Aicinām uz „Ūdens priekiem Kuldīgā” - Kuldīga
Aicinām uz „Ūdens priekiem Kuldīgā” - Kuldīga
Aicinām uz „Ūdens priekiem Kuldīgā” - Kuldīga
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
2012. gada 10. augusts<br />
Estrâdes vçstures inventarizâcija turpinâs<br />
Daiga Mazvçrsîte<br />
Ceremonijoríestra „Miers un<br />
bçrziòð” dziesmas „Dîvainâ vasara”<br />
virsraksts ir labs apzîmçjums<br />
dienâm, kad Kuldîgâ notika<br />
Pilsçtas svçtki, ieskaitot tradicionâlo<br />
lielkoncertu Pilsçtas<br />
estrâdç 20. jûlija vakarâ.<br />
Runa, protams, ir par laika apstâkïiem,<br />
nevis pasâkumu programmu,<br />
par kura naglu kâ parasti<br />
kïuva Maestro Raimonda Paula<br />
viesoðanâs iespaidîgajâ koncert<strong>uz</strong>vedumâ<br />
„Tâ dzîro Kuldîgâ” ar tik<br />
plaðu dalîbnieku klâstu, ka to<br />
varçtu saukt pat par populârâs<br />
mûzikas zvaigþòu salidojumu,<br />
svaru kausiem ðoreiz nosveroties<br />
par labu dziedoðajiem aktieriem.<br />
Viòi ar prieku lçca pâri peïíçm, kas<br />
no lietus krâjâs <strong>uz</strong> skatuves, un par<br />
neplânotu kulminâciju pasâkumam<br />
kïuva aktiera Andra Bçrziòa lçciens<br />
baseinâ, vçlreiz apliecinot, ka<br />
slapjumam nav varas pâr mâkslu,<br />
azartu un dziesmas mîlestîbu.<br />
Vakara zvaigzne –<br />
Ilona Bagele<br />
Kâ allaþ sarîkojuma producente<br />
Inta Burnevica bija rûpîgi pasçdçjusi<br />
vai nu pie vecâm dziesmu kladçm<br />
vai magnetafona lentçm, ceïot<br />
gaismâ virkni piemirstu latvieðu<br />
estrâdes dârgumu, kas ðim svçtku<br />
koncertam Kuldîgâ gadu no gada<br />
pieðíir papildus pievienoto vçrtîbu,<br />
padarot to iezîmîgu kopçjâ kultûrvçsturiskajâ<br />
ainâ. Ðoreiz pârsteigumu<br />
sagâdâja Ulda Stabulnieka<br />
melodiju augðâmcelðana, kuru vidû<br />
bija gan „Dziesmiòa par popularitâti”<br />
dziedoòa Nika Matvejeva<br />
sniegumâ, gan sen nedzirdçtâ un<br />
publikas mîïi sveiktâ aktiera Ivara<br />
Kalniòa dzîvespriecîgâ <strong>uz</strong>dejoðana<br />
grâvçjâ „Es mîlu dzîvi skaisto” (no<br />
mûzikas TV izrâdei „Slepkavîba<br />
pilî”). Un kur nu vçl ðarmantâs Ilonas<br />
Bageles sniegums blûzâ „Man<br />
vajag”, ko savulaik skandçja Margarita<br />
Vilcâne kopâ ar ansambli<br />
„Tip Top”. Tieði M.Bagele kïuva<br />
par vienu no artistiski spilgtâkajâm<br />
vakara zvaigznçm, un, pateicoties<br />
dziedâtâjas krâðòajai balsij un<br />
skatuviskajai atraisîtîbai, ikviens<br />
viòas <strong>uz</strong>nâciens noslçdzâs ar<br />
publikas ovâcijâm. Tâ tas bija gan<br />
pçc dziesmiòas „Ìimenes galva”<br />
no Larisas Mondrusas repertuâra<br />
jaukâ saspçlç ar Ivaru Kalniòu,<br />
