Rūdolfs Blaumanis- 18 -<strong>No</strong> saldenās <strong>pudeles</strong>P i č u k s. Nu jā, nu... Lūk, tas Mārtiņš... tas... pret Auci ir tāds... ir tāds... jau nopašiem Jurģiem...Māte. Rupjš? Pič, tie ir meli! Viņš ar Auci vienumēr ir ļoti labs.P i č u k s. Tā, lūk, ir tā lieta! Es negribu viņa labuma. Viņš savu labumu var iesālīt.Māte (ļoti pārsteigta). Ko tu tur r<strong>un</strong>ā, ko? (Iesmejas.) Ujā, ujā, cilvēks! R<strong>un</strong>ājis <strong>un</strong>apdomājis! Mārtiņam tādas lietas ne prātā nav nākušas.P i č u k s. Ko nu par to. To es zinu labāk.Māte. Tur es nemaz neklausos. Taukšķi, t e v i tak tas Mārtiņš būs licis mierā?T a u k š ķ i s. Jā, to es varu apliecināt ar skaidru sirdi. Man tas — D i e v i ņ ! — kaviens priekšgājējs, tad es, kā smejas... ēme... kā dzērve no pakaļas. Es jau tā esmu apradis.Pie Gratienes ar tāpat bij. Tur bij tas... tase... Jesperu Juris. Prātīgs cilvēks...M ā t e. Lai nu paliek tagad tas prātīgais cilvēks, r<strong>un</strong>ā nu pats par savu lietu.T a u k š ķ i s. Jāe... jam... man par to Mārtiņu nekas. Bet man nepatīk tas piena mašiņš,kas esot apstellēts. Tas piens, tas... tase... <strong>un</strong> tā griešana...Māte. Nebīsties, nebīsties! Ne tu tiksi tās māsiņas griezis, ne tā piena dzēris!T a u k š ķ i s. Tā tu gan tagad saki. Bet būs reiz tas sātans mājā... tad... tade...šķīstu pienu liks uz galda, zilu kā vārnu, <strong>un</strong>e.... biezu pienu... ēm, mem...Matē . Kas tad nu mums gan liedza jums ari tagad tādu pavalgu dot, ja to būtugribējušas?T a u k š ķ i s. Vuj! Iidz šim knapināties... tur jau jūs pašas būtu vainīgas. Bet tagadvisu vainu uzkraus tam mašiņam, tam mašiņam!M ā t e. Tu tā r<strong>un</strong>ā, Taukšķi, it kā tu pirmo dienu še dzīvotu!T a u k š ķ i s. Bet pirmo gadu, māt. Kad es tur tos... tose...Māte. Pats par sevi, par sevi, Taukšķi!T a u k š ķ i s. Nu jāe, kā tad... Ēme... katram tak sava āda jāsargā. Jūs saimei gribatizsūkt... izsūkte... pēdīgo krējuma pilīti, mēs atkal negribam tās... tase... putu ģipts...Māte. Kas par putu ģipti?T a u k š ķ i s. Nu, tu jau gan to lietu labāk zini.Māte. Vai dzi, Taukšķi, par to putu ģipti... kur tā ir, kas tā ir, to es nezinu. Bet es tevkaut ko pastāstīšu par kādu citu ģipti, ar ko tu esi saģiptēts. Šitā ģipts ir Kriša mēles galā.Tev nu gan it nemaz nav ka<strong>un</strong>a, Kriš! Ja jau nu tev tos Ezerlaukos nepatīk, nepatīk — ej aržēlīgu Dievu! Rīga jau liela diezgan, saņems ari tevi vēl pretī. Bet nekūdi <strong>un</strong> nemusini taktos citus!K r i š s. Es kūdot? Es musinot? Jūs... jūs esat liecinieki, ka es kūdot! Par šitādu godaLatvijas Universitāte, Pedagoģijas <strong>un</strong> Psiholoģijas fakultāte
Rūdolfs Blaumanis- 19 -<strong>No</strong> saldenās <strong>pudeles</strong>laupīšanu mēs vēl citā vietā r<strong>un</strong>āsim, saimniec!Māte. Citā vietā! Goda laupīšana! Āksts!Krišs. Jūs esat liecinieki, ka viņa lamājas!Māte. Vēlreiz: āksts!Krišs. Un vēlreiz: liecinieki! Lai velns par stenderi paliek! (Māte ātri prom pakreisai.)DESMITAIS SKATSTaukškis. Krišs. Pičuks.Krišs. Lūk, tā ar viņiem vajaga apieties! Diezgan ilgi tie mūs spaidījuši! Bet nu m ē sviņiem varam uzkniebt! Ja tik kas nav pa prātam: projām!... Ja tik kas nav pa prātam:projām! Smejas: uz Rīgu! Zināms, uz Rīgu! Tur tagad ceļ pabriķi uz pabriķa, <strong>un</strong>, ja neuz Rīgu, tad pie cita saimnieka. Redzēsiet, ka citi mūs saņems, rokas izplētuši! Un dosvēl vairāk algas nekā te Ezerlaukos.Lavīze <strong>un</strong> māte ienāk pa vidu.VIENPADSMITAIS SKATSTaukškis. Krišs. Pičuks. Lavīze. Māte. Beigās Marija.Lavīze (vēl durvīs, ar lielu tuteņu rokā). Nesaki nekā, gan būs labi. (Ienāk.) Te tagaddrusku jārevizierē. Saki tak, Kriš, — ko tu te īsti taisi par traci?Krišs (bezka<strong>un</strong>īgi). Kas tev bēdas? Vai es kādreiz esmu prasījis, ko t u par tracitaisi? Kas tu tāda esi? Es tev”s nemaz nepazīstu! Kas tu tāda esi par bābu?L a v ī z e. Es esmu tas pats bābiets, kas tev šopavasar iedeva pusrubli rokasnaudas,<strong>un</strong> tas pats bābiets, kam tu apsolījies: «Vai, krustmāt, no manis slikta vārda nedzirdēsi.» Vai numani pazīsti?K r i š s. Pie jums jau pat jodi saceltu dumpi, ne vēl cilvēki! Izmaksājat manu algu!Lavīze. Par to nu tagad ner<strong>un</strong>āsim... Pičuk, Taukšķi, ejat pie darba!Krišs (arvienu ātrāk viens caur otru). Vai tad ar labu vis neizmaksāsiet?P i č u k s. Es neiešu, es ari atstāšos!L a v ī z e (uz Pičuku). Tādos niekos es nemaz neklausos. Ej pie darba! Ej uz sienu,Taukšķi, ej, ej, ej! (Taisās viņu stumt pa durvīm laukā.)Latvijas Universitāte, Pedagoģijas <strong>un</strong> Psiholoģijas fakultāte