Psiholoģija Psychology - Latvijas Universitāte
Psiholoģija Psychology - Latvijas Universitāte
Psiholoģija Psychology - Latvijas Universitāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
LATVIJAS UNIVERSITāTES RAKSTI. 2011, 768. sēj.:<br />
PSIHOLOģIJA 26.–40. lpp.<br />
Politiskā ideoloģija kā kopīgās realitātes pamats<br />
Political Ideology as a Basis for Shared Reality<br />
Ģirts Dimdiņš, Irina Šķupele<br />
<strong>Latvijas</strong> <strong>Universitāte</strong><br />
Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte<br />
<strong>Psiholoģija</strong>s nodaļa<br />
Jūrmalas gatve 74/76, Rīga, LV-1083<br />
E-pasts: girts.dimdins@lu.lv<br />
Džeralds Ehterhofs ar kolēģiem (Echterhoff, Higgins & Levine, 2009) definējis četras galvenās<br />
kopīgās realitātes (angl. shared reality) pazīmes: līdzīgi pārdzīvoti indivīdu iekšējie stāvokļi,<br />
kopīgi atskaites punkti realitātes uztverei, motivācija kopīgas realitātes radīšanai un veiksmīga<br />
citu indivīdu iekšējo stāvokļu uztvere. Šajā analīzē mēs parādām, ka politiskā ideoloģija<br />
atbilst minētajām kopīgās realitātes pazīmēm. Mēs paplašinām un papildinām Džosta un<br />
kolēģu (Jost, Ledgerwood & Hardin, 2008) veikto ideoloģisko uzskatu kā kopīgas realitātes<br />
pamatu analīzi, demonstrējot, ka politiskās ideoloģijas loma kopīgās realitātes veidošanā iziet<br />
ārpus esošās politiskās sistēmas attaisnošanas. Mūsu analīze liecina, ka kopīgās realitātes<br />
teorija veido piemērotu analītisko pamatu ar politisko ideoloģiju saistītiem sociālpsiholoģisko<br />
parādību pētījumiem.<br />
Atslēgvārdi: kopīgā realitāte, politiskā ideoloģija, liberālisms, konservatīvisms.<br />
Kopīgā realitāte kā psiholoģisks konstrukts<br />
Kopīgās realitātes teoriju 1996. gadā formulēja Hārdins un Higinss (Hardin &<br />
Higgins, 1996), balstoties uz Festingera sociālā salīdzinājuma teoriju (Festinger,<br />
1954). Pamatojoties uz iepriekš veikto pētījumu analīzi, šie autori postulēja, ka<br />
indivīda pieredze tiek validizēta, salīdzinot to ar citu indivīdu pieredzi; par patiesu,<br />
reālu un jēgpilnu tiek uzskatīta tāda pieredze, kas tiek apstiprināta mijiedarbībā ar<br />
citiem indivīdiem. Kopīgā realitāte tiek veidota gan starppersonu līmenī, indivīdiem<br />
saziņas procesā ņemot vērā komunikācijas partnera skatpunktu, nonākot pie līdzīgām<br />
atziņām un savstarpēji saskaņojot uzskatus, gan arī grupu un sabiedrības līmenī,<br />
vienojoties par kopīgām vērtībām, attieksmēm un uzskatiem, par ko komunicē visi<br />
noteiktas grupas vai sabiedrības locekļi. Hārdins un Higinss nodalīja divus galvenos<br />
motivācijas veidus, kas indivīdiem un grupām liek konstruēt kopīgu realitāti.<br />
Pirmā ir epistēmiskā (zināšanu radīšanas un apstiprināšanas) motivācija. Indivīda<br />
līmenī savas pieredzes salīdzināšana ar citiem ļauj pārbaudīt šīs pieredzes ticamību,<br />
validitāti un vispārīgumu, ļaujot indivīdam mazināt neskaidrību un labāk izprast un<br />
prognozēt pasaulē notiekošo (Festinger, 1954; Mussweiler, 2003; Mussweiler, Ruter<br />
& Epstude, 2006). Otrā ir saskarsmes jeb attiecību motivācija. Starppersonu līmenī<br />
kopīgas realitātes veidošana ļauj indivīdiem veidot, uzturēt un regulēt savstarpējās<br />
attiecības (Fussell & Krauss, 1992; Krauss, Vivekananthan & Weinheimer, 1968;<br />
Moreland, Argote & Krishnan, 1996). Grupu līmenī kopīga realitāte ļauj saglabāt
Change language