AST Ilgtspējas pārskats 2019

SAŅEMTAIS (ES) FINANSĒJUMA ATBALSTS
UN TĀ NOZĪMĪGUMS
Lai iespējami efektīvāk realizētu stratēģiskajiem mērķiem
un pārvades tīkla attīstībai nozīmīgus kapitālieguldījumu
projektus, vienlaikus iespējami samazinot to ietekmi
uz elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu
tarifiem, AST kapitālieguldījumu projektu finansēšanai
aktīvi piesaista ES līdzfinansējumu, kā arī papildus novirza
pārslodzes maksas ieņēmumus (sk. tabulu).
Tādējādi ES līdzfinansējuma un pārslodzes maksas
ieņēmumu novirzīšana kapitālieguldījumu projektu
finansēšanai veicina Latvijas uzņēmumu konkurētspējas
saglabāšanu.
Saskaņā ar Elektroenerģijas pārvades sistēmas
pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikas 2.8.,
19. un 20. punktu pārvades tarifu aprēķinā netiek
iekļauta pamatlīdzekļu vērtības daļa, kas finansēta no
Eiropas Savienības finanšu atbalsta, kā arī saņemtajiem
pārslodzes vadības ieņēmumiem.
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF)
Enerģētikas sektora ietvaros no 2014. gada līdz 2019. gada
beigām noslēgti finansēšanas līgumi ar Inovācijas un tīkla
izpildaģentūru (INEA) par 4 kapitālieguldījumu projektu –
Kurzemes loks, Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums,
330 kV EPL Rīgas TEC 2 – Rīgas HES, Baltijas valstu
sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu, 1. fāze–
finansēšanu, paredzot kopējo ES līdzfinansējumu līdz
186.39 milj. EUR apmērā (sk. tabulu).
Papildus saskaņā ar SPRK padomes 2019. gada
19. septembrī apstiprināto Elektroenerģijas pārvades
sistēmas attīstības plānu minēto projektu finansēšanai
plānots novirzīt AST saņemtos pārslodzes maksas
ieņēmumus 67.8 milj. EUR apmērā.
Sabiedrības aktivitāšu rezultātā 80% attīstības projektu,
kas iekļauti Eiropas desmitgades attīstības plānā,
realizācijai nepieciešamā finansējuma tiek segti no
ES līdzfinansējuma un pārslodzes maksas ieņēmumiem,
tādējādi samazinot ietekmi uz elektroenerģijas pārvades
sistēmas pakalpojumu tarifiem.
Tāpat 2019. gadā uzsākta nepieciešamās dokumentācijas
sagatavošana Eiropas Savienības līdzfinansējuma
saņemšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas
instrumenta (CEF – Connecting Europe Facility)
līdzekļiem Baltijas valstu Sinhronizācijas ar kontinentālo
Eiropu 2. fāzes projektiem. Lēmums par līdzfinansējuma
piešķiršanu sagaidāms 2020. gada beigās.
201-4
Sinhronizācija
Kurzemes
loks
Igaunijas -
Latvijas starpsavienojums
Rīgas TEC-2 -
Rīgas HES
Valmiera (LV) -
Tartu (EE)
Valmiera (LV) -
Tsirgulina (EE)
1. fāze
(tais skaitā
Valmieras līnijas
un iekārtas)
Plānotais
realizēšanas gads
Apstiprinātās
kopējās izmaksas,
tai skaitā:
2019 2020 2020 2023 2024 2025
127.7 MEUR 102.4 MEUR 19.98 MEUR 23 MEUR 22 MEUR 77 MEUR
ES līdzfinansējums 55.1 MEUR 63.4 MEUR 9.99 MEUR
plānots līdz
75%
plānots līdz
75%
noslēgts
līgums par
75% jeb
57.8 MEUR
Pārslodzes
maksas ieņēmumi
11.5 MEUR 30.6 MEUR 7.2 MEUR
plānots
līdz 49%
no Latvijas
finansētās
daļas
plānots
līdz 49%
no Latvijas
finansētās
daļas
18.5 MEUR
Kopējais garums 214.3 km 180 km 13 km 49 km 49 km
AS ‘’AUGSTSPRIEGUMA TĪKLS’’ 2019. GADA ILGTSPĒJAS PĀRSKATS
63