Psiholoģija Psychology - Latvijas Universitāte

10 Ps i h o l o ģ i j a
Vairumā pētījumu atklājies, ka šizofrēnijas pacientiem ar vardarbības pieredzi
ir smagāki klīniskie profili nekā tiem pacientiem, kuriem šādas pieredzes nav. Šiem
pacientiem ir agrīnāks slimības sākums (Leverich et al., 2002; Garno, Goldberg,
Ramirez & Ritzler, 2005; Schenkel, Spaulding, DiLillo & Silverstein, 2005), vairāk
hospitalizāciju (Schenkel et al., 2005) un daudz smagāks ārstniecības kurss (Leverich
et al., 2002; Garno et al., 2005). Turklāt pacientiem ar bērnības traumu ir augstāks
posttraumatiskā stresa līmenis (turpmāk tekstā – PTSD) (Brown, McBride, Bauer &
Williford, 2005; Goldberg & Garno, 2005), turpmākajā dzīvē viņi daudz biežāk
piedzīvo atkārtotu vardarbību (Darves-Bornoz, Lemperiere, Degiovanni & Gaillard,
1995) un biežāk cieš no atkarības problēmām (Leverich et al., 2002; Scheller-Gilkey
et al., 2004; Brown et al., 2005). Šiem pacientiem ir augstāks depresijas un trauksmes
līmenis (Scheller-Gilkey et al., 2004; Schenkel et al., 2005; Lysaker & Salyers, 2007),
dzīves laikā viņi biežāk piedzīvo depresijas epizodes (Brown et al., 2005) un uzrāda
augstākus disociatīvos rādītājus nekā šizofrēnijas pacienti bez vardarbības pieredzes
(Holowka, King, Saheb, Pukall & Brunet, 2003; Ross & Keys, 2004; Schafer,
Reninghaus & Langeland, 2007). No vardarbības cietušiem šizofrēnijas pacientiem
ir izteiktāki pašnāvības nolūki un augstāki pašnāvības mēģinājumu rādītāji (Darves-
Bornoz et al., 1995; Leverich et al., 2002; Schenkel et al., 2005; Garno et al., 2005;
Brown et al., 2005).
Vairākos pētījumos ir apstiprinājusies hipotēze, ka šizofrēnijas pacientiem ar
vardarbības pieredzi ir specifiskas psihotisko simptomu veidu un halucināciju satura
atšķirības (Ross, Anderson & Clark, 2005; Ross & Joshi, 1992). Tiem pacientiem,
kuri cietuši no seksuālas vai fiziskas vardarbības, ir nozīmīgi vairāk šizofrēnijas
pozitīvo simptomu (t. i., halucinācijas, idejas par īpašām norādēm, domāšanas
traucējumi) (Ross, Anderson & Clark, 2005). Pētījumu rezultāti par saistību starp
bērnības traumu un negatīviem simptomiem ir pretrunīgi (Goff, Brotman & Kindlon,
1991; Lysaker, Meyr, Evans & Marks, 2001; Morrison, Frame & Larkin, 2003;
Resnick, Bond & Mueser, 2003; Hammersley et al., 2003; Janssen et al., 2004).
Pētījumos, kuros bija iesaistīti pacienti ar dažādām psihiatriskām diagnozēm
(Read & Argyle, 1999; Read et al., 2003; Hammersley et al., 2003; Lysaker, Davis,
Gatton & Herman, 2005), kā arī plašākos sabiedrības pētījumos (Whitfield et al.,
2005; Shevlin, Dorahy & Adamson, 2007) ir atklāta cieša korelācija starp bērnības
traumu un dzirdes halucinācijām. Rosa un kolēģu pētījumā (Ross, Anderson & Clark,
2005) no visiem šizofrēnijas simptomiem tieši komentējošas balsis bija visciešāk
saistītas ar bērnības traumu. Vardarbība bērnībā nozīmīgi palielina halucināciju
rašanās risku turpmākajā dzīvē (Whitfield et al., 2005) – jo smagāka ir vardarbības
veidu kombinācija, jo lielāks halucināciju risks.
Visbeidzot, pastāv saistība starp bērnības traumu un psihotisko simptomu
saturu. Vairāku pētījumu (Heins, Gray & Tennat, 1990; Read & Argyle, 1999; Read
et al., 2003; Romme & Escher, 2006) rezultāti pierāda, ka pastāv korelācija starp
halucināciju un murgu tēmām un pagātnes traumatiskajiem notikumiem. Hārdijs ar
kolēģiem (Hardy, Fowler & Freeman, 2005) atklāja, ka ne tik daudz pats saturs, cik
halucināciju tēmas (piemēram, draudi, vaina, pazemošana) ir saistītas ar pagātnes
traumatisko pieredzi. Turklāt uzmācīgas traumatisku notikumu atmiņas statistiski
nozīmīgi korelē ar uzmācīgām halucinācijām.