Å EIT

arī perfekts partneris. Zīmīgs un apsveicamsir fakts, ka savu koncertu programmās viņšvienmēr iekļauj arī kādu no latviešu skaņražudarbiem.Patlaban mūziķa dzīvesvieta ir Toronto piepilsētaOukville (Oakville), kur viņš strādāpar vietējās anglikāņu baznīcas ērģelnieku,kam pievienojas pagara virkne citu amatu –koncertmeistars Tafelmusik kamerkorī, mācībspēksToronto Universitātes mūzikas fakultātesorķestra diriģēšanas klasē pie latviešuizcelsmes diriģenta Ivara Tauriņa (skat.JG251), koncertmeistars Karaliskajā dejuakadēmijā (Royal Dance Academy) un OukvillesDeju skolā (Oakville School of Dance)un Kanādas Nacionālā baleta trupā (The NationalBallet of Canada). Bez tam Streļājevsir pirmais un pagaidām vienīgais TorontoUniversitātes doktorands ērģeļu specialitātē.Disertāciju par ērģeļmūziku un tās attīstībuLatvijā vada Dr. Lori Dollff. Jāuzsver, ka TorontoU., kur ilgus gadus strādāja profesorsun komponists Tālivaldis Ķeniņš, interese parlatviešu mūziku nav zudusi. Latviešu valodā,protams, ir daudz materiālu par ērģeļmūzikuLatvijā – grāmatas un LMA aizstāvētie zinātniskiedarbi, toties citās valodās nav gandrīznekas. Andreja mērķis ir iepazīstināt arlatviešu ērģeļmūziku plašāku interesentu unklausītāju loku. Uz jautājumu, kā viņš visuto spēj, Andrejs atbild: darba smagumu nejūt,ja tā ir sirdslieta.Jau Toronto Universitātes gados Streļājevs arlielu dedzību sāk nodoties mēmo filmu muzikālajamnoformējumam. Par šīs aizraušanāssākumu ļausim runāt pašam mūziķim:iesāku spēlēt pilnīgi nejauši – mūzikas fakultātepiedāvāja mēmo filmu mūzikas kursu.Ziņkārības dēļ nolēmu to apmeklēt. Lai nokārtotueksāmenu, semestra laikā bija jāpavadatrīs filmas studentu priekšā filmu vēstureslekciju laikā. Sākumā likās neiespējamiizplānot mūziku pusotras stundas garaifilmai un to nospēlēt, precīzi atspoguļojotuz ekrāna notiekošo. Bet ar laiku ietrenējos.Un tagad tā ir mana sirdslieta! Sameklētmūziku, kas labi iederētos un precīzi raksturotuvaroņu pārdzīvojumus, man kļuvispar ļoti radošu procesu. Bieži izmantoju citātusno labi pazīstamiem skaņdarbiem, kurussavienoju savā starpā ar improvizācijām.Te noderēja arī baletskolā iegūtā improvizācijasiemaņa! Vairākkārt viņš ir pavadījismēmās filmas ne tikai Toronto, bet arī Latvijā.Pateicoties Rīgas Domes kultūras departamentakoncertorganizācijai Ave Sol, Streļājevsvairākas reizes pavada filmas Operasspoks un Ēdenes dārzs. Ieklausīsimies atkalmūziķī: paralēli klavieru pavadījumam tikaiesaistīts koris, solisti un sitaminstrumenti.Īpaši spilgtu efektu panācām filmā „Operasspoks”, kur koris Ave Sol atveidoja uz Parīzesoperas skatuves notiekošo – ne tikaidziedāja, bet imitēja cilvēka balsis, kliedzienusun citas skaņas. Rihards Zaļupe ļoti radošiizmantoja skaņu efektus – bez tradicionāliemsitaminstrumentiem tika izmantotisasisti stikli, metāla spaiņi ar ūdeni un citaspilnīgi neiedomājamas lietas! Protams, gatavošanāsšāda veida izrādei ir pilnīgi savādākanekā uzstājoties vienam. Ja spēlēju pats,tad varu brīvi mainīt lietas izrādes gaitā, bet,iesaistot kori un solistus, bija ļoti precīzi jāizplānoiestāšanās vietas, jāizrēķina epizožugarums, temps un, protams, tas viss arī jāizmēģina!Parasti darbojāmies tā: es iepriekšnosūtu uz Latviju nošu materiālus un attiecīgofilmu, lai koris un sitaminstrumentu spēlmaņivar sākt gatavoties. Pēc manas ierašanāspāris dienas pavadām mēģinājumos. Teicamasadarbība noritēja ar dziedātājiem undiriģentu Intu Teterovski, piemēram, pirms1. Starptautiskā koru festivāla (2007) un arīpirms Rīgas Kongresu Namā demonstrētās(2008) 20. gados veidotās filmas Operasspoks (rež. Ruperts Džulians), kad piedevāmAndrejs ar regtaimu pavada 16 minūšugaro īsfilmu Čārlija Čaplina dēkainie piedzīvojumi.Ave Sol sadarbībā ar Andreju LatvijasRepublikas proklamēšanas dienai veltītajāpasākumā (2009) piedāvā Latvijā vēlneizrādīto Holivudas mēmā kino klasisko šedevru,komēdiju The Garden of Eden (1928– rež. Lewis Milestone ). Atbilstoši sava laikatradīcijām, filmu atdzīvināja ne vien klavierupavadījums, bet arī sitaminstrumenti, dažādiskaņu izdodošie priekšmeti, cilvēka balssun jauniešu kora Balsis vokālā grupa.2009. gada vasarā lielu emocionālu pārdzīvojumuAndrejam sagādā solo koncerts uzRīgas Doma ērģelēm, ar kurām viņam saistāsarī īpašas bērnības un jaunības atmiņas:ērģeles, Doma akustika un gaisotne ir patiesiīpaša. Joprojām neticu, ka esmu spēlējisuz šīm unikālajām ērģelēm. Sarunā Andrejsatceras Emīla Dārziņa vidusskolas abitūriju,kad kopā ar skolas simfonisko orķestri viņšatskaņojis Čaikovska 1. klavierkoncertu: tikbrīvi un aizrautīgi laikam nekad neesmu vēlspēlējis! Man nebija nekāda uztraukuma –tik ļoti es mīlēju šo mūziku! oPianiste un klavierspēles pedagoģe Helēna Gintereir arī Toronto latviešu kora Dzirksts koncertmeistare.51