12.12.2012 Views

Aicinām uz „Ūdens priekiem Kuldīgā” - Kuldīga

Aicinām uz „Ūdens priekiem Kuldīgā” - Kuldīga

Aicinām uz „Ūdens priekiem Kuldīgā” - Kuldīga

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

2012. gada 10. augusts<br />

Estrâdes vçstures inventarizâcija turpinâs<br />

Daiga Mazvçrsîte<br />

Ceremonijoríestra „Miers un<br />

bçrziòð” dziesmas „Dîvainâ vasara”<br />

virsraksts ir labs apzîmçjums<br />

dienâm, kad Kuldîgâ notika<br />

Pilsçtas svçtki, ieskaitot tradicionâlo<br />

lielkoncertu Pilsçtas<br />

estrâdç 20. jûlija vakarâ.<br />

Runa, protams, ir par laika apstâkïiem,<br />

nevis pasâkumu programmu,<br />

par kura naglu kâ parasti<br />

kïuva Maestro Raimonda Paula<br />

viesoðanâs iespaidîgajâ koncert<strong>uz</strong>vedumâ<br />

„Tâ dzîro Kuldîgâ” ar tik<br />

plaðu dalîbnieku klâstu, ka to<br />

varçtu saukt pat par populârâs<br />

mûzikas zvaigþòu salidojumu,<br />

svaru kausiem ðoreiz nosveroties<br />

par labu dziedoðajiem aktieriem.<br />

Viòi ar prieku lçca pâri peïíçm, kas<br />

no lietus krâjâs <strong>uz</strong> skatuves, un par<br />

neplânotu kulminâciju pasâkumam<br />

kïuva aktiera Andra Bçrziòa lçciens<br />

baseinâ, vçlreiz apliecinot, ka<br />

slapjumam nav varas pâr mâkslu,<br />

azartu un dziesmas mîlestîbu.<br />

Vakara zvaigzne –<br />

Ilona Bagele<br />

Kâ allaþ sarîkojuma producente<br />

Inta Burnevica bija rûpîgi pasçdçjusi<br />

vai nu pie vecâm dziesmu kladçm<br />

vai magnetafona lentçm, ceïot<br />

gaismâ virkni piemirstu latvieðu<br />

estrâdes dârgumu, kas ðim svçtku<br />

koncertam Kuldîgâ gadu no gada<br />

pieðíir papildus pievienoto vçrtîbu,<br />

padarot to iezîmîgu kopçjâ kultûrvçsturiskajâ<br />

ainâ. Ðoreiz pârsteigumu<br />

sagâdâja Ulda Stabulnieka<br />

melodiju augðâmcelðana, kuru vidû<br />

bija gan „Dziesmiòa par popularitâti”<br />

dziedoòa Nika Matvejeva<br />

sniegumâ, gan sen nedzirdçtâ un<br />

publikas mîïi sveiktâ aktiera Ivara<br />

Kalniòa dzîvespriecîgâ <strong>uz</strong>dejoðana<br />

grâvçjâ „Es mîlu dzîvi skaisto” (no<br />

mûzikas TV izrâdei „Slepkavîba<br />

pilî”). Un kur nu vçl ðarmantâs Ilonas<br />

Bageles sniegums blûzâ „Man<br />

vajag”, ko savulaik skandçja Margarita<br />

Vilcâne kopâ ar ansambli<br />

„Tip Top”. Tieði M.Bagele kïuva<br />

par vienu no artistiski spilgtâkajâm<br />

vakara zvaigznçm, un, pateicoties<br />

dziedâtâjas krâðòajai balsij un<br />

skatuviskajai atraisîtîbai, ikviens<br />

viòas <strong>uz</strong>nâciens noslçdzâs ar<br />

publikas ovâcijâm. Tâ tas bija gan<br />

pçc dziesmiòas „Ìimenes galva”<br />

no Larisas Mondrusas repertuâra<br />

jaukâ saspçlç ar Ivaru Kalniòu,<br />

kam tika atvçlçta „mçmâ” palaidnieka<br />

loma, gan arî Raimonda<br />

Paula sacerçjumâ no mûzikas lugai<br />

„Îsa pamâcîba mîlçðanâ” – „Nu,<br />

brâïi, krogi atkal vaïâ”, ko lîdz ðim<br />

bijâm paraduði klausîties kungu<br />

priekðnesumâ. Taèu ðoreiz publika<br />

ieðûpojâs tieði no Ilonas dvçseliski<br />

atklâtâ, profesionâlâ un reizç tik<br />

vienkârðâ dziedâjuma, ka lietusmçteïu<br />

radîtâs bruòas nokrita.<br />

Marija Bçrziòa un ansamblis<br />

„Drama”<br />

Otra sarîkojuma zvaigzne<br />

noteikti bija aktrise Marija Bçrziòa,<br />

kuras gaiðzilâ kleita no augðas<br />

Koncert<strong>uz</strong>vedumâ „Tâ dzîro Kuldîgâ” skatuves priekðplânâ Jânis Paukðtello, Ilona Bagele, Indra Burkovska<br />

