No saldenās pudeles - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas ...

Rūdolfs Blaumanis- 44 -No saldenās pudelesātri iznāk no istabas. Mārtiņš nozūd aiz mājas.Taukškis tuvojas Pičukam.DĒVĒTAIS SKATSPičuks. Taukškis.T a u k š ķ i s. Tu esot saslimis?P i č u k s. Ai, manu dieniņu! Ai, manu stundiņu! Kā dur, kā dur!Taukškis. Kur tad? Kur?... Tur? Tā jau būs... tā jau ira pamaša! Ātri saņēma?Pičuks. Sagrāba kā ar stangām.Taukškis. Pamaša, pamaša! Es viņu no jaunām dienāmlabi... es viņu pazīstu. Man viņa bieži... īpaši rudeņos pa burkānu un griežņu laiku...(Aizsteidzas pie istabas, kur slota pieslieta, izmauc tai kātu, pie tam arvien runādams.)Beidzamo reizi man uznāca uz vezuma.... linu vezuma... tūliņ aiz Iršu kroga... kur taskalniņš... veca kalnistu gaspažiņa brauca vēl pretī... (Tuvojas Pičukam un grib tam slotaskātu bāzt aiz elkoņa.)P i č u k s (atgaiņādamies). Ko nu? Ko nu?T a u k š ķ i s. Jālauž... pamaša jālauž.P i č u k s. Bet tu jau taisies durt!T a u k š ķ i s. Tas bīsteklis tev tak jāizbāž... vai tad tu nezini, ek, kā to pamāšu lauž!P i č u k s. Es nekā nezinu! Es tikai kamašas vien pazīstu. No pamašas nekā nezinu!T a u k š ķ i s. Nekā, boi, tētīt! Tā pamaša... ēme... ir tā, kas tev tagad ir... nu, lūk, šitā...šitā viņu lauž. (Aizliek, sev slotas kātu šķērsām aiz muguras, iespiež to starp elkoņiem untura rokas, no elkoņiem līdz pirkstu galiem uz priekšu izstieptas. Atliec galvu atpakaļ un sākkratīties.) Lūk, šitā... šitā... šitā... lauž. (Aizliek sev slotas kātu šķērsām aiz muguras, un Marijauznāk no lauka puses.)DESMITAIS SKATSPičuks. Taukšķis. Auce. Marija.Auce. Kur viņš ir? Kur? Kur?Taukšķis. Skaties, Auce! Es māku... šitā lauž pamāšu (kratās)... ja tev ari kādreiz...Pičuks sāk smieties un noslēpj galvu rokās uzgaida.Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte