LETALudmila AzarovaPortugāles u.c. dalībvalstīm. Pieci latviešu EP deputātinoliek ziedus, pārējie trīs demonstratīvi nepiedalās(Mirskis, Ždanoka, Rubiks). ••• Odesas junkuruskolu un Latvijas Kara akadēmiju beigušais Tehniskāsdivīzijas komandieris, ģen. Jānis Kurelis (1882-1954), nevēlēdamies karot vācu pusē, 1944.VIII izveidopartizānu grupu („kureliešus”), kas uzņem sakarusar 1943.13.VIII nodibināto Latvijas CentrāloPadomi, notikums, kam Kara muzejā (2010.8.V) LRaizsardzības ministra Imanta Lieģa un EP deputātesIneses Vaideres vadībā tiek veltīta zinātniska konference.••• Dzejniece Ludmila Azarova, Raiņa,Čaka, Ziedoņa, Čaklā, Māras Zālītes, sava vīra OjāraVācieša, arī Bazilija Plinija Slavas dziesmas Rīgai krieviskotāja,stipri cenzētās dzejgrāmatas Siļnyj latyšskijakcent (1974 – Spēcīgs latviskais akcents) autore,intervijā Andai Burvei-Rozītei vēsta, ka no viņaipazīstamajiem Latvijas krieviem neviens neesot tāds,kurš nebūtu ieguvis LR pilsonību: viņi ir nolikuši eksāmenu,strādā, jūtas pilnīgi mājās, viņiem nav nekādupārmetumu Latvijas valstij, nekādu kompleksu. Tačuesot cita daļa – jau 80. gados mērķtiecīgi izveidotāsInterfrontes turpinājums mūsdienās. Un ko teikt tiem,kuri negrib atzīt patiesību par II Pasaules karu? – Javiņi teiks, ka karš sākās 1939. gada septembrī, uzreizir jāpasaka, kas tieši notika: Vācija un PSRS uzbrukaPolijai. Bija divi agresori. Tad vairs nevar turēties piemīta par Lielo Tēvijas karu! Un par krievu gadiem:Paskatieties, jaunie kvartāli, kas tika apbūvēti 60. un70. gados, cik tur latviešu uzvārdu? Varbūt kādi 5%.Tā bija īsta okupācija. Un par sevi (dz.1935): Manamamma ir latviete, studēja Ļeņingradā, bija latviešuvalodas skolotāja. Tēvs man ir krievs, kara inženieris,kara laikā gāja bojā. Atceroties Atmodas laiku: Cikpriecīgi un iedvesmoti mēs bijām, vicinājām karogus!Pirmo reizi 1988. gadā ieraudzīju pa Brīvības ielu nākamcilvēkus ar Latvijas karogiem, to atceroties manvienmēr acīs asaras. To laiku mēs pārdzīvojām ar pilnukrūti. ••• Dainis Īvāns, atskatoties uz 4. maijadeklarāciju pirms 20 gadiem, min Latvijas Kultūrasakadēmijas rektora Pētera Laķa (1952-2003) lielāmērā piepildījušos paredzējumu, proti, neatkarībaiatjaunojoties, lielas likstas varētu sagādāt dzīvesvirspusē uzpeldējušās amorālas kapitālistiskās elitescentieni radīt varas saglabāšanai sociāli ekonomiskobāzi un manipulēt ar masu apziņu. ••• Somijābēgļu ģimenē dzimušais, Vācijā uzaugušais, kopš1996. g. Rīgā mītošais jurists un politologs MārcisGobiņš Laikrakstā „Latvietis” (2010, 92) demitoloģizēTautas fronti: ir pamats pieņēmumam, ka TF dibināšanavismaz daļēji bija VDK [KGB] taktiska ideja, laimaigi ievirzītu arvien spēcīgāko neatkarības kustībuvieglāk kontrolējamā gultnē, kā arī, lai neļautu patiesajiemdisidentiem, tādiem kā Helsinki 86 grupai,pārņemt iniciatīvu (..) neatkarības kustības kontrolēšanakolosāli izgāzās, jo brīvības un demokrātijaskustība visai drīz ieguva savu nekontrolējamudinamiku. Toties radikālāko disidentu nostumšanumalā izdevās sasniegt visai labi. Komjaunatnes līderi,Kompartijas ideoloģiskie sekretāri un tamlīdzīgi ļautiņikļuva par visu apjūsmotiem neatkarības kustībasvaroņiem. ••• Bijušais Latvijas vēstnieks Prāgā,Oslo un Helsinkos, viens no Vienotības dibinātājiem,Valdis Krastiņš, savā runā „Manas valsts 20 gadi jebLatvija karājas diedziņa galā” ( 2010.21.V; arī laikrakstos diasporā) atcerasLR politikāņu reakciju uz sadarbības piedāvājumiemno ārzemēm 90. gados, kad liela daļa no Latvijasbagātībām bija vēl valsts rokās: Pilzenes Škodasrūpnīca vēlējās sadarboties ar Vagonu rūpnīcu elektrovilcienuražošanā Krievijas tirgum. Nē! Pēc tam VRnonāca privātu spekulantu rokās un iegāja gadiemilgā mijkrēslī. Somu Elcoteq lika priekšā izveidot VEFražotnēs detaļu rūpnīcu Nokia un Ericsson mobilajiemtelefoniem (rūpnīca tagad darbojas Tallinā). Nē!Priekšroka itāļu bodniekiem un noliktavām. Manāacu priekšā tika noraidīts norvēģu priekšlikums kopdarbībaiLatvijas jūras kuģniecības flotes atjaunošanāun ekspluatācijā. Gluži tāpat tika norakti norvēģucentieni Liepājas Tosmāri izmantot kā bāzi nelielutankkuģu būvniecībai, apņemoties nodrošināt 600darba vietas un sakopt kara ostas teritoriju. Sarakstuvarētu turpināt. (..) Lielie uzņēmumi tika nevis pārkonstruētimūsu vajadzībām, bet gan lielākoties izvazāti,telpas izpārdotas bodniekiem ātrai peļņai. Glužitas pats notika ar kolhozu un padomju saimniecībuīpašumu. Visus 20 gadus (..) nodokļi tika sakārtotitā, lai atvieglotu un veicinātu spekulatīvus darījumus.