No saldenās pudeles - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas ...

Rūdolfs Blaumanis- 61 -No saldenās pudelesMārtiņš. Krustmāte man gan nupat pamāja, lai es runājot. Bet, ja viņa ari nezin kābūtu lieguse, es viņā tomēr nebūtu klausījies!Marija. Ak, tas nav tiesa! Tu bildini māti--M ā r t i ņ š. Ne vārda viņai uz t o pusi neesmu sacījis!M a r i j a. Un krustmātei ari neesi solījies viņu precēt? Mārtiņš. Ļāvu viņai tā domāt,gribēdams zināt, ko tu darīsi!Es jau nedrīkstēju... es jau citādi nemūžam... es jau tevi turēju par tik augstu un lepnu...un viltīgu...Marija. Viltīgu — mani?...M ā r t i ņ š. Nu redzi, cik es slikts. Tu man rādīji savu mīļu sirdi, un es domāju, tu viltīgiizliecies! Bet tu man piedosi! Es zinu, ka tu man piedosi! (Satver viņas rokas un grib viņuvilkt sev pie krūts.)Marija. Ak, ej nost, ej projām...Mārtiņš. Redzi, tagad gan tu izliecies! Vai tad vēl diezgan ilgi neesmu mocījies... MīļāMarij, neturies nu ilgāk pretī, saki, ka es tev drusku patīku!M a r i j a (vairs nevarēdama valdīties). Nu jā jel, jā—jā, jā! To jau es tev ik dienasesmu teikuse! Bet t u jau turējies pretī!M ā rtiņ š (viņu apkampdams). Ak, es biju... es nezināju... (Grib viņu skūpstīt.)Marija (galvu atliekdama atpakaļ, vēl mazliet pretodamās). Mārtiņ... Mārtiņ...Mārtiņš. Ak, neliedzies nu vairs... nu jau tikpat... mana... (Noskūpsta viņu ar varuvairāk reižu.)Marija (čukstēdama). Mārtiņ... (Viņas galva noslīgst pie Mārtiņa krūts. Maza pauze.Tad valgām acīm.) Mārtiņ... nē... tu saki: slikts... slikts tu nekad nebiji. Tikai (satver viņaausi un tuvina to savām lūpām)... tikai mazdrusciņ — muļķis!M ā rtiņ š . Klusu, klusu! (Nobučo viņu no jauna. Māte un Lavīze ienāk pa labajāmdurvīm.)DESMITAIS SKATSMārtiņš. Marija. Māte. Lavīze.L a v ī z e. N u tak tev reiz tām mājām būs galva!Māte. Paldies Dievam!Lavīze. Kur man tā blašķe! (Tuvojas skapim.)Priekškars krīt.Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte