Psiholoģija Psychology - Latvijas Universitāte

More documents

Recommendations

Info

12 Ps i h o l o ģ i j a 2. tabula Demogrāfiskie rādītāji sievietēm ar šizofrēnijas diagnozi un psihiski veselām sievietēm Sievietes ar šizofrēnijas diagnozi (n = 100) Psihiski veselas sievietes (n = 115) t χ 2 p Vecums -0,50 0,62 M 42,80 41,97 SD 11,64 12,36 Diapazons 19–67 19–68 Izglītība 12,37** 0,00 Pamatskolas 10 (10%) 5 (4%) Vidējā 69 (69%) 61 (53%) Augstākā 21 (21%) 49 (43%) Ģimenes stāvoklis 8,67* 0,01 Viena 33 (33%) 19 (17%) Precējusies/ civillaulība/ draugs 38 (38%) 61 (53%) Šķīrusies/ atraitne 29 (29%) 35 (30%) * p < 0,05, ** p < 0,01. Pētījuma instrumentārijs Demogrāfisko rādītāju aptauja tika izmantota, lai noskaidrotu respondenšu vecumu, tautību, izglītības līmeni, ģimenes un materiālo stāvokli, kā arī to, vai sievietēm ir bijusi saskare ar psihiatriskās palīdzības dienestiem. Šizotipisko pazīmju noteikšanai izmantota Šizotipiskas personības aptauja (Schizotypal Personality Questionnaire – SPQ; Raine, 1991). Aptauja pirmoreiz tulkota latviešu valodā šī pētījuma vajadzībām. Aptauja sastāv no 74 apgalvojumiem, kas sagrupēti 9 apakšskalās un 3 faktoros. Katrs apgalvojums jānovērtē ar „jā” (1 balle) vai „nē” (0 balles). 9 aptaujas apakšskalas veidotas, balstoties uz DSM-III-R klasifikācijā (APA, 1987) izšķirtajiem šizotipiskas personības simptomiem: - murgu idejas par īpašām zīmēm un norādēm (piemēram, „Vai jums dažreiz liekas, ka tas, ko jūs redzat televīzijā vai lasāt avīzēs, ir ar kādu īpašu norādi jums?”), - pārmērīga sociālā trauksme („Reizēm es cenšos izvairīties no vietām, kur būs daudz cilvēku, lai nekļūtu nervoza.”), - dīvainas pārliecības („Vai jūs ticat telepātijai (domu lasīšanai)?”), - netipiska uztvere („Vai jūs kādreiz esat redzējusi lietas, kuras citi cilvēki neredz?”), - dīvaina uzvedība („Dažkārt cilvēki komentē manu neparasto izturēšanos vai paradumus.”), - tuvu draugu trūkums („Man ir grūti būt emocionāli tuvai ar citiem cilvēkiem.”), - dīvaina runa („Dažreiz cilvēkiem ir grūti saprast, ko es cenšos pateikt.”),
I. Damberga, S. Sebre. Šizotipiskas personības pazīmes sievietēm .. - ierobežotas emocijas („Es mēdzu savas jūtas paturēt pie sevis.”), - aizdomīgums („Man ir sajūta, ka man ir jābūt modrai pat attiecībās ar draugiem.”). Aptaujas 3 faktori atspoguļo pozitīvās šizotipijas pazīmes, negatīvās šizotipijas pazīmes un dezorganizētību (Vollema & Hoijtink, 2000). Pozitīvās šizotipijas pazīmju faktoru veido 4 apakšskalas („murgainas idejas”, „dīvainas pārliecības”, „netipiska uztvere” un „aizdomīgums”). Negatīvo šizotipijas pazīmju faktoru veido 4 apakšskalas („pārmērīga sociālā trauksme”, „tuvu draugu trūkums”, „ierobežotas emocijas”, „aizdomīgums”) un 6 apgalvojumi no apakšskalas „murgainas idejas”. Dezorganizētības faktoru veido 2 apakšskalas („dīvaina uzvedība” un „dīvaina runa”). Aptaujas kopējais ticamības rādītājs Kronbaha α = 0,94. Apakšskalu iekšējās saskaņotības rādītāji variē no α = 0,73 līdz α = 0,83. Pozitīvās šizotipijas pazīmju, negatīvās šizotipijas pazīmju un dezorganizētības faktoru ticamības rādītāji ir attiecīgi α = 0,89, α = 0,92 un α = 0,88. Oriģinālās aptaujas kopējais ticamības rādītājs ir α = 0,90, apakšskalām tie variē no α = 0,71 līdz α = 0,78 (Raine, 1991). Pozitīvās šizotipijas pazīmju, negatīvās šizotipijas pazīmju un dezorganizētības faktoru ticamības rādītāji ir attiecīgi α = 0,85, α = 0,94 un α = 0,87 (Vollema & Hoijtink, 2000). Bērnības traumas aptauja (Childhood Trauma Questionnaire; Bernstein et al., 1994) tika izmantota, lai noteiktu sievietes vardarbības pieredzi līdz 17 gadu vecumam un tās izteiktības pakāpi. Aptauja sastāv no 36 apgalvojumiem par atbalstošām attiecībām ģimenē (piemēram, „Cilvēki manā ģimenē cits par citu rūpējas.”), par emocionālas vardarbības („Man draudēja, ka mani pametīs.”) vai fiziskas vardarbības („Kāds manā ģimenē mani sita.”) izpausmēm, kā arī par seksuālu vardarbību ģimenē vai ārpus ģimenes („Man ir bijušas seksuālas attiecības ar kādu svešu pieaugušo.”). Aptaujas apgalvojumi tiek vērtēti 5 punktu Likerta skalā (no 1 = „nekad” līdz 5 = „ļoti bieži”). Aptauja jau ir izmantota vardarbības pētījumos Latvijā (Sebre et al., 2004). Ja sieviete emocionālās vardarbības apgalvojumos atzīmējusi „bieži” vai „ļoti bieži” vai arī „dažreiz” saistībā ar smagākiem emocionālās vardarbības aspektiem, tad tika pieņemts, ka sieviete sevi novērtē kā cietušu no emocionālas vardarbības. Ja sieviete fiziskās vardarbības apgalvojumos atzīmējusi „dažreiz”, „bieži” vai „ļoti bieži” vai arī „vienu vai divas reizes” saistībā ar smagākajiem fiziskās vardarbības aspektiem, tad pieņemts, ka sieviete sevi novērtē kā cietušu no fiziskas vardarbības. Ja sieviete seksuālās vardarbības apgalvojumos atzīmējusi „vienu vai divas reizes”, „dažreiz”, „bieži” vai „ļoti bieži”, tad pieņemts, ka sieviete sevi novērtē kā cietušu no seksuālas vardarbības. Procedūra Visas respondentes tika informētas par pētījuma norisi un pētījumā piedalījās brīvprātīgi. Aptaujas anketas no sievietēm bez šizofrēnijas diagnozes tika ievāktas nelielās grupās, apmeklējot viņas darba vai studiju vietā. No šizofrēnijas pacientēm aptaujas anketas tika ievāktas individuāli, apmeklējot viņas klīnikā. Datu ievākšanas un apstrādes gaitā pilnībā tika ievērota konfidencialitāte. 13
Page 1 and 2: LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 768.
Page 3 and 4: LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 768.
Page 5 and 6: Saturs/Contents Ilze Damberga, Sand
Page 7 and 8: I. Damberga, S. Sebre. Šizotipiska
Page 11: I. Damberga, S. Sebre. Šizotipiska
Page 27 and 28: Ģ. Dimdiņš, I. Šķupele. Politi
Page 41 and 42: LATVIJAS UNIVERSITāTES RAKSTI. 201
Page 43 and 44: I. Muzikante, V. Reņģe. Autovadī
Page 57 and 58: LATVIJAS UNIVERSITāTES RAKSTI. 201
Page 59 and 60: L. Van Skotere, V. Perepjolkina. Pe
Page 61 and 62: L. Van Skotere, V. Perepjolkina. Pe
Page 63 and 64:
L. Van Skotere, V. Perepjolkina. Pe
Page 65 and 66:
Page 67 and 68:
Page 69 and 70:
Page 71 and 72:
Page 73 and 74:
Page 75 and 76:
Page 77 and 78:
Page 79 and 80:
LATVIJAS UNIVERSITāTES RAKSTI. 201
Page 81 and 82:
E. Gritāne, I. Austers. Sociālās
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
E. Gritāne. Līdera atbilstība tr
Page 95 and 96:
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
A. Koļesovs. Uz augšu, uz vietas,
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
I. Krone, I. Bite. Vadības funkcij
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145 and 146:
V. Reņģe. Personības, ekonomiski
Page 147 and 148:
Page 149 and 150:
Page 151 and 152:
Page 153 and 154:
Page 155 and 156:
Page 157 and 158:
Page 159 and 160:
Page 161 and 162:
Page 163 and 164:
Page 165 and 166:
A. Rožcenkova. Militārās līder
Page 167 and 168:
Page 169 and 170:
Page 171 and 172:
Page 173 and 174:
Page 175 and 176:
Page 177 and 178:
I. Stokenberga. Humora stilu iesais
Page 179 and 180:
Page 181 and 182:
Page 183 and 184:
Page 185 and 186:
Page 187 and 188:
Page 189 and 190:
Page 191 and 192:
Page 193 and 194:
Page 195 and 196:
Page 197 and 198:
Page 199 and 200:
I. Trups-Kalne, Ģ. Dimdiņš. Mor
Page 201 and 202:
Page 203 and 204:
Page 205 and 206:
Page 207 and 208:
Page 209 and 210:
Page 211 and 212:
Page 213 and 214:
Page 215 and 216:
R. Upenieks. Pamatotā teorija un t
Page 217 and 218:
Page 219 and 220:
Page 221 and 222:
Page 223 and 224:
Page 225 and 226:
Page 227 and 228:
S. Voitkāne, S. Miezīte. Latvijas
Page 229 and 230:
Page 231 and 232:
Page 233 and 234:
Page 235 and 236:
Page 237 and 238:
Page 239 and 240:
Page 241 and 242:
Page 243 and 244:
Page 245:
show all

Psiholoģija Psychology - Latvijas Universitāte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?