UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace

198
atkarībā no sakaru stāvokļa
ar manometru, bet ari no tam, vai iz-
meklējamā acs atrodas orbitā in situ jeb ir enukleēta. levērojot viegli
izsaucamo impresijas likņu rakstura maiņu, impresijas un aplānācijas
īpatnību salīdzināšanai pie dažādiem acs iekšējiem spiedieniem no-
derīgi vienīgi ar vienādiem objektiem, līdzīgos apstākļos iegūti dati.
Schiötz'a tonometra impresijas
līknes visas
iegūtas cilvēka acīs, ar
ko svārstības objekta lieluma, formas, radzenes lieces, aplokšņu īpat-
nībās v. t. t. zināmā mērā ierobežotas. Ostvalda mērījumi izvesti
enukleētās vērša un teļa acīs (1. c. lp. 31, tab. 1) un trusīša aci in
situ (1. c. lp. 41, tab. 2). Šie objekti visai grūti pielīdzināmi cilvēka
acij, kamdēļ ar tik dažādiem objektiem iegūto līkņu rakstūra salīdzi-
nājums nevar dot pārliecinošu iespaidu.
Pēdējais uzsvērts dažos jaunākos darbos izceltās parādībās. Tā
Bliedung's atrod (A. f. A. 1923, sēj. 92, lp. 143),
ka Schiötz'a cil-
vēka acīs iegūtās impresijas līknes nav piemērotas eksperimentāliem
darbiem trusīša acīs. Uz tab. 3 (1. c.) redzams, ka trusīšu acis ie-
gūtā impresijas līkne dod visumā daudz augstākas vērtības, nekā
cilvēka acīs iegūtās, ari pati diference pie
dažādiem acs spiediena
augstumiem nav vienlīdzīga. Bliedung's ieteic eksperimentālos dar-
bos trusīša acīs izmantot viņa uzstādīto līkni. Samoilovs ceļ iebil-
dumus (Kl. M. f. A. 1924, sēj. 73, lp. 187) pret Bliedung'a eksperi-
mentu technisko pusi, taču viņa paša
trusīšu acīs iegūtās impresijas
līknes, tāpat kā iepriekš minētās uzrāda augstākas vērtības par cil-
vēka acīs iegūtām, pie tam ar dažāda lieluma novirzīšanos. Tā ne-
skatoties uz techniskas dabas iebildumiem apstiprinās Bliedung'a iz-
teiktā doma, ka dažādu sugu dzīvnieku acīs iegūtās im-
presijas līknes nav vienādas un līdzvērtīgas.
Bez minētiem principiēlas dabas iebildumiem ievērojama starpība
sastopama arī Schiötz'a un Ostvvald'a datū iegūšanas veidos. Schiötz's
savos darbos iziet no noteikta manometriski iestādītā acs iekšējā
spiediena, noteic uz lielāka acu skaitļa attiecīgos impresijas dziļumus
un uzstāda līknes, aprēķinot pie katra impresijas dziļuma sastopamā
iekšējā acs spiediena vidējo vērtību. Ostvalda mērījumi izvesti, ņemot
nenoteiktu skaitli daždažāda manometriskā spiediena un aprēķinot pē-
dējo vidējo vērtību uz jgrupu sadalījumiem:
no 10 līdz 20 mm Hg,
no 20 līdz 30 !mm ļHg un t. t. Tādā pašā ceļā apstrādāti
arī at-
tiecīgie aplānāciju laukumu lielumi. Šāds datu iegūšanas veids bez
šaubām daudz nenoteiktāks un vairāk padots neparedzētām nejaušī-