Psiholoģija Psychology - Latvijas Universitāte

42 Ps i h o l o ģ i j a
Pētījumi liecina, ka ap 40% ceļu satiksmes negadījumu tiešais iemesls ir cilvēka
faktors, netieši tas ir iesaistīts vēl ap 50% negadījumu, tātad kopā ap 90% visu ceļu
satiksmes negadījumu ir tieši vai netieši saistīti ar cilvēka faktoru. Vides faktori (ceļu
stāvoklis, laika apstākļi) ir iespējamais iemesls ap 34% negadījumu, transportlīdzekļa
faktors – tikai ap 13% negadījumu (Dewar & Olson, 2002). Ar vārdiem cilvēka
faktors tiek saprasti cilvēka psiholoģiskie stāvokļi, kognitīvie procesi, personības
faktori, demogrāfiskie faktori, attieksmes.
Autovadīšanai ir arī sociāla nozīme, un tieši apzināta pārkāpumu izdarīšana
ir lielā mērā sociāls fenomens – konkrēta veida pārkāpumi var būt saistīti ar
pieņemtām sociālām normām, piemēram, ātruma pārsniegšana, lai iekļautos
satiksmē, signalizēšana ar gaismām, lai brīdinātu par policiju, sociālā stāvokļa
pārākuma demonstrēšana (Parker, Reason, Manstead & Stradling, 1995). Pēdējos
gados arī satiksmes psiholoģijā aizvien vairāk parādās pētījumi, kas pierāda, ka
pastāv nozīmīgas atšķirības drošības un riska uztverē dažādās kultūrās (piemēram,
Nordfjærn & Rundmo, 2009; Özkan, 2006). Viens no sabiedrības kultūras
raksturotājiem ir sabiedrībā dominējošās kultūras vērtības. Starpkultūru pētījumos
plaši tiek izmantota S. Švarca pieeja. Švarcs vērtības definē kā „vēlamus, pāri
situācijām stāvošus mērķus, kuri variē pēc to svarīguma un kalpo par vadošiem
principiem cilvēku dzīvē” (Schwartz, 1992, 4). Vērtības ir motivācijas konstrukti,
kas attiecas uz abstraktiem mērķiem (Schwartz, 1992). Vērtības nav konkrēti mērķi,
piemēram, cilvēks necenšas konkrētā situācijā sasniegt labvēlību, taču viņa konkrēto
rīcību vai uzvedību šī vērtība var pamudināt. Švarcs uzskata, ka galvenais vērtību
satura aspekts ir mērķa vai motivācijas veids, ko tā pauž (Schwartz, 1992).
Sabiedrības līmenī kultūru raksturo Švarca formulētās universālās vērtības
(Schwartz, 1994). Tās ir septiņas: konservatīvisms, intelektuālā autonomija, afektīvā
autonomija, hierarhija, egalitārisms, dominēšana un harmonija (Schwartz, 2008;
Schwartz, 1999). To, cik lielā mērā indivīds ir autonoms vai arī iesakņojies savā
grupā, raksturo konservatīvisms, intelektuālā autonomija un afektīvā autonomija.
Hierarhija un egalitārisms raksturo sabiedrības sociālo struktūru. Savukārt cilvēku
attiecības ar apkārtējo vidi raksturo dominēšana un harmonija.
Švarca kultūras vērtību profils Latvijā ir tuvāks Rietumeiropas kultūras vērtībām
nekā Krievijas, Ukrainas un Balkānu reģiona kultūrām. Latvijā ir augstāki harmonijas
un intelektuālās autonomijas rādītāji, bet zemāki hierarhijas rādītāji. Konservatīvisma
un hierarhijas rādītāji tomēr ir augstāki nekā Rietumeiropā (Schwartz, 2008). Ozkana
veiktais pētījums (Őzkan, 2006) parādīja, ka ar ceļu satiksmes negadījumiem pozitīvi
korelē hierarhija, harmonija un egalitārisms, negatīvi – intelektuālā autonomija un
konservatīvisms.
Vislabākais veids, kā risināt satiksmes problēmas, ir apvienot abas pieejas –
sociālo un individuālo. Cilvēkiem ir gan kultūras, gan individuālās vērtības, kuras ir
savstarpēji saistītas. Sabiedrības līmenī Švarca vērtību saistība ar riskantu braukšanu
un ceļu satiksmes negadījumiem jau ir pētīta, taču individuālā līmenī, izņemot šī
raksta autoru jau veikto pētījumu (Muzikante & Reņģe, 2008), līdzīgu pētījumu
pagaidām nav.
Pētot cilvēka faktora lomu ceļu satiksmes drošībā, ir vēlams apvienot abas
pieejas – sociālo un individuālo pieeju. Piemēram, Bianči un Sumalas (Bianchi &