dažādos līmeņos nemitējas, arī strīdi starpRFE vadību un FEC.CIA pirmais direktors, II Pasaules kara laikākarakuģa USS Missouri (The Mighty Mo)kapteinis, kontradmirālis Hillenketers (RoscoeHenry Hillenkoetter, 1897-1982) tiek atstādinātsno sava posteņa it kā par nespējuizzināt Maskavas progresu ātombumbasizveidē un Ziemeļkorejas plānus uzbruktDienvidkorejai. Viņa pēcnieks, ASV vēstnieksMaskavā (1946-1949) ģenerālis Smits (WalterBedell Smith, 1895-1961), saukts par„Beetle”, t.i., „vaboli”, drīz vien likvidē līdzšim formāli Nacionālās drošības padomes(National Security Council jeb NSC) paspārnēesošo, bet faktiski nepārskatāmi neatkarīgoVaiznera (Frank Wisener) vadīto Akcijukoordinācijas biroju (Office of Policy Coordinationjeb OPC), kura pārziņā savukārt atrodasFEC un RFE, un iekļauj CIA Projektu direkcijā(Directorate of Plans), ieceļot par tāsvadītāju to pašu Vaizneru, kuram tagad ganjādanco vairāk pēc „Vaboles” stabules. Tiešaatbildība par abām nesaticīgajām institūcijām– FEC un RFE – gulstas uz Smita vietniekaAllena Dalesa pleciem, ar ko nespēj samierinātiesPūls, kurš jau četras dienas vēlākatsakās no FEC prezidentūras, ko uz aptuvenidiviem gadiem (līdz 1952) pārņem amerikāņubiznesa publikācijas Fortune izdevējs,visumā liberāli ievirzītais internacionālists,OSS veterāns Čārlzs Džeksons (Jackson,1902-1964), vēlāk prezidenta Eizenhaueraspeciālais asistents, kura ieskatā nevis komunisms,bet gan Krievijas imperiālisms irgalvenais drauds ne tikai amerikāņu, bet visaspasaules labklājībai un mieram.RFE PĀRCEĻAS UZ EIROPUSākumā RFE programmas producē Ņujorkāun pārsūta uz bijušajā vācu gaisa flotes(Luftwaffe) bāzē Lampertheimā uzstādītosmieklīgi mazjaudīgo 7,5 kilovatu raidītāju.Bet drīz vien tiek uzņemts temps un RFEizveidojas par vienu no plašākajiem lieljaudasraidītājiem. 1951.12.IV Lisabona dod atļaujuportugāļu firmai RARET uzstādīt RFEtranslācijas aparatūru Glorijas (Gloria) apkaimē,bet Pirmā maija svētku dienā krietnispēcīgāks raidītājs uzsāk darbību Holckirhenā(Holzkirchen), netālu no Minhenes, atkalčehu valodā, bet nu jau veselas 11 stundasdiennaktī. Džeksona atbilde uz jautājumu,kādēļ tieši „strādnieku svētkos”: ...laiskaļā, pat varen skaļā balsī darītu klausītājiemzināmu starpību starp strādniekiem unvergiem! Pie RFE mikrofona stājas pazīstamipolitiski un intelektuāli eksīllīderi, piemēram,viens no demokrātiskās Čehoslovākijasdibinātājiem, vācu okupācijas laikā cietumosturētais vēsturnieks Ferdinands Peroutkarunā par tirāniem sendienās un 20. gs. 50.gados – kā vieni, tā otri spīdzina savas tautas,bet mūsdienās cilvēkiem jāpakļaujas varmācīguvaldnieku mocībām ar smaidu uz lūpām.Un kara laikā BBC darbinieks Londonā,īsu laiku pēc kara kultūras ministrs, PavelsTigrids, nevairās gāzt ar ideoloģisko āmurutieši pa pieri: Mūsu raidītājam pirmām kārtāmir karojoša un politiska misija. Mēs ieņemamagresīvu nostāju pret komunismu unsovetismu, pret teroristiskā režīma pārstāvjiem.Jāatceras, ka šo laiku iezīmē cerība uzātru Maskavas impērijas sagrāvi.Drīz vien čehoslovākiem pievienojas poļi,ungāri, rumāņi un bulgāri, kuru balsis, sākotar 1951. gada decembri atskan jau no 50 kilovaturaidītāja. 