un Harijs Spanovskis.<br />

krîtoðâ slapjuma rezultâtâ gan <strong>uz</strong>krîtoði<br />

mainîja krâsu, tomçr lietus<br />

netraucçja mâksliniecei sniegt<br />

burvîgu priekðnesumu Gunâra<br />

Freidenfelda mûþzaïajâ dziesmiòâ<br />

„Taèu”. Marijas kolçìe Dita Lûriòa<br />

savukârt, tikusi vaïâ no <strong>uz</strong> slidenâs<br />

grîdas bîstamajâm augstpapçþu<br />

kurpçm, nez no kurienes bija <strong>uz</strong>bûrusi<br />

gaiðus gumijas zâbaciòus,<br />

lîksmi ðïakstîja baseina ûdeni un ar<br />

sev piemîtoðo gaiðo maigumu<br />

nodziedâja Ringolda Ores „Puíu<br />

pârdevçjas dziesmiòu” un atkal jau<br />

U.Stabulnieka mazâk zinâmo<br />

kompozîciju „Dziesmiòa par<br />

diplomâtiju”.<br />

Dzîve bija ienesusi korekcijas<br />

ansambïa „Drama” ierastajâ<br />

sastâvâ, atðíirîbâ no iepriekðçjiem<br />

gadiem nedzirdçjâm Karînu<br />

Tatarinovu, toties savâ vietâ ierindâ<br />

bija Mârcis Maòjakovs un Mârtiòð<br />

Egliens, kâ arî teâtra jaunie kolçìi<br />

Madara Botmane un Juris Jope,<br />

kuru versijas par Raimonda Paula<br />

vecajâm, labajâm dziesmâm jau<br />

dzirdçjâm ðî gada Maestro Lîgo<br />

vakara koncertâ. Ðoreiz Kuldîgâ<br />

jaunais duets klausîtâjiem cçla<br />

priekðâ Brâïu Laivinieku „Atnâk<br />

jauka vasariòa” (kas nevietâ<br />

pierakstîta Raimondam Paulam) un<br />

Alfrçda Vintera veco, labo meldiòu<br />

„Jautrie sçòotâji”, tiesa, viss ìeniâlais<br />

ir vienkârðs un otrâdi, tâpçc<br />

jaunieðiem pietrûkst gan vokâlas,<br />

gan aktieriskas meistarîbas bez<br />

liekas <strong>uz</strong>spçles un „iztaisîðanâs”<br />

<strong>uz</strong>vest îsu, lakonisku, asprâtîgu<br />

priekðnesumu. Tas toties izdevâs<br />

Gundaram Grasbergam, kurð bija<br />

lielisks savulaik Ojâra Grinberga<br />

skandçtajâ Ivara Vîgnera ugunsdzçsçjiem<br />

veltîtajâ dziesmiòâ „Bij’<br />

laiks”, par kura atradumu un augðâmcelðanu<br />

programmas veidotâja<br />

atkal jâ<strong>uz</strong>teic jo îpaði, tâpat kâ par<br />

I.Vîgnera „Piparkûku sirsniòas”<br />

(no mûzikas Leïïu teâtra izrâdei<br />

„Ðveiks”) atdzîvinâðanu M.Maòjakova<br />

un dâmu sniegumâ. „Paþarnieku”<br />

tçma tika turpinâta ar Maestro<br />

„Amâlijas paþarnieku”, ko<br />

atskaòoja jau iemîïotie dziedoðie<br />

aktieri Harijs Spanovskis un Jânis<br />

Paukðtello, piebiedrojoties pûðamo<br />

instrumentu grupai, kas koncerta<br />

otrajâ pusç jau prezentçjâs kâ ceremonijoríestris<br />

„Miers un bçrziòð”.<br />

Lîdz tam instrumentâlos pavadîjumus<br />

