UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace

Pirmo uzskatu sevišķi enerģiski aizstāv Rovsing's un stāv par
pūšļa saudzēšanu, kur vien iespējams, pat ļoti nopietnos saslimšanas
gadījumos. Saprotams, ka šīs pretešķības varam nolīdzināt vienīgi
tad, ja pilnīgi zinām šā orgāna fizioloģisko
sekas, ko rada viņa izņemšana
no organisma.
Slimīgās parādības pēc žultspūšļa izņemšanas pie
kārt novērotas un aprakstītas (Klingel,
nozīmi un pazīstam visas
cilvēka daudz-
Mermann, Heddau, Petersen,
Merck). Tās izpaužas visbiežāk dažādos gremošanas traucējumos, kā
sliktā dušā, atraugās, vemšanā, vēdera aizcietēšanā, sāpēs gan pa-
krūtē, gan vispār —
vēderā v. t. t.
Šo
parādību tiešo cēloni pirmajā
laikā parasti meklēja intraperitoneālos saaugumos, adhēzijās (Schott,
Goldhammer, Friedemann, Steinthal, Arnsperger etc.). Vēlāk, pārbau-
dot kuņģa sulu pēc šīs operācijas, daži autori sāka griezt uzmanību
uz to, ka minētās parādības pa
laikam saistās ar spilgtu hipochlör-
hidriju. Hipochlörhidriju par šo parādību tiešo un galveno cēloni
sāka uzskatīt it īpaši tad, kad Hohkveg's nāca klajā
ar saviem da-
tiem, ko tas bij ieguvis, sistemātiski analizējot kuņģa sulu pēc chole-
cistektomijas. No šīm analizēm redzams, ka pēc cholecistektomijas
apmēram 70 procentos konstatējams pilnīgs sālsskābes dēficits, ap-
mēram 15 procentos stipri pamazināts un tikai atlikušos 15 procen-
tos normāls sālsskābes saturs kuņģa
sulā. Līdzīgas pārmaiņas kuņģa
sulā minētais autors varējis novērot vēl tad, kad žultspūslis aiz pato-
loģiskiem iemesliem (aiz viņa vada striktūras vai iekaisuma proce-
siem, kas beigušies ar paša pūšļa sarukumu) zaudējis iespēju funk-
cionēt. Ari eksperimentos ar dzīvniekiem šis autors konstatējis sāls-
skābes mazināšanos kuņģa sulā pēc žultspūšļa ekstirpācijas.
Hohhveg's atstāsta vēl šādus interesantus novērojumus. Izmeklē-
jot kādam slimniekam kuņģa sulu akūtas žults ko likas laikā, kad,
domājams, duetus cvsticus bijis aizsprostots, viņš konstatējis pilnīgu
HCI-dēficitu, kamēr vēlāk tai pašā gadījumā,
iestājusies spilgta hiperchlörchidrija.
kolikām izbeidzoties,
Sālsskābes mazināšanos pie žults akmeņiem un pēc žultspūšļa
izņemšanas konstatējuši vēl Riedel's, Steinthal's un citi. No otras
puses, Simintzky's un Riedel's atraduši, ka ieterus catarrhalis pa lai-
kam saistīts ar hiperchlörhidriju.
Salīdzinot šos datus un piegriežot vērību apstākļiem, kādos tie
iegūti, varam nākt pie sekošiem slēdzieniem. Tais gadījumos, kad
aizsprostojies duetus eholedoehus (ieterus catarrhalis), un
245
žults nevar
ieplūst zarnā, kuņģa sula satur daudz sālsskābes, turpretim tad, ja