No saldenÄs pudeles - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un mÄkslas ...
No saldenÄs pudeles - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un mÄkslas ...
No saldenÄs pudeles - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un mÄkslas ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Rūdolfs Blaumanis- 9 -<strong>No</strong> saldenās <strong>pudeles</strong>precēšanos: tu vai viņš?A u c e. Vī — kas t ā par prasīšanu! Kā tad lai es! Dievs tētīt — kliedz jau nu gan tagadpar meitām, ka tās trakas, bet gluži tāda es jau vis nebiju.Marija. Nu, es jau nu ari tāpat vien... es jau tevi gan zinu... Bet Pičuks, kā tad šis?Nebij nemaz bailīgs?Auce. Iesākumā nu bij tāds... Bet, kad apradām, tad nekā nevarēja sacīt.M a r i j a. Nu <strong>un</strong> tad?A u c e. Nu <strong>un</strong> tad... tad tas tā gāja... Uzpasēja mani briesmīgi — kur es, tur šis, kures, tur šis! Gāju es ganos svētdien, šis ar saviem zirgiem turpat, kur es. Gāju es uzbaznīcu, Pičuks man ari. Gāju es uz klubu, Pičuks līdzi <strong>un</strong> dreb, kad es ar kādu citudancoju... Ak, tie bij traki laiki!Marija. Un tev viņam nemaz nebij jāpalīdz tikt uz ceļa? Proti, ar to uzr<strong>un</strong>āšanu.A u c e. It nemaz.M a r i j a. Kā viņš tevi uzr<strong>un</strong>āja?Auce. Ak, ko tur nu!Marija. Pastāsti, es to gribētu zināt!Auce {ka<strong>un</strong>īgi smīnēdama). Nudie, es vairs lāgā neatminos!M a r i j a. Ko nu r<strong>un</strong>ā! Stāsti nu, stāsti!Auce. Nudie, es nezinu, kā lai to izstāstu... Tas bij īsi priekš Bērtuļa tirga. Laikampēdīgā svētdiena priekš Bērtuļa. Man bij ganu diena. Es biju ielaiduse pļavā, lopi atālāmierīgi ēda — pate pļavmalā pie kaudzes sēdēju <strong>un</strong> šuvu. Te man uzreiz kaut kas — buks!— iekrīt klēpī... Viens ābols... Es tūliņ zināju, kas tas sviedējs, bet šuvu vien tālāk. Te —buks! — otrs ābols... «Ūja,» es smejos, «vai nu jau ābolu lietus sāk līt! Jāprasa VanaguPēteram, vai viņpus kaudzes ar tāds debesis uznācis!»... Te Pičuks klāt <strong>un</strong> saka, laineniekojoties, es gan esot zinājuse, ka šis tas esot. Bet es palieku pie Vanagu Pētera <strong>un</strong>sāku to vienu ābolu tiesāt. Lai sim arī dodot ko nokost. Es dodu ari, šis nokož <strong>un</strong> saķermanu roku, <strong>un</strong> nelaiž <strong>un</strong> nelaiž tās vairs vaļā. Un nu sāk r<strong>un</strong>āt, ka es šimpatīkot, <strong>un</strong> tā <strong>un</strong> tā, <strong>un</strong> prasa vai Dieviņ, es to nemaznemāku izstāstīt!M a r i j a . Nu, nu, nu! Tūliņ jau būsi gala. Viņš prasīja, <strong>un</strong> tu — ko tu atbildēji?Auce. Es nezinu, kas man tai acumirklī par <strong>un</strong>tumu uznāca. Es paliku tāda salta, tādašvītīga: «Ko tu r<strong>un</strong>ā? Ko tu saki? Es nesaprotu!...» Bet pie tam sirds lec kā zirgs, <strong>un</strong> šis tik ņemaiz bizes cieti <strong>un</strong> bučo nost... (Maza pauze. Marija koda lūpas.)Marija. Bet, ja nu Pičuks būtu kautrējies tevi uzr<strong>un</strong>āt, ko tad tu būtu darījuse?Latvijas Universitāte, Pedagoģijas <strong>un</strong> Psiholoģijas fakultāte
Change language