NESAISTOŠA LABAS PRAKSES ROKASGRĀMATA PAR DIREKTĪVAS 2006/25/EK ĪSTENOŠANU(mākslīgais optiskais <strong>starojums</strong>)UVR hroniska iedarbība ir galvenais faktors, kas veicinaradzenes un konjunktīvas traucējumus, piemēram, klimatiskāpilienveida keratopātija (dzeltenu/brūnu pūžņuuzkrāšanās konjunktīvā un radzenē), spārnveida plēve(pterygium) (audu hipertrofija, kas var pārklāties pāriradzenei) un, iespējams, pinguekula (dzeltens bojājumskonjuktīvā).B.3.2. Redzamais <strong>starojums</strong>Ietekme uz āduRedzamais <strong>starojums</strong> (gaisma) iekļūst ādā un var palielinātlokālo temperatūru, izraisot apdegumu. Ķermenispielāgosies pakāpeniskiem temperatūras pieaugumiemar paātrinātu asinsriti (kas karstumu aiznes projām) unsvīšanu. Ja ap<strong>starojums</strong> nav pietiekams, lai radītu akūtuapdegumu (10 sekundēs vai mazākā laikposmā), iedarbībaipakļauto personu aizsargās novēršanās reakcija pretkarstumu.Ilgstošas iedarbības galvenā negatīvā ietekme ir siltumaiespaidā radies karstuma stress (palielināta ķermeņatemperatūra). Lai gan direktīva tieši to nenosaka, ir jāņemvērā apkārtējās vides temperatūra un darba noslogojums.Ietekme uz acīmpie viļņu garumiem apmēram 435–440 nm apmērā, tādēļto dažreiz sauc par “zilās gaismas risku”. Hroniska pakļaušanaaugstiem apkārtējās redzamās gaismas līmeņiemvar radīt fotoķīmiskus bojājumus tīklenes šūnām, novedotpie vājas krāsu un nakts redzes.Ja <strong>starojums</strong> acī iekļūst kā gandrīz paralēls stars (t. i., ļotimaza novirze no attāla avota vai lāzera), to uz tīklenes varattēlot ļoti mazā apgabalā, būtiski koncentrējot jaudu unradot būtisku bojājumu. Šis fokusēšanās process teorētiskivarētu palielināt tīklenes apstarojumu, ko salīdzinaar starojumu uz aci, reizinot to ar 500 000. Šādos gadījumosspilgtums var pārsniegt visus zināmos dabiskos uncilvēka radītos gaismas avotus. Vairums lāzera radīto bojājumuir apdegumi: impulsa lieljaudas lāzeri var radīt tikstrauju temperatūras paaugstināšanos, ka šūnas burtiskiuzsprāgst.B.3.3. IRAIetekme uz āduIRA audos iekļūst vairāku milimetru dziļumā, tātad samērādziļi dermā. Šis <strong>starojums</strong> var radīt tādu pašu termiskuietekmi, kādu rada redzamais <strong>starojums</strong>.Ietekme uz acīmTā kā acis uztver un fokusē redzamo starojumu, tīkleneir vairāk apdraudēta nekā āda. Skatīšanās spilgtā gaismāvar radīt tīklenes bojājumus. Ja bojājums ir acs dobumā,piemēram, ja skatiens virzās tieši gar lāzera staru, rezultātsvar būt smagi redzes traucējumi. Dabiskie aizsardzībaspasākumi ir novēršanās no spilgtas gaismas (novēršanāsreakcija sāk funkcionēt apmēram 0,25 sekunžu laikā;zīlīte saraujas un var samazināt tīklenes apstarojumupar apmēram 30 reizēm; un persona var nejauši aizgrieztgalvu).Tāpat kā redzamais <strong>starojums</strong>, IRA arī tiek fokusēts uzradzeni un acs lēcu, kā arī pārnests uz tīkleni. Tīklenētas var radīt tādus pašus termiskus bojājumus, kādusvar radīt redzamais <strong>starojums</strong>. Tomēr tīklene neuztverIRA, tādēļ nav aizsardzības, pateicoties dabiskajainovēršanās reakcijai. Spektrālo apgabalu 380–1400 nmapmērā (redzamais un IRA) dažreiz sauc par “tīklenesriska apgabalu”.Hroniska pakļaušana IRA iedarbībai arī var radīt kataraktu.Tīklenes temperatūras pieaugums 10–20 °C apmērā varradīt neatgriezeniskus bojājumus proteīnu denaturēšanāsdēļ. Ja starojuma avots aptver lielu daļu redzes lauka, untādēļ tīklenes attēls ir liels, tīklenes šūnām attēla centrālajāapgabalā ir grūti ātri atvairīt karstumu.Redzamais <strong>starojums</strong> var radīt tāda paša veida fotoķīmiskiradītu bojājumu, kādu var radīt UVR (lai gan ar redzamiemviļņu garumiem novēršanās no spilgtas gaismas var darbotieskā aizsardzības mehānisms). Šī ietekme ir visbūtiskākāIRA nav pietiekami enerģētisku fotonu, lai pastāvētu fotoķīmiskiizraisītu bojājumu risks.B.3.4. IRBIetekme uz āduIRB iekļūst audos mazāk nekā 1 mm dziļumā. Šis <strong>starojums</strong>var radīt tādu pašu termisko ietekmi, kādu rada redzamais<strong>starojums</strong> un IRA.50
B PIELIKUMSOptiskā starojuma bioloģiskā ietekme uz acīm un āduIetekme uz acīmJa viļņu garumi ir apmēram 1400 nm, acs iekšējais šķidrumsir ļoti spēcīgs absorbētājs; un lielākus viļņu garumus samazinastikla ķermenis, tādējādi tīklene ir aizsargāta. Acs šķidrumaun varavīksnenes sakaršana var paaugstināt blakusesošo audu temperatūru, tai skaitā temperatūru acs lēcā,kura nav apasiņota, tādēļ tā nevar kontrolēt savu temperatūru.Tas, kopā ar IRB tiešu absorbciju acs lēcā, rada kataraktu,kas ir bijusi plaši izplatīta arodslimība vairākās arodgrupās,it sevišķi starp stikla pūtējiem un ķēžu meistariem.B.3.5. IRCIetekme uz āduun sabojāt dziļāk esošos audus, ir visnopietnākais akūtaiskaitējums IRC apgabalā. Kaitējumi ir galvenokārt termiski,bet lieljaudas lāzeri var radīt mehāniskus/akustiskusbojājumus.Redzamā starojuma, IRA un IRB viļņu garumu gadījumā irjāapsver karstuma stress un diskomforts.Ietekme uz acīmIRC absorbē radzene, tādēļ galvenais risks ir radzenesapdegumi. Temperatūra blakus esošajās acs struktūrāsvar paaugstināties siltumvadītspējas dēļ, taču siltumazudums (izgarojot un mirkšķinot) un ieguvumi (ķermeņatemperatūras dēļ) ietekmēs šo procesu.IRC iekļūst tikai pašā virsējā mirušu ādas šūnu slānī (ragaslānī). Jaudīgi lāzeri, kas var panākt raga slāņa ekstirpāciju51