atskaòoja Artûra Palkevièa<br />

ansamblis ar mazliet noslçpumainu<br />

nosaukumu „Lielupe”, kuras sastâvâ<br />

atðifrçjams, pirmkârt, bija<br />

populârais bundzinieks Gundars<br />

Lintiòð, kas darbojas laikam kâdâs<br />

simts grupâs vienlaikus. Klavieru<br />

partijas atskaòoja, protams, pats<br />

Raimonds Pauls, un ne tikai<br />

paðsacerçtajos skaòdarbos, bet<br />

izrâdîdams cieòu arî kolçìu<br />

darbiem. Maestro bija <strong>uz</strong>ticçts arî<br />

ar savâm replikâm aizpildît nelielâs<br />

pa<strong>uz</strong>es, konferansjç lomâ bija jaunais<br />

aktieris, kuldîdznieks Jurìis<br />

Spulenieks, intervçtâja ampluâ<br />

prasmîgi darbojâs Niks Matvejevs,<br />

viòð tovakar iejutâs laikam jau<br />

ebreju tirgoòa lomâ ar attiecîgu<br />

parûku un izdarîðanos. Pauls tika<br />

izjautâts par savu attieksmi pret<br />

mîlestîbu, dzerðanu, baumâm un<br />

popularitâti, tâtad tiem tematiskajiem<br />

stûrakmeòiem, <strong>uz</strong> kuriem<br />

balstîjâs ðîs vasaras „Kuldîgas dzîru”<br />

liel<strong>uz</strong>vedums, kura pirmâ daïa<br />

bija bûvçta ðâdâs èetrâs nosacîtâs<br />

sadaïâs.<br />

„Miers un bçrziòð” <strong>uz</strong><br />

oríestropçda<br />

Otrajâ daïâ mûsu iemîïotajam<br />

komponistam bija jauns pârbaudîjums<br />

– gavilçm skanot, <strong>uz</strong> skatuves<br />

<strong>uz</strong>ripoja Latvijâ vienîgâ, Kuldîgâ<br />

bûvçtâ mobilâ taktiskâ mûzikas<br />

palaiðanas platforma jeb oríestropçds,<br />

kur Maestro klavieru<br />

augðdaïâ bija iekârtots îpaðs bâriòð,<br />

par kura pudeïu saturu gan<br />

aktieris Bçrziòð izteicâs, ka tas esot<br />

viltojums. Uz oríestropçda satilpa<br />

arî ceremonijoríestris „Miers un<br />

bçrziòð” jeb mûziíi no Mirâþas<br />

dþeza oríestra – Lauris Amantovs<br />

(trombons, tenors), Normunds<br />

Piesis (trompete), Raivo Staðans<br />

(saksofons), Jânis Amantovs<br />

(trompete) un Indriíis Veitners<br />

(klarnete), kâ arî Nacionâlâ simfoniskâ<br />

oríestra mûziíis Roberts<br />

Brants (tuba), dzîvespriecîgais<br />

dziedâtâjs un akordeonists Marko<br />

Ojala, pieredzçjuðais sitamo instrumentu<br />

mûziíis Mâris Brieþkalns un<br />

Ainârs Vilde (alts), kurð arî aranþçjis<br />

Paula dziesmas ðim sastâvam.<br />

Atðíirîbâ no oríestrî pierastâ samçrâ<br />

atturîgâ m<strong>uz</strong>icçðanas stila<br />

7<br />

ðoreiz pûðamo instrumentu mûziíi<br />

bija pielikuði pûles savu aktierisko<br />

iemaòu atraisîðanai, kustçjâs brîvi<br />