1955. gada jūlijā, Spānijasdiktators Franko piekrīt radiotorņu uzstādīšanaiPlajadepalsā (Playa de Palsa). Jāpaietapmēram trim gadiem, pirms darboties sākultraīsviļņu raidītāji ar 100 kilovatu kopjaudu,bet pēc vēl diviem gadiem (1960) kopjaudasasniedz jau 250 kilovatus.RFE amerikāņu prezidents, priekšsēdētājs unciti vadītāji vēl atrodas Ņujorkā (līdz 1961.gadam), kad 1952. gada novembrī MinhenēRFE lietošanai tiek nodots vairāku pamatīguēku komplekss vienreizēji skaistā EnglischerGarten (Angļu dārza) vienā malā nepilnus500 metrus no slavenā Ķīniešu torņa(Chinesischer Turm) alus dārza – sākumāar 22 studijām, sešām kontrolierīču (ieskaitotmaster control) telpām, kā arī darba istabāmredakciju darbiniekiem un tehniskajaiapkalpei. Raidītāju (RFE un arī RL) ziedulaikos administratīvā un tehniskā personālāsastāvā skaitās aptuveni 2 000 cilvēku, nokuriem vairāk nekā 2/3 strādā Minhenē, betpārējie birojos ASV, Parīzē, Londonā, Romā,Stokholmā, amerikāņu sektorā Berlīne u.c.BRĪVĪBAS BALONIKamēr RFE laiž ēterā programmas piecuMaskavas satelītvalstu valodās, superslepenāAkciju koordinācijas biroja (OPC), vēlākCIA Projektu direkcijas vadītājs Franks VaiznersOperation VETO ietvaros ar milzu enerģijuķeras pie miljoniem skrejlapu drukāšanas.Sākot ar 1951. gadu, simtiem II Pasauleskara meteoroloģisko ūdeņraža balonupaceļas no Bavārijas pilsētas Rēgensburgasapkaimes, lidinās pāri ne visai tālai Čehoslovākijasrobežai, izkaisot „slepenās” Brīvās Eiropasspiestuves drukātas skrejlapas – veselus11 miljonus pirmajās divās nedēļās vien– ar sveicieniem no miljoniem brīvu vīru un48
sievu Rietumos, pie reizes painformējot lasītājuspar radio viļņu garumiem, kuros iespējamsnoklausīties čehiem un slovākiem domātāsRFE programmas. Vairāki no satelītvalstīmiesūtītu aģentu mēģinājumi uzspridzinātbalonu palaišanas aparatūru beidzasnesekmīgi – viņus laicīgi notver vācu Grenzpolizei,t.i., robežsargi. Pēc Staļina nāves(1953.5.III), kad Austrumvācijā un vairākāssatelītvalstīs notiek strādnieku nemieri, speciālasOperation Prospero ietvaros no Tišenreutas(Tischenreuth) ciema Bavārijā gaisāpalaiž 6 500 balonus ar 12 miljoniem skrejlapu.Austrumbloka kara lidmašīnām, kampavēlēts sašaut balonus, izdevies notriekt itkā tikai trīs. Polijā par sensāciju kļūst, citumateriālu vidū, tūkstošiem eksemplāros izkaisītais40 lappušu biezais pamflets, ko sacerējisJozefs Sviatlo (Józef Światło, 1915-1975), viens no Polijas