kam tika atvçlçta „mçmâ” palaidnieka<br />
loma, gan arî Raimonda<br />
Paula sacerçjumâ no mûzikas lugai<br />
„Îsa pamâcîba mîlçðanâ” – „Nu,<br />
brâïi, krogi atkal vaïâ”, ko lîdz ðim<br />
bijâm paraduði klausîties kungu<br />
priekðnesumâ. Taèu ðoreiz publika<br />
ieðûpojâs tieði no Ilonas dvçseliski<br />
atklâtâ, profesionâlâ un reizç tik<br />
vienkârðâ dziedâjuma, ka lietusmçteïu<br />
radîtâs bruòas nokrita.<br />
Marija Bçrziòa un ansamblis<br />
„Drama”<br />
Otra sarîkojuma zvaigzne<br />
noteikti bija aktrise Marija Bçrziòa,<br />
kuras gaiðzilâ kleita no augðas<br />
Koncert<strong>uz</strong>vedumâ „Tâ dzîro Kuldîgâ” skatuves priekðplânâ Jânis Paukðtello, Ilona Bagele, Indra Burkovska<br />
un Harijs Spanovskis.<br />
krîtoðâ slapjuma rezultâtâ gan <strong>uz</strong>krîtoði<br />
mainîja krâsu, tomçr lietus<br />
netraucçja mâksliniecei sniegt<br />
burvîgu priekðnesumu Gunâra<br />
Freidenfelda mûþzaïajâ dziesmiòâ<br />
„Taèu”. Marijas kolçìe Dita Lûriòa<br />
savukârt, tikusi vaïâ no <strong>uz</strong> slidenâs<br />
grîdas bîstamajâm augstpapçþu<br />
kurpçm, nez no kurienes bija <strong>uz</strong>bûrusi<br />
gaiðus gumijas zâbaciòus,<br />
lîksmi ðïakstîja baseina ûdeni un ar<br />
sev piemîtoðo gaiðo maigumu<br />
nodziedâja Ringolda Ores „Puíu<br />
pârdevçjas dziesmiòu” un atkal jau<br />
U.Stabulnieka mazâk zinâmo<br />
kompozîciju „Dziesmiòa par<br />
diplomâtiju”.<br />
Dzîve bija ienesusi korekcijas<br />
ansambïa „Drama” ierastajâ<br />
sastâvâ, atðíirîbâ no iepriekðçjiem<br />
gadiem nedzirdçjâm Karînu<br />
Tatarinovu, toties savâ vietâ ierindâ<br />
bija Mârcis Maòjakovs un Mârtiòð<br />
Egliens, kâ arî teâtra jaunie kolçìi<br />
Madara Botmane un Juris Jope,<br />
kuru versijas par Raimonda Paula<br />
vecajâm, labajâm dziesmâm jau<br />
dzirdçjâm ðî gada Maestro Lîgo<br />
vakara koncertâ. Ðoreiz Kuldîgâ<br />
jaunais duets klausîtâjiem cçla<br />
priekðâ Brâïu Laivinieku „Atnâk<br />
jauka vasariòa” (kas nevietâ<br />
pierakstîta Raimondam Paulam) un<br />
Alfrçda Vintera veco, labo meldiòu<br />
„Jautrie sçòotâji”, tiesa, viss ìeniâlais<br />
ir vienkârðs un otrâdi, tâpçc<br />
jaunieðiem pietrûkst gan vokâlas,<br />
gan aktieriskas meistarîbas bez<br />
liekas <strong>uz</strong>spçles un „iztaisîðanâs”<br />
<strong>uz</strong>vest îsu, lakonisku, asprâtîgu<br />
priekðnesumu. Tas toties izdevâs<br />
Gundaram Grasbergam, kurð bija<br />
lielisks savulaik Ojâra Grinberga<br />
skandçtajâ Ivara Vîgnera ugunsdzçsçjiem<br />
veltîtajâ dziesmiòâ „Bij’<br />
laiks”, par kura atradumu un augðâmcelðanu<br />
programmas veidotâja<br />