un atraisîti, kâ pienâkas nerâtnu un<br />

krâsainu dziesmu atskaòojumâ.<br />

Òirb skatuve, mirdz solisti un<br />

Maestro<br />

Kopçjo tirgus jandâliòa, kaulçðanâs<br />

un jârçðanâs atmosfçru visa<br />

<strong>uz</strong>veduma garumâ kâ ik gadu<br />

papildinâja arî jaunieðu teâtra „Focus”<br />

dalîbnieki, kas ðoreiz ðaudîjâs<br />

pa skatuvi pavâru, aptekðòu un<br />

pakalpiòu tçlos, ik palaikam<br />

<strong>uz</strong>virmojot sutinâtu kâpostu un<br />

ceptu desu smarþai, jo viss notika<br />

pa îstam arî 20. jûlija „Kuldîgas<br />

dzîru” íçíî. Kâ allaþ individuâli,<br />

koði un lîksmi bija Elitas Patmalnieces<br />

veidotie kostîmi, Juris<br />

Gals savâ scenogrâfijâ bija <strong>uz</strong>bûvçjis<br />

romantisku mîlnieku balkonu<br />

un gâdâjis par pârskatâmu un<br />

reþisorisku fantâziju rosinoðu skatuves<br />

iekârtojumu, ko prasmîgi<br />

izmantoja <strong>uz</strong>veduma reþisores<br />

Svetlana Rudzîte un Daiga Pirtniece.<br />

Klausoties „Miera un bçrziòa”<br />

priekðnesumu, neviïus prâtâ <strong>uz</strong>ausa<br />

siltâ jûlija nakts pirms gada, kad<br />

tieði Kuldîgâ, koncertâ „Nakts<br />

vçstules” publika pirmoreiz <strong>uz</strong>gavilçja<br />

Raimonda Paula jaunradîtajam<br />

projektam. No Maestro fantâzijas<br />

krâsns tikko izvilktâs, daþas<br />

pavisam karstâs dziesmas kâ<br />

pirmie priekðâ cçla aktieru ansamblis<br />

„Drama” un Mirâþas dþeza<br />

oríestris, un it visiem toreiz estrâdç<br />

bija skaidrs tituldziesmas kods, jo<br />

pirms neilga laika Latvija bija<br />

tikusi pie sava jaunâ prezidenta<br />

Andra Bçrziòa, tâpçc – cits ar sarkasmu,<br />

cits ar prieku – visi dziedâjâm<br />

lîdzi maìiskajiem vârdiem:<br />

„..kurð gan negrib bagâts bût un<br />

valdît…” Nu kompozîciju skaits<br />

noapaïojies lîdz pilnam programmas<br />

garumam, tâ priekðnesumi<br />

slîpçti vairâkos koncertos Latvijas<br />

brîvdabas estrâdçs, un solisti –<br />

J.Paukðtello, H.Spanovskis un<br />

A.Bçrziòð varçja bez baþu mirdzçt<br />

savâ priekðnesumâ, jo atðíirîbâ no<br />

daþa laba cita solista, viòiem<br />

nenâcâs ik pa brîdim aci iemest <strong>uz</strong><br />

skatuves novietotajâ monitora<br />

ðpikerî. Jo seviðíi A.Bçrziòð virpuïoja<br />

savâs arî tekstuâlajâs fantâzijâs,<br />

<strong>uz</strong>òemoties vakara centrâlâs<br />

personas atbildîbu, komentçjot un<br />

piesakot, apceïot un sajûsminot pat<br />

tiktâl, ka aktiera meita Marija jau<br />

sâka raidît tçva virzienâ daþu<br />