drošības ministrijas(Ministerstwo Bezpieczeństwa Publicznego)viceprezidentiem, kurš 1953.5.XII pieprasaazīltiesības Rietumberlīnē. Sakarā ar Čehoslovākijassūdzību par it kā balonu izraisītāssatiksmes lidmašīnas avāriju, pēdējaisbalonu projekts, Operation Focus, tiek īstenotsUngārijas revolūcijas gadā (1956). Pavisamkopā piecu gadu laikā virs satelītvalstīmnolīst 300 miljoni skrejlapu.Maz ir zināms par 1955. gadā plānoto skrejlapunomešanas akciju virs Igaunijas, Latvijasun Lietuvas. Skrejlapu nomešana lielādaudzumā padomju okupētajās teritorijāsradītu elektrificējošu efektu uz visāmPSRS iekļautajām tautām un [baltiešiem] tasbūtu apstiprinājums par aneksijas neatzīšanaspolitiku no Savienoto Valstu puses – tāspeciālā memorandā Leaflet Campaign overLithuania, Latvia, and Estonia raksta BrīvāsEiropas Komitejas praktiskā darba darītājsBernards Jarovs. Šķiet, šī akcija palikusi tikaiplānošanas stadijā, lai gan kaut kādi baloni,it kā pēc baltiešu pašu iniciatīvas, palaistigaisā Zviedrijā.Turpinājums sekosatbrīvošanu, atklāt okupācijas spēku paustās nepatiesības,vākt informāciju par notikumiem un apstākļiem Latvijā,sniegt padomu Brīvās Eiropas komitejai. KLB ir ACEN(Assembly of Captive European Nations) līdzdibinātāja.1962.1.I. KLB sastāvā ir Vilis Hāzners (priekšsēdētājs), A.Bērziņš (viņa vietnieks), Ā. Bļodnieks, sociāldemokrātsKārlis Dziļleja, Ādolfs Klīve, V. Māsēns. Pirms tam pr-jaamatā bijuši Jāzeps Rancāns, V. Māsēns, Ā. Klīve, Ā.Bļodnieks, bet KLB sastāvā darbojušies Benno Ābers,Rudolfs Drillis, Evalds Freivalds, Onufrijs Rancāns. Laigan KLB nav tieša sakara ar Amerikas Latviešu apvienību,ALAs kongresā (1953.17.-19.IV) Grandrapidos (GrandRapids, Michigan) vairāki delegāti izsaka neapmierinātībupar pārāk lielo „ulmaniešu”, arī „valdmaniešu” pārsvaruKomitejā Latvijas brīvībai, kamēr citiem nav pa prātam„sadarbība ar sociālistiem”, domājams literātu un kritiķi,sociāldemokrātu Kārli Dziļleju, kura redakcijā Zviedrijāklajā nāk Raiņa Kopoti raksti. Pēc garām debatēmpieņem rezolūciju par „latviešu garīdzniecības pārstāvju”pieaicināšanu KLB (skat. Bruno Albats, Visvaldis V.Klīve. Amerikas Latviešu apvienība, 1951-1986. Lincoln,Nebraska: ALA, 1986:21). Amerikāņu iestādes izbeidztautību komiteju financiālu atbalstīšanu līdz ar attiecībušķietamu uzlabošanos jeb detanti starp ASV un PSRS 60.gadu beigās un 70. gadu pašā sākumā. Igauņu, latviešu unlietuviešu radioraidījumu veicināšanā RFE/RL ietvarosbaltiešu brīvības komiteju panākumi ir ļoti minimāli, javispār.2. Uz ģenerāļa Kleija kapa plāksnes cita vidū iekaltiBerlīnes iedzīvotāju pateicības vārdi: Wir danken demBewahrer unserer Freiheit (Mēs pateicamies mūsubrīvības sargam) – neraugoties uz to, ka II Pasaules karalaikā amerikāņu un angļu bumbvedēji 389 uzlidojumosBerlīni lielā mērā sagrauj, pie kam bojā iet 60 000 pilsētasiedzīvotāju.Par autoru skat. JG261:25Operation Prospero balona palaišanaPIEZĪMES1. Brīvās Eiropas komitejas paspārnē neilgu laikudarbojas Komiteja Baltijas Brīvībai, ko vada bijušaisASV sūtniecības Rīgā sekretārs Pakers (Earl Packer). 