lejupielādēt - bilingvals.lv

2. Rūdolfa Blaumaņa novelē „Pērkoņa negaiss” galvenā varoņaKrustiņa māte saka:„Mums šonakt būs pērkons,” viņa murmināja, „es jautā domāju, bezdelīgas visu vakaru skrēja ļoti zemu, unataugā vālodze kliedza. Kas par smagu, nepanesamugaisu... kā lietuvēns tas man guļ uz krūtīm!... Ā! Ciksavādi man top ap sirdi, pavisam savādi...” [..]„Nezin, kas būs,” viņa runāja uz saimi, „bet man pavisamnav labi ap sirdi. Vai pērkons šonakt pie mumsiespers, jeb vai mums nozags zirgus... [..] Šādās naktīscilvēks nekad nevar būt diezgan modrīgs!”atauga – jauns, ataudzismežslietuvēns – ļaunais garsmitoloģijā, kas naktī mokaaizmigušus cilvēkusmodrīgs – šeit: uzmanīgsUzraksti, kāda loma, tavuprāt, varētu būt Krustiņa mātes priekšnojautāmun runātajam par negaisa tuvošanos!________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________3. Lasi Rūdolfa Blaumaņa noveles 1. fragmentu! Pievērs uzmanībuKrustiņa iekšējam dialogam, slepus dodoties pēc tēva naudas!Pērkoņa negaissNoveles galvenais varonis Krustiņš, 19 gadus vecs Roplaiņu saimniekavienīgais dēls, ir parādā Liepkāju Ažai 50 rubļu un grib tos atdot.Viņš baidās, ka Aža izstāstīs Krustiņa tēvam par viņa uzdzīvi un parādiem.Krustiņš ar draugu Paulu dodas uz krogu un cer kāršu spēlē iegūtnaudu.1. fragmentsKad draugi ilgu laiku bij nolūkojušies laimīgajos cilvēkos,kas ar naudu varēja strādāt „kā ar pelavām”,Krustiņš pēdīgi piegrūda Paulam pie sāniem, un abi nospēlētājiem atvirzījās nost.„Kaut mums arī būtu nauda!” Krustiņš sacīja.Pauls raustīja plecus.„Kaut būtu! Bet kur ņemt? Kaut mums tikai divdesmitpieci rubļi, manis pēc tikai desmit būtu iesākšanai,galvoju, ka mēs abi kopā, ja vairāk ne, tad taču vajadzīgospiecdesmit rubļus vinnētum.” [..]„Bet man nupat kas iešāvās prātā”, Krustiņš čukstēja.„Pie manis ir skapja atslēga, kurā stāv tēva nauda. Tēvanav mājā. Tu zini, ka savas istabas logu arī no ārpusesvaru atvērt. Manā istabā stāv skapis. Kā būtu, kad vajadzīgonaudu paņemtu iz skapja? Rīt jau atkal visu – varbūtvēl vairāk – atlikšu atpakaļ. Ko tu saki?”„Es saku, ka mums šonakt būs neredzēta laime!”Pauls ātri atbildēja. [..]„Tad es iešu!”pērkoņa – pērkona(lietvārda pērkonsvienskaitļa ģenitīvapareizā forma)pelavas – labības kulšanasun graudu tīrīšanassmalkas paliekas; arnaudu strādāt „kā arpelavām” – šeit: ļoti brīvirīkoties ar naudupēdīgi – beidzotvinnētum – vinnētu(darbības vārda vinnētvēlējuma izteiksmespareiza forma) – laimētiz – no49Novele