Psiholoģija Psychology - Latvijas Universitāte

8 Ps i h o l o ģ i j a
Mūsdienās šizotipiski personības traucējumi tiek definēti kā personības
traucējumi, kuriem raksturīgi kognitīvie un uztveres traucējumi, dīvaina un
ekscentriska runa un uzvedība, kā arī izteikta intraversija un tendence distancēties no
citiem cilvēkiem (Carson et al., 2000).
Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas ceturtajā rediģētajā
versijā (Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders-IV-Text Revision,
turpmāk tekstā – DSM-IV-TR) (American Psychiatric Association [APA], 2000) un
Starptautiskās slimību klasifikācijas desmitajā versijā (International Classification of
Diseases-10, turpmāk tekstā – ICD-10) (Word Health Organization [WHO], 1992)
izšķirti deviņi šizotipiskas personības traucējumu simptomi (sk. 1. tabulu) – no tiem
septiņi simptomi abās klasifikācijās ir līdzīgi.
DSM-IV-TR un SSK-10 nodalītie šizotipiskas personības traucējumu simptomi
1. tabula
Simptomi DSM-IV-TR SSK-10
Dīvainas pārliecības un uzskati vai maģiska domāšana ● ●
Netipiska sajūtu un uztveres pieredze ● ●
Dīvaina domāšana un runa ● ●
Dīvaina, ekscentriska uzvedība un āriene ● ●
Aizdomīgums vai paranoīdas idejas ● ●
Neadekvātas vai ierobežotas jūtas un emocijas ● ●
Tuvu savstarpējo attiecību trūkums un tendence sociāli
norobežoties
Murgainas idejas par īpašām zīmēm un norādēm ●
Pārmērīga sociālā trauksme ●
Neregulāras, pārejošas psihotiskas epizodes ar intensīviem
murgiem, dzirdes vai cita veida halucinācijām, mānijām
līdzīgām idejām, kas parasti rodas bez ārējiem iemesliem
Uzmācīgas idejas bez iekšējas pretestības, bieži vien ar
dismorfofobisku, seksuālu vai agresīvu saturu
● ●
DSM-IV-TR kā pēdējos divus simptomus min murgu idejas par īpašām zīmēm
un pārmērīgu sociālo trauksmi, savukārt ICD-10 – neregulāras, pārejošas psihotiskas
epizodes un uzmācīgas idejas. Šīs atšķirības norāda uz abu klasifikāciju nedaudz
atšķirīgo šizotipiskas personības traucējumu izpratni. DSM-IV-TR salīdzinājumā
ar ICD-10 šos traucējumus aplūko kā tādus, kas var būt novērojami arī vispārīgā
populācijā. Kā norāda Klaridžs un Deiviss (Claridge & Davis, 2003), ne vienmēr par
šizotipisku personības traucējumu simptomiem var runāt kā par psihopatoloģiju. Ja
cilvēkam piemīt tikai atsevišķi simptomi, bet tie nav tik izteikti, lai radītu grūtības
viņam vai apkārtējiem cilvēkiem, tad var runāt par šizotipiskas personības pazīmēm
jeb „veselīgu šizotipiju” (healthy schizotypy).
Līdzīgi kā raksturojot šizofrēniju, šizotipiskas personības pazīmes tiek iedalītas
pozitīvās un negatīvās. Pozitīvās šizotipijas pazīmes ir saistītas ar kognitīvajiem
●
●