Psiholoģija Psychology - Latvijas Universitāte

30 Ps i h o l o ģ i j a
vairāk uzsvēra autoritātes, pašdisciplīnas un personīgās atbildības lomu, turpretī
liberāļi vairāk minēja empātiju, atvērtību jaunai pieredzei un sociālo taisnīgumu).
Vairākos pētījumos ir konstatētas sistemātiskas liberāli un konservatīvi orientētu
indivīdu personības iezīmju atšķirības, un tas netiešā veidā stiprina atziņu, ka cilvēki
ar vienotu politisko pārliecību pasauli uztver līdzīgi (Carney, Jost, Gosling &
Potter, 2008; Jost et al., 2007; Mehrabian, 1996; Von Collani & Grumm, 2009).
Konservatīvisms negatīvi korelē ar tādām „Lielā piecinieka” personības iezīmēm
kā atvērtība un ekstraversija, bet pozitīvi ar apzinīgumu un labvēlīgumu (Carney et
al., 2008; Jost, 2006). Tāpat pētījumos atklātas sistemātiskas atšķirības konservatīvi
un liberāli orientētu indivīdu izziņas procesos – konservatīvisms saistīts ar augstāku
izvairīšanos no neskaidrības, augstāku vajadzību pēc kognitīvās noslēgtības, lielāku
piesardzību jaunu stimulu izpētē, vienkāršotāku pasaules uztveri (Rock & Janoff-
Bulman, 2010; Shook & Fazio, 2009; Sidanius & Ekehammar, 1977; Tetlock, 1983;
Tetlock, Bernzweig & Gallant, 1985). Līdzīgas atziņas gūtas, pētot lēmumu pieņemšanas
īpatnības abās grupās: indivīdi ar liberālu un konservatīvu politisko orientāciju
sistemātiski pievērš uzmanību dažādai informācijai par lēmumu alternatīvām
(Biernat & Malin, 2008; Critcher, Huber, Ho & Koleva, 2009). Pētījumos arī at klāts,
ka indivīdiem ar liberālu politisko orientāciju raksturīgas augstākas morālās spriešanas
spējas nekā konservatīviem indivīdiem (Emler, Renwick & Malone, 1983;
Narvaez, Getz, Rest & Thoma, 1999).
Citos pētījumos konstatētas dažādu attieksmju atšķirības starp konservatīvi
un liberāli orientētiem indivīdiem un atbilstošo attieksmju līdzības indivīdiem ar
lī dzīgu politisko orientāciju (Haidt & Graham, 2007; Haidt et al., 2009; Haidt &
Hersh, 2001; Jost, 2006; Jost et al., 2003; Shirazi & Biel, 2005). Tāpat pētījumi rāda,
ka, netiešā veidā aktivizējot kognitīvās shēmas, kas saistītas ar noteiktu politisko
ideoloģiju (piemēram, liekot domāt par kādu jautājumu, kas vairumam cilvēku
neapzināti asociējas ar konservatīvu vai liberālu politisko orientāciju), sistemātiski
mainās indivīdu attieksme pret dažādiem sociāliem un politiskiem jautājumiem
(Bryan, Dweck, Ross, Kay & Mislavsky, 2009).
Kopumā aplūkoto pētījumu rezultāti rāda, ka indivīdi ar līdzīgu ideoloģisko
pārliecību pasauli uztver un interpretē lielā mērā līdzīgi, savukārt starp indivīdiem
ar atšķirīgu politisko orientāciju pastāv sistemātiskas personības iezīmju, izziņas
procesu, spriedumu, vērtību un attieksmju atšķirības. Līdz ar to var apgalvot, ka pēc
pirmās Ehterhofa un kolēģu definētās kopīgās realitātes pazīmes politiskā ideoloģija
veido kopīgās realitātes pamatu.
Otrā kopīgās realitātes pazīme ir atskaites punkts, pret ko tā tiek veidota. Jau
pēc savas definīcijas politiskā ideoloģija tiek formulēta attiecībā pret sabiedrībai vai
noteiktām tās grupām būtiskiem jautājumiem (Erikson & Tedin, 2003). Līdz ar to var
teikt, ka bez kopīga atskaites punkta politiskā ideoloģija vispār nevarētu pastāvēt. Bet
papildus šādam teorētiskam argumentam pētījumos gan politiskās psiholoģijas jomā,
gan socioloģijas un politikas zinātņu jomā ir atklāts, ka politiskās ideoloģijas pamatā
ir sarežģīts vērtību un attieksmju tīkls, kas tomēr ļoti labi ļauj diferencēt indivīdus
ar atšķirīgiem ideoloģiskiem uzskatiem (Feldman, 2003; Jost, 2006; Knight, 1999).
Citiem vārdiem, ir virkne sociālu un politisku jautājumu, par kuriem indivīdam ar
ideoloģisku pārliecību vienmēr būs viedoklis; tie ir jautājumi, kas tiek raksturoti kā