletā un infrasarkanā starojumaavotus;• veikalu un noliktavu nozarē, kur lielas, atklātas ēkasizgaismo ar spēcīgu teritorijas apgaismojumu;• medikamentu un pētniecības nozarē, kur varizmantot sterilizāciju ar ultravioletajiem stariem;• notekūdeņu attīrīšanā, kur var izmantot sterilizācijuar ultravioletajiem stariem;• pētniecībā, kur var izmantot lāzerus, kā arī varnoderēt fluorescence, ko izraisa ar ultravioletostarojumu;• metāla apstrādes nozarē, kur nepieciešamametināšana;• plastmasu ražošanā, kur lāzeru izmanto kausēšanasprocesā.Šis saraksts nav pilnīgs.11