Rūdolfs Blaumanis- 8 -CETURTAIS SKATS<strong>No</strong> saldenās <strong>pudeles</strong>Marija. Auce.Auce. Marij, piens katlā.Marija {īgni). Lai viņš ir!Auce. Vai tad tu nenāksi siera siet?Marija. Nē!Auce. Bet es tak vēl nemāku viena pati.Marija. Nu tad mācies!Auce {ienāk, paliek pie durvīm stāvot). Tu esi saskaitusēs. Vai šis... nupat Mārtiņšaizgāja pa ķēķi... tas laikam... tas tevi... tas gan ari ir cilvēks! Pičuks zobus vien uz viņu griež,<strong>un</strong> Krišs pat nozvērējās ar viņu vairs ilgāk kopā nedzīvot.Marija. Lai viņš iet ratā!Auce. Ujā, cik tu barga! Brīnums, ka tas Mārtiņš pret mani tāds labs. Es par viņ<strong>un</strong>evaru žēloties.Marija {bargi). Vai tad e s par Mārtiņu žēlojos! Tu ari nemaz nesaproti!Auce parausta plecus, prom.Marija. Auce! Auce {ārā). Tūliņ.Marija iet nemierīgi istabā no viena gala uz otru <strong>un</strong> paceļ nomesto rokdarbu. Auceienāk.Auce. Jāuzrauga katls.Marija. Tik ātri jau nu vēl tas piens nesasils! Panāc drusciņ šurp. Pastāsti man kautko. Saki — vai tu ar to Pičuku jau ilgi pazinies, kamēr vēl nebijāt precējušies?Auce Kur nu ilgi! Pērnpavasar abi gluži sveši iegājām Svempos.Marija. Un šopavasar mūsu mājās nodzērāt kāzas. Tad jau viss notika gada laikā?A u c e. Ak — taisnību sakot, vēl drusku ātrāk. Ap Bērtuļa tirgu es jau biju Pičukabrūte.M a r i j a. Ak tad vēl i ne rudens nenogaidījāt!... Auce, es gribētu zināt, kā toreiz ar jumsviss bij?A u c e. Kā bij?... Nu.viss bij gluži riktīgi.M a r i j a. Nu jā, jā. Jā tak! Bet es gribētu zināt... saki — kas papriekšu r<strong>un</strong>āja parLatvijas Universitāte, Pedagoģijas <strong>un</strong> Psiholoģijas fakultāte
Rūdolfs Blaumanis- 9 -<strong>No</strong> saldenās <strong>pudeles</strong>precēšanos: tu vai viņš?A u c e. Vī — kas t ā par prasīšanu! Kā tad lai es! Dievs tētīt — kliedz jau nu gan tagadpar meitām, ka tās trakas, bet gluži tāda es jau vis nebiju.Marija. Nu, es jau nu ari tāpat vien... es jau tevi gan zinu... Bet Pičuks, kā tad šis?Nebij nemaz bailīgs?Auce. Iesākumā nu bij tāds... Bet, kad apradām, tad nekā nevarēja sacīt.M a r i j a. Nu <strong>un</strong> tad?A u c e. Nu <strong>un</strong> tad... tad tas tā gāja... Uzpasēja mani briesmīgi — kur es, tur šis, kures, tur šis! Gāju es ganos svētdien, šis ar saviem zirgiem turpat, kur es. Gāju es uzbaznīcu, Pičuks man ari. Gāju es uz klubu, Pičuks līdzi <strong>un</strong> dreb, kad es ar kādu citudancoju... Ak, tie bij traki laiki!Marija. Un tev viņam nemaz nebij jāpalīdz tikt uz ceļa? Proti, ar to uzr<strong>un</strong>āšanu.A u c e. It nemaz.M a r i j a. Kā viņš tevi uzr<strong>un</strong>āja?Auce. Ak, ko tur nu!Marija. Pastāsti, es to gribētu zināt!Auce {ka<strong>un</strong>īgi smīnēdama). Nudie, es vairs lāgā neatminos!M a r i j a. Ko nu r<strong>un</strong>ā! Stāsti nu, stāsti!Auce. Nudie, es nezinu, kā lai to izstāstu... Tas bij īsi priekš Bērtuļa tirga. Laikampēdīgā svētdiena priekš Bērtuļa. Man bij ganu diena. Es biju ielaiduse pļavā, lopi atālāmierīgi ēda — pate pļavmalā pie kaudzes sēdēju <strong>un</strong> šuvu. Te man uzreiz kaut kas — buks!— iekrīt klēpī... Viens ābols... Es tūliņ zināju, kas tas sviedējs, bet šuvu vien tālāk. Te —buks! — otrs ābols... «Ūja,» es smejos, «vai nu jau ābolu lietus sāk līt! Jāprasa VanaguPēteram, vai viņpus kaudzes ar tāds debesis uznācis!»... Te Pičuks klāt <strong>un</strong> saka, laineniekojoties, es gan esot zinājuse, ka šis tas esot. Bet es palieku pie Vanagu Pētera <strong>un</strong>sāku to vienu ābolu tiesāt. Lai sim arī dodot ko nokost. Es dodu ari, šis nokož <strong>un</strong> saķermanu roku, <strong>un</strong> nelaiž <strong>un</strong> nelaiž tās vairs vaļā. Un nu sāk r<strong>un</strong>āt, ka es šimpatīkot, <strong>un</strong> tā <strong>un</strong> tā, <strong>un</strong> prasa vai Dieviņ, es to nemaznemāku izstāstīt!M a r i j a . Nu, nu, nu! Tūliņ jau būsi gala. Viņš prasīja, <strong>un</strong> tu — ko tu atbildēji?Auce. Es nezinu, kas man tai acumirklī par <strong>un</strong>tumu uznāca. Es paliku tāda salta, tādašvītīga: «Ko tu r<strong>un</strong>ā? Ko tu saki? Es nesaprotu!...» Bet pie tam sirds lec kā zirgs, <strong>un</strong> šis tik ņemaiz bizes cieti <strong>un</strong> bučo nost... (Maza pauze. Marija koda lūpas.)Marija. Bet, ja nu Pičuks būtu kautrējies tevi uzr<strong>un</strong>āt, ko tad tu būtu darījuse?Latvijas Universitāte, Pedagoģijas <strong>un</strong> Psiholoģijas fakultāte