atkal jâ<strong>uz</strong>teic jo îpaði, tâpat kâ par<br />
I.Vîgnera „Piparkûku sirsniòas”<br />
(no mûzikas Leïïu teâtra izrâdei<br />
„Ðveiks”) atdzîvinâðanu M.Maòjakova<br />
un dâmu sniegumâ. „Paþarnieku”<br />
tçma tika turpinâta ar Maestro<br />
„Amâlijas paþarnieku”, ko<br />
atskaòoja jau iemîïotie dziedoðie<br />
aktieri Harijs Spanovskis un Jânis<br />
Paukðtello, piebiedrojoties pûðamo<br />
instrumentu grupai, kas koncerta<br />
otrajâ pusç jau prezentçjâs kâ ceremonijoríestris<br />
„Miers un bçrziòð”.<br />
Lîdz tam instrumentâlos pavadîjumus<br />
atskaòoja Artûra Palkevièa<br />
ansamblis ar mazliet noslçpumainu<br />
nosaukumu „Lielupe”, kuras sastâvâ<br />
atðifrçjams, pirmkârt, bija<br />
populârais bundzinieks Gundars<br />
Lintiòð, kas darbojas laikam kâdâs<br />
simts grupâs vienlaikus. Klavieru<br />
partijas atskaòoja, protams, pats<br />
Raimonds Pauls, un ne tikai<br />
paðsacerçtajos skaòdarbos, bet<br />
izrâdîdams cieòu arî kolçìu<br />
darbiem. Maestro bija <strong>uz</strong>ticçts arî<br />
ar savâm replikâm aizpildît nelielâs<br />
pa<strong>uz</strong>es, konferansjç lomâ bija jaunais<br />
aktieris, kuldîdznieks Jurìis<br />
Spulenieks, intervçtâja ampluâ<br />
prasmîgi darbojâs Niks Matvejevs,<br />
viòð tovakar iejutâs laikam jau<br />
ebreju tirgoòa lomâ ar attiecîgu<br />
parûku un izdarîðanos. Pauls tika<br />
izjautâts par savu attieksmi pret<br />
mîlestîbu, dzerðanu, baumâm un<br />
popularitâti, tâtad tiem tematiskajiem<br />
stûrakmeòiem, <strong>uz</strong> kuriem<br />
balstîjâs ðîs vasaras „Kuldîgas dzîru”<br />
liel<strong>uz</strong>vedums, kura pirmâ daïa<br />
bija bûvçta ðâdâs èetrâs nosacîtâs<br />
sadaïâs.<br />
„Miers un bçrziòð” <strong>uz</strong><br />
oríestropçda<br />
Otrajâ daïâ mûsu iemîïotajam<br />
komponistam bija jauns pârbaudîjums<br />
– gavilçm skanot, <strong>uz</strong> skatuves<br />
<strong>uz</strong>ripoja Latvijâ vienîgâ, Kuldîgâ<br />
bûvçtâ mobilâ taktiskâ mûzikas<br />
palaiðanas platforma jeb oríestropçds,<br />
kur Maestro klavieru<br />
augðdaïâ bija iekârtots îpaðs bâriòð,<br />
par kura pudeïu saturu gan<br />
aktieris Bçrziòð izteicâs, ka tas esot<br />
viltojums. Uz oríestropçda satilpa<br />
arî ceremonijoríestris „Miers un<br />
bçrziòð” jeb mûziíi no Mirâþas<br />
dþeza oríestra – Lauris Amantovs<br />
(trombons, tenors), Normunds<br />
Piesis (trompete), Raivo Staðans<br />
(saksofons), Jânis Amantovs<br />
(trompete) un Indriíis Veitners<br />
(klarnete), kâ arî Nacionâlâ simfoniskâ<br />
oríestra mûziíis Roberts<br />
Brants (tuba), dzîvespriecîgais<br />
dziedâtâjs un akordeonists Marko<br />