50.gadu pašā sākumā tiek izveidotas etnisko grupējumukonsultatīvas kopas, kas drīz pārvēršas par tautībukomitejām – baltiešiem Komiteja Lietuvas Brīvībai,Komiteja Latvijas Brīvībai (KLB) un Komiteja IgaunijasBrīvībai, kas kopīgi izdod Baltic Review (1953-1971).Publicēto 38 numuru redakcijā ietilpst Alfreds Bērziņš,Bronius Nemickas, Antanas Trimakas, Leonhard Vahter.KLB izdod periodisku rakstu krājumu Latvijas Brīvībai(1952-1969), ko rediģē Vilis Māsēns (1902-1964),Ādolfs Bļodnieks (1889-1962), Alfreds Bērziņš (1899-1977). Pēc statūtiem KLB uzdevums ir sekmēt Latvijas
- Page 2 and 3: VOL. LVI, No 3, ISSUE 262AUTUMN 201
- Page 4 and 5: JURIS HELDS* * *Dzeja atmirst no pa
- Page 6: ArgentumKad sudrabs atklāja Argent
- Page 9 and 10: PĒTERIS: Jā, jā, gudriniece.LIEN
- Page 11 and 12: nevaram... nē, tad jau labāk uzre
- Page 13 and 14: Laima Bikše. Meteorologs darbā200
- Page 15 and 16: VLADIMIRS: Izbeidziet demagoģiju v
- Page 17 and 18: BAIBA: Ko es te varu nožēlot vai
- Page 19 and 20: BAIBA: Krist, ja kļūst bīstami -
- Page 21: ĻUBA: Dievs augstu, ķeizars tālu
- Page 24 and 25: VLADIMIRS: Iespaidīgi, jā... trū
- Page 26 and 27: Eva Eglāja-KristsoneOKUPĒTĀS LAT
- Page 28 and 29: viņiem vairs nebūtu citas izejas,
- Page 30 and 31: komitejas komisijās vai komitejās
- Page 32 and 33: Vācieša dzejoļu rindas! Tāpat,
- Page 34 and 35: 100 000 eksemplāros. Maz ticams, k
- Page 36 and 37: Uldis Grasis. Kružių kalnas (Krus
- Page 38 and 39: Laura Sintija Černiauskaitėtagadn
- Page 40 and 41: DIVAS VERSIJASLatviešu literatūr
- Page 42 and 43: autoru aplūkotajās grāmatās pau
- Page 44 and 45: par normālu un daudz neapšauba; j
- Page 46 and 47: Sigita Daugule. Baltā grāmata. 20
- Page 48 and 49: VĒSTURERolfs EkmanisSTARPTAUTISKIE
- Page 52 and 53: MŪZIKAHelēna GinterePIANISTS UNĒ
- Page 54 and 55: MĀKSLAVIJAS CELMIŅASPERSONĀLIZST
- Page 56 and 57: delikātu un reizē veiklu gleznoju
- Page 58 and 59: DAŽOS VĀRDOSVEĻU VALSTĪ ieiet V
- Page 60 and 61: kas pasaulē izpelnījusies milzīg
- Page 62 and 63: sev, tautai, mākslai. ••• Sv
- Page 64 and 65: Migration Institutions - ).••
- Page 66 and 67: LETALudmila AzarovaPortugāles u.c.
- Page 68 and 69: Sigita Daugule. Logs. 2008. Eļļa
- Page 70 and 71: partizānu nodaļas vadītājs Vasi
- Page 72 and 73: Citāda toņkārta ir stāstījumā
- Page 74 and 75: STĀSTI ARMINIMĀLISMAPIESKAŅUGund
- Page 76 and 77: BALTVĀCIEŠIUN VĀCIJADeutschbalte
- Page 78 and 79: Sakarā ar JG260:70 ievietoto Berl
- Page 80: IN THIS ISSUELETTERS, THE VISUAL AR