NESAISTOŠA LABAS PRAKSES ROKASGRĀMATA PAR DIREKTĪVAS 2006/25/EK ĪSTENOŠANU(mākslīgais optiskais <strong>starojums</strong>)3. Optiskā starojuma iedarbībasietekme uz veselībuOptisko starojumu absorbē ķermeņa ārējie slāņi, tādēļtā bioloģiskā ietekme galvenokārt skar ādu un acis, betvar rasties arī sistēmiska ietekme uz visu ķermeni. Dažādiviļņu garumi rada dažādu ietekmi atkarībā no tā, kuraādas vai acs daļa absorbē starojumu, kā arī no iesaistītāsmijiedarbības: fotoķīmiskā ietekme dominē ultravioletajādiapazonā, savukārt termiskā ietekme — infrasarkanajādiapazonā. Lāzera <strong>starojums</strong> var radīt papildu ietekmi, koraksturo ļoti ātra enerģijas absorbēšana audos un kas radaīpašu risku acīm, ja lēca var fokusēt staru.Bioloģisko ietekmi var vispārīgi iedalīt akūtajā (rodasstrauji) un hroniskajā (rodas ilgā laikposmā ilgstošas unatkārtotas iedarbības rezultātā) ietekmē. Parasti akūtāietekme radīsies tikai tad, ja iedarbība pārsniedz sliekšņalīmeni, kas parasti būs atšķirīgs katrai personai. Lielākajaidaļai iedarbības ierobežojumu pamatā ir pētījumipar akūtās ietekmes sliekšņiem, un tie ir iegūti no šosliekšņu statistiskās analīzes. Tādēļ iedarbības robežvērtībaspārsniegšana ne vienmēr radīs negatīvu ietekmi uzveselību. Negatīvas ietekmes uz veselību risks pieaugs, jaiedarbības līmeņi pieaug virs iedarbības robežvērtības.Turpmāk norādītā ietekme galvenokārt radīsies praktiskiveselu strādājošo pieaugušo kopienā un līmeņos, kasbūtiski pārsniedz direktīvā noteiktos. Tomēr personas, kasir īpaši gaismjutīgas, var ciest no blakusefektiem, pat jalīmenis ir zemāks par iedarbības ierobežojumiem.Hroniskajai ietekmei nereti nav sliekšņa, zem kura tānerastos. Kā tāds šīs ietekmes risks nevar tikt samazinātslīdz nullei. Risku var samazināt, samazinot iedarbību, uniedarbības ierobežojumu ievērošanai vajadzētu samazinātriskus, ko rada mākslīgu optiskā starojuma avotuiedarbība, līdz līmeņiem, kuri ir zemāki par tiem, kosabiedrība ir pieņēmusi attiecībā uz pakļaušanu dabiskamoptiskajam starojumam.Viļņu garums (nm) Acs Āda100–280 UVC FotokeratītsFotokonjunktivīts280–315 UVB FotokeratītsFotokonjunktivītsKatarakta315–400 UVA FotokeratītsFotokonjunktivītsKataraktaTīklenes bojājums ar gaismu380–780 Redzamais Tīklenes bojājums ar gaismu(zilās gaismas kaitējums)Tīklenes apdegums780–1400 IRA KataraktaTīklenes apdegumsEritēmaĀdas vēzisEritēmaElastoze (fotonovecošana)Ādas vēzisEritēmaElastoze (fotonovecošana)Tūlītēja pigmentācijas tumšo pigmentuveidošanās pigmentu aptumšošanāsĀdas vēzisApdegumsApdegums1400–3000 IRB Katarakta Apdegums3000–10 6 IRC Radzenes apdegums Apdegums16
4. Mākslīgā optiskā starojumadirektīvas prasībasPilns direktīvas teksts ir ietverts šīs rokasgrāmatasL pielikumā. Šajā nodaļā ir sniegts galveno prasībukopsavilkums.Direktīva nosaka MINIMĀLĀS prasības attiecībā uz darbaņēmēju aizsardzību pret veselības un drošības riskiem, koizraisa vai var izraisīt pakļaušana mākslīgajam optiskajamstarojumam darba laikā. Tādēļ dalībvalstis var ieviest vaijau ir ieviesušas striktākas prasības.4.1. Direktīvas 4. pants.Iedarbības noteikšana unrisku novērtēšanaDirektīvā galvenokārt tiek uzsvērts tas, ka darba devējiemir jānodrošina, lai darba ņēmēji netiek pakļauti mākslīgāoptiskā starojuma līmeņiem, kas pārsniedz iedarbībasrobežvērtības, kuras norādītas direktīvas pielikumos.Darba devēji var to apliecināt, izmantojot no avotiemsaņemto informāciju, vispārējus novērtējumus, ko veicviņi paši vai citas personas, kā arī veicot teorētiskus novērtējumusvai izdarot mērījumus. Direktīvā nav noteiktametodika, tādēļ darba devēja ziņā ir tas, kā sasniegtgalveno mērķi. Tomēr darba devējam tiek sniegtasnorādes uz spēkā esošajiem publicētajiem standartiem,kā arī, ja tie nav piemērojami, uz “pieejamajām valsts vaistarptautiskajām zinātniskajām pamatnostādnēm”.Daudzas no direktīvas prasībām ir līdzīgas Direktīvas89/391/EEK prasībām, un tādējādi darba devējam,kurš jau darbojas saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEKprasībām, visticamāk, nevajadzēs ieguldīt būtisku papildudarbu, lai darbotos atbilstoši direktīvai. Tomēr, veicotnovērtējumu, darba devējam īpaša uzmanība ir jāpievēršturpmākajiem aspektiem (4. panta 3. punkts).Jāpievērš uzmanībaKomentārsa) optiskā starojuma no mākslīgiemavotiem iedarbības līmenim, viļņugaruma diapazonam un iedarbībasilgumam;b) iedarbības robežvērtībām, kas minētasšīs direktīvas 3. pantā;c) jebkurai ietekmei uz to darba ņēmējuveselību un drošību, kuri pieder īpašiapdraudētām riska grupām;d) jebkurai iespējamai ietekmei uz darbaņēmēju veselību un drošību, kuru radaoptiskā starojuma mijiedarbība ar gaismjutīgāmķīmiskām vielām;Šī ir pamatinformācija par attiecīgo scenāriju. Ja iedarbības līmenis ir būtiskizemāks par iedarbības robežvērtību, ko piemērotu iedarbībai pilnas darbadienas laikā (pieņemot, ka tā ir 8 stundas), tad nav nepieciešams turpmāksnovērtējums, ja vien persona nav pakļauta vairāku avotu iedarbībai.Sk. h) apakšpunktu.No a) apakšpunktā sniegtās informācijas būtu jāspēj noteikt piemērojamāsiedarbības robežvērtības.Tiek ierosināts, ka pieejai jābūt drīzāk pasīvai, nevis aktīvai. Var būt tādidarba ņēmēji, kuri zina, ka viņi, piemēram, ir īpaši jutīgi attiecībā uz mirgojošugaismu. Tādā gadījumā darba devējiem ir jāapsver, vai nevarētu ieviestizmaiņas darba pienākumos.Tiek ierosināts, ka darba ņēmējiem ir īpaši jāapsver gaismjutīguma iespējamībaattiecībā uz ķīmiskajām vielām, ko izmanto darba vietā. Tomēr, tāpat kāc) apakšpunkta gadījumā, var gadīties, ka darba devējam būs jāreaģē uz darbaņēmēju uzdotajiem jautājumiem, ja gaismjutīgumu rada ķīmiskās vielas ārpusdarba vietas.17