Ojala, pieredzçjuðais sitamo instrumentu<br />
mûziíis Mâris Brieþkalns un<br />
Ainârs Vilde (alts), kurð arî aranþçjis<br />
Paula dziesmas ðim sastâvam.<br />
Atðíirîbâ no oríestrî pierastâ samçrâ<br />
atturîgâ m<strong>uz</strong>icçðanas stila<br />
7<br />
ðoreiz pûðamo instrumentu mûziíi<br />
bija pielikuði pûles savu aktierisko<br />
iemaòu atraisîðanai, kustçjâs brîvi<br />
un atraisîti, kâ pienâkas nerâtnu un<br />
krâsainu dziesmu atskaòojumâ.<br />
Òirb skatuve, mirdz solisti un<br />
Maestro<br />
Kopçjo tirgus jandâliòa, kaulçðanâs<br />
un jârçðanâs atmosfçru visa<br />
<strong>uz</strong>veduma garumâ kâ ik gadu<br />
papildinâja arî jaunieðu teâtra „Focus”<br />
dalîbnieki, kas ðoreiz ðaudîjâs<br />
pa skatuvi pavâru, aptekðòu un<br />
pakalpiòu tçlos, ik palaikam<br />
<strong>uz</strong>virmojot sutinâtu kâpostu un<br />
ceptu desu smarþai, jo viss notika<br />
pa îstam arî 20. jûlija „Kuldîgas<br />
dzîru” íçíî. Kâ allaþ individuâli,<br />
koði un lîksmi bija Elitas Patmalnieces<br />
veidotie kostîmi, Juris<br />
Gals savâ scenogrâfijâ bija <strong>uz</strong>bûvçjis<br />
romantisku mîlnieku balkonu<br />
un gâdâjis par pârskatâmu un<br />
reþisorisku fantâziju rosinoðu skatuves<br />
iekârtojumu, ko prasmîgi<br />
izmantoja <strong>uz</strong>veduma reþisores<br />
Svetlana Rudzîte un Daiga Pirtniece.<br />
Klausoties „Miera un bçrziòa”<br />
priekðnesumu, neviïus prâtâ <strong>uz</strong>ausa<br />
siltâ jûlija nakts pirms gada, kad<br />
tieði Kuldîgâ, koncertâ „Nakts<br />
vçstules” publika pirmoreiz <strong>uz</strong>gavilçja<br />
Raimonda Paula jaunradîtajam<br />
projektam. No Maestro fantâzijas<br />
krâsns tikko izvilktâs, daþas<br />
pavisam karstâs dziesmas kâ<br />
pirmie priekðâ cçla aktieru ansamblis<br />
„Drama” un Mirâþas dþeza<br />
oríestris, un it visiem toreiz estrâdç<br />
bija skaidrs tituldziesmas kods, jo<br />
pirms neilga laika Latvija bija<br />
tikusi pie sava jaunâ prezidenta<br />
Andra Bçrziòa, tâpçc – cits ar sarkasmu,<br />
cits ar prieku – visi dziedâjâm<br />
lîdzi maìiskajiem vârdiem:<br />
„..kurð gan negrib bagâts bût un<br />
valdît…” Nu kompozîciju skaits<br />
noapaïojies lîdz pilnam programmas<br />
garumam, tâ priekðnesumi<br />
slîpçti vairâkos koncertos Latvijas<br />
brîvdabas estrâdçs, un solisti –<br />
J.Paukðtello, H.Spanovskis un<br />
A.Bçrziòð varçja bez baþu mirdzçt<br />
savâ priekðnesumâ, jo atðíirîbâ no<br />
daþa laba cita solista, viòiem<br />
nenâcâs ik pa brîdim aci iemest <strong>uz</strong><br />
skatuves novietotajâ monitora<br />
ðpikerî. Jo seviðíi A.Bçrziòð virpuïoja<br />
savâs arî tekstuâlajâs fantâzijâs,<br />
