Å EIT

sievu Rietumos, pie reizes painformējot lasītājuspar radio viļņu garumiem, kuros iespējamsnoklausīties čehiem un slovākiem domātāsRFE programmas. Vairāki no satelītvalstīmiesūtītu aģentu mēģinājumi uzspridzinātbalonu palaišanas aparatūru beidzasnesekmīgi – viņus laicīgi notver vācu Grenzpolizei,t.i., robežsargi. Pēc Staļina nāves(1953.5.III), kad Austrumvācijā un vairākāssatelītvalstīs notiek strādnieku nemieri, speciālasOperation Prospero ietvaros no Tišenreutas(Tischenreuth) ciema Bavārijā gaisāpalaiž 6 500 balonus ar 12 miljoniem skrejlapu.Austrumbloka kara lidmašīnām, kampavēlēts sašaut balonus, izdevies notriekt itkā tikai trīs. Polijā par sensāciju kļūst, citumateriālu vidū, tūkstošiem eksemplāros izkaisītais40 lappušu biezais pamflets, ko sacerējisJozefs Sviatlo (Józef Światło, 1915-1975), viens no Polijas drošības ministrijas(Ministerstwo Bezpieczeństwa Publicznego)viceprezidentiem, kurš 1953.5.XII pieprasaazīltiesības Rietumberlīnē. Sakarā ar Čehoslovākijassūdzību par it kā balonu izraisītāssatiksmes lidmašīnas avāriju, pēdējaisbalonu projekts, Operation Focus, tiek īstenotsUngārijas revolūcijas gadā (1956). Pavisamkopā piecu gadu laikā virs satelītvalstīmnolīst 300 miljoni skrejlapu.Maz ir zināms par 1955. gadā plānoto skrejlapunomešanas akciju virs Igaunijas, Latvijasun Lietuvas. Skrejlapu nomešana lielādaudzumā padomju okupētajās teritorijāsradītu elektrificējošu efektu uz visāmPSRS iekļautajām tautām un [baltiešiem] tasbūtu apstiprinājums par aneksijas neatzīšanaspolitiku no Savienoto Valstu puses – tāspeciālā memorandā Leaflet Campaign overLithuania, Latvia, and Estonia raksta BrīvāsEiropas Komitejas praktiskā darba darītājsBernards Jarovs. Šķiet, šī akcija palikusi tikaiplānošanas stadijā, lai gan kaut kādi baloni,it kā pēc baltiešu pašu iniciatīvas, palaistigaisā Zviedrijā.Turpinājums sekosatbrīvošanu, atklāt okupācijas spēku paustās nepatiesības,vākt informāciju par notikumiem un apstākļiem Latvijā,sniegt padomu Brīvās Eiropas komitejai. KLB ir ACEN(Assembly of Captive European Nations) līdzdibinātāja.1962.1.I. KLB sastāvā ir Vilis Hāzners (priekšsēdētājs), A.Bērziņš (viņa vietnieks), Ā. Bļodnieks, sociāldemokrātsKārlis Dziļleja, Ādolfs Klīve, V. Māsēns. Pirms tam pr-jaamatā bijuši Jāzeps Rancāns, V. Māsēns, Ā. Klīve, Ā.Bļodnieks, bet KLB sastāvā darbojušies Benno Ābers,Rudolfs Drillis, Evalds Freivalds, Onufrijs Rancāns. Laigan KLB nav tieša sakara ar Amerikas Latviešu apvienību,ALAs kongresā (1953.17.-19.IV) Grandrapidos (GrandRapids, Michigan) vairāki delegāti izsaka neapmierinātībupar pārāk lielo „ulmaniešu”, arī „valdmaniešu” pārsvaruKomitejā Latvijas brīvībai, kamēr citiem nav pa prātam„sadarbība ar sociālistiem”, domājams literātu un kritiķi,sociāldemokrātu Kārli Dziļleju, kura redakcijā Zviedrijāklajā nāk Raiņa Kopoti raksti. Pēc garām debatēmpieņem rezolūciju par „latviešu garīdzniecības pārstāvju”pieaicināšanu KLB (skat. Bruno Albats, Visvaldis V.Klīve. Amerikas Latviešu apvienība, 1951-1986. Lincoln,Nebraska: ALA, 1986:21). Amerikāņu iestādes izbeidztautību komiteju financiālu atbalstīšanu līdz ar attiecībušķietamu uzlabošanos jeb detanti starp ASV un PSRS 60.gadu beigās un 70. gadu pašā sākumā. Igauņu, latviešu unlietuviešu radioraidījumu veicināšanā RFE/RL ietvarosbaltiešu brīvības komiteju panākumi ir ļoti minimāli, javispār.2. Uz ģenerāļa Kleija kapa plāksnes cita vidū iekaltiBerlīnes iedzīvotāju pateicības vārdi: Wir danken demBewahrer unserer Freiheit (Mēs pateicamies mūsubrīvības sargam) – neraugoties uz to, ka II Pasaules karalaikā amerikāņu un angļu bumbvedēji 389 uzlidojumosBerlīni lielā mērā sagrauj, pie kam bojā iet 60 000 pilsētasiedzīvotāju.Par autoru skat. JG261:25Operation Prospero balona palaišanaPIEZĪMES1. Brīvās Eiropas komitejas paspārnē neilgu laikudarbojas Komiteja Baltijas Brīvībai, ko vada bijušaisASV sūtniecības Rīgā sekretārs Pakers (Earl Packer). 50.gadu pašā sākumā tiek izveidotas etnisko grupējumukonsultatīvas kopas, kas drīz pārvēršas par tautībukomitejām – baltiešiem Komiteja Lietuvas Brīvībai,Komiteja Latvijas Brīvībai (KLB) un Komiteja IgaunijasBrīvībai, kas kopīgi izdod Baltic Review (1953-1971).Publicēto 38 numuru redakcijā ietilpst Alfreds Bērziņš,Bronius Nemickas, Antanas Trimakas, Leonhard Vahter.KLB izdod periodisku rakstu krājumu Latvijas Brīvībai(1952-1969), ko rediģē Vilis Māsēns (1902-1964),Ādolfs Bļodnieks (1889-1962), Alfreds Bērziņš (1899-1977). Pēc statūtiem KLB uzdevums ir sekmēt Latvijas