Psiholoģija Psychology - Latvijas Universitāte

44 Ps i h o l o ģ i j a
vērsta uz jebkuras vērtības realizēšanu, var būt psiholoģiskas, praktiskas vai sociālas
sekas, kas var būt vai nu konfliktā, vai saskaņā ar citas vērtības realizēšanu (Schwartz,
1992). Konflikts starp konkurējošām vērtībām tiks atrisināts par labu tai vērtībai, kura
cilvēkam būs svarīgāka konkrētajā brīdī.
Cilvēki var būtiski atšķirties pēc tā, kādu nozīmi viņi piešķir katrai no desmit
pamatvērtībām, taču viņu vērtības veido viena un tā pati motivācijas pretstatu un
saderības struktūra jeb vērtību sistēma (Schwartz, 1992). Vērtību kultūras un
individuālais līmenis nav identiski, tomēr tie nav pilnīgi atšķirīgi, jo cilvēki veido
sabiedrību. Švarcs radījis divas atsevišķas teorijas, lai skaidrotu vērtības indivīda
un sabiedrības līmenī. Vērtības abos līmeņos tiek mērītas ar vienu metodi, tomēr
iegūtos rezultātus nevar interpretēt abos līmeņos vienādi, jo kultūras līmenī vērtības
veido 7 vērtību struktūru, kas ir pamatā sociālo institūtu darbībai un kuru veido trīs
pamatproblēmas, ar kurām jāsaskaras visām sabiedrībām. Savukārt indivīda vērtību
sistēmu veido 10 pamatvērtības, kas atspoguļo funkcionālās prasības, kuras cilvēkam
nepieciešamas, lai viņš veidotu sociālās attiecības. Šīs funkcionālās prasības veido
vajadzība pēc starppersonu attiecībām un sociālie ierobežojumi (Fisher, Vauclair,
Fontaine & Schwartz, 2010). Salīdzinot vērtību attiecības abos līmeņos, konstatēts,
ka ceturtā daļa vērtību apgalvojumu kultūras līmenī iekļaujas citā faktorā, salīdzinot
ar individuālo līmeni (Fisher, Vauclair, Fontaine & Schwartz, 2010). Tas nozīmē, ka
individuālā līmenī iegūtās vērtības nevar attiecināt uz kultūras vērtībām.
Ņemot vērā, ka vērtības tiek saprastas kā galvenie principi cilvēka dzīvē,
tām ir jābūt pietiekami prognostiskām attiecībā uz uzvedību. Pēdējā desmitgadē ir
veikti pētījumi (Bardi & Schwartz, 2003; Lönnqvist, Leikas, Paunonen, Nissinen &
Verkasalo, 2006; Verplanken & Holland, 2002), kuros mēģināts pierādīt, kādā veidā un
kuras vērtības prognozē uzvedību. Lonkvista un kolēģu (Lönnqvist, Leikas, Paunonen,
Nissinen & Verkasalo, 2006) pētījums parādīja, ka tādu cilvēku uzvedību, kuriem
konformisms ir svarīga vērtība, ietekmē sociālās normas, savukārt cilvēki, kuriem
konformisms nav svarīga vērtība, rīkojas saskaņā ar savām individuālajām vērtībām.
Bardi un Švarca (Bardi & Schwartz, 2003) pētījums atklāj, ka vērtībām ir saistība ar
tām atbilstošu uzvedību (uzvedību, kas pauž vērtību), īpaši stimulācijai un tradīcijām.
Kopumā korelāciju koeficienti svārstās no 0,10 līdz 0,42. Verplankens un Holands
(Verplanken & Holland, 2002) uzskata, ka tikai dažas centrālās vērtības spēj ietekmēt
uzvedību, ja tās tiek aktivētas. Vērtības var dēvēt par centrālām tad, kad tās ir daļa
no personas identitātes. Minētie autori to sauc par „vērtību centralitāti”, tas nozīmē,
ka, piemēram, cilvēks var sevi uzskatīt par liberāli vai vides aktīvistu, pamatojoties uz
vērtībām, kas ir daļa no viņa identitātes. Dažādiem indivīdiem dažādas vērtības var būt
centrālo vērtību pozīcijā. Šī pozīcija var sastāvēt no 2 līdz 3 centrālām vērtībām, kuras
arī ir savstarpēji hierarhiski sakārtotas. Meio un Olsons (Maio & Olson, 1994) norāda,
ka pati uzvedība var daļēji norādīt uz centrālajām vērtībām, tātad pēc uzvedības var
spriest par cilvēka vērtībām. No iepriekšminētā izriet, ka arī autovadītāju uzvedība
uz ceļa zināmā mērā atspoguļo viņu centrālās vērtības.
Šī raksta autoru iepriekš veiktais pētījums (Muzikante & Reņģe, 2008) parādīja,
ka vērtības spēj prognozēt satiksmes noteikumu pārkāpumus un pastāv varas un
tradīciju atšķirības autovadītājiem, kuri ir iekļuvuši negadījumos, un tiem, kuri nav
iekļuvuši negadījumos. Tomēr, kā jau minēts, vērtības ir abstrakti mērķi, līdz ar to
ietekme uz uzvedību var būt netieša, caur attieksmēm. Teorētiski tiek piedāvāta