<strong>uz</strong>òemoties vakara centrâlâs<br />
personas atbildîbu, komentçjot un<br />
piesakot, apceïot un sajûsminot pat<br />
tiktâl, ka aktiera meita Marija jau<br />
sâka raidît tçva virzienâ daþu<br />
dusmu zibeni, tiesa, tikai acu skata<br />
formâ. R.Paula jauno dziesmu<br />
parâdes intensîvo ironiju mazliet<br />
atðíaidîja dziedoòa Þorþa Siksnas<br />
<strong>uz</strong>nâciens ar divâm melodijâm,<br />
tostarp duetâ ar Madaru Botmani<br />
(„Mûsu mîlas tango”). Uzmundrinoðs,<br />
savukârt, bija trio – Indra<br />
Burkovska un M.Maòjakovs ar<br />
M.Eglienu, dziedot R.Paula piemirsto<br />
hitu „Beigas labas, viss<br />
labs” no „Modo” laikiem, kad tajâ<br />
viens no solistiem bija Vladislavs<br />
Juhòeviès. Taèu lîdz „labajâm”<br />
beigâm ar Bçrziòa lçcienu baseinâ<br />
vçl noskançja èetri „Miera un<br />
bçrziòa” priekðnesumi, noslçdzot<br />
ðo grandiozo kaulçðanâs, jârçðanâs,<br />
mîlçðanâs, pârpratumu un pârsteigumu<br />
apdziedâðanu un apspçlçðanu<br />
ar likumsakarîgu finâlu – „Tâ<br />
dzîvo Kuldîgâ”, pasâkumam turpinoties<br />
ar zaïumballi, pçc kuras noslçguma<br />
dejotkârâ publika prasîja<br />
vçl un vçl… Atliek vien minçt, ko<br />
I.Burnevica no mûsu estrâdes dzîlçm<br />
izraks nâkamgad, lai <strong>uz</strong>dotu<br />
kârtçjo m<strong>uz</strong>ikâlo mîklu, kâ, piemçram,<br />
ðoreiz ar dziesmiòu kâdas<br />
poïu komponistes „Pûtçju oríestris”<br />
vai Edmunda Goldðteina<br />
skaòdarbu „Gudrâs pavâres” – ej,<br />
nu sazini, kur un kad tâs esmu<br />
dzirdçjusi, bet melodija palikusi atmiòâ.<br />
Skaidrs, ka estrâdes vçstures<br />
mîlçtâjam jau tagad ir vçrts jûlija<br />
treðo nedçïas nogali ierakstît savâ<br />
brîvdienu kalendârâ un cerçt <strong>uz</strong><br />
saulainu laiku!<br />
Koncert<strong>uz</strong>vedumu „Tâ dzîro<br />
Kuldîgâ” sestdien râdîs LTV1<br />
Kuldîgai ðogad ir 770. jubileja, kas godam tika nosvinçta<br />
labâkajâ nedçïas nogalç ðovasar – no 19. lîdz 22. jûlijam „Dzîrçs<br />
Kuldîgâ”. Un ðo sestdien, 11. augustâ, LTV1 plkst. 21.15 varçs<br />
noskatîties speciâli svçtkiem veidoto koncert<strong>uz</strong>vedumu „Tâ dzîro<br />
Kuldîgâ”.<br />
Koncert<strong>uz</strong>vedumâ kopâ ar Raimondu Paulu, viòa ceremonijoríestri<br />
„Miers un bçrziòð”, grupu „Lielupe” darbojas populâri aktieri un<br />
solisti: Ilona Bagele, Dita Lûriòa, Marija Bçrziòa, Indra Burkovska,<br />
Madara Botmane, Þorþs Siksna, Niks Matvejevs, Harijs Spanovskis,<br />
Jânis Paukðtello, Andris Bçrziòð, Ivars Kalniòð, Mârtiòð Egliens,<br />
Mârcis Maòjakovs, Gundars Grasbergs, Juris Jope un Jurìis<br />
Spulenieks.