Psiholoģija Psychology - Latvijas Universitāte
Psiholoģija Psychology - Latvijas Universitāte
Psiholoģija Psychology - Latvijas Universitāte
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
46 Ps i h o l o ģ i j a<br />
aprakstītā persona līdzinās respondentam pašam, ballēs no 1 – „nepavisam nav man<br />
līdzīgs” līdz 6 – „ir ļoti līdzīgs man”. Ticamības koeficienti 10 vērtībām (Kronbaha<br />
alfa) no α = 0,49 līdz α = 0,73.<br />
Aptauja par attieksmi pret pārgalvīgu braukšanu (Attitudes to Reckless Driving<br />
Inventory; Iversen, 2004). Divi tulki to tulkoja no angļu valodas uz latviešu valodu,<br />
tad tika salīdzināti tulkojumi un izvēlēti apgalvojumi, kas vislabāk atbilst <strong>Latvijas</strong><br />
situācijai. Aptauja sastāv no 16 apgalvojumiem, kuri oriģinālajā versijā veido<br />
3 faktorus, arī tulkotajā versijā skaidri nodalāmi 3 faktori. Piemēram, apgalvojums<br />
„Es nekad nebrauktu, lietojis/-usi alkoholu” attiecas uz faktoru attieksme pret<br />
alkoholu un braukšanu, apgalvojums „Ir loģiski pārkāpt ātruma ierobežojumus,<br />
lai apdzītu vasarnīcas braucējus” attiecas uz faktoru attieksme pret pārkāpumiem,<br />
apgalvojums „Izdevību izmantošana un dažu noteikumu pārkāpšana automātiski<br />
nepadara par sliktu autovadītāju” attiecas uz faktoru attieksme pret izdevību<br />
izmantošanu. Respondentiem ir jānovērtē, cik lielā mērā viņi piekrīt apgalvojumam,<br />
novērtējot ballēs no 1 – „pilnībā nepiekrītu” līdz 5 – „pilnībā piekrītu”. Ticamības<br />
koeficienti (Kronbaha alfa): attieksme pret alkoholu un braukšanu α = 0,53, attieksme<br />
pret pārkāpumiem α = 0,79, attieksme pret izdevību izmantošanu α = 0,59, kopējā<br />
attieksme α = 0,78.<br />
Autovadītāju uzvedības aptauja (Driver Behaviour Questionnaire – DBQ;<br />
Reason, Manstead, Stradling, Baxter & Campbell, 1990). Aptauju adaptējuši I. Austers<br />
un V. Reņģe (Austers & Renge, 2007). Aptauju veido 29 ar dažādām braukšanas<br />
situācijām saistīti apgalvojumi, piemēram, „Nepamanīt gājēju pāreju”, „Neņemt vērā<br />
luksofora signālus”, „Atstāt mašīnu neatļautā vietā”, kas ir jānovērtē ballu sistēmā no<br />
1 – „nekad” līdz 6 – „gandrīz vienmēr”. Aptaujas skalu ticamības rādītāji, Kronbaha<br />
alfas, pētījuma izlasei ir šādas: pārkāpumi α = 0,73, kļūdas α = 0,43, nejaušības<br />
kļūdas α = 0,66. Datu apstrādē tika izmantoti tikai pārkāpumu skalas rādītāji. Tie ir<br />
būtiski pētījuma kontekstā, jo atspoguļo autovadītāja apzināti izdarītos pārkāpumus.<br />
Procedūra<br />
Aptaujas tika izdalītas un ievāktas klātienē, respondentiem piedaloties brīvprātīgi,<br />
bez materiālās atlīdzības.<br />
Rezultāti<br />
Apkopojot rezultātus, tika aprēķināti dati 10 vērtību skalām, autovadītāju<br />
uzvedības skalai pārkāpumi un trīs skalām par attieksmi pret pārgalvīgu braukšanu,<br />
kā arī kopējai skalai par attieksmi pret pārgalvīgu braukšanu. Tā kā izlasē ir liels<br />
jauniešu īpatsvars un vecuma sadalījums nav atbilstošs populācijai, tika izmantota<br />
parciālā korelāciju analīze, kontrolējot vecumu un dzimumu.<br />
Korelāciju tabulā var redzēt (sk. 1. tabulu), ka pārkāpumiem ir statistiski nozīmīga<br />
negatīva korelācija ar varu un pozitīvas korelācijas ar tradīcijām un<br />
konformismu. Ar pārkāpumiem vidēji cieši pozitīvi korelē kopējā attieksme un<br />
attieksme pret pārkāpumiem un pret izdevību izmantošanu. Attieksmei pret alkohola<br />
lietošanu un auto vadīšanu nav statistiski nozīmīgu sakarību ar pārkāpumu rādītājiem.<br />
Arī Autovadītāju uzvedības aptaujā (DBQ) apgalvojums „Braucat, kad alkohola<br />
saturs asinīs pārsniedz atļauto” pēc faktoru analīzes (faktoru analīze tika veikta