dusmu zibeni, tiesa, tikai acu skata<br />

formâ. R.Paula jauno dziesmu<br />

parâdes intensîvo ironiju mazliet<br />

atðíaidîja dziedoòa Þorþa Siksnas<br />

<strong>uz</strong>nâciens ar divâm melodijâm,<br />

tostarp duetâ ar Madaru Botmani<br />

(„Mûsu mîlas tango”). Uzmundrinoðs,<br />

savukârt, bija trio – Indra<br />

Burkovska un M.Maòjakovs ar<br />

M.Eglienu, dziedot R.Paula piemirsto<br />

hitu „Beigas labas, viss<br />

labs” no „Modo” laikiem, kad tajâ<br />

viens no solistiem bija Vladislavs<br />

Juhòeviès. Taèu lîdz „labajâm”<br />

beigâm ar Bçrziòa lçcienu baseinâ<br />

vçl noskançja èetri „Miera un<br />

bçrziòa” priekðnesumi, noslçdzot<br />

ðo grandiozo kaulçðanâs, jârçðanâs,<br />

mîlçðanâs, pârpratumu un pârsteigumu<br />

apdziedâðanu un apspçlçðanu<br />

ar likumsakarîgu finâlu – „Tâ<br />

dzîvo Kuldîgâ”, pasâkumam turpinoties<br />

ar zaïumballi, pçc kuras noslçguma<br />

dejotkârâ publika prasîja<br />

vçl un vçl… Atliek vien minçt, ko<br />

I.Burnevica no mûsu estrâdes dzîlçm<br />

izraks nâkamgad, lai <strong>uz</strong>dotu<br />

kârtçjo m<strong>uz</strong>ikâlo mîklu, kâ, piemçram,<br />

ðoreiz ar dziesmiòu kâdas<br />

poïu komponistes „Pûtçju oríestris”<br />

vai Edmunda Goldðteina<br />

skaòdarbu „Gudrâs pavâres” – ej,<br />

nu sazini, kur un kad tâs esmu<br />

dzirdçjusi, bet melodija palikusi atmiòâ.<br />

Skaidrs, ka estrâdes vçstures<br />

mîlçtâjam jau tagad ir vçrts jûlija<br />

treðo nedçïas nogali ierakstît savâ<br />

brîvdienu kalendârâ un cerçt <strong>uz</strong><br />

saulainu laiku!<br />

Koncert<strong>uz</strong>vedumu „Tâ dzîro<br />

Kuldîgâ” sestdien râdîs LTV1<br />

Kuldîgai ðogad ir 770. jubileja, kas godam tika nosvinçta<br />

labâkajâ nedçïas nogalç ðovasar – no 19. lîdz 22. jûlijam „Dzîrçs<br />

Kuldîgâ”. Un ðo sestdien, 11. augustâ, LTV1 plkst. 21.15 varçs<br />

noskatîties speciâli svçtkiem veidoto koncert<strong>uz</strong>vedumu „Tâ dzîro<br />

Kuldîgâ”.<br />

Koncert<strong>uz</strong>vedumâ kopâ ar Raimondu Paulu, viòa ceremonijoríestri<br />

„Miers un bçrziòð”, grupu „Lielupe” darbojas populâri aktieri un<br />

solisti: Ilona Bagele, Dita Lûriòa, Marija Bçrziòa, Indra Burkovska,<br />

Madara Botmane, Þorþs Siksna, Niks Matvejevs, Harijs Spanovskis,<br />

Jânis Paukðtello, Andris Bçrziòð, Ivars Kalniòð, Mârtiòð Egliens,<br />

Mârcis Maòjakovs, Gundars Grasbergs, Juris Jope un Jurìis<br />

Spulenieks.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!