Psiholoģija Psychology - Latvijas Universitāte
Psiholoģija Psychology - Latvijas Universitāte
Psiholoģija Psychology - Latvijas Universitāte
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
20 Ps i h o l o ģ i j a<br />
sievietēm, kuras cietušas no seksuālas vardarbības. Līdzīgi rezultāti iegūti Jansena un<br />
kolēģu (Janssen et al., 2004) veiktajā pētījumā ar šizofrēnijas pacientiem, kuri bija<br />
cietuši no emocionālas, fiziskas vai seksuālas vardarbības līdz 16 gadu vecumam –<br />
jo smagāka bija bērnībā piedzīvotā vardarbība, jo izteiktāki bija simptomi. Viens<br />
no skaidrojumiem, kādēļ tieši sievietēm, kas cietušas no seksuālas vardarbības, ir<br />
paaugstināti šizotipijas pazīmju rādītāji, ir tas, ka seksuālās vardarbības psiholoģiskās<br />
sekas bieži vien ir smagākas salīdzinājumā ar citu vardarbības veidu atstātajām<br />
sekām (Ross, Anderson & Clark, 2005) un seksuālā vardarbība parasti ir vissmagākā<br />
vardarbības forma, jo bieži vien ir saistīta arī ar emocionālo un fizisko vardarbību<br />
(Janssen et al., 2004).<br />
Interesanti, ka šizofrēnijas pacientēm vardarbības pieredzes ietekme netika<br />
novērota tādām šizotipiskās personības pazīmēm kā pārmērīga sociālā trauksme,<br />
tuvu draugu trūkums, ierobežotas emocijas un dīvaina runa. Līdzīgi sievietēm<br />
bez šizofrēnijas diagnozes vardarbības pieredzes ietekme netika novērota tādām<br />
pazīmēm kā pārmērīga sociālā trauksme, ierobežotas emocijas un aizdomīgums.<br />
Pētījumos, kuros salīdzinātas šizotipiskas personības pazīmes šizofrēnijas pacientu<br />
pirmās pakāpes tuviniekiem un kontrolgrupai, visbūtiskāk abās grupās atšķiras tieši<br />
negatīvās šizotipijas pazīmes: sociālā trauksme, tuvu draugu trūkums, ierobežotas<br />
emocijas un aizdomīgums (Torgersen et al., 1993; Kendler, McGuire, Gruenberg &<br />
Walsh, 1995).<br />
Analizējot šizotipiskas personības pazīmju atšķirības sievietēm saistībā ar<br />
šizofrēnijas diagnozi un dažādu bērnības vardarbības pieredzi, tika konstatēts, ka<br />
sievietēm ar šizofrēnijas diagnozi ir izteiktākas šizotipiskās personības pazīmes<br />
kopumā, izteiktākas pozitīvās un negatīvās šizotipijas pazīmes, dezorganizētība, kā<br />
arī augstāki rādītāji lielākajā daļā šizotipisko pazīmju, izņemot dīvainas pārliecības<br />
jeb maģisko domāšanu.<br />
Tām sievietēm, kuras ir cietušas no vardarbības, ir izteiktākas šizotipiskās<br />
personības pazīmes kopumā, izteiktāka pozitīvā šizotipija, negatīvā šizotipija un<br />
dezorganizētība, kā arī augstāki rādītāji lielākajā daļā šizotipisko pazīmju.<br />
Ne šizotipiskām personības pazīmēm kopumā, ne arī kādā no apakšskalām<br />
vai faktoriem neparādījās mijiedarbība starp šizofrēnijas diagnozi un vardarbības<br />
pieredzi.<br />
Pētījuma ierobežojumi lielā mērā ir saistīti ar pētāmā priekšmeta un grupu<br />
specifiku. Respondentu skaits vardarbības pieredzes grupās ir salīdzinoši mazs.<br />
Pētījuma rezultāti, tai skaitā par vardarbības pieredzi, tika ievākti, izmantojot<br />
pašnovērtējuma aptaujas, vienīgā informācija bija no pacientu slimību vēsturēm par<br />
šizofrēnijas diagnozi. Taču, kā norāda pētnieki (Read et al., 2008), nav pierādījumu,<br />
kas liecinātu par to, ka datiem, kas ievākti no psihiatriskiem pacientiem, būtu zema<br />
ticamība.<br />
Psihiatrs Māris Taube (Taube, 2005) promocijas darbā „<strong>Latvijas</strong> psihiatrija<br />
un tās attīstības perspektīvas” norāda, ka „Latvijā psihiatriskā palīdzība balstās<br />
galvenokārt uz psihiatriem. Šāda pieeja ir tradicionāla, kaut pēdējos gados notiek<br />
mēģinājumi ārstēšanā un aprūpē iesaistīt citus speciālistus – psihiatrijas māsas,<br />
sociālos darbiniekus, ergoterapeitus”.