(..) ...brašos peļņas tīkotājus patiesībā vispār neinteresējaLatvijas nākotne, jo ātri savākto naudu tikpataši noguldīja ārzemju bankās, investīcijām Latvijā atstājotgauži niecīgus apmērus. (re)LATVIJA – AR SKATU MŪSDIENĀS.Prezidents Valdis Zatlers, suminādams Viļķenē137 gadus veco Dievs, svētī Latviju! un tās autoruBaumaņu Kārli, liek pie sirds himnu dziedāt no pilnaskrūts un skaļi, tikai tad viņa kļūs maģiska, dosmums spēku, un aizbiedēs mūsu naidniekus (NRA2010.23.V). ••• LU mācībspēks Ivars Ījabs satoriblogā uzsver sadarbības vēlamību ar KF, bet vienlaikusraksturo promaskaviskos latviešu „austrumurobežas atvērējus” kā cilvēkus, kuru politiskai kultūrainav nekā kopīga ar eiropeisku demokrātiju, kurvisu nosaka personiski kontakti, blats un administratīvaisresurss, kur cilvēks, kuram šādu kontaktu nav,ir vienkārši mēsls un beztiesisks lopiņš, par kuru patnav vērts runāt, kur nu vēl rēķināties. ••• LaimonisPurs vēstulē: Kanādas prof. Dreifelds tikvien prot,kā pabrīdināt negājējus iet uz vēlēšanām. Vajadzējataču zināt, ka pret „Vienotību” ir plašs „spektrs”, toapliecina kaut vai komentāri internetā. Solās balsotpar „Saskaņu”, Urbanoviču. Vai ir kāds pretlīdzeklis?Jā, ir, tikai pat ne visskaļākie nacionālie lozungi,vienīgi – sociālā aizsardzība, konkrēti, Progresīvaisienākumu nodoklis ne tikai juridiskām personām(to sola Urbanovičs), bet – visiem! Pat valsts prezidentsnupat skaļi paziņoja: Latvija atrodas pirmā64
Gunārs Janaitis. Dziesmotā revolūcija. XX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, Rīgā (1990.VII)
- Page 2 and 3:
VOL. LVI, No 3, ISSUE 262AUTUMN 201
- Page 4 and 5:
JURIS HELDS* * *Dzeja atmirst no pa
- Page 6:
ArgentumKad sudrabs atklāja Argent
- Page 9 and 10:
PĒTERIS: Jā, jā, gudriniece.LIEN
- Page 11 and 12:
nevaram... nē, tad jau labāk uzre
- Page 13 and 14:
Laima Bikše. Meteorologs darbā200
- Page 15 and 16: VLADIMIRS: Izbeidziet demagoģiju v
- Page 17 and 18: BAIBA: Ko es te varu nožēlot vai
- Page 19 and 20: BAIBA: Krist, ja kļūst bīstami -
- Page 21: ĻUBA: Dievs augstu, ķeizars tālu
- Page 24 and 25: VLADIMIRS: Iespaidīgi, jā... trū
- Page 26 and 27: Eva Eglāja-KristsoneOKUPĒTĀS LAT
- Page 28 and 29: viņiem vairs nebūtu citas izejas,
- Page 30 and 31: komitejas komisijās vai komitejās
- Page 32 and 33: Vācieša dzejoļu rindas! Tāpat,
- Page 34 and 35: 100 000 eksemplāros. Maz ticams, k
- Page 36 and 37: Uldis Grasis. Kružių kalnas (Krus
- Page 38 and 39: Laura Sintija Černiauskaitėtagadn
- Page 40 and 41: DIVAS VERSIJASLatviešu literatūr
- Page 42 and 43: autoru aplūkotajās grāmatās pau
- Page 44 and 45: par normālu un daudz neapšauba; j
- Page 46 and 47: Sigita Daugule. Baltā grāmata. 20
- Page 48 and 49: VĒSTURERolfs EkmanisSTARPTAUTISKIE
- Page 50 and 51: dažādos līmeņos nemitējas, ar
- Page 52 and 53: MŪZIKAHelēna GinterePIANISTS UNĒ
- Page 54 and 55: MĀKSLAVIJAS CELMIŅASPERSONĀLIZST
- Page 56 and 57: delikātu un reizē veiklu gleznoju
- Page 58 and 59: DAŽOS VĀRDOSVEĻU VALSTĪ ieiet V
- Page 60 and 61: kas pasaulē izpelnījusies milzīg
- Page 62 and 63: sev, tautai, mākslai. ••• Sv
- Page 64 and 65: Migration Institutions - ).••
- Page 68 and 69: Sigita Daugule. Logs. 2008. Eļļa
- Page 70 and 71: partizānu nodaļas vadītājs Vasi
- Page 72 and 73: Citāda toņkārta ir stāstījumā
- Page 74 and 75: STĀSTI ARMINIMĀLISMAPIESKAŅUGund
- Page 76 and 77: BALTVĀCIEŠIUN VĀCIJADeutschbalte
- Page 78 and 79: Sakarā ar JG260:70 ievietoto Berl
- Page 80: IN THIS ISSUELETTERS, THE VISUAL AR
Change language