Darba aizsardzības prakses standarts lauksaimniecības nozarei

nepieciešams, lai veiktu darbu). Savukārt, mazā darba vietā nodarbinātais tiek pakļauts statiskajai muskuļuslodzei, kas nepieciešama, lai nodarbinātais varētu piemēroties šai neērtajai darba vietai, kā rezultātā var rastiessīkas, atkārtotas traumas.Lauksaimniecībā dažādiem gadalaikiem raksturīga dažāda veida statiskā slodze. Tā piemēram, pavasarīraksturīgas piespiedu pozas un vienveidīgas kustības, kas saistītas ar sēšanas, stādīšanas un pārstādīšanasdarbiem. Savukārt, vasarā un rudenī darbs saistīts ar ražas novākšanu un šķirošanu, bet ziemā – ar šķirošanu,pakošanu un lielo iepakojumu pārvietošanu. Katrā no šiem gadījumiem raksturīgas atšķirīgas darba pozas unkustības, turklāt tās ietekmē dažādas locītavas (piemēram, pakošanas darbi visbiežāk notiek stāvus, darbojasrokas sākot no plecu locītām līdz pirkstiem, bet stādīšanas darbi notiek tupus, kur lielākais risks ir saistīts armuguras sāpēm un sāpēm ceļu locītavās).Piespiedu darba pozasPiespiedu darba pozas iespējamas vairākas – sēdus, stāvus, ejot, guļus, tupus, noliecoties, stiepjoties. Tās varietekmēt: kakla - plecu joslu (piemēram, galva ir atgāzta atpakaļ, ja nepieciešams skatīties uz augšu, lasot plūmes,ābolus, bumbierus; noliekta galva, ja jāveic darbs ar stādiem uz siltumnīcas galda, pārstādīšanas darbiu.c.); elkoņus - plaukstas (piemēram, „spēka poza” – darbs ar āmuru, lāpstu, dakšām, un „precizitātes poza” –sīku nezāļu ravēšana, piķēšana; ziedu griešana u.c.); muguru (piemēram, slaucējām – noliecoties uz leju, lai piestiprinātu tesmenim slaukšanas aparātu vaiveicot slaukšanu ar rokām); gūžu - kāju daļai (piemēram, darbs tupus, ja nepieciešams ravēt).Govju slaukšana uzskatāma par fiziski smagu darbu, jodarbs saistīts ar atrašanos piespiedu stāvoklī (stāvus,noliecoties uz priekšu), kā arī smagu priekšmetu (spaiņu,slaucamā aparāta) pārvietošanu.Latvijā normatīvie akti reglamentē obligātās veselības pārbaudes situācijās, ja darbs saistīts ar ilgstošu atrašanospiespiedu stāvoklī, tai skaitā stāvus, vairāk nekā 50 % no darba maiņas laika (MK 219 1.pielikuma 4.9.2.punkts).Vienveidīgas kustībasVeselības traucējumu attīstība lielā mērā ir atkarīga arī no kustību daudzuma, ērtuma un amplitūdas, kas jāveic(piemēram, priekšmeta nešana izstieptās rokās, pacelšana, kas jāveic saliecoties vai pagriežoties). Vienveidīgaskustības, kas tiek veiktas ātrā tempā, rada slodzi rokām, pleciem, muguras augšējai daļai. Tas ir arī paaugstinātspsihoemociālais risks.Latvijā normatīvie akti reglamentē obligātās veselības pārbaudes situācijās, kad nodarbinātajiem jāveicvienveidīgas kustības (MK 219 1.pielikuma 4.9.5. punkts „Biežas, monotonas, atkārtotas kustības; darbs, kassaistīts ar ilgstošu un intensīvu lokālu muskuļu sasprindzinājumu, tajā skaitā darbs ar rokām un rokasinstrumentiem”).46